ECB veiktā IRRBB jutīguma analīze – 2017. gada stresa tests

28.02.2017.

Bieži uzdotie jautājumi

1. Kāpēc ECB banku uzraugi veic 2017. gada stresa testu, kas ietver netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska (IRRBB) jutīguma analīzi?

ECB Banku uzraudzības funkcijai jāveic ikgadējie uzraudzības stresa testi (CRD IV, 100. pants) un 2017. gadā šāds tests tiks īstenots attiecībā uz tās tiešā uzraudzībā esošajām bankām.

Šā gada testa mērķis ir nodrošināt ECB pietiekamu informāciju, lai izprastu netirdzniecības portfeļos ietverto aktīvu un pasīvu un tīro procentu ienākumu procentu likmju jutīgumu. Šajā testā izmantotie hipotētiskie šoki gūti no Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) 2016. gada aprīlī publicētajā dokumentā Standards – Interest rate risk in the banking book ("Standarti – netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks") noteiktajiem standartiem.

2. Kam pievērsta galvenā uzmanība ECB 2017. gada stresa testā, kas ietver IRRBB jutīguma analīzi? Kā tiks izmantoti testa rezultāti?

Uzraugi pārbaudīs, kā hipotētiskas procentu likmju vides pārmaiņas ietekmētu bankas.

Analizējot procentu likmju šoku ietekmi uz bankām, testā galvenā uzmanība pievērsta netirdzniecības portfeļos ietverto aktīvu un pasīvu ekonomiskās vērtības pārmaiņām un tīro procentu ienākumu norisēm, ko rada šie aktīvi un pasīvi. Netirdzniecības portfeļi ietver aktīvus un pasīvus, kas nav saistīti ar banku tirdzniecības darbību. Testa mērķis arī ir analizēt, kā banku klientu uzvedības modeļi ietekmē to procentu likmju riska vērtējumu, jo uzvedība var mainīties, reaģējot uz procentu likmju pārmaiņām.

Testa rezultāti nemehāniski tiks iekļauti 2017. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP), kurā tiek noteikts kapitāla apjoms, kas bankām jānodrošina. Uzraudzības kapitāla pieprasījumu 2017. gada UPNP lēmumā nenoteiks, balstoties uz šīs pārbaudes kvantitatīvajiem rezultātiem, bet tā noteikšanai izmantos informāciju par banku relatīvo ievainojamību pret dažādajiem procentu likmju šokiem. Konkrētāk, rezultāti palīdzēs novērtēt, kāds kapitāla apjoms iestādei jānodrošina 2. pīlāra prasību un 2. pīlāra norāžu (P2G) ietvaros.

3. Vai testa rezultātā bankām paaugstināsies uzraudzības kapitāla pieprasījums?

Gaidāms, ka, pārējiem apstākļiem saglabājoties nemainīgiem, ECB tieši uzraudzītajām bankām saglabāsies stabils kopējais kapitāla pieprasījums.

4. Kādi pieņēmumi šajā stresa testā izmantoti attiecībā uz procentu likmju vides pārmaiņām?

Tiks piemēroti seši dažādi procentu likmju šoki. Šie šoki veidoti atbilstoši šokiem, kurus 2016. gada aprīlī noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (sk. Standards – Interest rate risk in the banking book) un tie tiks piemēroti netirdzniecības portfeļiem. Šie šoki ietver dažādas procentu likmju līknes līmeņa un formas pārmaiņas, sniedzot uzraugiem informāciju par netirdzniecības portfeļa kapitāla ekonomiskās vērtības un tīro procentu ienākumu aplēšu pārmaiņām, kādas gaidāmas pēc katra no šokiem. Šoki ir hipotētiski un tajos nekādā veidā netiek prognozētas euro zonas procentu likmju norises. Tiem drīzāk jāpalīdz konstatēt iespējamos ievainojamības avotus netirdzniecības portfeļos.

Tādējādi šoki galvenokārt tiek piemēroti jutīguma analīzes ietvaros. Jutīguma analīze būtiski atšķiras no makroekonomiskā stresa testa, kura scenārijā parasti ietvertas uz modeļiem balstītas ekonomiskās aplēses.


Ienesīguma līknes procentu likmju šoks

5. Kurām banku bilances daļām tiks piemērota jutīguma analīze?

Galvenā uzmanība pievērsta netirdzniecības portfeļa posteņiem. Katrai bankai analīze attiecas tikai uz konkrētās bankas galvenajās valūtās denominētajiem aktīviem un pasīviem. Tests aptver tikai aktīvus un pasīvus valūtās, kurās denominēti vairāk nekā 20% netirdzniecības portfeļa aktīvu. Tika pieņemts lēmums neņemt vērā turējumus citās valūtās zem šī sliekšņa, lai samazinātu ar pārskatu sniegšanu saistīto slogu. Turklāt maz ticams, ka šādu mazāku turējumu rezultāti varētu būtiski ietekmēt vispārējos rezultātus.

6. Cik ilgi notiks šis tests?

Tests sākas 2017. gada 28. februārī un tā rezultāti galvenokārt tiks izmantoti UPNP novērtējumā un palīdzēs kalibrēt 2. pīlāra norādes (P2G). Rezultāti vasarā tiks apspriesti UPNP uzraudzības dialoga ietvaros starp bankām un kopējām uzraudzības komandām (KUK).

Šajā augšupējas pieejas testā bankas sniedz aplēses par attiecīgiem procentu likmju šokiem, pamatojoties uz saviem modeļiem. Rezultāti tiks iekļauti kvalitatīvajos pasākumos un diskusijās starp KUK un bankām UPNP kontekstā.