Kas ir ienākumus nenesošie kredīti (INK)?

12.09.2016. (aktualizēts15.03.2018.)

Non-performing loans

Viens no bankas pamatuzdevumiem ir izsniegt aizdevumus, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus un radīt darbavietas. Izmantojot aizdevumus, cilvēki var iegādāties, piemēram, automobili, māju vai jaunu televizoru. Bankas pelna naudu no procentiem, ko tās saņem par šiem aizdevumiem.

Kredītu izsniegšana ietver risku, jo bankas nekad nevar zināt, vai uzņēmums vai privātpersona atmaksās naudu noteiktajā laikā. Ja kredītņēmējs pārtrauc atmaksāt aizdevumu vai maksāt procentus, pēc noteikta laika bankai šis parāds jāklasificē kā "slikts kredīts" vai "ienākumus nenesošs kredīts".

Ienākumus nesošs kredīts nodrošina bankai procentu ienākumus, kas tai nepieciešami, lai gūtu peļņu un izsniegtu jaunus aizdevumus, bet ienākumus nenesošs kredīts parasti nedod ienākumus.

Kad kredīts kļūst ienākumus nenesošs?

Eiropas banku uzraugi parasti uzskata kredītu par ienākumus nenesošu kredītu, ja pazīmes liecina, ka tā atmaksa ir maz ticama, vai ja pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš kredītņēmējs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus.

Tā var notikt, piemēram, ja cilvēks zaudē darbu un tāpēc nevar atmaksāt hipotēku kredītu saskaņā ar panākto vienošanos, vai ja uzņēmums nonāk finansiālās grūtībās.

Sliktākā scenārija gadījumā kredītņēmējs pilnībā nespēj atmaksāt aizdevumu un bankai nākas koriģēt kredīta vērtību savā bilancē – reizēm pat līdz nullei. To bieži vien dēvē par kredīta norakstīšanu.

Kāpēc ienākumus nenesoši kredīti kaitē bankām un kā tas ietekmē sabiedrību?

Ienākumus nenesoši kredīti pieder pie banku darbības ikdienas, jo bieži notiek tā, ka cilvēki zaudē darbu un uzņēmumi piedzīvo finansiālas grūtības. Lai banka sekmīgi darbotos ilgtermiņā, tai jānodrošina zems slikto kredītu līmenis, lai joprojām gūtu peļņu no izsniegtajiem kredītiem.

Ja ienākumus nenesošo kredītu līmenis pārsniedz noteiktu līmeni, cieš bankas pelnītspēja, jo tā pelna mazāk naudas par izsniegtajiem kredītiem. Bankām nākas nodrošināt naudas rezervi, t.i., veidot uzkrājumu kā drošības tīklu gadījumam, ja kādā brīdī nepieciešams daļēji vai pilnībā norakstīt kredītu.

Gan ienākumu kritums, gan sliktākā scenārija gadījumam paredzētais uzkrājums nozīmē, ka bankai pieejams mazāk naudas jaunu kredītu izsniegšanai, kas vēl vairāk samazina peļņu.

Banka, kurai ir pārāk daudz slikto kredītu, nespēj atbilstoši nodrošināt uzņēmumus ar kredītlīdzekļiem, kas tiem nepieciešami ieguldījumiem un darba vietu radīšanai. Ja tā notiek ar daudzām bankām plašā mērogā, tas ietekmē tautsaimniecību kopumā un tādējādi – katru sabiedrības locekli. Ja uzņēmumi mazāk iegulda un veidojas mazāk jaunu darba vietu, samazinās izaugsme.

Kā banka var izvairīties no pārāk liela slikto kredītu skaita?

Bankām principā būtu jāizvairās izsniegt pārāk riskantus kredītus, veicot rūpīgu kredītņēmēju kredītspējas pārbaudi. Būtiski ir arī ieviest atbilstošu kontroles sistēmu, lai banka jau agrīnā posmā varētu konstatēt, ka kredītņēmējs nonācis finansiālās grūtībās un risināt šo problēmu.

Dažos gadījumos pietiek sniegt klientam vienkāršu finanšu konsultāciju, lai novērstu, ka aizdevums kļūst par ienākumus nenesošu kredītu.

Ko var darīt banka?

Bankai ir dažādas iespējas, kā samazināt slikto kredītu īpatsvaru savā bilancē. Pirmkārt, iespējams pārskatīt aizņēmēju kredītlīgumu nosacījumus. Tas varētu nozīmēt, piemēram, ka kredītņēmējam tiek pagarināts kredīta atmaksas termiņš.

Tādējādi cilvēks, kurš zaudējis darbu vai uzņēmums, kurš nonācis īslaicīgās finansiālās grūtībās, varētu izturēt finanšu sarežģījumus un galu galā atmaksāt aizdevumu.

Banka var arī pieņemt lēmumu pārdot sliktos kredītus investoriem, kuri parasti vēlas, lai kredītu vērtībai tiktu piemērots diskonts. Šāda darījuma rezultātā banka var ciest zaudējumus, taču pilnīga kredītu norakstīšana parasti rada vēl lielākus zaudējumus.

Ja neviens no risinājumiem nav sekmīgs, piemēram, kredītņēmēja maksātnespējas dēļ, bankas var izmantot likumīgu veidu, lai atgūtu vismaz daļu naudas.

Ko var darīt uzraudzības iestāde?

Ienākumus nenesošu kredītu problēmas risināšana Eiropas banku sistēmā ir viena no galvenajām ECB uzraudzības darba prioritātēm. Šeit jūs atradīsiet sīkāku informāciju par to, ko ECB dara šajā jomā.