Kāpēc bankām nepieciešams kapitāls?

23.05.2019.

Kāpēc bankām nepieciešams kapitāls?

Kapitāls ir noteicošā banku drošas un stabilas darbības sastāvdaļa – šis materiāls skaidro, kāpēc tā ir. Bankas uzņemas riskus un var ciest zaudējumus, ja šie riski īstenojas. Lai saglabātu drošību un aizsargātu iedzīvotāju noguldījumus, bankām jāspēj absorbēt šādi zaudējumi un turpināt darbību jebkādā situācijā. Šim mērķim bankas izmanto kapitālu.

Bet kāds kapitāla apjoms bankai ir nepieciešams? Atbildi nosaka riski, ko banka uzņemas. Jo lielāki riski, jo vairāk kapitāla nepieciešams. Tāpēc ir būtiski, lai bankas nepārtraukti novērtētu riskus, kuriem tās pakļautas, un zaudējumus, ko tās var ciest. Banku uzraugi pārbauda un kontrolē banku veiktos novērtējumus. Uzraugi ir atbildīgi par banku finansiālā stāvokļa monitoringu, un banku kapitāla līmeņa pārbaude ir būtiska šā uzdevuma daļa.

Ko nozīmē banku kapitāls? Kā tas nodrošina banku drošību? Un kāds ir kapitāla līmenis, ko nepieciešams nodrošināt euro zonas bankām?

Kas ir kapitāls?

Vienkārši sakot, kapitāls ir nauda, ko banka saņēmusi no saviem akcionāriem un citiem investoriem, kā arī jebkāda gūtā peļņa, kas nav izmaksāta. Tādējādi, ja banka vēlas paplašināt kapitāla bāzi, tā var, piemēram, emitēt vairāk akciju vai nesadalīt peļņu, neizmaksājot to dividenžu veidā akcionāriem.

Kopumā visām bankām ir divi finansējuma avoti: kapitāls un parāds. Parāds ir nauda, ko banka aizņēmusies no aizdevējiem un kuru būs jāatmaksā. Parāds ietver arī klientu noguldījumus, bankas emitētus parāda vērtspapīrus un bankas saņemtos aizdevumus.

Banka finansējumu no šiem diviem avotiem izmanto dažādos veidos, piemēram, izsniedzot aizdevumus klientiem vai veicot citas investīcijas. Šie aizdevumi un citas investīcijas kopā ar līdzekļiem, kas tiek turēti skaidrā naudā, ir bankas aktīvi.

Bankas bilance Bankas bilance

Kā kapitāls nodrošina banku drošību?

Kapitāls darbojas kā drošības spilvens pret zaudējumiem. Piemēram, ja daudzi kredītņēmēji pēkšņi nespēj atmaksāt savus aizņēmumus, vai samazinās kādas bankas investīcijas vērtība, bankai radīsies zaudējumi un, ja nebūtu kapitāla drošības spilvena, tā varētu pat bankrotēt. Taču, ja bankai ir stabila kapitāla bāze, to var izmantot, lai absorbētu zaudējumus un turpinātu darbību un apkalpotu klientus.

Bankas bilance Bankas bilance

Kāds kapitāla apjoms nepieciešams euro zonas bankām?

Euro zonā banku kapitāla prasības veido trīs pamatelementi:

  • minimālās kapitāla prasības, ko dēvē par 1. pīlāra prasībām;
  • papildu kapitāla prasības, ko dēvē par 2. pīlāra prasībām;
  • rezervju prasības.

Pirmkārt, visām euro zonas bankām jāievēro Eiropas tiesību aktu normas, kas nosaka kopējās minimālās kapitāla prasības (ko dēvē par 1. pīlāra prasībām) 8% apmērā no banku riska svērtajiem aktīviem. Bet ko nozīmē riska svērtie aktīvi? Tie ir bankas kopējie aktīvi, kas reizināti ar attiecīgajiem riska faktoriem (riska svērumu). Riska faktori atspoguļo to, par cik riskantiem tiek uzskatīti noteikti aktīvi. Jo mazāk riskants aktīvs, jo mazāks tā riska svērtā aktīva apjoms un mazāks kapitāla apjoms, ko bankai nepieciešams turēt kā segumu. Piemēram, hipotēku kredīts, kam ir nodrošinājums (dzīvoklis vai māja) ir mazāk riskants – tam ir zemāks riska faktors – nekā aizdevums bez nodrošinājuma. Tā rezultātā bankai nepieciešams mazāks kapitāla apjoms šāda hipotēku kredīta segumam, nekā nenodrošināta aizdevuma segumam.

Otrkārt, pastāv papildu kapitāla prasība, ko nosaka uzraudzības iestāde (to dēvē par 2. pīlāra prasību). Šis ir Eiropas banku un uzraudzības institūciju darba lauks. ECB un euro zonas valstu uzraudzības iestāžu uzraugi veic detalizētas individuālu euro zonas banku pārbaudes un novērtē riskus, kam katra no tām pakļauta. Tas tiek paveikts ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) ietvaros. Ja uzraugi konstatē, ka bankas riskiem nav atbilstoša minimālo kapitāla prasību seguma, tie pieprasa palielināt kapitāla apjomu.

Gan minimālās, gan papildu kapitāla prasības ir saistošas un to neievērošana rada juridiskas sekas. To raksturs atkarīgs no pārkāpuma smaguma. Uzraudzības iestāde var, piemēram, lūgt banku sagatavot plānu, kurā parādīts, kā banka atjaunos atbilstību kapitāla prasībām. Vai, ja pārkāpums ir ļoti smags, banka var zaudēt licenci.

Euro zonas banku trešā kapitāla prasība ir papildu rezerves dažādiem mērķiem (vispārējas kapitāla saglabāšanas rezerves un rezerves pret ciklisko un neciklisko sistēmisko risku).

Papildu šiem trim kapitāla prasību veidiem uzraudzības iestādes sagaida, ka euro zonas bankas veidos noteikta apjoma kapitāla rezerves spriedzes apstākļiem (tās dēvē par 2. pīlāra norādēm).

Papildu kapitāla apjomam, ko pieprasa turēt regulatori un uzraudzības iestādes, tiek sagaidīts, ka bankas pašas noteiks, kāds kapitāla apjoms tām nepieciešams, lai spētu ilgtspējīgi īstenot savu uzņēmējdarbības modeli.