Stresa tests liecina, ka eurozonas banku sektors ir noturīgs pret nopietnu ekonomisko lejupslīdi

2025. gada 1. augustā

• Banku sistēmas CET1 rādītājs nelabvēlīgā scenārija gadījumā iespēju aplēšu perioda beigās būtu 12.0 % (par 4 procentu punktiem zemāks nekā sākuma punktā).
• Spēcīga pelnītspēja nodrošina bankām stabilas drošības rezerves pret lielākiem paredzamajiem zaudējumiem.
• Tests aptver 96 euro zonas bankas, kas atrodas tiešā ECB uzraudzībā (51 lielu banku un 45 vidēja lieluma bankas).

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja 2025. gada stresa testa rezultātus, kas liecina, ka eurozonas banku sistēma varētu izturēt nopietnu ekonomiskās lejupslīdes scenāriju.

Stresa testā aplūkotā trīs gadu perioda beigās nelabvēlīgā scenārija gadījumā 96 bankas, kas ietvertas stresa testā, prognozēja zaudējumus 628 mljrd. euro apmērā, pasliktinoties kredītriskam, tirgus riskam un operacionālajam riskam – pieaugums salīdzinājumā ar 548 mljrd. euro 2023. gada stresa testā. Neraugoties uz šiem zaudējumiem, kapitāla samazinājums bija mazāks nekā iepriekšējos stresa testos. Šo mazāko kapitāla samazinājumu galvenokārt ietekmē tas, ka bankas uzsāka testu ar augstāku pelnītspēju, ko nosaka augstākas procentu likmes un stabila aktīvu kvalitāte. Tomēr lielākas peļņas ilgtspēja joprojām ir neskaidra un dažādās bankās var atšķirties.

Kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs, kas ir būtiskākais bankas finanšu stabilitātes rādītājs, pēc trim stresa gadiem saskaņā ar noteikto nelabvēlīgo scenāriju samazināsies līdz 12.0 % (2023. gada testā – 10.4 %). Tas atbilst CET1 rādītāja samazinājumam par 4.0 procentu punktiem salīdzinājumā ar sākumpunktu. 2027. gada beigās CET1 rādītājs būtu par 5.1 procentu punktu zemāks nekā pamatscenārijā.

Stresa testa rezultāti liecina, ka pašreizējās kapitāla rezerves uzlabo eurozonas banku sektora spēju izturēt nelabvēlīgus šokus. Stresa tests notika būtiskas makrofinansiālās nenoteiktības apstākļos, pastiprinot turpmākas piesardzības nepieciešamību kapitāla plānošanā un rezultātu interpretācijā. Bankām jāturpina stiprināt savu finanšu un darbības noturību, tostarp veicot ieguldījumus IT un kibernoturībā.

ECB stresa testā iekļāva 96 tās tiešā uzraudzībā esošas bankas. No tām 51 ir euro zonas lielākā banka, kas iekļauta ES mēroga stresa testārezultātus, kuru koordinē Eiropas Banku iestāde (EBI), un 45 ir vidēja lieluma bankas, kas nav ietverta EBI izlasē. Kopā tās veido aptuveni 83 % no kopējiem euro zonas banku sektora aktīviem. EBI šodien jau publicēja detalizētus par 51 lielāko banku. ECB publicēja izvēlētus datus par 45 vidēja lieluma banku.

Bankas saskārās ar vienotu pamatscenāriju un hipotētisku nelabvēlīgu scenāriju. Nelabvēlīgajā scenārijā pieņemts, ka ģeopolitiskā spriedze būs paaugstināta un tirdzniecības politika būs vērsta uz iekšzemi, kas paaugstinās enerģijas cenas un sadrumstalos globālās piegādes ķēdes. Tas izraisītu paaugstinātu nenoteiktību, konfidences zudumu un būtisku reālās tautsaimniecības izaugsmes sarukumu. Sākotnēji tirgus procentu likmes paaugstinātos, izraisot lielāku svārstīgumu un būtiskas aktīvu cenu un nekustamā īpašuma novērtējuma korekcijas.

Lai novērtētu strauji mainīgās makrofinansiālās vides ietekmi, ziņojumā ietverta banku ievainojamības analīze attiecībā uz galveno scenāriju mainīgo lielumu pārmaiņām. Piemēram, atšķirīgas nākotnes procentu likmes varētu samazināt tīros procentu ienākumus, un augstāki tarifi varētu palielināt kredītu zaudējumus mazāk aizsargātajos sektoros. Tomēr ziņojumā norādīts, ka banku stresa testu modeļi tikai zināmā mērā atspoguļo nozaru ievainojamības aspektus.

Stresa tests nav eksāmens, kas jānokārto, un nav noteikta kāda robežvērtība, pēc kuras tiktu vērtēts, vai banka ir neveiksmīga vai veiksmīga. Tas palīdz bankām uzlabot risku pārvaldības praksi un uzraugiem novērtēt banku noturību.

Kapitāla samazinājuma galvenie noteicošie faktori

Sistēmas mēroga samazinājumu nelabvēlīgā scenārija gadījumā galvenokārt nosaka zaudējumi saistībā ar kredītrisku un tirgus risku, kā arī mazāki banku gūtie ienākumi.

Kredītriska un tirgus riska ietekme nosaka vispārēju samazinājumu, savukārt nelabvēlīgā scenārija gadījumā sarūk tīrās peļņas nozīme, mazinot negatīvo ietekmi. Uzkrājumi nedrošiem parādiem un riska darījumu vērtības būtiski pieaug, 2024. gada beigās samazinot CET1 rādītāju attiecīgi par 5.0 procentu punktiem un 1.1 procentu punktu, jo nelabvēlīgie makroekonomiskie šoki ietekmē aizņēmēju parāda apkalpošanas spēju un atgūšanas rādītājus. Tirgus risks nosaka1.3 procentu punktu samazinājumu, galvenokārt atspoguļojot citu apvienoto ienākumu patiesās vērtības izmaiņas un darījuma partnera kredītriska zaudējumus saistībā ar atvasināto instrumentu tirdzniecību. Visbeidzot, operacionālais risks un citi peļņas un zaudējumu efekti samazina CET1 kapitālu aptuveni vēl par 0.7 procentu punktiem. Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju tīrie ieņēmumi sasniedz 4.8 procentu punktus, darbojoties kā drošības rezerve pret prognozētajiem zaudējumiem.

Stresa testa rezultātos ņemta vērā jaunās Kapitāla prasību regulas III (CRR3) ieviešana, kas ietver kapitāla prasību aprēķināšanas minimālo robežvērtību. Ziņojumā sīki izklāstīta ietekme uz stresa testa rezultātiem, kas izriet no šīm regulatīvajām izmaiņām.

Integrācija uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP)

Veicot stresa testu, tika iegūti kvalitatīvi un kvantitatīvi rezultāti. Kvalitatīvie rezultāti ietver banku sniegto datu savlaicīgumu, precizitāti un kvalitāti. Uzraugi šos aspektus aplūkos, ikgadējā SREP ietvaros novērtējot banku pārvaldību un risku vadību. Atbilstoši iepriekšējiem paziņojumiem ECB pievērsa īpašu uzmanību, lai banku iesniegtie dati būtu konservatīvi. Šā gada stresa testa laikā bankas kopumā iesniedza atbilstošus stresa testu datus, taču daudzām bankām joprojām ir grūtības apkopot detalizētus datus par kredītiem. 2025. gadā ECB uzlaboja iesniegumu izskatīšanu, kvalitātes kontroles procesa laikā veicot īstermiņa klātienes apmeklējumus. Kā iepriekš paziņots testa sākumā, pēc stresa testa atsevišķās bankās tiks veiktas padziļinātākas klātienes pārbaudes, pievēršot uzmanību to stresa testēšanas spējām. Pārbaudes tiks cieši saskaņotas ar citām uzraudzības darbībām.

Savukārt stresa testa kvantitatīvie rezultāti tiek izmantoti kā sākuma punkts 2. pīlāra norāžu (P2G) līmeņa noteikšanai. P2G ir nesaistoši ieteikumi konkrētām bankām. Tajās norādīts, kāds kapitāla apjoms bankām pēc ECB domām būtu jānodrošina papildus saistošajām kapitāla prasībām. To mērķis ir nodrošināt, lai banku pašu kapitāls varētu absorbēt potenciālos zaudējumus, kas var rasties nelabvēlīgu stresa scenāriju rezultātā.

ECB piemēro arī sviras rādītāja P2G, lai novērstu pārmērīgas sviras risku. Eurozonas banku vidējais sviras rādītājs nelabvēlīgā scenārija gadījumā samazinājās par 0.9 procentu punktiem. Līdz aplēšu perioda beigām tas sasniedza 5.0 %, pārsniedzot likumā noteikto minimumu (3 %). Sviras rādītāja P2G piemēro tikai noteiktām bankām, piemēram, ja prognozētais sviras rādītājs noslīd zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

Darījuma partnera kredītriska izpētes scenārijs

ECB 2025. gada stresa testu papildināja ar darījuma partnera kredītriska izpētes scenārija analīzi. Šajā analīzē tika pētīts, kā atsevišķas bankas modelē darījuma partnera kredītrisku dažādos stresa apstākļos, un tā mērķis bija arī labāk izprast ievainojamības aspektus, ko rada savstarpējās saiknes starp banku sektoru un nebanku finanšu iestādēm.

Analīze liecina, ka banku darījuma partnera kredītriska stresa riska darījumi, atskaitot nodrošinājumu, ir īpaši nozīmīgi attiecībā pret nefinanšu sabiedrībām un ASV bāzētajām nebanku finanšu iestādēm. Nodrošinājuma līmenis darījuma partnera kredītriska portfeļos spriedzes apstākļos dažādās bankās būtiski atšķiras. Turklāt scenārijs, saskaņā ar kuru euro kursa kritums attiecībā pret nozīmīgākajām ārvalstu valūtām, parasti izraisa darījuma partnera kredītriska zaudējumu pieaugumu salīdzinājumā ar procentu likmju samazināšanās scenāriju un EBI tirgus riska scenāriju. Vienlaikus specifisks korelācijas risks, kurā riska darījums ar konkrētu darījuma partneri korelē ar tā saistību neizpildes varbūtību, nevis ar vispārējiem tirgus riska faktoriem, pašreizējos apstākļos šķiet samērā ierobežots.

Atšķirībā no stresa testa šā novērtējuma rezultātā netiks aprēķināts kapitāla samazinājums. Tā konstatējumi, t. sk. par darījuma partnera kredītriska riska pārvaldību, tiks izmantoti uzraudzības dialogā ar iesaistītajām bankām.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Etores Fančulli (Ettore Fanciulli; tālr.: +49 172 2570849).

Piezīmes.

• 2025. gada stresa testā visām bankām tika centralizēta tīro procentu ienākumu prognozēšanas metodoloģija triju gadu periodam, izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto vienoto pieeju.
• Banku prognozes tika aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, kas bija piemērojami no 2024. gada 31. decembra. Tomēr, tā kā ES bankām, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ir jāievēro pārskatītie CRR3 noteikumi, visām iesaistītajām bankām bija jānorāda sākumpunkts 2024. gada beigās ar vērtībām, kas pārvērtētas saskaņā ar CRR3. Visi šeit minētie CET1 kapitāla rādītāji galvenokārt atspoguļo pārejas principu saskaņā ar CRR3 noteikumiem, kas pakāpeniski tiks atcelts līdz 2033. gadam.
• Regulatīvās izmaiņas, kas saistītas ar tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu, stresa testā nav ietvertas, jo tās tika uz laiku atliktas pirms 2025. gada stresa testa metodoloģijas izstrādes pabeigšanas.
• Lai noteiktu P2G, ECB banku uzraudzības funkcija piemēro divu soļu pieeju. Pirmajā solī banka tiek iekļauta atbilstošā grupā, pamatojoties uz tās uzraudzības stresa testa laikā konstatēto maksimālo CET1 kapitāla sarukumu. Otrajā solī uzraugi nosaka galīgo P2G katras grupas diapazona ietvaros (un izņēmuma gadījumos – ārpus tā) atbilstoši katras bankas specifiskajiem apstākļiem.
• Sviras rādītāja P2G noteikšanai ECB kā sākumpunktu izmanto sviras rādītāja aplēses stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijā un izmanto līdzīgu divu soļu procesu, kā aprakstīts iepriekš P2G gadījumā.
• Tīrie ieņēmumi ietver tīro tirdzniecības ienākumu, tīro procentu ienākumu, tīro komisijas maksu un komisijas naudas ienākumu summu mīnus administratīvās izmaksas.
• Kapitāla prasību aprēķināšanas minimālā robežvērtība ir regulatīvs pasākums, kas ierobežo apmēru, kādā bankas var izmantot savus iekšējos modeļus, lai aprēķinātu savus riska svērtos aktīvus. Būtībā tā nosaka no šiem modeļiem izrietošo riska svērumu minimālo līmeni, nodrošinot, ka bankas pārāk zemu nenovērtē riskus, ar kuriem tās saskaras.