Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • PAZIŅOJUMS PRESEI

Stresa tests liecina, ka euro zonas banku sektors varētu izturēt nopietnu ekonomisko lejupslīdi

2023. gada 28. jūlijā

  • Testa rezultāti parādīja, ka trīs gadus ilga nopietna ekonomiskā satricinājuma rezultātā ECB uzraudzīto banku CET1 rādītājs samazinātos par 4.8 procentu punktiem (līdz 10.4 %).
  • Aktīvu kvalitātes un pelnītspējas uzlabošanās palīdzēja bankām saglabāt noturību ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
  • Tests aptvēra 98 euro zonas bankas, kas atrodas tiešā ECB uzraudzībā (57 lielas bankas un 41 vidēja lieluma banku).

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja 2023. gada stresa testa rezultātus, kas liecina, ka euro zonas banku sistēma varētu izturēt nopietnu ekonomisko lejupslīdi.

Ja ļoti sarežģītos makroekonomiskajos apstākļos tās trīs gadus būtu pakļautas spriedzei, 98 stresa testā iekļauto banku pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs samazinātos vidēji par 4.8 procentu punktiem (līdz 10.4 %). CET1 rādītājs ir būtiskākais bankas finanšu stabilitātes rādītājs.

ECB stresa testā iekļāva 98 tās tiešā uzraudzībā esošas bankas. No tām 57 ir euro zonas lielākās bankas, kas iekļautas ES mēroga stresa testā, kuru koordinē Eiropas Banku iestāde (EBI), un 41 ir vidēja lieluma banka, kas nav ietverta EBI izlasē. Kopā tās veido aptuveni 80 % no kopējiem euro zonas banku sektora aktīviem. EBI šodien jau publicēja detalizētus rezultātus par 57 lielākajām bankām. ECB publicēja izvēlētus datus par 41 vidēja lieluma banku.

Stresa testā mēra, kā bankas varētu izturēt hipotētisku nelabvēlīgas ekonomiskās attīstības scenāriju, kurā pieņemts, ka ir ieildzis zemas izaugsmes, paaugstinātu procentu likmju un augstas inflācijas periods. Tas nav eksāmens, kas jānokārto, un nav noteikta kāda robežvērtība, pēc kuras tiktu vērtēts, vai banka ir neveiksmīga vai veiksmīga. Tā vietā stresa testa konstatējumi tiks izmantoti pastāvīgajā uzraudzības dialogā, kurā uzraugi skaidro bankām savu novērtējumu un apspriež iespējamos pasākumus trūkumu novēršanai.

Negatīvo ietekmi uz kapitālu nelabvēlīgajā scenārijā noteica kredītrisks un tirgus risks, kā arī mazāks gūto ienākumu apjoms. Kredītu zaudējumu devums CET1 rādītāja sarukumā bija 4.5 procentu punkti, un visneaizsargātākie bija nenodrošinātie privātpersonu portfeļi. Bankām bija jāiesniedz arī katrai nozarei specifiskas kredītu zaudējumu prognozes un prognozes par saviem sviras finansējuma riska darījumiem aizdevumu portfelī un riska parakstīšanas apjomu. Pārbaude parādīja, ka sviras finansējuma riska darījumi tautsaimniecības lejupslīdes laikā ir riskantāki un ka daudzām bankām jāuzlabo riska parakstīšanas apjoma novērtēšanas, modelēšanas un datu apkopošanas spējas.

Savukārt 1.4 procentu punkti no pilnīga kapitāla izmantošanas var tikt attiecināti uz tirgus risku, īpaši pārvērtēšanas ietekmi, ko rada patiesajā vērtībā novērtētās pozīcijas. Nelabvēlīgajā scenārijā cieš arī banku ienākumu gūšanas spēja, jo mazāku neto procentu ienākumu, dividenžu ienākumu un tīro komisijas maksu ienākumu rezultātā CET1 kapitāls kopumā ir par 3.6 procentu punktiem mazāks nekā bāzes scenārijā. Stresa tests ļāva izdarīt svarīgu secinājumu, ka banku spēja gūt tīros procentu ienākumus nelabvēlīgajā scenārijā ietvertās procentu likmju paaugstināšanas apstākļos būtiski atkarīga no to uzņēmējdarbības modeļa un ar to saistītās aktīvu un saistību struktūras. Piemēram, bankas, kurām ir lielāks kredītu ar mainīgo procentu likmi īpatsvars, gūst lielāku labumu no procentu likmju kāpuma nekā tās, kuras galvenokārt izsniedz kredītus ar fiksētu procentu likmi. Tāpēc ECB pašlaik liek bankām pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā tās pārvalda procentu likmju riskus.

Kapitāla samazinājums triju gadu perioda beigās bija mazāks, nekā iepriekšējos stresa testos. Tas galvenokārt saistīts ar kopumā labāku banku stāvokli, kas ietver augstākas kvalitātes aktīvus un lielāku pelnītspēju. Dažu banku kredītportfeļa kvalitāte kopš 2021. gada būtiski uzlabojusies. Šie faktori palīdzēja bankām izturēt nelabvēlīgo scenāriju, kas paredzēja ilgstošu augstas inflācijas un paaugstinātu procentu likmju periodu. Daudzos gadījumos procentu likmju kāpuma labvēlīga ietekme uz procentu ienākumiem joprojām kompensēja spiedienu uz finansējuma izmaksām. No otras puses, tika prognozēts, ka augstākas inflācijas dēļ pieaugs banku administratīvie izdevumi.

Mazākām ECB izlasē iekļautajām bankām bija vērojams lielāks kapitāla samazinājums nekā lielajām ECB uzraudzītajām bankām (6.6 procentu punkti salīdzinājumā ar 4.6 procentu punktiem). To noteica banku zemāka ienākumu gūšanas spēja un lielāki kredītu zaudējumi aplēšu periodā. Tomēr to CET1 rādītājs joprojām bija augstāks nekā lielāko banku gadījumā (13.7 % salīdzinājumā ar 10.1 %), jo arī to sākuma pozīcija bija augstāka (20.2 % salīdzinājumā ar 14.7 %).

Integrēšana SREP

Vērtējot banku pārvaldību un risku vadību ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros, uzraugi ņem vērā noteiktus stresa testa kvalitatīvos rezultātus, piemēram, savlaicīgumu, datu precizitāti un informācijas kvalitāti.

Turklāt stresa testa nelabvēlīgā scenārija kvantitatīvā ietekme ir svarīgākā informācija, ko izmanto, nosakot 2. pīlāra norādes (Pillar 2 Guidance; P2G). P2G ir ieteikumi konkrētām bankām, kuros norādīts, kāds kapitāla apjoms bankām pēc ECB domām būtu jānodrošina papildus obligātajām kapitāla prasībām. To mērķis ir nodrošināt, lai banku pašu kapitāls varētu absorbēt potenciālos zaudējumus, kas var rasties stresa scenāriju rezultātā.

2023. gada SREP ietvaros ECB pirmo reizi izmantos jaunu sviras rādītāja P2G noteikšanas metodoloģiju, lai novērstu pārmērīgas sviras risku. Sistēmas līmenī euro zonas banku sviras rādītājs nelabvēlīgā scenārija gadījumā samazinājās par 1.1 procentu punktu. Līdz aplēšu perioda beigām tas sasniedza 4.4 %, pārsniedzot likumā noteikto minimumu (3 %). Sviras rādītāja P2G piemēro tikai noteiktām bankām, piemēram, ja prognozētais sviras rādītājs noslīd zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Simona Spornbergera (Simon Spornberger; tālr. +49 151 15661448) vai Esteres Tehedoras (Esther Tejedor; tālr. +49 172 5171280).

Piezīmes.

  • Galīgajā izlasē bija iekļauta 41 vidēja lieluma banka, nevis 42 bankas, kā tika paziņots testa sākumā. Tas notika tāpēc, ka "OTP Bank Nyrt" 2023. gada sākumā iegādājās "Biser Topco S.à.r.l.".
  • Dažas tiešā uzraudzībā esošās bankas nepiedalījās nevienā no šiem stresa testiem. Tas notika, piemēram, ja tās ir VUM neiesaistītajās valstīs esošo banku, kas piedalās ES mēroga testā, meitasuzņēmumi vai filiāles. Banku varēja neiekļaut stresa testā arī tad, ja tā tobrīd tika pārstrukturēta vai piedalījās apvienošanās vai pārņemšanas procesā.
  • Lai nodrošinātu labāku salīdzināmību, visi minētie CET1 rādītāji atspoguļo situāciju pilnīgas prasību piemērošanas posmā, tādējādi tiek pieņemts, ka bankas jau pilda visas regulatīvās kapitāla prasības, kurām paredzēts pārejas posms.
  • 2023. gada stresa testā bankas attiecībā uz tīrajiem komisijas maksas ienākumiem pirmo reizi izmantoja iepriekš noteiktus parametrus. Agrāk tās izmantoja savus modeļus.
  • Banku prognozes tika aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, kas bija piemērojami no 2022. gada 31. decembra. Tā kā 17. SFPS grāmatvedības standarts apdrošināšanas jomā stājās spēkā tikai 2023. gada 1. janvārī, tas netika ņemts vērā novērtējumā. Lai nodrošinātu pietiekamu caurredzamību, EBI tomēr ir norādījusi uz atsevišķiem ārpusbilances posteņiem, kas ietver 17. SFPS ietekmi. Tam vajadzētu veicināt stresa testa rezultātu un attiecīgo kapitāla rādītāju salīdzināšanu no 2023. gada 1. janvāra. Tomēr šiem ārpusbilances posteņiem nav veikta tāda pati rūpīga kvalitātes kontrole, kādu kompetentās iestādes veikušas attiecībā uz citiem publicētajiem stresa testu datiem.
  • Lai noteiktu P2G, ECB banku uzraudzības funkcija piemēro divu soļu pieeju. Pirmajā solī banka tiek iekļauta atbilstošā grupā, pamatojoties uz tās uzraudzības stresa testa laikā konstatēto maksimālo CET1 kapitāla (piemērojot visas prasības) sarukumu. Otrajā solī uzraugi nosaka galīgo P2G katras grupas diapazona ietvaros (un izņēmuma gadījumos – ārpus tā) atbilstoši katras bankas specifiskajiem apstākļiem.
  • Sviras rādītāja P2G (leverage ratio P2G; P2G-LR) noteikšanai ECB kā sākumpunktu izmantos sviras rādītāja aplēses stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijā un izmantos līdzīgu divu soļu procesu, kā aprakstīts iepriekš P2G gadījumā.
KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem
Trauksmes celšana