ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

Prezidentes priekšvārdā un intervijā ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju ietvertie dati atbilst stāvoklim 2023. gada 28. februārī.

2022. gads euro zonas iedzīvotājiem bija izaicinājumu pilns gads. Tautsaimniecība bija ceļā uz atveseļošanos no pandēmijas, taču to negatīvi ietekmēja nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā. Lai gan kara tiešā ietekme uz bankām bija ierobežota, jo tikai dažām no tām bija nozīmīgi riska darījumi skartajos reģionos, bankas bija spiestas strādāt vidē, ko raksturoja dziļa ekonomiskā nenoteiktība un vēsturiski augsta inflācija.

Kara izraisītā enerģētiskā krīze apvienojumā ar piegādes ķēdes sastrēgumiem un pandēmijas izraisīto pieprasījumu izraisīja spēcīgu inflācijas spiedienu. Šādos apstākļos monetārās politikas veidotāju uzdevums ir nodrošināt, lai inflācija neieilgtu un laikus atgrieztos mērķa līmenī. ECB attiecīgi rīkojās un uzsāka monetārās politikas normalizēšanu, pārtraucot neto aktīvu iegādes un pēc tam paaugstinot procentu likmes.

Procentu likmju kāpums ietekmēja uzraudzīto banku darbību 2022. gadā. Rentabilitāti, kas kalpo kā banku pirmā aizsardzība pret satricinājumiem, palielināja tīrie procentu ienākumi, kas pieauga pirmo reizi vairākos gados. Tas kopā ar aktīvu kvalitātes nepārtraukto uzlabošanos, ienākumus nenesošo aizdevumu apjomam samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš banku savienības datu mērījumu uzsākšanas 2015. gadā, nodrošina to, ka mūsu monetārās politikas impulsus bankas netraucēti pārnes uz euro zonas tautsaimniecību.

Tomēr apstākļos, kad finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, bankām jāturpina risināt problēmas, kas saistītas ar to pārvaldību un iekšējās riska kontroles sistēmām. Tāpēc Eiropas banku uzraudzība rūpīgi seko līdzi risku attīstībai.

Tikmēr vēl pirms 2022. gada bankām bija jāpielāgo savi uzņēmējdarbības modeļi digitalizācijas un klimata pārmaiņu radītajiem strukturālajiem izaicinājumiem, kurus vēl vairāk saasināja nepamatotais Krievijas karš Ukrainā. Karš ir vēl vairāk palielinājis kiberuzbrukumu risku, un, Eiropai atsakoties no Krievijas naftas un gāzes, pieaug pārejas riski. Šie un pieaugošie fiziskie riski prasa proaktīvu un visaptverošu pieeju no bankām, lai tās kļūtu noturīgākas pret klimata un pārejas periodu satricinājumiem.

ECB jau ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka bankas ir gatavas šim izaicinājumam. Mēs nemazināsim savus centienus un turpināsim pildīt savu lomu, lai nodrošinātu, ka eiropieši arī turpmāk var paļauties uz stabilu banku nozari.

Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria)

Prezidentes priekšvārdā un intervijā ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju ietvertie dati atbilst stāvoklim 2023. gada 28. februārī.

2022. gadā bija daudz notikumu. Kāds tas bija ECB banku uzraudzībai?

Savā ziņā 2022. gads bija gads, kurā pārgājām no vienas krīzes citā. Gada sākumā visas pazīmes liecināja, ka mēs stabili atveseļojamies no pandēmijas, kas bija apvērsusi mūsu dzīvi un tautsaimniecību kājām gaisā. Spilgti atceros, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika bankas un analītiķi ar zināmu optimismu raudzījās uz tuvāko nākotni, un tas bija tieši tad, kad Krievija nepamatoti iebruka Ukrainā. Pirmkārt un galvenokārt, Krievijas karš ir sagādājis ukraiņiem neizsakāmas ciešanas. Tas ir arī izraisījis ekonomiskos un finanšu satricinājumus Eiropā un visā pasaulē, pakāpeniski pāraugot pilnvērtīgā makroekonomiskā satricinājumā.

Mums bija ātri jāreaģē un jābūt elastīgiem savā uzraudzībā, lai reaģētu uz strauji mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un no tiem izrietošajām problēmām banku nozarē. Karš un sankcijas tieši ietekmēja nedaudzas bankas, jo tās bija tieši pakļautas Krievijai vai saistītas ar Krieviju. Tomēr visas bankas vienādā ziņā bija pakļautas negatīvai enerģijas un izejvielu šoka ietekmei, kā arī ilgstoši augstas inflācijas un straujās monetārās politikas normalizēšanas ietekmei.

Bet citā ziņā šis bija ECB banku uzraudzības attīstības gads. Mūsu darbinieki atgriezās pie regulāra darba birojā, un bija patiess prieks redzēt, ka mūsu birojos atkal valda rosība. Man bija prieks vadīt vairāk Uzraudzības padomes sanāksmju klātienē, un es biju ļoti priecīgs, ka varēju klātienē apmeklēt vairākas valstu kompetentās iestādes.

Mēs arī panācām ievērojamu progresu ceļā uz lielāku integrāciju starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM). Mēs turpinām veicināt kopēju VUM kultūru un integrētu karjeras veidošanu, radot iespējas uzraugiem ciešāk sadarboties visā uzraudzības ciklā, koordinētāk plānojot un veidojot budžetu, turpinot izstrādāt VUM rīkus sadarbībai un ieviešot kopējas tehnoloģijas gan uzraudzībai, gan apmācībai.

Kā bankām ir klājies pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā?

Šeit būtu jānošķir bankas, kurām ir tieša saikne ar Krieviju, un visas pārējās bankas.

Dažas bankas tieši ietekmēja ģeopolitiskie notikumi, galvenokārt saistībā ar sankciju sistēmu. Sberbank Europe AG, Austrijā reģistrēta banku grupa ar Krievijas īpašniekiem, kopā ar tās meitasuzņēmumiem Horvātijā un Slovēnijā cieta no ietekmes uz reputāciju un piedzīvoja ievērojamu noguldījumu aizplūdi. Galu galā banka tika atzīta par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un tā aizgāja no tirgus. Cits līdzīgs piemērs bija RCB Bank LTD – Kipras banka, kurā līdz nesenam laikam nozīmīgs akcionārs bija Krievijā dibinātā banka VTB. Pēc sankciju ieviešanas un ģeopolitiskās situācijas maiņas banka izvēlējās brīvprātīgi pārtraukt savu darbību, kā rezultātā tika atsaukta tās licence.

Arī euro zonas banku grupām, kas tieši darbojas Krievijā, var rasties zaudējumi, ja tās vēlas un spēj izstāties no šī tirgus. Dažos gadījumos šis risks jau ir izkristalizējies, taču tā ietekme ir ierobežota un pārvaldāma.

Līdz šim banku sektors kopumā ir izrādījies ļoti noturīgs pret kara izraisīto makroekonomisko satricinājumu, pat vairāk, nekā mēs bijām gaidījuši, pamatojoties uz neaizsargātības analīzi, ko publicējām 2022. gada maijā. Kopējais pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājs 2022. gada 3. ceturkšņa beigās bija 14.7 %, kas ir tikai nedaudz zemāks par 2019. gada beigās novēroto līmeni. Aktīvu kvalitāte turpināja uzlaboties, nozīmīgo banku turējumā esošo ienākumus nenesošo riska darījumu apjomam 2022. gada septembra beigās samazinoties līdz 349 mljrd. euro, kas ir zemākais līmenis kopš uzraudzības datu par nozīmīgām bankām pirmās publicēšanas 2015. gadā. Arī rentabilitāte sasniedza visaugstāko līdz šim reģistrēto rādītāju, 2022. gada 3. ceturksnī banku vidējai pašu kapitāla atdevei sasniedzot 7.6 %.

Ņemot vērā šos pozitīvos rezultātus, bankas 2023. gadā ir ieplānojušas peļņas sadali, kas lielā mērā atbilst 2022. gadā veiktajai dividenžu un atpirkšanas apjoma izlīdzināšanai pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas. Mēs neesam iebilduši pret konkrētām bankām izstrādātiem plāniem, bet esam iesaistījušies divpusējā uzraudzības dialogā ar visām bankām, veicot kapitāla trajektoriju novērtējumu, kas ir daļa no mūsu parastās darbības.

2022. gada beigās makroekonomiskās perspektīvas atkal sāka uzlaboties. Taču tas nenozīmē, ka makroekonomiskais satricinājums ir beidzies. Ja inflācijas spiediens saglabāsies, nepieciešamais straujais monetārās politikas normalizēšanas process savukārt varētu ietekmēt konkrētu banku portfeļus un darbības virzienus, radot dažādas problēmas un potenciālos uzvarētājus un zaudētājus.

Runājot par izaicinājumiem, kādas, jūsuprāt, ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas bankas?

Pirmā problēmu grupa ir konjunktūras problēma.

Ja enerģētikas krīze netiks novērsta, kredītrisks var palielināties tajos uzņēmumu aizdevumu portfeļos, kuros saimnieciskā darbība ir visvairāk atkarīga no enerģijas. Kopumā mūsu tautsaimniecības lejupslīdi pagājušā gada beigās pavadīja uzņēmumu saistību neizpildes gadījumu skaita atjaunošanās, un tas prasa pastiprinātu modrību attiecībā uz aktīvu kvalitāti.

Monetārās politikas straujā normalizācija – un īpaši procentu likmju kāpums – bija svarīgs faktors, kas veicināja ienesīguma atjaunošanos. Tomēr tas var izraisīt arī aktīvu kvalitātes pasliktināšanos, aizņēmējiem cīnoties ar grūtībām atmaksāt parādu. Tas attiecas uz aizdevumu portfeļiem, kas ir īpaši jutīgi pret procentu likmju pārmaiņām.

Šāda procentu likmju vides maiņa varētu izraisīt arī haotiskus pielāgojumus dažos finanšu tirgus segmentos un nebanku finanšu iestādēs, palielinot darījuma partnera kredītrisku tām bankām, kurām ir koncentrēti riska darījumi ar šiem konkrētajiem tirgiem un tirgus dalībniekiem.

Ārpus šiem apstākļiem procentu likmju normalizēšanās un kvantitatīvā stingrības pastiprināšana var piespiest dažas bankas pārskatīt vidēja termiņa finansēšanas stratēģijas un pievērst lielāku uzmanību likviditātes un finansējuma riskiem.

2022. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP) tika atklāti vairāki pastāvīgi trūkumi. Riska kontroles trūkumi joprojām ietekmē kredītriska rādītājus, un bija vairāki konstatējumi par vadības struktūru, riska pārvaldības, atbilstības un iekšējā audita funkciju efektivitāti. Mūsu bažas par banku riska kontroli un pārvaldību pastiprina nenoteiktā ārējā vide, jo, prognozējot nākotnes tendences un riskus, atpakaļvērsti riska līmeņa rādītāji var sniegt neprecīzu priekšstatu.

Digitālā transformācija, kā arī klimata pārmaiņu un vides riski arī ir galvenie vidēja termiņa izaicinājumi mūsu bankām, un tiem jāpievērš tūlītēja un mērķtiecīga uzmanība.

Jūs minējāt monetārās politikas normalizēšanos. Kā Eiropas bankas ir sagatavojušās mainīgajai procentu likmju videi?

Procentu likmju kāpums parasti ir laba ziņa bankām. Tas nozīmē, ka tās var vairāk nopelnīt no procentu likmju starpības – starpības starp procentu likmi, ko tās piemēro aizdevumiem, un procentu likmi, ko tās maksā par noguldījumiem. Procentu likmju normalizēšanās un stimuls, ko šī ilgi gaidītā pārmaiņa nodrošināja tīrajiem procentu ienākumiem, ir banku pozitīvo rezultātu pamatā 2022. gadā. Pirmo reizi vairāku gadu laikā tīrie procentu ienākumi palielinājās ne tikai tāpēc, ka pieauga kreditēšanas apjomi, bet arī tāpēc, ka palielinājās neto procentu likmju starpība.

Gan bankas, gan analītiķi sagaida, ka ienesīguma prognozes šogad saglabāsies līdzīgi pozitīvas. Saskaņā ar mūsu datiem, ja makroekonomiskā situācija attīstīsies atbilstoši pašreizējām prognozēm, turpmāks plānveidīgs procentu likmju kāpums, visticamāk, veicinās nozares vidējo peļņu.

Tomēr, ja atkāpsimies no bāzes scenārija un apsvērsim nelabvēlīgākas norises, situācija var mainīties. Atsevišķiem portfeļiem un darījumu līnijām ar aktīvu kvalitātes pasliktināšanos saistītās izmaksas var pārsniegt ienākumu ieguvumus, pieaugot procentu likmēm, īpaši, ja tautsaimniecības izaugsme kļūs lēnāka. Aizņēmējiem var rasties grūtības atmaksāt parādus tādos portfeļos, kuri tradicionāli ir ļoti jutīgi pret kredītu izmaksām. Patēriņa kreditēšana, nekustamā īpašuma kreditēšana un aizņemtais finansējums ir nozīmīgi piemēri jomām, kurām tiek pievērsta uzraudzības uzmanība.

Kā jau minēju, procentu likmju korekcijas procesā finanšu tirgos var rasties haoss. Ilgstošais zemo procentu likmju periods veicināja vēl nepieredzētu parāda līmeņa pieaugumu, dažiem mazāk regulētiem vai neregulētiem uzņēmumiem veidojot ļoti lielas aizņemto līdzekļu – un bieži ļoti koncentrētas – pozīcijas, kas var ātri radīt sarežģījumus, ja negaidīti mainās ekonomiskās perspektīvas vai procentu likmju vide. Archegos bankrots 2021. gadā un uz saistībām balstīto investīciju satricinājums Apvienotajā Karalistē 2022. gadā parāda, kā, ja netiek veikti politikas pasākumi, šādas epizodes var viegli ietekmēt banku sektoru.

Procentu likmju kāpums un kvantitatīvā stingrības pastiprināšana liek bankām pastiprināti pievērst uzmanību likviditātes un finansējuma riskiem. Ja bankas ātri nepielāgos riska pārvaldības un stratēģiskās vadības spējas, sarežģītāka finansēšanas vide var likt apšaubīt pārāk vienkāršotas un acīmredzami novecojušas aktīvu un pasīvu pārvaldības stratēģijas, piemēram, tirdzniecības darījumu praksi, kurus dažas bankas izmantoja, lai gūtu labumu no ārkārtas monetārās politikas atbalsta. Pastāv risks, ka bankas var piedzīvot pārsteigumus.

2022. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta banku riska kontrolei un iekšējai pārvaldībai. Cik lielus uzlabojumus šajā jomā sagaidāt no bankām?

Godīgi sakot, tā ir joma, kurā neredzam pietiekamu progresu.

Pirmkārt, 2022. gadā datu apkopošanā un pārskatu sniegšanā joprojām bija nepilnības, ko izraisīja datu pārvaldības un datu kvalitātes pārvaldības procedūru efektivitātes trūkumi, sadrumstalotā IT vide un banku pārkāpumu novēršanas projektu ierobežotā darbības joma un vēriens. Tas apgrūtina to vadības struktūru rīcībā esošo informāciju, kas tām nepieciešama, lai varētu pārvaldīt riskus un vadīt organizācijas stratēģiju.

Otrkārt, vairākām bankām joprojām bija jāturpina pilnveidot iekšējās kontroles funkcijas, īpaši, lai novērstu nepietiekamu darbinieku skaitu, nepietiekamo funkciju apjomu un trūkumus procesos – piemēram, atbilstības monitoringa programmās un banku vēlmes uzņemties risku definīcijā. 2022. gadā veiktās mērķpārbaudes aplūkoja banku riska pārvaldības praksi saistībā ar jomām, kuras ietekmē pandēmijas izraisītā krīze un procentu likmju normalizēšanās, īpaši komerciālā nekustamā īpašuma un mājokļu kreditēšanā, kā arī saistībā ar procentu likmju un banku portfeļa kredītriska starpības riskiem un darījuma partnera kredītrisku.

Lai veicinātu taustāmu progresu jomās, kur tas ir visvairāk nepieciešams, mēs esam apņēmības pilni izmantot visus uzraudzības instrumentus un pilnvaras, kas mums ir pieejamas, saskaņā ar ES un valstu tiesību aktiem. Ja kvalitatīva rakstura pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi, lai nodrošinātu, ka bankas laikus seko līdzi un novērš konstatētos trūkumus, mēs varam izmantot 2. pīlāra kapitāla mērķprasības, izpildes pasākumus vai sankcijas, lai nodrošinātu, ka tiek panākts atbilstošs progress. Lai padarītu mūsu veikto uzraudzību vēl efektīvāku, gadījumos, kad banku progress ir pārāk lēns un to rezultāti pastāvīgi neapmierinoši, ECB pārskatīs uzraudzības pasākumu pastiprināšanas kārtību skaidri noteiktā termiņā.

Daži uzskata, ka Eiropas banku uzraudzība ir pārāk uzbāzīga, pārāk apgrūtinoša un uzliek augstākas prasības, kas kaitē ES banku konkurētspējai. Kā jūs atbildētu?

Pirmkārt, apgalvojums, ka regulatīvās un uzraudzības kapitāla prasības ES ir augstākas nekā citās jurisdikcijās, piemēram, ASV vai Apvienotajā Karalistē, vienkārši neatbilst patiesībai. Mēs bieži tiekamies ar kolēģiem no ASV un Apvienotās Karalistes iestādēm un salīdzinām mūsu bankām izvirzītās prasības, un man jāsaka, ka mēs esam vienā līmenī ar mūsu kolēģiem. Starp citu, kapitāla prasības lielākajām sistēmiski nozīmīgākajām Eiropas bankām, kas patiešām konkurē pasaules tirgos, ir pat mazāk stingras.

Tomēr vienmēr esam gatavi uzklausīt kritiku. Patiesībā mēs pašlaik veicam pārmaiņas mūsu uzraudzības procesos, kurām vajadzētu palīdzēt novērst dažas no nozares bažām.

Mēs ieviešam riska pielaides regulējumu, kas ļaus uzraudzības iestādēm pastiprināt centienus tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami, veicinot VUM stratēģisko uzraudzības prioritāšu pārveidi par uzraudzības plānošanu katrā konkrētā bankā. Riska pielaides regulējums nemazina uzraudzības standartus vai mūsu uzraudzības intensitāti attiecībā uz jebkuru konkrētu banku. Tā vietā mēs pievēršam lielāku uzmanību uz risku balstītai uzraudzībai. Tas nozīmē arī to, ka bankām mazāk vajadzētu sagaidīt tādu uzraudzību, kas ir tikai formāla, potenciāli mazāk pieprasījumu un mazāku pārskatu sniegšanas slogu, jo mēs katrai bankai nepiemērosim pilnu un visaptverošu uzraudzības rokasgrāmatu. Tā vietā mēs vadīsimies pēc bankām specifiskām prioritātēm. Tas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai mūsu uzraudzības procesi kļūtu elastīgāki, adaptīvi, samērīgāki un uz risku balstīti.

Izmantojot jauno daudzgadu SREP, arī mūsu uzraudzība kļūs mazāk apgrūtinoša, jo uzraudzības mijiedarbību ar bankām dažādās riska jomās mēs sadalīsim pa vairākiem gadiem, nevis katru gadu centīsimies aptvert visu. Tas arī palīdzēs mums vairāk koncentrēties uz riskiem, nosakot prioritātes svarīgākajām riska jomām attiecīgajā gadā. Mēs arī gaidām atsauksmes no neatkarīgas ekspertu grupas, kas novērtē mūsu SREP procesu, un mēs apsvērsim iespēju vēl vairāk palielināt mūsu metodoloģiju pārredzamību. Visas šīs iniciatīvas ir vērstas uz to, lai mūsu uzraudzības procesus pēc iespējas labāk pielāgotu riskiem, ar kuriem uzraudzītajām bankām varētu nākties saskarties nākotnē.

1. Banku uzraudzība 2022. gadā

1.1. Eiropas banku uzraudzībā esošās bankas 2022. gadā: darbības rādītāji un galvenie riski

1.1.1. Eiropas banku uzraudzībā esošo banku noturība

Nozīmīgās iestādes (NI) 2022. gadu sāka ar stabilu atveseļošanās procesu pēc koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas un ar stabilām kapitāla pozīcijām. Krievijas kara pret Ukrainu sākotnējā ietekme bija ierobežota, ietekmējot tikai ļoti ierobežotu skaitu banku, kurām bija tieša ietekme uz karā iesaistītajām teritorijām. Tomēr tas strauji pārauga enerģētikas krīzē un plašākā makroekonomiskā satricinājumā, ko raksturoja noturīgs inflācijas spiediens un strauja monetārās politikas normalizēšana. Neņemot vērā 2022. gada 1. pusgadā vēroto kritumu, euro zonas banku sektors saglabāja noturību, kopējais pirmā līmeņa pamatkapitāla (CET 1) rādītājs 2022. gada 3. ceturkšņa beigās joprojām bija 14.7 % (1. attēls), kas ir tikai nedaudz zemāks nekā līmenis 2019. gada beigās. Tā kā banku sektors 2022. gadā uzrādīja rekordaugstu rentabilitātes līmeni, kopējo CET 1 rādītāja samazinājumu galvenokārt noteica aktīvu pieaugums.

Mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) kapitāla pozīcijas pasliktinājās, lai gan joprojām bija spēcīgas, jo vidējais CET 1 rādītājs 2022. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 54 bāzes punktiem līdz 17.0 %, ko noteica kreditēšanas pieaugums un vājš vispārējais ienesīgums. Riska darījumu summas palielinājās par 112 mljrd. euro jeb par +4.8 %, savukārt atbilstošais CET 1 pieauga tikai par +1.5 %.

1. attēls

Nozīmīgo iestāžu kapitāla rādītāji (pārejas definīcija)

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

NI kopējais sviras rādītājs 2022. gada 3. ceturksnī bija 5.2 % (2. attēls), kas ir viens no zemākajiem līmeņiem kopš Eiropas banku uzraudzības sākuma, taču joprojām ievērojami pārsniedz normatīvās prasības un rezerves. Kritumu (–90 bāzes punktu), kas bija vērojams 2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos, lielā mērā noteica riska darījumu pieaugums, kas atspoguļoja aktīvu pieaugumu banku sektorā, kā arī, lai gan mazākā mērā, tas, ka 2022. gada marta beigās beidzās atbrīvojums no centrālās bankas riska darījumu iekļaušanas sviras rādītāja aprēķinā. MNI kopējais sviras rādītājs 2022. gada 3. ceturksnī bija 8.6 %, kas bija zemāks salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni.

2. attēls

Nozīmīgo iestāžu sviras rādītājs

(procentos)

1. ielikums
Banku noturības ievainojamības analīze: karš Eiropā

Krievijas kara Ukrainā otrās un trešās kārtas ietekmes uz nozīmīgajām iestādēm novērtēšana

Pēc pēkšņām ģeopolitiskās vides pārmaiņām, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā, ECB 2022. gada 1. pusgadā veica banku noturības ievainojamības analīzi. Šis ad hoc novērtējums uzlaboja uzraugu izpratni par banku vispārējo noturību.

Ievainojamības analīzē tika novērtēta nozīmīgu iestāžu noturība un maksātspēja dažādu nelabvēlīgu scenāriju gadījumā, kuri atspoguļoja augsto nenoteiktības līmeni kara sākumā. Rezultāti apstiprināja Eiropas banku uzraudzībā esošo banku vispārējo noturību, pat ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā otrās un trešās kārtas sekas. Tika lēsts, ka kopējais CET 1 rādītājs (pilnībā noslogotā situācijā) bija 11.6 % ļoti nelabvēlīgā scenārijā, un kapitāla samazinājums sasniedza 3.6 procentu punktus. Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju tas sasniedza 13.1 %, kapitāla samazinājumam sasniedzot aptuveni 2.1 procentu punktu.

A attēls

Plūsmas diagramma ar apkopotiem rezultātiem nelabvēlīgā un ļoti nelabvēlīgā scenārijā pēc riska veida

(CET 1 rādītājs procentu punktos, pilnībā noslogots (FL))

Šajā iekšēji veiktajā uzdevumā tika apvienoti esošie uzraudzības dati, vajadzības gadījumā izmantojot datus no 2021. gada Eiropas Banku iestādes (EBI) ES mēroga un ECB SREP stresa testiem. Izmantotā metodoloģija lielā mērā atbilst EBI 2021. gada ES mēroga stresa testa metodoloģiskajai piezīmei. ECB lejupējie modeļi tika izmantoti, lai novērtētu banku kredītriskus un tirgus riskus, kā arī riskus banku rentabilitātei. Jaunajos moduļos tika pārbaudīti banku riska darījumi ar mazāk aizsargātām nozarēm, esošie ienākumus nenesošo kredītu (INK) krājumi, ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas atmaksas sekas un iespējamās sekas no kopējiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem ar Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu ("aiziešanas" efekts).

B attēls

Bankas, kas neatbilst kapitāla prasībām atsevišķos stresa testa uzdevumos

(procentos no kopējā riska darījumu apjoma attiecīgajā nozīmīgo iestāžu izlasē)

Trīs aplūkotie scenāriji (bāzes, nelabvēlīgais un ļoti nelabvēlīgais scenārijs) pamatojās uz ECB speciālistu 2022. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonai un ir sīki aprakstīti 2022. gada maija finanšu stabilitātes pārskatā.

Ievainojamības analīzes rezultāti kalpoja kā ievads tiešajām uzraudzības iestādēm, lai diskutētu ar to uzraudzītajām bankām, īpaši ar tām, kuras ir identificētas kā vismazāk aizsargātas pašreizējos apstākļos. Apspriestie aspekti ietvēra scenāriju smagumu banku iekšējos stresa testos, stresa testu metodoloģiju, nozaru koncentrāciju, uzkrājumu pietiekamību un problēmas, ko rentabilitātei rada augošu procentu likmju vide. Šāda veida lejupvērsti stresa testi vēl nevar pilnībā aizstāt banku veiktos augšupvērstos stresa testus. Tomēr iespēja centralizēti kvantitatīvi noteikt stresa ietekmi izrādījās nepieciešama, lai uzraudzības iestādes varētu ātri novērtēt Krievijas kara Ukrainā iespējamo ietekmi.

Aktīvu kvalitāte 2022. gadā turpināja uzlaboties. Nepastāvot pazīmēm, kas liecinātu par būtisku kristalizētā kredītriska līmeni, un ņemot vērā pandēmijas laikā izveidoto uzkrājumu ievērojamo apmēru, pēc neliela kāpuma Krievijas kara Ukrainā sākumā vidējās riska izmaksas 2022. gada 2. un 3. ceturksnī atgriezās pie lejupvērstas tendences, kopumā sasniedzot līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Turklāt 2022. gada 1. pusgadā gandrīz visos portfeļos samazinājās INK apjomi, 3. ceturksnī nedaudz palielinoties patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) portfeļiem. Līdzīgi, lai gan aizdevumi ar zemu veiktspēju jeb grāmatvedības izteiksmē otrā posma aizdevumi nedaudz pieauga, 3. ceturkšņa beigās tika novērota stabila tendence, tomēr saglabājoties virs pandēmijas maksimuma. Neņemot vērā šo pozitīvo tendenci, turpmākā virzība joprojām ir neskaidra un ir dažas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu risku, proti, saistībā ar nelieliem priekšlaicīgu kavējumu uzkrājumiem, kas dažās valstīs sāka veidoties 2022. gada 3. ceturksnī. Tas varētu liecināt par paaugstināta kredītriska veidošanos un iespējamo ienākumus nenesošu kredītu apmēra pieaugumu tuvākajā laikā. Saistībā ar to tiks turpināts otrā posma aizdevumu norišu uzraudzības monitorings, īpaši attiecībā uz bankām, kurām ir darījumi ar nozarēm, kuras ir jutīgas pret gāzes un enerģijas cenu kāpumu, kā arī tādiem portfeļiem kā aizņemtais finansējums, patēriņa kredīti un nekustamā īpašuma kredīti, kas ir jutīgi pret straujo procentu likmju normalizāciju. Šajā kontekstā Krievijas kara Ukrainā izraisītais enerģijas cenu šoks lielākoties skāra izejvielu ražošanā vai pārstrādē iesaistītās tautsaimniecības nozares, enerģijas piegādātājus un energoietilpīgās nozares. Dažās nozarēs enerģijas cenu šoks varētu saasināt jau esošos piegādes ķēdes traucējumus, ko ir izraisījuši Covid-19 ierobežojumi Ķīnā un vispārējs mikroshēmu trūkums. Augstās izejvielu cenas ietekmēja arī būvniecību un varēja papildus ietekmēt lielos gāzes patērētājus, piemēram, metālu, ķīmisko vielu, pārtikas un dzērienu ražotājus. Turpināsies uzraudzības pasākumi, kas ir vērsti uz banku pasākumu novērtēšanu, lai pārvaldītu potenciāli mazāk aizsargātus portfeļus.

3. attēls

Mazāk aizsargātas nozares

a) Aizdevumi mazāk aizsargātām nozarēm

b) Otrā posma aizdevumu attīstība mazāk aizsargātās nozarēs

2022. gadā novērotā akūtā ģeopolitiskā spriedze izraisīja pastāvīgu inflācijas spiedienu, kā arī enerģijas un izejvielu cenu svārstīgumu. Tas ietekmēja jau tā augsto inflācijas līmeni laikā, kad centrālās bankas sāka normalizēt monetāro politiku, un veicināja korekcijas kapitāla tirgos. Sekojošā straujā procentu likmju normalizēšana deva būtisku stimulu banku tīrajiem procentu ienākumiem, kas palielinājās ne tikai augošā kreditēšanas apjoma, bet arī pievienoto procentu likmju pieauguma dēļ. Tirdzniecības ienākumus, īpaši globālajām sistēmiski nozīmīgajām bankām (G-SNB), kopumā veicināja augstākas likmes un augstāks svārstīgums (4. attēls un 5. attēls).

4. attēls

Tīro procentu ienākumu pieaugums

(procentuālās pārmaiņas, sadalītas četros ceturkšņos)

5. attēls

Tirdzniecības un investīciju ienākumu plūsmas pēc izvēlētiem uzņēmējdarbības modeļiem

(ceturkšņa plūsmas, mljrd. euro)

NI likviditātes un finansēšanas nosacījumi turpināja gūt labumu no 2020. un 2021. gadā veiktajiem monetārās politikas pasākumiem. 2022. gada 30. septembrī likviditātes seguma rādītājs bija 162 %, kas ir zemāks nekā 2021. gada beigās novērotais līmenis, bet krietni pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, un minimālās normatīvās prasības (6. attēls).

6. attēls

Likviditātes seguma rādītāja, likviditātes rezervju un neto likviditātes aizplūdes tendences

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Tajā pašā datumā neto stabilā finansējuma rādītājs bija 127.1 %, kas kopumā atbilst 2021. gadā novērotajām vērtībām un ir ievērojami augstāks par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, un minimālajām prasībām (7. attēls).

7. attēls

Neto stabilā finansējuma rādītāja, pieejamā stabilā finansējuma un nepieciešamā stabilā finansējuma pārmaiņas

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Kas attiecas uz MNI, attiecīgie uzraudzības rādītāji bija 188.4 % LSR un 130.2 % neto stabilā finansējuma rādītājam, kas ir nedaudz zemāki salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni, taču joprojām ievērojami pārsniedz uzraudzības robežvērtības.

2022. gada 4. ceturksnī ECB turpināja paaugstināt procentu likmes, grozīja ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRO III) trešā kopuma noteikumus un piedāvāja bankām papildu brīvprātīgas pirmstermiņa atmaksas datumus, sākot ar 2022. gada 23. novembri. Monetārās politikas normalizēšana radīs sarežģītāku vidi banku finansējumam un lejupvērstu spiedienu uz banku likviditātes rādītājiem.

Tādējādi 2022. gadā bija vērojama kapitāla un likviditātes rādītāju noturība, kā arī uzlabota aktīvu kvalitāte un rentabilitāte. ECB banku uzraudzība rūpīgi seko līdzi šo tendenču izplatīšanas ietekmei, turpinot monitorēt bankām specifiskās ievainojamības. Vienlaikus tā saglabā modrību attiecībā uz iespējamām neskaidrībām, ko rada svārstīgi tirgi vai negaidītas norises makroekonomiskajā vidē, piemēram, iespējamā lejupslīde, straujāks procentu likmju kāpums vai pastiprināts inflācijas spiediens.

2022. gadā ar pandēmiju saistītie izaicinājumi un jaunie hibrīdie darba modeļi, kas tiek ieviesti, kļuva mazāk aktuāli. Turpretim neskaidrības, ko radīja Krievijas karš Ukrainā, un pieaugošā ģeopolitiskā spriedze noteica, ka vide uzraudzītajām bankām joprojām bija sarežģīta no operacionālās noturības viedokļa.

Bankas, kurām ir izšķiroša darbība valstīs, kuras tieši ietekmēja Krievijas karš Ukrainā, īstenoja darbības nepārtrauktības plānus, kas kara pirmajā fāzē izrādījās stabili strauji mainīgā vidē. Šīs NI spēja nodrošināt aizsardzību un, ja nepieciešams, pārvietot galvenos darbiniekus, vienlaikus turpinot savu darbību. Dažos gadījumos svarīgas operācijas tika nodotas komandām, kas strādāja citās vietās, t. sk. struktūrvienībās ES. Covid-19 pandēmijas laikā gūtajām mācībām bija liela nozīme iestāžu centienos ātri pielāgoties.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022. gadā bankas uzrādīja tādu pašu tendenci digitālās transformācijas virzienā, kas nozīmēja lielāku paļaušanos uz IT infrastruktūrām un trešo pušu, t. sk. mākoņpakalpojumu, izmantošanu būtisko pakalpojumu sniegšanai. Lai gan šī tendence noteikti sniedz bankām konkrētus ieguvumus, tā rada arī papildu riskus un izaicinājumus no darbības viedokļa, piemēram, pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu un to sarežģītības pārvaldīšanu, kā arī iespējamo koncentrēšanos uz nelielu skaitu svarīgu trešo pušu pakalpojumu sniedzēju. Šā iemesla dēļ kiberriski un atkarība no trešajām personām joprojām bija ECB banku uzraudzības prioritāte (plašāk par jaunajiem riskiem IT un ārpakalpojumu jomā sk. arī 1.2.3.1. iedaļu), un bankām ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu noturību pret iespējamiem darbības traucējumiem, ko var izraisīt visi apdraudējumi, t. sk. nopietni, bet ticami kiberdrošības incidenti, kas var radīt riskus plašākai finanšu sistēmai^[1].

Attiecībā uz uzraudzīto banku pārvaldības struktūrām ECB uzsvēra nepieciešamību turpināt uzlabot to pārvaldības sistēmas. Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā vēlreiz parādīja, cik svarīgi ir ieviest pareizus pārvaldības pasākumus, kā arī iekšējās kontroles funkcijas un datu apkopošanas iespējas.

Konkrētāk un saistībā ar Krievijas karu Ukrainā ECB banku uzraudzība norādīja uz vairākām jomām, kurām jāpievērš īpaša uzmanība: pirmkārt, vadības struktūru, kā arī juridisko un atbilstības departamentu spējai stingri pārraudzīt sankciju shēmu ietekmi; otrkārt, pienācīgiem klientu darījumu apstiprināšanas procesiem, t. sk. pienācīgas riska datu apkopošanas iespējām, lai identificētu kritiskos riska darījumus; un, visbeidzot, dažu banku iekšējā audita darbības varētu būt jāpielāgo, lai aptvertu visus būtiskos riskus, kas izriet no pašreizējās ārējās vides pārmaiņām.

Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā arī pastiprināja jau iepriekš pastāvošos trūkumus vairākos vispārējos pārvaldības un riska vadības pasākumos. Pirmkārt, datu apkopošanā un pārskatu sniegšanā joprojām bija trūkumi, ko izraisīja datu pārvaldības efektivitātes nepilnības (piemēram, nepietiekama datu kvalitātes neatkarīga apstiprināšana) un datu kvalitātes pārvaldības procedūras, sadrumstalotas IT vides un banku sanācijas projektu ierobežotā darbības joma un vēriens. Šīs neveiksmes var kavēt banku lēmumu pieņemšanas procesus. Otrkārt, vairākām bankām joprojām bija jāturpina pilnveidot iekšējās kontroles funkcijas, īpaši, lai novērstu nepietiekamu darbinieku skaitu, nepietiekamo funkciju apjomu un trūkumus procesos (piemēram, atbilstības monitoringa programmās un banku vēlmes uzņemties risku definīcijā).

Pārvirzot uzmanību ārpus krīzes aspektiem, dažas bankas turpināja gūt panākumus, ņemot vērā ECB banku uzraudzības mērķorientētos pasākumus. Tas iekļāva konkrētas jomas, piemēram, kolektīvo piemērotību, neatkarīgo direktoru skaitu, komiteju struktūras, daudzveidības politiku un direktoru bez izpildpilnvarām iesaistes līmeni. Tomēr lielākajā daļā banku joprojām pastāv daži trūkumi, proti: 1) vadības struktūras zemā iesaistīšanās uzraudzības funkciju veikšanā un tās spēja apstrīdēt stratēģiskos lēmumus jomās, kuras pašreizējās krīzes ietekmē visvairāk; 2) nepietiekama dažu direktoru bez izpildpilnvarām pieredze banku jomā un riska pārvaldībā dažās bankās; 3) nepietiekama daudzveidības veicināšana dažās bankās; 4) neatkarīgo valdes locekļu zemais īpatsvars dažās bankās, kas vēl vairāk kavē vadības struktūras spēju uzraudzības funkciju veikšanā konstruktīvi pārbaudīt izpilddirektorus. Šo trūkumu pastiprināta uzraudzības pārbaude tiek veikta kā daļa no darba, kas saistīts ar vadības struktūras efektivitāti un daudzveidību (sk. 1.2.2.2. iedaļu).

1.1.2. Eiropas banku uzraudzībā esošo banku vispārējā veiktspēja

Eiropas banku uzraudzībā esošo NI spēja pelnīt parādīja spēcīgu noturību pret uzņēmējdarbības vides pasliktināšanos saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, piegādes ķēdes traucējumiem un enerģijas cenu kāpumu. To kopējais gada pašu kapitāla ienesīgums 2022. gada 3. ceturksnī pieauga līdz 7.6 % (8. attēls) ‒ augstākajam līmenim, kāds ir reģistrēts vairāku gadu laikā, bet joprojām zemāks nekā banku vidējās pašu kapitāla izmaksas. Šo kāpumu galvenokārt noteica lielie ienākumi, kas lielā mērā ir saistīti ar procentu likmju kāpumu, taču to veicināja arī zemās riska izmaksas, jo nelabvēlīgās makroekonomiskās norises pagaidām būtiski neietekmēja aktīvu kvalitāti, turklāt bankas joprojām varēja gūt labumu arī no pandēmijas laikā izveidotajiem uzkrājumiem, kurus tās varēja novirzīt pašreizējās krīzes pārvarēšanai.

8. attēls

Kopējā kapitāla atdeve ienākumu un izdevumu avota dalījumā

Rentabilitātes pieaugums, ko veicināja lielie ienākumi vērtības nelielas samazināšanās dēļ

(procentuālā izteiksmē no kapitāla)

Pamatdarbības ienākumu pieaugumu galvenokārt noteica tīro procentu ienākumu kāpums (+9.3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu) pievienoto procentu likmju pieauguma dēļ, kuru veicināja procentu likmju un ienesīguma līknes kāpums, kā arī kreditēšanas apmēru pieaugums. Turpretim kopējās finansējuma izmaksas un konkrēti nefinanšu sabiedrību noguldījumu izmaksas 2022. gadā ievērojami pieauga, lai gan šī tendence bankās bija neviendabīga. 2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos tīrie komisijas maksu un atlīdzību ienākumi joprojām bija lielāki nekā iepriekšējos gados, lai gan bija vērojams neliels samazinājums, ko izraisīja uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās negatīvā ietekme uz aktīvu pārvaldīšanas un ieguldījumu banku komisijas maksām. Spēcīgais ienākumu pieaugums izraisīja izmaksu efektivitātes palielināšanos, neņemot vērā pieaugošos izdevumus: par katru euro ienākumu bankām 2022. gada 3. ceturksnī bija jāiztērē 61 cents, salīdzinot ar 64 centiem iepriekšējā gadā (9. attēls).

9. attēls

Izmaksu un ienākumu attiecība un indeksētās komponentes

(procentos)

Izmaksu pusē administratīvie izdevumi un nolietojums palielinājās par 3 % galvenokārt personāla izdevumu un ar IT saistīto izmaksu pieauguma dēļ. Personāla izdevumu pieaugums bija salīdzinoši neliels, taču, tā kā līgumā noteiktās algas tiek noteiktas iepriekš, inflācija var ietekmēt šo posteni ar noteiktu kavēšanos. Tomēr NI saglabāja savus plašākos stratēģiskos mērķus mazināt izdevumus un investēt IT pat pastāvošajā situācijā, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pakāpeniski atcelti.

Kopumā banku peļņa bija noturīga pret izaugsmes tempu palēnināšanos un ieguva no procentu likmju kāpuma. Spiediena punkti uz rentabilitāti iekļāva iespējamo vērtības mazināšanās pieaugumu un nepieciešamību veikt novērtējuma korekcijas, augstākus darbības izdevumus, finansējuma izmaksu pieaugumu, lejupvērstu spiedienu uz maksu un komisiju ienākumiem, kā arī nepietiekami ilgtspējīgus tirdzniecības ieņēmumus. Pirmās pazīmes, kas liecina par pieaugošu spiedienu uz rentabilitāti, bija vērojamas NI, kuras specializējas patēriņa kredītu jomā.

Tāpēc, lai konsolidētu un turpinātu uzlabot 2022. gadā sasniegtos pozitīvos rezultātus, bankām ir jāturpina aktīvi virzīt savus uzņēmējdarbības modeļus un jāfokusē savas stratēģijas uz stabilu, ar risku koriģētu rentabilitātes mērķu sasniegšanu. Uzraudzības iestādes turpināja monitorēt banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējību, ņemot vērā īstermiņa nenoteiktību un ilgtermiņa strukturālās problēmas.

No pirmā acu uzmetiena MNI rentabilitāte uzrādīja atšķirīgu tendenci: 2022. gadā pēc trim ceturkšņiem pašu kapitāla gada rentabilitāte samazinājās līdz 1.3 % (–4.3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Galvenais šī kopējā rezultāta dzinējspēks bija būtisks pārējo tīro pamatdarbības ienākumu kritums, tomēr tas galvenokārt bija saistīts ar notikumiem Vācijā. Šeit bankas piedzīvoja ievērojamus novērtējuma zaudējumus, ko izraisīja procentu likmju kāpums un to ietekme uz vērtspapīru portfeļiem to attiecīgajā grāmatvedības režīmā, kas veicināja uzskaites zaudējumus stingrā "zemākas izmaksas vai tirgus" principa dēļ. Lielākajā daļā valstu MNI faktiski varēja uzlabot savu atdevi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Procentu likmju kāpums pozitīvi ietekmēja rentabilitāti atbilstoši vispārējai NI tendencei: gan tīrie procentu ienākumi, gan tīrie komisijas maksu un atlīdzību ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās attiecīgi par 7.2 % un 1.5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tirdzniecības pasākumos tika fiksēts arī būtisks neto ienākumu pieaugums (+89 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Tomēr izmaksu attiecība pret ienākumiem turpināja palielināties un sasniedza 85.6 % (ievērojami augstāku rādītāju salīdzinājumā ar NI), tādējādi atspoguļojot būtisku neto darbības ienākumu pasliktināšanos. Administratīvās izmaksas un nolietojums pieauga kopumā par 3.6 %. Tajā pašā laikā kopējie aktīvi nedaudz palielinājās (par 3.2 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu), ko noteica uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanas darījumu pieaugums, vēl vairāk mazinot aktīvu atdevi līdz 0.12 % (iepriekšējā gadā – 0.54 %). Tādējādi uz laiku uzlabojās izredzes gūt pamatienākumus, savukārt augstāki izdevumi radīja risku MNI sektoram, īpaši ņemot vērā pastāvīgās reģionālās atšķirības.

Pēc globālās finanšu krīzes tādu banku skaits, kuras nodarbojas ar apvienošanos un pārņemšanu (M&A), ir bijis neliels. Atbilstoši norisēm pasaulē M&A darījumu vērtība, kas ir izteikta ar M&A mērķa sabiedrību kopējiem aktīviem, laikposmā no desmitgades pirms krīzes līdz 2008. gadam samazinājās par aptuveni divām trešdaļām, savukārt kopējais darījumu skaita samazinājums nebija tik straujš.

Šķiet, nesen, 2020. un 2021. gadā, M&A darījumi ieguva noteiktu dinamiku, bankām aktīvāk iesaistoties mērķorientētā konsolidācijā uzņēmējdarbības virzienu līmenī, piemēram, līzinga, faktūrkreditēšanas, ieguldījumu pārvaldības, turētājbankas vai vērtspapīru pakalpojumu jomā. Vairāki no šiem uzņēmējdarbības virzienu pārņemšanas darījumiem iekļāva arī pārrobežu elementus. 2022. gadā makroekonomiskās vides pasliktināšanās, ko veicināja ģeopolitiskā nenoteiktība un izaugsmes perspektīvu palēnināšanās, kas līdz šim ir mazinājusi banku centienus turpmāk stiprināt M&A darījumu aktivitāti.

Tāpat kā iepriekš, pilnvērtīgi banku M&A darījumi joprojām pārsvarā notiek vietējā līmenī, un tie iekļauj mazākus mērķus. Tomēr dažiem mērķorientētākiem darījumiem bija pārrobežu raksturs, un tādējādi tie arī veicināja finanšu integrāciju ES. Vēl viens veids, kā īstenot pārrobežu integrāciju, būtu bankām pārskatīt savas pārrobežu organizatoriskās struktūras.

10. attēls

Mērķa banku kopējie aktīvi un M&A darījumu skaits euro zonā

1.2. Uzraudzības prioritātes 2022. gadā

1.2.1. Uzraudzības prioritātes 2022. gadā: ievads

2022. gadā ECB banku uzraudzība koncentrēja savus uzraudzības centienus uz trim dažādām prioritārajām jomām, lai nodrošinātu, ka, pirmkārt, bankas izkļūst no labā stāvoklī (1. prioritāte); otrkārt, ka tās izmanto iespēju novērst strukturālos trūkumus, izmantojot efektīvas digitalizācijas stratēģijas un uzlabotu pārvaldību (2. prioritāte); un, treškārt, ka tās novērš jaunos riskus, t. sk. klimata pārmaiņu un vides riskus, darījuma partnera kredītriska riskus, IT ārpakalpojumu riskus un kiberriskus (3. prioritāte). 2022. gadā tika veiktas vairākas uzraudzības darbības, kas ir paredzētas šo problēmu risināšanai, aptverot plašu banku loku un ņemot vērā uz risku balstītu pieeju. ECB banku uzraudzība arī demonstrēja elastību, pielāgojot savu plānoto darbību apjomu, laiku un intensitāti, lai novērstu jaunos riskus, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā, t. sk. augsta inflācija un tai sekojošā monetārās politikas reakcija.

1.2.1.1. Kredītriska pārvaldības ietvari un riska darījumi ar mazāk aizsargātām nozarēm, t. sk. nekustamā īpašuma nozari

Pozitīvi vērtējams tas, ka 2022. gada 1. pusgadā turpināja uzlaboties banku aktīvu kvalitāte, stabili samazinoties INK apjomam, līdz 3. ceturkšņa beigām tikai nedaudz palielinoties MVU un patērētāju portfeļiem. Šīs pozitīvās aktīvu kvalitātes tendences ir ļoti vēlamas, jo vairākas mērķorientētas uzraudzības darbības, kas pēdējos gados tika veiktas, lai apkarotu kredītrisku, joprojām dod labumu. Pozitīvas kredītu kvalitātes tendences, piemēram, INK samazināšanās, veicināja nelielu vidējo kredītriska rādītāju uzlabošanos 2022. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ciklā. Lai gan ir skaidras pazīmes, kas norāda uz banku centieniem novērst konstatētos trūkumus kredītriska sistēmu un kontroles mehānismu jomā, par ko liecina ar kredītrisku saistīto pasākumu apjoma mazināšanās 2022. gada SREP, progresa temps joprojām ir lēns. Tādējādi 2022. gada SREP kredītriska kontroles rādītāji joprojām bija zemi.

Neraugoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, mainīgā kredītriska vide ar stingrākiem finansēšanas nosacījumiem un pieaugošo recesijas risku visā Eiropā, protams, aizkavē progresu. Tam ir bijusi dažāda ietekme uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts iestādēm atkarībā no tādiem faktoriem kā to parādsaistību līmenis vai jutīgums pret makrofinansiālo vidi. Tāpēc līdz šim veiktās uzraudzības darbības un uzraudzības prognozes, kas tika paustas kopš pandēmijas uzliesmojuma, lai novērstu strukturālos trūkumus banku kredītriska pārvaldības sistēmās, joprojām bija svarīgas turpmāko iespējamo problēmu risināšanā.

Tas īpaši attiecas uz aizdevumu izsniegšanu un monitoringu, moratoriju, grūtībās nonākušu aizņēmēju klasificēšanu kā INK un to nodrošināšanas ietvariem, kā arī mazāk aizsargātu nozaru jomu. Lai gan lielākā daļa NI izstrādāja konkrētus korektīvo pasākumu plānus, lai novērstu trūkumus, kuri tika konstatēti 2020. gada decembrī uzsāktās "Dear CEO" iniciatīvas ietvaros^[2], daudzi no šiem trūkumiem joprojām nav novērsti. Bija paredzēts, ka šīs nepilnības tiks novērstas, izmantojot kredītriska darba programmu, 2023. gadā un turpmāk. Turklāt 2022. gadā veiktā kredītriska modeļu un tendenču horizontālā analīze atklāja konsekventus pierādījumus par to MNI sektorā.

Pēc straujās cenu korekcijas pandēmijas sākumā apstākļi komerciālā nekustamā īpašuma tirgos joprojām radīja bažas. Tas bija īpaši redzams komerciālā nekustamā īpašuma nozares biroju un mazumtirdzniecības apakšsektoros visā Eiropā, kurus apdraudēja procentu likmju kāpums un būvniecības izmaksu pieaugums. Neraugoties uz pastāvīgām pārvērtēšanas pazīmēm euro zonā, dzīvojamo māju cenas 2022. gada 1. pusgadā pieauga, vēl vairāk palielinot atšķirību starp tām un īres cenām. Kopā ar dzīves dārdzības kāpumu un ar to saistīto reālās darba samaksas mazināšanos tas radīja bažas par strauju INK apjoma pieaugumu, īpaši bankās, kurām ir būtiski mājokļu hipotekāro kredītu darījumi ar mainīgām procentu likmēm.

Lai noskaidrotu banku gatavību risināt ar komerciālā nekustamā īpašuma tirgus pasliktināšanos saistītās problēmas un saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu par ievainojamībām komerciālā nekustamā īpašuma sektorā Eiropas Ekonomikas zonā, ECB banku uzraudzība veica komerciālā nekustamā īpašuma sektora mērķpārbaudi, galveno uzmanību pievēršot biroju un mazumtirdzniecības apakšsektoriem. Sākotnējā datu vākšanas posmā tika vākti ad hoc dati, lai analizētu šo apakšsektoru riska profilu un būtiskumu, un tajā tika iekļautas 32 bankas, bet turpmākajā padziļinātajā kvalitatīvajā posmā izlase tika sašaurināta līdz 15 bankām. Galvenās problēmas, kas tika konstatētas šajā uzdevumā, bija saistītas ar banku kredītriska pārvaldības sistēmu efektivitāti. Saistībā ar to lielākajā daļā banku tika konstatēti trūkumi attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas brīdī veikto kredītņēmēja spējas atmaksāt kredītu novērtējumu, īpaši ņemot vērā sarežģītāku vidi, ko raksturo pieaugošās finansēšanas izmaksas un stagnējošie ienākumi no izīrēšanas. Turklāt par jomu, kurā ir nepieciešami uzlabojumi, tika atzīta arī spēja identificēt jaunos riskus, galvenokārt tāpēc, ka dažu banku sistēmās nebija pietiekami ņemts vērā uz nākotni vērstais risks un dažos gadījumos arī pārāk lielā mērā tika izmantoti manuālie procesi. Attiecībā uz klimata riska iekļaušanu kredītriska pārvaldībā bankām joprojām trūka nepieciešamo datu, lai pietiekami novērtētu risku, un, lai novērtētu trūkstošos "reālos" datus, bankas lielā mērā paļāvās uz aptuveniem rādītājiem. Pēc tam visām šajā uzdevumā iekļautajām bankām tika sniegti detalizēti konstatējumi un pieprasījumi izstrādāt korektīvo pasākumu plānus, un šajā jautājumā konsekventi iesaistījās Kopējās uzraudzības komandas (KUK).^[3]

Līdzīgs novērtējums 2022. gada 2. ceturksnī tika uzsākts arī mājokļu nekustamo īpašumu (MNĪ) nozarē. Galvenā uzmanība tika pievērsta esošo riska darījumu potenciālo risku novērtēšanai, banku specifisko trūkumu novēršanai iekšzemes RRE jauno kreditēšanas darījumu riska pārvaldībā un, visbeidzot, kredītriska pārvaldības trūkumu identificēšanai un korektīvo pasākumu plānu izstrādei. MNĪ sektors tiek uzskatīts par būtisku aktīvu kategoriju nozīmīgo banku bilancēs. Novērtējuma izlasē ir iekļautas 29 bankas, kas veido aptuveni 40 % NI MNĪ riska darījumu. Novērtējuma rezultāti ir gaidāmi 2023. gada 2. ceturksnī, un tie tiks iekļauti 2023. gada SREP uzdevumā.

1.2.1.2. Riska darījumi ar aizņemto finansējumu

Pēdējos četros gados tādu kredītu apjoms, kuros izmanto saistību īpatsvara palielināšanu, Eiropas banku uzraudzībā esošo NI^[4] turējumā kopumā ir palielinājies par 80 %, vienlaikus palielinoties NI veikto darījumu ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru^[5] daļai. Šī tendence saglabājās līdz 2022. gada vidum, un tad NI turpināja parakstīties uz jauniem sindicētiem kredītiem. NI riska darījumu vērtības 2022. gada 2. ceturksnī bija tuvu rekordvērtībām, kas tika reģistrētas 2021. gada 4. ceturksnī. Kopš tā laika primārais tirgus zināmā mērā ir sarucis. Lielākie tirgus dalībnieki Eiropā un pasaulē reģistrēja ievērojamus pārdošanai glabāto korporatīvo aizdevumu portfeļu norakstījumus.

11. attēls

Pārmaiņas darījumos ar aizņemtajiem līdzekļiem

Parakstīto apjomu dalījums pēc aizņemtā finansējuma daļas

(daļa no kopējā NI nosacītā apjoma)

Euro zonas banku riska darījumi un to īpatsvars attiecībā pret CET 1 kapitālu, uzraudzīto banku kopējie līmeņi

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: CET 1 kapitāla procentuālā daļa)

Tā kā pandēmijas laikā bija arī bažas par pieaugošu risku uzņemšanos aizņemtā finansējuma segmentā, 2022. gada martā ECB nolēma nosūtīt NI izpilddirektoriem vēstuli "Dear CEO" par darījumiem ar aizņemtajiem līdzekļiem. Vēstules mērķis bija sīkāk izskaidrot ECB gaidas attiecībā uz vēlmi uzņemties risku darījumos ar aizņemtajiem līdzekļiem un faktiski operacionalizēt ECB ieteikumus attiecībā uz darījumiem ar aizņemtajiem līdzekļiem, kas tika publicēti 2017. gadā.

Atbildes uz vēstuli apstiprināja to, ka ir būtiski trūkumi gan banku vispārējās vēlmes uzņemties risku ietvaru noturībā, gan to tirgus riska pārvaldībā. Pašlaik KUK cieši sadarbojas ar atsevišķām bankām, lai apspriestu, kā tās var efektīvi novērst konstatētos trūkumus un izpildīt gaidītās prasības.

ECB jau ir sākusi piemērot kapitāla prasības dažām bankām, kurās ar aizņemto līdzekļu kreditēšanu saistītie riski tika uzskatīti par pārmērīgi augstiem vai nu ļoti augsta riska darījumu līmeņa, vai riska pārvaldības prakses trūkumu, vai arī abu faktoru dēļ. 2023. gadā ECB turpinās piemērot nepieciešamos kapitāla maksājumus, izmantojot SREP uzdevumu. Šie maksājumi atspoguļo banku nepietiekamo progresu iepriekš minētajos norādījumos noteikto prasību izpildē un tiks piemēroti tikai tik ilgi, kamēr saglabāsies konstatētie trūkumi.

1.2.1.3. Darījumu partnera kredītrisks

Līdz 2022. gadam valdošā zemo procentu likmju vide veicināja daudzu veidu ieguldītāju peļņas meklēšanas stratēģijas. Tādējādi dažas bankas palielināja kapitāla tirgus pakalpojumu apjomu, ko tās sniedza riskantākiem un mazāk caurredzamiem darījuma partneriem, bieži vien nebanku finanšu iestādēm, t. sk. izmantojot ievērojamu aizņemto līdzekļu apjomu.

Kopā ar vairāku tirgu svārstīguma (piemēram, enerģijas un procentu likmju) pieaugumu, kā arī monetāro un finanšu nosacījumu normalizēšanos 2022. gadā, būtiskā ietekme, ko 2021. gadā uz dažām bankām iepriekš atstāja darījuma partneru (piemēram, riska ieguldījumu fondu un ģimenes biroju) bankroti, vērsa uzmanību uz riskiem, kas izriet no vājas pārvaldības vai neatbilstošas trešo personu riska pārvaldības prakses.

Ņemot to vērā un saskaņā ar savām uzraudzības prioritātēm, ECB banku uzraudzība veica vairākus pasākumus, lai nepieļautu iespējamos riskus šajā jomā. Pirmkārt, 2022. gada augustā ECB savā Uzraudzības informatīvajā biļetenā publicēja rakstu, kurā izklāstīja savas uzraudzības gaidas attiecībā uz galvenajiem brokeru pakalpojumiem. Otrkārt, no 2022. gada aprīļa līdz oktobrim ECB veica horizontālo mērķpārbaudi, koncentrējoties uz darījuma partnera kredītriska pārvaldību un riska pārvaldību plašākā to banku izlasē, kuras ir aktīvi iesaistītas atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumos, iekļaujot gan nebanku finanšu iestādes, gan nefinanšu darījuma partnerus. Treškārt, tika veiktas atsevišķu iestāžu pārbaudes klātienē.

Kopumā, lai gan bankas ir guvušas panākumus darījuma partnera kredītriska identificēšanā, mērīšanā un kontrolē, joprojām ir vairāki būtiski trūkumi tādās galvenajās jomās kā padziļināta pārbaude, vēlmes uzņemties risku definēšana, stresa testi, riska mazināšana un saistību neizpildes pārvaldība, ņemot vērā gan uzraudzības iestāžu prasības, gan nozarē novēroto labo praksi. Raugoties nākotnē, 2023. gadā KUK turpinās sadarboties ar bankām, lai novērstu trūkumus tajās jomās, kuras ir identificētas kā būtiskākas.

1.2.1.4. Jutība pret procentu likmju un kredītriska starpības riskiem

2022. gadā ECB veica procentu likmju un kredītriska starpības riska pārvaldības prakses pārskatīšanu šiem riskiem īpaši pakļauto NI izlasei. Lielākajai daļai banku augšupvērsts 200 bāzes punktu procentu likmju šoks (12. attēls) pozitīvi ietekmētu rentabilitāti pat saskaņā ar bāzes scenāriju, kas paredz tautsaimniecības lejupslīdi, – piemēram, tādu, kāda iekļauta ECB speciālistu makroekonomiskajās prognozēs. Attiecībā uz iespējamu uzkrājumu palielinājumu, kas atspoguļo aizņēmēju grūtības, ECB jaunākās analīzes liecina, ka negatīvā ietekme uz kapitāla pietiekamību kopumā joprojām būtu samērā neliela pat tad, ja satricinājums sasniegtu 300 bāzes punktu.

Neatkarīgi no piemērojamajiem prudenciālajiem un grāmatvedības režīmiem bankām ir jāņem vērā, ka likmju kāpums parasti negatīvi ietekmē pašu kapitāla ekonomisko vērtību. Bankām būtu jāievieš saprātīga un piesardzīga aktīvu un saistību pārvaldības modelēšanas prakse, lai, mainoties procentu likmju režīmiem, atspoguļotu patērētāju vēlmju un uzvedības pārmaiņas. Tām arī rūpīgi jāmonitorē riski, kas rodas no riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem.

Kredītriska starpības risks ir atbilstoši jāmēra un jāpārvalda, t. sk. attiecībā uz valsts parāda vērtspapīriem un citiem instrumentiem, kas ir uzskaitīti amortizētajā vērtībā. Īpaši iekšējo stresa testu kalibrēšanai būtu jāatspoguļo vēsturisko stresa epizožu smagums.

Iepriekšminētie apsvērumi attiecas arī uz MNI, kuriem procentu likmju un kredītriska starpības risks var būt ļoti būtisks. Pēkšņās procentu likmju maiņas konkrētā ietekme bija atkarīga ne tikai no atvērtā riska pozīcijas, bet arī no piemērojamās nacionālās grāmatvedības sistēmas. Dažas bankas sajuta ietekmi no būtiskas to vērtspapīru portfeļu novērtējuma korekcijas, kas bija jāatspoguļo peļņas un zaudējumu pārskatos, tādējādi mazinot noteikto kapitālu. Vidējā termiņā ietekme uz rentabilitāti un kapitālu būs atkarīga no lēmuma pārdot vērtspapīrus vai turēt tos līdz dzēšanas termiņam un, protams, no turpmākajām procentu likmju pārmaiņām.

12. attēls

Procentu likmju pieauguma par 200 bāzes punktiem ietekme uz nozīmīgajām iestādēm

Rentabilitātes un pašu kapitāla ekonomiskās vērtības teorētiskā ietekme uz CET 1 rādītāju

(bāzes punkti)

1.2.2. Uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējība un pārvaldība

1.2.2.1. Banku digitālās transformācijas stratēģijas

Viena no uzraudzības prioritātēm 2022.–2024. gadā bija risināt problēmas, ko bankām rada digitālā transformācija.

Banku vadības struktūras galvenokārt ir atbildīgas par digitālās transformācijas stratēģisko mērķu noteikšanu un novatorisku tehnoloģiju izmantošanu. ECB banku uzraudzības mērķis bija novērtēt banku spējas izstrādāt un ieviest digitālās stratēģijas, kas ir piemērotas, lai stiprinātu to uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju un apdomīgi risinātu saistītos riskus. Uzraudzības izpratnes uzlabošana par tirgus norisēm un sekošana līdzi strauji mainīgās tehnoloģiju vides ietekmei arī joprojām bija prioritāte.

Tāpēc ECB banku uzraudzība veica nozīmīgus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus 2022. gadā. Pēc augsta līmeņa dialoga ar dažiem vadošajiem tirgus partneriem (kā daļas no tirgus izpētes iniciatīvas), lai izprastu tirgus tendences, visas NI tika aicinātas atbildēt uz aptaujas jautājumiem par digitālo pārveidi un fintech izmantošanu. Šajā aptaujā tika apkopota informācija, kas iepriekš nebija konsekventi pieejama visās NI, un dažas valsts kompetentās iestādes (VKI) izmantoja aptauju arī dažām savām MNI.

Pārskats par aptaujā gūtajiem galvenajiem secinājumiem ir iekļauts 2023. gada februāra Uzraudzības biļetenā, pievienota arī saite uz apkopotajiem secinājumiem. Kopumā aptaujas rezultāti apstiprināja, ka bankas arvien vairāk izmanto digitalizāciju un novatoriskas tehnoloģijas, tādējādi mainot veidu, kā tiek sniegti finanšu pakalpojumi un produkti. Bankas uzskata, ka tie ir būtiski elementi tirgus daļu saglabāšanai un rentabilitātes palielināšanai. Lai sasniegtu savus digitālās transformācijas stratēģijas mērķus, bankas mēdz paļauties uz ārpakalpojumiem un ārējām partnerībām konkurences apstākļos, lai piesaistītu, saglabātu un attīstītu IT un digitālās zināšanas. Tomēr, bankām padarot pieejamu savu IT infrastruktūru, tās saskaras ar paaugstinātiem riskiem saistībā ar atkarību no trešām personām un kiberdrošību. Šie riski ir jāturpina monitorēt, un tie ir jāņem vērā banku pārvaldībā un riska uzņemšanās regulējumā.

Tomēr atbildes ir neviendabīgas, jo, šķiet, nav vienotas izpratnes par to, ko īsti nozīmē digitālā transformācija, ‒ tā joprojām ir ļoti vispārīga koncepcija, kas attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, procesiem un kultūras pārmaiņām, kuras veicina tehnoloģijas. Tāpēc turpmākajos gados šajā jomā ir jāveic turpmākas izmeklēšanas un pārbaudes.

Aptaujas kopējais rezultāts būs nozīmīgs, lai: 1) izstrādātu norādījumus uzraugiem banku risku un labākās prakses novērtēšanai; 2) identificētu riskus uzraudzītajās struktūrās vai tehnoloģiju izmantošanas gadījumus, kuriem ir nepieciešama turpmāka mērķpārbaude, un 3) potenciāli noteiktu turpmākās uzraudzības gaidas. Tas būs svarīgi arī SREP metodoloģijas veidošanai attiecībā uz uzņēmējdarbības modeļiem un pārvaldību, kas ir jauno tehnoloģiju izmantošanas pamatā.

ECB banku uzraudzība arī turpināja aktīvi veidot Eiropas un starptautisko nākotnes digitalizācijas regulējumu, turpinot sadarboties ar Eiropas uzraudzības iestādēm un starptautiskajām standartizācijas institūcijām, lai regulētu dažādus aspektus saistībā ar digitalizāciju un jauninājumiem finanšu sektorā. Turklāt ECB banku uzraudzība turpināja piedalīties diskusijās par regulējuma tvērumu un tiesību aktu priekšlikumiem, kas ir iesniegti saistībā ar ES digitālo finanšu stratēģiju, piemēram, Regulu par kriptoaktīvu tirgiem^[6], Digitālās darbības noturības aktu^[7] un Likumu par mākslīgo intelektu^[8].

1.2.2.2. Nepilnības vadības struktūru vadības spējās

Pareiza pārvaldības kārtība, stingra iekšējā kontrole un uzticami dati ir būtiski, lai veicinātu adekvātu lēmumu pieņemšanu un mazinātu pārmērīga riska uzņemšanos gan normālos apstākļos, gan krīzes laikā. Neraugoties uz dažu pēdējo gadu laikā banku panākto progresu šajā jomā, uzraugi joprojām konstatē lielu skaitu strukturālu trūkumu iekšējās kontroles funkcijās, vadības struktūru darbībā un riska datu apkopošanas un ziņošanas spējās.

Tāpēc ECB banku uzraudzība ir iesaistījusies vairākos pasākumos, kuru mērķis ir panākt progresu šajā jomā, un īpaši lai stiprinātu iekšējo pārvaldību un stratēģiskās vadības spējas. No 2022. gada līdz 2024. gadam šie pasākumi iekļaus mērķpārbaudes bankās, kurās ir trūkumi to vadības struktūru sastāvā un darbībā, pārbaudes klātienē, mērķorientētus uz risku balstītus atbilstības un piemērotības (pār)novērtējumus, pieejas izstrādi, lai atspoguļotu daudzveidību atbilstības un piemērotības novērtējumos, un 2016. gada uzraudzības paziņojuma atjaunināšanu^[9], kā arī datu vākšanu.

2022. gadā ECB banku uzraudzība pabeidza datu vākšanu par banku vadības struktūru sastāvu un funkcijām. Tika atklāts, ka banku valdēs pieaug formālās neatkarības līmenis, taču vairākos gadījumos to varētu vēl vairāk uzlabot. Turklāt tika atklāts, ka daudzveidību gan dzimumu, gan zināšanu (īpaši tādās jomās kā IT) ziņā, kas jau sen ir atzīta par izšķirīgu efektīvai pārvaldībai, vēl varētu uzlabot. Vajadzība pēc labākas pēctecības plānošanas politikas valdēm bija vēl viena joma, kas ir jāattīsta. ECB banku uzraudzība, ņemot vērā šos konstatējumus 2022. gada SREP kontekstā, pieprasīja bankām, kurām joprojām nebija daudzveidības politikas vai daudzveidības mērķu, ieviest šādas sistēmas. Saistībā ar to bankām paziņotās uzraudzības gaidas skaidri norādīja, ka mērķorientētās politikās ir jāiekļauj proporcijas attiecībā uz nepietiekami pārstāvēto dzimumu banku vadības struktūras līmenī un vairākas dimensijas – piemēram, vecums, dzimums, ģeogrāfiskā izcelsme, kā arī attiecīgi izglītība un profesionālā kvalifikācija. KUK seko līdzi tam, kā bankas īsteno šādu regulējumu, kas ir daļa no to pastāvīgajām uzraudzības darbībām.

Pārvaldības kārtība ir svarīga visām bankām neatkarīgi no to lieluma. Šā iemesla dēļ ECB banku uzraudzība 2021.–2022. gadā veica arī tematisku pārbaudi par MNI pārvaldības kārtību^[10], izmantojot datus no izlases ar vairāk nekā 200 MNI 21 iesaistītajā valstī. Rezultāti atklāja vairākas MNI nepilnības un uzsvēra nepārtrauktu uzlabojumu nozīmi, ko veicina pastāvīgs dialogs starp uzraugiem visos līmeņos. ECB banku uzraudzība un valstu uzraudzības iestādes turpina veicināt Eiropas uzraudzības gaidu un iekšējās pārvaldības standartu lielāku saskaņošanu, novēršot visas konstatētās nepilnības.

1.2.3. Jaunie riski

1.2.3.1. IT un kiberrisks

Neņemot vērā Krievijas karu Ukrainā, ECB ziņoto kiberincidentu skaits 2022. gada pirmajos trijos ceturkšņos saglabājās relatīvi stabils, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu.

ECB banku uzraudzība 2022. gadā veica vairākus neklātienes un klātienes uzraudzības pasākumus saistībā ar IT un kiberdrošības riskiem, iegūstot šādus secinājumus: pirmkārt, bankām joprojām bija nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz kiberdrošības pamata pasākumu ieviešanu ‒ aptuveni puse nopietno konstatējumu tika atklāta 2022. gadā veiktajās IT risku pārbaudēs uz vietas, un tie koncentrējās IT drošības un kiberdrošības risku jomā. Otrkārt, pēc dažiem stabila pieauguma gadiem paļaušanās uz nolietotām sistēmām stabilizējās, turklāt ļoti augstā līmenī. Treškārt, datu kvalitātes pārvaldība joprojām bija vismazāk pilnveidotā riska kontroles joma, un dažas no galvenajām kontroles procedūrām vairākās bankās vēl nebija pilnībā ieviestas. Ceturtkārt, ļoti būtiski palielinājās IT vidi ietekmējošo kritisko projektu skaits, kas skaidri norāda uz to, ka IT norisēm un IT projektiem nepieciešamas atbilstošas pārvaldības procedūras.

Turklāt 2022. gadā pirmo reizi ECB banku uzraudzība varēja apkopot visu NI ārpakalpojumu reģistrus. Informācijas sākotnējā analīze apstiprināja šīs tēmas lielo nozīmi: bankas ziņoja par aptuveni 60 000 aktīvu ārpakalpojumu līgumu, un puse no tiem ir par kritiskajām funkcijām. Lai gan aptuveni 40 % visu šādu līgumu ir saistīti ar IKT pakalpojumiem, bankas izmanto ārpakalpojumus visu veidu kritiski svarīgu funkciju veikšanai, t. sk. iekšējai kontrolei, klientu apkalpošanai un administratīvajiem pakalpojumiem, maksājumu pakalpojumiem un naudas pārvaldībai.

Apkopotā informācija par atkarību no trešajām personām arī ļāva identificēt dažus jaunus riskus un problēmas, kas bija pienācīgi jāpārvalda, t. sk. vairāku grūti aizstājamu kritiski svarīgu pakalpojumu sniedzēju esamību, būtisku banku operacionālo atkarību no uzņēmumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un to sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ievērojamu skaitu līgumu, kas joprojām nebija pilnībā saskaņoti ne ar EBI pamatnostādnēm, ne ar ECB uzraudzības gaidām šajā jomā.

2022. gadā ECB banku uzraudzība sniedza ieguldījumu arī starptautisko darba grupu darbībā IT un kiberriska jomā, t. sk. EBI, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un Finanšu stabilitātes padomes vadītajās darba grupās, kā arī darbā saistībā ar jaunajiem regulatīvajiem priekšlikumiem, piemēram, Digitālās darbības noturības aktu^[11].

Kopumā šīs norises liecina, ka bankām ir jāturpina uzlabot savu darbības noturības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbības nepārtrauktību, t. sk. to kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, arvien sarežģītākā vidē, kā arī pielāgotos jaunajām un gaidāmajām normatīvajām prasībām.

1.2.3.2. Klimata pārmaiņu un vides riski

Pēc tam, kad 2020. gada novembrī tika publicēti ECB norādījumi par klimata pārmaiņu un vides riskiem, ECB uzsāka virkni uzraudzības pasākumu, lai novērtētu banku spējas pārvaldīt klimata pārmaiņu un vides (C&E) riskus un saskaņotu to praksi ar uzraudzības gaidām. Pēc banku pašu novērtējuma un īstenošanas plānu pārskatīšanas 2021. gadā ECB veica tematisku pārskatu 2022. gadā. 2022. gada tematiskajā pārskatā ECB novērtēja iestāžu galveno politiku un procedūru pamatotību un visaptverošo raksturu, kā arī to spēju efektīvi vadīt savu C&E riska stratēģiju un riska profilu.

Pārbaude tika veikta vienlaikus ar pirmo klimata pārmaiņu riska uzraudzības stresa testu (sk. 3 ielikumu) un papildināta ar komerciālā nekustamā īpašuma mērķpārbaudi un specializētām klātienes pārbaudēm. Tematisko pārbaudi veica ECB un 21 VKI, un tā aptvēra 107 NI un 79 MNI.

Tematiskā pārbaude parādīja^[12] pirmkārt, ka lielākā daļa iestāžu ir izstrādājušas institucionālo struktūru, lai risinātu C&E riskus, un pēdējā gada laikā ir acīmredzami palielinājušas savu kapacitāti (13. attēls). Turklāt pieauga šo risku būtiskuma atzīšana, un dažādās iestādēs tika izmantots plašs labās prakses piemēru kopums. ECB publicēja labās prakses piemēru krājumu īpašā apkopojumā^[13], lai atbildētu uz banku sektora lūgumu sniegt plašāku ieskatu labās prakses piemēros un parādītu, ka ir iespējams straujš progress. Neraugoties uz minēto, praktiski visām iestādēm bija jāpieliek plašākas un noturīgas pūles, lai saskaņotu savu praksi ar uzraudzības gaidām. Kopumā izmantotajām pieejām joprojām trūka metodoloģiskas detalizētības, precīzas informācijas par C&E risku izmantošanas un/vai portfeļa un riska profila atbilstošas aktīvas pārvaldības. Īpaši jāatzīmē, ka 96 % iestāžu tika atklāti "aklie plankumi" C&E risku identificēšanā, un vairāk nekā pusei iestāžu tika paustas nopietnas bažas par to spēju efektīvi īstenot savas stratēģijas un procesus.

Turklāt 2022. gada martā ECB publicēja atjauninātu novērtējumu par progresu, ko bankas ir panākušas C&E risku atklāšanā, kā izklāstīts ECB 2020. gada novembra norādījumos. Lai gan kopš ECB pirmā novērtējuma 2020. gada beigās bija veikti uzlabojumi, neviena banka pilnībā neatbilda uzraudzības gaidām. Salīdzinot ar 2020. gadu, vairāk banku tagad varēja atklāt nozīmīgu informāciju par C&E riskiem. Tomēr kopējais caurredzamības līmenis joprojām bija nepietiekams. Aptuveni 75 % banku neatklāja, vai C&E riski būtiski ietekmē to riska profilu, lai gan aptuveni puse no bankām, kas to neizdarīja, norādīja ECB, ka tās uzskata sevi par pakļautām šādiem riskiem. Gandrīz 60 % izlasē iekļauto banku neaprakstīja, kā pārejas risks vai fiziskais risks varētu ietekmēt to stratēģiju. ECB nosūtīja bankām individuālas atgriezeniskās saites vēstules, skaidrojot to galvenos trūkumus un sagaidot, ka tās rīkosies izlēmīgi. Tas tika darīts arī tādēļ, lai palīdzētu bankām sagatavoties jaunajām regulatīvajām prasībām, piemēram, saistošajiem 3. pīlāra informācijas atklāšanas standartiem par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem. 2022. gada beigās ECB atkal sāka pārskatīt banku sniegto informāciju par C&E, un rezultātus ir plānots publicēt 2023. gadā.

Pēc dažādo uzraudzības pasākumu veikšanas ECB nosūtīja individuālas atgriezeniskās saites vēstules visām VUM, nosakot katrai iestādei konkrētus termiņus, lai līdz 2024. gada beigām pakāpeniski izpildītu visas uzraudzības prasības.^[14] Termiņi tiks rūpīgi monitorēti un, ja nepieciešams, tiks veikti izpildes pasākumi. ECB jau bija iekļāvusi SREP ar bankām saistītus C&E konstatējumus, par kuriem tā vairāk nekā 30 bankām noteica saistošas kvalitatīva rakstura prasības, kas nelielam skaitam banku ietekmēja to SREP rādītājus un tādējādi netieši ietekmēja 2. pīlāra kapitāla prasības.

13. attēls

2021. un 2022. gada uzraudzības novērtējumu rezultāti

Prakses pilnveidotības līmenis visās uzraudzības prasību jomās (katrā bankā atsevišķi)

(to jomu, kurās tiek sagaidītas uzraudzības prasības, procentuālais īpatsvars)

1.3. Nozīmīgo iestāžu tiešā uzraudzība

1.3.1. Neklātienes uzraudzība

ECB banku uzraudzība cenšas uzraudzīt NI samērīgā un uz riskiem balstītā veidā, vienlaikus ievērojot gan stingrību, gan konsekvenci. Šajā nolūkā tā nosaka pastāvīgās uzraudzības pamatdarbību kopumu katram gadam. Šīs darbības izriet no esošajām regulatīvajām prasībām, VUM uzraudzības rokasgrāmatas un uzraudzības prioritātēm, un ir iekļautas katras NI pastāvīgas uzraudzības pārbaudes programmā (SEP). Papildus darbībām, kuras vērstas uz sistēmas mēroga riskiem, SEP var būt iekļautas arī citas uzraudzības darbības, kas ir atbilstošas banku specifikai, sniedzot iespēju KUK analizēt un risināt idiosinkrātiskus riskus. Neklātienes SEP darbības ietver: 1) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP); 2) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējums); 3) KUK plānotās papildu darbības, lai vēl vairāk piemērotu pastāvīgo SEP uzraudzītās grupas vai uzņēmuma specifiskajām īpašībām (piemēram, banku uzņēmējdarbības vai pārvaldības struktūras analīzes).

1.3.1.1. Samērīguma ievērošana

SEP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras iestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, riskiem un sarežģītības.

Tāpat kā iepriekšējos gados, vidējais plānoto uzraudzības pasākumu skaits katrā SEP iekļautajā NI atspoguļo šo samērīguma principu, t. i., KUK, kas uzrauga lielākas un riskantākas NI, vidēji plāno lielāku skaitu SEP pasākumu (14. attēls).

14. attēls

Vidējais plānoto uzdevumu skaits katrā nozīmīgajā iestādē 2022. gadā

2022. gadā veikto pasākumu skaits bija nedaudz mazāks, nekā sākotnēji plānots gada sākumā (15. attēls). Tas galvenokārt saistīts ar neliela administratīvo uzdevumu skaita atcelšanu gada laikā un atbilst iepriekšējiem gadiem.

15. attēls

Vidējais uzdevumu skaits katrā nozīmīgajā iestādē 2022. gadā

1.3.1.2. Uz riskiem balstītas pieejas izmantošana

SEP izmanto uz risku balstītu pieeju, koncentrējoties uz katrai NI būtiskākajiem sistēmiskajiem un iestādei raksturīgajiem riskiem. Piemēram, bankās ar augstu INK līmeni KUK veica lielāku skaitu ar kredītrisku saistītu uzdevumu nekā vidējā bankā. Līdzīgi arī ar tirgus risku saistīto KUK veikto darbību procentuālais īpatsvars ir lielāks bankām ar lielu tirgus un tirdzniecības darbību riska darījumu īpatsvaru nekā vidējai bankai (16. attēls).

16. attēls

SEP darbības 2021. un 2022. gadā: kredītriska un tirgus riska darbību īpatsvars visās darbībās

Kredītrisks

(procentos)

Tirgus risks

(procentos)

1.3.1.3. Būtiskākie neklātienes uzraudzības notikumi 2022. gadā

SREP ir galvenais uzraudzības instruments, ar kura palīdzību apkopo visu par konkrēto iestādi attiecīgajā gadā savākto informāciju, lai sagatavotu šīs iestādes gada riska novērtējumu (sk. arī 1.3.1.5. iedaļu par 2022. gada SREP horizontālo analīzi).

Nozīmīgi piemēri par neklātienes darbībām, ko KUK veica 2022. gadā saistībā ar 2022. gada SREP un vispārējā SREP novērtējuma kontekstā, ir 2022. gada klimata risku stresa tests (sk. 3. ielikumu) un komerciālā nekustamā īpašuma (CRE) mērķpārbaude.

CRE mērķpārbaudei bija nepieciešami ievērojami resursi. 2021. gada decembrī izsludinātajā pārskatā galvenā uzmanība tika pievērsta kredītriska pārvaldībai saistībā ar jaunajiem riskiem banku iekšzemes CRE portfeļos, un par pamatu kredītriska pārvaldības kritisko elementu novērtēšanai tika izmantota salīdzinošā novērtēšana.

ECB kā ikgadējo stresa testu veica arī uzraugāmo NI klimata risku stresa testu. Galvenie šā klimata risku stresa testa rezultāti tika publicēti 2022. gada jūlijā.

1.3.1.4. Uzraudzības konstatējumi

"Uzraudzības konstatējumi" ir viens no galvenajiem regulāras uzraudzības darbības rezultātiem, un tie atspoguļo nepilnības, kas bankām jānovērš. KUK uzdevums ir monitorēt, kā bankas ievēro šos konstatējumus. Kopējais 2022. gadā reģistrēto konstatējumu skaits, salīdzinot ar 2021. gadu, kritās līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. To galvenokārt noteica ar iekšējo modeļu pārbaudēm saistīto konstatējumu skaita samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa konstatējumu radās no iekšējo modeļu pārbaudēm, klātienes pārbaudēm un ar atļaujām saistītajām darbībām. Lielākais konstatējumu skaits bija kredītriska jomā (17. attēls).

17. attēls

Uzraudzības konstatējumi

1.3.1.5. SREP horizontālā analīze

2021. gadā SREP atgriezās pie pilna SREP novērtējuma, kas atsākās 2022. gada SREP ciklā. Tāpat kā iepriekšējos SREP ciklos, SREP rādītāji kopumā saglabājās nemainīgi, un, lai gan pēc Covid-19 pandēmijas bija vērojama atveseļošanās, uzraudzītāji joprojām bija piesardzīgi, ņemot vērā ārējos satricinājumus, ko izraisīja pandēmijas un kara Ukrainā ilgstošās sekas.

Saskaņā ar iepriekšējiem SREP cikliem un 2022. gada uzraudzības prioritātēm lielākā daļa kvalitatīva rakstura pasākumu bija vērsti uz kredītriska pārvaldības un iekšējās pārvaldības trūkumiem, bet pirmo reizi tika veikts arī daudz pasākumu klimata pārmaiņu riska risināšanai.

SREP novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta kredītriskam. Neņemot vērā riska līmeņa uzlabojumus un pozitīvās tendences kredītu kvalitātes jomā (piemēram, INK mazināšanās), vidējie rādītāji uzlabojās tikai nedaudz. To noteica pastāvīgā nenoteiktība saistībā ar makroekonomikas un finanšu tirgus norisēm un joprojām pastāvošās kredītriska kontroles strukturālās nepilnības. Saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un tā ietekmi uz enerģijas un izejvielu cenām, kā arī straujo izkļūšanu no zemo procentu likmju vides arvien redzamākas kļuva slēptā riska pazīmes. Pārskatīšanas un otrā posma rādītāji šobrīd ir pieauguši un pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Tas nozīmē, ka pastāv riska zonas aizņemtā finansējuma un riska darījumu jomās saistībā ar konkrētu nozaru ievainojamību, kā arī darījuma partnera risks, ko rada kara Ukrainā negatīvās sekas.

Trešā daļa pasākumu, kas tika veikti kredītriska novēršanai, bija saistīti ar stratēģiskajiem un darbības plāniem vai ienākumus nenesošu riska darījumu segumu. Turklāt saskaņā ar kredītriska uzraudzības prioritātēm 10 % visu pasākumu tika veikti saistībā ar trūkumiem, kas attiecas uz 2020. gada 4. decembra vēstulē izpilddirektoriem "Dear CEO" un EBI Pamatnostādnēs par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību noteiktajām galvenajām jomām.

Iekšējās pārvaldības jomā joprojām jāmeklē risinājumi. Vadības struktūru efektivitātes trūkumi, vēlme uzņemties risku, nepietiekama atbilstības un iekšējā audita funkcijām pievērstā uzmanība, kā arī joprojām sadrumstalotas un nesaskaņotas IT vides ietekmē banku riska datu apkopošanas iespējas.

Trešdaļa kvalitatīva rakstura pasākumu, kas attiecas uz iekšējo pārvaldību, bija vērsti uz nepieciešamību uzlabot vadības struktūru efektivitāti. Nepietiekoši optimāls vadības struktūru sastāvs un to pienākumu sadalījums, kā arī neatbilstoša valdes locekļu pēctecības plānošana ir to problēmu priekšplānā, kuras tiek risinātas ar šiem pasākumiem. 2022. gada laikā progress tika panākts tajās iestādēs, kurās iepriekš nebija ieviesta daudzveidības politika vai iekšēji mērķi attiecībā uz dzimumu daudzveidību valdes līmenī. Tomēr lielākā daļa uzraudzīto banku atklāja nepilnības attiecībā uz daudzveidību, kas nav saistīta ar dzimumu, bet gan, piemēram, ar vecumu un ģeogrāfisko izcelsmi.

Attiecībā uz klimata riskiem vairāk nekā 30 NI tika uzdots veikt 40 kvalitatīva rakstura pasākumus kā daļu no SREP novērtējuma. Lielākā daļa kvalitatīva rakstura pasākumu koncentrējās uz tēmām saistībā ar stratēģisko un operatīvo plānošanu, norādot, ka uzraugi šo jomu uzskata par galveno faktoru, kas veicina labāku C&E risku pārvaldību. Konstatējumi aptvēra plašu tēmu loku, lai nodrošinātu, ka C&E riski tiek integrēti stratēģijas noteikšanā un riska pārvaldības sistēmās drošā un pamatotā veidā. Tie bija saistīti ar attiecīgo risku būtiskuma novērtējuma uzlabojumiem, iekšējo stresa testu un scenāriju analīzes precizēšanu, pienācīgu galveno riska rādītāju noteikšanu un monitoringu, vadības pārskatu sniegšanas jomas un biežuma precizēšanu, kā arī turpmāku klimata risku iekļaušanu vēlmes uzņemties risku regulējumā.

Neņemot vērā sarežģīto ekonomisko vidi, kapitāla pietiekamība kopumā saglabājās stabila, un vidējās 2. pīlāra prasības un 2. pīlāra norādījumi bija atbilstoši iepriekšējo gadu rādītājiem. Atkārtoti tika ieviesti specifiski 2. pīlāra prasību papildinājumi par nepietiekamu INK segumu. ECB banku uzraudzība 2022. gada SREP ietvaros pirmo reizi novērtēja pārmērīgi aizņemto līdzekļu īpatsvara risku, lai noteiktu bankas, kurām varētu būt nepieciešami kvalitatīva rakstura pasākumi vai 2. pīlāra prasības tieši attiecībā uz sviras rādītāju. Pēc novērtējuma rezultātiem četrām iestādēm tika noteikti kvalitatīva rakstura pasākumi. Pārmērīga aizņemto līdzekļu īpatsvara risks bija saistīts ar riska darījumiem ar iespējamo sviru vai "izskaistināšanas" pazīmēm.

Vidējās 2. pīlāra pamatnostādnes lielā mērā nemainījās, ņemot vērā, ka 2022. gadā netika veikts visas sistēmas kapitāla stresa tests.

Vairāk informācijas sk. 2022. gada SREP apkopotajos rezultātos.

1.3.1.6. ECB ieceļ ārējos ekspertus SREP pārskatīšanai

SREP vienmēr ir bijis ECB uzraudzības darbības pamatelements, un tas ir galvenais instruments, lai nodrošinātu konsekventu augstas kvalitātes uzraudzību neviendabīgā banku sektorā.

SREP ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, tajā tika veikti grozījumi, iestrādāti jauni un atjaunināti noteikumi, kā arī tika veikti praktiski pielāgojumi mainīgajai videi. Astoņus gadus pēc Eiropas banku uzraudzības uzsākšanas ECB nolēma apsvērt, cik lielā mērā pašreizējais SREP pilnībā atbilst esošajām vajadzībām un prioritātēm un vai ir iespējams racionalizēt pašreizējo procesu. 2022. gada septembrī ECB piešķīra augsta līmeņa starptautisku ekspertu grupai pilnvaras sniegt ieteikumus, lai, pamatojoties uz SREP pārskatīšanu, uzlabotu Eiropas banku uzraudzības efektivitāti un lietderību.

Sākotnējā darba posmā šī Augsta līmeņa ekspertu grupa piedalījās vairākās ievada sanāksmēs, lai iepazītos ar SREP pamatjēdzieniem un procesiem, kas ļāva viņiem apkopot informāciju, kura tika uzskatīta par būtisku pārskatam, kā arī nodibināt kontaktus ar attiecīgajām ECB banku uzraudzības jomām. Šajās sanāksmēs tika apspriests arī tas, kā SREP sasaista dažādas citas uzraudzības darbības ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Nākamajā projekta posmā šī ekspertu grupa intervēja galvenās ieinteresētās personas no VKI, EBI, citām starptautiskajām uzraudzības iestādēm un nozares pārstāvjiem. Šo sanāksmju mērķis bija iepazīties ar labāko praksi un apsvērt perspektīvas banku uzraudzības tālākai virzībai, kā arī palīdzēt grupai pieņemt lēmumu par iespējamiem ieteikumiem, kas varētu būt jāizdod.

Projekta pēdējā posmā no 2023. gada janvāra līdz martam šie augsta līmeņa eksperti plāno pievērsties ieteikumu formulēšanai, lai vienkāršotu SREP procesu, kā arī uzlabotu tā vispārējo efektivitāti.

1.3.2. Klātienes uzraudzība

2022. gadā lielākā daļa klātienes pārbaužu (KP) un iekšējo modeļu pārbaužu (IMP) tika veiktas, izmantojot hibrīdpieeju, veiksmīgi apvienojot tradicionālo klātienes pārbaudi uzraudzītās struktūras telpās^[17] ar attālinātā darba kārtību, un pastiprinātu klātienes darbu, tiklīdz Covid-19 pandēmijas situācija to ļāva.

2022. gadā NI tika uzsāktas 158 KP un 100 IMP, kas liecina par pieaugošu tendenci kopš pandēmijas sākuma, turklāt KP skaits ir nedaudz lielāks nekā pirms pandēmijas (18. attēls).

Attiecībā uz KP iepriekšējos gados izmantoto kampaņu pieeju turpināja piemērot^[18] vairākām riska jomām, papildinot bankām specifiskās KP, ko pieprasīja KUK. Atbilstoši 2022. gada uzraudzības prioritātēm lielākā daļa galveno kampaņu turpinājās no iepriekšējā gada, t. sk. 1) komerciālā nekustamā īpašuma (CRE)^[19] kampaņa; 2) lielo MVU/korporatīvo uzņēmumu kampaņa; 3) 9. SFPS granulārā portfeļa kampaņa; 4) aizņemtā finansējuma kampaņa; 5) iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa kampaņa; 6) uzņēmējdarbības modeļa un pelnītspējas kampaņa; un 7) riska datu apkopošanas un pārskatu sniegšanas kampaņa, kas bija jauna kampaņa, kuras mērķis bija novērtēt, vai riska datu apkopošanas iespējas un riska pārskatu sniegšanas prakse atbalsta plašu risku pārvaldību un ļauj banku vadības struktūrām pieņemt pamatotus lēmumus. Jauniem riskiem tika pievērsta uzmanība, veicot KP par C&E riskiem, darījuma partnera kredītrisku, kā arī IT ārpakalpojumiem un kiberdrošību. Tika uzsākta arī virkne klātienes mērķpārbaužu par banku digitālās transformācijas stratēģijām, lai novērstu strukturālos trūkumus, uzlabojot efektīvas digitalizācijas stratēģijas un pārvaldību.

Tāpat kā 2021. gadā, arī 2022. gadā IMP galvenie temati bija saistīti ar jauno EBI standartu un pamatnostādņu ieviešanu, modeļu pagaidu pielaidi Brexit kontekstā un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar iekšējo modeļu mērķpārbaudi.

18. attēls

2020., 2021. un 2022. gadā uzsāktās klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu izmeklēšanas

(pārbaužu skaits)

1.3.2.1. Galvenie secinājumi, kas gūti klātienes pārbaudēs

Turpmākā analīze sniedz ieskatu būtiskākajos KP identificētajos konstatējumos.^[20]

Kredītrisks

Atzīmējot pavērsienu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2022. gadā veiktajās kredītriska KP lielākā mērā tika izmantota kvantitatīvā pieeja, konkrētāk, paļaujoties uz kredītlietu pārskatiem un 9. SFPS uzkrājumu veidošanas sistēmas novērtējumu (to veicināja arī nesen attiecībā uz darījumu ar privātpersonām portfeļiem un granulāriem portfeļiem ieviestās izaicinājuma metodoloģijas. Šo pārbaužu rezultātā tika veikta papildu INK riska darījumu klasifikācija 4.2 mljrd. euro apmērā, kā arī izveidoti papildu uzkrājumi 2.3 mljrd. euro apmērā.

Konstatējumi, kas izrietēja no 2022. gada kredītriska KP, parādīja tālāk minētos svarīgos trūkumus (sakārtoti to sastopamības un nopietnības dilstošā secībā).

• Grāmatvedības riska klasifikācija un pakāpju noteikšana: trūkumi aizņēmēju finansiālo grūtību novērtējumā, kuru dēļ pārbaudes grupas pārklasificēja riska darījumus par tādiem, kas, visticamāk, netiks samaksāti vai tiks pārtraukta to atmaksāšana, un identificēja papildu riska darījumus saskaņā ar 9. SFPS, piešķirot tiem otrā posma statusu.
• Individuālo un kolektīvo uzkrājumu aprēķināšana: trūkumi parametros, kas raksturo kolektīvo uzkrājumu veidošanas modeļu saistību neizpildes un zaudējumu saistību neizpildīšanas dēļ (LGD) varbūtību, trūkumi saistībā ar būtisku kredītriska pieaugumu, nepietiekama uz nākotni vērstas informācijas integrācija, nepietiekama vai optimistiska naudas plūsmas analīze, novērtējot individuālos uzkrājumus, nodrošinājuma vērtības, atsavināto aktīvu un garantiju pārvērtēšana vai nepareiza ņemšana vērā.
• Piešķiršanas un monitoringa process: trūkumi kredītu lēmumu pieņemšanas procesā, nepareiza parāda apkalpošanas spējas novērtēšana, nepietiekami ņemts vērā refinansēšanas risks aizdotajiem aizdevumiem, nepilnīgi riska parakstīšanas kritēriji.
• Datu kvalitāte: pārbaudīto iestāžu iesniegto aizdevumu datu ierakstiem ir slikta kvalitāte, iekšējās IT sistēmas neatbalsta kredītriska pienācīgu noteikšanu, monitoringu un klasifikāciju.

Iekšējā pārvaldība

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, 2022. gadā veiktās KP aptvēra dažādus pārvaldības tematus, īpašu uzmanību pievēršot uzraudzības prioritātēm. Būtiskākie konstatējumi^[21] atklāja nepilnības šādās pārvaldības jomās.

• Iekšējās kontroles (t. sk. atbilstības, riska pārvaldības un iekšējā audita) funkcijas: būtiski trūkumi visu iekšējās kontroles funkciju statusā, resursos un darbības apjomā.
• Riska datu apkopošana un riska ziņošana: nepietiekama pārvaldības kārtība, datu kvalitātes pārvaldības trūkumi, kas rada bažas par spēju ģenerēt precīzus un uzticamus datus par risku, kā arī riska pārvaldības ziņojumu neprecizitāte un neatbilstība.
• Ārpakalpojumi: neatbilstošs riska novērtējums lēmumu pieņemšanai par ārpakalpojumu izmantošanu un trūkumi ārpakalpojumu sniegšanā un monitoringā, īpaši saistībā ar IT pakalpojumiem.
• Korporatīvā struktūra un organizācija: vāja iestādes mēroga risku kultūra, trūkumi iekšējās kontroles sistēmā un nepietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi.

IT risks

Atbilstoši 2022.‒2024. gada uzraudzības prioritātēm 2022. gadā palielinājās to IT risku KP skaits, kas bija vērstas uz IT un kiberdrošības risku pārvaldību, un konstatējumi šajā jomā veidoja aptuveni pusi visnopietnāko konstatējumu, kas 2022. gadā tika konstatēti IT risku KP.

No pārējiem konstatējumiem vislielākais īpatsvars bija saistīts ar trūkumiem IT projektu vadībā (t. i., 12 % visu nopietno IT riska konstatējumu 2022. gadā). No vienas puses, tas apstiprināja novērojumu, ka galvenais kritisko pakalpojumu dīkstāves iemesls bija programmatūras pārmaiņas, kā bankas to norādīja IT riska aptaujā.^[22] No otras puses, šajā jomā konstatēto trūkumu skaits bija satraucošs, ņemot vērā lielākas gaidas attiecībā uz elastīgumu saistībā ar programmatūras pārmaiņām, kas tika veiktas, lai atbalstītu digitālo pārveidi (vēl viena uzraudzības prioritāšu joma).

Sīkāku informāciju par IT un kiberrisku sk. 1.2.3.1. iedaļā.

Regulatīvais kapitāls un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) kampaņa, kas tika uzsākta 2020. gadā, tika turpināta 2021. un 2022. gadā, lai novērstu strukturālus trūkumus riska kvantitatīvajā noteikšanā un kapitāla prognozēs ar nolūku stiprināt kapitāla plānošanu.

Galvenie secinājumi par regulatīvo kapitālu (1. pīlārs) bija saistīti ar: 1) regulatīvā kapitāla prasību aprēķināšanas procesa nepietiekamu formalizāciju; 2) nepietiekamu kontroles ietvaru kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķināšanas procesam un 3) nepareizu riska darījumu iedalīšanu riska darījumu kategorijās vai neatbilstošu riska svērumu piešķiršanu riska darījumiem.

Visnopietnākās ICAAP pārbaudēs konstatētās problēmas bija saistītas ar: 1) vājām iekšējām kvantitatīvās noteikšanas metodoloģijām (piemēram, kredītriskam, tirgus riskam vai procentu likmju riskam); 2) daudzgadu kapitāla plānošanas procesa stabilitātes trūkumu; 3) neatbilstošu metodoloģiju būtisku risku identificēšanai riska noteikšanas procesa ietvaros; 4) trūkstošu vai nekonsekventu saikni starp ICAAP un uzņēmējdarbības stratēģiju, riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku sistēmu.

Uzņēmējdarbības modelis un rentabilitāte

Pamatojoties uz 2021. gadā uzsākto uzņēmējdarbības modeļa KP kampaņu, 2022. gadā KP šajā jomā atkal tika veiktas, pievēršoties kampaņas galvenajiem aspektiem (piemēram, stratēģijas pārskatīšanai, rentabilitātes analīzei, aizdevumu cenu noteikšanai un finanšu prognozēm).

Viskritiskākie secinājumi bija par pārāk optimistiskajām un vāji strukturētajām finanšu prognozēm, ko izstrādāja dažas finanšu iestādes. Turklāt tika konstatēti turpmāk minētie trūkumi.

• Vājš stratēģijas process, kam raksturīgs nepietiekams monitorings, kura rezultātā neizdodas sasniegt stratēģiskos mērķus.
• Neatbilstoša rentabilitātes analīze ar nepilnīgu vadīšanu, ko izraisījuši nepiemēroti stratēģiski svarīgāko darbības rādītāju novērtējuma procesi un nespēja šos rādītājus ieviest praksē.
• Neefektīva cenu noteikšanas sistēma, kas apdraud faktisko rentabilitāti un stratēģiskos mērķus.

Tirgus risks

2022. gadā veiktās tirgus riska KP bija vērstas uz t. s. Brexit banku vērtēšanas risku, kas tika novērtēts kā daļa no banku portfeļa procentu likmju riska kampaņas, kā arī uz darījuma partnera kredītrisku.

Galvenie 2022. gadā konstatētie trūkumi bija saistīti ar patiesās vērtības noteikšanu un papildu vērtības korekcijām (nepietiekama tirgus datu avotu uzticamība un neatkarīgas cenu pārbaudes pārklājums, neatbilstošas patiesās vērtības hierarhijas un papildu vērtības korekciju metodoloģijas, bažas par sākotnējās peļņas amortizācijas sistēmām). Trūkumi tika konstatēti arī modeļa riska pārvaldības sistēmā (īpaši saistībā ar modeļa validācijas procesu un riska parametru korekcijām) un darījuma partnera riska pārvaldībā (galvenokārt saistībā ar darījuma partnera riska pārvaldības stresa testu sistēmām, identificēšanu, mērīšanu un limitu noteikšanu, kā arī nodrošinājuma pārvaldību).

Likviditātes risks

Likviditātes riska KP apjomā pārmaiņu nebija. Lielākā daļa augstas riska pakāpes konstatējumu bija saistīti ar trūkumiem riska mērīšanā un uzraudzībā (trūkumi parametru noturības un pieņēmumu izvēles jomā), regulatīvajā pārskatu sniegšanā (LSR apakškomponentu nepareiza klasifikācija) un stresa testēšanas sistēmā (trūkumi scenāriju izstrādē).

Bankas portfeļa procentu likmju risks

Lielākā daļa būtisko konstatējumu attiecās uz trūkumiem stresa testu scenāriju ietvarā (trūkumi scenāriju izstrādē un uzraudzības noviržu testa piemērošanā), kā arī uz banku portfeļa procentu likmju riska novērtēšanā un uzraudzībā. Tas īpaši attiecās uz uzvedības modelēšanas pieņēmumiem izmantoto kvantitatīvās novērtēšanas modeļu neatbilstību, trūkumiem modeļu validācijā un atpakaļejošās pārbaudes veikšanā.

1.3.2.2. Galvenie iekšējo modeļu pārbaudēs gūtie secinājumi

2022. gadā IMP pieeja bija vērsta uz šādiem aspektiem.

EBI uz iekšējiem reitingiem balstīta iekšējo modeļu uzlabošanas programma: no bankām tika saņemts liels skaits ar iekšējiem modeļiem saistītu pieprasījumu, kuru mērķis bija ieviest pārmaiņas modeļos, lai izpildītu jaunās prasības, ko EBI noteikusi, veicot uz iekšējiem reitingiem balstītas (IRB) pieejas regulatīvo pārskatīšanu (parasti sauktu par IRB uzlabošanas programmu). Lielākās daļas šo prasību izpildes termiņš bija 2021. gada beigas. Tāpēc 2022. gadā tika izvērtēts ļoti liels šo banku pieprasījumu skaits.

Vissvarīgākie secinājumi attiecas uz datu kvalitātes procesiem. Attiecībā uz saistību neizpildes varbūtības aplēšu modelēšanas sistēmu kritiskākie secinājumi attiecās uz ilgtermiņa vidējā rādītāja aprēķinu un konservatīvisma robežām, savukārt attiecībā uz ZSN aplēsēm bija liels skaits nopietnu secinājumu par realizētā ZSN aprēķinu un ZSN samazinājuma aplēsēm.

Turpmākie pasākumi saistībā ar IMMP: 200 iekšējo modeļu mērķpārbaudes (IMMP) ietvaros veiktās pārbaudes uz vietas atklāja, ka bankām bija jādara vairāk, lai uzlabotu iekšējo modeļu ieviešanas un izmantošanas veidu. Tiek uzskatīts, ka pastāvīga, rūpīga uzraudzības pārbaude ir svarīga, lai nodrošinātu, ka bankas efektīvi novērš konstatētos trūkumus. Kopumā attiecībā uz IRB modeli IMMP pēcpārbaude tika apvienota ar IMP, kas ir paredzētas minētajai EBI IRB labošanas programmai.

Jaunas iestādes, kas atrodas tiešā ECB banku uzraudzībā: sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un iestāžu pārcelšanos banku savienības ietvaros dažām iestādēm bija nepieciešams ECB apstiprinājums, lai turpinātu izmantot savus iekšējos modeļus, kas bija apstiprināti ārpus Eiropas banku uzraudzības darbības jomas. Būtisks skaits IMP 2022. gadā centās pārskatīt šādus modeļus, īpaši iekšējā modeļa pieeju tirgus riskam un darījuma partnera kredītriskam.

Tirgus riska IMP rezultātā t. s. Brexit bankās lielākoties tika konstatēti pārvaldības un ārpakalpojumu izmantošanas trūkumi saistībā ar to, ka riska pārvaldībā, modeļu izstrādē un monitoringā tās lielā mērā paļaujas uz grupas funkcijām vai citām grupas struktūrām, kas nav iekļautas Eiropas banku uzraudzības darbības jomā. Turklāt tika konstatēts, ka šīs bankas atpaliek no citām iestādēm attiecībā uz atbilstību regulatīvajiem standartiem un ECB izpratni par šādām regulatīvajām prasībām, piemēram, tādās jomās kā riska neiekļaušana modeļa sistēmā^[23] sistēmas ieviešana un vēl nenobriedušu tirgus riska portfeļu atpakaļejošās pārbaudes. Dažām tirgus riska kategorijām tirgus riska modeļi neaptvēra būtisku pozīciju daļu, kas tomēr ir priekšnoteikums iekšējo modeļu izmantošanai.

Saistībā ar darījuma partnera kredītriska IMP rezultātiem ar Brexit saistītie secinājumi attiecās arī uz pārvaldību un ārpakalpojumiem, atklājot, ka Brexit iestādes līdzīgi kā tirgus riska gadījumā lielā mērā paļāvās uz grupu riska pārvaldībā, modeļu izstrādē un monitoringā. Konstatējumi iekļāva arī iekšējos modeļa aspektus, kas bija netipiski Brexit iestādēm, piemēram, validāciju (īpaši attiecībā uz atpakaļejošās pārbaudes tvērumu),datu kvalitāti, stresa kalibrēšanu un ar tirdzniecību saistīto naudas plūsmu modelēšanu riska maržas periodā^[24].

Visbeidzot, ECB saņēma un izvērtēja pieteikumus saistībā ar atgriešanos pie mazāk sarežģītām pieejām, īpaši saistībā ar banku uzsāktajām iniciatīvām vienkāršot modeļu perspektīvas atbilstoši ECB uzraudzības prasībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai novērstu atsevišķu šo reversiju gadījumu atlasi.

1.4. Mazāk nozīmīgo iestāžu netiešā uzraudzība

1.4.1. Mazāk nozīmīgo iestāžu sektora struktūra

MNI sektors kopumā joprojām ir diezgan sadrumstalots. Tomēr 83 % no visām Eiropas MNI atrodas Vācijā, Austrijā un Itālijā. Tāpēc šīs valstis ir bijušas arī MNI sektora konsolidācijas virzītājspēki.

Šī pastāvīgā konsolidācijas tendence MNI banku sektorā turpinājās 2022. gadā, kopējam MNI skaitam vēl vairāk samazinoties no 2089 2021. gada beigās līdz 2032 (1. tabula) 2022. gada 3. ceturksnī, un Vācija veidoja lielāko daļu no šā samazinājuma. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos kopumā tika iegādātas vai apvienotas 39 vienības, no kurām 33 bija Vācijas un piecas Austrijas MNI. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski mazinājies to iestāžu skaits, kurām tika atsaukta licence, – no 10 MNI visās VUM valstīs 2021. gadā līdz tikai vienai MNI 2022. gadā. Turklāt bija tikai viens gadījums, kad licence zaudēja spēku. To tikai daļēji kompensēja četru jaunu licenču piešķiršana četrās dažādās jurisdikcijās un vēl triju struktūru (filiāļu vai finanšu pārvaldītājsabiedrību) darbības uzsākšana Eiropas banku uzraudzībā.

1. tabula

Mazāk nozīmīgo iestāžu skaits katrā valstī

Neraugoties uz MNI skaita samazināšanos, šis sektors joprojām veido nozīmīgu daļu no Eiropas banku sektora kopumā, un tam pieder aptuveni 15 % no kopējiem banku aktīviem, neietverot finanšu tirgus infrastruktūras, un 18 %, ietverot finanšu tirgus infrastruktūras. MNI aktīvu īpatsvars attiecīgās valsts kopējos banku aktīvos izskaidro MNI sektora nozīmi dažās dalībvalstīs. Tas ir arī labs rādītājs dažādo iekšzemes banku sistēmu sastāva neviendabīgumam 21 Eiropas banku uzraudzībā esošajā valstī. Luksemburgā, Vācijā un Austrijā MNI veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu iekšzemes banku sektora kopējo aktīvu. Turpretī valstīs, kur banku sektors ir koncentrētāks, MNI sektors ir relatīvi neliels. Piemēram, Francijā, Grieķijā un Beļģijā tas veidoja attiecīgi tikai 2.6 %, 3.5 % un 5.5 % kopējo banku aktīvu.

19. attēls

Nozīmīgu iestāžu un mazāk nozīmīgu iestāžu tirgus daļas

(% no kopējiem banku aktīviem)

MNI sektoru veido dažādi dinamiski tirgus segmenti no patēriņa un nekustamā īpašuma kreditēšanas līdz privātbaņķieru pakalpojumiem un aktīvu pārvaldīšanai. MNI darbības parasti bija ģeogrāfiski koncentrētākas nekā NI darbības, un dominējošais uzņēmējdarbības modelis bija privātpersonu kreditēšana. Tāpēc MNI sektorā dominēja liels skaits reģionālo krājbanku un/vai kooperatīvo banku, turklāt lielākā daļa banku Vācijā un Austrijā bija arī institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces ‒ vairāk nekā divas trešdaļas visu MNI Austrijā un aptuveni 90 % Vācijā.

20. attēls

Mazāk nozīmīgu iestāžu uzņēmējdarbības modeļu klasifikācija

(% no valsts mazāk nozīmīgo iestāžu skaita)

1.4.2. Atsevišķas pārraudzības darbības

Neņemot vērā pēdējos gados vērojamo nemainīgo ienākumus nenesošu kredītu līmeņa mazināšanās tendenci, kredītrisks joprojām ir viens no galvenajiem MNI bažu avotiem, ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko un ģeopolitisko nenoteiktību. Kopējais INK rādītājs (izņemot centrālās bankas finansējumu) 2022. gada septembrī bija 2.1 %, tas ir zemāks nekā 2021. gada septembrī, kad tas bija 2.3 %. Līdzīgi turpināja mazināties arī MNI ar augstu INK līmeni skaits^[25]: no 208 līdz 183 MNI salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pēc daudzajiem pēdējos gados veiktajiem uzraudzības pasākumiem kredītriska jomā 2022. gadā tika izstrādāta un ieviesta kopīga regulāra, strukturēta MNI kredītriska tendenču monitoringa sistēma. Tas valstu kompetentajām iestādēm (VKI) nodrošināja sīkākus kritērijus, ļaujot regulāri salīdzināt pamatrādītājus par tādiem aspektiem kā banku veiktā aizturēto un mazticamo riska darījumu identificēšana, kā arī uzkrājumu veidošanas prakse visā MNI sektorā.

Iekšējā pārvaldība joprojām bija Eiropas uzraudzības iestāžu galvenā prioritāte. ECB banku uzraudzība sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm 2021/2022. gadā veica MNI pārvaldības kārtības tematisko pārbaudi, izmantojot datus no gandrīz 300 MNI izlases 21 iesaistītajā valstī. Pārbaude aptvēra plašu ar iekšējo pārvaldību saistītu aspektu klāstu, t. sk. MNI valžu darbību, un to papildināja attiecīgo valstu uzraudzības prakses apsekojums. ECB banku uzraudzība un valstu uzraudzības iestādes turpinās veicināt uzraudzības prasību un iekšējās pārvaldības standartu lielāku saskaņotību, novēršot visas konstatētās nepilnības.

Vienlaikus rentabilitāte joprojām radīja bažas arī lielā daļā MNI sektora (sk. 1.1.2. iedaļu). Tāpēc Eiropas uzraudzības iestādes šajā sakarā veica daudzus pasākumus, t. sk. pasākumus, kas saistīti ar digitalizāciju tādās jomās kā MNI noguldījumu platformu izmantošana vai MNI, kas izmanto fintech uzņēmējdarbības modeļus, rūpīga uzraudzība. Turklāt uzraudzības iestādes veica arī specializētu nozaru analīzi par tādām jomām kā krājaizdevu sabiedrības un krājkases vai krājbanku un institucionālo aizsardzības shēmu tīklu monitorings, kā arī par Brexit, galveno uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības modeļiem un ienesīgumam.

Turklāt 2022. gadā tika uzsākts izmēģinājuma uzdevums, kas ir paredzēts, lai atbalstītu vispārējo mērķi uzlabot MNI uzraudzības rezultātu konsekvenci Eiropas banku uzraudzībā. Šā uzdevuma mērķis bija novērtēt MNI uzraudzības un pārraudzības efektivitāti Eiropas banku uzraudzībā, pamatojoties gan uz kvantitatīvu, gan kvalitatīvu informāciju. Galvenās jomas bija uzraudzības resursi, uzraudzības darbības (piemēram, pārbaudes uz vietas), uzraudzības dialoga ar MNI intensitāte un atbilstība EBI pamatnostādnēm.

Turpmākās MNI pārraudzības iniciatīvas ietvēra tematisko darbu klimata riska, krīzes pārvaldības un VKI stresa testu prakses pārskatīšanas jomā. Papildinformācija par šīm un citām iniciatīvām ir sniegta 2022. gada MNI uzraudzības ziņojumā.

1.4.3. Valstu prakses izvērtēšana attiecībā uz MNI stresa testēšanu

ECB banku uzraudzība turpināja veicināt vispārēju konverģenci MNI uzraudzības stresa testu jomā, veicot valstu stresa testu prakses novērtēšanu visās MNI. Pašreizējo pieeju salīdzinošā novērtēšana valstu līmenī nodrošināja pamatu turpmākai virzībai uz atbilstīgas konsekvences veicināšanu, piemēram, veicinot kopīgu scenāriju izmantošanu. Labās prakses apmaiņa starp VKI veicinās arī stresa testēšanas prakses saskaņošanu visās VKI, ciktāl tas atbilst valstu VKI specifikai, vienlaikus pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu.

1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi

2022. gadā ECB turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestāžu darbā saskaņā ar makrouzraudzības uzdevumiem, kas tai ir uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu^[26]. Šajā kontekstā ECB tāpat kā iepriekšējos gados saņēma un izvērtēja attiecīgo valstu iestāžu makrouzraudzības politikas paziņojumus. Šie paziņojumi attiecās uz lēmumiem par pretciklisku kapitāla rezervju (PCKR) noteikšanu, lēmumiem par globālo sistēmiski nozīmīgo iestāžu (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (C-SNI) identificēšanu un kapitāla režīmu, kā arī lēmumiem par citiem makroprudenciāliem pasākumiem, piemēram, par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un pasākumiem saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 458. pantu.

Covid-19 pandēmijas laikā vairākas valstu iestādes nolēma atbrīvot kapitāla rezerves, lai atbalstītu kreditēšanu šajā laikā. Tomēr 2021. gadā dažas valstu iestādes sāka no jauna noteikt pozitīvas PCKR prasības, lai novērstu augošo ciklisko risku. Šī attīstība turpinājās 2022. gadā, vairākām valstu iestādēm palielinot cikliskās un strukturālās kapitāla rezerves, ņemot vērā makrofinansiālās ievainojamības pieaugumu. Valstu iestādes arī identificēja 129 C-SNI un noteica šīm bankām kapitāla rezervju likmes. Šīs rezervju likmes atbilda zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju prasībām, kuru ECB ievēro kopš 2016. gada. 2022. gada 21. decembrī ECB paziņoja, ka no 2024. gada 1. janvāra C-SNI rezervju novērtēšanai ECB izmantos pārskatītu minimālās robežvērtības metodoloģiju.^[27] Pārskatītā minimālā līmeņa metodoloģija ir izstrādāta, lai stiprinātu C-SNI spēju absorbēt zaudējumus, vēl vairāk mazinātu C-SNI rezervju neviendabīguma risku un panāktu konsekventāku attieksmi pret C-SNI visās valstīs, uz kurām attiecas Eiropas banku uzraudzība.

2022. gada martā ECB publicēja savu atbildi uz Eiropas Komisijas aicinājumu sniegt padomu par ES makrouzraudzības sistēmas pārskatīšanu.^[28] Šis aicinājums sniegt konsultācijas tika adresēts arī EBI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kuras paralēli publicēja savas atbildes.^[29]

2022. gada maijā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja veica grozījumus G-SNB metodoloģijā, lai atzītu Eiropas Banku savienības attīstībā panākto progresu. Pārskatītā metodoloģija ļauj uzraudzības iestādēm pēc saviem ieskatiem mazināt banku savienības iekšējiem aktīviem un pasīviem piešķirto svērumu, novērtējot banku sistēmisko nozīmīgumu.^[30] Turpinājumā 2022. gada 27. jūnijā ECB nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Banku savienības iekļaušanu tās globālās sistēmiski nozīmīgo banku novērtēšanas metodoloģijā.^[31] Saskaņā ar G-SNB metodoloģiju ECB un valstu iestādes identificēja astoņas G-SNI, kuras 2022. gadā atradīsies Eiropas banku uzraudzībā un kurām 2024. gadā būs jāuztur papildu kapitāla rezerves 1.0 līdz 1.5 % apmērā.^[32]

2022. gada 2. novembrī ECB Padome nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka dažas valstu iestādes un ECB pēta, vai makrouzraudzības kapitāla rezervju palielināšana dažās valstīs ir pamatota, lai saglabātu noturību un nodrošinātu, ka bankas spētu izturēt sistēmiskos riskus, ja tie īstenotos vēlāk.^[33] Paziņojumā tika atzīts un apstiprināts arī ESRK 2022. gada 22. septembrī publicētais brīdinājums par finanšu sistēmas ievainojamību, kura viens no adresātiem bija ECB.^[34]

ECB banku uzraudzība arī aktīvi piedalījās vairākās ESRK darba jomās. Tas iekļāva ESRK darbu saistībā ar komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu^[35], kiberriskiem un ar klimatu saistītiem riskiem, kriptoaktīviem un decentralizētām finansēm. Tas iekļāva arī nelabvēlīgo scenāriju EBI 2023. gada ES mēroga stresa testa uzdevuma veikšanai un kopsavilkuma atbilstības ziņojumu saistībā ar ESRK ieteikumiem par izplatīšanas ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā.^[36]

1.6. Riski un uzraudzības prioritātes 2023.‒2025. gadā

ECB banku uzraudzība pastāvīgi novērtē un monitorē riskus un ievainojamību, ar ko saskaras tās tiešā uzraudzībā esošās iestādes. Šā novērtējuma rezultāti, kas atspoguļo arī SREP gūtās atziņas, palīdz izstrādāt un atjaunināt tās vidēja termiņa stratēģiju un atbilstošās uzraudzības prioritātes. Šīs uzraudzības prioritātes veicina efektivitāti un konsekvenci kopīgo uzraudzības iestāžu uzraudzības plānošanā, tādējādi sekmējot efektīvāku resursu sadali. Tās arī palīdz VKI samērīgi noteikt savas prioritātes mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzībai (sk. 1.4. iedaļu).

Ģeopolitiskais satricinājums, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, kā arī tā tūlītējās makrofinansiālās sekas, kas izpaudās kā augstākas enerģijas un izejvielu cenas un līdz ar to augoša inflācija, palielināja neskaidrību par norisēm tautsaimniecībā un finanšu tirgos, kura savukārt paaugstināja banku sektora riskus. Šajā sarežģītajā vidē ECB banku uzraudzība ciešā sadarbībā ar VKI atjaunināja savas stratēģiskās prioritātes 2023.–2025. gadam. Uzraudzītajām iestādēm būs, pirmkārt, jāstiprina to noturība pret makrofinansiālo un ģeopolitisko satricinājumu tiešajām sekām (1. prioritāte); otrkārt, jārisina digitalizācijas problēmas un jāstiprina vadības struktūru vadības spējas (2. prioritāte) un, treškārt, jāpastiprina to centieni klimata pārmaiņu jomā (3. prioritāte) (sk. 1. shēmu).

1. shēma

Uzraudzības prioritātes 2023.–2025. gadam, lai novērstu konstatētās banku ievainojamības

1.6.1. 1. prioritāte. Noturības nostiprināšana pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem

2022. gada 1. pusgadā uzraudzīto iestāžu darbības rezultāti kopumā bija labi. To veicināja tautsaimniecības atveseļošanās pēc pakāpeniskas ar koronavīrusa (Covid-19) pandēmiju saistīto ierobežojumu mazināšanas un pakāpeniskas procentu likmju normalizēšanās. Bankas ziņoja par stabiliem kapitāla rādītājiem un pietiekamām likviditātes rezervēm visā periodā, atspoguļojot nozares vispārējo noturību. Lai gan Krievijas kara Ukrainā tiešā ietekme uz lielāko daļu uzraudzīto iestāžu līdz šim bija ierobežota, makroekonomiskais satricinājums, kas saasināja jau iepriekš pastāvošo inflācijas spiedienu un ilgstošos piegādes ķēžu problēmas, izplatījās plašāk, īpaši Eiropā. Tādējādi Eiropas finanšu sektorā palielinājās finanšu un nefinanšu riski. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzības galvenais mērķis tuvākajā laikā ir nodrošināt, lai tās tiešā uzraudzībā esošās bankas stiprinātu savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem. ES mēroga stresa testa uzdevums 2023. gadā, ko koordinē EBI, atbalstīs šos centienus un tiks iekļauts nākamā SREP cikla rezultātos, tādējādi veicinot uzraudzības prioritāšu noteikšanu 2023. gadam.

Mazākas izaugsmes, ilgstoši augstas inflācijas un augošu procentu likmju kombinācija, visticamāk, ietekmēs uzņēmumu un mājsaimniecību, īpaši to, kam ir lielāks parādsaistību līmenis, spēju apkalpot parādu. Procentu likmju kāpums palielina spiedienu arī uz nekustamā īpašuma nozari, kurā ir uzkrājušās ievainojamības, par ko liecina pastāvīgās pārāk augsta mājokļu cenu novērtējuma pazīmes, augošās būvniecības izmaksas un pāreja uz attālinātu darbu, kas visvairāk ietekmē tirdzniecības un pakalpojumu nozares. Ņemot to vērā, bankām vajadzētu būt spējīgām ātri identificēt un mazināt jebkādu risku uzkrāšanos to kredītriska darījumos ar nozarēm, kas ir jutīgākas pret pašreizējo makroekonomisko vidi. Lai gan pēdējos gados bankas ir guvušas noteiktus panākumus, 2022. gada SREP uzdevums apstiprināja, ka joprojām pastāv trūkumi to riska kontrolē, īpaši saistībā ar aizdevumu izsniegšanu un monitoringu, problemātisko aizņēmēju klasifikāciju un uzkrājumu veidošanas sistēmām. Tāpēc ECB banku uzraudzība pastiprinās un intensificēs centienus šajā jomā, un, lai gan lielākā daļa turpmākajos gados plānoto pasākumu ir pagājušā gada prioritārās darba programmas turpinājums, uzmanība tiks pielāgota, lai aptvertu arī nozares, kuras visvairāk ir skārušas Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas (piemēram, energoietilpīgās nozares) un makroekonomiskā vide.

Ārkārtas monetārās politikas pasākumi, kas tika ieviesti pandēmijas laikā, nodrošināja bankām lielu likviditāti ar zemākām izmaksām. Šajā periodā bankas palielināja atkarību no centrālās bankas finansējuma uz tirgus finansējuma īpatsvara rēķina, kas relatīvi mazinājās. Kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma novērotais straujais inflācijas kāpums un tam sekojošie stingrie monetārās politikas pasākumi attīstītajās valstīs iezīmēja "zemo cenu" ēras beigas. Tiešas sekas bankām bija centrālo banku finansējuma izmaksu un starpbanku tirgus procentu likmju starpību pieaugums. Tāpēc turpmāk bankas var saskarties ar finansēšanas problēmām, ja tās pievērsīsies lielākam apjomam starpbanku finansējuma avotu tieši laikā, kad tas kļūst arvien dārgāks un kad investoru vēlme uzņemties risku mazinās. Tas var ietekmēt banku ienesīgumu un to spēju saglabāt pašreizējos likviditātes un finansējuma rādītājus. Riski, kas izriet no banku lielās paļaušanās uz ITRO III līdzekļiem un ar tiem saistītajām izejas stratēģijām, prasa nepārtrauktu uzraudzības pārbaudi, kā ir uzsvērušas dažas KUK šī gada SREP. Šajā kontekstā ECB banku uzraudzība stiprinās sadarbību ar noteiktu skaitu banku, kurām ir neaizsargātākas finansēšanas struktūras un/vai vājāka likviditāte un finansējuma riska pārvaldības prakse. Uzraudzītajām iestādēm tiks lūgts izstrādāt, izpildīt un, ja nepieciešams, pielāgot pareizu un uzticamu likviditātes un finansēšanas plānu, kas aptvertu izejas stratēģijas un pārejas risku un koncentrācijas mazināšanu finansēšanas struktūrās.

1.6.2. 2. prioritāte. Digitalizācijas problēmu risināšana un vadības struktūru vadīšanas spēju stiprināšana

Bankām jārisina arī strukturālās problēmas un riski saistībā ar darbību arvien vairāk digitālā vidē, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbības modeļu noturību un ilgtspēju.

Digitalizācija ir ne tikai galvenais efektivitātes paaugstināšanas virzītājspēks, bet bankām ir arī ļoti svarīgi saglabāt konkurētspēju. Saistībā ar to bankām ir jāpielāgo savas digitālās transformācijas stratēģijas, lai ņemtu vērā nepārtraukti mainīgās patērētāju vēlmes un izturētu konkurences pastiprināšanos ar banku sektora digitālajiem līderiem un digitālā laikmeta iestādēm, kas nav bankas, bet piedāvā banku pakalpojumus. Turpmākajos gados ECB banku uzraudzība plāno atjaunināt un publicēt uzraudzības gaidas attiecībā uz digitālās transformācijas stratēģijām, novērtējot banku pašreizējās stratēģijas gan mērķtiecīgu KP, gan mērķpārbaužu veidā. Turklāt uzraugi pārraudzīs visas nestandarta iestādes, lai papildinātu vispārējo stratēģiju un mudinātu bankas novērst konstatētos strukturālos trūkumus.

Digitalizācija var arī radīt būtiskus draudus bankām saistībā ar to operacionālo noturību. Bankām īpaši jārisina riski, kas izriet no lielās atkarības no trešām personām, sniedzot ļoti svarīgus IT pakalpojumus, un no nepilnībām IT ārpakalpojumu līgumos, kuru rezultātā var palielināties zaudējumi ārpakalpojumu nepieejamības vai sliktas kvalitātes dēļ. Tām arī proaktīvi jānovērš ar IT drošību saistītie kiberdrošības riski, kuru iespējamība ir palielinājusies saistībā ar paaugstināto ģeopolitisko spriedzi un Krievijas karu Ukrainā. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzība turpinās pārskatīt banku ārpakalpojumu izmantošanas kārtību un kiberdrošības pasākumus, kā arī veiks mērķtiecīgas pārbaudes un KP, lai novērstu konstatētos trūkumus.

Pamatota iekšējās pārvaldības kārtība un efektīva stratēģiskā vadība ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju. Bankas ir guvušas panākumus, uzlabojot savu vadības struktūru kolektīvo piemērotību un pielāgojot savas daudzveidības politikas, taču dažām jomām, piemēram, atbilstībai dzimumu pārstāvības mērķiem vai prasmju daudzveidībai, joprojām jāpievērš uzmanība. Nepilnības ir vērojamas arī pēctecības plānošanas procesā un vadības institūciju spējā nodrošināt pārraudzību un pārbaudīt vadības funkcijas, kā arī vadības institūciju formālo neatkarību dažās no šīm bankām. ECB banku uzraudzība turpinās censties panākt progresu šajās jomās, veicot mērķpārbaudes, KP, mērķtiecīgus uz risku balstītus atbilstības un piemērotības novērtējumus. Uzraugi arī atjauninās un publicēs uzraudzības gaidas par pārvaldību un riska pārvaldību.

Piekļuve savlaicīgiem un precīziem datiem un pārskatiem ir ne tikai efektīvas stratēģiskās vadības, bet arī riska pārvaldības un pareizu lēmumu pieņemšanas priekšnoteikums. Tomēr ikgadējo SREP uzdevumu laikā atkārtoti tika konstatēti būtiski trūkumi riska datu apkopošanas un ziņošanas jomā. Bankām ir bijis lēns un nepietiekams progress, novēršot trūkumus attiecībā uz uzraudzības gaidām un atbilstību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas principiem. ECB banku uzraudzība attiecīgi stiprinās centienus nodrošināt, lai uzraudzītās iestādes panāktu būtisku progresu konstatēto strukturālo trūkumu novēršanā, t. sk. mērķtiecīgi sadarbojoties ar bankām un izmantojot KP.

1.6.3. 3. prioritāte. Pastiprināt centienus saistībā ar klimata pārmaiņu problēmām

Klimata pārmaiņas vairs nevar uzskatīt par ilgtermiņa vai jaunu risku, jo to ietekme jau ir redzama un ir gaidāms, ka turpmākajos gados tās būtiski pieaugs. Tāpēc bankām steidzami jārisina problēmas un jāizmanto klimata pārejas radītās iespējas.

Ekstrēmu laikapstākļu pastiprināšanās visā Eiropā palielina fizisko risku zaudējumu iespējamību un smagumu. Vienlaikus enerģētikas tirgus traucējumi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā, vēl vairāk ir izcēluši nepieciešamību Eiropai saglabāt nepārtrauktu kustību pārejai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tāpēc bankām ir atbilstoši jāiekļauj ar K&V riski savā uzņēmējdarbības stratēģijā, pārvaldībā un riska pārvaldības sistēmās, lai mazinātu un atklātu šos riskus, saskaņojot savu praksi ar pašreizējām regulatīvajām un uzraudzības prasībām. Šajā nolūkā ECB banku uzraudzība veiks pēcpārbaudi attiecībā uz trūkumiem, kas tika konstatēti 2022. gada klimata riska stresa testā^[37] un tematiskajā pārbaudē^[38], monitorējot banku progresu un, ja nepieciešams, veicot izpildes pasākumus, lai līdz 2024. gada beigām nodrošinātu pilnīgu atbilstību tās gaidām.

2. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras

2.1. Atļauju izsniegšana

2.1.1. Nozīmīguma novērtējumi, visaptveroši novērtējumi un augstas ietekmes mazāk nozīmīgu iestāžu noteikšana

2.1.1.1. Nozīmīguma novērtējumi

2022. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu^[39] tika pabeigts gadskārtējais novērtējums par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no būtiskuma kritērijiem^[40]. To papildināja ārpuskārtas (ad hoc) nozīmīguma novērtējumi (kas noslēdzās ar 60 nozīmīguma lēmumiem), kas tika veikti pēc grupu struktūras pārmaiņām.

Tādējādi 113 iestāžu^[41] tika klasificētas kā nozīmīgas no 2022. gada 30. novembra (iepriekšējā nozīmīguma novērtējumā –115 iestāžu.

Pēc 2022. gada novērtējuma AS LHV group tika klasificēta kā nozīmīga, jo 2021. gada 31. decembrī tā atbilda ekonomiskās nozīmības kritērijam. 2023. gada 1. janvārī ECB uzņēmās tiešo AS LHV Group uzraudzību.

Turklāt, tā kā četras 1. klases ieguldījumu sabiedrības tika licencētas kā nozīmīgas kredītiestādes, uzraudzīto iestāžu sarakstam tika pievienotas divas jaunas atsevišķas nozīmīgas iestādes (NI): Citigroup Global Markets Europe AG 2022. gada 15. oktobrī un BofA Securities Europe SA no 2022. gada 8. decembra. Esošajām nozīmīgajām grupām tika pievienotas divas citas nozīmīgas kredītiestādes: Morgan Stanley Europe SE pie Morgan Stanley Europe Holding SE (spēkā ar 2022. gada 2. septembri) un Portzamparc pie BPCE S.A. (spēkā ar 2022. gada 3. novembri).

Savukārt četras iestādes tika svītrotas no nozīmīgo iestāžu saraksta.

• J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. tika svītrota pēc tās apvienošanās, pārņemot uzņēmumu J.P. Morgan AG (ar 2022. gada 22. janvāri).
• Banque Degroof Petercam SA; Bank Degroof Petercam NV un tās meitasuzņēmumi tika pārklasificēti kā mazāk nozīmīgas iestādes (MNI). ECB tiešā uzraudzība pār šīm iestādēm beidzās 2022. gada 25. februārī.
• Likvidējamās Sberbank Europe AG licence zaudēja spēku 2022. gada 15. decembrī.
• ECB atsauca RCB Bank Ltd licenci ar 2022. gada 23. decembri.

Turklāt tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, kas ietekmēja nozīmīgu uzraudzīto subjektu skaitu.

• Swedbank Baltics AS tika klasificēta kā pēc lieluma nozīmīga pēc Swedbank AS, "Swedbank" AS un "Swedbank", AB, iegādes, kuras kļuva par Swedbank Baltics AS meitasuzņēmumiem. Kopš 2022. gada 4. janvāra tā ir nonākusi tiešā ECB uzraudzībā.
• Banca Carige S.p.A. – Cassa di Risparmio di Genova e Imperia un tās meitasuzņēmumus iegādājās BPER Banca S.p.A., kļūstot par daļu nozīmīgas uzraudzītās grupas, kuru no 2022. gada 3. jūnija vada BPER Banca S.p.A.

Visbeidzot tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, neietekmējot nozīmīgu uzraudzīto vienību skaitu.

• CrelanCo SC; CrelanCo CV tika klasificētas kā nozīmīgas, pamatojoties uz lielumu, pēc vairāk nekā 50 % kapitāla un balsstiesību iegūšanas AXA Bank Belgium SA, kas kļuva par CrelanCo SC; CrelanCo CV meitasuzņēmumu. ECB uzsāka tiešo CrelanCo SC; CrelanCo CV uzraudzību 2022. gada 1. februārī.
• Quintet Private Bank (Europe) S.A. kļuva par tās nozīmīgās uzraudzītās grupas augstāko vienību pēc Precision Capital S.A. statūtos noteiktās mītnes, juridiskās adreses un centrālās administrācijas pārcelšanas no Luksemburgas uz Kataru un pēc Banque Puilaetco Dewaay Luxembourg S.A. pievienošanas Quintet Private Bank (Europe) S.A. (spēkā ar 2022. gada 25. februāri).

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek bieži atjaunināts. Saraksta jaunākā versija ir pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

2. tabula

Eiropas banku uzraudzībā esošās nozīmīgās banku grupas un atsevišķas bankas pēc 2022. gada novērtējuma

2.1.1.2. Visaptverošais novērtējums un aktīvu kvalitātes pārbaudes

2022. gada 1. pusgadā ECB pabeidza trīs visaptverošus novērtējumus, kas tika uzsākti 2021. gadā. Trīs novērtētās bankas katra atbilst kādam no kritērijiem, lai tās tieši uzraudzītu ECB: Addiko Bank AG Austrijā (nozīmīga pārrobežu darbība), Agri Europe Cyprus Limited Slovēnijā (viena no trim lielākajām kredītiestādēm dalībvalstī) un Barclays Bank Ireland PLC Īrijā (lielums).

Aktīvu kvalitātes pārbaude (AKP) un uzraudzības stresa tests 2022. gadā tika nodalīti; tas nozīmē, ka tagad tie tiek uzskatīti par diviem atsevišķiem un neatkarīgiem uzraudzības uzdevumiem.

2022. gadā ECB uzsāka AKP uzdevumu veikšanu četrām bankām. Latvijas AS "Citadele banka" (viena no trim lielākajām kredītiestādēm dalībvalstī) un Beļģijas bankai Crelan SA (lielums) AKP tika uzsāktas 2022. gada maijā, bet Goldman Sachs Bank Europe SE (lielums) un Morgan Stanley Europe SE (lielums) ‒ 2022. gada septembrī. Paredzams, ka AKP uzdevumi tiks pabeigti līdz 2023. gada marta beigām.

2.1.1.3. Augstas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes

Ņemot vērā lielo skaitu MNI, kā arī to dažādību lieluma, sarežģītības un riska profila ziņā, Eiropas banku uzraudzība klasificē šīs iestādes, pamatojoties uz to ietekmi uz finanšu sistēmu un to riska profilu. Kopš 2022. gada ietekmes kritēriji un riska kritēriji tiek vērtēti atsevišķi. Augstas ietekmes MNI tiek noteiktas reizi gadā katrai no Eiropas banku uzraudzībā iesaistītajām valstīm.

MNI tiek uzskatīta par augstas ietekmes, ja tā atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem.

• Lielums
  Iestādes kopējie aktīvi pārsniedz 15 mljrd. euro
• Nozīme tautsaimniecībā
  Iestādes kopējie aktīvi pārsniedz 15 % valsts IKP
  vai tā ir "cita sistēmiski nozīmīga iestāde" Kapitāla prasību direktīvas (CRD) izpratnē^[42].
• Potenciāli nozīmīga iestāde
  MNI ir "liela iestāde" CRR II^[43] izpratnē (iestāde, kas atbilst vienam no nozīmīguma kritērijiem, bet nav klasificēta kā nozīmīga).
• Pārrobežu darbības
  MNI pieder viena vai vairākas kredītiestādes vienā vai vairākās citās dalībvalstīs.
• Uzņēmējdarbības modelis
  MNI ir finanšu tirgus infrastruktūra ar bankas licenci, centrālā uzkrājumu vai centrālā kooperatīvā banka vai institucionālās aizsardzības shēmas centrālā iestāde.
• Minimālā seguma noteikums
  Ja jurisdikcijā, izmantojot iepriekšminētos kritērijus, tiek identificētas mazāk nekā trīs augstas ietekmes MNI, tiek piemērots minimālā seguma noteikums. Minimālā seguma noteikums nosaka, ka papildu MNI jāatlasa pēc lieluma, līdz tiek identificētas trīs augstas ietekmes MNI.

Ja MNI vairs neatbilst kritērijiem, izņemot gadījumus, kad augstas ietekmes statusa piešķiršanas pamatā bijušas pārrobežu darbības, uzņēmējdarbības modelis vai minimālā seguma noteikums, tā saglabā augstas ietekmes statusu turpmākos divus gadus saskaņā ar t s. stabilitātes noteikumu.

MNI, kas CRR II izpratnē tiek uzskatīta par mazu un nesarežģītu iestādi, nevar tikt noteikta par augstas ietekmes MNI, ja vien tā nav lielākā MNI jurisdikcijā, kurā visas MNI ir mazas un nesarežģītas iestādes.

2.1.1.4. Lielas ietekmes MNI noteikšanas sekas

MNI augstas ietekmes statusa noteikšana ir faktors, ko valstu kompetentās iestādes (VKI) ņem vērā, nosakot savu uzraudzības darbību biežumu un detalizācijas pakāpi, piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, un klātienes pārbaudes. Turklāt VKI ir pienākums informēt ECB par visām būtiskām uzraudzības procedūrām vai lēmumiem, ko tās plāno īstenot attiecībā uz šīm iestādēm saskaņā ar VUM pamatregulas 97. un 98. pantu.

Nākamajā tabulā ir uzskaitītas ECB Uzraudzības padomes apstiprinātās augstas ietekmes MNI 2023. gadam. Katras iestādes augstas ietekmes MNI statusa pamatojums ir sniegts, lai nodrošinātu klasifikācijas pārredzamību.

3. tabula

Augstas ietekmes mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu saraksts 2023. gadam

Beļģija
Bulgārija
Vācija
Igaunija
Īrija
Grieķija
Spānija
Francija
Horvātija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Austrija
Portugāle
Slovēnija
Slovākija
Somija

2.1.2. Atļauju izsniegšanas procedūras

2022. gadā ECB banku uzraudzībai kopumā tika paziņots par 759 atļauju izsniegšanas procedūrām (4. tabula). Šie paziņojumi iekļāva 30 licenču pieteikumus, 22 licenču atsaukumus, 64 atļauju izbeigšanu, 87 būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, 549 pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas procedūras un septiņas atļauju izsniegšanas finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Pēc tam, kad 2021. gada jūnijā stājās spēkā jaunais ieguldījumu sabiedrību uzraudzības regulējums, VKI un ECB tika iesaistītas arī kredītiestāžu atļauju izsniegšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

4. tabula

Nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu ECB iesniegtie paziņojumi par atļauju piešķiršanas procedūrām

2022. gadā tika pabeigtas^[44] 244 atļauju izsniegšanas procedūras. No tām Uzraudzības valde iesniedza 108 lēmumprojektus, kurus pēc tam apstiprināja Padome. Pārējos 136 lēmumus apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros.^[45] Šajos skaitļos ir iekļautas 98 darbības (piemēram, atļauju spēka zaudēšana un pārrobežu darbības atļauju piešķiršana), ko ECB^[46] neiebilstot netieši apstiprināja likumā noteiktajos termiņos.

244 lēmumi par atļauju izsniegšanu veido aptuveni 9 % no visiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem 2022. gadā.

Vienas atļaujas piešķiršanas procedūras rezultātā tika pieņemts negatīvs lēmums. Turklāt 14 licenču pieteikumi un 7 paziņojumi par būtiskas dalības iegūšanu vai palielināšanu tika atsaukti pirms galīgā lēmuma pieņemšanas negatīva novērtējuma dēļ. Vienā gadījumā uzraudzības pasākums tika veikts saskaņā ar pārskatītās Kapitāla prasību direktīvas (CRD V) 21.a panta 6. punktu^[47] attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu paziņoto atļauju piešķiršanas procedūru skaits 2022. gadā kopumā nemainījās.

2.1.2.1. Pārmaiņas kopējās procedūrās

Kopumā 2022. gadā ECB iesniegto paziņojumu skaits par licencēšanas, būtiskas līdzdalības un atsaukšanas kopējām procedūrām saglabājās līdzīgs kā iepriekšējā gadā.

ECB banku uzraudzība novērtēja lielu skaitu būtisku līdzdalību. Dažās procedūrās pēc uzraudzības iestāžu paustajām bažām sākotnējā novērtējuma laikā vai pēc negatīva ECB lēmuma pieņemšanas pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus paziņojumus vai izmantot tiesības tikt uzklausītiem. Citos gadījumos pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus pieteikumus ilgstošas nenoteiktas makroekonomiskās vides vai konkrētu iemeslu dēļ. Vairākas būtiskas līdzdalības procedūras izrietēja no iekšējām reorganizācijām, uz kurām attiecās vienkāršotā būtiskas līdzdalības novērtēšanas pieeja. Tāpat kā iepriekšējos gados, neņemot vērā jauno pārveidi un aktīvu konsolidācijas dinamiku, tika novērots tikai neliels skaits pārrobežu apvienošanos.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2022. gadā bija saistītas ar jaunu MNI izveidi. Nedaudzās licencēšanas procedūras, kas attiecas uz nozīmīgām iestādēm, galvenokārt izrietēja no nepieciešamības pagarināt licences banku plānotajām papildu regulējamām darbībām. Turklāt vairākas atļaujas tika piešķirtas saskaņā ar jauno ES tiesisko regulējumu ieguldījumu sabiedrībām, kas tika ieviests, piemērojot Ieguldījumu sabiedrību regulu un 2021. gada 26. jūnija direktīvu.

Tāpat kā iepriekšējos gados, viens no svarīgiem jaunu licenču pieteikumu virzītājspēkiem bija arvien plašāka digitālo jauninājumu izmantošana, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (piemēram, fintech uzņēmējdarbības modeļi). Lielāko daļu pieteikumu par uzņēmējdarbības modeļiem, kas iekļauj kriptoaktīvu darbības un pakalpojumus, iesniedza Vācijā bāzētas kredītiestādes, ņemot vērā Vācijas tiesību aktos noteikto īpašo licencēšanas prasību. Daži no šiem licenču pieteikumiem Vācijā tika atsaukti sākotnējā novērtējuma laikā. Turklāt iestāde, kas atrodas Luksemburgā, iesniedza licences pieteikumu par uzņēmējdarbības modeli saistībā ar kriptoaktīviem.

Nacionālie regulējumi, kas regulē kriptoaktīvus, diezgan būtiski atšķiras. Tāpēc ECB veic pasākumus, lai saskaņotu kriptoaktīvu licencēšanas pieprasījumu novērtēšanu.

2022. gadā ECB turpināja saņemt lielu skaitu licencēšanas pieteikumu bankām ar fintech uzņēmējdarbības modeli. Novērtējumi parādīja, ka fintech uzņēmumiem ir tendence lielā mērā paļauties uz kritiskiem ārpakalpojumiem to ierobežotā personāla skaita dēļ. Būtisko pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā ārējiem pakalpojumu sniedzējiem palielina darbības risku, īpaši IT pakalpojumu un mākoņdatošanas datu glabāšanas jomā, kā arī autentifikācijas un klientu iepazīšanas procedūrās. Fintech uzņēmumi bieži izmantoja pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas režīmu, kas ļauj ES kredītiestādēm sniegt pakalpojumus vai izveidot filiāles jebkurā citā ES valstī saskaņā ar sākotnēji piešķirto licenci.

Vairākas atsaukšanas procedūras bija saistītas ar to, ka iestādes tieši vai netieši kļuva pakļautas sankciju režīmam, ko ES un ASV ieviesa, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā. Ietekmētajām iestādēm bija uzņēmējdarbības modeļi, kas bija kļuvuši dzīvotnespējīgi vai neatbilda uzraudzības prasībām. Citu licenču atsaukšana bija saistīta ar to, ka iestādes nebija finansiāli stabilas un to uzņēmējdarbības modelis nebija dzīvotspējīgs vai arī tām bija citi nopietni prudenciāli vai ar NILLTFN saistīti trūkumi. Viena MNI izstājās no tirgus maksātnespējas procedūras rezultātā. Atsaukšanas izraisīja arī brīvprātīga uzņēmējdarbības pārtraukšana vai apvienošanās un cita veida pārstrukturēšana.

2.1.2.2. Pārmaiņas pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas procedūrās un (jauktās) finanšu kontrolakciju sabiedrībās

2022. gadā ECB un VKI izskatīja 549 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras.

Saskaņā ar CRD V 21.a pantu tika ieviesti apstiprinājumi un atbrīvojumi mātesuzņēmumiem (jauktām) finanšu kontrolakciju sabiedrībām. 2021. gadā ECB galvenokārt pieņēma lēmumus attiecībā uz esošajām (jauktajām) finanšu kontrolakciju sabiedrībām.^[49] 2022. gadā ECB apstiprināja 11 finanšu pārvaldītājsabiedrības, no kurām viena tika no jauna izveidota uzraudzītajā grupā. Citi apstiprinājumi bija saistīti ar 21.a panta pārņemšanas kavēšanos valsts tiesību aktos (t. i., pēc 2020. gada 29. decembra), kas savukārt aizkavēja paziņojumus. ECB arī pieņēma pirmo "kopīgo lēmumu" kā kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tika izveidota (jaukta) finanšu pārvaldītājsabiedrība kopā ar citu kompetento iestādi kā konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar CRD V 21.a panta 8. punktu. Visbeidzot, uzraudzītajās grupās notika vairākas reorganizācijas, kas izslēdza (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības no grupas struktūras.

2.1.2.3. Jaunais ECB ieguldījumu sabiedrību regulējums

ECB un VKI arī turpināja darbu pie atļauju piešķiršanas ieguldījumu sabiedrībām. 2021. gada jūnijā stājās spēkā jauns ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības regulējums, kas ievieš kritērijus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpiesakās kredītiestādes atļaujas saņemšanai. Šāda atļauja jāsaņem, pamatojoties gan uz kvalitatīviem (veiktās darbības), gan kvantitatīviem (aktīvu vērtības) kritērijiem individuāli vai grupā. 2021. un 2022. gadā ieguldījumu sabiedrībām, kas pretendē uz kredītiestādes atļauju, piemēroja iepriekšējo režīmu. Paredzams, ka bankas licences prasība attieksies aptuveni uz 20 iestādēm. Līdz šim VKI ir informējušas ECB par 11 iesniegtajiem pieteikumiem, un 2022. gadā tika licencēti pieci uzņēmumi, galvenokārt Vācijā, Francijā un Nīderlandē.

Lai veicinātu konsekventu novērtējumu visās ieguldījumu sabiedrībās un valstīs, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā, ECB ir izstrādājusi īpašu metodoloģiju, kuras mērķis ir panākt līdzsvaru starp 1) nepieciešamību novērtēt šīs sabiedrības kā jebkuru citu iestādi, kas pieprasa bankas licenci, un 2) to, ka uz šīm ieguldījumu sabiedrībām pirms kļūšanas par kredītiestādēm attiecās valstu iestāžu noteiktās uzraudzības prasības.

2.1.2.4. IMAS (informācijas pārvaldības sistēmas) portāls

IMAS portāls ir tiešsaistes platforma, kas atvieglo mijiedarbību un informācijas apmaiņu starp uzraugiem un uzraudzītajām vienībām/trešām pusēm. IMAS portāls ir daļa uzraudzības procesu digitalizācijas stratēģijas un aptver visu uzraudzības ciklu.^[50]

2022. gadā IMAS portālam tika pievienotas pārējās atļauju piešķiršanas procedūras, proti, licencēšanas pieteikumi, brīvprātīga atļauju atsaukšana un apstiprinājumi, kā arī izņēmumi finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Būtiska daļa atbilstības un piemērotības procedūru joprojām tiek apstrādāta, izmantojot IMAS portālu.

2.2. Atbilstības un piemērotības procedūras

2022. gadā ECB banku uzraudzībai tika paziņots par kopumā 2445 individuālām atbilstības un piemērotības procedūrām (valdes un uzraudzības valdes locekļu, galveno amatpienākumu izpildītāju un trešo valstu filiāļu vadītāju individuālie novērtējumi, kā arī papildu direktoru bez izpildpilnvarām apstiprināšana) (5. tabula).

5. tabula

ECB paziņotās atbilstības un piemērotības procedūras

Aptuveni 67 % visu 2022. gadā saņemto atbilstības un piemērotības procedūru attiecās uz vadības struktūras locekļiem, kuri pilda uzraudzības funkciju, un 27 % ‒ uz vadības struktūras locekļiem, kuri pilda izpildfunkciju. Pārējās procedūras attiecās uz galveno amatpienākumu izpildītājiem (4 %), trešo valstu filiāļu vadītājiem (1 %) un papildu direktora amatiem bez izpildpilnvarām (1 %).

Turpinot kopš 2019. gada vērojamo pozitīvo tendenci, kopējais piemēroto procedūru apstrādes laiks saīsinājās līdz vidēji 102 dienām. Tas ir īsāks nekā maksimālais četru mēnešu periods, kas ir noteikts 179. punktā Apvienotās EVTI un EBI pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un galveno amatpienākumu izpildītāju piemērotības novērtējumu.

2.2.1. Pārmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

ECB konstatēja bažas par vienu vai vairākiem atbilstības un piemērotības kritērijiem 32 % procedūru 2022. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, biežākās problēmas ir saistītas ar valdes locekļu pienākumu izpildei atvēlēto laiku, pieredzi un interešu konfliktiem. Lai mazinātu šīs bažas, ECB nozīmīgām iestādēm noteica papildnoteikumus, proti, 58 nosacījumus, 225 pienākumus un 95 ieteikumus. ECB politika, kas ir šādu papildnoteikumu pamatā, tika pārskatīta 2022. gadā (sk. 5. ielikumu).

Ja rodas nopietnas šaubas par ieceltā kandidāta piemērotību paredzētajam valdes vai galvenās funkcijas pildītāja amatam, pieteikums par atbilstību un piemērotību bieži tiek atsaukts. Šādos gadījumos uzraudzības dialogs ar bankām var novērst negatīvus ECB lēmumus par atbilstību un piemērotību. 2022. gadā šādā veidā tika atsaukts 16 pieteikumu.

ECB veica arī 15 banku vadības struktūru locekļu atkārtotas novērtēšanas. Septiņi no šiem pārvērtējumiem bija saistīti ar reputācijas problēmām un četri ar nepilnībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Šo pārvērtēšanu rezultātā no amata atkāpās četri valdes locekļi.^[51] Būtiskā informācija par NILLTFN tika ņemta vērā, arī izvērtējot valdes locekļu piemērotību kopumā 23 pieteikumos.

Lai veicinātu daudzveidību tās uzraugāmajās bankās, ECB veic arī kolektīvo piemērotības novērtējumu, kurā, veicot atbilstības un piemērotības novērtējumu, ņem vērā tādus kritērijus kā dzimumu, pieredzes un izcelsmes daudzveidība. Šajā kontekstā lēmumos par atbilstību un piemērotību sniegta atsauce uz attiecīgajiem konstatējumiem par daudzveidību, un, ja to pieļauj valsts tiesību akti, tiek piemēroti papildnoteikumi.

Lai palielinātu atbilstības un piemērotības novērtējumu efektivitāti, ECB turpina pilnveidot savus IT rīkus. Līdz 2022. gada beigām visas Eiropas banku uzraudzībā iesaistītās valstis tika pievienotas IMAS portālam, kas ļauj nozīmīgām iestādēm iesniegt pieteikumus par atbilstību un piemērotību un monitorēt to virzību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. 2022. gadā IMAS portāla izmantošana palielinājās no 84 % līdz 89 %, tādējādi uzlabojot kopējo šo procedūru apstrādes laiku. ECB turpinās veicināt to, lai visas nozīmīgās bankas pilnībā izmantotu IMAS portālu.

Turklāt tika panākts būtisks progress Heimdall rīka izstrādē, kas racionalizē atbilstības un piemērotības procesu, automātiski nolasot banku aizpildītās anketas un iezīmējot problēmjautājumus, pamatojoties uz to saturu. Šis rīks izmanto optisko rakstzīmju atpazīšanu, automātisko tulkošanu un datu analīzi, lai samazinātu manuālā darba slodzi un cilvēka kļūdu iespējamību.

2.3. Trauksmes celšana, izpildes un sankciju procedūras

2.3.1. Izpildes un sankciju procedūras

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI ir atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgo personu un piemērojamo pasākumu (sk. ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību). Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, ECB uzraudzības uzdevumu veikšanas gaitā piemērotie sodi ir publicēti ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. VKI uzliktie sodi pēc ECB pieprasījuma tiek publicēti tajā pašā tīmekļvietnē.

2022. gadā ECB izskatīja 10 sankciju procedūru, kuru rezultātā tika pieņemti 8 ECB lēmumi (6. tabula).

6. tabula

ECB izpildes un sankciju darbības 2022. gadā

No 10 2022. gadā izskatītajām procedūrām 8 bija saistītas ar aizdomām par tieši piemērojamo ES tiesību aktu (t. sk. ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko ir izdarījušas nozīmīgas iestādes. Sešas no šīm procedūrām tika pabeigtas 2022. gadā, un ECB lēmumos tika noteikti sodi 12 240 000 euro apmērā. Trīs no šiem lēmumiem apstiprināja sankciju lēmumus, kas sākotnēji tika pieņemti 2018. gadā, bet pēc tam Eiropas Savienības Tiesa tos daļēji atcēla 2020. gadā. 2022. gada beigās joprojām turpinājās divas tiesvedības.

Divi pārējie 2022. gadā izskatītie procesi bija saistīti ar aizdomām par valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno CRD, un tie attiecās uz būtiskas līdzdalības iegādi divās MNI. Procedūras tika pabeigtas, ECB nosūtot attiecīgajām VKI lūgumus sākt procedūru.

Visu iespējamo pārkāpumu sadalījums pēc pārkāpuma jomas, par kuriem ir aizdomas un uz kuriem attiecas ECB 2022. gadā piemērotās izpildes un sankciju procedūras, ir attēlots 21. attēls.

21. attēls

Aizdomas par pārkāpumiem, kam piemērojamas izpildes un sankciju tiesvedības 2022. gadā

Pēc iepriekšējiem ECB lūgumiem sākt tiesvedību un pēc lietu izvērtēšanas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem viena VKI 2022. gadā piemēroja trīs naudas sodus kopsummā par summu 6 000 euro.

Turklāt, ja ECB ir pamats aizdomām, ka varētu būt izdarīts noziedzīgs nodarījums, tā lūdz attiecīgo VKI nodot lietu attiecīgajām iestādēm izmeklēšanai un iespējamai kriminālvajāšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Viens šāds pieprasījums tika iesniegts attiecīgajai VKI 2022. gadā.

Sīkāka informācija, t. sk. visaptveroša statistika par 2022. gadā ECB un VKI Eiropas banku uzraudzības kontekstā veiktajām sankciju piemērošanas darbībām saistībā ar uzraudzības prasību pārkāpumiem tiks sniegta 2022. gada ziņojumā par sankciju piemērošanas darbībām VUM ietvaros. Pārskats tiks publicēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē 2023. gada 2. pusgadā.

2.3.2. Trauksmes celšana

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem; šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu. Attiecīgi ECB darbina trauksmes celšanas mehānismu, kas iekļauj ECB banku uzraudzībai veltītajā tīmekļvietnē pieejamu iepriekš strukturētu tīmekļa platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas ir saņemti tīmekļa platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu), un ņem vērā visu pieejamo informāciju, veicot uzraudzības uzdevumus.

2022. gadā ECB saņēma 204 trauksmes celšanas ziņojumus (par 34 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu). 86 no šiem ziņojumiem attiecās uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 78 tika uzskatīti par ECB uzraudzības kompetencē esošiem un 8 – par VKI uzraudzības kompetencē esošiem. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kas nav prudenciālās uzraudzības prasības (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), un līdz ar to tie nav iekļauti trauksmes celšanas mehānisma darbības jomā.

Starp iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots visbiežāk, ECB uzraudzības kompetencē bija pārvaldības jautājumi (90 %) un neatbilstoši aprēķinātas pašu kapitāla un kapitāla prasības (5 %). Pilnīgu sadalījumu sk. 22. attēls. Ar pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz riska vadību un iekšējo kontroli, vadības struktūras funkcijām, piemērotības un atbilstības prasībām, kā arī organizatorisko struktūru.^[52]

22. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņo, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu

(procentos)

Trauksmes celšanas mehānisma ietvaros iegūtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām. Pildot uzraudzības uzdevumus, ECB pienācīgi apsvēra šo informāciju un veica pēcpārbaudi.

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas 2022. gadā tika veikti saistībā ar šajā gadā vai iepriekš saņemtajiem ziņojumiem par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem:

• dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (52 % gadījumu);
• iekšējais novērtējums, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (36 % gadījumu);
• lūgums veikt iekšējo auditu vai klātienes pārbaudi (7 % gadījumu);
• apsūdzētās(-o) personas(-u) nopratināšana (5 %).

3. Ieguldījums krīzes pārvaldībā

3.1. Krievijas kara Ukrainā ietekme uz uzraudzītajām bankām – krīzes gadījumi 2022. gadā

Ģeopolitiskā situācija Krievijā un Ukrainā ietekmēja gan nozīmīgas, gan mazāk nozīmīgas iestādes. Dažām bankām tika piemēroti krīzes pārvaldības sistēmas pasākumi, kas izrādījās efektīvi.

3.1.1. Sberbank Europe AG gadījums

ES krīzes pārvaldības sistēmas ietvaros ECB, konsultējoties ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV), var noteikt, ka banka ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (failing or likely to fail; FOLTF). 2022. gada 28. februārī ECB noteica, ka Austrijas nozīmīgā iestāde Sberbank Europe AG un tās divi meitasuzņēmumi banku savienībā ‒ Sberbank d.d. Horvātijā un Sberbank banka d.d. Slovēnijā ‒ ir FOLTF saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 18. panta 4. punkta c) apakšpunktu, ^[53]jo to likviditātes stāvoklis ir neatgriezeniski pasliktinājies.^[54]

3.1.1.1. Pirms novērtējuma, vai iestāde ir nonākusi grūtībās vai varētu nonākt finanšu grūtībās, veikšanas

Bankas pieredzēja būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisīja ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī kulmināciju sasniegušā ģeopolitiskā saspīlējuma, ietekme uz reputāciju. Tas izraisīja strauju un būtisku to likviditātes stāvokļa pasliktināšanos. Nebija pieejamu pasākumu, ar kuriem būtu reālas iespējas atjaunot likviditātes stāvokli grupas līmenī un katrā Sberbank Europe AG meitasuzņēmumā banku savienības ietvaros. 2022. gada 28. februārī ECB secināja, ka iestādes, visticamāk, nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības termiņā.

3.1.1.2. Sadarbība un informācijas apmaiņa ar Vienoto noregulējuma valdi un citām iestādēm

Pēc ģeopolitiskā saspīlējuma eskalācijas ECB pastiprināja sadarbību ar VNV un veica sākotnējos sagatavošanās pasākumus. ECB un VNV komandas, kas tieši atbild par Sberbank Europe AG, cieši sadarbojās, un bankas likviditātes situācija tika sīki apspriesta ar VNV pārstāvjiem ECB rīkotajās krīzes pārvaldības sanāksmēs. Turklāt VNV tika uzaicināta piedalīties attiecīgajās ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotāja. ECB pārstāvis novērotāja statusā piedalījās visās ar šo lietu saistītajās VNV izpildsesijās, t. sk. sanāksmē, kurā VNV pieņēma lēmumu par noregulējuma pasākumiem. ECB un VNV novērtēja ciešo un efektīvo sadarbību krīzes situācijā.

Ņemot vērā Sberbank Europe AG klātbūtni dažādās jurisdikcijās, ECB sadarbojās arī ar vairākām ES un trešo valstu kompetentajām iestādēm (VKI). Šo sadarbību veicināja esošais kopīgais krīzes pārvaldības regulējums ‒ Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva. Tomēr valstu tiesību aktu sadrumstalotība šo procesu padarīja sarežģītāku.

3.1.1.3. Pasākumi pēc novērtējuma, vai iestāde ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, veikšanas

Pēc divu dienu moratorija VNV 2022. gada 1. martā pieņēma noregulējuma lēmumus attiecībā uz Horvātijas un Slovēnijas meitasuzņēmumiem un nolēma, ka mātesuzņēmumam Austrijā noregulējuma darbība nav nepieciešama^[55]. Tajā pašā dienā ECB deva rīkojumu Austrijas Finanšu tirgus iestādei iecelt valdības komisāru un aizliegt Sberbank Europe AG turpināt uzņēmējdarbību. Visas Horvātijas meitasuzņēmuma Sberbank d.d. akcijas tika nodotas Hrvatska Poštanska Banka d.d. (Horvātijas Pasta banka) un visas Slovēnijas meitasuzņēmuma Sberbank banka d.d. akcijas tika nodotas Nova ljubljanska banka d.d. (NLB d.d.). Bijušie Sberbank Europe AG meitasuzņēmumi 2022. gada 2. martā atsāka darbu parastajā režīmā, un noguldītāji, kā arī klienti netika traucēti. Austrijas mātesuzņēmums izvairījās no maksātnespējas procedūras un saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzsāka brīvprātīgu likvidāciju. 2022. gada 21. aprīlī Sberbank Europe AG kopsapulce apstiprināja likvidācijas plānu, bankas darbības izbeigšanu un likvidāciju, kā arī četru valdes locekļu iecelšanu par likvidatoriem, un pilnvaroja viņus likvidācijas procedūras beigās atdot bankas licenci. Līdz 2022. gada rudenim Sberbank Europe AG lielākoties bija izpildījusi savu likvidācijas plānu, pārdevusi lielāko daļu aktīvu un veikusi atmaksas gandrīz visiem noguldītājiem, un tas tai ļāva 2022. gada decembrī atgūt bankas licenci.

3.1.2. RCB Bank LTD lieta

RCB Bank LTD ir Kipras banka, kuras nozīmīgs akcionārs līdz nesenam laikam bija Krievijā bāzētā banka VTB.

2022. gada martā pēc sankciju ieviešanas Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā ECB pieņēma vairākus lēmumus saistībā ar RCB Bank darbību. Konkrēti, ECB 1) apstiprināja RCB Bank kredītportfeļa daļas pārdošanu Hellenic Bank Public Company Ltd; 2) ierobežoja RCB Bank darbību, liedzot tai pieņemt jaunus noguldījumus, izsniegt jaunus aizdevumus vai veikt jaunus ieguldījumus; un 3) iecēla pagaidu administratoru, kurš sadarbosies ar bankas vadību un cieši uzraudzīs tās likviditāti un kapitālu.

Mainījusies ģeopolitiskā situācija lika RCB Bank pārskatīt savu vispārējo uzņēmējdarbības stratēģiju un pieņemt lēmumu par brīvprātīgu bankas darbības izbeigšanu, lai pilnībā veiktu atmaksas visiem noguldītājiem un procesa beigās atteiktos no bankas licences.^[56] Līdz 2022. gada rudenim RCB Bank bija atmaksājusi, pārskaitījusi vai pārveidojusi visus savus noguldījumus un pieprasījusi bankas licences anulēšanu, ko ECB apstiprināja ar 2022. gada 22. decembra lēmumu^[57].

3.2. Mijiedarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2022. gadā ECB banku uzraudzība un VNV turpināja cieši sadarboties visos līmeņos. ECB Uzraudzības valde aicināja VNV priekšsēdētāju kā novērotāju piedalīties ECB sanāksmēs par jautājumiem saistībā ar VNV pienākumiem. Līdzīgi ECB pārstāvis kā novērotājs piedalījās visās VNV izpildsesijās un plenārsēdēs. Turklāt notika regulāra viedokļu apmaiņa starp priekšsēdētājiem, kā arī ECB un VNV augstākā un vidējā līmeņa vadību par kopīgu interešu jautājumiem, piemēram, VNV un ECB saprašanās memoranda atjaunināšanu, atveseļošanas un noregulējuma plānošanu un politikas darbu saistībā ar krīzes pārvaldību. Visbeidzot, saskaņā ar saprašanās memorandu abas organizācijas apmainījās ar plašu attiecīgo datu un informācijas kopumu, kas jau ir to rīcībā. Tas atbrīvoja bankas no būtiska dubulta pārskatu sniegšanas sloga.

2022. gadā ECB banku uzraudzība un VNV sāka otro divpusējā saprašanās memoranda pārskatīšanu. Pārskatīšanā tika mēģināts izmantot pēdējos gados gūto pieredzi un apsvērt jaunus tiesību aktus un sadarbības jomas. Pārskats vēl vairāk veicinās sadarbību un informācijas apmaiņu starp ECB banku uzraudzību un VNV. Turklāt tāpat kā iepriekš ECB piedalījās VNV krīzes simulācijas uzdevumā un trīspusējā galvenā līmeņa uzdevumā, kurā piedalījās ASV, Apvienotās Karalistes un banku savienības noregulējuma iestādes, uzraudzības iestādes, centrālās bankas un finanšu ministrijas. Šo regulāro uzdevumu un apmaiņas uzdevumu mērķis ir uzlabot izpratni par katrā jurisdikcijā īstenotajiem noregulējuma režīmiem un stiprināt pārrobežu noregulējuma plānošanas un procedūru koordināciju.

Turklāt regulāra mijiedarbība starp ECB kopējām uzraudzības komandām un VNV iekšējām noregulējuma grupām joprojām bija svarīga abu organizāciju sadarbības daļa. Sadarbība bija īpaši cieša attiecībā uz bankām, uz kurām attiecās ECB krīzes vadības regulējums, t. i., tām, kuru finanšu nosacījumi pasliktinājās, lai nodrošinātu pilnīgu uzraudzības un noregulējuma iestāžu darbības saskaņošanu krīzes situācijā (sk. 3.1. iedaļu).

Atbilstoši normatīvajam regulējumam notika konsultācijas ar VNV par atveseļošanas plāniem, ko ECB banku uzraudzībai ir iesniegušas nozīmīgas iestādes. VNV novērojumi tika ņemti vērā, izvērtējot šos plānus un sagatavojot atsauksmes uzraugāmajām iestādēm. Šie apsvērumi citstarp bija saistīti ar atveseļošanas rādītāju robežvērtību kalibrēšanu saistībā ar minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru (MREL), kā arī atveseļošanas iespēju ietekmi uz noregulējamību.

Visbeidzot, VNV apspriedās ar ECB banku uzraudzību par noregulējuma plānu projektiem saskaņā ar VNM regulu. Tāpat kā iepriekš, šīs konsultācijas citstarp aptvēra MREL noteikšanu, t. sk. iekšējo MREL atbrīvojumu piemērošanu, un noregulējamības novērtējumus. Turklāt saskaņā ar VNV regulas 12.d panta 5. punktu ar ECB notika arī konsultācijas par valstu noregulējuma iestāžu iesniegtajiem pieprasījumiem. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzību par ierosināto nozīmīgām iestādēm Vienotajā noregulējuma fondā veicamo ex ante iemaksu aprēķinu, un ECB novērtējumā galveno uzmanību pievērsa apsvērumiem no uzraudzības un darbības turpināšanas viedokļa.

3.3. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīzes pārvaldība

Krīzes pārvaldībai, kurā iesaistītas mazāk nozīmīgas iestādes (MNI), nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo VKI un ECB. Lai gan VKI ir tieši atbildīga par MNI uzraudzību, nepieciešamība pastiprināti sadarboties un apmainīties ar informāciju rodas, kad MNI ir gandrīz zaudējusi dzīvotspēju. Šajā posmā ECB kā kopējo procedūru kompetentā iestāde sazinās ar VKI par iespējamu licences anulēšanu.

2022. gadā ECB un VKI cieši sadarbojās un apmainījās ar informāciju par vairākām MNI, kurām bija konstatēta finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai krīzes situācija. VKI informēja ECB par astoņām jaunām lietām saistībā ar MNI finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. ECB un VKI turpināja arī cieši sadarboties un apmainīties ar informāciju par 20 finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumiem, 9 gadījumos bija nepieciešams izveidot īpašas krīzes pārvaldības kontaktgrupas. Tāpat kā iepriekšējos gados šīs grupas, kurās bija gan ECB, gan attiecīgo VKI pārstāvji, nodrošināja, ka krīzes situācijas tiek cieši monitorētas un ka uzraudzības pasākumi un lēmumi tiek pieņemti laikus un saskaņoti. 2022. gadā, MNI 2022./23. gada darba plāna ietvaros, tika izveidota kopīga ECB un VKI darba grupa, lai pārskatītu un turpmāk uzlabotu sadarbību MNI krīzes gadījumos.

2022. gadā VKI informēja ECB arī par trim lietām saistībā ar MNI atļaujas anulēšanu. Visos trijos gadījumos ECB pieņēma lēmumu par licences anulēšanu.

Dzīvotnespējīgi uzņēmējdarbības modeļi, pastāvīgi zema rentabilitāte, kas rada maksātspējas problēmas, un nepilnīgas pārvaldības sistēmas (t. sk. neatbilstošas sistēmas cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu) bija galvenie iemesli, kas 2022. gadā izraisīja MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

4. Iestāžu sadarbība

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

Būtisks sasniegums 2022. gadā bija vienkāršāku apstiprināšanas noteikumu pieņemšana attiecībā uz uzraudzības informācijas nosūtīšanu iestādēm ārpus vienotā uzraudzības mehānisma (VUM). Attiecīgajā tiesību aktā^[58] ir vienkāršoti un caurredzamāki noteikumi par nosūtīšanas apstiprināšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4.1.1. Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm un trešo valstu iestādēm

4.1.1.1. ECB un uzraudzības iestāžu kolēģijas

Laba uzraudzības iestāžu sadarbība gan ES, gan pasaules līmenī ir ļoti svarīga, lai efektīvi uzraudzītu pārrobežu banku grupas. ECB darbojas kā konsolidētās uzraudzības iestāde nozīmīgām banku grupām, kuru galvenie biroji atrodas valstīs, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā. Attiecībā uz nozīmīgām banku grupām, kas banku savienībā darbojas pārrobežu līmenī, ECB ir vienīgā uzraudzības iestāde, kura atbild par mātesuzņēmumu un visiem pārrobežu meitasuzņēmumiem vai filiālēm.

Attiecībā uz nozīmīgām banku grupām, kuras darbojas ārpus banku savienības, ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās – pastāvīgās, bet elastīgās struktūrās sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai starp iestādēm, kas atbild par pārrobežu banku grupu uzraudzību un ir iesaistītas to uzraudzībā. Uzraudzības iestāžu kolēģijas ļauj ECB izstrādāt saskaņotas uzraudzības pieejas un pieņemt saskaņotus lēmumus, kā arī nodrošināt kopīgas darba programmas ar citām uzraudzības iestādēm, kas ir iesaistītas tās pašas pārrobežu banku grupas uzraudzībā. ECB organizē kolēģijas, ja tā kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir iestāde, kas atbild par banku grupas konsolidēto uzraudzību. Ja ECB ir uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde un pārrauga konkrētas banku grupas iestādes, ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās, kad to uzaicina mītnes valsts uzraudzības iestāde.

2022. gadā uzraudzības iestāžu kolēģija darbojās 43 ECB tiešā uzraudzībā esošajās bankās. ECB bija kolēģijas mītnes valsts uzraudzības iestāde 25 gadījumos; 18 no šīm kolēģijām bija kolēģijas, kuru sastāvā bija tikai ES uzraudzības iestādes. ECB kā uzņēmēja iestāde piedalījās vēl 7 ES kolēģijās, kā arī 11 trešo valstu iestāžu izveidotajās kolēģijās. Turklāt tika noslēgti 29 rakstveida sadarbības un koordinācijas nolīgumi – sadarbības sistēmas –, par kuriem vienojās uzraugs un citi kolēģijas locekļi, lai koordinētu konfidenciālas informācijas ievadi un apmaiņu. ECB sagaida, ka 2023. gadā tiks izveidotas aptuveni astoņas jaunas uzraudzības iestāžu kolēģijas, kas nodrošinās atbilstību piemērojamajam regulējumam.

Transversālā komanda, kurā ir pārstāvji no trim direktorātiem, kas atbild par atsevišķu banku tiešo uzraudzību ārpus filiāles, sniedz pastāvīgu atbalstu kopējām uzraudzības komandām ar sadarbību saistīto pienākumu izpildē saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām (piemēram, grupas vienību kartēšana, galveno finanšu rādītāju apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un kolēģiju uzraudzības pārbaudes programma). Transversālā komanda arī veicina saskaņošanu un sekmē labāko uzraudzības praksi saistībā ar starptautisko sadarbību.

4.1.1.2. Sadarbības stiprināšana ar ES iestādēm, kas nav VUM dalībnieces

ECB mērķis ir turpināt uzlabot sadarbību uzraudzības jomā Eiropas līmenī, veicinot kopēju uzraudzības kultūru un cenšoties saskaņot uzraudzības praksi un metodoloģiju. Šajā nolūkā 2022. gadā ECB noslēdza daudzpusējo saprašanās memorandu (SM) ar sešu VUM neiesaistīto ES dalībvalstu (Čehijas, Dānijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas) nacionālajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar VUM regulas 3. panta 6. punktu. Šis saprašanās memorands paredz ciešāku sadarbību starp ECB un šīm iestādēm, lai veiktu nepieciešamos uzraudzības uzdevumus attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm un to pārrobežu struktūrvienībām. Tas ļaus nodrošināt plašāku informācijas apmaiņu, piemēram, par kiberincidentiem, kā arī ciešāku sadarbību, lai mazinātu Eiropas banku tirgu sadrumstalotības risku stresa laikā.^[59] ECB uzraudzības SM tiek publicēti ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

4.1.1.3. Sadarbība ar citām ES nozaru uzraudzības iestādēm un trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm

Finanšu konglomerāti ir finanšu grupas vai apakšgrupas, kas piedāvā pakalpojumus un produktus dažādos finanšu tirgu sektoros, piemēram, banku, apdrošināšanas un/vai ieguldījumu jomā. Daži no šiem konglomerātiem ir vienas no lielākajām finanšu grupām, kas darbojas finanšu tirgos un sniedz pakalpojumus pasaules mērogā.

Finanšu konglomerātu direktīvā ir noteikts, ka koordinējošajai iestādei un citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas veic finanšu konglomerātu papildu uzraudzību, ir jāievieš koordinācijas pasākumi, lai veicinātu iestāžu sadarbību. Attiecībā uz grupām, ko vada iestādes, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB, par šo koordinācijas pasākumu izveidi ir atbildīga ECB. Uzraudzības valde un Padome 2022. gadā apstiprināja koordinācijas pasākumus 16 nozīmīgu iestāžu vadīto finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai.

ECB 2022. gadā turpināja arī stiprināt sadarbību ar ES valstu tirgus iestādēm. Šajā kontekstā ECB un Itālijas Commissione Nazionale per le Società e la Borsa atjaunināja divpusējo saprašanās memorandu.

Visbeidzot, tika noslēgti divi uzraudzības saprašanās memorandi ar trešo valstu uzraudzības iestādēm – viens ar Kanādas Finanšu iestāžu uzrauga biroju un otrs ar Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūru.

4.1.2. SVF finanšu sektora novērtēšanas programmas

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu sektora novērtēšanas programmas (Financial Sector Assessment Programs; FSAP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi.

SVF 2018. gada FSAP novērtēja banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru euro zonā. ECB banku uzraudzība ir īstenojusi daudzus SVF ieteikumus savā uzraudzības praksē; vienlaikus ES likumdevēji ir strādājuši un pašlaik strādā ar ieteikumiem, kas prasa grozījumus ES tiesību aktos. Paredzams, ka SVF nākamo euro zonas FSAP sāks 2024. gadā.

2022. gadā SVF pabeidza nacionālās FSAP par Vāciju, Īriju un Somiju, kā arī sāka pārbaudi par Beļģiju. Šīs nacionālās FSAP novērtē tādus nebanku sektora aspektus kā iekšzemes apdrošināšana un makrouzraudzības sistēmas un iekļauj visaptverošu banku darbības novērtējumu, jo īpaši jautājumus, kuri ir mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu saistītos aspektus.

ECB iesaiste valstu SVF IV panta apspriedēs par Eiropas banku uzraudzībā esošajām valstīm attiecas uz mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar ECB pienākumiem šajās jomās.

4.2. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izstrādē

4.2.1. Dalība Finanšu stabilitātes padomes darbā

2022. gadā Finanšu stabilitātes padome (FSP) galveno uzmanību pievērsa finanšu politikas reakcijas koordinēšanai pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā, nebanku finanšu starpniecības noturības stiprināšanai, reaģēšanai uz tehnoloģisko jauninājumu radītajām problēmām, kā arī klimata pārmaiņu radīto finanšu risku novēršanai. Ņemot vērā mainīgo makroekonomisko un finanšu vidi, FSP pastiprināja ievainojamības uzraudzību un strādāja, lai stiprinātu finanšu sistēmas noturību.

Kā FSP locekle ECB banku uzraudzība aktīvi iesaistījās dažādos darba virzienos, piemēram: 1) gadskārtējā globālo sistēmiski nozīmīgo banku (G-SNB) noteikšanā, kas atspoguļoja Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pārbaudi par pārrobežu riska darījumu traktēšanu Eiropas banku savienībā; 2) darbā pie uzraudzības un regulatīvās pieejas ar klimatu saistītajiem riskiem, ar klimatu saistītās informācijas atklāšanai un klimata scenāriju analīzei atbilstoši jurisdikcijām; 3) publicētās politikas paketes par darbībām ar kriptoaktīviem apspriešanā; 4) darbā pie konsultatīvā dokumenta par lielākas konverģences sasniegšanu attiecībā uz ziņošanu par kiberincidentiem.

ECB banku uzraudzība visu gadu piedalījās FSP plenārsēdēs, Standartu ieviešanas pastāvīgās komitejas un Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas sanāksmēs. Tā piedalījās arī Noregulējuma vadības grupā un FSP Eiropas reģionālajā konsultatīvajā grupā.

ECB banku uzraudzība turpinās sniegt ieguldījumu FSP darbā, jo īpaši iepriekš minētajās jomās. Turklāt tā sadarbosies ar FSP trešo pušu risku un ārpakalpojumu jautājumos, sadarbībā ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju veiks banku globālo stresa testu, kā arī tai ir jauns uzdevums novērtēt G20 vērtspapīrošanas reformu ietekmi.

4.2.2. Ieguldījums Bāzeles procesā

2022. gadā ECB turpināja sniegt nozīmīgu ieguldījumu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (Basel Committee on Banking Supervision; BCBS) darbā. Tā aktīvi iesaistījās vairākos darbības virzienos, sniedzot eksperta zināšanas BCBS grupās un sadarbojoties ar BCBS locekļiem ES un visā pasaulē.

Galvenie šī darba atskaites punkti bija: 1) mērķpārbaudes pabeigšana attiecībā uz banku savienības pārrobežu riska darījumu traktēšanu globālo sistēmiski nozīmīgo banku (G-SNB) novērtēšanas metodoloģijā, kas skaidri apliecina progresu, kurš panākts banku savienības izveidē^[63]; 2) ar klimatu saistīto finanšu risku efektīvas pārvaldības un uzraudzības principu publicēšana, lai veicinātu uz noteiktiem principiem balstītu pieeju gan banku riska pārvaldības, gan uzraudzības iestāžu prakses uzlabošanai attiecībā uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu; 3) globālā prudenciālā standarta publicēšana attiecībā uz banku riska darījumiem ar kriptoaktīviem; 4) otrā novērtējuma ziņojuma, kurā tika vērtēta īstenoto Bāzeles reformu ietekme un efektivitāte saistībā ar rezervju izmantojamību un cikliskumu, publicēšana.

Papildus tam ECB piedalījās BCBS darba grupā Bāzeles pamatprincipu pārskatīšanai, kuras mērķis ir novērtēt, vai un, ja jā, kādi grozījumi ir nepieciešami efektīvas banku uzraudzības priekšnosacījumos, pamatprincipos un novērtēšanas metodoloģijā.

Turklāt ECB piedalījās vairākās ad hoc BCBS sanāksmēs, lai apspriestu pasaules banku sistēmas riskus un ievainojamību, kā arī Krievijas kara Ukrainā radīto ietekmi.

Visbeidzot, ECB turpināja būt BCBS darba grupas ar klimatu saistīto finanšu risku jautājumos un BCBS Politikas un standartu grupas, kas atbild par kopīgu prudenciālo standartu izstrādi un ieviešanu, līdzpriekšsēdētāja. 2022. gada oktobrī ECB Frankfurtē pie Mainas rīkoja pirmo Politikas un standartu grupas klātienes sanāksmi kopš pandēmijas sākuma.

4.2.3. Dalība Eiropas Banku iestādes darbā

2022. gadā ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi (EBI), lai veicinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un sekmētu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti. 2022. gadā turpinājās cieša sadarbība ar EBI ES mēroga stresa testu jomā, un ECB sniedza ieguldījumu 2023. gada ES mēroga stresa testu paketes sagatavošanā. ECB bija iesaistīta arī EBI regulatīvajā darbā, sniedzot ieguldījumu un atbalstu vairākos projektos, t. sk. izstrādāja EBI pamatnostādnes par banku portfeļa pozīciju procentu likmju riskiem un kredītriska starpības risku saistībā ar netirdzniecības portfeļa darbībām. ECB aktīvi piedalījās arī EBI darbā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzraugot riskus, enerģijas tirgus svārstīgumu, kā arī sankciju un kara ietekmi uz ekonomiku. Tā turpināja sniegt arī ieguldījumu EBI darbā saistībā ar suptech un priekšlikumiem tiesību aktam par kriptoaktīvu tirgiem un digitālās darbības noturību.

Turklāt ECB palīdzēja pabeigt EBI 2022. gada ES mēroga uzdevumu saistībā ar pārskatāmību, savlaicīgi nodrošinot precīzu uzraudzības datu sniegšanu par 98 nozīmīgām iestādēm, kas atrodas tās tiešā uzraudzībā. Šā uzdevuma izpilde sniedza sīku informāciju par bankām, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā.

ECB novērotāja statusā turpināja piedalīties EBI Pastāvīgajā komitejā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jautājumos un piedalījās vairākās darba grupās, no uzraudzības viedokļa sniedzot ieguldījumu regulatīvo dokumentu izstrādē, piemēram, pamatnostādņu par sadarbību un informācijas apmaiņu starp prudenciālās uzraudzības iestādēm, NILLTFN uzraudzības iestādēm un finanšu izlūkošanas vienībām izstrādē, kā arī pārskatīto SREP pamatnostādņu, kas sniedz norādījumus prudenciālās uzraudzības iestādēm par to, kā integrēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus SREP, izstrādē. Pēc pamatnostādņu izstrādes pabeigšanas ECB īstenoja no tiesiskā regulējuma izrietošos grozījumus un, ja bija nepieciešams, izveidoja jaunus iekšējos procesus, lai panāktu atbilstību noteikumiem (sk. 8. ielikumu).

ECB atbilstoši EBI priekšizpētē paredzētajam sadarbojās ar EBI un citām ieinteresētajām pusēm priekšlikuma par kopīgas konsultatīvās un koordinācijas komitejas izveidi izstrādē, lai atvieglotu integrētās pārskatu sniegšanas sistēmas, kuras mērķis ir mazināt bankām pārskatu sniegšanas slogu, sagatavošanu. 2022. gada 18. novembrī un 1. decembrī notika divi semināri valstu iestādēm, un 1. decembrī pievienojās arī nozares pārstāvji. Visi semināra dalībnieki pauda stingru atbalstu šai iniciatīvai un sagaida, ka 2023. gadā tiks izveidota Apvienotā banku ziņošanas komiteja, kurai tiks piešķirtas noteiktas pilnvaras un izstrādāts darba plāns.

Attiecībā uz EBI "ievērot vai precizēt" (comply-or-explain) procedūru ECB banku uzraudzība 2022. gadā paziņoja EBI par savu atbilstību attiecībā uz 15 pamatnostādnēm, kā dokumentēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. ECB banku uzraudzība ir apņēmusies ievērot visas piemērojamās vadlīnijas, ko izdevusi EBI vai Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.

5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā uz Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi (ES Padome), kā to paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB ir jāievēro atbilstīgās pārredzamības un pārskatatbildības prasības. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības sistēmas uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas sīkāk ir izklāstīta Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB saprašanās memorandā.

2022. gadā pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) un Uzraudzības valdes priekšsēdētāja tikšanās norisinājās klātienē Briselē. Priekšsēdētājs uzstājās ECON publiskajā uzklausīšanā, kurā 2022. gada 31. martā tika prezentēts ECB 2021. gada pārskats par uzraudzības darbību, kā arī divās kārtējās publiskajās uzklausīšanās 2022. gada 30. jūnijā un 1. decembrī. Diskusijās galvenokārt tika apspriesti finanšu sektora riski, ko rada Krievijas karš Ukrainā, makroekonomiskā vide, augstā inflācija, monetārās politikas normalizācija un enerģētikas krīze. Citi apspriestie jautājumi bija banku savienības stiprināšana, t. sk. Bāzeles III reformu īstenošana, ECB banku uzraudzības programma klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušanai uzraudzībā un kriptoaktīvu pakalpojumu uzraudzība.

Uzraudzības valdes priekšsēdētājs 2022. gadā atbildēja uz sešiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu rakstveida jautājumiem par banku uzraudzību. Visas atbildes vēstules tika publicētas. Vēstulēs tika aplūkoti dažādi temati, piemēram, Krievijas kara Ukrainā ietekme uz banku nozari, ar klimatu un vidi saistītie riski un hipotekāro kredītu procentu likmes.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB nodeva Eiropas Parlamentam arī Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus un Uzraudzības valdes semināru kopsavilkumus.

Turklāt, lai turpinātu veicināt dialogu starp Eiropas Parlamentu un ECB, kas ir daļa tās stingrās apņemšanās ievērot pārskatatbildību, ECB banku uzraudzība atbildēja uz Eiropas Parlamenta sniegtajiem komentāriem un ieteikumiem Rezolūcijā par banku savienību – 2021. gada ziņojums. Savā atbildē^[71] ECB sniedza komentārus par Eiropas banku sistēmas vispārējo stāvokli, digitālā euro ietekmi, dzimumu līdzsvaru finanšu iestādēs, ar klimatu un vidi saistītajiem riskiem, hipotēku īpašniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, pārredzamību un banku savienības izveides pabeigšanu.

Attiecībā uz mijiedarbību ar ES Padomi 2022. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs personīgi piedalījās divās viedokļu apmaiņās ar Eurogrupu – 4. aprīlī un 7. novembrī. Pirms diskusijām ar Eurogrupu ECB publicēja pārskatu par attiecīgajām ECB uzraudzības darbībām.^[72] Galvenie apspriestie temati bija Eiropas banku sistēmas vispārējais stāvoklis 2022. gada ārkārtējā makroekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē, kā arī uzraudzības prioritātes.

2022. gadā ECB sadarbojās arī ar Eiropas Revīzijas palātu (ERP) ar banku uzraudzību saistītu revīziju veikšanā, proti, ERP revīzijā par ECB darbības efektivitāti, uzraugot banku ienākumus nenesošu kredītu pārvaldību, kuru ir paredzēts pabeigt 2023. gadā.

Turklāt 2019. gadā ECB un ERP parakstītais saprašanās memorands atviegloja praktisko informācijas apmaiņu starp abām iestādēm saistībā ar turpmākajiem pasākumiem pēc ERP revīzijām par ECB banku uzraudzību. ECB uzrauga ECB adresēto ERP rekomendāciju īstenošanas statusu, un ERP veic arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas pēckontroles pasākumus. Šajā kontekstā 2022. gadā ERP turpināja pārskatīt pasākumus, ko ECB ir veikusi, lai ieviestu konstatējumus un ieteikumus, kas ir iekļauti pirmajā ERP ziņojumā par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) darbību un otrajā ERP ziņojumā par krīzes pārvaldību.^[73] Revīzijas palātas ziņojuma par krīzes pārvaldību turpmāko pasākumu rezultāti tika ietverti Revīzijas palātas ziņojumā par ES budžeta izpildi, kas tika publicēts 2022. gada novembrī.^[74]

5.2. Pārredzamība un komunikācija

ECB banku uzraudzība lielā mērā paļaujas uz digitālajiem kanāliem un platformām, lai savlaicīgi, pārredzami un efektīvi izplatītu informāciju. Lai labāk sazinātos ar plašāku sabiedrību, ECB turpināja izmantot vizuālos saziņas veidus, kā arī skaidrus un pieejamus tekstus. Lai izskaidrotu uzraudzību un banku pakalpojumu sniegšanu auditorijai ar atšķirīgu izglītību un profesionālo pieredzi, tika izmantoti dažādi formāti, piemēram, ieraksti sociālajos medijos, videoklipi, raidieraksti un emuāra ieraksti.

Šie saziņas līdzekļi arī palīdzēja pastiprināt galvenos vēstījumus, kas tika izplatīti ar tradicionāliem līdzekļiem, piemēram, runām un intervijām. 2022. gadā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uzstājās ar 26 runām, savukārt ECB pārstāvji Uzraudzības valdē uzstājās ar 13 runām. Kopā viņi sniedza 29 intervijas medijos un publicēja 9 emuāra ierakstus un viedokļus. Uzraudzības valdes priekšsēdētājs rīkoja arī preses konferenci par 2021. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātiem. ECB banku uzraudzība publicēja trīs raidieraksta epizodes un 23 paziņojumus presei un citus materiālus, t. sk. vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, pamatnostādnes bankām un uzraudzības statistiku. Ceturkšņa "Uzraudzības Biļetens", kas ir digitāls izdevums ar vairāk nekā 9000 abonentu, sniedza informāciju un atjauninājumus par notiekošajiem uzraudzības projektiem un konstatējumiem.

2022. gadā ECB banku uzraudzība publicēja pirmā klimata riska stresa testa kopējos rezultātus un sāka vienu sabiedrisko apspriešanu par būtiskas dalības procedūru rokasgrāmatas projektu. Tā arī ātri reaģēja uz krīzes situācijām, t. sk. nodrošināja pārredzamu komunikāciju par lēmumu saistībā ar Sberbank Europe AG nonākšanu vai iespējamu nonākšanu finanšu grūtībās. Tāpat kā iepriekšējos gados ECB banku uzraudzība sniedza informāciju par vairākām sankciju lietām. Turklāt ECB un Vienotā noregulējuma valde rīkoja savu pirmo kopīgo konferenci, kurā tika teiktas runas un notika ekspertu līmeņa diskusijas par banku savienības desmitgadi, darbības noturību, krīzes pārvaldību un banku nākotni.

Lai veicinātu dialogu starp ECB banku uzraudzību un ar banku nozari saistītos jautājumos iesaistītajiem nozares tirgus profesionāļiem, ECB rīkoja divas Banku uzraudzības tirgus kontaktgrupas sanāksmes. Grupa pārrunāja arī Eiropas banku sektora riska perspektīvas.

2022. gadā ECB atbildēja uz 1007 publiskiem jautājumiem par banku uzraudzības tematiem, piemēram, sniedza vispārīgu uzraudzības informāciju, atbildēja uz sūdzībām par bankām vai iespējamiem Eiropas tiesību aktu pārkāpumiem, informēja par atļaujām, klimata riska stresa testu un reakciju uz Krievijas sākto karu Ukrainā. Ar Apmeklētāju centra starpniecību ECB organizēja 6 klātienes un 5 virtuālās lekcijas par banku uzraudzību, kuras apmeklēja attiecīgi 182 un 187 dalībnieki, un uzņēma 963 apmeklētājus (617 klātienē un 346 virtuāli), kuri tika iepazīstināti ar ECB galvenajiem uzdevumiem un Eiropas banku uzraudzības pamatu.

5.3. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

5.3.1. Pieņemšana darbā

Parasti ECB banku uzraudzība vispirms izsludina vakances iekšēji, izņemot sākuma posma amatus, uz kuriem pieteikšanās tiek izsludināta ārējā tirgū. 2022. gadā banku uzraudzība uz ilgāka termiņa amatiem pieņēma darbā 24 ārējos kandidātus.

23. attēls

2022. gadā pieņemto darbinieku skaits pa darbinieku grupām

Sākuma posma amatiem analītiķu līmenī ECB banku uzraudzība bieži pieņem darbā kandidātus ar stažēšanās pieredzi. Bijušie praktikanti ar sākotnējo pieredzi banku uzraudzībā arī 2022. gadā bija talantu avots šīm pozīcijām.

2022. gadā ECB banku uzraudzība pieņēma darbā 131 praktikantu. Šajā pieņemšanā tika iekļauti praktikanti, kuri tika pieņemti darbā divās jaunās stažēšanās kampaņās. Pirmajā kampaņā seši ukraiņu praktikanti tika pieņemti darbā ar banku uzraudzības tēmām, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Otrajā kampaņā ECB banku uzraudzība pieņēma darbā četrus praktikantus ar autismu, realizējot daļu no ECB daudzveidības stratēģijas.

Ikgadējā rotācijā 45 darbinieki pārcēlās uz jaunu Kopējo uzraudzības komandu, lai izvairītos no uzraudzības pārņemšanas un veicinātu savu personīgo un profesionālo attīstību. Pirmo reizi mācībās tika iekļauts Horizontālās uzraudzības ģenerāldirektorāts, lai turpinātu stiprināt sadarbību starp horizontālo un vertikālo uzraudzību.

5.3.2. Apmaiņas programmas

Papildus VUM darbinieku apmaiņas programmai (sk. 5.4. iedaļu) banku uzraudzības darbības jomas pievienojās Šūmaņa programmai, kas ļauj Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas banku uzraudzības darbiniekiem strādāt dažādās iestādēs pie kopīgiem projektiem. ECB banku uzraudzība ierosināja divus projektus un atbalstīja trīs darbiniekus, kuri bija ieinteresēti iesaistīties citos projektos.

5.3.3. Spēju veidošana

2022. gadā ECB banku uzraudzība veica organizācijas gatavības novērtējumu un noteica trīs attīstības jomas: IT un kiberrisks, klimata risks un digitālā transformācija.

Šī trūkumu analīze bija VUM 2023. gada spēju veidošanas plāna pamats. Plāns ietvers pasākumus, kuri ļaus labāk identificēt un saskaņot talantus ar organizācijas vajadzībām, apmācību un citām mācību iespējām, kā arī uzlabot jaunu talantu piesaisti. Ņemot to vērā, VUM elastības rezervē 2023. gadam ir piešķirtas 17.5 amata vietas, lai atbalstītu iniciatīvas 3 attīstības jomās.

2022. gada beigās tika sākta apmaiņas programma starp ECB un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, lai veicinātu sadarbību finanšu konglomerātu uzraudzības jomā. Paredzams, ka no 2023. gada 1. februāra amata vietām apmainīsies divi darbinieki no katras organizācijas.

5.3.4. Daudzveidība un iekļaušana

ECB banku uzraudzība pēc būtības ir daudzveidīga organizācija, jo tajā strādā darbinieki no visas Eiropas; 9 % darbinieku ir vairākas tautības, 56 % ir vecāki un 46 % ir sievietes. Lai gan ECB banku uzraudzība ir apņēmusies veicināt daudzveidību un iekļaušanu holistiskā aspektā, dzimumu līdzsvars joprojām ir galvenā stratēģiskā prioritāte. ECB banku uzraudzībā strādājošo sieviešu īpatsvars dažādos hierarhijas līmeņos nedaudz atšķiras. Analītiķu līmenī sieviešu īpatsvars nav mainījies – 50 %. Ekspertu līmenī tas ir palielinājies par 2 procentpunktiem līdz 43 %. Komandu vadītāju līmenī šis īpatsvars ir samazinājies par 1 procentpunktu līdz 32%, bet vadības līmenī tas ir palielinājies par 2 procentpunktiem līdz 34%.

5.4. VUM integrācija

VUM integrācijas projekts, ko ECB Uzraudzības valde apstiprināja 2021. gadā, tika sākts 2022. gadā, un tajā var piedalīties pārstāvji no visām valstu kompetentajām iestādēm (VKI), valstu centrālajām bankām un ECB banku uzraudzības darbības jomām. Tika plānotas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija turpināt veicināt kopēju VUM kultūru un karjeras virzienus, radīt iespējas ciešāk sadarboties visā uzraudzības ciklā, uzlabot plānošanas integrāciju, turpināt izstrādāt VUM sadarbības rīkus un ieviest kopējas uzraudzības un apmācības tehnoloģijas.

Ir panākts ievērojams progress, lai atvieglotu piekļuvi informācijai un kopīgiem IT rīkiem, t. sk. paplašinātas piekļuves tiesības uzraudzības dokumentiem (ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem). Līdz ar to tika uzlabota arī koplietošanas pieredze SSMnet – intraneta platformā visiem darbiniekiem, kas strādā Eiropas banku uzraudzības jomā. Visu valstu uzraudzības iestāžu un ECB banku uzraudzības darbinieki turpināja veidot jaunu saturu SSMnet. Tas ietver arī dalīšanos galvenajos secinājumos, kas gūti pirmajā Eiropas banku uzraudzības apsekojumā par sadarbību VUM ietvaros, kā arī jauna satura vides izveidi, lai darbinieki varētu rast mobilitātes iespējas Eiropas banku uzraudzībā. ECB banku uzraudzība saņēma Centrālo banku sistēmas 2022. gada finanšu stabilitātes iniciatīvas balvu par SSMnet izveidi.

Darbinieku mobilitātes jomā VUM ietvaros, turpinot 2021. gadā izmēģināto VUM apmaiņas programmu, 2022. gadā četri darbinieku pāri no Banco de España un ECB piedalījās viena gada apmaiņas programmā. Turklāt tika radītas daudzas iespējas VKI uzraudzības darbiniekiem virtuāli sadarboties ekspertu grupās, kas nodarbojas ar galvenajiem uzraudzības jautājumiem. Pamatojoties uz šo pozitīvo pieredzi, tiek apsvērtas turpmākas īstermiņa sadarbības iespējas ar valstu uzraugiem tam piemērotos projektos.

2022. gadā tika sākta jauna ECB un VKI sadarbības forma: VUM centrs vērtspapīrošanas jomā sāka darboties, kā plānots, 2022. gada 1. aprīlī, un tagad tas palīdz ECB uzraudzīt riska saglabāšanas, pārredzamības un atkārtotas vērtspapīrošanas prasību izpildi^[75].

Ciešāka sadarbība tika veicināta arī klātienes pārbaužu kopienā, pamatojoties uz pašreizējo pārrobežu sadarbību. Turklāt izmēģinājuma programmas ietvaros, lai veicinātu ciešāku sadarbību šajās riska jomās, tika izveidoti divi kompetences centri – viens uzņēmējdarbības modeļu un rentabilitātes jomā un otrs procentu likmju riska banku portfelī jomā.

Uzraudzības apmācības jomā kopā ar pakalpojumu sniedzējiem INSEAD un Coursera tika ieviesti jauni formāti, lai pētītu digitālo pārveidi un inovāciju (sk. 5.5. iedaļu). Paredzams, ka, pateicoties ECB banku uzraudzības partnerībai ar Eiropas Universitātes institūtu, tiks radītas papildu apmācības un zināšanu apmaiņas iespējas.

Lai sagatavotu augsni ciešākai sadarbībai, tika pārskatīts uzraudzības plānošanas process, un tagad tas nodrošina ciešākas saiknes ar VKI. Pārskatītais process ietver periodiskus saskarsmes punktus ar Uzraudzības valdi un VKI riska analīzei un prioritāšu noteikšanai, kā arī agrīnus norādījumus par prioritārām ievainojamībām darbības plānošanas un organizatoriskās gatavības jomā.

5.5. VUM digitālā programma

Banku nozarē arvien vairāk tiek izmantotas tehnoloģijas un dati, un tas nozīmē, ka Eiropas banku uzraudzībai ir jāseko līdzi un jāveicina uzraudzības tehnoloģiju (suptech) izmantošana. Eiropas banku uzraudzība 2022. gadā izmantoja ievērojamus ieguvumus no 2020. gadā sāktās digitālās transformācijas. 14 suptech rīku darbības sākšana bija nozīmīgs pagrieziena punkts VUM digitalizācijas programmā. Līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 1100 uzraugu kā atbalstu ikdienas darbā aktīvi izmantoja jaunos suptech rīkus.

Kā spilgtu piemēru var minēt Virtuālo laboratoriju, kas ir veicinājusi sadarbību un digitālo apmaiņu Eiropas banku uzraudzībā, izmantojot modernu mākoņtehnoloģiju platformu un vienotu sadarbības un saziņas rīku kopumu ECB un VKI darbiniekiem. Virtuālā laboratorija arī veicina inovācijas, piedāvājot kodu un modeļu koplietošanas vidi datu zinātnes un mākslīgā intelekta (MI) projektu izstrādei. Arī nestrukturētu datu teksta analīzes platformā Athena ir ieviestas jaunas iespējas, piemēram, tēmu modelēšana, noskaņojuma analīze, automātiskā tulkošana, teksta kopsavilkuma veidošana un ieskata rīki. Tas ir ļāvis uzraugiem nekavējoties apstrādāt un analizēt daudzos dokumentus, ar kuriem viņi saskaras savā darbā. Turklāt Agora nodrošina vienotu visu Eiropas banku uzraudzībā izmantoto prudenciālo datu avotu, bet tīkla analītikas un progresīvas vizualizācijas pašapkalpošanās platforma Navi sniedz svarīgu informāciju par savienotajiem datiem, piemēram, par nozīmīgu iestāžu īpašumtiesību struktūru. Šie instrumenti kalpo uzraudzības iestāžu vajadzībām visā Eiropas banku uzraudzībā un veicina integrāciju.

Digitālā transformācija ietvēra arī kultūras un personāla kvalifikācijas celšanas iniciatīvas, lai uzraugi spētu apmierināt pašreizējās un nākotnes digitālās vajadzības. 2022. gadā, sadarbojoties ar vadošajām akadēmiskajām iestādēm, vairāk nekā 1000 uzraugu no VKI un ECB iesaistījās mācību iniciatīvās, piemēram, VUM MI mācību programmā un datu zinātnes skolā. Dažādi jauktie formāti, t. sk. klātienes sesijas un e-mācību moduļi, nodrošināja mūsdienīgu mācību pieredzi.

Šie digitālie centieni guva plašu ārēju atzinību – ECB jau otro gadu pēc kārtas saņēma Centrālo banku sistēmas FinTech RegTech starptautisko balvu, iegūstot to nominācijā Cloud Innovation par Virtuālās laboratorijas izveidi.

2022. gadā arī Eiropas banku uzraudzība sāka vērienīgu iniciatīvu, ko nosauca par Olympus projektu. Tā mērķis ir izveidot pamatu kopīgai un integrētai ECB un valstu uzraudzības iestāžu IT videi. Iniciatīvas ietvaros eksperti ir definējuši konkrētas darbības, lai nodrošinātu kopīgus un savienotus rīkus, netraucētu piekļuvi un navigāciju starp sistēmām, kopīgus IT standartus un uz datiem balstītu uzraudzību.

Visbeidzot, Eiropas banku uzraudzība veido suptech funkciju stabilam stāvoklim, lai apmierinātu pieaugošo vajadzību nodrošināt uzraudzību, kas balstās uz tehnoloģijām un datiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu, pastāvīgu inovāciju un efektīvu suptech ieviešanu un attīstību visā Eiropas banku uzraudzībā.

5.6. Lēmumu pieņemšana

5.6.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

2022. gadā ECB Uzraudzības valde tikās 23 sanāksmēs. Pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas notika divas sanāksmes Frankfurtē pie Mainas un viena Atēnās. Visas pārējās sanāksmes notika videokonferences veidā. Turklāt Uzraudzības valde organizēja piecus seminārus, lai apmainītos ar sākotnējiem viedokļiem par uzraudzības jautājumiem. Pēc Deutsche Bundesbank uzaicinājuma Uzraudzības valde 2022. gada oktobrī Berlīnē rīkoja arī stratēģisku izbraukuma sanāksmi, kurā tās locekļi tikās ar vietējo finanšu tehnoloģiju kopienu un apmainījās viedokļiem par turpmāko virzību VUM integrācijas jomā un iespējamiem uzraudzības efektivitātes uzlabošanas veidiem.

2022. gadā Uzraudzības valdes Koordinācijas komiteja^[76] rīkoja septiņas sanāksmes – visas notika videokonferences veidā.

Koordinācijas komiteja rīkoja 12 papildu sanāksmes, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta digitalizācijai, VUM procesu vienkāršošanai un VUM integrācijai. Visas šīs sanāksmes notika videokonferences veidā, un tajās varēja piedalīties visi Uzraudzības valdes locekļi, kas izteica vēlmi to darīt.

Uzraudzības valde

2022. gadā ECB pieņēma 2582 uzraudzības lēmumus^[77] par konkrētām uzraudzītajām iestādēm (2. shēma). No tiem 1360 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu par juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 1222 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar beziebildumu procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Šie skaitļi ietver 213 operācijas^[78] (piemēram, filiāļu dibināšanu), kuras ECB apstiprināja netieši, neiebilstot likumā noteiktajā termiņā.

Lielākā daļa uzraudzības lēmumu bija saistīti ar piemērotības un atbilstības novērtējumiem (44.9 %), SREP (8.7 %), valsts pilnvarām (9.7 %), iekšējiem modeļiem (8.5 %), pašu kapitālu (7.7 %) un ad hoc ziņojumiem (4.7 %).

Papildus ECB Padomei pieņemšanai iesniegtajiem galīgo lēmumu projektiem par konkrētām bankām Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontāliem jautājumiem. Īpaši šie lēmumi bija saistīti ar uzraudzības pasākumiem, lai novērstu gada sākumā pasliktinājušās ģeopolitiskās situācijas sekas, ar klimata riska stresa testa sagatavošanu un īstenošanu, ar atveseļošanas plāna novērtējumu vienkāršošanu un aktīvu kvalitātes novērtēšanas metodoloģijas pārskatīšanu. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūrvienības, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šajās struktūrvienībās bija ECB un VKI pārstāvji, un tās veica sagatavošanās darbu tādos jautājumos kā SREP metodoloģijas pārskatīšana attiecībā uz tirgus risku, kredītrisku un 2. pīlāra norādījumiem.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika izstrādāti publiski ceļveži, ziņojumi un pārskati, piemēram, pārskatītā ECB Rokasgrāmata par Savienības tiesību aktos noteiktajām izvēles iespējām un rīcības brīvību, Norādījumi par vērtspapīrošanas darījumu ziņošanu un ECB ziņojums par banku progresu virzībā uz pārredzamu informācijas atklāšanu par to ar klimatu un vidi saistīto risku profiliem.

Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūrā.^[79]

No 113 banku grupām, kuras 2022. gadā tieši uzraudzīja ECB, 32 lūdza saņemt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda (tāpat kā 2021. gadā).

2. shēma

Uzraudzības valdes 2022. gada lēmumi

5.6.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP) ir ECB struktūra, kas sastāv no individuāli un kolektīvi no ECB neatkarīgiem locekļiem, un APP ir uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, ja ir saņemts atbilstošs pieprasījums veikt pārskatīšanu.

2022. gadā VUM saņēma trīs lūgumus veikt administratīvu ECB uzraudzības lēmumu pārskatīšanu (7. tabula). Vienu no šiem pieprasījumiem pieteikuma iesniedzējs atsauca pēc tam, kad ECB bija noskaidrojusi šo jautājumu ar pieteikuma iesniedzēju ārpus APP procedūras. Otrajā gadījumā APP konstatēja, ka pieprasījums ir nepieņemams, jo paziņojums par pārskatīšanu ir nepilnīgs un neatbilst formālajām prasībām, kas ir noteiktas VUM regulā vai APP lēmumā.

Trešajā lietā APP pieņēma atzinumu, kurā ierosināja, ka Uzraudzības valdei būtu jāgroza apstrīdētais lēmums, jo īpaši tādēļ, lai vairāk atspoguļotu proporcionalitātes principu. Šajā lietā APP izmeklēšanas posmā ECB telpās rīkoja mutvārdu uzklausīšanu, kas prasītājam un ECB deva papildiespēju izteikt komentārus par apstrīdēto lēmumu.

2022. gada decembrī APP publicēja dokumentu par astoņu gadu pieredzi ECB uzraudzības lēmumu pārskatīšanā. Šajā dokumentā ir izklāstīta APP pārskatīšanas procedūra, galvenās APP analizētās procesuālās un materiāltiesiskās problēmas un jautājumi, kā arī kritēriji, uz kuriem tā balstīja savus atzinumus.

2022. gadā APP vadīja Končeta Breskia-Morra (Concetta Brescia Morra). Pārējie tās locekļi bija Penti Hakarainens (Pentti Hakkarainen) (kopš 2022. gada 1. februāra, priekšsēdētāja vietnieks), F. Havjers Aristegi Jaņjess (F. Javier Aríztegui Yáñez), Andrē Kamileri (André Camilleri) un Renē Šmits (René Smits). Aizstājēji bija Kristiāna Kempila (Christiane Campill) un Damirs Odaks (Damir Odak). Penti Hakarainens tika iecelts par priekšsēdētāju no 2023. gada 1. janvāra. Pašreizējais APP sastāvs ir aplūkojams ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

7. tabula

APP veikto pārskatīšanu skaits

5.6.3. Pārskatītās ECB pārstāvju interešu jomas Uzraudzības valdē

Saskaņā ar VUM regulu un Lēmumu ECB 2014/4^[80] ECB Padome ieceļ Uzraudzības valdē četrus ECB pārstāvjus, un neviens no viņiem neveic pienākumus, kas tieši saistīti ar ECB monetāro funkciju, vai pienākumus VKI.

Pašreizējie ECB pārstāvji Uzraudzības valdē ir Kerstina af Jočnika, Eduārs Fernandess-Bollo, Elizabete Makola un Anneli Tuominena. Savā ikdienas darbā pārstāvji atbalsta Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un pārstāv ECB banku uzraudzību gan iekšēji, gan ārēji.

Pēc Anneli Tuominenas iecelšanas amatā 2022. gada 15. jūnijā ECB pārstāvju interešu jomas Uzraudzības valdē tika pārskatītas un ir sadalītas, kā norādīts 8. tabula.

8. tabula

ECB pārstāvju interešu jomas Uzraudzības valdē

5.7. Rīcības kodeksa īstenošana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izstrādājusi ētikas regulējumu augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido vienots Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss , īpaša nodaļa ECB Personāla nolikumā un Pamatnostādne, ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus. Sistēmas ieviešanu un tālāku pilnveidošanu atbalsta ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs (Compliance and Governance Office; CGO) un Ētikas un atbilstības komiteja.

Pēc ECB neatkarīgās Ētikas komitejas priekšlikuma ECB Padome 2022. gada novembrī pieņēma pilnveidotu Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodeksu, ieviešot papildu ierobežojumus privātajiem finanšu darījumiem, kā arī stingrākus pārredzamības pienākumus^[81]. No 2023. gada 1. janvāra augsta līmeņa amatpersonām ir atļauts iegādāties tikai plaši diversificētus instrumentus ar vidēja termiņa līdz ilgtermiņa ieguldījumu mērķi, un tām ir jāiesniedz saraksti ar privātiem finanšu darījumiem, kas veikti iepriekšējā kalendārajā gadā.

Saskaņā ar savām pilnvarām Ētikas komiteja veica gadskārtējo Uzraudzības valdes locekļu interešu deklarāciju novērtējumu pirms to publicēšanas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Tā arī atbildēja uz banku uzraudzībā iesaistīto augsta līmeņa ECB amatpersonu iesniegtajiem konsultāciju pieprasījumiem un saistībā ar to sniedza 15 atzinumus, no kuriem lielākā daļa attiecās uz pēcnodarbinātības darbībām. Saskaņā ar savu pārredzamības politiku ECB turpināja publicēt Ētikas komitejas atzinumus par interešu konflikta gadījumiem un algotu darbu pēc pilnvaru termiņa beigām un kopš 2022. gada februāra arī par plānotajām privātajām darbībām.^[82]

2022. gadā CGO ieviesa ētikas tērzēšanas robotu, lai ātri atbildētu darbiniekiem uz vienkāršiem ētikas jautājumiem. Šī automatizācija samazināja pieprasījumu, kuru apstrādei bija nepieciešams CGO darbinieku ieguldījums, skaitu par gandrīz 20 % – no aptuveni 2050 pieprasījumiem 2021. gadā līdz 1690 pieprasījumiem 2022. gadā. Aptuveni 42 % konsultāciju pieprasījumu iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki.

24. attēls

Pārskats par 2022. gadā saņemtajiem ECB banku uzraudzības personāla pieprasījumiem

CGO turpināja nodrošināt darbiniekiem specializētus mācību kursus un e-mācību programmas, kā arī organizēja informatīvas kampaņas par ētikas regulējumu, piemēram, Ētikas izpratnes nedēļu un Atvērtās ētikas dienas jaunpienācējiem. 2022. gada izpratnes veicināšanas kampaņā uzmanība tika pievērsta arī ECB pēcnodarbinātības ierobežojumiem un noteikumiem sarunās par potenciālo profesionālo darbību^[83]. Lai izvairītos no faktiskām vai šķietamām "rotējošo durvju" situācijām, CGO izvērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, darbiniekiem apsverot privātā sektora darba piedāvājumus, un sniedza konsultācijas par piemērojamajiem noteikumiem un interešu konfliktu mazināšanas pasākumiem.

Trim banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem, kuri atkāpās no amata 2022. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu tika piemērots pagaidu aizliegums sākt citu profesionālo darbību. Deviņos gadījumos tika piemēroti papildu drošības pasākumi, piemēram, uzdevumu pārdale, darbinieku pārcelšana citā amatā un/vai piekļuves tiesību samazināšana, lai izvairītos no situācijas, ka darbinieki strauji mainās, un faktiski ieviestu atteikšanās periodu.

CGO veica regulāru darbinieku un augsta līmeņa ECB amatpersonu privāto finanšu darījumu atbilstības uzraudzību. Tāpat kā iepriekšējos gados tika konstatēts tikai neliels neatbilstības gadījumu skaits, no kuriem aptuveni puse bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra ļaunprātību vai citas nopietnas neatbilstības.

Lai atspoguļotu pieaugošo ētikas un atbilstības nozīmi, Ētikas un atbilstības konference tika pārveidota par Ētikas un atbilstības komiteju (Ethics and Compliance Committee; ECC). Pēc pilnveidotā VUM ētikas regulējuma pieņemšanas 2021. gadā ECC veicināja to, ka VKI, kuras piedalās VUM, piemēro saskaņotus un konsekventus jaunos noteikumus. Šajā nolūkā ECC atbalstīja uzdevuma izpildi, piedaloties regulārā viedokļu apmaiņā un sniedzot konsultācijas un informāciju par labāko praksi.

5.8. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2022. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības princips galvenokārt tika piemērots informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu^[84] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, ar kuru atļauta piekļuve informācijai, kas attiecas uz anonimizētiem datiem vai sensitīvu informāciju, kura nav politikas informācija, ko politikas funkcijas piešķir tiešā veidā. ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanā nebija nepieciešama.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaiste tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām vai politiski jutīgiem vērtējumiem. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta, pamatojoties uz "nepieciešams zināt" prasību, pēc uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka prasība par nepieciešamību zināt tiek ievērota visos attiecīgajos laikposmos.

Attiecībā uz datiem, kas saistīti ar Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz banku sektoru, 2022. gada februārī Valde aktivizēja Lēmuma ECB/2014/39 8. pantā paredzēto ārkārtas noteikumu. Līdz ar to Valdei vairs nebija nepieciešams atsevišķi apstiprināt saistītās informācijas apmaiņu, stingri ievērojot "nepieciešams zināt" prasību. 2021. gadā šis atbrīvojums tika piemērots vairākām datu apmaiņām par banku datiem, kas iegūti saistībā ar Covid-19. Kā minēts iepriekš, piekļuve datiem tika piešķirta, pamatojoties uz nepieciešamību zināt, pēc uzņēmējdarbības gadījuma izvērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka prasība par informācijas nepieciešamību vienmēr ir izpildīta.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nebija radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nebija nepieciešama.

5.9. Datu sniegšanas regulējums

5.9.1. Datu ziņošanas sistēmas attīstība

ECB centralizētā datu iesniegšanas platforma (CASPER) ļauj ārējām organizācijām droši iesniegt ECB strukturētus datus, izmantojot ECB identitātes portālu, lai veiktu centrālo identifikāciju. Dati tiek automātiski apstiprināti, un rezultātus var apspriest ar attiecīgajām ECB komandām, izmantojot platformu. 2022. gadā CASPER bija 3100 iekšējo un ārējo lietotāju, sasniedzot nozīmīgu lietošanas testa atskaites punktu. ECB turpinās izmantot CASPER, lai apkopotu banku ad hoc uzraudzības pieprasījumus, aizstājot mazāk efektīvos procesus, piemēram, informācijas apmaiņu e-pastā vai koplietošanas mapes.

2022. gadā ECB un VKI guva ievērojamus panākumus, īstenojot pasākumus, lai vēl vairāk saskaņotu uzraudzības datu vākšanas kopējo praksi, izmantojot "secīgo pieeju".^[85] Galīgo prasību, kas jāīsteno ECB un VKI, mērķis ir izveidot kopīgu standartu minimumu, lai saskaņotu VUM izmantotās pieejas uzraudzības datu vākšanai, apstiprināšanai un izplatīšanai un radītu uzraudzītajām iestādēm līdzvērtīgus apstākļus.

VUM visaptverošās datu vākšanas datubāzes^[86] mērķis ir samazināt ziņošanas slogu bankām, novēršot dublētus datu pieprasījumus, ko VUM ietvaros nosūta uzraugi. 2022. gadā datubāze tika regulāri atjaunināta un izmantota tematiskajos pārskatos par ziņošanas prasību racionalizēšanu un pirms jaunu horizontālo pieprasījumu iesniegšanas nozīmīgām iestādēm.

2022. gadā ECB paplašināja banku uzraudzības tīmekļvietnes uzraudzības datu iedaļā publicētās banku ceturkšņa uzraudzības statistikas saturu, no 2022. gada aprīļa publicējot jaunus rādītājus par kredītiem un avansiem, kuriem tiek veikta vērtības samazināšanās pārbaude (posmi). Turklāt, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, ECB sāka publicēt neto stabilā finansējuma rādītāju un ienākumus nenesošo kredītu rādītāju, neieskaitot naudas atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus. Statistikas uzskatāmība tika ievērojami uzlabota, ECB banku uzraudzības tīmekļvietnes sākumlapā ievietojot vizuālu baneri, kas sniedz ieskatu galvenajos rādītājos, uzreiz tajā ielūkojoties. Pirmo reizi ECB publicēja arī atsevišķu iestāžu 3. pīlāra informāciju par noteiktām darījuma partnera kredītriska atklāšanas veidnēm. ECB saskaņoja izvēlēto 3. pīlāra informācijas izpaušanu un regulatīvo pārskatu sniegšanu, kā rezultātā būtiski uzlabojās datu saskaņotība.

5.9.2. Informācijas pārvaldība

VUM informācijas pārvaldības sistēma (IMAS) ir integrēts IT pamatsistēmu kopums, ko ikdienā izmanto Eiropas banku uzraudzības iestādes un to uzraudzītās sabiedrības. Komplektā ietilpst procesu lietojumprogrammas, kas ir paredzētas uzraudzības iestāžu ikdienas uzdevumu veikšanai (IMAS), pārskatu un analītikas pakalpojums uzraudzības pārskatu iegūšanai un darbam ar tiem (IDRA) un tīmekļa lietojumprogramma, kas ir paredzēta uzraudzītajām bankām, lai digitāli sazinātos ar uzraudzības iestādēm un iesniegtu pieteikumus un paziņojumus, izmantojot tiešsaistes veidlapas (IMAS portāls). IMAS integrē jaunizstrādātos suptech rīkus, ja tas ir lietderīgi un nepieciešami.

2022. gadā IMAS turpināja attīstīties atbilstoši pārmaiņām finanšu sistēmā un tās regulatīvajā ietvarā, kā arī pārmaiņām VUM metodoloģijā un stratēģijā. Jauninājumi 2022. gadā ietekmēja uzraudzības pamatprocesus un ietvēra: 1) IMAS pievienotās jaunās procedūras, lai atspoguļotu atjaunināto SREP metodoloģiju 2022. gadam; 2) uzlabojumus ziņošanas rezultātos, ko saņem VUM lēmējinstitūcijas; 3) jaunu iestāžu nozīmīguma novērtējuma un reģistra moduli; 4) uzraudzības konstatējumu un ar tiem saistīto uzraudzības pasākumu izsekošanas un pārraudzības moduļa atjauninājumu; 5) īpašu elementu ieviešanu saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Vienlaikus tika veikti nozīmīgi IMAS pamatinfrastruktūras tehniskie uzlabojumi, lai nodrošinātu tās integrāciju ar citām ECB sistēmām, piemēram, suptech lietojumprogrammām.

2022. gadā IMAS portāls tika papildināts ar jauniem uzraudzības procesiem, proti, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību pieteikumu iesniegšanu jaunu licenču saņemšanai, nozīmīgu uzraudzīto grupu finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprināšanu un atbrīvojumu piešķiršanu, brīvprātīgu licences atsaukšanu, kā arī ar paziņojumiem par nebūtiskām modeļa pārmaiņām un paziņojumiem par ārpakalpojumu līgumiem. Papildu uzlabojumi procedūrās, kas jau tiek apstrādātas IMAS portālā, ietver vienotu ievades veidlapu pieteikumiem par piemērotību un atbilstību, kā arī uzlabotu ievades veidlapu pārrobežu darbības atļauju saņemšanas pieteikumiem saskaņā ar atjauninātajām Eiropas Banku iestādes vadlīnijām.

6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

6.1. 2022. gada izdevumi

VUM regulā ir noteikts, ka ECB jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu efektīvi veikt uzraudzības uzdevumus. Šos resursus finansē no uzraudzības maksas, ko maksā ECB tieši un netieši uzraugāmās iestādes.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Saistītos izdevumus veido ECB banku uzraudzības funkcijas tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija balstās arī uz koplietojamiem pakalpojumiem, ko nodrošina ECB esošās atbalsta darbības jomas^[87].

Lēmējinstitūcija par ECB budžetu ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu un konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja, ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. Budžeta komiteja palīdz Padomei, sniedzot tai ECB budžeta plānošanas un uzraudzības ziņojumu novērtējumu.

2022. gadā faktiskie gada izdevumi ECB uzraudzības uzdevumiem bija 593.8 milj. euro, kas ir par 4.9 % mazāk nekā 2022. gada martā paziņotā aplēse 624.1 milj. euro apmērā.

Izdevumi par uzraudzības uzdevumiem 2022. gadā palielinājās par 2.8 % salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tie bija 577.5 milj. euro. Tas atspoguļo notiekošo pakāpenisko atgriešanos ierastākā banku uzraudzības līmenī, īpaši attiecībā uz nozīmīgu iestāžu tiešo uzraudzību, kur klātienes pārbaužu skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī (sk. 1.3.2. iedaļu). Horizontālo uzdevumu un specializēto pakalpojumu izmaksu pieaugumu var skaidrot ar banku uzraudzībai paredzēto IT sistēmu nepārtraukto attīstību un uzlabojumiem. Sīkāku informāciju par šīm aktivitātēm skatīt 5.9. iedaļā.

9. tabula

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc funkcijām (2020–2022)

(milj. euro)

9. tabula norādīto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no uzraudzīto iestāžu ikgadējām uzraudzības maksām, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga iestāde. Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas^[88] 8. pantā par gada uzraudzības maksu apmēra sadali ietverto metodoloģiju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem, tiek sadalītas proporcionāli, pamatojoties uz nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksu pilno apmēru un attiecīgi mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksām. Par katru grupu norādītās izmaksas ietver to koplietošanas pakalpojumu sadali, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas.

10. tabula sniedz detalizētāku informāciju par izdevumiem, jo īpaši pamatojoties uz veiktajām darbībām:

• neklātienes uzraudzība un pārraudzība, ieskaitot izmaksas par ECB dalību KUK un mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības darbībām;
• ECB dalība klātienes pārbaudēs, t. sk. pārrobežu pārbaudēs;
• politikas, konsultatīvās un normatīvās funkcijas, t. sk. nozīmīguma novērtējumi, atļauju izsniegšana, sadarbība ar citiem dienestiem, metodoloģija un plānošana, uzraudzības kvalitātes kontrole, izpildes un sankciju procedūras u. tml.;
• krīzes pārvaldība;
• makrouzraudzības uzdevumi, t. sk. ar stresa testēšanu un uzraudzības politikām saistītie uzdevumi;
• ar datu ziņošanas sistēmu saistītā uzraudzības statistika;
• Uzraudzības valdes, tās Sekretariāta un juridisko dienestu lēmumu pieņemšana.

10. tabula

Izdevumi par ECB uzraudzības uzdevumu veikšanu

(milj. euro)

Izdevumi saistībā ar klātienes pārbaudēm 2022. gadā palielinājās par gandrīz 60 %, atspoguļojot atgriešanos ierastākā klātienes pārbaužu režīmā pēc ilgstošā attālinātā darba, un klātienes pārbaužu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī. Banku uzraudzībai paredzēto IT sistēmu pastāvīgie uzlabojumi palielināja politikas, konsultāciju un regulatīvo funkciju izmaksas. Šajās funkcijās atspoguļota arī 2022. gadā ar uzraudzības tehnoloģijām (suptech projektiem) saistīto izmaksu pārdale no Uzraudzības valdes, Sekretariāta un uzraudzības tiesību funkcijas. Izdevumu pieaugumu prudenciālās uzraudzības jomā daļēji kompensēja izdevumu samazinājums makroprudenciālo uzdevumu veikšanai, jo 2022. gadā netika veikts Eiropas Banku iestādes stresa tests, kas tiek veikts reizi divos gados.

Savu iekšējo resursu papildināšanai ECB piesaista ārējos konsultāciju pakalpojumus, lai nodrošinātu vai nu specializētu padziļinātu zināšanu, vai integrētu konsultāciju sniegšanu saskaņā ar kvalificētām iekšējām pamatnostādnēm, tādējādi risinot pagaidu resursu trūkumu. 2022. gadā ECB kopumā par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar pamata uzraudzības uzdevumiem iztērēja 40.8 milj. euro, kas ir par 2.0 milj. euro vairāk nekā 2021. gadā. Šie izdevumi ietvēra 13.2 milj. euro IT sistēmu attīstībai, 7.0 milj. euro visaptverošiem novērtējumiem un 20.0 milj. euro uzraudzības uzdevumu veikšanai klātienē, t. sk. pārrobežu komandējumiem. Sīkāku informāciju par šīm aktivitātēm skatīt 1. nodaļā. Turklāt konsultāciju izmaksas 10.4 milj. euro apmērā tika tieši attiecinātas uz banku uzraudzību. Šīs izmaksas radās jomās, kas atbalsta banku uzraudzības funkciju, un galvenokārt bija saistītas ar IT sistēmu ekspluatāciju un attīstības nodrošināšanu.

2022. gadā ievērojami palielinājās ar nozīmīgu iestāžu un mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības darbībām saistītie komandējumu izdevumi, un to apmērs bija 6.8 milj. euro, pieaugot no 0.3 milj. euro 2021. gadā. Tas atspoguļo atgriešanos ierastākā klātienes uzraudzības līmenī.

Izmaksu sadalījums starp izdevumiem, kas tieši attiecināmi uz ECB banku uzraudzību, un izdevumiem par koplietošanas pakalpojumiem kopumā bija līdzīgs kā iepriekšējā gadā (25. attēls).

25. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc to kategorijām

(milj. euro)

Tieši attiecināmos izdevumus veido galvenās uzraudzības personāla izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (t. sk. ar visaptverošiem novērtējumiem saistītās izmaksas), citi darbības izdevumi, piemēram, par komandējumiem un mācībām, specializētajām informācijas tehnoloģijām, tādām kā IMAS un Stresa testu kontu pārskatu platforma (STAR), un ar tām saistītajiem projektiem, kā arī suptech.

Koplietojamo pakalpojumu kategorijā ietilpst pakalpojumi, kurus izmanto gan centrālo banku darbības funkcija, gan banku uzraudzības funkcija un kuri tiek grupēti šādi: telpu un aprīkojuma pakalpojumi, cilvēkresursu pakalpojumi, koplietojamie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, koplietojamie juridiskie, revīzijas un administratīvie pakalpojumi, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumi un citi. Šo koplietošanas pakalpojumu izmaksas tiek sadalītas starp katru funkciju, izmantojot izmaksu sadales mehānismu, kurā piemēro tādus nozares standarta rādītājus kā pilnas slodzes ekvivalenti, biroja platība un tulkošanas pieprasījumu apjoms. Tā kā ECB ir apņēmusies neatlaidīgi tiekties uz efektivitātes uzlabojumiem, tā regulāri pilnveido izmaksu sadalījuma metriku.

2022. gadā kopējie faktiskie izdevumi bija 593.8 milj. euro. Tieši attiecināmie izdevumi sasniedza 351.4 milj. euro, bet izdevumi par koplietojamiem pakalpojumiem – 242.4 milj. euro, attiecīgi 59.2 % un 40.8 % no faktiskajiem izdevumiem (kas kopumā ir līdzīgi kā 2021. gadā, kad tie bija attiecīgi 58.5 % un 41.5 %).

IMAS un STAR amortizācija 2022. gadā izdevumus par tieši attiecināmiem informācijas tehnoloģiju un saistītajiem projektiem palielināja līdz 22.9 milj. euro. Tieši attiecināmie izdevumi par suptech bija 20.8 milj. euro. Citu darbības izdevumu pieaugums atspoguļo izdevumus, kas radušies, pakāpeniski atgriežoties ierastākā klātienes uzraudzības līmenī.

Izdevumi par koplietošanas pakalpojumiem 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu nedaudz – par 2.8 milj. euro – palielinājās. Pieaugums vērojams lielākajā daļā izmaksu kategoriju, kas galvenokārt atspoguļo atgriešanos ierastākā darbības līmenī.

6.2. Banku uzraudzības maksu perspektīvas 2023. gadā

Ņemot vērā līdzšinējos un paredzamos izdevumus, ECB, aplēšot izdevumus 2023. gadam, turpināja izmantot konservatīvu pieeju, kā rezultātā aplēstā uzraudzības maksa 2023. gadam ir 649.0 milj. euro. ECB budžeta maksimālais apmērs uzraudzības uzdevumiem 2023. gadā ir 705.6 milj. euro. Šajā aplēsē ir ņemta vērā paredzamā pašreizējā atgriešanās ierastākā darbības līmenī, jaunu IT pakalpojumu ieviešana saistībā ar pašreizējiem ieguldījumiem suptech projektos, kā arī konsultāciju izmaksu internalizācija, kas ir saistīta ar klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izpēti, ko kompensē konsultāciju izdevumu samazinājums.

Saskaņā ar apņemšanos līdz 2023. gadam stabilizēt visas organizācijas izmaksas, ECB paredz stabilizēt plānotos izdevumus atbilstoši tās pašreizējām pilnvarām. Tomēr tas notiks elastīgi, reaģējot uz negaidītiem ārējiem faktoriem. Ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ECB saglabā stabilizācijas mērķi, ņemot vērā arī inflācijas ietekmi.

11. tabula

Plānotās ECB banku uzraudzības 2023. gada izmaksas funkciju dalījumā

(milj. euro)

2023. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2024. gadā, būs zināma tikai maksas perioda beigās, un tā ietvers faktiskos izdevumus par visu 2023. gadu, kas koriģēti atbilstoši summām, kuras atmaksātas vai iekasētas no atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, nokavējuma procentiem un neatgūstamām maksām. Tiek lēsts, ka 2023. gadā no katras kategorijas iekasējamās kopējās summas attiecība būs 95.3 % nozīmīgām iestādēm un 4.7 % mazāk nozīmīgām iestādēm.

12. tabula

ECB uzraudzības uzdevumu 2023. gada izdevumu tāme

(milj. euro)

6.3. Uzraudzības maksu regulējums 2022. gadā

VUM regula kopā ar Uzraudzības maksu regulu nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula un ar to saistītais Lēmums^[89] nosaka metodes: 1) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; 2) katras uzraudzītās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; 3) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.

6.3.1. Kopējā par 2022. gada maksas periodu iekasējamā summa

Ikgadējā uzraudzības maksa, kas iekasējama par 2022. gada maksas periodu, ir 593.7 milj. euro. To gandrīz pilnībā veido faktiskās gada izmaksas 2022. gadam 593.8 milj. euro apmērā – ar korekcijām 37 690 euro apmērā par atmaksu (neto) atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem un 133 955 euro apmērā par saņemtajiem kavējuma procentiem, kas veido kopējo korekciju 96 265 euro apmērā.

Gada uzraudzības maksu var koriģēt arī par norakstītajām summām, kuras nebija iespējams iekasēt. Šāda korekcija 2022. gadā nebija nepieciešama.

Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraugāmās iestādes statusa – nozīmīga vai mazāk nozīmīga iestāde –, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes. Izdevumi tiek sadalīti pa iestāžu kategorijām, pamatojoties uz metodoloģiju, kas ļauj veikt pastāvīgus uzlabojumus un savlaicīgas korekcijas, nodrošinot, ka sadalījums laika gaitā nepārtraukti uzlabojas.

2022. gadā no nozīmīgām iestādēm iekasējamā kopējā summa ir 566.7 milj. euro, no mazāk nozīmīgām iestādēm tā ir 27.0 milj. euro, kas attiecīgi veido 95.5 % un 4.5 % no kopējām banku uzraudzības izmaksām.

13. tabula

Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas

(milj. euro)

6.3.2. Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus. Lielākajai daļai banku datu atsauces datums ir iepriekšējā gada 31. decembris. Bankām, kuras maksas periodā tiek no jauna uzraudzītas augstākajā konsolidācijas līmenī, ECB ņem vērā aktīvu kopsummu un kopējo riska darījumu vērtību, ko banka uzrādījusi atsauces datumā, kurš ir vistuvāk 31. decembrim. Pēc tam tā izmanto šos skaitļus, lai aprēķinātu maksas mainīgo komponenti par visiem mēnešiem, par kuriem maksas parādniekam ir jāmaksā uzraudzības maksa.^[90] Tad katrai bankai aprēķināto uzraudzības maksu iekasē kā gada maksājumu.

3. shēma

Maksas mainīgo komponenti nosaka bankas nozīmīgums un riska profils

Uzraudzības maksa tiek noteikta augstākajā konsolidācijas līmenī dalībvalstīs, kas piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā. To veido maksas mainīgā komponente un maksas minimālā komponente. Otrā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10 % no kopējās iekasējamās summas. Vismazākajām nozīmīgākajām bankām, kuru kopējie aktīvi ir 10 mljrd. euro vai mazāk, un mazāk nozīmīgajām bankām, kuru kopējie aktīvi ir 1 mljrd. euro vai mazāk, minimālā maksas daļa tiek samazināta par pusi.

Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu uzraudzības maksa ir jāgroza, ja notiek pārmaiņas konkrētas bankas situācijā: 1) mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes par mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; 2) ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; 3) esošā atļauja ir anulēta. Pāreja uz ex-post rēķiniem nozīmēja, ka lielākā daļa gada laikā notikušo pārmaiņu saistībā ar 7. pantu tika iekļauta standarta maksas aprēķinos. Rezultātā jaunie ECB pieņemtie lēmumi par uzraudzības maksām 2022. gadā bija tikai par 37 690 euro, un tie ir iekļauti gada uzraudzības maksās, par kurām rēķini tiks izrakstīti 2022. gada maksas periodā.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti ar lietderīgu praktisko informāciju un ir pieejami visās oficiālajās ES valodās.

6.4. Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesības noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus, ja tās nav ievērojušas piemērojamos ES banku tiesību aktus (t. sk. ECB uzraudzības lēmumus) par prudenciālajām prasībām. Attiecīgie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksu, kā arī netiek ņemti vērā šādu sodu atmaksājumi, ja iepriekšējie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai atcelti. Tā vietā attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. 2022. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem veidoja 12.2 milj. euro.

7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtos juridiskos instrumentus veido regulas, lēmumi, pamatnostādnes, ieteikumi un norādījumi VKI (minēti VUM regulas 9. panta 1. punkta 3. apakšpunktā un VUM Pamatregulas 22. pantā). Šajā iedaļā uzskaitīti tiesību akti par banku uzraudzību, kurus ECB pieņēma 2022. gadā un publicēja "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un EUR-Lex. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

7.1. ECB regulas

ECB/2022/14
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 25. marta Regula (ES) Nr. 2022/504, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 2016/445 par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (ECB/2022/14) (OV L 102, 30.03.2022., 11. lpp.).

7.2. Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

ECB/2022/2
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 19. janvāra Lēmums (ES) Nr. 2022/134, ar kuru paredz kopīgus noteikumus par to, kā Eiropas Centrālā banka nosūta uzraudzības informāciju iestādēm un struktūrām, lai veiktu tai ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 uzticētos uzdevumus (ECB/2022/2) (OV L 20, 31.01.2022., 275. lpp.).

ECB/2022/6
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 18. februāra Lēmums (ES) Nr. 2022/368, ar ko groza Lēmumu (ES) Nr. 2015/2218 par procedūru, kādā darbiniekiem nepiemēro pieņēmumu, ka tiem ir būtiska ietekme uz uzraudzītās kredītiestādes riska profilu (ECB/2022/6) (OV L 69, 04.03.2022., 117. lpp.).

ECB/2022/7
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 1. marta Lēmums (ES) Nr. 2022/514 par 2021. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2022/7) (OV L 103, 31.03.2022., 14. lpp.).

ECB/2022/12
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 25. marta Pamatnostādne (ES) Nr. 2022/508, ar ko groza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) Nr. 2017/697 par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9) (ECB/2022/12) (OV L 102, 30.03.2022., 34. lpp.).

ECB/2022/13
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 25. marta Ieteikums, ar ko groza Ieteikumu ECB/2017/10 par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2022/13) (OV C 142, 30.03.2022., 1. lpp.).

ECB/2022/33
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 10. oktobra Lēmums (ES) Nr. 2022/1981 par to, kā kompetentās iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus (ECB/2022/33) (OV L 272, 20.10.2022., 22. lpp.).

ECB/2022/34
Eiropas Centrālās bankas 2022. gada 10. oktobra Lēmums (ES) Nr. 2022/1982 par to, kā kompetentās iestādes un sadarbības iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus, un ar ko groza Lēmumu ECB/2013/1 (ECB/2022/34) (OV L 272, 20.10.2022., 29. lpp.).