Uzraudzība – dziļāks ieskats
Sadaļā "Uzraudzība – dziļāks ieskats" var gūt sīkāku informāciju par Eiropas banku uzraudzību un iepazīties ar uzraudzības darbā iesaistītajām personām un to, kā norit šis darbs.
Kas ir ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšana?
Publicēts 21.04.2023.
Ar klimata pārmaiņām saistītā informācija ir dokumenti, kurus uzņēmumi, bankas un institūcijas, piemēram, ECB, publicē par savas darbības radīto oglekļa pēdu un pakļautību klimata riskiem. Tie atklāj, cik liela ir organizācijas darbības un klimata pārmaiņu savstarpējā ietekme.
Kas ir ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšana?Kā tiek izvēlēts Uzraudzības valdes priekšsēdētājs?
Publicēts 17.07.2018.
Jauns Uzraudzības valdes priekšsēdētājs tiek iecelts amatā ik pēc pieciem gadiem. Šī vakance tiek izsludināta publiski, un pieteikties var ikviens ES pilsonis, kuram ir pamatīga pieredze banku un finanšu jautājumos. Uzziniet, kurš piedalās kandidātu galīgajā izvēlē un kādas iemaņas nepieciešamas, lai iegūtu šo amatu.
Kā tiek izvēlēts Uzraudzības valdes priekšsēdētājs?Kas ir mazāk nozīmīgās iestādes?
Publicēts 13.12.2022.
Visas uzraudzītās iestādes pēc noklusējuma klasificētas kā mazāk nozīmīgas iestādes (MNI). Tās kļūst nozīmīgas tikai tad, ja tās atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem. Kādi ir šie kritēriji? Kādus pakalpojumus piedāvā MNI? Un kas ir atbildīgs par to uzraudzību un pārraudzību?
Kas ir mazāk nozīmīgās iestādes?Kāpēc bankām būtu jāpievērš uzmanība klimata pārmaiņām?
Publicēts 10.09.2021.
Klimata un vides risku nozīme bankām palielinās. Uzziniet, kā ārkārtas laikapstākļi var ietekmēt bankas un kā tās varēs nākotnē turpināt īstenot savu būtisko lomu kā aizdevējas, dodot savu artavu pārejā uz tautsaimniecību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Kāpēc bankām būtu jāpievērš uzmanība klimata pārmaiņām?Kā cilvēku vajadzības maina tradicionālo banku darbību?
Publicēts 15.07.2021.
Bankās norisinās digitālās transformācijas process, un koronavīrusa pandēmija bijusi kā katalizators, kas paātrinājis šo procesu.
Kā cilvēku vajadzības maina tradicionālo banku darbību?Kas ir iekšējie modeļi?
Publicēts 06.04.2021.
Banku rīcībā jābūt pietiekamam kapitāla apjomam, lai segtu negaidītus zaudējumus. Lai aprēķinātu šo apjomu, bankas var izmantot iekšējos modeļus. Uzziniet, kā tas notiek.
Kas ir iekšējie modeļi?Kas ir uzkrājumi un ienākumus nenesošo kredītu (INK) segums?
Publicēts 21.12.2020.
Lai segtu gaidāmos zaudējumus no kredītiem, bankām jāveido uzkrājumi. Kas ir uzkrājumi un ko dēvē par INK segumu? Kā tiek panākts, lai bankas nodrošinātu kredītiem pienācīgu segumu?
Kas ir uzkrājumi un ienākumus nenesošo kredītu (INK) segums?ECB skaidro: banku savienība
Publicēts 21.08.2020.
Banku savienība ļauj konsekventi piemērot ES banku darbības noteikumus, tādējādi palīdzot nodrošināt banku sistēmas noturību. Mūsu kolēģe Filipa skaidro banku savienības pamatprincipus un to, kā tie nodrošina, ka Eiropas iedzīvotāji var droši uzkrāt, tērēt vai aizņemties naudu.
ECB skaidro: banku savienībaECB skaidro: Eiropas banku uzraudzība
Publicēts 21.08.2020.
Mēs kā Eiropas banku uzraudzības iestāde pārbaudām, vai bankas ievēro noteikumus. Mūsu kolēģis Fransuā skaidro, kā tas palīdz nodrošināt, lai bankas būtu drošas un stabilas, galu galā sniedzot labumu Eiropas iedzīvotājiem.
ECB skaidro: Eiropas banku uzraudzībaKāpēc bankām nepieciešams kapitāls?
Publicēts 23.05.2019.
Mēs visi izmantojam banku pakalpojumus – piemēram, noguldām tajās naudu vai aizņemamies naudu, tāpēc bankām jābūt drošām un stabilām. Bankām nepieciešams pietiekams kapitāla apjoms, lai nodrošinātu to darbību jebkādos apstākļos. Taču kas ir kapitāls un kā tas uzlabo banku noturību?
Kāpēc bankām nepieciešams kapitāls?Kāda ir ECB loma banku apvienošanās un pārņemšanas darījumos?
Publicēts 05.04.2019.
Ja divas bankas plāno apvienoties, ECB saglabā neitrālu nostāju un novērtē iesniegto projektu, balstoties tikai uz tīri tehniskiem apsvērumiem. Ko ECB izvērtē? Un kā tās lomu ietekmē banku izvēlētais konsolidācijas veids? Lai to uzzinātu, lasiet mūsu sagatavoto materiālu!
Kāda ir ECB loma banku apvienošanās un pārņemšanas darījumos?Kāpēc jāveic komercbanku uzraudzība?
Publicēts 30.04.2018.
Mums kā banku klientiem ir būtiski, lai komercbankas būtu stabilas, nodrošinot mums piekļuvi to sniegtajiem pakalpojumiem. Spēcīgas bankas arī nepieciešamas, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.
Kāpēc jāveic komercbanku uzraudzība?Kā ECB uzrauga bankas, kuras izmanto fintech?
Publicēts 27.03.2018.
Daudziem maksājumu veikšana ar viedtālruņa palīdzību jau kļuvusi par ikdienu. Mūsu bankas izmanto inovatīvu tehnoloģiju, ko dēvē par fintech, lai sniegtu šādus pakalpojumus. Taču ko tieši nozīmē fintech un kā varam zināt, ka tas ir droši?
Kā ECB uzrauga bankas, kuras izmanto fintech?Kāpēc bankām ir būtiski samazināt slikto kredītu īpatsvaru?
Publicēts 07.02.2018.
ECB palīdz bankām, kuras atrodas tās uzraudzībā, risināt problēmas saistībā ar sliktajiem kredītiem, t.i., kredītiem, kuri noteiktu laika periodu nav atmaksāti vai kuru atmaksa ir maz ticama. Uzziniet, kāpēc sliktie kredīti rada problēmas un kāda ir ECB loma šajā jomā.
Kāpēc bankām ir būtiski samazināt slikto kredītu īpatsvaru?Ko nozīmē, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?
Publicēts 14.06.2017.
Bankas līdzīgi kā jebkurš cits uzņēms var kļūt maksātnespējīgas. Taču tās sniedz būtiskus pakalpojumus tautsaimniecībai un to maksātnespēja var radīt traucējumus citās tautsaimniecības jomās, tāpēc uz banku maksātnespēju tiek attiecināti īpaši noteikumi.
Ko nozīmē, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?Kas ir piesardzības rekapitalizācija un kā tā notiek?
Publicēts 27.12.2016.
Uzziniet, ko ietver bankas piesardzības rekapitalizācija un kāda loma šajā procesā ir ECB.
Kas ir piesardzības rekapitalizācija un kā tā notiek?Kas ir ienākumus nenesošie kredīti (INK)?
Publicēts 12.09.2016.
Kredītu uzskata par ienākumus nenesošu kredītu, ja pazīmes liecina, ka tā atmaksa ir maz ticama, vai ja pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš kredītņēmējs nav veicis nepieciešamos maksājumus. Kāpēc slikti kredīti rada problēmas un kāda ir ECB kā uzraudzības iestādes loma?
Kas ir ienākumus nenesošie kredīti (INK)?Kas ir uzraudzības iestāžu kolēģijas?
Publicēts 14.07.2016.
Pasaulē, ko arvien vairāk ietekmē globalizācija, ir būtiski, lai bankas, kas darbojas vairākās valstīs, tiktu uzraudzītas pēc iespējas efektīvi. Šajā sakarā uzraudzības iestāžu kolēģijām ir būtiska nozīme.
Kas ir uzraudzības iestāžu kolēģijas?Kas ir SREP?
Publicēts 16.06.2016.
Uzraudzības iestādes regulāri novērtē un aprēķina katras bankas riskus. Šo pamatdarbību dēvē par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, saīsinājumā – SREP. Kāda ir tā būtība un kā tas ietekmē bankas?
Kas ir SREP?Kas ir atbilstības un piemērotības novērtēšana?
Publicēts 18.03.2016.
Uzraudzības iestādes novērtē banku valdes locekļu atbilstību un piemērotību amatam. Citiem vārdiem sakot, tiek pārbaudīta šo personu reputācija un novērtēts, vai tām ir attiecīgo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas, iemaņas un pieredze.
Kas ir atbilstības un piemērotības novērtēšana?Kas ir būtiska līdzdalība?
Publicēts 18.03.2016.
Viens no mūsu uzdevumiem ir sniegt novērtējumu gadījumos, kad tiek plānota būtiskas līdzdalības iegūšana bankā. ECB pieņem šādu lēmumu saskaņā ar vienotu procedūru attiecībā uz visām bankām, uz kurām attiecas Eiropas banku uzraudzība.
Kas ir būtiska līdzdalība?Kas ir AnaCredit?
Publicēts 11.11.2015.
AnaCredit būs jauna datu kopa, kas ietvers detalizētu informāciju par atsevišķiem euro zonas banku kredītiem. Nosaukums ir saīsinājums no "analytical credit datasets" (analītiskas kredītu datu kopas).
Kas ir AnaCredit?Trauksmes cēlēji rīkojas visu interesēs
Publicēts 08.09.2015.
Ziņošana par pārkāpumiem jeb trauksmes celšana ir nozīmīgs līdzeklis, lai konstatētu uzraudzīto banku vai banku uzraugu pārkāpumus. Iedzīvotāji, kuriem radušās aizdomas par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, ziņojot par šiem pārkāpumiem ECB, rīkojas sabiedrības interesēs.
Trauksmes cēlēji rīkojas visu interesēsUzraudzības statistika
Publicēts 19.05.2015.
Dati ir banku uzraudzības pamatu pamats, un patiesi Eiropas interesēm atbilstoša pieeja uzraudzībai panākama tikai tad, ja pieejama salīdzināma informācija. Šajā rakstā aplūkota ECB saskaņotā pieeja attiecībā uz datu vākšanu un aprakstīta statistikas loma ikdienas uzraudzībā.
Uzraudzības statistikaKam jābūt banku uzmanības lokā 2021. gadā un turpmākajā periodā?
Publicēts 15.07.2021.
Bankas ir labi pārvarējušas pandēmijas pirmo šoku, bet kādi pasākumi tām jāveic pēc tam?
Kam jābūt banku uzmanības lokā 2021. gadā un turpmākajā periodā?Vai pandēmijas atbalsta pasākumi veicina zombijuzņēmumu rašanos?
Publicēts 14.12.2020.
Lai palīdzētu uzņēmumiem pārciest koronavīrusa krīzi, ECB un valstu valdības īsteno pasākumus, kuru mērķis ir veicināt banku aizdevumus dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Bet vai šie atbalsta pasākumi uztur pie dzīvības arī uzņēmumus, kam ir sarežģījumi?
Vai pandēmijas atbalsta pasākumi veicina zombijuzņēmumu rašanos?Kas ir ECB veiktā IRRBB jutīguma analīze?
Publicēts 28.02.2017.
ECB veiktā netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska (IRRBB) jutīguma analīze pārbaudīs, kā hipotētiskas procentu likmju vides pārmaiņas ietekmētu bankas. Uzziniet vairāk par šo pārbaudi un tās rezultātu izmantošanu plašākā uzraudzības procesā.
Kas ir ECB veiktā IRRBB jutīguma analīze?2018. gada ES mēroga stresa testa skaidrojums
Publicēts 02.11.2018.
Kā liecina Eiropas Banku iestādes vadītais stresa tests, euro zonas bankas kļuvušas noturīgākas pret finanšu satricinājumiem. Uzziniet vairāk par testā izmantotajiem scenārijiem, ECB lomu un to, kā testa rezultāti tiks iekļauti uzraugu lēmumos par individuālām bankām.
2018. gada ES mēroga stresa testa skaidrojumsBieži uzdotie jautājumi par 2016. gada ES mēroga stresa testu
Publicēts 26.07.2016.
2016. gada banku stresa testa rezultātus Eiropas Banku iestāde publicēs 2016. gada 29. jūlijā. Uzziniet, ko ietver šāgada stresa tests un kā tas iekļaujas plašākā uzraudzības procesā.
Bieži uzdotie jautājumi par 2016. gada ES mēroga stresa testuLietuva – augsti uzraudzības standarti ir būtiski
Publicēts 29.12.2014.
Pēc euro ieviešanas 2015. gada 1. janvārī Lietuva pievienosies Vienotajam uzraudzības mehānismam. Lietuvos bankas Valdes priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) kļūs par Uzraudzības valdes locekli. Interneta vietnē publicētajā intervijā viņa runā par Lietuvas banku sektora būtiskākajām iezīmēm un ECB lielākajiem izaicinājumiem banku uzraudzības jomā.
Lietuva – augsti uzraudzības standarti ir būtiski