Vai pandēmijas atbalsta pasākumi veicina zombijuzņēmumu rašanos?

14.12.2020.

Koronavīrusa pandēmija, kas visā pasaulē izraisījusi iepriekš nepieredzētu ekonomiskās aktivitātes sarukumu un lielu nenoteiktību, bijis liels šoks Eiropas tautsaimniecībai. Pieprasījums krasi samazinājies gan euro zonā, gan ārvalstīs, izolācijas pasākumu un ar tiem saistīto ierobežojumu dēļ nācies slēgt lielu skaitu uzņēmumu un neskaitāmi cilvēki, kuriem šie uzņēmumi bijis ienākumu avots, zaudējuši darbu.

Šajos apstākļos daudzu uzņēmumu izdzīvošana ir apdraudēta, jo tie palikuši bez ienākumu avotiem. Lai palīdzētu šiem uzņēmumiem un tādējādi aizsargātu darbavietas un visu tautsaimniecību, ECB un valstu valdības īsteno pasākumus, kuru mērķis ir veicināt banku aizdevumus uzņēmumiem. Šie aizdevumi var palīdzēt dzīvotspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

Kritiķi jautā, vai, īstenojot šos mūsu atbalsta pasākumus, vienlaikus netiek veicināti un radīti zombijuzņēmumi – tādi veidojumi, kuri nespēj ilgstoši veikt uzņēmējdarbību un tiek mākslīgi uzturēti pie dzīvības tikai ar kredītu palīdzību. Vai bankas izsniedz kredītus uzņēmumiem, kuri nespēs tos atmaksāt? Un vai tāpēc krasi pieaugs ienākumus nenesošo kredītu skaits? Aplūkosim šo jautājumu dziļāk.

Bankām arī krīzes laikā jāuztur droši kreditēšanas standarti

Daudziem uzņēmumiem, kas izolācijas pasākumu dēļ zaudējuši savus ienākumu avotus, nācies kompensēt zaudējumus, lūdzot bankām aizdevumus. Valdības radījušas valsts garantiju sistēmas, lai bankām būtu vieglāk sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem. Šīs garantijas ļāvušas bankām izsniegt vairāk kredītu, nekā tās būtu spējušas citos apstākļos. Un daudziem uzņēmumiem šie kredīti ļāvuši turpināt darbību. Bet vai tiešām šādi bankas izsniedz kredītus arī zombijuzņēmumiem?

Noteikumi, kas bankām jāievēro, izsniedzot aizdevumus, vienlīdz attiecas arī uz valsts garantētiem aizdevumiem – ikvienā gadījumā bankām jānovērtē klientu kredītspēja jeb, citiem vārdiem runājot, to finansiālais stāvoklis, kā arī risks, ka uzņēmumi varētu nespēt aizdevumu atmaksāt. Tas nozīmē, ka banka drīkst izsniegt aizdevumu tikai tad, ja uzskata, ka uzņēmums spēs kredītu atmaksāt. Valsts garantijas nemaina šo noteikumu un attiecīgi nestimulē banku aizdevumus zombijuzņēmumiem. ECB daudzkārt uzsvērusi, ka bankām jāuztur droši kreditēšanas standarti.

Bankām nepārtraukti jānovērtē klientu kredītspēja

Bankām vienmēr jāievēro vēl viens noteikums – tām visu laiku jānovērtē ar jau izsniegtajiem kredītiem saistītais risks. Tas ļauj bankām jau agrīnā posmā konstatēt, ka kredītņēmējiem radušās finansiālas grūtības, un laikus meklēt piemērotus risinājumus, lai palīdzētu citādi stabiliem klientiem. Tas arī dod bankām iespēju laikus izveidot pietiekami lielu naudas rezervi, lai pasargātu sevi pret gaidāmajiem zaudējumiem, – šādas rezerves dēvē par uzkrājumiem nedrošiem parādiem.

Dažu īstenoto atbalsta pasākumu dēļ bankām pašlaik ir grūtāk noteikt, vai kredītņēmēji nonākuši grūtībās. Parastos apstākļos visskaidrākā pazīme būtu pārtraukti maksājumi. Krīzes laikā daudzās valstīs bankas piešķīrušas klientiem atvieglojumus, ļaujot uz laiku pārtraukt kredītu atmaksu. Šādus atvieglojumus bankas nosaka vai nu pēc savas iniciatīvas vai valsts atbalsta pasākumu ietvaros. Attiecīgi bankas vairs nevar mehāniski noteikt, cik riskants ir katrs kredītņēmējs, un tām vairāk jāpaļaujas uz kvalitatīvu informāciju. Tāpēc bankām jāievieš efektīvas riska novērtēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Lai pat krīzes apstākļos būtu iespējams laikus pamanīt zombijuzņēmumus, ECB noteikusi bankām prasību nodrošināt pietiekamu kapacitāti, kas tām ļautu regulāri monitorēt kredītņēmēju un aizdevumu stāvokli. Savā vērtējumā tām arī vairāk jāizmanto ekspertu slēdzieni. Bankām arī labāk jāsagatavojas iespējamajiem zaudējumiem. Pietiekami lieli uzkrājumi ļaus mazināt slikto parādu pieauguma ietekmi, beidzoties pašlaik spēkā esošajiem atmaksas atvieglojumiem.

Kapitāla rezerves paredzētas tieši krīzes laikiem.

Šajā krīzē bankas sastopas ar dilemmu. No vienas puses, tām jāuztur vai jāpaplašina kreditēšana. No otras puses, paaugstinātais risks mazina banku kreditēšanas kapacitāti, jo tām jārēķinās ar lielākiem zaudējumiem.

Lai palīdzētu bankām izkļūt no šā apburtā loka, ECB ļāvusi tām izmantot savas kapitāla rezerves, citiem vārdiem runājot, līdzekļus, kurus tās turējušas kā rezervi krīzes laikiem. Bankas var izmantot rezerves, lai izsniegtu jaunus aizdevumus, tādējādi sedzot esošo aizdevumu radītos zaudējumus. Kopā ar citiem atbalsta pasākumiem tas ļauj bankām turpināt kreditēšanu, neraugoties uz pieaugošo riska līmeni. Tas nenozīmē, ka bankām ir ļauts pazemināt kreditēšanas standartus vai sašaurināt risku pārvaldīšanu.

Veiktās simulācijas liecina, ka ekonomiskā situācija būtu sliktāka, ja bankām nebūtu ļauts izmantot kapitāla rezerves. Jāatceras, ka bankas labos laikos veido kapitāla rezerves tieši tāpēc, lai izmantotu tās sliktos laikos.

Vitāli svarīga palīdzība tautsaimniecībai, nevis atbalsts zombijuzuņēmumiem

ECB atbalsta pasākumi, valsts garantijas un kredītu atmaksas atvieglojumi palīdzējuši mazināt koronavīrusa krīzes izraisītā šoka vispārējo ietekmi uz tautsaimniecību. Tie snieguši vitāli svarīgu palīdzību citādi stabiliem uzņēmumiem, kuriem krīzes dēļ trūkst līdzekļu. Arī riska pārvaldīšanas vadlīnijām un ECB gaidām, kas bankām jāievēro, vajadzētu novērst iespēju, ka šie pasākumi varētu sniegt atbalstu zombijuzņēmumiem.

Šāds mērķis ir pamatīgi iestrādāts šo atbalsta pasākumu būtībā un uzraudzības drošības mehānismos. Taču, tā kā šie ir jauni pasākumi un izsniegto kredītu apjoms ir ļoti liels, saglabājas risks, ka var palikt nepamanīti gadījumi, kad kredīti tiek izsniegti arī dzīvotnespējīgiem uzņēmumiem. Tāpēc joprojām nepieciešami banku, to revidentu, uzraugu un politikas veidotāju vienoti centieni ierobežot šo risku.