Sīkāk par banku savienību un EFUS
Banku savienība
Banku savienība ir būtisks solis ceļā uz patiesu Ekonomikas un monetāro savienību. Tā ļauj iesaistītajās valstīs konsekventi piemērot ES banku darbības noteikumus. Jaunās lēmumu pieņemšanas procedūras un instrumenti palīdz veidot pārredzamāku, vienotāku un drošāku banku tirgu.
Kāpēc nepieciešama banku savienība?
Nepieciešamība veidot banku savienību radās 2008. gadā, kad sākās finanšu krīze un pēc tās – valsts parāda krīze. Kļuva skaidrs, ka īpaši monetārā savienībā, piemēram, eurozonā, problēmas, ko izraisa cieša saikne starp valsts sektora finansēm un banku sektoru, var viegli izplatīties pāri valstu robežām un radīt finansiālas grūtības citās ES valstīs.
| pārredzamāka, | konsekventi piemērojot vienotus noteikumus un administratīvos standartus banku uzraudzībai, sanācijai un noregulējumam; |
|---|---|
| vienotāka, | piemērojot vienādus nosacījumus iekšzemes un pārrobežu banku aktivitātēm un mazinot saikni starp banku finansiālo veselību un valsti, kurā tās atrodas; |
| drošāka, | laikus iejaucoties, lai palīdzētu novērst banku bankrotu un, ja nepieciešams, īstenotu efektīvu noregulējumu gadījumos, kad bankām radušās problēmas. |
Banku savienības sastāvdaļas
Banku savienību veido divi pīlāri:
- Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM);
- Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM).
Abu pīlāru pamatā ir vienotu noteikumu kopums, kas attiecas uz visām ES valstīm.
Vienotais uzraudzības mehānisms
Vienotais uzraudzības mehānisms ir jauna Eiropas banku uzraudzības sistēma. Tas aptver ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes.
Vienotais uzraudzības mehānismsVienotais noregulējuma mehānisms
Galvenais vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir nodrošināt efektīvu grūtībās nonākušo banku noregulējumu ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un reālajai tautsaimniecībai. Vienotā noregulējuma valde nodrošinās ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, ļaujot veikt bankas noregulējumu pat nedēļas nogales laikā. ECB kā uzraudzības iestādei būs liela nozīme, pieņemot lēmumu par to, vai banka nonākusi vai varētu nonākt grūtībās.
No banku iemaksām finansētā vienotā noregulējuma fonda līdzekļi būs pieejami noregulējuma pasākumu apmaksai.
Vienotais noregulējuma mehānismsVienotais noteikumu kopums
Šis noteikumu kopums nodrošina juridiskos un administratīvos standartus, lai efektīvāk regulētu, uzraudzītu un pārvaldītu ES valstu finanšu sektoru. Tas ietver noteikumus par kapitāla pietiekamības prasībām, sanācijas un noregulējuma procesiem un harmonizētu valsts noguldījumu garantiju sistēmu.
Saskaņā ar vienotajiem noteikumiem ES likumu kopums piemērojams visās ES valstīs. Banku savienība nodrošina šo noteikumu konsekventu piemērošanu eurozonā un pārējās iesaistītajās valstīs.
Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma
Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) veido tīklu, kura centrā ir trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), Eiropas Sistēmisko risku kolēģija un valstu uzraudzības iestādes. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt konsekventu un atbilstošu finanšu uzraudzību visā ES.
Kā Eiropas banku uzraudzības iestāde ECB cieši sadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm, īpaši ar Eiropas Banku iestādi (EBI).
EFUS darbība attiecas gan uz gan makroprudenciālo uzraudzību, gan arī uz mikroprudenciālo uzraudzību.
Makroprudenciālā uzraudzība
Makroprudenciālā uzraudzība ietver finanšu sistēmas pārraudzību kopumā. Tās galvenais mērķis ir novērst vai mazināt finanšu sistēmas riskus.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) atbildīga par finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību ES.
Kaut arī ESRK nav ECB struktūra, tā izvietota ECB telpās Frankfurtē pie Mainas, Vācijā, un ECB nodrošina tās sekretariāta darbību.
Uzdevumi
ESRK galvenie uzdevumi ir:
- vākt un analizēt informāciju, lai identificētu sistēmiskos riskus;
- sniegt brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem;
- sniegt ieteikumus par korektīviem pasākumiem saistībā ar konstatētajiem riskiem;
- monitorēt brīdinājumu un ieteikumu izpildi;
- nodrošināt sadarbību un koordināciju ar Eiropas uzraudzības iestādēm un starptautiskiem forumiem.
Sastāvs
ECB prezidents ir arī ESRK priekšsēdētājs.
ESRK apvieno ES valstu centrālo banku pārstāvjus un triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājus.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijaMikroprudenciālā uzraudzība
Mikroprudenciālā uzraudzība attiecas uz atsevišķu iestāžu, piemēram, banku, apdrošināšanas sabiedrību vai pensiju fondu uzraudzību.
Eiropas uzraudzības iestādes
Eiropas uzraudzības iestādes ir
- Eiropas Banku iestāde (EBI);
- Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI);
- Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).
Uzdevumi
Eiropas uzraudzības iestāžu galvenais uzdevums ir finanšu uzraudzības saskaņošana ES, izstrādājot vienotu noteikumu kopumu – uzraudzības standartu kopumu atsevišķām finanšu iestādēm. Eiropas uzraudzības iestādes palīdz nodrošināt šā noteikumu kopuma konsekventu piemērošanu, lai radītu vienlīdzīgus darbības nosacījumus. Tās ir arī pilnvarotas novērtēt riskus un ievainojamības avotus finanšu sektorā.
Sastāvs
Katrai iestādei ir priekšsēdētājs, kas pārstāv šo organizāciju. Tomēr ar darbību saistītos lēmumus pieņem attiecīgās iestādes uzraudzības padome, kuru veido valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji.
Apvienotās iestādes
Apelācijas padome
Apelācijas padome ir neatkarīga iestāde, kura atbildīga par apelācijām, ko iesniedz šo triju Eiropas uzraudzības iestāžu lēmumu ietekmētās personas.
To veido seši locekļi un seši aizvietotāji, kurus ieceļ Eiropas uzraudzības iestādes.
Apvienotā komiteja
Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotā komiteja nodrošina konsekvenci starp sektoriem, izstrādājot un piemērojot vienoto noteikumu kopumu.
Apvienotās komitejas sanāksmēs piedalās pārstāvji no visām trim Eiropas uzraudzības iestādēm, tādējādi nodrošinot sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu.