Stresa testi
Eiropas banku uzraudzības jomā stresa testus izmanto, lai novērtētu, kā bankas spēj tikt galā ar finanšu un ekonomiskajiem šokiem. Stresa testu rezultāti palīdz uzraugiem identificēt ievainojamības faktorus un agrīnā posmā risināt tos, uzraudzības dialoga ietvaros sadarbojoties ar bankām.
Stresa testu veidi
ECB veic vairāku veidu stresa testus.
- Ikgadējie stresa testi
- Eiropas Banku iestādes (EBI) koordinētie ES mēroga stresa testi, ko papildina ECB uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) ietvaros veiktais stresa tests
- Tematiskie stresa testi
- Uz nākotni vērsta ievainojamības analīze
- Stresa testi, kas ir daļa no visaptverošā novērtējuma
- Makroprudenciālās uzraudzības nolūkos veiktie stresa testi (kuros galvenā uzmanība tiek pievērsta finanšu stabilitātei un sistēmas mēroga ietekmei, nevis atsevišķām bankām)
Papildus minētajiem var tikt veikti arī specifiski stresa testi atsevišķās bankās vai banku grupās.
Ikgadējie stresa testi
Saskaņā ar ES tiesību aktiem ECB vismaz reizi gadā jāveic uzraudzīto banku stresa testi. Ikgadējā stresa testa rezultāti sniedz būtisku informāciju, kas tiek izmantota attiecīgā gada SREP.
Kapitāla prasību direktīva (100. pants)EBI ES mēroga stresa testi un SREP stresa testi
EBI sadarbībā ar ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un valstu uzraudzības iestādēm reizi divos gados veic ES mēroga stresa testu. Tests aptver lielākās ECB tieši uzraudzītās nozīmīgās bankas. Testos izmanto EBI metodoloģiju un veidnes, kā arī ESRK izstrādātos scenārijus. EBI publicē gan apkopotos, gan individuālu banku rezultātus.
Gados, kad notiek EBI ES mēroga stresa tests, ECB veic arī savu stresa testu, pārbaudot tās ECB tiešā uzraudzībā esošās bankas, kuras neaptver EBI ES mēroga stresa tests. Šis paralēlais tests ir daļa no ikgadējā SREP cikla, un tajā izmanto EBI metodoloģiju, veicot nepieciešamos pielāgojumus atbilstoši mazāku banku iezīmēm, lai nodrošinātu proporcionālu pieeju. Pēc testa ECB publicē rezultātus.
EBI koordinētā ES mēroga stresa testa ietvaros ECB uzraugi 2025. gadā pārbaudīs 51 lielāko eurozonas banku. Paralēli ECB veiks savu stresa testu 45 vidēja lieluma bankās, kas nav iekļautas EBI izlasē tāpēc, ka ir mazākas. Abu stresa testu rezultātus ECB plāno publicēt 2025. gada augusta sākumā.
- Paziņojums presei "Stresa tests liecina, ka eurozonas banku sektors varētu izturēt nopietnu ekonomisko lejupslīdi"
- Bieži uzdotie jautājumi par 2023. gada stresa testu
- Ziņojums "2023. gada eurozonas banku stresa tests – gala rezultāti"
- Prezentācija "2023. gada eurozonas banku stresa tests – gala rezultāti"
- Izklājlapa "EBI izlasē neiekļauto banku augsta līmeņa individuālie rezultāti"
Tematiskie stresa testi
Gadā, kad nenotiek EBI ES mēroga stresa tests, ECB testē tās tiešā uzraudzībā esošo nozīmīgo banku noturību pret kādu konkrētu riska veidu. Šie stresa testi tiek veikti sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un ECB publicē apkopotos rezultātus.
ECB 2024. gadā veica pirmo kibernoturības stresa testu. Šajā stresa testā tika vērtēts, kā bankas reaģē uz kiberuzbrukumu un atgūstas no tā, nevis to spēja novērst šādu uzbrukumu.
Stresa testa scenārijs paredzēja, ka kiberuzbrukums bijis sekmīgs un radījis traucējumus bankas ikdienas darbībā. Bankas pārbaudīja savus reaģēšanas un atgūšanās pasākumus, t. sk. aktivizējot ārkārtas procedūras un rīcības plānus ārkārtas situācijām un atjaunojot normālu darbību.
Uzraugi pēc tam novērtēja, cik lielā mērā bankas spēja sekmīgi pārvarēt šādu scenāriju.
ECB ir apņēmusies palīdzēt bankām stiprināt noturības pret kiberuzbrukumiem sistēmu. Šajā nolūkā tā joprojām mudinās bankas turpināt darbu pie uzraudzības gaidu izpildes. Bankām jānodrošina arī atbilstoša darbības nepārtrauktība, komunikācija un atveseļošanas plāni, kuros ņemts vērā pietiekami plašs kiberdrošības riska scenāriju klāsts. Bankām arī jāspēj sasniegt pašām savus atveseļošanas mērķus, rūpīgi novērtēt atkarību no kritiski svarīgām trešām pusēm, kas sniedz IKT pakalpojumus, un pienācīgi aplēst kiberuzbrukuma radītos tiešos un netiešos zaudējumus.
Kibernoturības stresa tests tieši neietekmēja banku 2. pīlāra norāžu kapitāla pietiekamības prasības. Testa rezultāti tiks izmantoti 2024. gada SREP. Uzraugi snieguši individuālas atsauksmes katrai bankai un attiecīgi sekos to īstenošanai.
Paziņojums presei "ECB pabeidz kibernoturības stresa testu" Paziņojums presei "ECB veiks stresa testu, lai pārbaudītu banku spēju atgūties no kiberuzbrukuma" Bieži uzdotie jautājumi par 2024. gada kibernoturības stresa testu2022. gada klimata pārmaiņu risku stresa tests bija nepieredzēta mācību iespēja, kuras mērķis bija novērtēt, cik labi bankas ir sagatavotas ar klimatu saistīto risku novēršanai dažādos scenārijos. Tika vērtēti gan fiziskie riski, piemēram, karstuma viļņi, sausums un plūdi, gan īstermiņa un ilgtermiņa riski, ko nosaka pāreja uz zaļāku ekonomiku.
Rezultāti parādīja, ka, neraugoties uz zināmu progresu, bankas joprojām nepietiekami ņem vērā ar klimatu saistītos riskus, jo īpaši stresa testēšanas ietvaros un kredītriska modeļos. Kopumā, lai sagatavotos pārejai uz zaļo saimniekošanu, jāpastiprina darbs ar klientiem, lai iegūtu labākus datus un mazāk paļautos uz netiešiem avotiem.
Šie rezultāti tiks kvalitatīvā veidā izmantoti uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā. Visas iesaistītās bankas saņēma individuālos rezultātus un no tām tiek sagaidīti attiecīgi pasākumi. Šis stresa tests ir daļa no plašāka ar klimata pārmaiņām saistīto pasākumu plāna un apņemšanās sagatavot Eiropas bankas pārejai uz zaļo saimniekošanu.
ECB banku uzraudzības funkcija 2019. gadā pārbaudīja banku noturību pret idiosinkrātiskiem likviditātes šokiem, kas bija kalibrēti, ņemot vērā nesenās krīzes epizodes.
Stresa testa rezultāti pamatā bija pozitīvi – tika konstatēts, ka banku rīcībā esošā skaidrā nauda un nodrošinājums ļauj tām panākt samērā ilgus izdzīvošanas periodus, kas dod bankām pietiekamu laiku, lai īstenotu ārkārtas situāciju finansēšanas plānus.
Taču nepieciešams veltīt turpmāku uzmanību vairākiem jautājumiem – īsajiem izdzīvošanas periodiem saistībā ar ārvalstu valūtām, potenciālajiem norobežošanas riskiem dažās bankās, likviditātes seguma rādītāja optimizēšanas stratēģijām, joprojām nepieciešamajiem uzlabojumiem nodrošinājuma pārvaldības prakses jomā un kredītreitinga samazināšanas nelabvēlīgās ietekmes nepietiekamajam novērtējumam, kas plaši vērojams banku vidū. Stresa testā atklājās arī dažas datu kvalitātes problēmas uzraudzības pārskatu sniegšanas jomā. Šie konstatējumi palīdzēs turpmāk uzlabot par likviditāti sniegto uzraudzības pārskatu kvalitāti.
Rezultāti tika izmantoti, novērtējot banku likviditātes pietiekamību un risku pārvaldību, bet tie tiešā veidā neietekmēja uzraudzības kapitāla prasības.
Uz nākotni vērsta ievainojamības analīze
Laiku pa laikam, lai novērtētu nozīmīgo iestāžu noturību pret neparedzētām ārējām norisēm gados, kad netiek veikts ES mēroga EBI stresa tests, ECB veic tās tiešā uzraudzībā esošo nozīmīgo iestāžu uz nākotni vērstu ievainojamības analīzi, kas balstās uz maksātspēju.
2020. gada Covid-19 ievainojamības analīze
Pārskats par rezultātiem2022. gada ar Krievijas uzsākto karu saistītās ievainojamības analīze
Stresa testi, kas ir daļa no visaptverošā novērtējuma
Stresa testus var veikt arī kā vienu no visaptverošā novērtējuma pīlāriem.
Šie stresa testi balstās uz EBI ES mēroga stresa testa metodoloģiju, bet tos var pielāgot, ņemot vērā konkrētus apstākļus.
EBI stresa testu metodoloģijaMakroprudenciālās uzraudzības nolūkos veiktie stresa testi
ECB veic stresa testus arī makroprudenciālās uzraudzības un finanšu stabilitātes nolūkos. Tajos uzmanība parasti tiek pievērsta sistēmas mēroga ietekmei, nevis atsevišķām bankām, un tie tiek veikti, izmantojot lejupjvērsto pieeju (neiesaistot bankas). Rezultātus regulāri publicē "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" un "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetenā".
- 2024. gada 19. novembris
-
Vienreizējas "Gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata riska scenāriju analīzes rezultāti
- 2021. gada oktobris
- Eurozonas banku sistēmas makroprudenciālās uzraudzības stresa tests koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas laikā
- 2021. gada septembris
- ECB tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa tests
- 2019. gada novembris
- "Finanšu Stabilitātes Pārskata" 3.2. sadaļa "Eurozonas banku sektora noturības novērtējums"
- 2019. gada 29. oktobris
- "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetena" raksts "Banku riska uzņemšanās pārbaužu disciplinējošā ietekme – ES mēroga stresa testa konstatējumi"
- 2019. gada 27. marts
- "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetena" raksts "Eiropas banku sistēmas noturības plašs pārskats – jaunā makroprudenciālā stresa testu ietvara rezultāti"
Šī sadaļa tiks regulāri aktualizēta, lai atspoguļotu jaunākās norises saistībā ar ECB veiktajiem stresa testiem.