Bieži uzdotie jautājumi par eurozonas banku 2025. gada stresa testu

2025. gada 1. augustā

Kas ir 2025. gada stresa tests? Kāds ir tā mērķis?

Stresa tests nodrošina vienotu analītisko ietvaru, lai salīdzinātu un novērtētu eurozonas banku noturību pret makrofinansiāliem un katrai valstij raksturīgiem šokiem. 2025. gada stresa tests aptver 96 ECB tiešā uzraudzībā esošās bankas. 51 no tām ir eurozonas lielākā banka, kas iekļauta ES mēroga stresa testā, ko koordinē Eiropas Banku iestāde (EBI). Pārējās 45 ir vidēja lieluma bankas, kas neietilpst EBI izlasē un kurām ECB veica savu stresa testu.

Stresa testā, izmantojot 2024. gada datus, tiek analizēts, kā nākamo triju gadu laikā līdz 2027. gada beigām attīstīsies zaudējumi un banku kapitāla stāvoklis pamatscenārija un nelabvēlīga scenārija gadījumā.

ECB izmantos stresa testa rezultātus, lai novērtētu atsevišķu banku 2. pīlāra kapitāla vajadzības uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) kontekstā. Kvalitatīvie rezultāti (sk. pēdējo jautājumu) tiks ietverti SREP riska pārvaldības daļā. Tādējādi tie noteiks uzraudzības pasākumus un ietekmēs 2. pīlāra prasības (Pillar 2 requirement; P2R) noteikšanu. Kvantitatīvie rezultāti būs svarīgākā informācija, kas tiks izmantota, nosakot 2. pīlāra norādes (P2G) un sviras rādītāja P2G.

Stresa testa uzdevums ir atbalstīt finanšu stabilitāti un stiprināt tirgus disciplīnu, atklājot konsekventu un detalizētu informāciju atsevišķu banku līmenī un tādējādi parādot kopējo šoku ietekmi uz atsevišķu banku bilancēm. Uzraudzības stresa testi neaizstāj banku iekšējos stresa testus, kurus bankas veic, balstoties uz scenārijiem, kas īpaši pielāgoti to konkrētajiem risku profiliem un ievainojamības aspektiem.

Arī plašākas makrofinansiālās ietekmes izplatīšanās netiek ņemta vērā, bet makroprudenciālās uzraudzības iestādes to pārbauda atsevišķi, veicot papildu lejupējos stresa testus.

Kā stresa testam tiek izvēlēts viens scenārijs no dažādām iespējām?

Nelabvēlīgā scenārija mērķis ir pārbaudīt banku noturību un kapitāla pietiekamību smagos, tomēr iespējamos apstākļos, tādējādi identificējot ievainojamības momentus un uzlabojot vispārējo finanšu stabilitāti. Nelabvēlīgas makrofinansiālās attīstības scenāriju ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) stresa testu darba grupa. Stresa testa scenārija apraksta pamatā ir galveno finanšu stabilitātes risku, kam pakļauts ES banku sektors, apakškopa, ko noteikusi ESRK Valde, kā arī EBI un ECB veiktie risku novērtējumi.

Lai gan varētu izstrādāt vairākus alternatīvus scenārijus, izvēlētais scenārijs tiek atlasīts, lai saglabātu pilnīgu atbilstību Eiropas iestāžu veiktajam attiecīgo risku novērtējumam. Vienlaikus tas tiek īstenots, nodrošinot iekšējo konsekvenci, ekonomisko interpretējamību un atbilstību apstiprinātajiem modeļiem, kas izstrādāti sadarbībā ar nacionālajām centrālajām bankām. 2025. gada nelabvēlīgā scenārija apraksts atspoguļo paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, kas izraisa nenoteiktību, pastiprina makroekonomiskos riskus, kredītriskus un tirgus riskus un palielina finanšu tirgu un izejvielu cenu svārstīgumu. Turklāt tajā atzīta haotisku korekciju iespējamība pasaules finanšu tirgos, jo daži aktīvi ir novērtēti nepamatoti augstu.

Lai novērstu ierobežojumus, ko nosaka viena scenārija izmantošana, bankām jāveic iekšējie stresa testi (piemēram, kapitāla plānošanai) un reversie stresa testi. Šie stresa testi sniedz vispusīgāku izpratni par riskiem un ievainojamības aspektiem, kas raksturīgi katrai bankai.

Kā tiek veidotas eurozonas banku izlases ES mēroga stresa testā un paralēlajā ECB stresa testā?

Bankas, kas piedalās EBI koordinētajā ES mēroga stresa testā, tiek izvēlētas tā, lai aptvertu aptuveni 75 % no eurozonas banku aktīviem. Tiek iekļautas tādas bankas, kuru aktīvu apjoms izlases veidošanas laikā ir vismaz 30 mljrd. euro. Iespējams, ka bankas ar konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem netiek iekļautas izlasē, ja tiek uzskatīts, ka ES mēroga stresa testa metodoloģija ir mazāk piemērota to noturības un kapitāla pietiekamības novērtēšanai. 2025. gadā EBI izlasē kopumā tika iekļauta 51 tiešā ECB uzraudzībā esoša eurozonas banka.

Mazākām ECB uzraudzībā esošajām bankām, kas neietilpst EBI izlasē, ECB veica paralēlu stresa testu. 2025. gadā šajā stresa testā kopumā piedalījās 45 bankas, kas veidoja aptuveni 7 % no eurozonas banku aktīviem.

Dažas ECB tiešā uzraudzībā esošās bankas nepiedalījās nevienā no šiem stresa testiem. Tas notika, piemēram, ja tās bija ES mēroga testā ietvertu Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) neiesaistītu valstu banku meitasuzņēmumi vai filiāles. Banku varēja neiekļaut stresa testā arī tad, ja tā tobrīd tika pārstrukturēta vai piedalījās apvienošanās vai pārņemšanas procesā.

Kā scenārijs interpretē kapitāla sarukumu?

Stresa tests interpretē zaudējumus, kas izriet no nelabvēlīga makroekonomiskā scenārija, kā kapitāla sarukumu, izmantojot vairākus transmisijas mehānismus. Šie mehānismi rāda, kā makroekonomiskās vides pārmaiņas var dažādos veidos izraisīt banku finanšu spriedzi.

• Tīrie ienākumi – Lielākas finansējuma izmaksas un mazāki komisijas maksu ienākumi mazina banku spēju absorbēt zaudējumus. Vienlaikus inflācijas šoki palielina administratīvos izdevumus, radot papildu slogu banku ienākumu gūšanas spējai.
• Kredītzaudējumi – Ekonomiskā lejupslīde palielina iespēju, ka kredītņēmēji nepildīs kredītu saistības, radot ienākumus nenesošus aizdevumus. Bankām jāparedz papildu uzkrājumi šiem sliktajiem kredītiem, kas tieši samazina to kapitālu.
• Tirgus risks – Nelabvēlīgie scenāriji izraisa būtisku svārstīgumu un pārvērtēšanu finanšu tirgos, radot zaudējumus banku tirdzniecības portfeļos un ieguldījumu portfeļos. Tas samazina banku turējumā esošo finanšu aktīvu vērtību, kā rezultātā notiek kapitāla sarukums.
• Operacionālais risks – Stresa apstākļi palielina operacionālos riskus, piemēram, kiberuzbrukumus, krāpšanu, sistēmas kļūmes un atbilstības pārkāpumus. Šie notikumi palielina kapitāla prasības, noslogojot banku kopējās rezerves.

Šo mehānismu kopējā ietekme atsevišķām bankām var radīt ievērojamus zaudējumus un tādējādi arī kapitāla sarukumu, ko mēra ar galveno kapitāla rādītāju, piemēram, pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāja, pārmaiņām. Stresa testi uzsver nepieciešamību pēc stabilas kapitāla pietiekamības, lai nodrošinātu, ka bankas saglabā stabilitāti nelabvēlīgos ekonomiskajos apstākļos, ļaujot tām turpināt sniegt finanšu pakalpojumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem pat stresa periodos.

Ko stresa tests atklāja par banku spēju modelēt konkrētām nozarēm raksturīgus riskus?

Salīdzinājumā ar 2023. gada stresa testu banku spēja modelēt konkrētām nozarēm raksturīgos riskus ir uzlabojusies. Neraugoties uz to, joprojām iespējami uzlabojumi. Stresa tests parādīja, ka daudzas bankas attiecīgo nozaru risku novērtēšanā joprojām paļaujas uz vienkāršotu modelēšanas pieeju. Piemēram, dažas bankas izmanto vispārīgus pieņēmumus attiecībā uz makroekonomiskajiem scenārijiem, nevis konkrētām nozarēm pielāgotus modeļus. . Šie konstatējumi uzsver, ka bankām jāturpina pilnveidot stresa testu modeļus, lai uzlabotu to spēju noteikt nozaru ievainojamības aspektus nākotnes perspektīvā.

Kāda ir eurozonas banku gatavība tirdzniecības tarifiem saskaņā ar stresa testa rezultātiem?

2025. gada stresa testā tika vērtēta banku noturība paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes un uz iekšzemi vērstas tirdzniecības politikas scenārijā, kas ietvēra augstākus tarifus un sadrumstalotas globālās piegādes ķēdes. Lai gan stresa tests konkrēti nenoteica tirdzniecības tarifu kvantitatīvo ietekmi, tajā tika ņemta vērā to ietekme plašākā makrofinansiālā stresa vidē. Rezultāti liecina, ka eurozonas banku sistēma kopumā joprojām ir noturīga, lai gan izpaužas ievainojamība, ko rada riska darījumi ar nozarēm, kuras vairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība. Turklāt saistībā ar galvenajiem rezultātiem veiktā jutīguma analīze skaidri parāda, ka pastāv būtiska nenoteiktība par tirdzniecības attiecību saspīlējuma ietekmi.

Stresa tests uzsver, cik svarīga ir banku uz nākotni orientētā kapitāla plānošana un risku pārvaldība. Tiek sagaidīts, lai bankas prognozētu un sagatavotos strukturālām pārmaiņām pasaules tautsaimniecībā, t. sk. tām, ko nosaka tirdzniecības politikas pārmaiņas. ECB tematiskais stresa tests attiecībā uz ģeopolitiskajiem riskiem, kas plānots 2026. gadā, vēl vairāk atbalsta šo uz nākotni vērsto pieeju, palīdzot uzraugiem un bankām laikus apzināt un novērst jaunos riskus. Tajā tiks izmantotas banku jau izveidotās pārskatu veidnes un struktūras, tādējādi līdz minimumam samazinot papildu izmaksas un slogu. Sīkāka informācija par stresa testu tiks pilnībā atklāta pēc tā uzsākšanas, un tā tiks apspriesta ar bankām īpašās konsultāciju kārtās.

Ko nozīmē stresa testa pamatā esošais nemainīgas bilances pieņēmums?

Stresa testa pamatā ir nemainīgas bilances pieņēmums. Tas nozīmē, ka tiek pieņemts, ka katras bankas bilance nemainīsies visā stresa testa periodā. Citiem vārdiem sakot, stresa testā nav ņemtas vērā vadības darbības, ko banka varētu veikt, reaģējot uz nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, papildu kapitāla piesaisti, aktīvu pārdošanu vai uzņēmējdarbības stratēģijas maiņu. Tā vietā tiek pieņemts, ka banka turpina sniegt tādu pašu finanšu pakalpojumu apjomu kā stresa testa sākuma datumā (t. i., 2024. gada beigās). Šī pieeja nodrošina rezultātu konsekvenci un salīdzināmību starp dažādām bankām un scenārijiem. Tas nozīmē arī to, ka netiek ņemta vērā banku dinamiskās reakcijas un nelabvēlīgās ietekmes, kas atspoguļo šoku izplatīšanos starp finanšu institūcijām, ietekme uz reālo tautsaimniecību.

Kāpēc stresa testa rezultātu ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta pagaidu rādītājiem, savukārt P2G tiek noteikts, balstoties uz skaitļiem, kas ietver visas prasības?

Šā gada stresa testā bankām bija jāņem vērā pārskatītās Kapitāla prasību regulas III (CRR3) noteikumi, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Dažiem CRR3 noteikumiem piemēro pārejas pasākumus, kas tiks pakāpeniski atcelti līdz 2033. gadam. Attiecībā uz skaitļiem, kas ietver visas prasības, tiek pieņemts, ka jaunie noteikumi tiks pilnībā īstenoti, bet neņem vērā banku spēju turpmākajos gados koriģēt savas bilances. Tādējādi stresa testa ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta kapitāla rādītāju rezultātiem pagaidu izteiksmē, jo tie ir piemērojami scenārijam 2025.–2027. gada periodā.

Lai noteiktu P2G, izmantots kapitāla sarukums, piemērojot visas prasības. Šī metode ir visvienkāršākais veids, kā noteikt P2G sākumpunktus, nodalot ekonomiskā scenārija ietekmi no CRR3 pakāpeniskās ieviešanas ietekmes.

Kāda informācija par rezultātiem ir pieejama?

EBI publicē detalizētus rezultātus par atsevišķām bankām, kas iekļautas ES mēroga stresa testā.

Attiecībā uz bankām, kas piedalās paralēlajā VUM stresa testā, ECB publicē apkopotus rezultātus un atsevišķu konkrētu banku informāciju. Informācija par šo izlasi tiek publicēta, pamatojoties uz proporcionalitātes principu, ņemot vērā, ka šīs bankas ir mazākas nekā ES mēroga testā iekļautās bankas.

Kāda būs ECB pieeja tām bankām, kurām nelabvēlīgā scenārijā konstatēts (būtisks) kapitāla deficīts?

Tāpat kā iepriekšējos gados, 2025. gada stresa tests nav pārbaudījums, kuru banka nokārto vai nenokārto. Tāpēc nav runa par deficītu parastajā nozīmē. Taču stresa tests sniedz svarīgus datus, kuri tiks izmantoti SREP lēmumos par katru banku. Praksē tas nozīmē, ka stresa testa rezultāti (īpaši dati par kapitāla samazinājuma līmeni) tiks izmantoti kā sākumpunkts P2G noteikšanai (kā izklāstīts EBI pamatnostādnēs par SREP un uzraudzības stresa testiem).

Saskaņā ar šo pieeju bankas, kurām nelabvēlīga scenārija gadījumā konstatēts (būtisks) kapitāla samazinājums, pamatā var sagaidīt, ka tām tiks noteiktas augstākas P2G, nekā bankām, kuru rezultāti ir labāki.

Gadījumos, kad būtisks kapitāla samazinājums norāda uz īpašiem riskiem noteiktās darbības jomās, kopējās uzraudzības komandas, pamatojoties uz šo informāciju, ar konkrētu uzraudzības iniciatīvu un – atbilstošos gadījumos – pasākumu palīdzību veic turpmāku darbu, lai nodrošinātu šo risku atbilstošu pārvaldību.

Kā stresa testa rezultāti tiek ņemti vērā SREP?

Stresa testa rezultāti tiek izmantoti SREP gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

1. Kvantitatīvie rezultāti

• P2G noteikšanas metodoloģijā izmantota divu soļu pieeja. Pirmajā solī banka tiek iekļauta atbilstošā grupā, pamatojoties uz tās uzraudzības stresa testa laikā konstatēto maksimālo CET1 kapitāla sarukumu. Grupas veidotas, pamatojoties uz jaunāko uzraudzībā gūto pieredzi, VUM riska toleranci un stresa testu rezultātu statistisko analīzi. Otrajā solī kopējās uzraudzības komandas, balstoties uz savu ekspertu vērtējumu, koriģē P2G atbilstoši katras bankas profilam. Kopējās uzraudzības komandas var to koriģēt attiecīgās grupas diapazona ietvaros un izņēmuma gadījumos – ārpus tā.
• ECB piemēro arī P2G, lai novērstu pārmērīgas sviras risku. Šo kapitāla norāžu mērķis ir nodrošināt, lai banku pašu kapitāls varētu absorbēt potenciālos zaudējumus, kas var rasties stresa scenāriju rezultātā. Sviras rādītāja P2G noteikšanai ECB kā sākumpunktu izmanto sviras rādītāja aplēses stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijā un izmantos līdzīgu divu soļu procesu, kā aprakstīts iepriekš P2G gadījumā. Sviras rādītāja P2G piemēro tikai noteiktām iestādēm, piemēram, ja prognozētais sviras rādītājs noslīd zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

2. Kvalitatīvie rezultāti

• Stresa tests daudzos veidos sniedz uzraugiem ieskatu par bankas riskiem un ievainojamību, kā arī par tās riska pārvaldības spējām. Kopējās uzraudzības komandas, SREP kontekstā veicot bankas iekšējās pārvaldības un risku vadības novērtējumu, kas gala rezultātā tiek noteikti kā uzraudzības pasākumi un ietekmē P2R aprēķināšanu, ņem vērā dažādus aspektus. Šie aspekti ietver, piemēram, datu savlaicīgumu un precizitāti, kā arī saņemtās informācijas kvalitāti. Līdzīgā veidā kvantitatīvos rādītājus, kas tiešā veidā iegūti no datiem, kopējās uzraudzības komandas var izmantot kā izmērāmus kritērijus, lai novērtētu bankas darbības rezultātus, piemērojot četru līmeņu vērtēšanas sistēmu. Tiek mērīta gan banku spēja izpildīt datu sniegšanas prasības, gan arī to atsaucība visā stresa testa veikšanas laikā. Turklāt kopējās uzraudzības komandas veic banku darbības kvalitatīvu novērtējumu stresa testa kvalitātes nodrošināšanas cikla laikā.
• Šajā stresa testā ECB rīkoja īstermiņa klātienes apmeklējumus, lai nodrošinātu banku iesniegto stresa testa prognožu kvalitāti. Pēc stresa testa atsevišķās bankās tiks veiktas detalizētākas pārbaudes, pievēršot uzmanību to stresa testa spējām. Šīs pārbaudes tiks koordinētas KUK pastāvīgās uzraudzības ietvaros, lai radītu sinerģiju un līdz minimumam samazinātu papildu slogu bankām.