Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Bieži uzdotie jautājumi par 2018. gada ES mēroga stresa testu

02.11.2018.

Kāds bija 2018. gada ES mēroga stresa testa mērķis?

ES mēroga stresa testa mērķis bija analizēt banku kapitāla stāvokļa attīstību bāzes un negatīva scenārija gadījumā triju gadu periodā līdz 2020. gada beigām, pamatojoties uz 2017. gada beigu datiem.

Stresa testa rezultātā iegūts kopīgs analītisks ietvars, ko uzraugi, bankas un citi tirgus dalībnieki var izmantot, lai salīdzinātu un novērtētu ES banku noturību pret konkrētu valstu ekonomiskajiem satricinājumiem.

Stresa testā bija iesaistītas 48 bankas, aptverot 70% Eiropas Savienības kopējo banku aktīvu. Eiropas Banku iestāde (EBI) bija pilnībā atbildīga par stresa testa īstenošanu – tā izstrādāja metodoloģiju, pieņēma lēmumus par scenārijiem un jebkādām vienreizējām korekcijām, kā arī stresa testa noslēgumā publicēja rezultātus.

Tāpat kā 2016. gadā stresa tests nebija iecerēts kā pārbaudījums, kuru banka nokārto vai nenokārto. Stresa testā netika noteiktas nekādas robežvērtības, saskaņā ar kurām bankas tiktu identificētas kā veiksmīgas vai neveiksmīgas. Stresa testa rezultāti tiks ņemti vērā turpmākajā uzraudzības dialogā. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP) ECB banku uzraudzība izmantos gan kvalitatīvos rezultātus (banku sniegto datu kvalitāti un savlaicīgumu), gan kvantitatīvos rezultātus (kapitāla pilnīgas izmantošanas līmeni un banku noturību pret nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem). SREP kontekstā stresa testa rezultāti tiks izmantoti arī, lai noteiktu ar uzraudzību saistītās kapitāla prasības bankām.

Kuras no ECB uzraudzītajām bankām piedalījās EBI ES mēroga stresa testā?

33 no 48 bankām, kuras bija iesaistītas EBI vadītajā stresa testā, atrodas tiešā ECB uzraudzībā un aptver 70% euro zonas banku aktīvu. EBI piektdien, 2018. gada 2. novembrī, publicēja visu 48 banku individuālos rezultātus, kā arī detalizētus 2017. gada beigu datus par šo banku bilanci un riska darījumiem.

Papildus EBI izlasē iekļautajām 33 ECB uzraudzītajām bankām, ECB paralēli veica savu stresa testu (SREP stresa testu) bankās, kuras atrodas tās tiešā uzraudzībā, bet nav iekļautas EBI izlasē.

Iepriekš šajā gadā ECB testēja arī četras tās tiešā uzraudzībā esošās Grieķijas bankas. Lai gan tika izmantota tāda pati metodoloģija un pieeja kā EBI ES mēroga stresa testā, šajā stresa testā tika izmantots paātrināts grafiks, lai to pabeigtu, pirms noslēdzās Eiropas Stabilitātes mehānisma trešā palīdzības programma Grieķijai.

Kāds ir 2018. gada stresa testa kopējais rezultāts? Kas bija galvenie noteicošie faktori un kā tie mainījušies salīdzinājumā ar 2016. gada stresa testu?

Kopējais CET1 pilnīgas izmantošanas līmenis negatīvā scenārija gadījumā 33 tiešā ECB uzraudzībā esošajām bankām pilnīgas ieviešanas posmā vidēji bija 3.8 procentu punkti, tādējādi samazinot sistēmas mēroga CET1 rādītāju no 13.7% 2017. gada beigās līdz 9.9% 2020. gada beigās. Tas ietver 9. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta (9. SFPS; stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī) sākotnējās piemērošanas ietekmi 0.3 procentu punktu apmērā. Attiecīgais kapitāla pilnīgas izmantošanas līmenis ir par 0.5 procentu punktiem augstāks nekā 2016. gada stresa testā.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas noteica negatīvā makroekonomiskā scenārija rezultātus, bija kredītu vērtības samazinājums. Otrs noteicošais faktors bija finansējuma starpības satricinājums, ko daļēji kompensēja ilgtermiņa procentu likmju kāpuma pozitīvā ietekme. Trešais faktors bija ar tīrajiem komisijas maksas ienākumiem saistītais būtiskais satricinājums, un ceturtais – tirgus cenas un likviditātes šoku ietekme uz patiesās vērtības portfeļiem.

Negatīvā scenārija rezultāts atspoguļo nelabvēlīgāku makroekonomisko scenāriju un 9. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta ieviešanu, kā arī pret riskiem jutīgāku metodoloģiju. Tas vairāk nekā kompensē augstākas aktīvu kvalitātes ietekmi, īpaši saistībā ar veiksmīgu ienākumus nenesošo kredītu (INK) apjoma samazināšanu un spēcīgāka ilgtermiņa procentu likmju kāpuma labvēlīgo ietekmi.

Neraugoties uz augstāku kapitāla pilnīgas izmantošanas līmeni, pēc satricinājuma reģistrētais kopējais CET1 rādītājs ir 9.9% – augstāks nekā 2016. gadā (8.8%). Tas apstiprina, ka iesaistīto banku noturība pret makroekonomiskajiem satricinājumiem uzlabojusies. Tomēr stresa testa rezultātā atsevišķās bankās atklājās arī ievainojamības aspekti, par kuriem uzraugi veiks turpmāku novērtējumu.

Negatīvā scenārija gadījumā 33 tiešā ECB uzraudzībā esošo banku sviras rādītājs sarūk par 0.98 procentu punktiem pilnīgas ieviešanas posmā, pazeminot vidējo sviras rādītāju no 5.11% 2017. gada beigās līdz 4.13% 2020. gada beigās.

Vai paredzat, ka stresa testa rezultātā vidējais kapitāla pieprasījums sistēmā palielināsies?

Netiek gaidīts, ka stresa testa rezultātā vidējais kapitāla pieprasījums sistēmā palielināsies. Neraugoties uz to, dažu komponentu norises mehāniski palielina kapitāla pieprasījumu. Tomēr šāda ietekme bija paredzama un nav saistīta ar stresa testu. Minētie komponenti ietver kapitāla prasības, kas tiks pakāpeniski ieviestas un sasniegs pilnu apjomu 2019. gada 1. janvārī, piemēram, makroprudenciālās uzraudzības iestāžu noteiktās sistemātiskās rezerves (sistēmiski nozīmīgām pasaules mēroga iestādēm un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm noteiktās rezerves un sistēmiskās riska rezerves). Kā norādīts SREP 2016. un 2017. gada brošūrā, neatkarīgi no kapitāla saglabāšanas rezervju pakāpeniskās ieviešanas nākotnē bankām jārēķinās ar pozitīvām 2. pīlāra norādēm.

Kā stresa testa rezultāti tiks ņemti vērā SREP?

Stresa testa kvalitatīvie rezultāti tiks ņemti vērā, nosakot 2. pīlāra prasības, īpaši SREP riska pārvaldības elementa kontekstā.

Kvantitatīvie rezultāti, t.i., kapitāla pilnīga izmantošana hipotētiska negatīva scenārija gadījumā, kalpo kā sākumpunkts, nosakot 2. pīlāra norāžu (P2G) līmeni. Definējot P2G, ECB izmantos plašu informācijas klāstu. Viena no robežvērtībām būs bankas rezultāti pēc negatīvā scenārija attiecībā pret 5.5% kapitāla rādītāju vai pasaules mērogā sistēmiski nozīmīgo banku (G-SNB) gadījumā – 5.5% kapitāla rādītāju, pieskaitot G-SNB rezerves.

Šiem rezultātiem tiks veiktas papildu augšupvērstas vai lejupvērstas korekcijas, ņemot vērā citus faktorus, piemēram, attiecīgās iestādes konkrēto riska profilu un tās jutīgumu pret stresa scenārijiem, starpperioda riska profila pārmaiņas pēc stresa testa beigu termiņa (2017. gada 31. decembrī) un bankas veiktos pasākumus riska jutīguma mazināšanai, piemēram, aktīvu pārdošanu. Tādējādi stresa testa rezultātu iekļaušana P2G nebūs mehāniska.

Attiecīgi nevienas iestādes P2G nav iespējams aprēķināt mehāniski, neņemot vērā minētos papildu faktorus.

Kas ir svarīgākie šā gada stresa testa secinājumi?

Kredītu zaudējumi lielākoties skaidrojami ar makroekonomiskā scenārija palīdzību. Saistībā ar banku bilanču uzlabojumiem 2018. gada stresa testā ienākumus nenesošu kredītu krājumiem bija mazāka nozīme nekā 2016. gadā.

Negatīvā scenārija gadījumā tirgus riska pilnīgas pārvērtēšanas ietekme visspēcīgāk izpaudās G-SNB. Tomēr veidojās arī pozitīva ietekme – palielinājās klientu ieņēmumi. Arī satricinājuma ietekme uz modeļa nenoteiktību un likviditātes rezervēm šajās bankās bija lielāka nekā citās.

Negatīvā scenārija gadījumā Kapitāla prasību direktīvas 141. pantā minētās dividenžu korekcijas, kupona maksājumi par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem un mainīgs atalgojums (maksimālā sadalāmā summa), ko izmanto, reaģējot uz krīzes situāciju, samazinātu vispārējo ietekmi aptuveni par 40 bāzes punktiem.

Stresa tests sniedz svarīgu papildu priekšstatu par banku stresa testu veikšanas un risku vadības spējām. Šī informācija kopā ar stresa testa laikā banku iesniegto datu kvalitātes un savlaicīguma novērtējumu tiks izmantota SREP, kā arī 2. pīlāra kapitāla prasību noteikšanā, klātienes pārbaužu plānošanā un citās uzraudzības darbībās.

Tests arī ļauj pārbaudīt, vai bankas veiksmīgi novērsušas iepriekšējos stresa testos konstatētos trūkumus, piemēram, saistībā ar stresa testu veikšanas, datu apkopošanas vai modelēšanas spējām.

Kas tieši tika darīts šajā testā un kādas bija tā galvenās atšķirības salīdzinājumā ar 2016. gada stresa testu?

Stresa testā tika novērtēta banku noturība pret nelabvēlīgām tirgus norisēm. Tika analizēts, kas notiks ar bankas kapitāla stāvokli gan bāzes scenārija, gan negatīva scenārija gadījumā trīs gadu laikā no 2017. gada beigām līdz 2020. gada beigām, pieņemot, ka bilance paliek nemainīga. Bāzes scenārijs atbilda ECB publicētajām decembra prognozēm, bet negatīvajā scenārijā tika pieņemta četru sistēmisko risku īstenošanās, uzskatot, ka šie riski ietver lielāko daļu ES finanšu sektora stabilitātes būtisko apdraudējumu. Minētie riski ir šādi:

  1. pēkšņa un apjomīga riska prēmiju pārcenošana globālajos finanšu tirgos;
  2. negatīva reakciju ķēde starp vāju banku pelnītspēju un lēnu nominālo izaugsmi ES ekonomiskās aktivitātes sarukuma dēļ;
  3. bažas par valsts un privātā sektora parāda atmaksājamību iespējamās riska prēmiju pārcenošanas un pieaugošas politiskās nenoteiktības kontekstā;
  4. likviditātes riski nebanku finanšu sektorā ar iespējamu ietekmi uz plašāku finanšu sistēmu.

Stresa testa ietvaros tika novērtēta riskus noteicošo faktoru ietekme uz banku maksātspēju. Bankām tika noteikta prasība pakļaut stresa testam vienotu risku kopumu (kredītrisku, t.sk. vērtspapīrošanas risku, tirgus risku un darījuma partnera kredītrisku, kā arī darbības risku, t.sk. ētikas risku). Papildus bankām bija prasība prognozēt attiecīgo scenāriju ietekmi uz tīrajiem procentu ienākumiem un pakļaut stresa testam peļņas un zaudējumu aprēķina posteņus un kapitāla posteņus, kas nav iekļauti citos risku veidos.

To banku stresa testa prognozēs, kuras piemēro SFPS, tika ņemts vērā 2018. gada 1. janvārī ieviestais 9. SFPS. Tajās tika ņemti vērā arī noteikumi, kas izklāstīti Regulā (ES) 2017/2395 attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi. EBI publicētās caurredzamības veidnes arī ietver 9. SFPS sākotnējās ieviešanas ietekmi.

Kāda bija ECB iesaiste stresa testa sagatavošanā?

ECB atbalstīja ES mēroga stresa testa sagatavošanu, piedaloties EBI metodoloģijas izstrādē un nodrošinot bāzes scenāriju.

Šis scenārijs atspoguļo makroekonomiskās norises normālos apstākļos, ņemot vērā Eurosistēmas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sagatavotās iespēju aplēses.

Papildus ECB sniedza ieguldījumu stresa testa negatīvā scenārija izstrādē Eiropas Sistēmiskās risku kolēģijas vispārējās koordinācijas ietvaros.

Kāda ir ECB loma EBI vadītā stresa testa īstenošanā?

EBI koordinēto ES mēroga stresa testu vispārējā ietvarā ECB atbild par kvalitātes nodrošināšanas procesu bankās, kuras atrodas tās tiešā uzraudzībā. Šo uzdevumu ECB īsteno kopā ar valstu kompetentajām iestādēm, un tā galvenais mērķis ir nodrošināt, lai bankas pareizi piemērotu EBI izstrādāto vienoto metodoloģiju.

Papildus ES mēroga stresa testam, ECB banku uzraudzība veic SREP stresa testu bankās, kuras ir tās tiešā uzraudzībā, bet nav iekļautas EBI izlasē. Šajā stresa testā izmantotā metodoloģija atbilst EBI metodoloģijai, taču vienlaikus tajā pienācīgi ņemts vērā, ka iesaistītās iestādes ir nelielākas un mazāk sarežģītas.

Kā ECB stresa testos nodrošina proporcionalitātes principu?

Proporcionalitātes princips ir jau iestrādāts EBI metodoloģijā un veidnēs. To atspoguļo fakts, ka nelielākas un mazāk sarežģītas bankas var piemērot vienkāršākas pieejas un tām paredzēts mazāks sniedzamo datu pozīciju skaits.

SREP stresa testā ECB banku uzraudzība izvērš proporcionalitātes principu nelielākām un mazāk sarežģītām bankām, piemērojot mazāk sarežģītas pieejas un mazāk stingrus datu sniegšanas sliekšņus.

Kādas bija 2018. gada stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārija galvenās raksturīgās iezīmes un cik precīzi tās atbilda realitātei?

2018. gada stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārija pamatā bija konsekventi un nopietni makroekonomiskie apstākļi, piemēram, euro zonas mēroga iekšzemes kopprodukta sarukums par 2.4%, nekustamā īpašuma cenu samazināšanās par 17% un kapitāla vērtspapīru cenu kritums par 31%.

Scenārijs atspoguļoja stresa testa sākumā konstatētos svarīgākos sistēmiskos riskus, t.sk. pēkšņu un apjomīgu riska prēmiju pārcenošanu globālajos finanšu tirgos, negatīvu reakciju ķēdi starp vāju banku pelnītspēju un lēnu nominālo izaugsmi, bažas par valsts un privātā sektora parāda atmaksājamību un likviditātes riskus nebanku finanšu sektorā ar iespējamu ietekmi uz plašāku finanšu sistēmu.

Runājot par īstenošanās iespējamību, stresa testos izmantotajiem nelabvēlīgajiem makroekonomiskajiem scenārijiem jābūt ļoti nopietniem, bet iespējamiem, lai nodrošinātu stresa testu rezultātu ticamību.

EBI scenārija kalibrēšanas pamatā bija galvenie finanšu stabilitātes riski, kas stresa testa uzsākšanas brīdī tika uzskatīti par būtiskiem. Scenārijs atspoguļoja ticamu notikumu kombināciju, tomēr šāda negatīvu satricinājumu koncentrācija būtu neparasta.

Piemēram, lielākajā daļā valstu galvenie 2018. gada makroekonomiskā scenārija komponenti bija nelabvēlīgāki nekā 2016. gada stresa testā. Tika pieņemts, ka sāksies dziļa globālā makroekonomiskā krīze un turpināsies divus līdz trīs gadus. Scenārijā tika modelēts globāls satricinājums, kas dažādos veidos ietekmē Eiropas ekonomiku. Tāpēc, interpretējot rezultātus, jāpieņem, ka tos ietekmē gan valsts risks, gan idiosinkrātisks bankas risks.

2018. gada scenārijs bija jāizstrādā agrāk nekā 2016. gada scenārijs, jo Grieķijas bankām stresa tests tika veikts agrāk nekā citām bankām un būtiskākā stresa testa daļa noritēja ilgāk 9. SFPS ieviešanas dēļ. Tomēr scenārijs bija pietiekami plašs, lai aptvertu daudzas iespējamās situācijas, īpaši tāpēc, ka pēc būtības scenārijs nav prognoze, bet gan hipotētiska situācija, kuras mērķis ir atklāt banku novērtēšanai būtiskus ievainojamības aspektus, pat ja pamatā esošie riski realizētos citos veidos.

Kā 2018. gada stresa tests salīdzināms ar citās jurisdikcijās veiktajiem stresa testiem?

Neraugoties uz vairākām dažādu stresa testu metodoloģiskās bāzes atšķirībām, EBI stresa testa vispārējie rezultāti ir kopumā salīdzināmi ar jaunākajiem citās jurisdikcijās veiktajiem stresa testiem.

Piemēram, ja salīdzina EBI 2018. gada negatīvo scenāriju ar ASV Federālo rezervju sistēmas 2018. gada Visaptverošās kapitāla analīzes un pārbaudes scenāriju (Comprehensive Capital Analysis and Review; CCAR), EBI scenārijā ietvertā iekšzemes tautsaimniecības apstākļu nelabvēlīguma pakāpe  atrodas starp CCAR negatīvo un īpaši negatīvo scenāriju. EBI 2018. gada scenārijā ietvertā iekšzemes tautsaimniecības apstākļu nelabvēlīguma pakāpe salīdzināma ar Bank of England 2018. gada ciklisko scenāriju, kā arī ar SVF 2018. gada jūlijā publicēto euro zonas finanšu sektora novērtēšanas programmas stresa testu.

Vai stresa testā ņemta vērā Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES rezultāta iespējamā ietekme? Vai apsvērtas sekas scenārijā, ja netiktu panākta vienošanās?

Bāzes scenārija elementi atspoguļoja vidējo no iespējamiem Brexit rezultātiem Apvienotās Karalistes un ES tirdzniecības attiecībās.

Piemērotais negatīvais scenārijs ietvēra daudz nelabvēlīgākus apstākļus salīdzinājumā ar analītiķu prognozēm par Brexit negatīvo ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību. Scenārijā netika ietverti tādi vienreizēji notikumi kā Brexit. Tomēr negatīvajā scenārijā euro zonas IKP prognozes visos stresa testa perioda gados ir nelabvēlīgākas salīdzinājumā ar analītiķu prognozēto Brexit negatīvo ietekmi uz IKP izaugsmi.

Negatīvais scenārijs ietver plašu tādu makroekonomisko risku diapazonu, kas varētu būt saistīti ar Brexit. Viens no galvenajiem negatīvo scenāriju noteicošajiem faktoriem saistīts ar politisko nenoteiktību (t.sk. ar Brexit saistītās norises). Tika pieņemts, ka iespēju aplēšu perioda sākumā šī nenoteiktība arī izraisītu nelabvēlīgus konfidences satricinājumus attīstītajās valstīs.

Scenārijā, kurā netiktu panākta vienošanās, sekas nav skaidri apsvērtas, taču iespējamā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi plaši aptverta negatīvajā scenārijā, kurā pieņemta visu svarīgāko Apvienotās Karalistes ekonomisko un finanšu rādītāju vispārēja, būtiska pasliktināšanās. Tomēr Brexit varētu būt nopietna negatīva ietekme uz atsevišķām bankām.

Trauksmes celšana