Kas ir ienākumus nenesošie kredīti (INK)?

12.09.2016. (aktualizēts 14.01.2021.)

Ienākumus nenesošie kredīti

Viena no ECB uzraudzības darba prioritātēm ir novērst ienākumus nenesošo kredītu veidošanos un samazināt to apjomu Eiropas banku sistēmā. Kas ir šie kredīti un kāpēc tie ir slikti?

Vispirms padomāsim, ko dara bankas. Viens no bankas pamatuzdevumiem ir izsniegt kredītus, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus un radīt darba vietas, savukārt privātpersonas – iegādāties īpašumus, piemēram, automobiļus un mājokļus. Bankas pelna naudu no procentiem, ko tās saņem par šiem kredītiem.

Ja kredītņēmējs ir finansiāli spēcīgs un veic līgumā paredzētos kredīta summas un procentu maksājumus, kredīts nes ienākumus. Taču vienmēr pastāv risks, ka uzņēmums vai privātpersona nevarēs atmaksāt kredītu noteiktajā termiņā. Ja tā notiek vai pazīmes liecina, ka tā varētu notikt, bankai jāklasificē šāds kredīts kā "ienākumus nenesošs". Ienākumus nenesošos kredītus bieži dēvē arī par "sliktajiem kredītiem".

Kad kredīts kļūst ienākumus nenesošs?

Kredīts kļūst par ienākumus nenesošu kredītu tad, kad vērojamas pazīmes, ka kredītņēmējs nespēs to atmaksāt, vai kad pagājušas vairāk nekā 90 dienas, kopš kredītņēmējs nav veicis nepieciešamos maksājumus. Tā var notikt, ja persona zaudē darbu un tāpēc nevar atmaksāt hipotēku kredītu saskaņā ar vienošanos, vai ja uzņēmums nonāk finansiālās grūtībās.

Bankām uzmanīgi jāseko izsniegtajiem kredītiem, lai jau agrīnā posmā identificētu tos, kuriem ir risks kļūt par ienākumus nenesošiem kredītiem, nodrošinot ienākumus nenesošo kredītu uzskaiti.

Kāpēc ienākumus nenesošie kredīti ir slikti?

Ienākumus nenesoši kredīti pieder pie banku darbības ikdienas, jo diemžēl regulāri notiek tā, ka cilvēki zaudē darbu un uzņēmumi piedzīvo finansiālas grūtības. Bet tie vienmēr nozīmē bankām izdevumus, tāpēc tām līdz minimumam jāsamazina slikto kredītu līmenis.

Ienākumus nenesošie kredīti apgrūtina banku darbu divos veidos. Tie vājina banku pelnītspēju, jo rada zaudējumus, samazinot ienākumus, ko bankas gūst par izsniegtajiem kredītiem. Lai sagatavotos šiem zaudējumiem, bankām arī jāveido uzkrājumi. Tas nozīmē, ka tām jānodrošina zināma naudas rezerve, lai segtu gaidāmos zaudējumus. Šī nauda attiecīgi vairs nav izmantojama jaunu kredītu izsniegšanai vai citu zaudējumu segšanai. Tas vēl vairāk mazina banku peļņu un vājina to finansiālo stāvokli.

Banka, kurai ir daudz ienākumus nenesošu kredītu, nespēj atbilstoši nodrošināt uzņēmumus ar kredītlīdzekļiem, kas tiem nepieciešami ieguldījumiem un darba vietu radīšanai. Ja tā notiek ar daudzām bankām plašā mērogā, tas var ietekmēt tautsaimniecību kopumā.

Kā banka var mazināt ienākumus nenesošu aizdevumu veidošanos?

Pirmkārt un galvenokārt, bankām jāizvairās no pārāk riskantu kredītu izsniegšanas. Tām jānosaka droši kredītu standarti un jānovērtē klientu kredītspēja, lai nodrošinātu, ka kredīti tiek izsniegti tikai tādiem klientiem, kam nav paredzamas grūtības tos atmaksāt.

Būtiski ir arī ieviest atbilstošu monitoringa sistēmu, lai banka jau agrīnā posmā varētu konstatēt, ka kredītņēmējs nonācis finansiālās grūtībās. Tad bankai vēl ir iespēja risināt situāciju. Dažos gadījumos pietiek sniegt klientam vienkāršu finanšu konsultāciju, lai novērstu aizdevuma kļūšanu par ienākumus nenesošu kredītu.

Bankām arī laikus jāveido atbilstoši uzkrājumi.

Vai koronavīrusa krīzes dēļ pieaugs ienākumus nenesošo kredītu skaits?

Koronavīrusa krīze nesusi līdzi iepriekš nepieredzētu šoku tautsaimniecībai un daudzi uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu. Ne visi šie uzņēmumi pārdzīvos krīzi un ne visas mājsaimniecības spēs atmaksāt pirms pandēmijas saņemtos kredītus. Tas nozīmē, ka ienākumus nenesošo kredītu skaita pieaugums ir neizbēgams, jo ne visi kredīti tiks pilnībā atmaksāti.

Lai līdz minimumam samazinātu šo pieaugumu, ECB atkārtoti uzsvērusi, ka pat grūtos laikos bankām jāaizdod tikai tādiem klientiem, kam nav paredzamas grūtības kredītus atmaksāt. Tā arī atgādinājusi bankām, ka tām uzmanīgi jāseko riskiem, lai jau agrīnā posmā konstatētu ienākumus nenesošos kredītus un meklētu risinājumus.

Uzraudzība – dziļāks ieskats. Vai pandēmijas atbalsta pasākumi veicina zombijuzņēmumu rašanos?

Ko bankas var darīt, lai samazinātu jau esošo ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu?

Līdztekus pietiekamu uzkrājumu veidošanai bankām aktīvi jāmēģina risināt ienākumus nenesošo kredītu problēma.

Viena no iespējām ir vienoties par jauniem kredīta nosacījumiem, piemēram, dot klientam ilgāku atmaksas laiku. Tādējādi īslaicīgās grūtībās nonākusi privātpersona vai uzņēmums varētu tikt galā ar finanšu sarežģījumiem un galu galā atmaksāt aizdevumu.

Banka var arī pieņemt lēmumu pārdot sliktos kredītus investoriem. Tie parasti vēlas, lai kredītu vērtībai tiktu piemērots diskonts. Šāda darījuma rezultātā banka var ciest zaudējumus, taču pilnīga kredītu norakstīšana parasti rada vēl lielākus zaudējumus.

Ja neviens no risinājumiem nav sekmīgs, piemēram, kredītņēmēja maksātnespējas dēļ, bankas var izmantot likumīgu veidu, lai atgūtu vismaz daļu naudas.

Dažos gadījumos bankas var arī pārvest savus ienākumus nenesošos kredītus uz tā dēvēto "slikto banku". Sliktās bankas ir aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kuras parasti izveidojusi valdība un kurām ir konkrēts mērķis nodarboties ar ienākumus nenesošajiem kredītiem. Tās dod iespēju bankām atbrīvot bilances no ienākumus nenesošajiem kredītiem un ātrāk atjaunot to kreditēšanas spējas. Sliktās bankas tad nodarbojas ar aizdotās naudas atgūšanu, pārdodot kredītus ieguldītājiem vai veicot citas darbības.

Ko var darīt uzraudzības iestāde?

Uzraudzības iestādes ir ļoti ieinteresētas risināt ienākumus nenesošo kredītu problēmu, jo tie vājina bankas un apdraud to stabilitāti. ECB noteikusi šo problēmu par vienu no sava uzraudzības darba prioritārajām jomām un sagatavojusi bankām plašus norādījumus par ienākumus nenesošajiem kredītiem un ECB gaidām šajā jomā.