Lietuva – augsti uzraudzības standarti ir būtiski
29.12.2014.
Pēc euro ieviešanas 2015. gada 1. janvārī Lietuva pievienosies Vienotajam uzraudzības mehānismam. Lietuvos bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) kļūs par Uzraudzības valdes locekli. Interneta vietnē publicētajā intervijā viņa runā par Lietuvas banku sektora būtiskākajām iezīmēm un ECB lielākajiem izaicinājumiem banku uzraudzības jomā.
Ko Lietuvai nozīmē kļūt par pilntiesīgu euro zonas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībnieci? Kā jūtaties saistībā ar kļūšanu par Uzraudzības valdes locekli?
Pēc iespējas drīzāka pilntiesīga dalība euro zonā vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no būtiskākajiem Eiropas integrācijas atskaites punktiem, ņemot vērā, ka valstī kopš 1994. gada darbojas valūtas padomes mehānisms un kopš 2002. gada lits bijis piesaistīts euro.
Šādos apstākļos mērķis ātri pievienoties euro zonai ir dabiska stratēģija, īpaši tāpēc, ka mūsu valsts pielikusi lielas pūles, lai saglabātu piesaisti euro 2008.–2009. gada krīzes laikā. Pievienošanās euro zonai nozīmē pilnīgu valūtas kursa risku un darījuma izmaksu likvidēšanu, kā arī vēl elastīgāku banku sektoru.
Mums laimējies, ka pievienojamies Vienotajam uzraudzības mehānismam un Uzraudzības valdei gandrīz pašā to darbības sākumā – tādējādi būs mazāka nepieciešamība veikt pielāgojumus un korekcijas. Ar nepacietību gaidu iespēju strādāt kopā ar pārējiem valdes locekļiem, pildot tos uzdevumus, kuru dēļ izveidots VUM.
Triju lielāko Lietuvas banku visaptverošais novērtējums deva pirmo ieskatu par ECB tiešo uzraudzību. Kā bankas sagatavojušās pārejai? Kāda bija Jūsu loma šajā procesā?
Divām lielākajām bankām ir meitasbankas Igaunijā un Latvijā, tāpēc tām un SEB un Swedbank grupai šī pārbaude notika horizontālā līmenī, neraugoties uz to, ka tās kā grupa neatrodas Vienotā uzraudzības mehānisma kompetencē. Trešā banka – DNB – arī piedalījās novērtējumā Igaunijā. Daudzējādā ziņā šajā novērtējumā bija iespējams izmantot sinerģijas. Banku rezultāti bija labi, un nepieciešamās korekcijas bija nenozīmīgas pat stresa scenārija gadījumā. Jebkurā gadījumā kapitāla līmenis ievērojami pārsniedza minimālo atzīmi. Tas atspoguļo faktu, ka visas trīs bankas pēc globālās krīzes iestāšanās bija ļoti piesardzīgas un iespējamo zaudējumu noteikšanai izmantoja ļoti konservatīvus pieņēmumus, tāpēc tagad nebija īstas nepieciešamības veikt korekcijas. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka pievienojamies VUM, stāvot uz ļoti stabiliem pamatiem.
Lietuvas Bankai šajā procesā bija ļoti būtiska loma, ņemot vērā, ka mums bija mazāk laika novērtējuma veikšanai, jo sākām vēlāk. Tāpēc mēs piedalījāmies ne tikai koordinācijā un uzraudzībā. Mēs veicām arī daļu aktīvu kvalitātes pārbaužu, lai laikus iegūtu rezultātus un novērtējums būtu izmaksu ziņā lietderīgs, jo revidentiem un konsultantiem uz vietas bija sarežģīti tik īsā laikā nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu.
Kādas ir Lietuvas banku sektora galvenās iezīmes un kāda būs ECB uzraudzības ietekme?
Kā jau minēju, banku sistēmas modelis ir līdzīgs pārējām Baltijas valstīm, jo pat lielāko banku nosaukumi lielākoties ir tādi paši. Banku sistēmā dominē Ziemeļvalstu banku meitasuzņēmumi, un trīs lielākajām bankām pieder aptuveni 70% tirgus daļa. Ir dažas mazākas bankas, uz kurām neattieksies sistēmiski nozīmīgu iestāžu definīcija, kā arī dažas filiāles.
Banku sistēmā krīzes laikā bija vērojama elastība, zaudējumi lielākajā daļā gadījumu tika konstatēti tūlīt un tika veikta kapitāla stiprināšana. Dažas mazās bankas 2011.–2013. gadā nācās likvidēt vadības kļūdu dēļ, taču tam nebija sistēmiskas negatīvas ietekmes uz citām bankām, un kopumā banku sistēma kļuva vēl elastīgāka un piesardzīgāka.
Lietuvā strādājošo banku piesardzības rādītāji joprojām būtiski pārsniedz obligātās minimālās prasības. Piemēram, 2014. gada 1. oktobrī banku sistēmas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 20.7%.
Visas trīs Lietuvas nozīmīgākās bankas ir ārvalstu banku grupu meitasuzņēmumi, kuru galvenais birojs atrodas neiesaistītās valstīs. Kā notiks sadarbība ar šo banku uzraugiem attiecīgajās valstīs VUM ietvaros?
Lietuvas Bankas un trīs lielāko banku konsolidēto uzraudzības iestāžu, kuras atrodas Zviedrijā un Norvēģijā, sadarbība notiek jau sen un ir labs pārrobežu uzraudzības piemērs. Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošinājušas efektīvu un labi organizētu dialogu starp valstu uzraudzības iestādēm un noteikti pilda savu uzdevumu.
VUM ietvaros ECB kļūs par šo kolēģiju pilntiesīgu locekli, turpinot un veicinot produktīvo pieredzi. Iesaistīto valstu uzraudzības iestādes, t.sk. Lietuvas Banka, turpinās darbu uzraudzības iestāžu kolēģijās kā novērotāji un pilnībā atbalstīs ECB tās aktīvajā iesaistē kolēģiju darbā. Pēdējā laikā notikušās kolēģiju sanāksmes, kurās piedalījās ECB, pierādīja, ka produktīva sadarbība turpināsies līdzšinējā gaisotnē.
Kādi izaicinājumi, Jūsuprāt, kopumā gaidāmi Eiropas banku uzraudzībā?
Uzskatu, ka ir būtiski panākt, ka ECB ir uzraudzības iestāde, kas nodrošina augstus uzraudzības standartus un vienlīdzīgu attieksmi pret uzraudzītajām bankām.
Nedrīkst būt šaubas par uzraudzības stingrību un integritāti, taču vienlaikus jāizvairās no principa visus mērot ar vienu olekti. Lēmumiem jābūt skaidriem un saprotamiem. Uzraudzītajām bankām jāļauj pienācīgi izteikties un jānodrošina augsts sadarbības līmenis.
Kā viena no jaunākajām vadītājām valstī Jūs savā karjerā jau esat daudz sasniegusi. Kur gūstat motivāciju un smeļaties iedvesmu?
Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi jaunieši sāka darbu iestādēs un uzņēmumos un cīnījās, lai izveidotu rietumu standartiem atbilstošu institucionālo struktūru un uzņēmējdarbības vidi. Aizvadījusi bērnību padomju okupācijā, sapņoju par dienu, kad mana valsts iegūs neatkarību un varēs ieviest tādus demokrātijas un labklājības standartus, kādi, kā zinājām, bija pašsaprotami dzelzs aizkara otrā pusē. Esmu laimīga, ka tas piepildījies un ka esmu varējusi piedalīties šajā nozīmīgajā pārejas procesā. Milzīgās līdz šim paveiktās pārmaiņas man un maniem līdzgaitniekiem ir būtiskākais motivējošais faktors.