Kas ir būtiska līdzdalība?
18.03.2016.
Līdzdalību bankā var raksturot kā būtisku līdzdalību, ja tā veido 10% vai vairāk no kapitāla daļām un/vai balsstiesībām bankā vai pārsniedz citas atbilstošās robežvērtības (20%, 30% vai 50%). Turklāt, ja tiek iegūtas tiesības iecelt amatā vairumu valdes locekļu vai iespēja citos veidos būtiski ietekmēt bankas vadību, arī tas tiek uzskatīts par būtiskas līdzdalības iegūšanu.
ECB kā Eiropas banku uzraudzības iestādes pienākums ir apstiprināt plānotu būtiskas līdzdalības iegūšanu visu iesaistīto dalībvalstu banku gadījumā.
Kāpēc būtiskas līdzdalības iegūšanai nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums?
Apstiprināšanas procesa mērķis ir nodrošināt, lai banku sistēmā ienāktu tikai atbilstoši akcionāri, tādējādi novēršot jebkurus raitas banku sistēmas darbības traucējumus.
Konkrētāk, novērtējuma mērķis ir nodrošināt, ka personai, kura plāno iegūt būtisku līdzdalību, ir laba reputācija un nepieciešamā finanšu stabilitāte, ka attiecīgā banka arī turpmāk izpildīs tai noteiktās prudenciālās prasības un ka darījums netiek finansēts, izmantojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Kam atļauts iegūt būtisku līdzdalību?
Pamatā būtisku līdzdalību bankā var iegūt jebkura persona, kas atbilst vērtēšanas kritērijiem. Tas ietver gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Kādi kritēriji tiek vērtēti?
Kritēriji ir saskaņoti Eiropas līmenī. CRD noteikti pieci kritēriji, pēc kuriem tiek novērtēta plānotā būtiskas līdzdalības iegūšana.
| Potenciālā ieguvēja reputācija | Vai potenciālajam ieguvējam piemīt nepieciešamā integritāte un uzticamība, piemēram, vai tas nav krimināli sodīts vai iesaistīts kādā tiesas procesā. Vēl viens aspekts ir ieguvēja profesionālā kompetence, t.i., līdzšinējie rezultāti attiecībā uz vadības pieredzi un/vai ieguldījumiem finanšu nozarē. |
|---|---|
| Potenciālo jauno vadības locekļu reputācija un pieredze | Vai ieguvējs plāno veikt pārmaiņas bankas pārvaldes struktūrās? Tādā gadījumā jāveic jauno valdes locekļu piemērotības un atbilstības novērtējums. |
| Ieguvēja finanšu stabilitāte | Vai potenciālais ieguvējs spēj finansēt plānoto iegādi un pārredzamā nākotnē saglabāt stabilu finansējuma struktūru. Šajā sakarā jānoskaidro arī, kas būs atbildīgs par papildu kapitāla nodrošināšanu iegādātajā bankā. |
| Ietekme uz banku | Vai banka joprojām spēs pildīt prudenciālās prasības? Piemēram, nav pieļaujams, ka bankai tiek radīta spriedze, jo iegāde daļēji finansēta no aizņemtajiem līdzekļiem. Arī ieguvēja struktūra nedrīkst būt tik sarežģīta, ka uzraudzības iestāde nevar to efektīvi uzraudzīt. |
| Risks, ka pastāv saistība ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu | Vai iespējams pārbaudīt, ka iesaistītie līdzekļi nav iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorismu? Novērtējumā tiek noskaidrots arī, vai iegāde nevar potenciāli palielināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku. |
Kā tiek pieņemti lēmumi?
Potenciālais ieguvējs paziņo tās valsts banku uzraudzības iestādei, kurā atrodas iegādājamā banka, par nodomu iegūt būtisku līdzdalību. Valsts uzraudzības iestāde veic sākotnējo novērtējumu un sagatavo priekšlikuma projektu ECB. ECB sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi veic atsevišķu novērtējumu un tad informē potenciālo ieguvēju un iesaistīto(-ās) valsts uzraudzības iestādi(-es) par novērtējuma rezultātu.
Novērtējums jāveic ne vairāk kā 60 darbadienu laikā. Ja nepieciešama papildu informācija, šo periodu var pagarināt vēl par 20 darbadienām vai atsevišķos gadījumos – par 30 darbadienām.
Kas notiek, ja divi vai vairāki ieguvēji vienlaikus vēlas iegādāties vienu un to pašu banku?
Ja ECB vienlaikus saņem vairākus paziņojumus, visiem paziņojumiem jānodrošina vienāda pieeja. ECB nedrīkst norādīt, ka dod priekšroku kādam no potenciālajiem ieguvējiem un uzskata, ka tam vajadzētu atļaut veikt bankas iegādi. ECB uzdevums ir nodrošināt, lai jebkurš potenciālais ieguvējs atbilstu iepriekš minētajiem pieciem kritērijiem. Ja vairāki potenciālie ieguvēji atbilst vērtēšanas kritērijiem, galīgo lēmumu par to, kurš no tiem iegādāsies banku, pieņem bankas īpašnieki.
Vai, lemjot par iesniegumu, ECB drīkst izvirzīt nosacījumus?
Jā, ECB var to darīt vai nu saskaņā ar valsts uzraudzības iestādes priekšlikumu vai pēc savas iniciatīvas. Taču jebkuriem nosacījumiem, ko tā izvirza potenciālajiem ieguvējiem, jāattiecas uz minētajiem pieciem vērtēšanas kritērijiem. Ja nosacījumi varētu negatīvi ietekmēt potenciālā ieguvēja tiesības, jārīko pārrunas, kurās potenciālajam ieguvējam nodrošināta iespēja izteikt savu viedokli.
Kas notiek tad, ja novērtējums ir nelabvēlīgs?
Ja plānotā iegāde tiek atteikta vai ja potenciālais ieguvējs uzskata lēmumu par kādā veidā nelabvēlīgu, potenciālais ieguvējs var apstrīdēt lēmumu ECB Administratīvajā pārskatīšanas padomē. Ja šīs procedūras rezultāts nav apmierinošs, potenciālais ieguvējs var vērsties arī Eiropas Savienības Tiesā.
Kas notiek divu uzņēmumu apvienošanās gadījumā? Vai arī šajā gadījumā jāveic novērtējums saistībā ar būtiskas līdzdalības iegūšanu?
Jā, ja apvienošanās rezultātā viena banka iegūst 10% vai vairāk no citas bankas kapitāla daļām un/vai balsstiesībām vai pārsniedz citas atbilstošās CRD noteiktās robežvērtības (20%, 30% vai 50%).
Taču, ja apvienošanās rezultātā netiek iegūta būtiska līdzdalība, piemērojamo režīmu nosaka attiecīgās valsts tiesību akti. Dažās dalībvalstīs apvienošanās gadījumā jāsaņem iepriekšēja atļauja, savukārt citās tāda nav nepieciešama.