Menu

BIEŽI UZDOTIE JAUTĀJUMI

Bieži uzdotie jautājumi par 2021. gada stresa testu

Frankfurte, 2021. gada 30. jūlijs

Kas īsti ir 2021. gada Eiropas mēroga stresa tests? Kāds ir tā mērķis?

ES mēroga stresa testā izmantoti 2020. gada beigu dati, lai analizētu, kā attīstīsies bankas kapitāla stāvoklis gan bāzes scenārija, gan nelabvēlīga scenārija gadījumā triju gadu laikā līdz 2023. gadam. Stresa testa rezultāti sniedz kopīgu analītisko ietvaru, ko uzraugi, bankas un citi tirgus dalībnieki var izmantot, lai konsekventi salīdzinātu un novērtētu ES banku noturību pret konkrētu valstu ekonomiskajiem satricinājumiem. VUM ietvaros visu nozīmīgo iestāžu stresa testu rezultāti tiks izmantoti arī, lai vērtētu katras atsevišķas bankas 2. pīlāra kapitāla vajadzības uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) kontekstā.

Kvalitatīvos rezultātus iekļaus SREP risku pārvaldības elementos, tādējādi ietekmējot 2. pīlāra kapitāla prasību (P2R) noteikšanas procesu. Kvantitatīvos rezultātus izmantos kā svarīgāko informāciju 2. pīlāra norāžu (P2G) noteikšanai.

Stresa testa mērķis ir vairot tirgus disciplīnu, atklājot mikrodatus atsevišķu banku līmenī, lai demonstrētu kopējo šoku ietekmi uz banku bilancēm. Jānorāda, ka uzraudzības stresa testi neaizstāj banku iekšējos stresa testus, kuru pamatā ir attiecīgajiem apstākļiem īpaši izstrādāti scenāriji.

Kāpēc ECB šogad publicē noteiktus VUM banku rezultātus?

Publicēšanas mērķis ir uzlabot caurredzamību. Vienlaikus bija būtiski ievērot proporcionalitātes principu – bankas, kuras piedalās VUM stresa testā, ir mazākas par tām, kuras piedalās ES mēroga stresa testā, un, iespējams, nevar veltīt tikpat daudz līdzekļu stresa testa procesam. Rezultātus publicējam, izmantojot pieeju, kas ņem vērā šo aspektu – pievēršam uzmanību galvenajiem rādītājiem un dažos gadījumos izmantojam diapazonus, kā rezultātā nav nepieciešams liels skaits papildu rādītāju. Šie rādītāji vērsti uz informāciju par konkrētu banku 1) augsta līmeņa individuālajiem rezultātiem, 2) perioda sākuma datiem un 3) scenāriju jutīgumu.

Kā ECB rīkosies to banku gadījumā, kurām nelabvēlīgā scenārijā konstatēts (būtisks) kapitāla sarukums?

2021. gada stresa tests, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nav eksāmens, kas jānokārto, tāpēc nepastāv iztrūkums tā parastajā nozīmē. Tā vietā tests sniedz svarīgus datus par atsevišķām iestādēm izmantošanai uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP). Praksē tas nozīmē, ka iestādēm, kurām nelabvēlīga scenārija gadījumā konstatēts (būtisks) kapitāla sarukums, stresa testa rezultātus izmantos P2G noteikšanai (kā paredzēts EBI pamatnostādnēs par SREP un uzraudzības stresa testiem).

Saskaņā ar šo pieeju bankas, kurām nelabvēlīga scenārija gadījumā konstatēts (būtisks) kapitāla sarukums, pamatā var sagaidīt, ka tiks noteiktas augstākas P2G, nekā bankām, kuru rezultāti ir labvēlīgāki. Vienlaikus P2G nenosaka mehāniski pēc stresa testa laikā konstatētā sarukuma.

Ja (būtisks) kapitāla sarukums liecina par īpašiem riskiem noteiktās darbības jomās, kopējās uzraudzības komandas izmantos šo informāciju, lai izstrādātu konkrētas uzraudzības iniciatīvas un, iespējams, pasākumus, lai nodrošinātu šo risku atbilstošu pārvaldību.

Kāpēc VUM publikācijā netiek atklāti precīzi CET1 rādītāji attiecībā uz tām bankām, kuru rādītāji ir zemāki par 8%? Kā šos datus interpretēt novērotājiem?

Pēc būtības stresa testa rezultāti ir tikai viens no ECB uzraudzības rīku kopuma elementiem. Ar to palīdzību tiek vērtēta noturība hipotētiska scenārija gadījumā, izmantojot ļoti specifisku metodoloģisko pieņēmumu kopumu. Tie tikai sniedz norādi par to, kā bankai varētu klāties iespējamu nelabvēlīgu norišu gadījumā. Uz šāda pamata stresa testa rezultāti, kas sniedz norādi par bankas stāvokli, īpaši salīdzinājumā ar konkurējošām bankām, jāvērtē šīs strukturālās uzbūves kontekstā. 2021. gada publikācijā esam uzlabojuši VUM stresa testu rezultātu caurredzamību salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tika atklāti tikai augsta līmeņa rezultāti apkopotā līmenī.

Vienlaikus būtisks mērķis bija ievērot proporcionalitātes principu – bankas, kuras piedalās VUM stresa testā, parasti ir daudz mazākas par lielākajām bankām, kuras piedalās ES mēroga stresa testā, un, iespējams, nevar veltīt tikpat daudz līdzekļu stresa testa procesam.

Mūsu publikācijā tas ņemts vērā, pievēršoties tikai dažiem būtiskiem rādītājiem, tādējādi izvairoties no daudz apgrūtinošākā kvalitātes kontroles procesa, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ļoti liela rādītāju skaita konsekvenci un papildu precizitāti.

Paturot to prātā, ir skaidrs, ka rezultāti šajā diapazonā atšķiras un ietver arī bankas, kurām būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību minimālajām kapitāla prasībām. Attiecīgo vispārējo novērtējumu veic mūsu uzraudzības komandas, pienācīgi izmantojot stresa testu rezultātus SREP.

Kādu koronavīrusa pandēmijas ietekmi konstatējusi ECB? Vai vērojamas skaidras tendences?

Nelabvēlīgajā scenārijā tika pieņemta ilgstoša koronavīrusa ietekme ilgstoši zemāku procentu likmju vidē. Tirgus dalībnieku gaidu pārvērtēšana, sarūkot uzņēmumu peļņai, izraisa straujas un būtiskas finanšu aktīvu novērtējuma korekcijas. Nelabvēlīga scenārija gadījumā sistēmas mēroga CET1 rādītāja sarukums ir –5.2 procentu punkti, pilnībā piemērojot visas prasības. Nelabvēlīgā scenārija gadījumā kapitāla sarukuma galvenie noteicošie faktori ir ar kredītiem saistīti zaudējumi, būtiskas problēmas saistībā ar tīrajiem procentu ienākumiem, tirdzniecības ienākumiem un neto komisijas maksu ienākumiem, kā arī vērtspapīru un kredītu procentu likmju starpību šoku ietekme uz patiesajā vērtībā vērtētajiem posteņiem.

Stresa testa metodoloģijā skaidri ņemtas vērā valsts garantiju shēmas un EBI vadlīnijām atbilstoši ar koronavīrusu saistīti moratoriji. Tiek uzskatīts, ka valsts garantiju shēmu ietvaros izsniegtie aizdevumi aizstāti ar garantiju, neraugoties uz to, vai gaidāms, ka attiecīgā shēma vēl pastāvēs, bet bankām jāprognozē ar kredītiem saistīti zaudējumi, pieņemot, ka nav vērojama EBI vadlīnijām atbilstošo ar koronavīrusu saistīto moratoriju labvēlīgā ietekme.

Turklāt konstatēts, ka tajos rūpniecības sektoros, kuru ievainojamība atklājās 2020. gadā, arī nelabvēlīgā scenārija gadījumā vērojama būtiskāka un svārstīgāka vērtības samazināšanās. Piemēram, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta, nomas un līzinga, kā arī izmitināšanas pakalpojumu sektoros bija vērojams augstākais mediānas kumulatīvais vērtības samazinājums.

Visbeidzot, neraugoties uz banku panākumiem izmaksu samazināšanā un mērķtiecīgu ienākumus nenesošo riska darījumu samazināšanas stratēģiju īstenošanā kopš 2018. gada stresa testa, 2021. gadā izmantotais ievērojami nelabvēlīgākais makroekonomiskais scenārijs vairāk nekā kompensē šo uzlabojumu ietekmi un rada lielāku sistēmas mēroga CET1 rādītāja sarukumu nekā 2018. gadā (5.2 procentu punkti salīdzinājumā ar 4.0 procentu punktiem).

Kā stresa testa rezultāti tiek ņemti vērā SREP?

Rezultāti tiek izmantoti SREP gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.

  • Kvalitatīvie rezultāti. Vērtējot bankas iekšējo pārvaldību un risku vadību SREP ietvaros, kopējās uzraudzības komandas ņem vērā dažādus aspektus, kas galu galā ietekmē 2. pīlāra prasību noteikšanu. Šie aspekti ietver, piemēram, datu savlaicīgumu un precizitāti, kā arī saņemtās informācijas kvalitāti. Līdzīgā veidā, kvantitatīvo rādītāju, kas sagatavoti, izmantojot uz IT balstītus datus, mērķis ir nodrošināt KUK izmērāmus kritērijus, lai novērtētu banku darbības rezultātus, piemērojot četru līmeņu vērtējumu. Tiek mērīta gan banku spēja izpildīt datu sniegšanas prasības, gan arī to atsaucība stresa testa veikšanas laikā. Turklāt kopējās uzraudzības komandas veic banku darbības kvalitatīvu novērtējumu stresa testa kvalitātes nodrošināšanas cikla laikā.
  • Kvantitatīvie rezultāti. P2G noteikšanas metodoloģijā izmantota divu soļu pieeja. Pirmajā solī banka tiek iekļauta grupā, pamatojoties uz uzraudzības stresa testā konstatēto maksimālo CET1 kapitāla sarukumu. Grupas veidotas, pamatojoties uz jaunāko uzraudzībā gūto pieredzi, VUM riska toleranci un stresa testa smaguma pakāpi. Otrajā solī kopējās uzraudzības komandas, balstoties uz savu ekspertīzi, koriģē P2G atbilstoši katras iestādes specifiskajam profilam. Kopējās uzraudzības komandas var pielāgot vērtējumu attiecīgās grupas diapazona ietvaros un izņēmuma gadījumos – ārpus tā.

Kontaktinformācija presei