Kāda ir ECB loma banku apvienošanās un pārņemšanas darījumos?

05.04.2019.

ECB banku uzraudzības loma banku konsolidācijā atkarīga no banku izvēlētā darījuma veida. ECB ir oficiāla loma, ja darījums starp bankām ietver būtiskas līdzdalības iegādi vai jaunas bankas izveidi, vai ja apvienošanā iesaistītas nozīmīgas bankas un šīs valsts tiesību aktos uzraudzības iestādei dotas pilnvaras apstiprināt apvienošanos.

Jebkurā gadījumā darījumi tiks izvērtēti iesaistīto iestāžu pastāvīgās uzraudzības ietvaros. Tas nozīmē, ka uzraudzības iestādes novērtē banku veiktā darījuma dzīvotspēju un ilgtspējību, lai nodrošinātu, ka izveidotā banku grupa tuvākajā nākotnē būs spējīga turpināt pildīt visas prudenciālās uzraudzības prasības. Lai to panāktu, uzraudzības iestādes izskata darījuma rezultātā izveidotās bankas uzņēmējdarbības modeli. It īpaši tās pārbauda, vai bankai ir pietiekams kapitāla un likviditātes līmenis un vai banka laika gaitā būs spējīga to uzturēt. Tās arī novērtē, vai bankai ir spēcīga pārvaldība ar piemērotu vadību un vai tā ir spējīga gūt peļņu. Apkopojot var teikt, ka ECB aplūko uzņēmējdarbības plānu, šajā plānā ietvertās aplēses un to uzticamību (ņemot vērā izpildes risku un salīdzinājumu ar līdzīgām iestādēm) un novērtē, vai izveidotā iestāde spēs nodrošināt turpmāku atbilstību visām prasībām un rezervēm.

Banku konsolidācijai var būt liela nozīme jaudas pārpalikuma novēršanā, uzlabojot izmaksu efektivitāti un veicinot mērķtiecīgāku un uzticamāku uzņēmējdarbības modeļu izstrādi. Pārrobežu konsolidācija var veicināt arī lielāku risku diversifikāciju un sniegt ieguldījumu finanšu tirgu integrācijā, kas ir svarīgs banku savienības mērķis. Tomēr ECB loma nav aktīvi veicināt (vai novērst) kāda noteikta veida banku konsolidāciju. Kā uzraudzības iestādei ECB jāsaglabā neitrāla nostāja un jānovērtē katrs banku iesniegtais projekts, balstoties tikai uz tīri tehniskiem apsvērumiem.

Kas ir banku apvienošanās un kā ir iesaistīta ECB?

Apvienošanās (piemēram, apvienošanās, veicot pievienošanu) parasti nozīmē, ka divu banku mātesuzņēmumi kopā izveido jaunu kopīgu mātesuzņēmumu, kas vada lielāku banku grupu. Jaunās banku grupas bilance ietver apvienojušos banku aktīvus un saistības.

ECB iesaistīšanās apvienošanās procesā atkarīga no tās valsts vai valstu likumiem, kurā vai kurās atrodas apvienošanās procesā iesaistīto banku galvenās mītnes. Tas tāpēc, ka apvienošanos regulē nevis Eiropas, bet valstu tiesību akti. Ja attiecīgās valsts tiesību aktos šajā jomā valsts uzraudzības iestādei piešķirtas pilnvaras, ECB izmanto šīs pilnvaras gadījumos, kad apvienojas nozīmīgas iestādes, kas ir tiešā ECB uzraudzībā.

Piemēram, Vācijā, Luksemburgā un dažās citās valstīs uzraudzības iestādēm nav pilnvaru apstiprināt apvienošanās. Šajos gadījumos ECB iesaistīšanās aprobežojas ar darījuma izskatīšanu iesaistīto iestāžu pastāvīgās uzraudzības ietvaros. Tomēr apvienošanās var likt uzsākt būtiskas līdzdalības procedūru, kam nepieciešams ECB apstiprinājums (sīkāku informāciju sk. tālāk). Ja divas vai vairākas bankas apvienojas jaunizveidotā iestādē, iespējams, būs nepieciešama jauna bankas licence, kas nozīmē, ka tiks iesaistīta ECB, jo tā piešķir visas banku licences euro zonā.

No otras puses, piemēram, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā un Beļģijā valstu uzraudzības iestādēm ir pilnvaras apstiprināt apvienošanās vai tās tiek iesaistītas apstiprināšanas procesā. Tāpēc, ja divas vai vairākas nozīmīgas bankas no šīm valstīm izlemj apvienoties, ECB Uzraudzības valde novērtē apvienošanās ietekmi uz izveidotās bankas pelnītspēju, maksātspēju un likviditāti un uz tās organizatorisko struktūru, kā arī uz tās tehniskajām iespējām izpildīt pārvaldības prasības (kā noteikts Kapitāla prasību regulā un Kapitāla prasību direktīvā).

Kāda ir ECB loma banku pārņemšanas darījumos?

ECB jāapstiprina jebkura būtiska līdzdalība – jebkuras līdzdalības, kas pārsniedz 10% vai vairāk no akcijām un/vai balsstiesībām attiecīgajā bankā vai pārsniedz citas atbilstošās robežvērtības, iegāde.

Kas attiecas uz procesu, bankai, kura plāno būtiskas līdzdalības iegādi, jāinformē valsts uzraudzības iestāde. Valsts uzraudzības iestāde un ECB novērtē ierosināto iegādi, izmantojot Kapitāla prasību direktīvā noteiktos piecus kritērijus. Tie ir:

Potenciālā ieguvēja reputācija Vai potenciālajam ieguvējam piemīt nepieciešamā integritāte un uzticamība, piemēram, vai tas nav krimināli sodīts vai iesaistīts kādā tiesas procesā? Vēl viens aspekts ir ieguvēja profesionālā kompetence, t.i., līdzšinējie rezultāti attiecībā uz vadības pieredzi un/vai ieguldījumiem finanšu nozarē.
Potenciālo jauno vadības locekļu reputācija un pieredze Vai ieguvējs plāno veikt pārmaiņas bankas pārvaldes struktūrās? Tādā gadījumā jāveic jauno valdes locekļu piemērotības un atbilstības novērtējums.
Ieguvēja finanšu stabilitāte Vai potenciālais ieguvējs spēj finansēt plānoto iegādi un pārredzamā nākotnē saglabāt stabilu finansējuma struktūru? Tas tiek novērtēts, pārbaudot uzņēmējdarbības plāna uzticamību un pārņemtās bankas spēju nodrošināt turpmāku atbilstību uzraudzības prasībām.
Ietekme uz banku Vai banka joprojām spēs pildīt prudenciālās prasības? Piemēram, nav pieļaujams, ka bankai tiek radīta spriedze, jo iegāde daļēji finansēta no aizņemtiem līdzekļiem. Arī ieguvēja struktūra nedrīkst būt tik sarežģīta, ka uzraudzības iestāde nevar to efektīvi uzraudzīt.
Risks, ka pastāv saistība ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu Vai iespējams pārbaudīt, ka iesaistītie līdzekļi nav iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorismu? Novērtējumā tiek noskaidrots arī, vai iegāde nevar potenciāli palielināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas risku.

Sīkāku informāciju par būtisku līdzdalību lasiet aprakstu sadaļā "Noderīga informācija"!

Kas notiek, ja jaunizveidotā banka ir pārāk liela, lai varētu atļauties tās maksātnespēju?

ECB nav aizspriedumu pret lielumu, un tā principā necenšas atturēt bankas no palielināšanās. Attiecībā uz bankām, kas ir pārāk lielas, lai varētu atļauties to maksātnespēju, ir noteikti starptautiski saskaņoti standarti, kas liek lielām un sistēmiskām bankām uzturēt papildu kapitāla rezerves un/vai zaudējumu absorbēšanas spējas. Konkrētāk, Finanšu stabilitātes padome klasificē bankas saskaņā ar konkrētiem parametriem, kā rezultātā uzraudzības iestādes var pieprasīt kapitāla palielinājumu un zaudējumus absorbējošo kapitālu. Tie paši noteikumi attiecas uz visām bankām pasaules līmenī.

Turklāt visām bankām, neskatoties uz to lielumu, jābūt jebkurā laikā noregulējamām. Lai nodrošinātu banku noregulējamību, to juridiskajām struktūrām jābūt vienkāršām un to noregulējuma plāniem – labi izstrādātiem.

Vienotā noregulējuma padome ir atbildīga par noregulējamības novērtēšanu un par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu bankām.