Ko nozīmē, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?

14.06.2017.

Ir četri iemesli, kāpēc tiek atzīts, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga:

  • tā pārkāpj uzraudzības iestādes noteiktās prasības licences atjaunošanai;
  • tās aktīvi ir mazāki par tās saistībām;
  • tā nespēj samaksāt savus parādus noteiktajā termiņā;
  • tai nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem.

Tad, kad tiek atzīts, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, īstenojies vai, iespējams, īstenosies viens no iepriekš minētajiem nosacījumiem.

Kāpēc nepieciešami īpaši pasākumi, ja atzīts, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?

Bankas maksātnespēja parasti tiek uzskatīta par ļoti svarīgu faktu, pamatojoties uz banku nozīmīgo lomu tautsaimniecībā. Tās nodrošina būtiskus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, piedāvā kredītus, pieņem noguldījumus un apstrādā maksājumus. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai šie pakalpojumi būtu pieejami arī bankas maksātnespējas gadījumā.

Turklāt finanšu sistēma ir cieši integrēta. Nesenā finanšu krīze parādījusi, ka problēmas finanšu sektorā ļoti ātri un spēcīgi var izplatīties, ja tās efektīvi nerisina.

Kas notiek, ja tiek atzīts, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?

Kad atzīts, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, to pārņem Vienotā noregulējuma valde – euro zonas nozīmīgo banku, kā arī pārrobežu mazāk nozīmīgo banku noregulējuma iestāde. Tā lemj, vai bankas noregulējums ir sabiedrības interesēs (ja nē, banka tiek likvidēta) un kādi būtu piemērojamie noregulējuma pasākumi.

Noregulējuma galvenie mērķi ir šādi:

  • saglabāt sistēmiski nozīmīgo bankas darbības daļu (to daļu, kuras maksātnespēja varētu izraisīt finanšu krīzi);
  • aizsargāt noguldītājus;
  • nodrošināt kritiski svarīgu funkciju turpmāku darbību;
  • novērst tirgus traucējumus.

ECB, kas tieši uzrauga aptuveni 120 nozīmīgās bankas euro zonā, visa noregulējuma procesa laikā cieši sadarbojas ar Vienotā noregulējuma valdi.

Vienotā noregulējuma valde

1. posms. Atveseļošanas un noregulējuma plānošana

Plānošana ir būtiska sastāvdaļa, lai īstenotu banku, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, efektīvu noregulējumu.

Katru gadu bankām jāsagatavo atveseļošanas plāni, kurus novērtē uzraudzības iestāde (nozīmīgo banku gadījumā – ECB). Atveseļošanas plānos aplūkoti iespējamie notikumu scenāriji, bankai nonākot finansiālās grūtībās, kā arī noteikti pasākumi, ko bankas varētu veikt, lai turpinātu darbību, tādējādi novēršot maksātnespēju. Finansiālās grūtībās nonākusi banka, piemēram, varētu piesaistīt papildu kapitālu, samazināt plānoto kreditēšanu vai pārdot aktīvus.

Savukārt noregulējuma plāns ir sava veida testaments, kas nosaka, kā banka varētu izbeigt darbību, ja tiktu pieņemts lēmums, ka tā vairs nav dzīvotspējīga. Tā mērķis ir konstatēt bankas kritiski svarīgās funkcijas, noteikt un novērst jebkādus šķēršļus, kas varētu traucēt bankas noregulēšanu, un sagatavoties iespējamam noregulējumam. Noregulējuma iestāde atbild par katras bankas noregulējuma plāna sagatavošanu, balstoties uz informāciju, kas saņemta no bankas un no uzraudzības iestādes, ar kuru procesa laikā notiek konsultācijas.

2. posms. Sākas bankas noregulējums

Pēc tam, kad pieņemts lēmums, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, Vienotā noregulējuma valde novērtē, vai pieejami alternatīvi privātā sektora pasākumi, lai novērstu maksātnespēju saprātīgā termiņā, kā arī vai sabiedrības interesēs ir turpināt noregulējumu (nevis likvidēt banku atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai). Citiem vārdiem runājot, Vienotā noregulējuma valde novērtē, vai bankas maksātnespēja varētu radīt finanšu nestabilitāti vai tirgus traucējumus.

Ja Vienotā noregulējuma valde konstatē, ka nepastāv atbilstoši alternatīvi privātā sektora pasākumi un sabiedrības intereses vislabāk tiktu apmierinātas, veicot noregulējumu, tā var apstiprināt noregulējuma shēmu.

Vienotā noregulējuma valdes rīcībā ir dažādi noregulējuma instrumenti:

  • bankas daļas var pārdot;
  • bankas daļas var pārvietot uz pagaidu struktūru (pagaidu banku), lai nodrošinātu turpmāku bankas pakalpojumu sniegšanu klientiem;
  • noteiktus aktīvus un saistības var pārvietot uz "slikto banku";
  • banku saistības var anulēt vai samazināt, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas procedūru.

Kas notiek, ja esmu noguldījis naudu bankā, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?

Noguldījumu garantiju shēmas ir katrā dalībvalstī ieviestas sistēmas, kas izmaksā atlīdzību noguldītājiem, ja to banka kļūst maksātnespējīga un noguldījumi vairs nav pieejami. Aizsargāti noguldījumi līdz 100 000 euro apjomā. Visām bankām jāpiedalās šādā shēmā un jāveic iemaksas fondā.

Eiropadome. Noguldījumu garantiju shēmas