Kas ir UPNP?

16.06.2016. (aktualizēts: 13.11.2017.)

Uzraudzības iestādes regulāri novērtē un aprēķina katras bankas riskus. Šo pamatdarbību dēvē par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (saīsinājumā – UPNP). Tajā apkopoti visi uzraudzības iestāžu attiecīgajā gadā konstatētie fakti un norādīti uzdevumi, kas bankai jāveic.

Konkrētāk, UPNP ļauj noskaidrot, kāds ir bankas stāvoklis saistībā ar kapitāla prasībām un kā tā novērš riskus. UPNP lēmumā, ko uzraudzības iestāde nosūta bankai pēc procesa beigām, noteikti galvenie mērķi konstatēto problēmu risināšanai. Bankai šīs problēmas jānovērš noteiktajā laikā.

Kādus elementus pārbauda uzraudzības iestādes?

Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus, ir būtiski visām bankām piemērot vienotu standartu. UPNP nodrošina uzraudzības iestādēm saskaņotu instrumentu komplektu banku riska profilu pārbaudei no četriem dažādiem aspektiem.

Kā uzraugi pārbauda, vai banka ir stabila

Uzņēmējdarbības modelis

Uzņēmējdarbības modelis
Vai bankai ir ilgtspējīga uzņēmējdarbības stratēģija?

Pārvaldība un riski

Pārvaldība un riski
Vai vadības struktūras ir atbilstošas un riski tiek pienācīgi vadīti?

Capital Buffer

Kapitāls
Vai bankai ir pietiekamas rezerves, lai varētu absorbēt zaudējumus?

Likviditāte

Likviditāte
Vai banka spēj apmierināt īstemiņa nepieciešamību pēc skaidrās naudas?

  1. Uzņēmējdarbības modelis: uzraudzības iestādes novērtē katras bankas uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējību, t.i., vai bankai ir plašs aktivitāšu loks, vai tā pievērsusies tikai dažām darbības jomām. Banka, kura, piemēram, darbojas tikai kuģniecības jomā, būtu ļoti neaizsargāta pasaules tirdzniecības lejupslīdes vai kuģu būves sektora pārmērīgas kreditēšanas apstākļos, un tai nepieciešams pārvaldīt šo risku.
  2. Pārvaldība un riska vadība: uzraudzības iestāde pārbauda bankas organizatorisko struktūru, monitorējot tās pārvaldības struktūras un pārbaudot, vai riski tiek atbilstoši pārvaldīti.
  3. Kapitāla risks: uzraudzības iestāde analizē, vai bankai ir pietiekamas drošības rezerves, lai absorbētu zaudējumus, ko izraisa, piemēram, kiberuzbrukumi bankas IT sistēmai, spējš naftas cenu kritums vai kredītņēmēju laikus neatmaksātie aizņēmumi.
  4. Likviditātes un finansējuma risks: uzraudzības iestāde pārbauda bankas spēju segt ad hoc nepieciešamību pēc skaidrās naudas, piemēram, ekonomiskas nenoteiktības apstākļos, kad noguldītāji, iespējams, izņems vairāk naudas nekā parasti.

Kā izmanto UPNP?

Kopējās uzraudzības komandas veic UPNP nepārtraukti un reizi gadā sagatavo individuālu UPNP lēmumu. Katra banka saņem vēstuli, kurā norādīti konkrēti pasākumi, kas īstenojami nākamajā gadā.

Šis UPNP lēmums tiek sagatavots atbilstoši bankas individuālajam profilam. Kopumā katrai bankai jāievēro juridiskās prasības, kas nosaka minimālo turamo kapitāla apjomu. To bieži vien dēvē par 1. pīlāru.

Papildus tam aprēķinos tiek iekļauti UPNP rezultāti. Uzraudzības iestāde UPNP lēmumā, kas sagatavots atbilstoši atsevišķas bankas stāvoklim, var pieprasīt bankai turēt papildu kapitālu un/vai noteikt kvalitatīvas prasības (parasti to dēvē par 2. pīlāru). Kvalitatīvās prasības var attiekties uz bankas pārvaldības struktūru vai vadību.

Individuālie UPNP lēmumi atbalsta arī citas uzraudzības darbības un palīdz veikt rūpīgu un nepārtrauktu banku uzraudzību. Tie tiek iekļauti nākamā uzraudzības cikla stratēģiskajā un darbības plānošanā un tieši ietekmē konkrētās bankas neklātienes un klātienes uzraudzības darbību biežumu un detalizētību.

Kā tas ietekmē bankas?

Bankas ir dažādas – dažas pievēršas tradicionālajai komercbanku darbībai, bet citas rīkojas ar citu uzņēmumu finanšu aktīviem. Dažas darbojas vienā konkrētā sektorā, bet citu aktivitātes aptver vairākus sektorus.

Izmantojot vienotu metodoloģiju, lai nodrošinātu godīgu un konsekventu uzraudzību, šīs atšķirības atspoguļojas katras bankas individuālā pārbaudes procesa tvērumā, intensitātē un biežumā. ECB uzraugi un valstu uzraudzības iestādes kopējās uzraudzības komandās izvērtē bankas potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmu, tās riska pakāpi un statusu, t.i., vai tā ir mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai individuāls uzņēmums.

Parasti uzraudzības iestāde pieprasa bankai turēt vairāk kapitāla kā papildu drošības līdzekli, vai arī pārdot noteiktus kredītportfeļus, lai samazinātu kredītrisku. Vissarežģītākajās situācijās uzraudzības iestāde var lūgt bankai nomainīt vadību vai koriģēt uzņēmējdarbības stratēģiju, uzlabojot rentabilitāti.

Vai UPNP ir jauna pieeja?

Pats par sevi UPNP nav jaunums – agrāk to veica valstu uzraudzības iestādes. Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros UPNP pieejā jaunums ir tas, ka tagad vienotu metodoloģiju un vienotu grafiku piemēro visām nozīmīgajām bankām euro zonā.

UPNP jēdzienu pirmoreiz ieviesa saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas vienošanos 2004. gadā (Bāzele II). Aktualizēti noteikumi visā ES tika ieviesti 2006. gadā un kopš tā laika tos ievēro visas valstu uzraudzības iestādes.

Lielākās euro zonas bankas, kuras tieši uzrauga ECB, zina, ko var sagaidīt: process kļūst caurredzamāks un ciešāka prasību saskaņošana īpaši izdevīga pārrobežu bankām.

2015. gada sākumā ECB izsūtīja pirmos UPNP lēmumus. To pamatā vēl bija valstu pieejas un tos īstenoja, vadoties no 2014. gada "veselības pārbaudes", kas pazīstama kā visaptverošais novērtējums, rezultātiem.

UPNP lēmumu otrās kārtas, kas tika pabeigta 2015. gada beigās, pamatā pirmo reizi tika izmantota vienota pieeja visā euro zonā. Tas bija nozīmīgs solis ceļā uz vienlīdzīgu nosacījumu radīšanu Eiropas banku sektorā.