Kas ir uzraudzības iestāžu kolēģijas?

14.07.2016. (aktualizēts 12.12.2018.)

Pasaulē, kuru – kā to skaidri pierādīja finanšu krīze – arvien vairāk ietekmē globalizācija, ir būtiski, lai bankas, kas darbojas vairākās valstīs, tiktu uzraudzītas pēc iespējas efektīvi. Uzraudzības iestāžu kolēģijām šajā sakarā ir nozīmīgs uzdevums palīdzēt uzlabot pārrobežu banku uzraudzību.

Īsumā par uzraudzības iestāžu kolēģijām

Uzraudzības iestāžu kolēģija ir pastāvīga, bet elastīga struktūra, ko veido starptautiskas bankas piederības un mītnes valsts uzraugi. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ar šo terminu ļoti vispārīgi apzīmē sadarbību starp šīm uzraudzības iestādēm, iekļaujot jebkuru saziņas veidu, t.sk., telekonferences, videokonferences, vēstules, e-pastus vai saziņu, izmantojot drošas interneta vietnes.

Pamatā esošais mērķis ir palīdzēt kolēģijas dalībniekiem gūt labāku izpratni par pārrobežu bankas riska profilu un ievainojamību, kā arī nodrošināt tiem sistēmu no uzraudzības viedokļa būtisko jautājumu risināšanai. Pastāvīga informācijas apmaiņa un sadarbība ir būtiski instrumenti, lai uzlabotu šādu banku uzraudzību.

Informācijas apmaiņa praksē

Sadarbības apjoms starp uzraudzības iestāžu kolēģijas dalībniekiem atšķiras atkarībā no konkrētās banku grupas un attiecīgajiem uzraugiem. Tiek izmantota proporcionāla pieeja.

Piedāvājam dažus piemērus, kā notiek informācijas apmaiņa starp kolēģijas dalībniekiem:

  • uzraudzības risku novērtējums, uzraudzības pārbaužu galvenie secinājumi un nozīmīgākie veiktie uzraudzības pasākumi;
  • darbības vides ietekmes analīze banku grupas galvenajos tirgos/valstīs un stresa testu rezultāti;
  • krīzes gatavības plāni;
  • kapitalizācijas un likviditātes līmenis/plāni;
  • visas banku grupas un tās meitasuzņēmumu stratēģiskie plāni;
  • informācija par ārējiem faktoriem, kas varētu noderēt kolēģijas dalībniekiem, piemēram, turpmākās norises regulējuma jomā un makrouzraudzības informācija.

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ES kontekstā

Eiropas Savienībā uzraudzības iestāžu kolēģijas kalpo ne vien ciešas sadarbības veicināšanai un informācijas apmaiņai, bet tām ir arī lēmējinstances loma, piemēram, pieņemot kopīgos lēmumus par iestādes iekšējo modeli, tās riska darījumiem vai kapitāla bāzi.

Kapitāla prasību direktīvā (CRD IV), kas veido ES banku uzraudzības tiesiskā regulējuma daļu, norādīts, ka kolēģijām jānodrošina saskaņota darba programma un saskaņoti uzraudzības lēmumi. Šā procesa būtiska sastāvdaļa ir grupu struktūru kartējuma izveide, kas, cita starpā, sniedz informāciju par banku pārrobežu darbības apjomu un veidu. To papildina rakstiski koordinācijas un sadarbības nolīgumi, kas veido pamatu sadarbības īstenošanai un informācijai apmaiņai starp kolēģijas dalībniekiem, tādējādi nodrošinot kopīgus uzdevumus un darbību un kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas (BRRD) noteiktās jaunās sistēmas ietvaros kolēģijām arī jānovērtē pārrobežu banku atveseļošanās plāni un jāpieņem kopīgs lēmums par šādu plānu novērtējumu.

Galvenie instrumenti uzraudzības iestāžu kolēģiju regulējuma ieviešanai ES ir Eiropas Banku iestādes izstrādātās vadlīnijas, kā arī Eiropas Komisijas pieņemtās atbilstošās regulas.

ECB, kas atbildīga par nozīmīgo banku uzraudzību euro zonā, var piedalīties uzraudzības iestāžu kolēģijā kā piederības valsts (konsolidētās) uzraudzības iestāde – šajā gadījumā tā darbojas kā kolēģijas vadītāja – vai kā mītnes valsts uzraudzības iestāde.