ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

Viena no galvenajām prioritātēm 2025. gadā joprojām bija Eiropas banku uzraudzībā esošo banku noturības aizsardzība. Globālās ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas turpināja radīt slogu finanšu sistēmām, un tas apliecina, cik svarīga ir spēcīga pārraudzība, lai nodrošinātu, ka eurozonas banku sektors var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku.

Pamatojoties uz vairāk nekā 10 gadus ilgo stabilo progresu saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu, bankas saglabāja noturību, neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību un makroekonomisko spiedienu. 2025. gada 3. ceturksnī kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs bija 16.1 %, un likviditātes seguma rādītājs stabili saglabājās 157 % līmenī – abi šie rādītāji ievērojami pārsniedz piemērojamās prasības. Noturīga bija arī rentabilitāte – vidējā kapitāla atdeve stabilizējās aptuveni 10 % līmenī. Tas ir palīdzējis uzturēt banku atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem lēnākas izaugsmes un pastāvīgu strukturālu pārmaiņu laikā.

Problēmas, ko radījusi palielinātā spriedze tirdzniecībā, paaugstinātā nenoteiktība un konkrētu nozaru ievainojamība, vēl nav pilnībā atspoguļojušās banku bilancēs. Tomēr satricinājumu ietekme var būt aizkavēta un nelineāra, tāpēc bankām un uzraudzības iestādēm, redzot, ka veidojas riski, ir jāsaglabā uz nākotni vērsts skatījums un laikus jārīkojas.

Turklāt, ņemot vērā pasaulē notiekošās diskusijas par finanšu noteikumu sarežģītību, ECB ir sniegusi ieteikumus Eiropas likumdevējiem, lai palīdzētu pilnveidot Eiropas prudenciālās uzraudzības, pārraudzības un pārskatu sniegšanas satvaru. Vienlaikus ECB banku uzraudzība kopā ar valstu kompetentajām iestādēm īsteno savu uzraudzības procesu reformu kopumu, lai tie būtu vairāk vērsti uz riskiem un efektīvāki. Šo kopējo centienu mērķis ir samazināt regulējuma sarežģītību vienlaikus ar Eiropas banku sektora noturības un spēka saglabāšanu.

Vienlaikus uzraudzības programma joprojām ir vērsta uz strukturālajām problēmām, kas maina banku darbības vidi. Bankām izstrādājot ticamus pārejas plānus, joprojām svarīga prioritāte ir ar klimatu un dabu saistītie riski. Turklāt digitalizācija un mākslīgā intelekta ātra ieviešana nodrošina inovācijas un efektivitāti, taču vienlaikus pakļauj bankas jauniem darbības riskiem, piemēram, kiberdraudiem un IKT infrastruktūru ievainojamībai, kā arī lielākai konkurencei.

Visbeidzot, norises 2025. gadā vēl vairāk apliecina, ka ir nepieciešams "vairāk Eiropas". Pamatojoties uz progresu, kas panākts krīzes vadības un noguldījumu apdrošināšanas satvara īstenošanā, lai veicinātu integrāciju, konkurētspēju un atraisītu Eiropas ekonomisko potenciālu, ir būtiski pabeigt banku savienības izveidi, t. sk. izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, un padziļināt vienoto tirgu.

Nākotnē ECB ir stingri apņēmusies veicināt stabilu un pielāgoties spējīgu eurozonas banku sektoru. Ar efektīvas, lietpratīgas un uz risku balstītas uzraudzības palīdzību ECB turpinās aizsargāt finanšu stabilitāti, atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt, ka eurozonas banku sektors joprojām ir noturīgs un spēj kalpot reālajai ekonomikai strauji mainīgajā pasaulē.

Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Klaudijas Būhas (Claudia Buch) priekšvārds

ECB banku uzraudzība 2025. gadā turpināja īstenot savu uzraudzības pilnveidošanas programmu, vienlaikus aizsargājot eurozonas banku sektora noturību. Pamatojoties uz uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa reformu, kas tiks pilnībā īstenota 2026. gadā, mēs plašāk pārskatījām savus uzraudzības procesus.

Mūsu galvenais mērķis ir padarīt Eiropas banku uzraudzību efektīvāku, lietpratīgāku un uz riskiem balstītu. Pamatojoties uz dažādu ieinteresēto personu sniegto informāciju, mēs izstrādājām visaptverošu reformu programmu, un tās īstenošana norit pilnā sparā, kā paskaidrots mūsu ziņojumā "Uzraudzības pilnveidošana un noturības aizsardzība: ECB programma efektīvākai, lietpratīgākai un uz risku balstītai Eiropas banku uzraudzībai". Sākot ar šo izdevumu, mēs ECB gada pārskatā par uzraudzības darbību sniegsim aktualizētu informāciju par šo reformu gaitu un ietekmi.

Uzraudzības racionalizēšana palīdz aizsargāt noturību. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt banku drošību un stabilitāti. Tas nozīmē konstatēt ievainojamību agrīnā posmā, nodrošinot, ka bankas to apņēmīgi risina, ja nepieciešams, pastiprinot uzraudzības pasākumus. Ar šādu reformu palīdzību mēs palielinām uzraudzības spējas, lai koncentrētos uz mainīgo risku situāciju, tādējādi saglabājot elastību strauji mainīgajā vidē. Tas ļaus uzraudzības iestādēm agrāk atklāt trūkumus un nodrošinās, ka bankas laikus rīkosies, lai saglabātu savu plašo noturību. Noturība nenozīmē tikai spēcīgu finanšu sistēmu – tā nozīmē arī darbības elastību, pareizu pārvaldību un labu riska vadību. Noturība ļauj bankām turpināt sniegt to finanšu pakalpojumus pat stresa apstākļos. Tas ir svarīgi arī banku konkurētspējai un ilgtermiņa uzņēmējdarbības modeļiem.

Noturības aizsardzība ir īpaši svarīga pašreizējā vidē. Politikas, ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība ir liela. Taču šī nenoteiktība nav pietiekami atspoguļota uz tirgus instrumentiem balstītajos finanšu stresa rādītājos, un tas varētu izraisīt krasu riska pārcenošanu. Pašlaik banku kapitāla un likviditātes rezerves krietni pārsniedz regulatīvās prasības, un to rentabilitāte ir stabila. Tomēr vidēja un ilgāka termiņa finanšu stabilitātes perspektīva kļuvusi neskaidrāka. Paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un ņemot vērā nepamatoti augstu novērtējumu vairākos finanšu tirgus segmentos, pieaugošas savstarpējās saiknes ar nebanku finanšu starpniekiem un pēkšņas tirgus noskaņojuma maiņas risku, satricinājumi var īstenoties negaidīti un izplatīties strauji.

Tāpēc mums jāturpina raudzīties plašāk par banku darbības īstermiņa rādītājiem un apzināt ievainojamību pret nelabvēlīgām ārējām norisēm. Šādā kontekstā mēs nosakām savas uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gada ciklam.

Pirmā prioritāte ir stiprināt banku noturību pret ģeopolitiskajiem riskiem un makrofinansiālo nenoteiktību. Tas ietver stabilu kredītstandartu saglabāšanu, atbilstošu kapitalizāciju un ar klimatu un dabu saistīto risku piesardzīgu pārvaldību. Šā darba ietvaros 2026. gadā veiksim reverso stresa testu, lai noteiktu katrai bankai raksturīgos ģeopolitiskā riska scenārijus, kas varētu nopietni ietekmēt atsevišķu banku finansiālo stāvokli.

Otrā prioritāte ir vērsta uz banku darbības noturību un to tehnoloģiju stabilitāti. Bankām labāk jāpārvalda darbības riski, jānovērš trūkumi riska informācijas apkopošanā un izmantošanā un jānodrošina, lai digitālā transformācija, t. sk. mākslīgā intelekta izmantošana, tiktu atbalstīta ar stingru riska pārvaldību un kontroli.

Elastīga uzraudzība, skaidri koncentrējoties uz būtiskajiem riskiem un aizsargājot eurozonas banku vispārējo noturību, ir stratēģiska reakcija uz mainīgo risku vidi. Lai izpildītu savu uzdevumu nodrošināt banku drošību un stabilitāti, mums nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums. Banku sektora noteikumu un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas lielāka saskaņošana Eiropā veicinātu integrāciju un vienkāršošanu. Tāpat vienotā tirgus virzīšana veicinātu banku nozares efektivitāti.

Starptautiskā mērogā noturīga pasaules finanšu sistēma ir būtiska izaugsmei un stabilitātei. Tā atkarīga no kopējiem regulatīvajiem standartiem un pienācīgas koordinācijas starp uzraudzības iestādēm. Augot ģeopolitiskajai spriedzei, šie aizsargpasākumi ir jāsaglabā. Sadrumstalotība vai jebkāda standartu pazemināšana varētu apdraudēt banku spēju izturēt nelabvēlīgas norises.

1. Banku uzraudzība 2025. gadā

1.1. ECB tiešā uzraudzībā esošo banku noturība 2025. gadā

Eurozonas banku sektors^[1] pagājušajā gadā saglabājies noturīgs, turpinot uzrādīt stabilu riska profilu un stabilus pamatrādītājus. Nozīmīgu iestāžu (NI) kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs saskaņā ar pārejas definīciju gada izteiksmē 2025. gada 3. ceturksnī nedaudz palielinājās, sasniedzot 16.1 % (2024. gadā – 15.7 %).^[2] Šo uzlabojumu galvenokārt noteica NI augstā rentabilitāte un lielā nesadalītā peļņa. Kopējie pārejas posma sviras rādītāji NI saglabājās kopumā stabili – 5.9 % līmenī.

Pakāpeniski samazinoties likviditātes pārpalikumam eurozonā, banku sektors uzturēja stabilus likviditātes rādītājus, kas joprojām ievērojami pārsniedza minimālās prasības. NI kopējais likviditātes seguma rādītājs 2025. gadā bija 157 %, un to kopējais neto stabila finansējuma rādītājs bija 126 %.

NI rentabilitāte 2025. gadā izrādījās noturīga. Neto procentu ienākumi saglabājās augsti, neraugoties uz monetārās politikas stingrības mazināšanos, un tie bija ievērojami augstāki par zemo procentu likmju periodā novēroto līmeni. Turklāt strauji pieauga neprocentu ienākumi, ko noteica aktīvu pārvaldības darbības un lielāki tīrie komisijas maksas ienākumi no maksājumu pakalpojumiem.

Arī aktīvu kvalitāte joprojām bija stabila, un to veicināja mierīgi makroekonomiskie apstākļi un stabilas privātā sektora bilances. Gada pirmajos trijos ceturkšņos kopējā NI ienākumus nenesošo kredītu (INK) attiecība bija 1.9 %^[3], un banku uzkrājumu līmenis atspoguļoja gaidas, ka aktīvu kvalitāte nākotnē būs stabila. Tomēr šī stabilitāte slēpa dažas atšķirības starp valstīm un aktīvu grupām. Vājais nefinanšu sabiedrību (NFS) pieprasījums pēc kredītiem vienlaikus ar banku neto izteiksmē stingrāku kreditēšanas nosacījumu ieviešanu pēdējos ceturkšņos atspoguļoja dažādas bažas, piemēram, spriedzi tirdzniecības attiecībās un ar to saistīto nenoteiktību pēdējā gada laikā. Bankrota gadījumu skaits eurozonā, kas sākotnēji bija mazs, sākot ar 2025. gada 3. ceturksni, gada izteiksmē pieauga par 5.1 %^[4], un lielākā daļa gadījumu bija saistīti ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Kopumā NI INK rādītāji saglabājās stabili gan MVU portfeļiem, gan plašākiem NFS portfeļiem (attiecīgi aptuveni 4.9 % un 3.5 %). Otrā posma īpatsvars, t. i., to kredītu īpatsvars, kuri kopš sākotnējās atzīšanas bija pakļauti ievērojamam kredītriska pieaugumam, nedaudz samazinājās, proti, līdz 15.4 % MVU (–0.16 procentpunkti gada izteiksmē) un 13.6 % NFS (–0.46 procentpunkti).

Komerciālā nekustamā īpašuma (KNĪ) nozarē noskaņojuma indeksi un apkopotie aktīvu kvalitātes rādītāji liecināja par eurozonas tirgu stabilizēšanos, neraugoties uz grūtībām biroja telpu segmentā. Otrā posma KNĪ portfeļu īpatsvars gada izteiksmē saruka par 1.74 procentpunktiem (līdz 17.8 %). Tomēr dažas valstis reģistrēja būtisku INK pieaugumu savos MVU un KNĪ portfeļos, un tas liecina par nepieciešamību turpināt šo segmentu rūpīgu uzraudzību.

Mājsaimniecību segmentā zemākas procentu likmes un mājokļu tirgus perspektīvu uzlabošanās noteica spēcīgu hipotekāro kredītu pieprasījumu, aktīvu kvalitātei turpinot uzlaboties. Turpretī aktīvu kvalitāte patēriņa kredītiem nedaudz pasliktinājās, par ko liecina INK rādītāja pieaugums par 0.16 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 5.5 %.

1.1.1. 2025. gada stresa testi

ECB banku uzraudzība 2025. gadā veica eurozonas NI maksātspējas stresa testu.^[5] Eiropas Banku iestādes (EBI) koordinētajā ES mēroga stresa testā piedalījās kopumā 51 lielā eurozonas banka, un 45 vidēja lieluma iestādes piedalījās vienlaikus notiekošajā stresa testā, ko koordinēja ECB. Visās iestādēs tika izmantota vienota analītisko principu sistēma. EBI publicēja detalizētus 2025. gada ES mēroga stresa testa rezultātus par 51 lielāko eurozonas banku. ECB publicēja individuālus rezultātus par 45 vidēja lieluma bankām, kā arī ziņojumu par eurozonas banku 2025. gada stresa testa apkopotajiem galīgajiem rezultātiem visā 96 uzraudzīto iestāžu izlasē.^[6]

Kopumā stresa tests atklāja eurozonas banku sektora spēju izturēt nopietnu, bet ticamu tautsaimniecības lejupslīdi. 2025. gada stresa tests vēlreiz apstiprināja banku sektora noturības palielināšanos kopš Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides 2014. gadā. Sākot no 11.1 % 2013. gada beigās, kopējais CET1 rādītājs 2024. gada beigās bija palielinājies par 4.9 procentpunktiem, sasniedzot 16.0 % (1. attēls). Nelabvēlīgas attīstības scenārijā CET1 stresa rādītājs šajā periodā pakāpeniski palielinājās, 2025. gada testā sasniedzot par 3.5 procentpunktiem augstāku līmeni nekā ECB 2014. gada visaptverošajā novērtējumā. Salīdzinājumā ar 2023. gadu 2025. gada stresa testa rezultāti liecināja par lielākiem kopējiem kredītriska zaudējumiem, ņemot vērā lielāku INK pieaugumu, savukārt tirgus riska zaudējumi, operacionālā riska zaudējumi un ietekme uz riska darījumu vērtību kopumā bija tāda pati kā iepriekšējā stresa testā 2023. gadā.

Tomēr rentabilitātes uzlabošanās ļāva bankām labāk absorbēt nelabvēlīgus satricinājumus stresa testa periodā un ar uzviju kompensēja lielākus zaudējumus. Tāpēc kapitāla sarukums bija mazāks, un lielākoties 2025. gada stresa testa rezultātu uzlabošanos salīdzinājumā ar 2023. gada stresa testu noteica neto procentu ienākumi.

Stresa testa rezultāti tiek izmantoti uzraudzības dialogā ar ECB uzraudzītajām iestādēm. Visi stresa testa laikā konstatētie kvalitatīvie trūkumi palīdz īstenot uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) pārvaldības komponentu un tādējādi potenciāli var ietekmēt 2. pīlāra prasības. Kvantitatīvie rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot 2. pīlāra norādījumus un tā sviras rādītāju. Sistēmas līmeņa apkopoto CET1 rādītāju norises pirms un pēc stresa atbilstoši uzraudzības stresa testiem, kas veikti visā ES, norādītas 1. attēlā.

1. attēls

Kopējais CET1 kapitāla rādītājs trīs gadu nelabvēlīgas attīstības scenārija sākumā un beigās

(% no riska darījumu vērtības)

Vienlaikus ar 2025. gada ES mēroga stresa testu ECB veica darījuma partnera kredītriska izpētes scenārija analīzi, lai novērtētu atsevišķu banku spēju modelēt darījuma partnera kredītrisku dažādos stresa scenārijos un apzinātu ievainojamības aspektus, kas saistīti ar riska darījumiem ar nebanku finanšu iestādēm (NBFI). Lai gan šī analīze tieši neietekmēja kapitāla prasības, tās konstatējumi tika izmantoti uzraudzības dialogā ar iesaistītajām iestādēm.

Analīzes rezultāti liecināja, ka riskam pakļautie darījuma partnera kredītriska darījumi (atskaitot nodrošinājumu) ar ASV bāzētām NFS un NBFI bija īpaši lieli. Turklāt euro vērtības samazināšanās scenārijs kopumā radīja lielākus darījuma partnera kredītriska zaudējumus nekā sarūkoša kursa scenārijs. Vienlaikus stresa korelācijas risks, kas mēra pozitīvo korelāciju starp riska darījumu ar darījuma partneri un tā saistību neizpildes risku, izrādījās samērā ierobežots.

1.2. Uzraudzības prioritātes 2025.–2027. gadam

1.2.1. Ievads

Banku sektora perspektīvu lielā mērā nosaka ilgstošā nenoteiktība saistībā ar ģeopolitisko vidi un tās ietekme uz eurozonas tautsaimniecību. Lai gan eurozonas sektors neseno stresa epizožu laikā saglabājies noturīgs, uzraudzības prioritātēs tika atkārtoti uzsvērts ECB banku uzraudzības aicinājums ievērot piesardzību un nepieciešamība nepārtraukti uzraudzīt un regulāri novērtēt šo ārējo satricinājumu iespējamo ietekmi uz sektoru. Šajā kontekstā uzraudzītās iestādes tika aicinātas stiprināt to spēju izturēt tūlītējus makrofinansiālos draudus un nopietnus ģeopolitiskos satricinājumus (1. prioritāte; sk. 1.2.2. iedaļu), galveno uzmanību pievēršot to kredītriska pārvaldības un darbības noturības satvaram. Ņemot vērā ģeopolitisko risku transversālo raksturu, uzraudzītās iestādes tika mudinātas iekļaut šo risku potenciālo ietekmi savās uzņēmējdarbības stratēģijās un riska pārvaldības regulējumā. Turklāt uzraudzītajām iestādēm tika lūgts pastiprināt centienus, lai efektīvi un laikus novērstu joprojām pastāvošās būtiskās nepilnības, kas konstatētas to riska datu apkopošanā un ziņošanā par riskiem, kā arī to uzņēmējdarbības stratēģijās un ar klimatu saistīto un vidisko risku pārvaldībā (2. prioritāte; sk. 1.2.3. iedaļu), tādējādi atspoguļojot šīm kritiskajām jomām veltīto pastiprināto uzraudzības kontroli. Visbeidzot, tehnoloģiskajam progresam kļūstot par banku sektora nākotnes prioritāti, uzraudzītajām iestādēm tika lūgts stiprināt savas digitalizācijas stratēģijas un risināt jaunās problēmas, ko rada jaunu tehnoloģiju izmantošana (3. prioritāte; sk. 1.2.4. iedaļu).

1.2.2. 1. prioritāte. Noturības pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem stiprināšana

1.2.2.1. Ģeopolitisko risku pārvaldība uzraudzības prioritātēs

Ņemot vērā paaugstināto globālo nenoteiktību un šādu risku savstarpējo saistību, ECB uzraudzības prioritātēs 2025.–2027. gadam galvenā uzmanība joprojām ir pievērsta ģeopolitiskajiem riskiem. Turklāt tajās ir uzsvērts, ka bankām šie riski jāintegrē to vispārējā riska pārvaldības satvarā un jāsaglabā plaša noturība.

Rīcība ģeopolitisko risku pārvaldībai

Uzraudzības novērtējumi 2025. gadā tika balstīti uz 2024. gadā izklāstīto satvaru^[7], lai labāk izprastu, kā ģeopolitiskie satricinājumi ietekmē finanšu sistēmu un bankas. Kopējās uzraudzības komandas (KUK) iekļāva ģeopolitiskos faktorus kredītu, tirgus, likviditātes, darbības un pārvaldības risku novērtējumā, uzskatot tos par transversāliem virzītājspēkiem. Uzraudzības iestādes galveno uzmanību pievērsa banku pārvaldībai un to risku vadībai, t. sk. to spējai identificēt ģeopolitiskos satricinājumus, novērtēt tos un reaģēt uz tiem. ECB 2025. gada janvārī organizēja apaļā galda diskusiju ar bankām, lai apkopotu atsauksmes par banku ģeopolitisko risku pārvaldības praksi, un tā bija uzraudzības darbību pamatā un atbalstīja ECB plašākās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot banku noturību pret ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Ģeopolitiskie riski tika iekļauti arī 2025. gada ES mēroga stresa testā,^[8] kura pamatā bija nelabvēlīgs globāls ģeopolitiskais scenārijs (sk. 1.1.1. iedaļu).

ECB banku uzraudzība 2025. gadā pievērsa īpašu uzmanību ģeopolitiskā riska operacionālajai dimensijai. KUK pārskatīja banku gatavību kiberdrošības apdraudējumiem, fiziskās drošības problēmām un ārpakalpojumu sniegšanas traucējumiem. ECB veica turpmākus pasākumus saistībā ar 2024. gada kibernoturības stresa testa konstatējumiem^[9], kas apstiprināja, ka bankas kopumā ir labi sagatavotas atveseļošanās procesam pēc kiberuzbrukuma, taču testā atklājās arī jomas, kurās nepieciešami papildu centieni. Uzraudzība šajā jomā papildināja ES Digitālās darbības noturības akta (DORA)^[10] pastāvīgo īstenošanu.

Turklāt ECB banku uzraudzība turpināja cieši uzraudzīt eurozonas bankas, kurām ir meitasuzņēmumi Krievijā, un tam bija nepieciešami skaidri risku mazināšanas ceļveži, regulāra ziņošana un uz riskiem balstīti pasākumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un organizētu riska darījumu samazināšanu.

Visbeidzot, ECB savā banku uzraudzības tīmekļvietnē izveidoja arī īpašu lapu par ģeopolitisko risku.

1.2.2.2. Kredītriska pārvaldības satvari

Visu 2025. gadu uzraudzības iestādes turpināja risināt strukturālās nepilnības banku kredītriska pārvaldības satvaros un uzraudzīja ģeopolitiskos riskus, makroekonomisko nenoteiktību un jaunus riskus neaizsargātās nozarēs, jo tas viss var palielināt kredītrisku. Piemēram, strauji attīstošās attiecības starp bankām un NBFI, tādām kā privātie tirgus fondi, var pakļaut bankas jauniem tiešiem un netiešiem riskiem, kam jāpievērš uzraudzības uzmanība.^[11] Neraugoties uz risku pārmaiņām, kredītriska uzraudzības pamatrādītāji saglabājās nemainīgi. ECB 2025. gadā turpināja pievērst uzmanību visam kredītriska pārvaldības ciklam – no aizdevumu izsniegšanas līdz INK pārvaldībai, nodrošinot, ka bankām ir ieviesti proaktīvi pārvaldības procesi.

KUK konsolidēja un pārvaldīja attiecīgās klātienes un neklātienes uzraudzības darbības, tādējādi nodrošinot holistisku un efektīvu pieeju kredītriska uzraudzībai.

Klātienes pārbaudes (sk. 1.4.2. iedaļu) 2025. gadā bija vērstas uz mazumtirdzniecības, komerciālā nekustamā īpašuma, augsta sviras rādītāja finansējuma un uzņēmumu vai MVU portfeļiem, īpaši pievēršoties aizdevumu iniciēšanai, riska klasifikācijai un modelēšanas praksei attiecībā uz paredzamajiem kredītzaudējumiem.

Neklātienes horizontālais darbs (sk. 1.4.1. iedaļu) tika veikts pēc klātienes pārbaužu galveno konstatējumu izpētes. Piemēram, KUK pēc visaptverošās pārbaudes par augsta sviras rādītāja finansējumu nosūtīja 12 bankām vēstules, izklāstot ieteikumus par to, kā bankām būtu jānovērš šajā pārbaudē izdarītie konstatējumi. Horizontālās funkcijas un KUK veica arī neklātienes novērtējumus, veicot gan horizontālās mērķpārbaudes, gan katrai bankai specifiskas padziļinātas pārbaudes. Piemēram, tika pabeigta MVU portfeļu jauno risku pārvaldības mērķtiecīga pārbaude,^[12] un KUK veica padziļinātas pārbaudes par konkrētām bankām raksturīgām tēmām un riskiem, piemēram, par pārskatītiem riska darījumiem un agrīnās brīdināšanas sistēmu efektivitāti.

Uzmanība joprojām tika pievērsta arī klimata riska novērtējumam un tam, kā tas ietekmē kredītrisku, konkrētāk, ēku energoefektivitātei un apdrošināšanas seguma pieejamībai fizisko apdraudējumu gadījumos. Šo centienu ietvaros ECB organizēja divas īpašas konferences ar nozares pārstāvjiem, lai apspriestu problēmas un apzinātu iespējamos risinājumus.^[13]

2025. gadā tika panākts turpmāks progress ar darījuma partneru kredītrisku saistīto konstatējumu risināšanā. Turklāt turpinājās kopīgs darbs ar Federālo rezervju sistēmu un Anglijas Banku saistībā ar darījuma partnera kredītriska darījumiem ar NBFI, īpašu uzmanību pievēršot darījuma partnera kredītriska novērtēšanai un riska darījumiem ar nebanku iestādēm, kuras iesaistās tirgus veidošanas darbībās. Analīze atklāja, ka bankām jāturpina centieni uzlabot datu kvalitāti, lai nodrošinātu, ka darījuma partnera kredītriska novērtējums ir drošs un uzticams. Banku stresa testos attiecībā uz to darījuma partnera kredītrisku būtu jāņem vērā ne tikai tirgus riska faktori, bet arī portfeļu koncentrācija un to likviditāte. Turklāt bankām jābūt stingrai darījuma partnera kredītriska pārvaldībai dienas ietvaros, atbilstoši ņemot vērā to darījuma partneru darbību dienas laikā, īpaši attiecībā uz nebanku tirgus veidotājiem.

ECB 2025. gadā turpināja uzraudzīt ārvalstu valūtas norēķinu risku, izmantojot šajā jomā visaktīvāko NI izlasi. Šajā nolūkā, pamatojoties uz Pasaules Valūtas tirgus komitejas (Global Foreign Exchange Committee) pārskatīto metodoloģiju, ECB reizi pusgadā vāc datus un statistiku par valūtas norēķinu risku un regulāri sadarbojas ar NI saistībā ar iekšējām pārmaiņām un vispārējām tirgus tendencēm.

Bankas tika rakstiski informētas par detalizētiem visās pabeigtajās neklātienes un klātienes uzraudzības darbībās izdarītajiem konstatējumiem, rīkojot speciālas sanāksmes, lai detalizēti izskaidrotu katru rezultātu (sk. 1.3.1. iedaļu). Atbilstīgos gadījumos tie tika izmantoti, gatavojot SREP rezultātus, un attiecīgie uzraudzības pasākumi regulārā uzraudzības dialoga ietvaros tika apspriesti ar uzraudzītajām iestādēm.

1.2.2.3. Darbības noturības satvari attiecībā uz IKT risku, t. sk. kiberdrošību un ar trešajām personām saistīto IKT risku

ECB 2025. gadā joprojām par prioritāti uzskatīja NI darbības noturību, galveno uzmanību pievēršot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) drošībai, t. sk. kiberdrošībai, un ar trešajām personām saistītajam IKT riskam. No 2025. gada janvāra ar DORA tika pārstrukturētas uzraudzības darbības, pieprasot bankām stiprināt to IKT riska pārvaldību, t. sk. ar trešajām personām saistītā IKT riska pārvaldību, un ziņošanu par incidentiem, kas saistīti ar IKT. Uzraudzības metodoloģijas tika aktualizētas, lai nodrošinātu to atbilstību DORA prasībām visās uzraudzības darbībās. ECB kiberincidentu un ārpakalpojumu ziņojumu sniegšanas regulējums tika atcelts un aizstāts ar DORA noteiktajiem pārskatu sniegšanas termiņiem un standartizētajām veidnēm.

Reaģējot uz kiberdrošības riska situācijas attīstību, uzraudzības iestādes izstrādāja visaptverošu kiberincidentu krīzes stratēģijas rokasgrāmatu, lai uzlabotu koordināciju un spējas iekšējā un ārējā kiberdrošības riska satvarā. Šīs spējas ietvēra ECB iekšējos sagatavošanās darbus un starptautiskos protokolus reaģēšanai uz incidentiem.

2025. gadā veiktās IKT riska klātienes pārbaudes galvenokārt tika balstītas uz ECB uzraudzības prioritātēm un bija vērstas uz kiberdrošību un ar trešajām personām saistītā IKT riska pārvaldību. Papildu klātienes pārbaudēs tika ievērota specifiska pieeja, kā to pieprasa KUK (sk. 1.3.1. un 1.4.2. iedaļu). Turklāt ECB izveidoja komandu, kas pārrauga NI draudu vadīto ielaušanās testēšanu. Draudu vadīta ielaušanās testēšana ir jauns uzraudzības instruments, ko izmanto saskaņā ar DORA; ECB šajā ziņā darbojas kā atbildīgā iestāde attiecībā uz NI. ECB 2025. gadā pirmo reizi saskaņā ar DORA vāca datus informācijas reģistram par nolīgumiem ar trešajām personām, kuras saistītas ar IKT, attiecībā uz NI. Datu analīze apstiprināja pašreizējās tendences: lielāka paļaušanās uz IKT pakalpojumu sniedzējiem –trešajām personām –, neliela skaita IKT pakalpojumu sniedzēju – trešo personu –, īpaši mākoņpakalpojumu sniedzēju, koncentrācija un IKT pakalpojumu sniedzēju –trešo personu – zems aizvietojamības līmenis apvienojumā ar grūtībām reintegrēt ārpakalpojumus.

Tāpēc Norādījumu par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem mērķis bija nodrošināt skaidrību par ECB gaidām attiecībā uz DORA regulā noteiktajām prasībām, veicinot uzraudzības konsekvenci un palīdzot nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus, ko panāk, palielinot pārredzamību.

Kiberrisks un IT ārpakalpojumu riski bankām joprojām ir galvenais izaicinājums, jo sakarā ar ģeopolitiskā riska radīto apdraudējumu pieaugumu bankām jāturpina pielāgot kiberdrošības un ar trešajām personām saistītā IKT riska pārvaldību.

1.2.3. 2. prioritāte. Savlaicīga un efektīva pastāvīgo būtisko trūkumu novēršana

ECB uzraudzības stratēģija bija vērsta uz pāreju no risku identificēšanas uz risku novēršanu, prasot bankām novērst pastāvīgos būtiskos trūkumus un nodrošināt atbilstību uzraudzības gaidām. Iepriekšējos novērtējumos atklājās būtiskas nepilnības banku veiktajā ar klimatu saistīto un vidisko risku pārvaldībā un to riska datu apkopošanā un ziņošanā par riskiem (RDAZR), kas joprojām ir viena no ECB uzraudzības prioritātēm 2025.–2027. gadam. Lai gan abās jomās ir panākts ievērojams progress, ir ļoti svarīgi tupināt uzlabošanas centienus, un tas nozīmē, ka būs vajadzīga attiecīga rīcība nākamajos uzraudzības ciklos.

1.2.3.1. Uzņēmējdarbības stratēģiju nepilnības un ar klimatu un dabu saistīto risku pārvaldība

Banku spējas pienācīgi pārvaldīt ar klimatu un dabu saistītos riskus^[14] (KD riski) uzraudzība 2025. gadā joprojām bija uzraudzības darba kārtības prioritāte. Tas bija tāpēc, ka fiziskie un pārejas riski turpināja īstenoties un mēroga un biežuma ziņā palielinājās, kā arī saglabājās banku KD risku pārvaldības satvara trūkumi.

ECB 2025. gadā pabeidza daudzgadu programmu, lai uzlabotu banku riska pārvaldības spējas, un turpināja virzīties uz ierastās darbības pieeju, regulāro uzraudzības novērtējumu un procesu ietvaros uzraugot KD riskus. Pamatojoties uz pašreizējām regulatīvajām prasībām, ECB bija noteikusi 2024. gada beigas kā paredzamo termiņu, līdz kuram bankām jāuzlabo to saistītā riska pārvaldības prakse. Iepriekšējos gados pēc dažādām dialoga un atsauksmju kārtām ECB bija pieņēmusi saistošus uzraudzības lēmumus attiecībā uz tām bankām, kurām ir būtiski trūkumi, papildus nosakot periodiskus soda maksājumus, kas palielinās ar katru dienu, ja bankas neizpilda šīs riska prasības noteiktajā termiņā (apvienotie lēmumi)^[15]. ECB 2025. gadā pieņēma vienu šādu apvienoto lēmumu saistībā ar šīm prasībām. Tā arī pabeidza vienu izpildes procedūru saistībā ar iestādes nespēju izpildīt ECB lēmumu par šīm riska prasībām, nosakot periodisko soda maksājumu kopējo summu (sk. 2.3.1. iedaļu).

Kopumā bankas panāca būtisku progresu pastāvīgo klimata un dabas krīžu radīto risku pārvaldībā – tās ieviesa institucionālo arhitektūru KD risku identificēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai. ECB veiktā analīze liecina, ka vairāk nekā 90 % banku uzskata, ka tās ir būtiski pakļautas šiem riskiem (2021. gadā – 50 %)^[16], un ka tagad visām bankām ir klimata stresa testēšanas satvari. Lielākā daļa banku arī sāka ieviest attiecīgos satvarus, lai kvantitatīvi noteiktu savas kapitāla vajadzības. Tomēr joprojām nepieciešama pastāvīga uzraudzība, ņemot vērā jaunās riska kvantificēšanas metodoloģijas, pastāvīgās problēmas fizisko un pārejas risku pārvaldībā, kā arī vēl pastāvošās nepilnības atsevišķās bankās.

Atzīstot dažādās problēmas, ar kurām saskaras bankas, ECB pašlaik beidz darbu pie ziņojuma par labo praksi ar klimatu saistīto un vidisko risku pārvaldībai, kas būs aktualizēts papildinājums apkopojumam, kurš pirmo reizi publicēts 2022. gadā. Šis apkopojums ir noderīgs instruments, ar kura palīdzību bankas var pētīt iespējamos veidus, kā uzlabot to saistīto risku pārvaldības praksi. ECB arī iesaistījās pastāvīgā dialogā ar bankām, lai apspriestu to vispārējo progresu un izprastu problēmas, ar kurām tās saskaras. Kā piemēru var minēt ECB nozares dialogu "Klimata un dabas risku pārvaldība – pašreizējā situācija un turpmākā rīcība" 2025. gada 1. oktobrī.

1.2.3.2. Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem

Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem (RDAZR) ir būtiska pareizai riska pārvaldībai un efektīvai lēmumu pieņemšanai, jo datu kvalitātes un ziņošanas nepilnības apdraud bankas spēju identificēt, uzraudzīt un mazināt riskus. Stabilas RDAZR spējas ļauj bankām uzlabot to darbības efektivitāti un konkurētspēju un veicina digitālo rīku un inovatīvu tehnoloģiju, piemēram, MI (mākslīgā intelekta) un progresīvas analīzes, izmantošanu.

Tā kā 2025. gadā joprojām bija vērojams nepietiekams progress banku RDAZR spēju jomā, pamatojoties arī uz 2024. gada maijā publicētajos Norādījumos par efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem izklāstītajām gaidām, ECB 2025. gadā attiecībā uz visām bankām izmantoja visaptverošu pieeju. Šīs pieejas mērķis bija cieši uzraudzīt visu NI RDAZR spēju attīstību, lai konstatētu trūkumus un attiecīgi rīkotos.^[17] Šīs pieejas pamatelements bija noteikt skaidru eskalācijas procesu, kas paredz, ka bankām jānosaka skaidri termiņi un starpposma atskaites punkti to konstatēto trūkumu un pamatcēloņu novēršanai. Ja ar sākotnējiem pasākumiem netika sasniegti savlaicīgi rezultāti, tika izmantoti efektīvāki instrumenti, lai nodrošinātu pienācīgu situācijas labošanu. Šo instrumentu pamatā bija saistošie uzraudzības pasākumi, kas noteikti Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) regulas^[18] 16. pantā un ietver arī periodiskus soda maksājumus kā iespējamus piespiedu izpildes pasākumus.

ECB turpināja nodrošināt holistisku pieeju datu kvalitātes jautājumiem, iestrādājot citu uzraudzības darbību konstatējumus vispārējā novērtējumā par banku RDAZR spējām. Tie ietvēra ECB īstermiņa pārbaudei un stresa testiem sniegto datu kvalitāti, kā arī riska darījumu ar privāto kredītu tirgu efektīvu apkopošanu. Stiprinot centienus šajā jomā, ECB 2025. gada janvāra sākumā izveidoja tiesisko regulējumu, lai stresa testu pārskatos nodrošinātu pienācīgu datu kvalitāti.^[19] Turklāt pēc veiksmīga izmēģinājuma 2023. gadā ECB turpināja sagatavot gada vadības ziņojumu par datu pārvaldību un datu kvalitāti.^[20] Salīdzinājumā ar 2024. gadā veikto testu šogad banku augstākā vadība bija vairāk iesaistīta konstatēto trūkumu novēršanā, skaidri vadības struktūras līmenī nosakot atbildību un pienākumu sadalījumu par projektu vadību.

Kopumā, pateicoties tam, ka pēdējo trīs gadu laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta RDAZR, ir sasniegts pakāpenisks progress. Tagad RDAZR spējas ir banku augstākā līmeņa vadības kompetencē, un tika pieliktas būtiskas pūles, lai ņemtu vērā iepriekšējās uzraudzības darbībās izdarītos konstatējumus. Tomēr pastāvīgas uzraudzības darbības, t. sk. klātienes pārbaudes, apstiprināja, ka uzraudzītajām iestādēm joprojām ir jāturpina darbs tādās jomās kā datu pārvaldība, datu pārvaldības satvara piemērošanas tvērums, datu arhitektūra un IT infrastruktūra.

1.2.4. 3. prioritāte. Digitalizācijas stratēģijas un jauno tehnoloģiju izmantošana

1.2.4.1. Digitālās pārveides stratēģijas

Banku digitālajai pārveidei un jauno tehnoloģiju izmantošanai nepieciešamas stingras pārvaldības un riska vadības spējas. Digitalizācija neattiecas tikai uz tehnoloģijām. Tā attiecas arī uz iestādes iekšējo kultūru un spējām. Inovāciju integrēšana uzņēmējdarbībā un vispārējās digitālās gatavības nodrošināšana ir jebkuras digitālās stratēģijas panākumu atslēga. Digitalizācijas laiks un apjoms joprojām ir pašas bankas stratēģiskais lēmums, taču tas var būtiski ietekmēt banku operacionālos un finanšu riskus, kā arī to riska profilu.

ECB 2025. gadā veica vairākas uzraudzības darbības, lai gūtu ieskatu jaunu tehnoloģiju izmantošanas gadījumos un izprastu, kā šie izmantošanas gadījumi var ietekmēt banku riska pārvaldības spējas.^[21] Šīs darbības ietvēra mērķtiecīgu klātienes pārbaužu turpināšanu jau ceturto gadu pēc kārtas, visaptveroši pārbaudot banku digitalizācijas stratēģijas un šo stratēģiju izpildes sviras, t. sk. jaunās tehnoloģijas, resursu nodrošināšanu un projektu vadības spējas, kā arī novērtējot digitalizācijas finansiālo un nefinansiālo ietekmi. Neklātienes darbības ietvēra darbseminārus ar 13 NI par MI izmantošanu kredītspējas novērtēšanai un krāpšanas atklāšanai.

Digitālās pārveides kontekstā dati ir ļoti svarīgi – ne tikai pašām bankām, bet arī uzraudzības iestādēm. ECB ikgadējā datu vākšana par digitalizāciju un inovatīvo tehnoloģiju izmantošanu tika pilnveidota, lai labāk aptvertu tehnoloģijas un inovācijas. Tā bija daļa no īstermiņa pasākuma – datu vākšanas, ko veica ECB, papildinot regulāro uzraudzības pārskatu sniegšanu. Tā joprojām bija galvenais datu avots banku digitālās pārveides progresa novērtēšanai, apzinot norises banku digitalizācijas pasākumos, tehnoloģiju sadarbībā un izmantošanas gadījumos. Savākto datu analīze palīdzēja atlasīt izmantošanas gadījumus un bankas turpmākai novērtēšanai vai dalībai darbsemināros un citos šādos mijiedarbības pasākumos.

Savas mērķorientētās pieejas ietvaros ECB veica arī divas horizontālās analīzes, kurās tika pētīta digitalizācijas izmantošana konkrētos uzņēmējdarbības virzienos. Tas tika darīts, organizējot darbseminārus ar 12 NI par digitālajiem maksājumiem un par digitālās mazumtirdzniecības darījumiem. Turklāt uzraudzības iestādes un bankas 2025. gada 16. oktobrī pulcējās VUM konferencē par digitalizāciju, lai apmainītos viedokļiem par digitālajām stratēģijām, šo stratēģiju īstenošanu konkrētās uzņēmējdarbības jomās, piemēram, mazumtirdzniecības un maksājumu jomā, un par MI attīstību un saistītajiem riskiem.

1.3. Efektīva un lietderīga uz risku balstīta uzraudzība

Kopš VUM ieviešanas 2014. gadā banku uzraudzības veikšanas veids ir būtiski mainījies. Pirmajos darbības gados Eiropas banku uzraudzības uzmanības centrā bija uzraudzības prakses saskaņošana. Pēdējos gados uzraudzība novirzīta uz dinamiskāku skatījumu, kad efektīvāki un konsekventāki rezultāti tiek sasniegti, izmantojot mazāk sarežģītas, tomēr tikpat stingras metodoloģijas un elastīgākus procesus. ECB 2023. gadā izveidoja riska tolerances regulējumu, kas ļauj uzraudzības iestādēm prioritizēt kritiski svarīgās riska jomas un nodrošina tām lielāku elastību jaunu un topošu risku identificēšanā un novēršanā.

ECB 2025. gadā izstrādāja visaptverošu programmu, lai vēl vairāk palielinātu Eiropas banku uzraudzības efektivitāti, lietderību un orientāciju uz risku. Šī programma, kas aprakstīta 2025. gada decembrī publicētajā ziņojumā "Pārraudzības racionalizēšana, noturības aizsardzība", ietver četras iniciatīvas. Pirmkārt, tā ir SREP reforma, kura tika uzsākta 2024. gadā, turpinājās 2025. gadā un kuru plānots pabeigt 2026. gadā (sk. 1.3.1. iedaļu).^[22] Otrkārt, projekta "Nākamā līmeņa uzraudzība" rezultātā SREP reformas mērķi tika paplašināti, ietverot tādas jomas kā lēmumu pieņemšana, iekšējo modeļu apstiprinājumi, stresa testi, ar kapitālu saistīti lēmumi, pārskatu sniegšana un klātienes pārbaudes (sk. 1.3.2. iedaļu). Treškārt, tika uzsākta īpaša iniciatīva vienotas uzraudzības kultūras turpmākai veicināšanai VUM ietvaros (sk. 1.3.3. iedaļu). Visbeidzot, ECB pašlaik izstrādā satvaru uzraudzības efektivitātes izvērtēšanai (sk. 1.3.4. iedaļu).

1.3.1. SREP reformas īstenošana

Atbilstoši savām pilnvarām ECB banku uzraudzība tās tiešā uzraudzībā esošo banku finanšu stabilitāti regulāri novērtē uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros. Reaģējot uz strauji mainīgo riska situāciju un pēc neatkarīgu ekspertu pārbaudes^[23] ECB 2024. gadā uzsāka visaptverošu SREP reformu, lai uzlabotu tā efektivitāti, lietderību un orientāciju uz riskiem.

Pirmais cikls saskaņā ar SREP reformu tika pabeigts 2025. gada oktobrī, pieņemot lēmumus sešas nedēļas agrāk nekā iepriekšējos gados. Šis atskaites punkts ir tikai viena no SREP reformas reālās ietekmes izpausmēm, un ir panākts būtisks progress visu sešu reformas mērķu sasniegšanā.^[24]

• Mērķtiecīgāki riska novērtējumi: kopš 2023. gada ECB izmanto daudzgadu novērtēšanas pieeju un novērtējumos piemēro riska tolerances regulējumu.^[25] 2025. gadā tika veikts daudzgadu novērtējums, aptverot 75 % no SREP elementiem, un tas tika attiecināts arī uz banku meitasuzņēmumiem.
• Labāka uzraudzības darbību integrācija: lai gūtu plašāku priekšstatu par banku riskiem un samazinātu dublēšanos, KUK tagad sistemātiskāk izmanto informāciju, kas gūta to klātienes pārbaudēs, tematiskajās pārbaudēs un no citiem avotiem, ne tikai paļaujas uz gada beigu datiem. Turklāt bankas gada sākumā saņem uzraudzības pārbaudes programmu, kas palīdz tām saskaņot plānošanu.
• Pilnīga uzraudzības rīkkopas izmantošana: tagad lielāks uzsvars tiek likts uz savlaicīgu komunikāciju un uzraudzības pasākumu eskalāciju.^[26] Līdz ar vairāku līmeņu pieejas ieviešanu attiecībā uz turpmākiem pasākumiem^[27] SREP lēmumi vairāk vērsti uz visstrukturālākajiem un nopietnākajiem jautājumiem, visa gada garumā aplūkojot arī citus konstatējumus.
• Uzlabota saziņa: jaunais SREP lēmumu formāts^[28] veicina mērķtiecīgāku dialogu ar bankām, jo galvenie risku noteicošie faktori un uzraudzības jautājumi jau sākotnēji tiek izcelti racionālā formātā.
• Stabilākas metodoloģijas: ECB cenšas panākt, lai uzraudzības metodoloģijas būtu stabilākas un paredzamākas. Atjauninājumi, piemēram, pārskatītā 2. pīlāra prasību metodoloģija^[29], padara metodoloģiju vienkāršāku un stabilāku.
• Labāka IT sistēmu un datu analītikas izmantošana: digitālie rīki atbalsta uz datiem balstītu uzraudzību un efektīvu mijiedarbību ar bankām, piemēram, sniedzot iespēju bankām izsekot savu kvalitatīvo pasākumu statusam un iesniegt pierādījumus tieši savām uzraudzības iestādēm.

1.3.1.1. Progresa uzraudzība

Lai nodrošinātu, ka SREP reforma sniedz paredzētās priekšrocības, ECB banku uzraudzība konsekventi uzrauga tās ietekmi attiecībā pret galvenajiem mērķiem. Šīs uzraudzības pamatā ir rādītāju kopums, kas tiek pilnveidots un uzlabots un aptvers sešus reformā uzskaitītos mērķus. Paredzams, ka šie rādītāji ietvers daudzgadu novērtējuma pieejamību un efektīvu izmantošanu SREP ietvaros, SREP lēmumu un pasākumu ilgumu un atbilstību, digitālo rīku izmantošanu, lai atbalstītu turpmākās reāllaika pēcpārbaudes saistībā ar konstatējumiem un pasākumiem, kā arī SREP pasākumu ieviešanu un SREP cikla vispārējo savlaicīgumu. Par šiem rādītājiem tiks ziņots turpmākajos ECB gada pārskatos par uzraudzības darbību.

1.3.2. Nākamā līmeņa uzraudzība: uzraudzības darbību reforma ārpus SREP

ECB kopā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) 2025. gadā uzsāka vēl vienu plašu reformu kopumu, ieviešot projektu "Nākamā līmeņa uzraudzība". Šā projekta mērķis ir racionalizēt un vienkāršot galvenos uzraudzības procesus, papildinot SREP reformu. Tas tika izstrādāts, lai ņemtu vērā augšupēju aptauju, ko veica dažas no VKI, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā, un banku nozares ieguldījumu.

Projekts aptver šādas galvenās jomas.

1. Lēmumu pieņemšana: ECB uzlabo savu uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesu efektivitāti, lietderību un uz riskiem balstīto raksturu. Tas attiecas, piemēram, uz atbilstības un piemērotības novērtējumiem un kopējām procedūrām, piemēram, licencēšanu un būtiskas līdzdalības apstiprināšanu. Racionalizēta lēmumu pieņemšana paātrinās uzraudzības procesus attiecībā uz uzraudzītajām iestādēm un ļaus ECB koncentrēt savus resursus uz būtiskākajiem aspektiem. Racionalizētus lēmumus paredzēts īstenot līdz 2026. gada otrajai pusei, un laika gaitā, izmantojot digitālos rīkus, tiks ieviesti papildu uzlabojumi. Turklāt 2026. gada sākumā tiks īstenots paātrināts process vienkāršai būtiska riska pārneses vērtspapīrošanai (sk. 2. ielikumu).
2. Iekšējie modeļi: ar iekšējiem modeļiem saistīto uzraudzības procesu pilnveidošana ir būtiska, lai samazinātu banku un uzraudzības iestāžu darba slodzi, ko rada būtisku modeļu pārmaiņu apstiprināšana. ECB pakāpeniski ievieš uz riskiem vairāk balstītu pieeju, lai apstiprinātu modeļu pārmaiņas kopumā un modeļu pārmaiņas, kas veiktas agrākā procesa posmā. Tādējādi tiek novērsta vajadzība bankām vienlaikus saglabāt vairākas modeļu versijas. Šīs izmaiņas tiks ieviestas 2026. gadā.
3. Stresa testēšana: ECB jau iepriekšējos stresa testa ciklos ir veikusi pasākumus, lai palielinātu proporcionalitāti, ieviestu uz risku vairāk balstītu datu kvalitātes nodrošināšanu un samazinātu datu iesniegšanas ciklu skaitu. ECB veic turpmākus pasākumus, lai racionalizētu stresa testus, virzoties uz dinamiskāku un ātrāku pieeju, vienkāršojot veidnes un samazinot resursu vajadzības gan bankām, gan uzraudzības iestādēm. Šīs izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2026. gada tematisko stresa testu un 2027. gada ES mēroga stresa testu.
4. Ar kapitālu saistīti lēmumi: ECB ievieš "paātrinātu" procesu, lai apstiprinātu skaidri definētus zema riska pašu kapitāla darījumus. Šīs iniciatīvas mērķis ir saīsināt apstrādes laiku, un tā sāks darboties no 2026. gada 1. ceturkšņa. Turpinot ieguldīt digitālajās tehnoloģijās, ECB mērķis ir vienkāršākajiem gadījumiem samazināt apstrādes laiku līdz divām nedēļām.
5. Ziņošana par uzraudzību: ECB cenšas racionalizēt pārskatu sniegšanas procesu un samazināt banku izmaksas, vienlaikus nodrošinot savākto datu kvalitāti un atbilstību. ECB 2025. gadā izplatīja anketu, lai apkopotu nozares priekšlikumus pārskatu sniegšanas vides vienkāršošanai, un pēc tam notika darbseminārs. ECB pārskatīja "vismazāk izmantotās veidnes" un samazināja esošās pārskatu sniegšanas prasības. Piemēram, 2026. gada īstermiņa uzdevuma ziņošanas paketes datu punkti tika samazināti par 18.5 %. ECB plāno 2026. gadā pilnveidot un uzlabot savu horizontālo pārskatu sniegšanas pieprasījumu procesu un noteikt būtiskuma sliekšņa jēdzienu atkārtotas datu iesniegšanas pieprasījumiem. Turpmāki īstermiņa uzdevuma datu sniegšanas uzlabojumi tiks ieviesti 2027. gada SREP ciklā. ECB arī īsteno pasākumus, lai veicinātu proporcionalitāti pārskatu sniegšanas prasībās mazām un nesarežģītām iestādēm (MNSI), iekļaujot MNI jēdzienu arī ECB FINREP regulā.
6. Klātienes uzraudzība: ECB un VKI vienojās 2026. gadā ieviest vairākus uzlabojumus klātienes pārbaužu procesā. Šie uzlabojumi ietver iekšējo un ārējo pamatnostādņu pārskatīšanu un racionalizēšanu saistībā ar klātienes uzraudzību, kodolīgāku pārbaužu ziņojumu sagatavošanu, koordinācijas stiprināšanu starp klātienes pārbaužu komandām un īsāku, mērķtiecīgāku pārbaužu ieviešanu.

Visās šajās sešās darbības jomās ECB pārraudzībai arvien vairāk izmanto digitālos rīkus (sauktus arī par uzraudzības tehnoloģijām jeb SupTech). Šajā kontekstā ECB uzsāk visaptverošu IT projektu (2026.–2028. gads), lai turpinātu digitalizēt pilna cikla uzraudzības procesus, t. sk. lēmumu pieņemšanas procedūras, pilnvērtīgāk integrējot iekšējās sistēmas un paredzēto vienoto VUM portālu (sk. 5.2.1. iedaļu). ECB digitālās infrastruktūras pilnveidošana ne tikai palīdz uzraudzības iestādēm efektīvāk un lietpratīgāk pildīt to uzdevumus, bet sniedz labumu arī uzraudzītajām iestādēm, nodrošinot vieglāku komunikāciju, ātrāku uzraudzības uzdevumu apstrādi un lielāku resursu izmantošanas efektivitāti.

1.3.2.1. Plānotās papildu iniciatīvas

ECB 2026. gadā sāks savu uzraudzības norādījumu un citu komunikācijas pasākumu pārskatīšanu, lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz tās gaidām un uzraudzības pieejām. Viens no šīs pārskatīšanas mērķiem būs vēlreiz uzsvērt, ka ECB norādījumos nav noteiktas saistošas prasības, kas pārsniedz piemērojamos ES tiesību aktus.

Turklāt ECB pārskatīs proporcionalitātes principa piemērošanu mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) uzraudzībā. Pārskatīšanā īpaši tiks pārbaudīta MNI apakšgrupa, kas iekļauta esošajā MNSI satvarā. Pārskatīšanā tiks ņemti vērā tādi aspekti kā SREP novērtējuma biežums un dziļums, iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ILAAP), kā arī sektora mēroga stresa testi.

1.3.2.2. Īstenošana un turpmākie pasākumi

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās nākamā līmeņa uzraudzības projekta ietvaros, tiks īstenotas 2026. gadā un turpmākajos gados līdztekus darbam, kas tiek veikts, lai stiprinātu vienoto uzraudzības kultūru (sk. 1.3.3. iedaļu). ECB sekos līdzi progresam, kas panākts, īstenojot dažādas visu reformu iniciatīvas, un ziņos par šo progresu savos gada pārskatos par uzraudzības darbību.

1.3.3. VUM uzraudzības kultūra

ECB Uzraudzības valde 2025. gada februārī uzsāka uzraudzības kultūras iniciatīvu^[31], lai nodrošinātu platformu diskusijām par tādām tēmām kā SREP reforma (sk. 1.3.1. iedaļu) un nākamā līmeņa uzraudzības projekts (sk. 1.3.2. iedaļu). Šīs daudzgadu iniciatīvas mērķis ir nodrošināt šo reformu un projektu konsekventu un efektīvu īstenošanu visā Eiropas banku uzraudzībā, veicinot kopīgu uzraudzības kultūru, kas atbilst trim tās stratēģiskajiem mērķiem.

• Uz risku balstīta uzraudzība: prioritātes piešķiršana būtiskajiem riskiem, atbildības uzņemšanās par lēmumiem un izlēmīga rīcība.
• Efektīva un lietpratīga uzraudzība: savlaicīgu rezultātu sasniegšana, ātra problēmu risināšana un pastāvīgu uzlabojumu veicināšana.
• Integrētā uzraudzība: sadarbība Eiropas banku uzraudzības jomā, lai kā viena komanda sasniegtu labākus rezultātus.

Lai sasniegtu šos stratēģiskos mērķus, tika ieviests aktivizācijas plāns komunikācijas un sadarbības stiprināšanai, prasmju un līderības attīstīšanai, uzmanības koncentrēšanai uz riskiem un prioritātēm un darbības efektivitātes uzlabošanai.

Šo daudzgadu iniciatīvu kopīgi īsteno ECB banku uzraudzība un VKI.

1.3.4. Uzraudzības efektivitātes novērtēšana

Efektīva uzraudzība nodrošina, ka bankas laikus novērš trūkumus. ECB banku uzraudzība cenšas nepārtraukti uzlabot savu efektivitāti, ļaujot uzraudzības iestādēm ātri novērtēt prudenciālos riskus, konstatēt būtiskas nepilnības un efektīvāk izmantot to uzraudzības rīkkopu un uzraudzības pilnvaras.

ECB 2025. gadā izstrādāja tās uzraudzības efektivitātes novērtēšanas satvaru. Tas nosaka metodoloģijas, ko var izmantot, lai novērtētu attiecīgo uzraudzības darbību efektivitāti, īpaši metodoloģijas, ko izmanto uzraudzības prioritāšu īstenošanai.

Uzraudzības efektivitātes novērtēšanā pastāv noteikti dabiski šķēršļi, piemēram, tas, ka uzraudzības darbību rezultāti: i) var nebūt tieši novērojami finanšu vai statistikas datos, ii) tiem var būt novēlota ietekme un iii) tos var ietekmēt ārēji faktori, kas neietilpst uzraudzības iestādes ietekmes tvērumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai uzraudzības iestāžu novērtējumi būtu atbilstoši sagatavoti jau no paša uzraudzības darbības sākuma. Plānošanas posmā KUK definē skaidrus mērķus, kas precizē ietekmi uz to uzraudzītajām iestādēm, nosaka, kā šo ietekmi iespējams izmērīt, pat ja tikai daļēji izmanto konkrētus rādītājus, un nosaka atbilstošās datu prasības.

Uzraudzības efektivitātes izvērtēšana ļauj ECB izmantot izvērtējumu konstatējumus, lai pastāvīgi uzlabotu veidu, kādā tā veic uzraudzības darbības, piemēram, pieņemot lēmumu par to, vai ir pienācīgi risināts prioritārs neaizsargātības aspekts vai arī jāpielāgo tās uzraudzības stratēģija šādas neaizsargātības novēršanai. Šos izvērtējumus var izmantot arī, veidojot paraugpraksi vai metodes, ko lieto, lai sasniegtu konkrētus paredzētos uzraudzības rezultātus.

Uzraudzības efektivitātes izvērtēšana var veicināt ECB komunikāciju ar tās ārējām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Eiropas Parlamentu, un sniegt ieguldījumu vispārējā diskusijā par ECB banku uzraudzības pārskatatbildību.

1.4. Nozīmīgu iestāžu tiešā uzraudzība

1.4.1. Neklātienes uzraudzība

Kredītiestāžu tiešā uzraudzība ir vērsta uz aktīvu risku identificēšanu un mazināšanu, lai nodrošinātu, ka bankas saglabā noturību un tiek labi pārvaldītas arvien sarežģītākā un dinamiskākā vidē.

Neklātienes uzraudzības efektivitāte tiek nodrošināta, izmantojot integrētu un koordinētu plānošanas sistēmu, kas ļauj KUK līdzsvarot to resursus starp horizontālajiem, banku specifiskajiem un speciālajiem uzraudzības uzdevumiem (sk. arī 1.4.1.2. iedaļu).

1.4.1.1. Samērīguma princips

ECB banku uzraudzība attiecībā uz savām uzraudzības darbībām un metodēm piemēro proporcionalitātes principu. Uzraudzības tvērums un intensitāte atkarīga no tādiem faktoriem kā bankas lielums, sistēmiskā nozīmība, riska profils un tās uzņēmējdarbības modeļa sarežģītība.

Saskaņā ar ECB banku uzraudzības daudzgadu SREP pieeju (sk. 1.3.1. iedaļu) bankām ar stabiliem un mazāk sarežģītiem riska profiliem var veikt mazākus vai retākus uzraudzības novērtējumus, savukārt visaptveroši novērtējumi par prioritāti tiek izvirzīti attiecībā uz iestādēm, kurām ir augstāks risks vai lielāka sistēmiskā nozīme.

Tādējādi KUK, kas atbild par lielākām un/vai riskantākām NI, parasti plāno un gada laikā veic vairāk uzraudzības darbību nekā KUK, kas uzrauga mazākas un/vai mazāk sarežģītas iestādes.

1.4.1.2. Uzraudzības plānošanas process un uzraudzības darbības

Uzraudzības plānošanas procesā ievēro konsekventu un integrētu pieeju, saskaņā ar kuru horizontālo darbību, klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu analīzes, kā arī KUK uzraudzības aktivitāšu plānošanas pamatā ir uzraudzības prioritātes.

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ECB un VKI, plānojot savas darbības, cieši sadarbojas, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības prioritātes, konkrētām bankām raksturīgos riskus un riska tolerances regulējumu. Šī plānošana ietver to uzraudzīto iestāžu atlasi, kurām jāpiedalās horizontālajās un klātienes darbībās. Viens no šā procesa rezultātiem ir augsta līmeņa darba programma, kas papildina KUK vispārējo plānošanas procesu.

KUK konkrētā gadā plānotās uzraudzības darbības tiek atspoguļotas ikgadējā uzraudzības pārbaužu programmā. Uzraudzības plānošanas process ir svarīga KUK saziņas ar tās uzraudzīto iestādi daļa. Vienkāršots darbības plāns, kurā aprakstītas uzraudzības darbības, kurās uzraudzītajām iestādēm jāiesaistās vai jāsniedz ieguldījums, līdz gada beigām tiek iesniegts bankām.

Pēc SREP reformas un virzības uz integrētāku daudzgadu novērtēšanas sistēmu plānotās uzraudzības darbības saskaņā ar minēto programmu sniedz galveno analītisko ieguldījumu KUK veiktajos SREP novērtējumos (sk. 1.3.1. iedaļu).

Pamatojoties uz samērīguma principu, neklātienes darbību plāni ietver: i) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP), ii) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējumu) un iii) KUK plānotās papildu darbības, lai aktivitāšu plānošanu vēl vairāk pielāgotu uzraudzītās grupas vai iestādes specifiskajām iezīmēm (piemēram, banku uzņēmējdarbības modeļa vai pārvaldības struktūras analīzi).

1.4.1.3. Uzraudzības pasākumi

Uzraudzības pasākumi ir viens no regulāru klātienes un neklātienes uzraudzības darbību svarīgākajiem rezultātiem.^[32] Tie sīki nosaka uzraudzīto iestāžu veicamās darbības, lai novērstu nepilnības. Par šo pasākumu savlaicīgas un efektīvas īstenošanas uzraudzību atbild KUK. 2025. gadā jaunu uzraudzības pasākumu skaits salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās. Svarīgākie uzraudzības pasākumus noteicošie faktori bija klātienes darbības – klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīze (ko galvenokārt veica klātienē) veidoja gandrīz 63 % kopējo pasākumu. Tāpat kā iepriekšējos gados lielākais jauno uzraudzības pasākumu skaits bija saistīts ar kredītrisku (42.5 %), kam sekoja iekšējā pārvaldība (10.7 %; 2. attēls).

2. attēls

Uzraudzības pasākumi

a) Katru gadu reģistrēto pasākumu skaits

b) Jauni pasākumi 2025. gadā darbību dalījumā	c) Jauni pasākumi 2025. gadā riska kategoriju dalījumā

1.4.1.4. SREP horizontālā analīze

ECB 2025. gada 18. novembrī publicēja apkopotos 2025. gada SREP rezultātus attiecībā uz tās uzraudzītajām iestādēm. Tie ietvēra SREP vērtējumu punktos, 2. pīlāra kapitāla prasību un norāžu, kvalitatīvo pasākumu izmaiņas, kā arī atsevišķu riska jomu analīzi. ECB darīja pieejamas piemērojamās katrai atsevišķai bankai noteiktās 2. pīlāra kapitāla prasības 2026. gadam, t. sk. tās, kas tiek izmantotas pārmērīgas sviras riska novēršanai. Visas uzraudzītās iestādes piekritušas tām noteikto 2. pīlāra prasību un sviras rādītāja 2. pīlāra prasību publicēšanai.

Kopējais SREP vērtējums punktos vēl vairāk uzlabojās – līdz 2.5 (2024. gadā – 2.6), vērtējums punktos pasliktinājās tikai 6 % banku, un 19 % banku ieguva labāku vērtējumu. Kopējās kapitāla prasības un norādes vidēji saglabājās stabilas – 15.6 % no riska svērtajiem aktīviem, bet 2. pīlāra prasību mediāna bija 2.3 % – gandrīz tāda pati kā iepriekšējā gadā. Turklāt vidējās 2. pīlāra norādes samazinājās no 1.3 % līdz 1.1 %, un 2025. gada stresa testa rezultāti liecināja, ka lielākus prognozētos kredītriska, tirgus riska un operacionālā riska zaudējumus kompensēja 2024. gadā uzkrātā lielā peļņa. Tāpēc kapitāla sarukums kopumā bija mazāks, un attiecīgi samazinājās 2. pīlāra norādes (sk. 1.1.1. iedaļu).

2025. gada SREP apstiprināja, ka ECB uzraudzībā esošās bankas kopumā joprojām bija noturīgas ar stabilām kapitāla un likviditātes pozīcijām. To veicināja spēcīgs regulējums, efektīva uzraudzība un ārkārtas fiskālās un monetārās politikas reakcija uz nesenajiem makroekonomiskajiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu pret Ukrainu un tam sekojošo enerģētikas krīzi. Tomēr vide, kurā bankas darbojas, joprojām kļūst arvien sarežģītāka, un rodas daudzslāņaini ģeopolitiskie riski un ekonomiskā nenoteiktība. Nākotnē bankām būtu jāsaglabā finansiālā un darbības noturība, jāstiprina uzņēmējdarbības modeļi un jākļūst konkurētspējīgākām, tādējādi uzlabojot to spēju kalpot Eiropas reālajai tautsaimniecībai.

1.4.2. Klātienes uzraudzība

Saskaņā ar VUM regulu ECB īsteno uzraudzīto iestāžu pārraudzību gan klātienes, gan neklātienes uzraudzības veidā, un abu veidu apvienojuma mērķis ir nodrošināt detalizētu un rūpīgu uzņēmējdarbības analīzi. Klātienes uzraudzība tiek veikta klātienes pārbaudēs (KP), kas ir padziļinātas riska, riska kontroles mehānismu un pārvaldības pārbaudes, vai iekšējā modeļa analīzes (IMA) veidā, kas ir padziļināts novērtējums par pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantotajiem iekšējiem modeļiem, sevišķi attiecībā uz metodoloģiju, risku, riska kontroles mehānismiem un pārvaldību.

2025. gadā attiecībā uz NI tika sāktas 163 KP un 77 IMA. 2025. gadā veiktās KP aptvēra gan finanšu, gan nefinanšu riskus. Pārbaudes jomas tika saskaņotas ar ECB uzraudzības prioritātēm, tādējādi nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā arī ar konkrētām bankām saistītās problēmas. Turklāt 2025. gadā ECB sāka draudu vadītu ielaušanās testēšanu attiecībā uz NI, kas ir jauna atbildība, kura izriet no DORA 26. panta 1. punkta.

2025. gadā veiktās IMA galvenokārt aptvēra tādas jomas kā būtiskas modeļu pārmaiņas, ko izraisīja regulāra modeļu uzturēšana, un ar iepriekšējām IMA saistīto pienākumu izpilde.

ECB 2025. gada jūlijā aktualizēja Norādījumus par iekšējiem modeļiem, lai saskaņotu tos ar izmaiņām, kas ieviestas ar KPR III, skaidrotu ECB sniegto regulatīvo prasību interpretāciju un atbildētu uz nozares pieprasījumu sniegt norādījumus, piemēram, par mašīnmācīšanās izmantošanu iekšējos modeļos. Norādījumos sniegti arī skaidrojumi par konkrētiem jautājumiem, ko ECB novērojusi IMA laikā.

3. attēls

2023., 2024. un 2025. gadā sāktās klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīze

(pārbaužu skaits)

ECB klātienes uzraudzības pasākumi un rezultāti tika iekļauti arī tās uzraudzības biļetenā.^[33]

1.4.2.1. Galvenie konstatējumi pēc klātienes pārbaudēm risku veidu dalījumā

Attiecībā uz regulatīvā kapitāla (1. pīlārs) aprēķināšanu galvenie konstatējumi bija šādi: i) neatbilstoši noteiktas riska darījumu riska pakāpes, ii) neatbilstoši noteiktas kredītriska mazināšanas metodes un iii) nepietiekama kontrole attiecībā uz kapitāla prasību aprēķināšanas procesu, īpaši saistībā ar kredītrisku.

Attiecībā uz iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP) svarīgākie konstatējumi bija šādi: i) nepietiekami stingras, nekonsekventas, pārlieku optimistiskas un nepienācīgi īstenotas iekšējā kapitāla kvantificēšanas metodoloģijas un pieņēmumi un ii) trūkumi iestāžu mēroga stresa testos gan normatīvo, gan ekonomisko perspektīvu neatbilstoša biežuma un nepietiekama aptvēruma dēļ.

Attiecībā uz kredītrisku bankas atklāja būtiskas nepilnības saistībā ar ienākumus nesošo kredītu paredzamo kredītzaudējumu pareizu noteikšanu. Konkrētāk, KP ietvaros turpinājās nozīmīgo vajadzību, lai uzlabotu banku būtiska kredītriska pieauguma (SIRC) regulējumu, apzināšana. Šādi trūkumi radīja nepietiekamas 2. posma pārklasificēšanas riskus un potenciāli pārāk zemu vērtības samazinājumu. Tika novēroti arī trūkumi attiecībā uz saistību neizpildes varbūtības noteikšanu un kalibrēšanu un saistību nepildīšanas zaudējumu parametriem banku paredzamo kredītzaudējumu modeļos. Dažām bankām bija grūti konstatēt darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos, radot problēmas, kas saistītas ar tādu procesu kā nodrošinājuma vērtēšana un agrīnās brīdināšanas sistēmas uzraudzību.

Tika konstatēti arī trūkumi pārvaldības jomā, t. sk. vāja iekšējā kontrole, neatbilstošs riska pārvaldības regulējums un aizdevumu piešķiršanas procesi. Joprojām bija problēmas, apzinot saistību neizpildi šaubīgo kredītu ietvaros, bija slikta izraisītājnotikumu kvalitāte un īstenošana. Šie jautājumi uzsvēra nepieciešamību pēc stingrākas riska pārvaldības un kredītu uzraudzības prakses, lai nodrošinātu atbilstību regulatīvajiem standartiem.

Attiecībā uz likviditātes risku būtiskākie konstatējumi bija saistīti ar regulatīvo pārskatu sniegšanu, likviditātes seguma rādītāju un neto stabila finansējuma rādītāja aprēķiniem. Būtiskie konstatējumi atklāja arī neatbilstības starp finansēšanas plānu, ārkārtas situāciju finansēšanas plānu un likviditātes riska stratēģiju. Citi konstatējumi atklāja nepilnības likviditātes riska pārvaldības organizatoriskajā sistēmā, t. sk. nepilnības pārvaldībā, riska stratēģijā un likviditātes stresa testu scenāriju izstrādē.

Attiecībā uz procentu likmju risku un kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī (IRRBB/CSRBB) tika konstatētas nopietnas problēmas IRRBB noteikšanā un pārvaldībā, piemēram, neatbilstoši modelēšanas pieņēmumi, nepietiekama formalizācija, vāja IRRBB stratēģiju izstrāde, novecojuši dati, vājas IT sistēmas vai modeļa riska sistēmas. Citi būtiski konstatējumi bija saistīti ar to, ka vadības struktūras nebija iesaistītas IRRBB riska procesu definēšanā un uzraudzībā un CSRBB pārvaldības sistēmu izstrādē.

Attiecībā uz tirgus risku galvenie konstatējumi bija saistīti ar vērtēšanas risku, pārvaldību, riska vadību un darījuma partnera kredītrisku. Konstatējumi par vērtēšanas risku norādīja uz trūkumiem prudenciālajās un grāmatvedības korekcijās, neatkarīgā cenu pārbaudē un vienas dienas peļņas atlikšanas jomā. Tika konstatētas nepilnības arī tirdzniecības un netirdzniecības portfeļu pārvaldībā, ierobežojumu sistēmās un praksē. Darījuma partnera kredītriska pārbaudēs tika konstatēti trūkumi galveno rādītāju modelēšanā un validācijā (piemēram, potenciālajiem nākotnes riska darījumiem vai stresa testiem), ierobežojumu uzraudzībā un nodrošinājumu pārvaldībā. Gatavojoties tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas īstenošanai, tika konstatētas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas problēmas, tostarp neskaidras lomas un pienākumi, ārpakalpojumu problēmas, neatkarīgas validācijas trūkums un metodoloģiski trūkumi.

Attiecībā uz iekšējo pārvaldību un ar to cieši saistītajiem konstatējumiem problēmas bija šādas: i) trūkumi riska datu apkopošanā un riska ziņošanā vājas pārvaldības, datu arhitektūras un IT infrastruktūras dēļ, kas ietekmē datu precizitāti un integritāti, ii) visu iekšējās kontroles funkciju neatkarība, darbības tvērums un resursi un ii) trūkumi riska novērtējumu uzticēšanā ārpakalpojumu sniedzējiem, īpaši attiecībā uz IT pakalpojumiem (sk. turpmāk).

Attiecībā uz uzņēmējdarbības modeli un rentabilitāti svarīgākie konstatējumi ietvēra jautājumus, kas saistīti ar rentabilitāti ietekmējošo faktoru vadību, stratēģijas izpildi, produktu cenu noteikšanas sistēmām, metodoloģiju un uzraudzību, izmaksu sadali, uzņēmējdarbības plāna pieņēmumiem un finanšu prognozēm. Digitālās pārveides darbībās atklājās līdzīgas nepilnības kā iepriekšējās KP konstatētās.

Attiecībā uz klimata un vidisko risku KP konstatējumi atklāja, ka bankas nav pilnībā identificējušas riskus, analizējušas to būtiskumu un sniegušas precīzus paziņojumus par vēlmi uzņemties risku. Citi bieži konstatējumi parādīja, ka klimata riskus noteicošie faktori nebija integrēti kredītriska pārvaldības procesā, vadības struktūras pārraudzībā vai datu sistēmā.

Attiecībā uz IT risku lielākā daļa būtisko konstatējumu joprojām bija saistīti ar IT un kiberdrošības pārvaldību, īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un atklāšanas spējām. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā tika konstatēti būtiski trūkumi IT ārpakalpojumu un trešo personu IT riska pārvaldības jomā. Šīs problēmas radīja ievērojamus riskus darbības nepārtrauktībai, īpaši strauju ģeopolitisko pārmaiņu apstākļos.^[34] Turklāt būtiskas nepilnības bija vērojamas IT riska pārvaldībā un IT pārvaldībā. Konstatējumi bieži bija saistīti ar risku identificēšanu un novērtēšanu un vadības struktūras lomu saistībā ar tās pārraudzības pienākumiem.^[35]

Visbeidzot, pārbaudēs atklājās regulējuma pārkāpumi un riska nepareiza aprēķināšana, neraugoties uz vispārējiem uzlabojumiem riska pārvaldībā. Būtiski trūkumi kvantitatīvā risku noteikšanā, pārvaldībā un iekšējā kontrolē atklāja nepieciešamību veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu noturīgu banku sektoru ilgstošas ģeopolitiskās un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.

1.4.2.2. Galvenie iekšējo modeļu analīzē izdarītie konstatējumi

IMA tiek vērtēts, vai iekšējie modeļi, ko bankas izmanto, lai aprēķinātu savas kapitāla prasības, atbilst juridiskajām un regulatīvajām prasībām. IMA var sākt vai nu pēc bankas ierosinājuma (piemēram, sākotnējā modeļa apstiprināšana, būtiskas modeļa pārmaiņas, modeļa paplašināšana, modeļa ieviešana, pastāvīga daļēja izmantošana vai pāreja uz mazāk sarežģītu pieeju modelī), vai pēc ECB iniciatīvas.

Vairāk nekā 90 % IMA 2025. gadā tika sāktas pēc banku pieprasījuma novērtēt modeļa pārmaiņas, sākotnējā modeļa apstiprināšanu vai modeļa paplašināšanu. Līdzīgi kā 2024. gadā pēc ECB iniciatīvas sākto IMA īpatsvars bija aptuveni 5 %. ECB arī saņēma un izvērtēja vairākus pieteikumus izmantot mazāk sarežģītas pieejas. Šie pieprasījumi atbilda plašākām iniciatīvām, kas tika īstenotas, lai vienkāršotu iekšējo modeļu kontekstu, reaģējot uz detalizētākiem un stingrākiem standartiem, kas izriet gan no EBI, gan ES noteikumiem, īpaši attiecībā uz mazāka apjoma portfeļiem un/vai portfeļiem ar ierobežotiem reprezentatīviem datiem.

2025. gadā veiktās IMA atklāja vairākas nepilnības, un katrā IMA vidēji tika konstatētas 16 nepilnības, no kurām gandrīz puse bija ļoti nopietnas.^[36]

Aplūkojot uz iekšējiem reitingiem balstīto kredītriska modeļu procesuālos aspektus, aptuveni divas piektdaļas konstatējumu bija ļoti nopietni. Vairāk nekā puse no tiem bija saistīti ar trūkumiem IT infrastruktūrā, dokumentācijā un reitingu piešķiršanas procesā. Saistību neizpildes varbūtības modelēšanā un saistību nepildīšanas zaudējumu modelēšanā ļoti nopietni bija līdzīga daļa (divas piektdaļas) no konstatējumiem. Saistību neizpildes varbūtības modelēšanas gadījumā gandrīz divas trešdaļas būtisko konstatējumu attiecās uz riska kvantitatīvo noteikšanu un reitingu sistēmas struktūru, savukārt attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumu modelēšanu konstatējumi par riska kvantitatīvo noteikšanu un reitingu sistēmas struktūru bija aptuveni puse no visiem konstatējumiem. Jomās, kurās bija daudz nopietnu konstatējumu, ECB sniedza papildu skaidrojumu savos pārskatītajos Norādījumos par iekšējiem modeļiem.

Pārskata periodā tika pabeigta viena tirgus riska pārbaude, jo ir gaidāmas jaunas prasības, kas izriet no tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas. Galvenās konstatētās nepilnības bija dažos jaunās pieejas struktūrelementos.

Tika veiktas vairākas jaunas pārbaudes, lai novērtētu standartizēto pieeju kredīta vērtības korekcijām, kas no 2025. gada janvāra tika ieviesta ar jaunu regulu, t. sk. jaunu regulatīvo riska darījumu modeli, kas jāapstiprina uzraudzības iestādēm. Tika konstatētas nepilnības galvenokārt darbības jomas noteikšanā, regulatīvo aprēķinu veikšanā un datu kvalitātē un uzturēšanā.

Attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku galvenās nepilnības bija saistītas ar būtiskiem modeļu paplašinājumiem kapitāla vērtspapīru visaugstākā reitinga brokeriem. Šajos gadījumos lielākā daļa problēmu radās saistībā ar to, ka darījuma partnera kredītriskam tika izmantots riskam pakļautās vērtības aprēķina modelis, kas sākotnēji paredzēts tirgus riskam, un ar to, ka bija nepilnības riska darījumu kulminācijas modelēšanā, ieskaitot to riska faktorus, un saistībā ar atpakaļejošajām pārbaudēm un cenu validāciju.

1.4.3. Tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana

Tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana ir svarīga pārstrādātā Bāzeles III regulējuma sastāvdaļa. To veido 1. pīlāra kapitāla prasību būtiska pārstrādāšana attiecībā uz tirgus risku, kuras pamatā ir 2007.–2008. gada globālās finanšu krīzes laikā gūtās mācības, un tās mērķis ir samazināt līdzīgu notikumu iespējamību un ietekmi nākotnē. Konkrētāk, tiek ieviesti stingrāki noteikumi aktīvu klasificēšanai tirdzniecības portfelī vai ārpus tā, alternatīvo standartizētā pieeja, kas ir vairāk jutīga pret risku, bet vienlaikus arī sarežģītāka nekā pašreizējā standartizētā pieeja, un papildu prasības iekšējo modeļu izmantošanai.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību attiecībā uz Bāzeles III īstenošanu citās jurisdikcijās, uz kurām attiecas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteikumi, Eiropas Komisija saskaņā ar 2025. gada 12. jūnija Deleģēto regulu^[37] atlika šo tirdzniecības portfeļa standartu piemērošanu ES par vienu gadu līdz 2027. gada 1. janvārim. Komisija 2025. gada 6. novembrī uzsāka mērķorientētu apspriešanos (kas noslēdzās 2026. gada 6. janvārī) par politikas risinājumiem negatīvās ietekmes uz ES banku kapitālu mazināšanai trīs gadu periodā, kas noslēgsies 2029. gadā.^[38]

ECB 2025. gadā veica turpmākus pasākumus saistībā ar neklātienes mērķpārbaudes un vairāku KP un IMA konstatējumiem, analizējot un salīdzinoši novērtējot banku korektīvās rīcības plānus. Turklāt dažas KP, kurās tika novērtēta alternatīvās standartizētās pieejas īstenošana, atklāja bankām specifiskus trūkumus pamatā esošajos aprēķinos, darbības procesos un datu pārvaldībā, piemēram, grāmatošanas problēmas, kas liedz pienācīgi izmantot jutīguma ievaddatus, kā arī otrās un trešās aizsardzības līnijas iesaistīšanā, piemēram, nepilnīgu jutīguma apstiprināšanu vai iekšējās revīzijas pārbaužu neveikšanu. Tika atklātas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas problēmas, tostarp neskaidras lomas un pienākumi, ārpakalpojumu problēmas, neatkarīgas validācijas trūkums, kā arī neatbilstības aprēķinu tvērumā saskaņā ar alternatīvo standartizēto pieeju, piemēram, trūkstošas līknes finanšu instrumentiem ar izvēles iespējām un metodoloģiski trūkumi, tostarp nepareiza dažu riska faktoru grupēšana, izmantojot uz jutīgumu balstītas metodes, vai nosacīto vērtību nepareiza aprēķināšana atlikušā riska papildinājumos. Darbības īstenošanas jomā bankas saskārās ar problēmām datu pārvaldībā, īpaši attiecībā uz liela apjoma un detalizētu datu kvalitāti un pieejamību, tehnoloģiju infrastruktūru, kā arī normatīvo interpretāciju un konsekvenci jurisdikciju atšķirību dēļ. Turklāt, lai gan pastāv alternatīvā standartizētā pieeja, bankas saskārās ar turpmākām problēmām, kas saistītas ar aprēķinu sarežģītību, kad jāaprēķina trīs dažādi rādītāji, kā noteikts, piemēram, attiecībā uz jutīguma metodi.

Pirmās divas KP par alternatīvo standartizēto pieeju notika 2023. gadā, nākamās 2024. gadā un vēl četras – 2025. gadā. Turklāt 2026. gadā ir plānotas vēl sešas tāda paša veida KP, īstenojot kampaņu vienlaikus ar pastāvīgu uzraudzības iesaisti, lai nodrošinātu raitu tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu.

1.4.4. Trešo valstu banku uzraudzība

ECB 2025. gadā uzraudzīja 14 eurozonā darbojošos trešo valstu banku meitasuzņēmumus. Šo iestāžu kopējie aktīvu turējumi veido 1.9 triljonus euro jeb 7 % no ECB banku uzraudzības kopējiem aktīviem, un tām ir svarīga nozīme ES finanšu sistēmā un reālajā ekonomikā kā korporatīvo un investīciju banku produktu nodrošinātājiem. To apvienotais tirdzniecības portfelis sasniedza 815 miljardus euro, veidojot 19 % no kopējiem ECB banku uzraudzībai pakļautajiem tirgotajiem finanšu aktīviem. To turēto aktīvu apjoms sasniedza 17 triljonus euro, 2025. gada 3. ceturksnī veidojot 38 % no kopējiem ECB banku uzraudzībai pakļautajiem turētajiem aktīviem.

Trešo valstu banku klātbūtne Eiropā 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu nedaudz palielinājās, jo ar breksitu saistīto mērķa darbības modeļu ieviešana tuvojās noslēgumam. Šis atskaites punkts iezīmēja pāreju uz stabilāku un nobriedušāku darbības posmu šajās iestādēs. Attiecīgi ECB uzraudzības tvērums tika pārorientēts no sākotnējām pēcbreksita prioritātēm, piemēram, banku uzņēmējdarbības modeļu, pārvaldības kārtības, saiknes ar mātesuzņēmumiem novērtēšanas un čaulas struktūru novēršanas, uz vairāk pielāgotu pieeju, lai pievērstos atsevišķu iestāžu konkrētajiem riskiem un īpatnībām.

ECB galvenā prioritāte joprojām ir nodrošināt, ka trešo valstu banku regulatīvie un uzraudzības standarti tiek konsekventi piemēroti visām iestādēm. Tāpēc uzraudzības iestādes turpināja īstenot saskaņotu pieeju kopējo problēmu risināšanai, īpaši jomās, kuras skar meitasuzņēmuma dimensija vai spēcīga grupu (savstarpēja) atkarība, piemēram, uzņēmējdarbības modeļu noturības, riska datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem, darbības noturības regulējuma, atveseļošanas plānu novērtēšanas, kā arī ģeopolitisko risku pārvaldības jomai.

ECB turpināja uzraudzīt no nodaļu kartēšanas izrietošo īstenošanas plānu izpildi (sk. ECB 2023. gada pārskata par uzraudzības darbību 2. ielikumu). Tā arī turpināja sadarboties ar trešo valstu bankām attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvas 21.c panta ietekmi un plānoto valsts līmeņa prasību īstenošanu. No 2027. gada 11. janvāra noteikumi paredz, ka trešo valstu banku grupām jāizveido fiziska klātbūtne ES attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar noguldījumu pieņemšanu un aizdevumu un garantiju sniegšanu. Gaidāms, ka tas izraisīs būtisku aktīvu pieaugumu, kā arī turpmākas pārmaiņas trešo valstu banku darbības modeļos, tādējādi liekot pastiprināt iesaisti uzraudzībā, īpaši attiecībā uz plašāku darbību un riska profilu klāstu.

1.5. ECB veiktā mazāk nozīmīgu iestāžu pārraudzība un netiešā uzraudzība

1.5.1. Mazāk nozīmīgu iestāžu sektora struktūra

MNI skaits augstākajā konsolidācijas līmenī 2025. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 1828 iestādēm (2024. gada beigās – 1864 MNI). 77 % no visām Eiropas MNI atrodas Vācijā un Austrijā. 2025. gadā pārmaiņas MNI sektorā bija saistītas ar 49 apvienošanās darījumiem, no kuriem lielākā daļa notika Vācijā. Turklāt tika anulētas astoņas banku darbības licences un piešķirtas sešas jaunas licences.

Lai gan MNI sektoru veido dažādi un dažreiz ļoti specializēti uzņēmējdarbības modeļi, noteicošā kategorija joprojām bija privātpersonu un MVU, kā arī patēriņa kreditētāji (aptuveni 61 %). Bieži vien tās ir reģionālas krājbankas vai kooperatīvās bankas, no kurām daudzas ir institucionālo aizsardzības shēmu dalībnieces.

Kaut arī MNI skaits kopumā samazinājās, šis sektors joprojām veidoja nozīmīgu eurozonas banku sektora daļu (aptuveni 15 % no kopējiem banku darbības aktīviem, neieskaitot finanšu tirgus infrastruktūras, kas darbojas ar bankas licenci). Tomēr MNI aktīvu īpatsvars attiecīgo valstu kopējos banku darbības aktīvos būtiski atšķiras, liecinot par strukturālām atšķirībām eurozonas valstīs. Austrijā, Vācijā, Luksemburgā un Maltā MNI veidoja vairāk nekā trešdaļu vietējā banku sektora turējumā esošo aktīvu kopapjoma, turpretī vairākumā citu valstu MNI sektors ir samērā neliels. Piemēram, Beļģijā, Francijā un Grieķijā šis sektors veido attiecīgi tikai 3.7 %, 1.5 % un 5.1 % no kopējiem banku aktīviem.

4. attēls

Mazāk nozīmīgu iestāžu uzņēmējdarbības modeļu klasifikācija

(%)

1.5.2. Atsevišķas pārraudzības darbības

Nozīmīgs pilnvarojums MNI pārraudzības jomā ir augstu un konsekventu MNI uzraudzības standartu veicināšana visā Eiropas banku uzraudzībā. Viena no galvenajām tēmām šajā ziņā pēdējo gadu laikā bijusi INK apstrāde, īpaši pēdējā laikā atkal turpinot palielināties MNI kredītu portfeļu INK īpatsvaram. Lielai daļai MNI joprojām bija problēmas saistībā ar vēsturiskajiem INK, kas daudzus gadus atradās grāmatvedības uzskaitē, radot iespējamus turpmākus zaudējumus un ierobežojot banku spēju izsniegt jaunus aizdevumus. Tāpēc ECB sadarbībā ar VKI sagatavoja jaunu pamatnostādni^[39], kurā izklāstīta vienota pieeja uzraudzības gaidām attiecībā uz vēsturisko INK atlikuma segumu. Šajā iniciatīvā izmantota vairāku gadu pieredze, izmantojot līdzīgu pieeju kā attiecībā uz NI, bet MNI tiek noteikta ievērojami augstāka proporcionalitāte.

Turpmākās iniciatīvas šo augsto un konsekvento MNI uzraudzības standartu veicināšanai ietvēra: i) IKT riska novēršanu, piemēram, DORA ieviešanu un IKT riska uzraudzības instrumentu izstrādi, ii) kopēju pieeju izstrādi, lai uzraudzītu noteiktas uzņēmējdarbības modeļa iezīmes vai riskus, piemēram, finanšu tehnoloģijas un augstu finansējuma kanālu koncentrāciju, un iii) kontaktgrupas izveidi ar ECB un vairāku VKI līdzdalību, lai virzītu uzraudzības pieejas attiecībā uz MNI ar klimatu un dabu saistītajiem riskiem. Turklāt tika veiktas dažādas ar MNI salīdzinošo novērtēšanu saistītas pārbaudes, piemēram, regulāra kredītriska uzraudzība un SREP salīdzinošā novērtēšana, IRRBB horizontālā analīze, institucionālās aizsardzības hibrīdshēmu uzraudzība un tādu MNI identificēšana, kurām ir būtiska izaugsme galvenajās uzņēmējdarbības jomās. Šo iniciatīvu rezultātā VKI vai ECB var veikt turpmākus pasākumus, ja konstatēti būtiski trūkumi vai riski.

Papildus uzraudzības standartu saskaņošanai pārraudzības funkcija turpināja pievērst uzmanību uzraudzības procesiem un veicināt vienotu pieeju. Šajā sakarā 2025. gadā tika uzsākts un 2026. gadā turpināsies projekts, kura mērķis ir izvērtēt un pilnveidot uzraudzības pieejas MNI uzraudzības konstatējumu un pasākumu ieviešanai.

2025. gadā MNI uzraudzības iestādes īpašu uzmanību pievērsa to problēmu pārskatīšanai un risināšanai, ar kurām saskaras mazākās bankas, reaģējot uz pieaugošajām regulatīvajām prasībām. Darbs pie proporcionalitātes jautājuma īpaši bija vērsts uz mazām un nesarežģītām iestādēm (MNSI), un tas turpināsies 2026. gadā, lai paaugstinātu uzraudzības praksē piemēroto proporcionalitātes līmeni, neapdraudot MNI sektora noturību kopumā.

1.5.3. Horizontālais darbs mazāk nozīmīgu iestāžu stresa testu veikšanā

ECB un VKI 2025. gadā pabeidza īpašu pēcpārbaudi saistībā ar 2022. gadā veikto valsts prakses pārskatīšanu attiecībā uz MNI uzraudzības stresa testiem, proti, tās pabeidza apkopot jaunākos MNI stresa testu kvantitatīvos rezultātus un vairākus saistītus stresa testēšanas rādītājus.

Lai dalītos ar stresa testos gūtajām atziņām, ECB un VKI organizēja regulārus darbseminārus par labo praksi, noteiktiem metodoloģijas elementiem un piemērojamajiem uzraudzības instrumentiem.

1.6. ECB makrouzraudzības uzdevumi

ECB loma makroprudenciālajā politikā ir būtiska konsekvences un efektivitātes nodrošināšanai, risinot sistēmisko risku visā eurozonā. Ar pārraudzības darbību un citu līdzīgu funkciju palīdzību ECB izpēta valsts iestāžu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atsevišķas dalībvalstis un Eiropas Savienība kopumā ir labi sagatavojušās ar ekonomiskās nenoteiktības aspektiem un finanšu stabilitātes riskiem saistīto jautājumu risināšanai.

ECB 2025. gadā turpināja aktīvi sadarboties ar valsts iestādēm atbilstīgi makrouzraudzības uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. Šajā kontekstā ECB tāpat kā iepriekšējos gados saņēma un novērtēja attiecīgo valsts iestāžu makrouzraudzības politikas paziņojumus. Šie paziņojumi attiecās uz lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (CCyB) noteikšanu, lēmumiem par globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G‑SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C‑SNI) identificēšanu un kapitāla režīmu, kā arī lēmumiem par citiem makroprudenciāliem pasākumiem, piemēram, par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un stingrākām riska pakāpēm banku riska darījumiem ar nekustamo īpašumu.^[40]

2023. un 2024. gadā vairākas valsts iestādes noteica vai palielināja cikliskās vai strukturālās kapitāla rezerves. Šī tendence turpinājās 2025. gadā, radot situāciju, kad visas banku savienības makroprudenciālās iestādes bija paziņojušas vai ieviesušas tādu vai citādu atbrīvojamās rezerves prasību, bet 10 valstis bija ieviesušas politikas regulējumu t. s. pozitīvās neitrālās CCyB normas ieviešanai, kas ir pozitīva CCyB norma apstākļos, kad cikliskie sistēmiskie riski vēl nav paaugstināti. Valsts iestādes arī identificēja 125 C-SNI un noteica šīm bankām kapitāla rezervju normas. Šīs rezervju normas atbilda uzlabotajai zemākās robežvērtības metodoloģijai, kuru izmanto C-SNI rezervju noteikšanai un par kuru ECB Padome paziņoja 2024. gada decembrī^[41], un kurā ņemta vērā C-SNI sistēmiskā nozīme banku savienībā kopumā.

ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās arī vairākās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darba jomās. Tas ietvēra regulārus novērtējumus par ES finanšu sistēmas riskiem un ievainojamību, novērtējumu par ES finanšu sistēmas noturību pret procentu likmju izmaiņām, sistēmiskā riska analīzi kriptoaktīvu sektorā, kā arī tās darbu saistībā ar vērtspapīrošanu un kredītriska mijmaiņas darījumiem.

1.7. Riski un uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam

Uzraudzības prioritātes atspoguļo ECB banku uzraudzības novērtējumu par uzraudzīto iestāžu galvenajiem riskiem un neaizsargātības aspektiem, pamatojoties uz pašreizējo risku kopainu, uz nākotni vērstu informāciju, piemēram, makrofinansiālo perspektīvu un ES mēroga stresa testa rezultātiem, un tās uzraudzības darbībās konstatēto būtisko trūkumu novēršanas statusu.

Eurozonas banku sektors līdz šim spējis pārvarēt pastiprinātās ģeopolitiskās un strukturālās ekonomiskās problēmas, ko izraisījuši dažādi globāli notikumi, piemēram, kari un konflikti dažādās pasaules daļās, t. sk. Eiropā, un nesenā globālā tirdzniecības saspīlējuma saasināšanās. Tas viss iezīmēja finanšu tirgu augsta svārstīguma epizodes un aizēnoja makrofinansiālās perspektīvas. Lai gan finanšu un prudenciālie rādītāji apstiprināja eurozonas banku sektora plašo noturību, par ko liecina arī 2025. gada ES mēroga stresa testi (sk. 1.1.1. iedaļu), šo ārējo problēmu radītie potenciālie kavējošie faktori vēl nav būtiski ietekmējuši banku sektoru, saglabājoties augstiem lejupvērstiem riskiem joprojām lielās nenoteiktības apstākļos.

Tāpēc ECB banku uzraudzība veica mērķtiecīgas korekcijas savās uzraudzības prioritātēs 2026.–2028. gadam, vienlaikus turpinot aicināt bankas saglabāt modrību un nodrošināt piesardzīgu un pārdomātu risku pārvaldību tuvākā nākotnē un vidējā termiņā. Tādējādi uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam ir vērstas uz to, ka bankām ir jāsaglabā noturība ģeopolitisko risku un makrofinansiālās nenoteiktības apstākļos, galvenokārt koncentrējoties uz piesardzīgu riska uzņemšanos un stabiliem kredītstandartiem, KNR III konsekventu īstenošanu un ar klimatu un dabu saistīto risku piesardzīgu pārvaldību (1. prioritāte). Saskaņā ar 2. prioritāti mērķis ir nodrošināt spēcīgu darbības noturību un IKT spējas, kas ietver arī atbilstību jaunajām DORA prasībām un trūkumu savlaicīgu novēršanu attiecībā uz riska ziņošanas spējām un saistītajām informācijas sistēmām.

ECB banku uzraudzība 2. prioritātes ietvaros arī izstrādā vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju, kas vērsta uz uzraudzīto iestāžu digitālajām (un ar MI saistītajām) stratēģijām, pārvaldību un riska vadību, lai apzinātu strukturālās tendences un riska faktorus, kas nosaka banku sektora nākotni. Tāpēc uzraudzības iestādes plāno 2026. gadā mērķtiecīgi sadarboties dažos no šiem galvenajiem jautājumiem. Plašāka informācija: Uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam.

2. Atļaujas, atbilstības un piemērotības novērtējums, izpildes nodrošināšanas un sankciju procedūras

2.1. Atļaujas

2.1.1. Nozīmīguma novērtējumi

2025. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu^[42] tika pabeigts ikgadējais novērtējums par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no nozīmīguma kritērijiem^[43]. To papildināja ad hoc nozīmīguma novērtējumi, kuri tika veikti pēc pārmaiņām grupu struktūrās un kuru rezultātā tika pieņemts 51 nozīmīguma lēmums.

Tādējādi ar 2026. gada 1. janvāri par nozīmīgām tika klasificētas 112 iestādes^[44].

Ikgadējā novērtējuma, kas veikts par 2025. gadu, rezultātā notika šādas pārmaiņas.

Turklāt tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, kas ietekmēja uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

Visbeidzot, tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, neietekmējot uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek atjaunināts bieži, un tas atrodams ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

2.1.2. Aktīvu kvalitātes pārbaudes

Aktīvu kvalitātes pārbaužu (AKP) mērķis ir nodrošināt, lai bankas, kuras ir vai tiks pakļautas tiešai ECB uzraudzībai, būtu pienācīgi kapitalizētas. AKP izmantotā metodoloģija ir izklāstīta speciālā rokasgrāmatā^[45].

ECB 2025. gadā pabeidza Austrijas bankas Raiffeisen-Holding Niederösterreich-Wien reg.Gen.m.b.H. AKP. Paredzams, ka divu Vācijas banku – LBS Landesbausparkasse Süd un Wüstenrot Bausparkasse Aktiengesellschaft – AKP tiks pabeigtas 2026. gada sākumā. 2025. gada jūnijā ECB uzsāka divu banku – KfW Beteiligungsholding GmbH Vācijā un Promontoria 19 Coöperatie U.A. Nīderlandē – AKP. Katra no piecām novērtētajām bankām atbilda lieluma kritērijam, lai to tieši uzraudzītu ECB.

2.1.3. Lielas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes

Tā kā mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) skaits ir ļoti liels, kā arī tās stipri atšķiras lieluma, sarežģītības un riska profila ziņā, Eiropas banku uzraudzība tās klasificē, pamatojoties uz ietekmi, kāda tām ir uz finanšu sistēmu un riska profilu. Lielas ietekmes MNI katrā no valstīm, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā, nosaka reizi gadā. Kritēriji lielas ietekmes MNI noteikšanai ietver tās lielumu, nozīmi tautsaimniecībā, pārrobežu darbības, uzņēmējdarbības modeli un minimālo valsts aptvērumu.^[46] 2026. gada 1. janvārī 105 MNI bija klasificētas kā lielas ietekmes MNI. Šis skaits dažos pēdējos gados kopumā saglabājies stabils.^[47]

2.1.4. Atļauju izsniegšanas procedūras

2025. gadā ECB tika paziņots kopumā par 676 atļauju izsniegšanas procedūrām (7. tabula). Šie paziņojumi iekļāva 14 licenču pieteikumus, 11 licenču anulēšanas paziņojumus, 42 atļaujas spēka zaudēšanas paziņojumus, 110 paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, 496 paziņojumus par pārrobežu darbības (passporting) atļauju izsniegšanas procedūrām un 3 paziņojumus par atļauju izsniegšanu finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

2025. gadā tika izdoti lēmumi par 194 atļauju procedūrām^[48]. Tie veidoja 7.7 % no visiem 2025. gadā pieņemtajiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem.

Viens licences pieteikums un trīs paziņojumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tika atsaukti pirms galīgā lēmuma pieņemšanas negatīva novērtējuma dēļ.

2.1.4.1. Pārmaiņas kopējās procedūrās

Kopumā 2025. gadā ECB iesniegto paziņojumu skaits par licencēšanas, būtiskas līdzdalības un anulēšanas kopējām procedūrām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās.

ECB novērtēja lielu skaitu būtiskas līdzdalības paziņojumu. Vairākas būtiskas līdzdalības procedūras izrietēja no iekšējās reorganizācijas uzraudzītajās grupās, uz kurām attiecas vienkāršotā būtiskas līdzdalības novērtēšanas pieeja. Būtiskas līdzdalības procedūras 2025. gadā galvenokārt bija saistītas ar darījumiem, kuru mērķis bija konsolidācija, pārsvarā valstu līmenī, lai gan dažas bija vērstas uz pārrobežu konsolidāciju. Tika novērtētas arī vairākas nelabvēlīgas iegādes, t. sk. pārņemšanas, kas saistītas ar publiskajiem piedāvājumiem.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2025. gadā bija saistītas ar jaunu MNI izveidi. Nelielo licencēšanas procedūru skaitu saistībā ar nozīmīgām iestādēm pamatā noteica pieteikumi licenču paplašināšanai, lai papildus ietvertu regulētās darbības, ko ieplānojušas bankas, jo dažās dalībvalstīs ir noteikta tāda prasība. Dažos gadījumos licencēšanas procedūras bija saistītas ar nozīmīgas iestādes pārcelšanu uz citu dalībvalsti vai nozīmīgas iestādes meitasuzņēmuma izveidi citā dalībvalstī.

2025. gadā dažus licencēšanas pieteikumus ECB iesniedza trešo valstu iestādes, kuras vēlējās paplašināt uzņēmējdarbību ES. Šajos gadījumos novērtējumos galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmumu labai reputācijai un to atbilstībai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem.

Valsts kompetentās iestādes (VKI) sāka atļauju anulēšanas procesu attiecībā pret divām MNI (Vācijā un Austrijā). Viens no procesiem tika sākts tāpēc, ka kredītiestāde uzsāka maksātnespējas procesu, bet otrs bija saistīts ar nopietniem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pārkāpumiem, pārvaldības pasākumu pārkāpumiem un maksātnespējas tiesas procesu.

ECB 2025. gadā ieviesa uz risku balstītu vienoto procedūru stratēģiju, kas, kā paredzams, nāks par labu gan uzraudzītajām iestādēm, gan potenciālajiem pārņēmējiem, jo būs mazāka mijiedarbība un īsāks mazāk sarežģītu lietu apstrādes laiks (sk. 1.3.2. iedaļu).

2.1.4.2. Norises pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanas procedūru, (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību, kā arī apvienošanās un sadalīšanas jomā

2025. gadā ECB un VKI izskatīja 496 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras.

Pēc lielā ar finanšu līdzdalību saistītu procedūru pieplūduma 2021. un 2022. gadā un Kapitāla prasību direktīvas (KPD V)^[49] transponēšanas procedūru skaits 2023., 2024. un 2025. gadā stabilizējās. ECB 2025. gadā saņēma trīs pieprasījumus apstiprināt nozīmīgu grupu (jauktās) finanšu pārvaldītājsabiedrības.

ECB 2025. gadā arī gatavojās pārskatītās Kapitāla prasību direktīvas (KPD VI)^[50] piemērošanai ar 2026. gada janvāri. Ar KPD VI, kurā ir pārskatīts direktīvas 21.a pants, (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzības režīmā tiek ieviestas dažas izmaiņas. Tās ietver jaunu prasību uzraudzības iestādēm katru gadu publicēt sarakstu ar finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kurām ir piešķirts apstiprinājums vai atbrīvojums no apstiprinājuma iegūšanas, un norīkoto uzraudzīto iestādi saskaņā ar KPD VI 21.a panta 4. punkta c) apakšpunktu.

Ar KPD VI ir ieviestas arī jaunas nodaļas par būtiskas līdzdalības iegādi vai atsavināšanu, būtiskiem aktīvu un pasīvu pārvedumiem, kā arī apvienošanos un sadalīšanu, saskaņojot iepriekšējos "valsts pilnvaru" režīmus^[51]. Saskaņā ar KPD VI ECB ir vienīgā kompetentā iestāde šo darbību novērtēšanai, ja tajās iesaistītas nozīmīgas iestādes. Konkrētāk, apvienošanās gadījumā ECB ir kompetenta veikt attiecīgo prudenciālo novērtējumu, ja izveidotā iestāde ir uzskatāma par nozīmīgu iestādi. Sadalīšanas gadījums būs ECB kompetencē, ja sadalāmā iestāde ir nozīmīga iestāde.

2.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūras

2025. gadā ECB tika paziņots par 1672 atsevišķām atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām^[52] saistībā ar nozīmīgām iestādēm (8. tabula).

2025. gadā 67.2 % no visām atsevišķajām procedūrām attiecās uz uzraudzības funkcijas vadības struktūras locekļiem, bet 24.9 % – uz izpildvaras funkcijas vadības struktūras locekļiem. Pārējās atsevišķās procedūras attiecās uz pamatfunkciju izpildītājiem (6.2 %), papildu direktora amatiem bez izpildpilnvarām (1.0 %) un trešo valstu filiāļu vadītājiem (0.7 %)

Vidējais laiks, kas nepieciešams atbilstības un piemērotības novērtējuma veikšanai no paziņojuma saņemšanas līdz ECB lēmuma pieņemšanai, bija 113 dienas (2023. gadā – 109 dienas). Tas nepārsniedz maksimālo četru mēnešu maksimālo laikposmu, kas noteikts EVTI un EBI kopējo pamatnostādņu par vadības struktūras locekļu un pamatfunkciju izpildītāju piemērotības novērtēšanas 179. punktā.

2.2.1. Norises saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām

ECB pēta veidus, kā pilnveidot lēmumu pieņemšanu, izmantojot digitālos rīkus un ieviešot uz riskiem balstītus procesus. Tam vajadzētu saīsināt apstrādes laiku, vienlaikus saglabājot ECB uzraudzības lēmumu augstu kvalitāti un konsekvenci (sk. 1.3. iedaļu).

ECB 2025. gada 27. oktobrī organizēja kopīgu semināru ar Eiropas Universitātes institūtu Florencē, lai uzlabotu banku darbības nozares informētību par pareizu pārvaldības praksi.

Piemērotības novērtējuma rezultātā var tikt noteikti arī papildu noteikumi, ja, pamatojoties uz pieciem atbilstības un piemērotības kritērijiem, jānovērš bažas par kādu amatā apstiprināmu personu. 40.85 % novērtējumu ECB konstatēja bažas saistībā ar vienu vai vairākiem atbilstības un piemērotības kritērijiem. To lēmumu īpatsvars, kuros izvirzīti papildu noteikumi, samazinājās (no 14.5 % 2024. gadā līdz 9.15 % 2025. gadā). 2025. gadā biežāk paustās bažas bija saistītas ar laika patēriņu, pieredzi un interešu konfliktiem. Tā rezultātā tika noteikti 27 nosacījumi, 122 pienākumi un 4 ieteikumi (2024. gadā attiecīgi 55, 151 un 20).

Ja ir būtiskas bažas par amatā apstiprināmās personas piemērotību, ECB var lemt par nepieciešamību veikt vairāk padziļinātu novērtējumu un, visbeidzot, var darīt zināmu to, ka tā iecerējusi pieņemt negatīvu lēmumu. Uzraudzības dialoga laikā bankas mēdz atsaukt pieteikumus. 2025. gadā tā notika 30 gadījumos.

2.3. Izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumi, trauksmes celšana

2.3.1. Izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumi

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI ir atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgajām personām un nosakāmajiem pasākumiem. Informācija par sodiem, ko ECB noteikusi, pildot tās uzraudzības uzdevumus, un pēc ECB pieprasījuma VKI noteiktajiem sodiem tiek publicēta ECB uzraudzības sankciju tīmekļvietnē.

Sankciju mērķis ir sodīt uzraudzīto iestādi par notiekošiem vai agrāk notikušiem pārkāpumiem un atturēt no turpmākiem pārkāpumiem citus banku sistēmas dalībniekus. Izpildes nodrošināšanas pasākumi (piemēram, periodiski soda maksājumi) ir paredzēti, lai tad, kad uzraudzītās iestādes pastāvīgi pieļauj pārkāpumus, piespiestu tās ievērot prudenciālās prasības.

ECB 2025. gadā izskatīja 16 izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietu. No tām 14 bija sankciju noteikšanas lietas, kuru rezultātā tika pieņemti ECB lēmumi, bet 2 bija izpildes nodrošināšanas lietas, par kurām tika pieņemts ECB lēmums (9. tabula).

No 14 sankciju noteikšanas lietām, kas izskatītas 2025. gadā, 10 bija saistītas ar tieši piemērojamo ES tiesību aktu (t. sk. ECB lēmumu un regulu) pārkāpumiem, ko izdarījušas deviņas nozīmīgas iestādes. No tām piecu lietu izskatīšana gada beigās vēl turpinājās, un piecās lietās 2025. gadā ECB pieņēma piecus lēmumus par naudas sodu 8 585 000 euro apmērā. Šie sodi tika uzlikti piecām uzraudzītajām iestādēm. Četri no šiem lēmumiem bija saistīti ar ECB lēmumu par kredītriska iekšējo modeļu pārkāpumiem, un viens no lēmumiem bija saistīts ar informācijas sniegšanu par nepareizi aprēķinātiem riska svērtajiem aktīviem attiecībā uz tirgus risku.

No četrām vēl nepabeigtajām sankciju noteikšanas lietām, kuras tika izskatītas 2025. gadā, trīs bija saistītas ar to pārvaldības un būtiskas līdzdalības prasību pārkāpumiem, kuras noteiktas valsts tiesību aktos, ar ko īsteno Kapitāla prasību direktīvu, un viena attiecās uz attiecīgo tieši piemērojamo ES tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar pašu kapitālu un ziņošanas prasībām. Šīs lietas noslēdzās ar četriem ECB pieprasījumiem ierosināt lietu, kas adresēti attiecīgajām VKI, lai nodrošinātu, ka atbildīgajām pusēm tiek uzlikts atbilstošs sods. Tās ietver vienu nozīmīgu iestādi, personas, ko nodarbina nozīmīgas iestādes, kuras izdarījušas pārkāpumus, kā arī neuzraudzītās iestādes un fiziskās personas, kas ir atbildīgas par būtiskas līdzdalības iegūšanu nozīmīgā iestādē.

Divas piespiedu izpildes lietas, kas izskatītas 2025. gadā, bija saistītas ar divu nozīmīgu iestāžu nepildītiem ECB lēmumiem, ar kuriem tām līdz noteiktam termiņam 2024. gadā tika uzlikts pienākums pastiprināt ar klimatu un vidi saistīto risku noteikšanas procesus. Viena no šīm lietām 2025. gada beigās vēl bija izskatīšanā, bet otra lieta tika pabeigta ar ECB lēmumu, ar kuru tika noteikta uzkrāto periodisko soda maksājumu kopsumma 187 650 euro apmērā.

5. attēlā sniegts ECB 2025. gadā izskatīto izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietu, kā arī 2020.–2024. gadā pabeigto lietu dalījums atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas jomai.

5. attēls

Izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas darbību dalījums atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas jomai 2020.–2025. gadā

(lietu skaits)

Pēc ECB iepriekšēja aicinājuma uzsākt lietas un to novērtēšanas atbilstoši valsts tiesību aktiem viena VKI 2025. gadā noteica divus naudas sodus 30 000 000 EUR apmērā. Plašāka informācija par naudas sodiem, ko pēc ECB pieprasījuma noteikušas VKI, atrodama ECB uzraudzības sankciju tīmekļvietnē.

Detalizēta informācija, t. sk. visaptveroša statistika par 2025. gadā ECB un VKI noteiktajām sankcijām saistībā ar prudenciālo prasību pārkāpumiem, tiks sniegta 2025. gada pārskatā par sankciju noteikšanas darbībām VUM. Pārskats tiks publicēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē 2026. gada 2. ceturksnī.

ECB 2025. gadā pieņēma arī vienu saistošu uzraudzības lēmumu, kurā paredzēja periodisku soda maksājumu uzkrāšanos par katru pārkāpuma dienu, ja banka nenodrošinās atbilstību šajā ECB lēmumā noteiktajām prudenciālajām prasībām. Lēmums noteica prudenciālās prasības ar klimatu un dabu saistīto risku noteikšanas procesa stiprināšanai.

Ja ECB rodas pamatotas aizdomas, ka, iespējams, ir ticis izdarīts noziedzīgs nodarījums, tā lūdz attiecīgo VKI lietu nodot izskatīšanai attiecīgai iestādei izmeklēšanas un, iespējams, valsts tiesību aktos paredzēto kriminālvajāšanas darbību veikšanai. 2025. gadā attiecīgajai VKI tika iesniegti divi šādi pieprasījumi.

2.3.2. Trauksmes celšana

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem; šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu. Tāpēc ECB uztur tiešsaistes trauksmes celšanas platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas ir saņemti tīmekļa platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu), un, veicot uzraudzības uzdevumus, ņem vērā visu pieejamo informāciju.

ECB 2025. gadā saņēma 416 trauksmes celšanas ziņojumus, kas ir līdzīgs skaits kā 2024. gadā (421) un vairāk nekā 2023. gadā (355). No šiem ziņojumiem 165 attiecās uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem. Tika lemts, ka 155 no šiem ziņojumiem ir ECB uzraudzības kompetencē, bet desmit – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kuras nav prudenciālās uzraudzības prasības (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), un tādējādi trauksmes celšanas mehānisms tiem nav paredzēts.

ECB uzraudzības jomā visbiežāk tika ziņots par pārkāpumiem saistībā ar pārvaldības jautājumiem (80 %). Nākamie biežākie ziņojumi bija par informācijas publiskošanu un pārskatu sniegšanu (6 %) un pašu kapitālu un kapitāla prasībām (6 %). Ar pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz riska pārvaldību un iekšējo kontroli, vadības struktūras funkcijām un atbilstības un piemērotības prasībām. Pilnīgs dalījums sniegts 6. attēlā.

6. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņots, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu

(%)

Ar trauksmes celšanas mehānisma palīdzību sniegtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām, kuras pieņēma lēmumu par atbilstošiem turpmākajiem pasākumiem.

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas 2025. gadā tika veikti saistībā ar šajā gadā vai iepriekš saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija šādi:

• iekšējais novērtējums, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (38 % gadījumu);
• dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (35 % gadījumu);
• lūgums veikt iekšējo auditu vai klātienes pārbaudi (24 % gadījumu);
• apsūdzēto personu iztaujāšana (3 %).

3. Ieguldījums krīzes pārvaldībā

3.1. Krīzes gadījumi 2025. gadā

Neviena nozīmīgā iestāde 2025. gadā netika atzīta par tādu, kura kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas^[53] 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 18. panta 4. punktu. Makroekonomiskā vide 2025. gadā saglabājās kopumā labvēlīga bankām, it īpaši pelnītspējas ziņā. Tomēr turpmāk bankām būs jāsaskaras ar grūtībām, kas var negatīvi ietekmēt nākotnes peļņu. Tās ietver iespējamu aktīvu kvalitātes pasliktināšanos, procentu likmju starpības turpmāku samazināšanos un ierobežotu aizdevumu apjomu.

3.2. Mijiedarbība ar Vienoto noregulējuma valdi

2025. gadā turpinājās cieša sadarbība starp ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV). ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un VNV priekšsēdētājs regulāri sazinājās un kopīgi apmeklēja vairākas valsts kompetentās iestādes (VKI) un valsts noregulējuma iestādes. Notika bieža saziņa starp ECB un VNV darbiniekiem, kuri sadarbojās dažādos kopīgu interešu jautājumos un mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) krīzes gadījumos.

Svarīga šīs sadarbības daļa joprojām bija ECB kopējo uzraudzības komandu un VNV iekšējo noregulējuma komandu regulāra mijiedarbība. Sadarbība bija īpaši cieša attiecībā pret ECB krīzes pārvaldības regulējumā iekļautajām bankām. Tās pamatā ir divpusējais Saprašanās memorands starp ECB un VNV par sadarbību un informācijas apmaiņu un īpašais Saprašanās memorands par konfidenciālu statistikas datu apmaiņu, kas tika parakstīts 2023. gadā.

ECB un VNV turpināja sadarbību kopīgas intereses skarošos politikas jautājumos. Organizācijas nodrošināja, ka tās ir cieši saskaņojušas vienkāršošanas reformas programmu no uzraudzības un noregulējuma viedokļa. Turklāt ECB un VNV turpināja kopīgi strādāt pie likviditātes novērtēšanas un ziņošanas jautājumiem. 2025. gadā tās pabeidza trešo gadskārtējo kopīgo likviditātes novērtējumu, kurā tiek pārbaudīta banku gatavība krīzēm, pamatojoties uz kopīgi izstrādātu likviditātes novērtēšanas veidni. Visbeidzot, ECB un VNV sadarbojās attiecīgo digitalizācijas stratēģiju un digitālo kultūru veidošanā, balstoties uz kopīgu pieredzi un mācību iniciatīvām un daloties ar īpašiem ECB uzraudzības tehnoloģiju rīkiem.

2025. gadā ECB un VNV piedalījās izmēģinājuma simulācijās, kas bija daļa no kopīgā mērķa novērtēt pastāvošās spējas un stiprināt gatavību krīzēm. ECB un VNV piedalījās arī trīspusējās augstākā līmeņa personāla līmeņa mācībās VNV birojā Briselē. Dalībnieku vidū bija noregulējuma iestādes, uzraudzības iestādes, centrālās bankas un finanšu ministrijas no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes un banku savienības. Papildus tam ECB un VNV sadarbojās vairākās konkrētu banku krīzes simulācijās, kuru mērķis bija pārbaudīt to gatavību potenciālai krīzes situācijai.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam notika konsultācijas ar VNV par atveseļošanas plāniem, ko ECB iesniedza nozīmīgās iestādes. Savukārt VNV saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu sniedza konsultācijas ECB par noregulējuma plānu projektiem un ierosināto koriģēto iemaksu aprēķiniem, kas nozīmīgajām iestādēm jāveic Vienotajā noregulējuma fondā.

3.3. Krīzes pārvaldība saistībā ar mazāk nozīmīgām iestādēm

Krīzes pārvaldībai saistībā ar MNI nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo VKI un ECB. Lai gan par MNI krīzes pārvaldības uzraudzību atbild VKI, intensīvas sadarbības un informācijas apmaiņas nepieciešamība rodas, kad MNI tuvojas brīdim, kad tā zaudē dzīvotspēju, jo par licenču anulēšanu atbild ECB. Šīs sadarbības procesuālie aspekti ir izklāstīti pārskatītajā MNI krīzes pārvaldības satvarā, kas tika ieviests 2024. gada 1. janvārī.

Agrīnā MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanās izraisītas krīzes posmā attiecīgā VKI informē ECB, sniedzot oficiālu paziņojumu. ECB 2025. gadā saņēma 11 šādus paziņojumus no VKI.

Pēc finanšu stāvokļa pasliktināšanās paziņojuma iesniegšanas parasti tiek izveidotas krīzes pārvaldības kontaktgrupas, ja vien atbildīgā VKI vai ECB nekonstatē pamatotus iemeslus nepiedalīties. Šādas grupas, kurās ietilpst ECB, VKI un – atkarībā no situācijas – attiecīgo valsts noregulējuma iestāžu pārstāvji, var izveidot, ja notiek kapitāla prasību pārkāpumi, pasliktinās aktīvu kvalitāte vai likviditātes stāvoklis vai arī ja ir nopietni iekšējās pārvaldības vai kontroles sistēmu trūkumi.

Gada gaitā bija izveidotas 14 krīzes pārvaldības kontaktgrupas (2024. gadā – 12). Šīm grupām joprojām bija izšķiroša nozīme, un tās nodrošināja, lai atsevišķās MNI stresa gadījumi tiktu risināti efektīvi un konsekventi un lai laikus un koordinēti tiktu veikti uzraudzības pasākumi. Tas palīdzēja saglabāt pēc iespējas mazāku ietekmi uz citām finanšu sistēmas daļām.

4. Iestāžu sadarbība

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

4.1.1. Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm un trešo valstu iestādēm

ECB 2025. gadā turpināja stiprināt sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm pāri robežām un dažādās nozarēs, t. sk. vienojoties par papildu Saprašanās memorandiem (SM).

4.1.1.1. Sadarbība ar ES un Eiropas Ekonomikas zonas iestādēm ārpus VUM

Ar uzraudzības iestāžu kolēģiju starpniecību ECB var izstrādāt saskaņotas uzraudzības pieejas un pieņemt saskaņotus lēmumus, kā arī nodrošināt kopīgas darba programmas ar citām uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas tās pašas pārrobežu banku grupas uzraudzībā. Saskaņā ar Eiropas regulējumu ECB organizē kolēģijas, ja tā kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir iestāde, kas atbild par banku grupas konsolidēto uzraudzību. Alternatīvi, ja ES iestāde, kas darbojas kā konsolidētās uzraudzības iestāde, nav daļa no Eiropas banku uzraudzības, ECB attiecīgajā kolēģijā piedalās kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde attiecībā uz konkrētām tās tiešā uzraudzībā esošām iestādēm.

ECB, to ES dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras nepiedalās Eiropas banku uzraudzībā, un Norvēģija 2025. gadā vēlreiz apstiprināja apņemšanos veicināt sadarbību uzraudzības jomā un konverģenci divos īpašos ECB organizētajos darbsemināros, ko ECB organizēja martā un oktobrī. Darbsemināri sniedza iespēju dalīties paraugpraksē un veicināt uzraudzības efektivitāti un lietderību ECB SREP reformas kontekstā. Tajā pašā laikā divu Eiropas regulu par uzraudzības kolēģiju darbību^[54] stāšanās spēkā ļāva ECB vēl vairāk veicināt informācijas apmaiņu par to banku filiālēm, kuru galvenā mītne atrodas trešajās valstīs, un racionalizēt sadarbību starp prudenciālās uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības iestādēm.

4.1.1.2. Sadarbība ar ārpus ES esošajām banku uzraudzības iestādēm

ECB sadarbojas ar starptautiskajām uzraudzības iestādēm arī citos forumos, piemēram, Globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) krīzes pārvaldības grupā.

Ja ECB ir atbildīga par to grupu konsolidēto uzraudzību, kuras darbojas arī ārpus Eiropas Savienības, trešo valstu kompetentās iestādes tiek aicinātas pievienoties attiecīgajām uzraudzības kolēģijām ar nosacījumu, ka EBI ir novērtējusi, ka to konfidencialitātes un dienesta noslēpuma režīmi ir līdzvērtīgi ES režīmiem.

ECB noslēdza jaunu uzraudzības SM ar Banco Central de la República Argentina. Papildus regulārajam un strukturētajam dialogam ar tādām iestādēm kā Apvienotās Karalistes Prudenciālā regulējuma iestāde un Federālo rezervju sistēma ECB rīkoja arī vairākas svarīgas divpusējas sanāksmes un organizēja spēju veidošanas iniciatīvas ar banku uzraudzības iestādēm no citām trešajām valstīm, lai apspriestu kopējos problēmjautājumus, t. sk. finanšu konglomerātu uzraudzību un ar klimatu saistītos finanšu riskus, digitālo pārveidi un darbības noturību.

ECB 2025. gadā vēl vairāk stiprināja arī sadarbību uzraudzības tehnoloģiju izmantošanas jautājumos ar trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm. Tā bija līdzpriekšsēdētāja SNB Inovācijas tīkla darba grupai uzraudzības tehnoloģiju, regulējuma tehnoloģiju un monetārās politikas tehnoloģiju jautājumos ar Anglijas Banku, kas pēta lielo valodu modeļu izmantošanu un veicina globālu inovāciju ekosistēmu. ECB arī nostiprināja ilgstošo sadarbību ar Singapūras Monetāro iestādi, veicot padziļinātu zināšanu apmaiņu.

4.1.1.3. Sadarbība ar nacionālajām tirgus uzraudzības iestādēm un citām nozaru uzraudzības iestādēm

Saskaņā ar ES tiesību aktiem ECB sadarbojas ar valstu tirgus iestādēm un apmainās ar informāciju par nozīmīgu banku grupu operācijām finanšu instrumentu tirgos. Konkrētāk, ECB ir noslēgusi divpusējus SM ar sešu Eiropas banku uzraudzībā iesaistīto valstu nacionālajām tirgus uzraudzības iestādēm. 2025. gadā, ECB reaģējot uz lielāku skaitu apvienošanās, pārņemšanas un citu konsolidācijas darījumu, kuros iesaistītas nozīmīgas iestādes, un tirgus norisēm, kam bija nepieciešami koordinēti uzraudzības pasākumi, notika plašāka informācijas apmaiņa ar šīm iestādēm.

ECB kā nozīmīgām banku vadītām grupām, kas identificētas kā finanšu konglomerāti, ieceltais koordinators šajos konglomerātos pastiprināja sadarbību ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas atbild par regulēto vienību uzraudzību, – galvenokārt ārpus banku sektora. Koordinācijas iestādēm pasākumu veikšana kopā ar attiecīgajām kompetentajām palīdzēja uzlabot un paplašināt finanšu konglomerātu kolēģijas, un ikgadējās kolēģiju sanāksmes bija svarīga platforma informācijas apmaiņai starp šīm iestādēm.

4.1.1.4. ECB iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā

Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) jomā ir NILL/TFN uzraudzības iestāžu kompetencē, t. sk. jaunizveidotās ES Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA) kompetencē. Prudenciālās un NILL/TFN iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu savu attiecīgo pilnvaru īstenošanu.

Kā prudenciālā uzraudzības iestāde ECB ir dalījusies ar AMLA atziņās, kas gūtas, izveidojot Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), kā arī piedaloties AMLA darba grupā. SM noslēgšana starp ECB un AMLA 2025. gada 27. jūnijā, kā paredzēts AMLA regulas 92. panta 3. punktā, bija atskaites punkts, kas nosaka, kā abām organizācijām jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju.

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB savā uzraudzībā atspoguļoja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku prudenciālo ietekmi^[55] un atbalstīja politikas sagatavošanas pasākumus AMLA vajadzībām. ECB sniedza ieguldījumu NILL/TFN regulējuma norisēs un atbalstīja tāda tiesiskā regulējuma izveidi, kas nodrošinātu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp finanšu NILL/TFN uzraudzības iestādēm un attiecīgajām iestādēm, kuras nav NILL/TFN iestādes.

ECB 2025. gadā arī turpināja veikt uzraudzības informācijas apmaiņu ar NILL/TFN iestādēm. Tā piedalījās kā novērotāja 66 NILL/TFN kolēģijās, kas izveidotas nozīmīgām iestādēm^[56], apmainījās ar informāciju gan šajās kolēģijās, gan izmantojot citus kanālus, un iesniedza ziņojumus par būtiskiem NILL/TFN trūkumiem EBI centrālajai datubāzei EuReCa.

Turklāt ECB novērotājas statusā piedalījās EBI NILL/TFN pastāvīgajā komitejā un AMLA valdē tās uzraudzības sastāvā. Vienlaikus ECB piedalījās EBI un AMLA vadītajā sagatavošanās darbā, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu un pamatnostādņu projektu saskaņā ar jauno NILL/TFN regulējumu.

4.1.1.5. ECB loma kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz pakalpojumus, pārraudzībā pēc Digitālās darbības noturības akta ieviešanas

Ar Digitālās darbības noturības aktu (DORA) tika ieviests visaptverošs pārraudzības satvars^[57] attiecībā uz kritiski svarīgām trešajām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus. Pārraudzības regulējums aptver 19 kritiski svarīgas trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus^[58] un ko izraudzījušās Eiropas uzraudzības iestādes. Vadošā pārraudzības iestāde – viena no trim uzraudzības iestādēm – veic visas neklātienes un klātienes uzraudzības darbības, un tai palīdz kopējās pārbaudes grupas. Vadošā pārraudzības iestāde, pamatojoties uz šīm darbībām, var sniegt ieteikumus kritiski svarīgām trešajām personām, kas sniedz IKT pakalpojumus.

ECB banku uzraudzība 2025. gadā atbalstīja pārraudzības regulējuma izveidi. Kopš darbības sākuma 2026. gada janvārī tā kopējās pārbaudes grupās ir norīkojusi 21 ekspertu. Turklāt ECB arī nodrošinās, lai uzraudzītās iestādes, kas izmanto IKT pakalpojumus, kurus sniedz kritiski svarīgas trešās personas, atbilstoši novērstu ieteikumos identificētos konkrētos riskus.

Kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, uzraudzība stiprina digitālās darbības noturību visā ES finanšu sektorā. Tā papildina, nevis aizstāj pienācīgu trešo personu riska pārvaldību, ko veic iestādes un ECB saistītās uzraudzības iestādes. Kredītiestādes un citas finanšu vienības joprojām ir pilnībā atbildīgas par visu IKT riska aspektu pārvaldību.

4.1.1.6. SVF finanšu sektora novērtēšanas programma

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi.

SVF 2025. gadā pabeidza otro eurozonas FSNP (sk. 3. ielikumu). FSNP ietvēra visaptverošu novērtējumu par to, kā VUM uzraudzības prakse atbilst Bāzeles pamatprincipiem (BPP). Šis bija pirmais novērtējums, kura pamatā bija pārskatītā BPP metodoloģija (sk. 3. ielikumu). Turpmāki pasākumi saistībā ar FSAP ieteikumu ieviešanu tiks veikti nākamajos gados.

SVF 2025. gadā pabeidza valsts FSNP Francijā un Slovākijā un uzsāka valsts FSNP Austrijā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē. Valstu FSNP novērtē ar banku darbību nesaistītus jautājumus (piemēram, iekšzemes apdrošināšanas un makrouzraudzības regulējumu) un ietver visaptverošu banku darbības jautājumu novērtējumu, īpaši to jautājumu, kuri ir mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai to aspektu novērtējumu, kuri ir saistīti ar NILL/TFN, vienlaikus ņemot vērā, ka banku savienības izveide vēl turpinās.

ECB banku uzraudzība iesaistās arī valstu SVF IV panta konsultācijās, kas aptver valstis, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā. Tā sniedz ieguldījumu SVF mikroprudenciālo un makroprudenciālo jautājumu darba grupās atbilstoši ECB uzdevumiem šajās jomās.

4.2. Ieguldījums Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izstrādē

4.2.1. Ieguldījums Finanšu stabilitātes padomes darbā

Kā Finanšu stabilitātes padomes (FSP) plenārsēžu dalībniece ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas, Standartu ieviešanas pastāvīgās komitejas, Noregulējuma koordinācijas grupas un Eiropas Reģionālās konsultatīvās grupas, kā arī vairāku tās apakšstruktūru sanāksmēs. ECB banku uzraudzībai bija būtiska loma dažādu stratēģiski svarīgu FSP iniciatīvu izstrādē; īpaši var minēt FSP ceļvedi klimata pārmaiņu radīto finanšu risku novēršanai, darbu saistībā ar kiberincidentu un operatīvo incidentu ziņošanas standartizāciju (incidentu ziņojumu apmaiņas formātu) un kriptoaktīvu tematiskās salīdzinošās pārbaudes. Turklāt ECB banku uzraudzība turpināja atbalstīt FSP tās darbā saistībā ar regulatīvās vides noteikšanu un finanšu inovāciju radīto potenciālo iespēju un risku novērtēšanu.

4.2.2. Ieguldījums Bāzeles procesā

Kā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas locekle ECB banku uzraudzība sniedza Eiropas skatījumu uz Komitejas darbu un aktīvi piedalījās diskusijās par to, kā turpmāk stiprināt banku regulējumu un uzraudzību.

ECB banku uzraudzība piedalījās Bāzeles komitejas apakšstruktūru darbā, kopīgi vadot ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku darba grupu un Politikas un standartu grupu. Šo apakšstruktūru galvenie sasniegumi ir regulējuma brīvprātīgai informācijas atklāšanai par klimatisko finanšu risku un trešo personu riska pareizas pārvaldības principu publicēšana, kā arī apspriešanās uzsākšana par jaunu standarta formātu mašīnlasāmai 3. pīlāra informācijas atklāšanai.

ECB banku uzraudzības vadībā, pamatojoties uz Bāzeles komitejas novērojumiem par 2023. gadā notikušo banku satricinājumu, notika arī literatūras pārskata izstrāde par uzraudzības efektivitāti.

Turklāt 2025. gada decembrī ECB rīkoja kopīgu konferenci ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas Pētniecības grupu un Ekonomiskās politikas pētījumu centru par tehnoloģiskajām inovācijām finanšu tirgos un banku un regulējuma riskiem un iespējām.

Visbeidzot, ECB ir aktīvi atbalstījusi Bāzeles nolīguma starptautisko īstenošanu, kas nodrošina spēcīgu aizsardzību noturīgam pasaules banku sektoram. Šie vienotie standarti veido pamatu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nodrošina banku spēju piedāvāt kredītus un likviditāti arī stresa apstākļos.

4.2.3. Ieguldījums Eiropas Banku iestādes un Eiropas politikas veidošanas darbā

ECB banku uzraudzība 2025. gadā turpināja cieši sadarboties ar EBI, lai palīdzētu tai izstrādāt vienoto noteikumu kopumu, veicinātu konsekventu uzraudzību visā ES banku sektorā un sekmētu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti.

ECB un EBI sadarbojās, lai izstrādātu metodoloģiju, veidnes un scenārijus 2025. gada ES mēroga stresa testam, kura rezultāti tika publicēti 2025. gada 1. augustā. Šajā kontekstā ECB piedalījās arī diskusijās par ilgtermiņa stratēģijām un centralizētu kredītriska modeļu izstrādi turpmākajiem ES mēroga stresa testiem.

ES mēroga vienkāršošanas centienu ietvaros ECB piedalījās EBI Regulējuma un uzraudzības satvara efektivitātes darba grupā. Savā novērtējumā darba grupa noteica četras galvenās jomas, kurās jāveic uzlabojumi: i) 2. un 3. līmeņa regulatīvo produktu sagatavošana, ii) finanšu iestāžu pārskatu sniegšanas slogs; iii) EBI loma ES prudenciālā regulējuma veidošanā un iv) iekšējā darba kārtība. Tā arī ierosināja pasākumus efektivitātes uzlabošanai dažādos termiņos: līdz 2025. gada beigām (tūlītēji), līdz 2026. gada beigām (īstermiņā) un pēc 2026. gada (vidējā termiņā un ilgtermiņā). Darba grupas novērtējuma rezultāti un tās ieteikumi tika izklāstīti Ziņojumā par regulējuma un uzraudzības satvara efektivitāti un EBI 2026. gada darba programmā.

Bāzeles III reformu kontekstā ECB palīdzēja izstrādāt tehniskos standartus informācijas atklāšanas prasību īstenošanai attiecībā uz riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību, kredītrisku, tirgus risku, kredīta vērtības korekcijas risku, operacionālo risku un pārejas posma informācijas atklāšanu par riska darījumiem ar kriptoaktīviem.

ECB piedalījās sabiedriskajā apspriešanā par grozītajām informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz VSP riskiem, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un kopējiem riska darījumiem ar "ēnu banku" struktūrām saskaņā ar Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu par 3. pīlāra informācijas atklāšanu saskaņā ar KPR III un sabiedriskajā apspriešanā par pamatnostādņu projektu attiecībā uz trešo pušu riska pareizu pārvaldību.

Turklāt ECB palīdzēja sagatavot EBI Ziņojumu par balto marķējumu, kas tika publicēts 2025. gada 14. oktobrī.

ECB kļuva arī par novērotāju MI padomes apakšgrupā jautājumos par MI finanšu pakalpojumu jomā, kas ļaus tai palīdzēt veidot turpmāko darbu saistībā ar uzraudzības iestāžu un attiecīgo iestāžu sadarbību saskaņā ar MI aktu.

5. ECB banku uzraudzības organizācija

5.1. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

5.1.1. Darbinieku piesaiste

Parasti ECB banku uzraudzība vispirms izsludina vakances iekšēji, ja vien tās nav sākuma posma amatvietas, uz kurām pieteikšanās tiek izsludināta ārējā tirgū. 2025. gadā ECB banku uzraudzība ārējo kampaņu rezultātā ilgāka termiņa amatvietās pieņēma darbā 22 kandidātus.

7. attēls

2025. gadā amatos iecelto darbinieku skaits darbinieku grupu dalījumā

5.1.2. Apmaiņas programmas

ECB veicina darbinieku apmaiņu ar ES partnerorganizācijām. Starpiestāžu informācijas apmaiņa ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Vienoto noregulējuma valdi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Investīciju banku ir sniegusi darbiniekiem iespēju strādāt dažādās organizācijās, paplašināt savu prasmju kopumu un padziļināt sadarbību visā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā.

5.1.3. Spēju veidošana

ECB banku uzraudzība periodiski novērtē savu gatavību uzraudzības uzdevumu veikšanai un aktualizē savu spēju veidošanas plānu, lai par prioritāti noteiktu talantu attīstību jomās, kurās gatavība ir zemāka. 2025. gadā ECB banku uzraudzības uzmanības centrā bija uzraudzības uzdevumi, kas saistīti ar IT ārpakalpojumiem, IT drošību un kiberriskiem un ECB pilnvarojums saskaņā ar Digitālās darbības noturības aktu (DORA).

ECB turpināja pilnveidot apmācības piedāvājumu visās banku uzraudzības jomās. Tā uzlaboja VUM ievadprogrammu, ieviešot īpašu iedaļu par SSMnet visiem jaunajiem darbiniekiem. VUM pamatprogrammas otrais izdevums tika pabeigts 2025. gada jūnijā, nodrošinot uzraudzības iestādēm konsekventu tehnisko zināšanu līmeni. Lai atspoguļotu šo uzraudzības tēmu nozīmīgumu, tika ieviesti arī jauni mācību virzieni par virtuāliem aktīviem un ģeopolitiskajiem riskiem. Visbeidzot, tika uzlabots VUM digitālās mācīšanās virziens, lai apmācītu uzraudzības iestādes, izstrādātājus un vadītājus MI, IT riska uzraudzības un digitalizācijas jomā (sk. 5.2.1. iedaļu).

Apmācībā 2026. gadā tādās prioritārās riska jomās kā kredītrisks, IT/operacionālais risks un ģeopolitiskais risks tiks iekļautas jaunākās norises banku uzraudzībā, lai atspoguļotu galvenās un jaunās tendences un izaicinājumus.

5.1.4. Dažādība un iekļaušana

ECB banku uzraudzība cenšas radīt darba kultūru, kurā tiek izmantotas dažādības un iekļaušanas radītās priekšrocības un kurā ikkatrs kolēģis var sniegt savu unikālo skatījumu un reālu ieguldījumu organizācijā. Daļa no šā redzējuma ir tā, ka dzimumu līdzsvars joprojām ir svarīga stratēģiskā prioritāte. ECB banku uzraudzībā 43 % darbinieku un praktikantu ir sievietes. Sieviešu īpatsvars dažādos hierarhijas līmeņos atšķiras. Analītiķu līmenī darbinieku sieviešu īpatsvars ir 47 %, savukārt ekspertu līmenī – 44 %. Sieviešu īpatsvars gan komandu vadītāju līmenī, gan vadības līmenī ir 33 %, un 37 % augstākā līmeņa vadītāju amatu ieņem sievietes. ECB turpinās pastiprināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru.

1. shēma

ECB banku uzraudzības darbaspēks skaitļos

5.2. Tehnoloģijas, inovācijas un datu ziņošanas sistēma

5.2.1. Uzraudzības tehnoloģiju attīstība

Saskaņā ar VUM tehnoloģiju stratēģiju 2024.–2028. gadam, kuras mērķis ir atbalstīt uz risku balstītu uzraudzību, stiprināt datu spējas un veicināt digitālo kultūru, ECB banku uzraudzība 2025. gadā turpināja uzlabot tehnoloģiju izmantošanu. Tika panākts ievērojams progress trīs jomās: tika modernizētas galvenās uzraudzības sistēmas, ieviestas jaunas uz MI balstītas inovācijas un vienkāršoti procesi, lai samazinātu to sarežģītību uzraudzības iestādēs un bankās.

Būtiski tika uzlabota IMAS – galvenā IT sistēma, ko izmanto visas uzraudzības iestādes Eiropas banku uzraudzībā. Šie uzlabojumi stiprināja uzraudzības iestāžu spēju pārraudzīt IKT un kiberriskus saskaņā ar DORA un uzlaboja IKT incidentu ziņošanas procesu. Izmantojot IMAS, jauna vairāklīmeņu pieeja uzraudzības pasākumiem ļauj uzraudzības iestādēm noteikt prioritāti kritiski svarīgiem konstatējumiem, vienlaikus vienkāršojot mazāk kritiski svarīgu konstatējumu risināšanu. Turklāt tagad bankas var digitāli pārvaldīt turpmākos pasākumus, izmantojot VUM portālu, un apstiprināt tiešsaistē, ka tās ir atrisinājušas konkrēto jautājumu. Tas samazina administratīvo slogu bankām un uzraudzības iestādēm, jo maznozīmīgos konstatējumus var atrisināt ātrāk, un nodrošina, ka turpmākie pasākumi ir vairāk balstīti uz risku un samērīgāki.

Tika ieviesti arī jauni analītiski un uz MI balstīti instrumenti. Athena – teksta analīzes platforma – tika papildināta ar lielajiem valodu modeļiem, un tas nozīmē, ka uzraudzības iestādes var izmantot progresīvu MI, lai analizētu un apkopotu tekstu un izgūtu informāciju. Tiek izstrādāts arī plašs MI asistentu klāsts, un jau ir pieejami asistenti datu vaicājumiem un dokumentu pārskatīšanai. Turklāt tīkla analīzes platforma Navi tiek izmantota, lai novērtētu riskus un kaitīgas ietekmes kanālus paaugstinātas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.

Šie jauninājumi paplašina analītisko instrumentu kopumu, nodrošinot ātrāku piekļuvi informācijai, uzlabojot uzraudzības analīzes konsekvenci un ļaujot uzraudzības iestādēm koncentrēties uz lēmumiem, kas balstīti uz vērtējumu.

ECB pastāvīgi cenšoties vienkāršot un saskaņot banku un uzraudzības iestāžu mijiedarbību, VUM portāla projektā tika sākta esošo iesniegšanas un komunikācijas kanālu konsolidēšana. VUM portāls apvienos pašreizējo IMAS portālu un ārējo stresa kontu ziņošanas platformas (STAR) portālu vienā kanālā un vēl vairāk integrēs to centralizētās iesniegšanas platformā (CASPER). VUM portāls nodrošinās vienotu datu apmaiņas, statusa izsekošanas un uzraudzības dialoga platformu. Tas racionalizēs darbplūsmas gan bankām, gan uzraudzības iestādēm un sniegs iespējas raitākai, drošākai un caurredzamākai sadarbībai ar banku nozari.

Papildus tehnoloģijām ECB banku uzraudzība turpināja ieguldīt digitālajā kultūrā un prasmēs, nodrošinot apmācību un izmantojot prakses kopienas, lai atbalstītu jauno tehnoloģiju izmantošanu. Tā arī sadarbojās ar banku nozari, piedaloties uzraudzības novatoru konferencē. Lai tēmas "MI darbībā" ietvaros apspriestu MI atbildīgu izmantošanu uzraudzībā, gadskārtējā konferencē piedalījās aptuveni 1200 dalībnieku no banku nozares un uzraudzības un tehnoloģiju jomas.

ECB 2025. gadā arī uzsāka projektu "Nākamā līmeņa uzraudzība" (sk. 1.3.2. iedaļu), t. sk. iniciatīvas, kuru mērķis ir turpināt digitalizēt pilna cikla uzraudzības procesus un veicināt efektīvāku, lietpratīgāku un uz risku balstītu uzraudzību.

5.2.2. Datu sniegšanas regulējuma attīstība

ECB un VKI 2025. gadā pabeidza īstenot atjaunināto EBI ziņošanas sistēmu, kas atspoguļo jaunās prasības, kuras izriet no KPR III un KPD VI. Saistītās metodoloģiskās izmaiņas integrētas ECB banku ceturkšņa uzraudzības statistikā, sākot ar atsauces periodu, kas aptver 2025. gada 1. ceturksni. Šīs metodoloģiskās izmaiņas galvenokārt ietekmē kopējās riska darījumu vērtības un tās komponentu aprēķināšanu kredītriska, tirgus riska un operacionālā riska kontekstā. Turklāt, īstenojot savu apņemšanos uzlabot komunikāciju un inovāciju, ECB uzlaboja banku ceturkšņa uzraudzības statistiku, pirmo reizi to sagatavojot kā interaktīvus pārskatus, kas nodrošina lietotājiem lielāku elastību un pielāgošanas iespējas.

Papildus EBI sniegtajiem uzraudzības pārskatiem uzraudzības iestādes pieprasa no bankām ad hoc informāciju, lai uzraudzītu jaunos riskus. ECB uztur šo datu pieprasījumu datubāzi, lai pārvaldītu pārskatu sniegšanas slogu un palīdzētu racionalizēt datu sniegšanas prasības projekta "Nākamā līmeņa uzraudzība" ietvaros (sk. 1.3.2. iedaļu). Datubāze drīzumā aptvers datu apkopojumus, kas paredzēti MNI, un – sadarbībā ar EBI – apkopojumus, kas uzsākti ES valstīs, kuras nepiedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā. Pastāvīgi cenšoties samazināt pārskatu sniegšanas izmaksas, ECB pabeidza tematisku novērtējumu par datu apkopojumiem attiecībā uz banku uzņēmējdarbības modeļiem un kapitāla pietiekamību. Tādējādi samazinājās pārbaudāmo datu punktu skaits, tika panākta lielāka standartizācija un tika ieviesti stingrāki disciplīnas un pārskatatbildības principi pieprasījumu iesniedzējiem, kad tie iesniedz jaunus datu pieprasījumus.

ECB 2025. gada jūnijā sāka apkopot skaidrojumus no uzraudzītajām iestādēm par to uzraudzības pārskatu būtiskas pārskatīšanas cēloņiem un šādas pārskatīšanas būtību saistībā ar EBI īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS). Šādas pārskatīšanas noteikšanas metodoloģijas pamatā ir atziņas, kas gūtas 2023. gadā veiktajā ECB izmēģinājuma projektā. Metodoloģija tika izstrādāta 2024. gadā un kopīgota ar nozīmīgām iestādēm, kurām tā jāievieš iekšēji.

ECB 2025. gadā darīja bankām pieejamu savu ikgadējo Vadības ziņojumu par datu pārvaldību un datu kvalitāti (sk. 1.2.3.2. iedaļu). Ziņojuma, kas ietver kvantitatīvu rādītāju kopumu un bankām paredzētu anketu, mērķis ir palielināt vadības struktūras pārskatatbildību. Tas arī palīdz uzraudzības iestādēm un bankām noteikt un novērst trūkumus riska datu apkopošanā un ziņošanā par riskiem. Ziņojumā norādīts, ka iepriekš konstatētie trūkumi datu kvalitātē joprojām pastāv. Tie galvenokārt izriet no nepareizas ziņošanas prasību interpretācijas, problēmām ar iekšējām IT sistēmām vai ārējiem programmatūras nodrošinātājiem, kā arī darbības vai cilvēku kļūdām.

ECB 2025. gada februārī izveidoja jaunu komunikācijas kanālu, kas ļauj tai uzraudzīt nozīmīgas iestādes un tieši sadarboties ar tām, lai risinātu ar ITS datiem saistītās kvalitātes problēmas. Mijiedarbība tagad tiek virzīta caur ASTRA – ECB platformu uz dokumentiem balstītas informācijas apmaiņai un komunikācijai ar ārējiem darījumu partneriem. VKI saglabā pilnīgu piekļuvi, nodrošinot pārredzamību un kopīgu līdzdalību visā procesā.

Visbeidzot, 2025. gadā ECB veica ikgadējo saskaņošanu starp atlasītiem 3. pīlāra informācijas atklāšanas ziņojumiem un uzraudzības pārskatiem. Tā rezultātā tika būtiski uzlabota datu saskaņotība un kvalitāte. Iegūtie dati tika publicēti ECB uzraudzības banku statistikas tīmekļvietnē kopā ar piezīmi, kurā izklāstīti galvenie rezultāti. 2025. gadā šis pasākums tiks vērsts uz procesu automatizāciju, kas ļaus paplašināt saskaņošanas tvērumu, tiklīdz sāks darboties EBI 3. pīlāra datu centrs.

6. ECB banku uzraudzības pārvaldība

6.1. Pārskatatbildības prasības

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, kā paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB ir jāievēro atbilstīgās pārredzamības un pārskatatbildības prasības. ECB lielu nozīmi piešķir pārskatatbildības regulējuma uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas detalizētāk izklāstīts Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB saprašanās memorandā. Gadu gaitā ECB ir paplašinājusi savu mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu, pārsniedzot Iestāžu nolīgumā noteiktās prasības, un tas vēl vairāk izceļ ECB apņemšanos nodrošināt pārskatatbildību.

Uzraudzības valdes priekšsēdētāja 2025. gadā piedalījās trijās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas atklātās uzklausīšanas sēdēs. Atklātās uzklausīšanas sēdē 27. martā priekšsēdētāja iepazīstināja ar ECB 2024. gada pārskatu par uzraudzības darbību. Pārējās divas atklātās uzklausīšanas sēdes notika 15. jūlijā un 13. oktobrī. Diskusijās uzmanība tika pievērsta banku problēmām, makroekonomiskajai nenoteiktībai, digitalizācijai, ģeopolitiskajam riskam un 2025. gada stresa testa rezultātiem. Priekšsēdētāja arī sniedza izklāstu par jaunākajiem uzraudzības stiprināšanas un vienkāršošanas centieniem. Citas tēmas bija tiesiskais regulējums un likumdošanas iniciatīvas banku savienības izveides pabeigšanai, proti, banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma pārskatīšanai un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai.

2025. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atbildēja uz sešiem Eiropas Parlamenta deputātu rakstiskiem jautājumiem par banku uzraudzību. Visas atbildes vēstules tika publicētas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Vēstules attiecās uz tādiem jautājumiem kā finanšu stabilitātes apsvērumi banku iegādes novērtēšanā, patērētāju tiesību aizsardzība, institucionālās aizsardzības shēmas un digitālā euro ietekme uz banku sektoru^[62].

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB darīja pieejamus Eiropas Parlamentam arī Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus un Uzraudzības valdes semināru kopsavilkumus.

Turklāt, lai vēl vairāk stiprinātu dialogu ar Eiropas Parlamentu, ECB banku uzraudzība reaģēja uz komentāriem un ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments sniedza Rezolūcijā par 2024. gada ziņojumu par banku savienību. Savās atbildēs ECB komentēja norises banku sektorā un banku uzraudzībai būtiskās likumdošanas iniciatīvas. Tēmas bija banku noturība, tiesiskais regulējums un banku savienības izveides pabeigšana.

Attiecībā uz mijiedarbību ar ES Padomi 2025. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piedalījās divās viedokļu apmaiņas sanāksmēs ar Eurogrupu – 12. maijā un 12. novembrī. Līdztekus citiem regulatīviem jautājumiem priekšsēdētāja apsprieda stabilas uzraudzības un regulējuma nozīmi eurozonas banku sektora noturības stiprināšanā paaugstinātu ģeopolitisko risku apstākļos, noturības testēšanas rīkus, kā arī veidus, kā uzlabot uzraudzības efektivitāti un lietderību.

6.2. Pārredzamība un komunikācija

ECB banku uzraudzība 2025. gadā ievēroja augstus pārredzamības un komunikācijas standartus, lai, izmantojot dažādus kanālus un produktus, izskaidrotu un sniegtu informāciju ieinteresētajām personām par savām uzraudzības darbībām. ECB banku uzraudzība izmantoja pārredzamu un skaidru komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai saprast, kas tiek darīts, lai uzraudzība kļūst efektīvāka, lietderīgāka un vairāk balstīta uz riskiem.

2025. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietnieks uzstājās ar runu 23 reizes, ECB pārstāvji Uzraudzības valdē – 18 reižu. Kopā viņi sniedza 14 intervijas un publicēja 14 bloga ierakstus. Priekšsēdētāja un viņas vietnieks rīkoja arī preses konferenci par 2025. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātiem. ECB banku uzraudzība publicēja divas raidieraksta epizodes un 23 paziņojumus presei, kā arī citus materiālus, t. sk. vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, pamatnostādnes bankām un uzraudzības statistiku. Ceturkšņa Uzraudzības biļetens, kas ir digitāls izdevums ar vairāk nekā 11 000 abonentu, sniedza informāciju un jaunākos datus par notiekošajiem uzraudzības projektiem un secinājumiem. ECB runā par svarīgiem banku uzraudzības tematiem arī savos sociālo mediju kanālos, izmantojot viktorīnas un skaidrojošus sižetus, lai iepazīstinātu gados jaunāku auditoriju ar pamatjēdzieniem.

ECB 2025. gada paziņojumos galvenā uzmanība tika pievērsta sīkākas informācijas sniegšanai par to, kā ECB savā darbā ņem vērā ģeopolitisko risku un ko tā gaida no bankām šā riska apzināšanā un pārvaldīšanā (sk. 1.2.2. iedaļu). ECB paziņojumos tika skaidrota uzraudzības reformu programma, kas izklāstīta visaptverošā ziņojumā, kurš papildina ECB Augsta līmeņa darba grupas vienkāršošanas jautājumos sniegtos ieteikumus (sk. 1.3. iedaļu).

Lai veicinātu dialogu ar tirgus analītiķiem un nozares speciālistiem, ECB rīkoja divas Banku uzraudzības tirgus kontaktgrupas sanāksmes un organizēja sesto ECB Banku uzraudzības forumu. Diskusijās šajos pasākumos galvenā uzmanība tika pievērsta eurozonas banku sektora risku perspektīvai, savstarpējām saiknēm starp bankām un nebanku finanšu sektoru, kā arī ģeopolitiskajiem riskiem un to ietekmei uz regulējumu un banku stratēģijām. Turklāt, apmeklējot 12 valstu kompetentās iestādes, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja arī tikās ar vietējo banku izpildpersonām un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem.

2025. gadā ECB papildus ikdienas oficiālajai saziņai medijos adresēja 915 publiskus vaicājumus par banku uzraudzības tēmām. Šie vaicājumi aptvēra dažādus ECB banku uzraudzības aspektus, t. sk. stresa testus, kibernoturību, darbības riskus, banku darbības licences un atļaujas, uzraudzības politiku un regulējumu, kā arī banku noregulējumu. Apmeklētāju centrā ECB nolasīja lekcijas par banku uzraudzību 688 apmeklētājam un iepazīstināja 14 860 apmeklētājus ar tās galvenajiem uzdevumiem.

6.3. Lēmumu pieņemšana

6.3.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

2025. gadā ECB Uzraudzības valde tikās 16 sanāksmēs. Četras sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, savukārt viena – Maltā. Visas pārējās sanāksmes notika videokonferences veidā.

Turklāt pēc Finantsinspektsioon uzaicinājuma Uzraudzības valde 2025. gada oktobrī sarīkoja stratēģisku izbraukuma sēdi Tallinā.

Uzraudzības valdes Koordinācijas komiteja^[63] 2025. gadā rīkoja sešas sanāksmes – tās visas notika videokonferences veidā.

2025. gadā ECB pieņēma 2549 uzraudzības lēmumus^[64] par konkrētām uzraudzītajām iestādēm (2. shēma). No tiem 1395 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu attiecībā uz juridiskiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 1154 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar beziebildumu procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Šie rādītāji ietver 128 operācijas (piemēram, filiāļu dibināšanu), kuras ECB apstiprināja netieši, neiebilstot likumā noteiktajā termiņā.

Lielākā daļa uzraudzības lēmumu bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumu (48.8 %), pašu kapitālu (11.2 %), iekšējiem modeļiem (8.1 %), kopējām procedūrām (7.7 %), uzraudzības pārskatu sniegšanu (7.5 %), valstu pilnvarām (6.8 %) un SREP (4.0 %).

Papildus ECB Padomei pieņemšanai iesniegtajiem galīgo lēmumu projektiem par konkrētām bankām Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontāliem jautājumiem. Konkrētāk, šie lēmumi bija saistīti ar efektīvu un lietderīgu uzraudzību, ģeopolitisko risku ietekmes uz bankām novēršanu, 2025. gada ECB stresa testu, Digitālās darbības noturības akta īstenošanu uzraudzības sistēmā, kredītriska uzraudzības novērtējuma stiprināšanu, klimata un vides jautājumiem, SREP reformu, iekšējo modeļu uzraudzības attīstību pēc jaunām norisēm regulējumā un sākotnējo priekšlikumu par uzraudzības prioritātēm 2026.–2028. gadam. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūras, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šajās struktūrās ietilpa ECB un valsts kompetento iestāžu pārstāvji, kas veica sagatavošanās darbu attiecīgajos jautājumos.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika sagatavoti publiski norādījumi, ziņojumi un pārskati, piemēram, ECB norādījumi par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem, aktualizēti ECB norādījumi par Savienības tiesību aktos noteiktajām izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kā arī pārstrādāti ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem.

Vairākums Uzraudzības valdes lēmumu tika pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.^[65]

No 113 banku grupām, kuras 2025. gada janvārī tieši uzraudzīja ECB, 32 lūdza saņemt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

2. shēma

Uzraudzības valdes lēmumi 2025. gadā

6.3.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbības

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP) ir ECB struktūra, kuras dalībnieki ir individuāli un kolektīvi neatkarīgi no ECB un kuriem ir uzticēts uzdevums pārskatīt ECB lēmumus par uzraudzības jautājumiem, ja ir saņemts atbilstošs pieprasījums veikt pārskatīšanu.

APP 2025. gadā rīkoja 35 sanāksmes, no kurām 31 bija virtuāla, bet četras – klātienes sanāksmes, t. sk. viena ārēja sanāksme notika Helsinkos, Somijā.

APP 2025. gadā sniedza atzinumus par pieciem pieprasījumiem veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu (10. tabula). Viens no pieprasījumiem bija saistīts ar pieteikuma iesniedzēju klasificēšanu par nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm. Otrais pieprasījums attiecās uz jautājumiem saistībā ar ECB pilnvarām pieņemt uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem. Pārējos trīs pieprasījumos pieteikuma iesniedzēji apstrīdēja ECB lēmumus sankciju un piespiedu izpildes jomā. Visos šajos gadījumos pēc pieteikuma iesniedzēju uzklausīšanas APP ierosināja Uzraudzības valdei ECB lēmumu aizstāt ar identiska satura lēmumu.

APP priekšsēdētājs 2025. gadā iepazīstināja ar savu darbu divās juridiskajās konferencēs. Viņš stāstīja par APP, kas nodrošina pragmatisku un diskrētu apelācijas ceļu, augstākajā VUM forumā, kuru jūnijā organizēja A&O Shearman, un 11. banku savienības konferencē, ko septembrī organizēja Freshfields sadarbībā ar Tiesību un finanšu institūtu un Frankfurtes Gētes Universitātes Finanšu studiju centru.

2025. gadā APP vadīja Penti Hakarainens (Pentti Hakkarainen). Pārējie tās locekļi bija Iliass Plaskovitis (Ilias Plaskovitis; priekšsēdētāja vietnieks), Eduārs Fernandess-Bolo (Edouard Fernandez-Bollo), Kristiāna Kampila (Christiane Campill) un Verica Trsteņaka (Verica Trstenjak). Aizstājējs bija Damirs Odaks (Damir Odak). Pašreizējo APP sastāvu un tās locekļu dzīvesgājuma aprakstus (CV) var aplūkot ECB APP tīmekļvietnē.

6.4. Ētikas kodeksa īstenošana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izstrādājusi ētikas regulējumu augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss, īpaša nodaļa ECB Personāla noteikumos un Pamatnostādne, ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus. Regulējuma īstenošanu un tālāku pilnveidošanu veicina ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs un Ētikas un atbilstības komiteja.

Ētikas komiteja atbilstoši savām pilnvarām katru gadu veic Uzraudzības valdes locekļu interešu deklarāciju novērtējumu. Šīs deklarācijas ir publicētas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnes sadaļā par pārskatatbildību. Komiteja arī reaģē uz banku uzraudzībā iesaistīto augsta līmeņa ECB amatpersonu iesniegtajiem konsultācijas lūgumiem un šajā sakarā sagatavoja 18 atzinumu, no kuriem vairākums bija saistīti ar paziņojumiem par darbībām pēc darba attiecību izbeigšanas. Ētikas komitejas atzinumi parasti tiek publicēti ECB tīmekļvietnē sešus mēnešus pēc to sagatavošanas datuma. 2025. gadā tika digitalizēta augsta līmeņa amatpersonu interešu deklarāciju iesniegšanas procedūra, padarot apstrādi efektīvāku un lietderīgāku.

Atbilstības un pārvaldības birojs 2025. gadā turpināja digitalizācijas centienus un atjaunināja savus iekšējos instrumentus, lai sniegtu darbiniekiem konsultācijas par ētiku ātrāk un lietotājam draudzīgākā veidā. 2025. gadā bija 3532 pieprasījumi, kuriem bija nepieciešama Atbilstības un pārvaldības biroja darbinieku iesaistīšanās (2024. gadā – 3070 pieprasījumi). Aptuveni 41 % konsultāciju pieprasījumu iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki.

8. attēls

Pārskats par 2025. gadā saņemtajiem ECB banku uzraudzības darbinieku pieprasījumiem

(pieprasījumu skaits)

Papildus iepazīstināšanas sesijām, kas tika rīkotas jaunajiem darbiniekiem, mācību kursiem un obligātajām e-mācību programmām Atbilstības un pārvaldības birojs organizēja informācijas kampaņas par ētikas satvaru. Laikā ap Pasaules Ētikas dienu visiem darbiniekiem rīkotajā 2025. gada Ētikas izpratnes sezonā tika ierīkoti stendi ar informāciju par ētikas izpratni un piedāvātas zināšanu atsvaidzināšanas sesijas par noteikumiem, kas piemērojami privātiem finanšu darījumiem. Atbilstības un pārvaldības birojs 2025. gadā organizēja arī specializētu apmācību par interešu konfliktiem klātienes pārbaužu inspektoriem no ECB un valstu kompetentajām iestādēm. Šajās sesijās galvenā uzmanība tika pievērsta izpratnes stiprināšanai par ētikas noteikumiem Eiropas banku uzraudzībā.

Lai izvairītos no "virpuļdurvju" efekta, Atbilstības un pārvaldības birojs izvērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, darbiniekiem apsverot privātā sektora darba piedāvājumus, un sniedza konsultācijas par piemērojamiem noteikumiem un vajadzības gadījumā noteica interešu konflikta mazināšanas pasākumus. Vienam darbiniekam, kurš atkāpās no amata 2025. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu tika piemērots pagaidu aizliegums sākt citu profesionālo darbību. Lai izvairītos no "virpuļdurvju" efekta un būtībā īstenotu prasību ievērot nogaidīšanas periodu, sešos gadījumos tika piemēroti papildu drošības pasākumi, piemēram, uzdevumu pārdale, darbinieku pārcelšana citā amatā un/vai piekļuves tiesību samazināšana.

Atbilstības un pārvaldības birojs veica ikgadēju darbinieku un augsta līmeņa ECB amatpersonu privāto finanšu darījumu atbilstības uzraudzību. Tāpat kā iepriekšējos gados tika konstatēts tikai ierobežots skaits neatbilstību, no kura aptuveni 55 % bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra tīšu pārkāpumu vai citas nopietnas neatbilstības.

Ētikas un atbilstības komiteja, Eurosistēma un VUM mēroga forums sadarbībai ētikas un integritātes jautājumos izveidoja īpašu ētikas un mākslīgā intelekta (MI) darba grupu. Šajā iniciatīvā komiteja izstrādāja nesaistošus pamatprincipus, kuru mērķis ir veicināt MI sistēmu ētisku un atbildīgu izstrādi un izmantošanu un sniegt praktiskus norādījumus iestādēm visā Eurosistēmā un Eiropas banku uzraudzībā. Atbilstoši tās apņēmībai veicināt izpratni par ētiku un integritāti un pamatojoties uz darba grupas sniegto ieguldījumu, komiteja organizēja Eurosistēmas un VUM ētikas problēmu zināšanu viktorīnu un runātāju sesiju par ētiku, sabiedrības uzticēšanos un cilvēku uzvedību no uzvedības zinātnes viedokļa. Dalībnieku skaits abās iniciatīvās bija liels, un iestādes aktīvi iesaistījās Eurosistēmā un Eiropas banku uzraudzībā.

6.5. Monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības princips

Monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības princips 2025. gadā galvenokārt tika piemērots informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu^[66] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība – katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka informācija, ko tā pieprasa no citas politikas jomas, tai nepieciešama, lai sasniegtu savus politikas mērķus.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 neanonimizētu kopējo pārskatu (COREP) un finanšu pārskatu (FINREP) datu, citu neapstrādāto datu un novērtējumus vai politikas ieteikumus saturošu datu apmaiņai nepieciešama ECB Valdes atļauja. ECB divu politikas funkciju darbības jomas veica šādu datu apmaiņu saskaņā ar Valdes apstiprinātu un periodiski pārskatītu regulējumu.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, ja pieprasītā informācija attiecās uz anonimizētiem datiem vai sensitīvu informāciju, kas nav politikas informācija, piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija informācija.

Ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi, 2025. gadā tika aktivizēts Lēmuma ECB/2014/39 8. panta ārkārtas noteikums, lai nodrošinātu laikā ierobežotu informācijas apmaiņu starp monetārās politikas un uzraudzības funkcijām.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī neradīja bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nebija nepieciešama.

7. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

VUM regulā ir noteikts, ka ECB jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu efektīvi veikt uzraudzības uzdevumus. Šos resursus finansē no uzraudzības maksas, ko maksā ECB tieši un netieši uzraudzītās iestādes. ECB pieliek visas pūles, lai pārkārtotu prioritātes un optimizētu tās resursus, lai nodrošinātu, ka uzraudzības funkcija spēj veikt savus uzdevumus mainīgā vidē, tādējādi uzlabojot tās efektivitāti un ierobežojot tās plānotās izmaksas atbilstoši visas organizācijas apņēmībai stabilizēt izmaksas.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Radušos izdevumus veido ECB uzraudzības funkcijas tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija izmanto arī koplietojuma pakalpojumus, ko nodrošina ECB atbalsta darbību jomas^[67]. Tā kā ECB ir apņēmusies stingri īstenot efektivitātes uzlabojumus, tā regulāri pilnveido izmaksu sadales mehānismus, lai nodrošinātu precīzu izmaksu sadali, kura atspoguļo uzlabotu efektivitāti un uzdevumu attīstību visā iestādē.

ECB budžeta lēmējinstitūcija ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, ar banku uzraudzību saistītos jautājumos konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja, ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. Budžeta komiteja palīdz Padomei, sniedzot tai novērtējumus par ECB budžeta plānošanas un monitoringa ziņojumiem.

7.1. 2025. gada izdevumi

2025. gadā faktiskie gada izdevumi saistībā ar ECB uzraudzības uzdevumiem bija 689.8 miljoni euro (par 14.0 miljoniem euro mazāki nekā aplēstie 2025. gada martā paziņotie izdevumi 703.8 miljoni euro). Tas nozīmē plānoto uzraudzības uzdevumu izdevumu izlietojuma līmeni 98.0 %.

11. tabulā sniegto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu to gada izmaksu daļu, kura atgūstama uzraudzīto iestāžu gada uzraudzības maksu veidā, pamatojoties uz nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes uzraudzības statusu saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas^[68] 8. pantu.^[69]

12. tabulā sniegta detalizētāka informācija par izdevumiem, pamatojoties uz veiktajām darbībām.

Izdevumi par uzraudzības uzdevumu veikšanu 2025. gadā palielinājās par 1.3 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Šo kopējo izdevumu pieaugumu par 9.1 miljonu euro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu var attiecināt uz divgadu ES mēroga stresa testiem, kas notika 2025. gadā (sk. 1.1.1. iedaļu), papildu izmaksām, kas saistītas ar Digitālās darbības noturības akta (DORA) piešķirtajām jaunajām pilnvarām (sk. 1.2.2.3. un 4.1.1.5. iedaļu), kā arī turpmākām investīcijām uzraudzības tehnoloģijā (sk. 5.2. iedaļu).

Izmaksu pieaugumu kompensēja Informācijas pārvaldības sistēmas (IMAS) un Stresa testa kontu ziņošanas platformas (STAR) sākotnējo izdevumu amortizācija Eiropas banku uzraudzības sākumā. Amortizācijas izmaksas, kas pēdējo reizi tika piemērotas 2025. gadā, samazinājās no 19.0 miljoniem euro 2024. gadā līdz 3.8 miljoniem euro 2025. gadā. Turklāt zemākas izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības iniciatīvām un koplietojuma pakalpojumiem, vēl vairāk kompensēja kopējo pieaugumu (sk. 9. attēlu).

Papildus iekšējiem resursiem ECB izmanto ārējo konsultantu atbalsta pakalpojumus, kas nodrošina vai nu specializētas zināšanas, vai integrētus konsultāciju pakalpojumus kvalificētu speciālistu vadībā, it īpaši lielas darba slodzes brīžos. 2025. gadā ECB iztērēja 37.1 miljonu euro par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar pamata uzraudzības uzdevumiem, t. i., par 5.0 miljoniem euro mazāk nekā 2024. gadā, un to galvenokārt noteica mazākas ārējo konsultāciju vajadzības uzraudzības iniciatīvām un klātienes pārbaudēm.

Izmaksu sadalījums izdevumos, kas tieši attiecināmi uz ECB uzraudzības uzdevumiem, un koplietojuma pakalpojumu izdevumos kopumā saglabājās līdzīgs iepriekšējā gada sadalījumam (9. attēls).

9. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas izmaksu kategoriju dalījumā

(milj. euro)

Tieši attiecināmos izdevumus veido uzraudzības pamatdarbinieku izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (t. sk. ar aktīvu kvalitātes pārbaudēm saistītās izmaksas), izdevumi saistībā ar specializētu informācijas tehnoloģiju un citi darbības izdevumi, piemēram, par darījuma braucieniem un mācībām.

Kopējie izdevumi par tieši attiecināmām izmaksām 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 14.7 miljoniem euro. Tas atspoguļo ar personālu saistīto izmaksu pieaugumu par 30.4 miljoniem euro, ko kompensēja samazinājumi citās izmaksu kategorijās. Izmaksu pieaugums galvenokārt atspoguļo Padomes apstiprinātās papildu pilna laika ekvivalenta amata vietas i) divgadu stresa testiem; ii) ar klātienes un iekšējo modeļu izmeklēšanu saistīto konsultāciju izmaksu internalizācijas pabeigšanai; iii) jaunajām pilnvarām, ko nosaka DORA, kā arī papildu personālu projektiem, kuri veltīti banku uzraudzībai un kuru izmaksas tieši iedalītas šajā kategorijā.

Proti, palielinājumu saistībā ar speciālu uzraudzības tehnoloģiju un jaunajām pilnvarām, kas izriet no DORA, ar uzviju kompensēja zemākas IMAS un STAR amortizācijas izmaksas (15.2 miljoniem euro). 2025. gadā palielinājās izdevumi par projektiem, kuros izstrādā banku uzraudzībai veltītas IT sistēmas (t. sk. projekts Olympus un vienotā uzraudzības komanda), savukārt izdevumi par speciālu IT sistēmu uzturēšanu salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās. Salīdzinājumā ar 2024. gadu saruka arī izdevumi par darbībām, kas saistītas ar uzraudzības iniciatīvām, jo notika tikai regulāras aktīvu kvalitātes pārbaudes.

Koplietojuma pakalpojumu kategorijas izdevumi bija 264.6 miljoni euro, un tajos ietilpst izdevumi par pakalpojumiem, kurus izmanto gan centrālās bankas funkcija, gan uzraudzības funkcija.^[70] Šīs izmaksas sadalītas starp abām funkcijām, izmantojot izmaksu sadales mehānismu, kurā piemēro tādus nozares standarta novērtēšanas rādītājus kā pilna laika ekvivalenti, biroja platība un tulkošanas pieprasījumu skaits.

Koplietojuma pakalpojumu izmaksas 2025. gadā samazinājās – zemākas izmaksas saistībā ar investīcijām IT aparatūrā un pakalpojumos un ECB iemaksas Eiropas Frankfurtes skolai samazināja izdevumus informācijas tehnoloģiju un cilvēkresursu pakalpojumu kategorijās.

Šos samazinājumus atsvēra telpu un iekārtu izmaksu pieaugums, ko izraisīja divu ēku uzturēšana 2025. gadā,^[71] kā arī ar aktīvu nomaiņu saistītas ilgtermiņa aktīvu stratēģijas uzsākšana to dzīves cikla beigās. Stratēģiju paredzēts pabeigt 2029. gadā. Turklāt palielinājās juridisko, revīzijas un administratīvo pakalpojumu izmaksas. To galvenokārt noteica ECB iekšējās revīzijas daļas iekšējā reorganizācija, kuras mērķis bija turpmāk stiprināt uzraudzības un citu ECB uzdevumu nodalīšanu koplietojuma pakalpojumos.

7.2. ECB uzraudzības uzdevumu izdevumu perspektīva 2026. gadam

Uzraudzības uzdevumu budžeta maksimālais apjoms 2026. gadā plānots 706.7 miljonu euro apmērā. Salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto budžetu (703.8 miljoni euro) tas ir palielināts par 2.9 miljoniem euro. ECB budžets tiek sagatavots, ņemot vērā gaidāmos uzdevumus un līdzsvarojot prioritāšu pārskatīšanas un resursu optimizācijas principus, lai saglabātu ECB apņemšanos nodrošināt izmaksu stabilizāciju. Atbilstoši 2024. un 2025. gadā novērotajai tendencei ECB prognozē, ka 2026. gadā plānotā budžeta izlietojums būs gandrīz pilnīgs. Tas nozīmē, ka finansiālā elastība, lai reaģētu uz ārējiem faktoriem, kas varētu rasties budžeta periodā, ir mazāka.

2026. gada aplēse atspoguļo pastāvīgās investīcijas uzraudzības tehnoloģijās un papildu budžeta vajadzības, kas izriet no DORA. Ar 2026. gada janvāri vadošā pārraudzības iestāde atlīdzinās izmaksas, kas saistītas ar ECB ekspertu dalību kopējās pārbaudes grupās, kuras iesaistītas kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, pārraudzībā (sk. 4.1.1.5. iedaļu), tāpēc tās netiek iekļautas ECB uzraudzības maksās.

Turklāt darbā pieņemšanas modeļi, kas saistīti ar divgadu ES mēroga stresa testiem, tika pielāgoti, un resursi, kas nepieciešami sagatavošanas uzdevumiem, tagad ir iekļauti budžetā tajos testa gados, kuros neveic stresa testu. Šīm izmaiņām būtu jāpalīdz izlīdzināt divgadu darbinieku skaita atšķirību radīto ietekmi. Plānotajās 2026. gada izmaksās nav iekļauti IMAS vai STAR amortizācijas izdevumi. Turklāt izmaksu kāpumu kompensē izdevumu samazinājums saistībā ar ECB pārkārtošanos no trim ēkām uz divām.

2026. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2027. gadā, tiks aprēķināta tikai 2026. gada maksas perioda beigās, un tā ietvers faktiskos izdevumus par visu 2026. gadu, kas koriģēti atbilstoši summām, kuras atlīdzinātas vai iekasētas no atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, nokavējuma procentiem un neatgūstamām maksām.

Tiek lēsts, ka 2026. gadā no katras kategorijas iekasējamās kopējās summas sadalījums būs 95.8 % no nozīmīgām iestādēm un 4.2 % no mazāk nozīmīgām iestādēm.

7.3. Uzraudzības maksu regulējums 2025. gadā

7.3.1. Kopējā par 2025. gada maksas periodu iekasējamā summa

Gada uzraudzības maksa, kas iekasējama par 2025. gada maksas periodu, ir 690.0 miljoni euro. To gandrīz pilnībā veido faktiskie 2025. gada izdevumi 689.8 miljonu euro apmērā, kam piemērotas korekcijas 275 638 euro apmērā par atsevišķām bankām atlīdzinātajām (neto) summām par iepriekšējiem maksas periodiem un 30 444 euro apmērā par saņemtajiem nokavējuma procentiem, veidojot kopējo korekciju 245 194 euro apmērā.

To izmaksu daļu, kura atgūstama uzraudzīto iestāžu gada uzraudzības maksu veidā, sadala divās daļās, pamatojoties uz nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes uzraudzības statusu, tādējādi – pamatojoties uz ECB uzraudzības darbību apmēru. Izdevumi tiek iedalīti nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu iestāžu grupā saskaņā ar metodoloģiju, kas tiek nepārtraukti pārvērtēta, pamatojoties uz faktiski veiktajiem uzraudzības uzdevumiem. 2025. gadā par nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm iekasētās summas ir attiecīgi 95.5 % un 4.5 % no gada uzraudzības maksas kopējās summas.

Raugoties perspektīvā, ECB uzraudzības maksas veido 0.16 % no ECB tieši vai netieši uzraudzīto iestāžu kopējiem administratīvajiem izdevumiem un nolietojuma^[72] (nozīmīgajām iestādēm – 0.19 % un mazāk nozīmīgajām iestādēm – 0.04 %).

7.3.2. Individuālās uzraudzības maksas

Iestādes vai grupas līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksu noteicošos faktorus.

Detalizēta informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

7.4. Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesības noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus, ja tās nav ievērojušas piemērojamos ES banku darbības tiesību aktus par prudenciālajām prasībām (t. sk. ECB uzraudzības lēmumus). Attiecīgie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksu, kā arī netiek ņemti vērā šādu sodu atmaksājumi, ja iepriekšējie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai atcelti. Attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. 2025. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem bija 28.5 miljoni euro.

8. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtie juridiskie instrumenti ietver regulas, lēmumus, pamatnostādnes, ieteikumus un norādījumus valsts kompetentajām iestādēm. Šajā iedaļā uzskaitīti juridiskie instrumenti banku uzraudzības jomā, kurus ECB pieņēma 2025. gadā un publicēja "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un EUR-Lex. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

8.1. ECB regulas

ECB/2025/24
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2025/1520 (2025. gada 15. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/445 par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (ECB/2025/24) (OV L, 2025/1520, 28.7.2025.)

ECB/2025/31
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2025/1958 (2025. gada 9. septembris), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (ECB/2025/31) (OV L, 2025/1958, 17.10.2025.)

8.2. ECB juridiskie instrumenti (izņemot regulas)

ECB/2025/1
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/94 (2025. gada 10. janvāris), ar ko nosaka kritērijus uzraudzības lēmumu paziņošanai uzraudzības stresa testu vajadzībām (ECB/2025/1) (OV L, 2025/94, 16.1.2025.)

ECB/2025/7
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/451 (2025. gada 21. februāris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2024/461 par to, kā nacionālās kompetentās iestādes salīdzinošās novērtēšanas vajadzībām sniedz Eiropas Centrālajai bankai informāciju par atalgojumu, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, apstiprinātām augstākām proporcijām starp atalgojuma fiksēto un mainīgo daļu un augsta atalgojuma saņēmējiem (ECB/2024/2) (ECB/2025/7) (OV L, 2025/451, 6.3.2025.)

ECB/2025/8
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/507 (2025. gada 7. marts) par 2024. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2025/8) (OV L, 2025/507, 27.3.2025.)

ECB/2025/10
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/673 (2025. gada 24. marts), ar ko groza Lēmumu (ES) 2023/1681 par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm (ECB/2023/18) (ECB/2025/10) (OV L, 2025/673, 4.4.2025.)

ECB/2025/13
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/873 (2025. gada 24. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1981 par to, kā kompetentās iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus (ECB/2022/33) (ECB/2025/13) (OV L, 2025/873, 12.5.2025.)

ECB/2025/14
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2025/874 (2025. gada 24. aprīlis), ar ko groza Lēmumu (ES) 2022/1982 par to, kā kompetentās iestādes un sadarbības iestādes izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas pakalpojumus (ECB/2022/34) (ECB/2025/14) (OV L, 2025/874, 12.5.2025.)

ECB/2025/25
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2025/1521 (2025. gada 15. jūlijs), ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2017/697 par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9) (ECB/2025/25) (OV L, 2025/1521, 28.7.2025.)

ECB/2025/26
Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2025. gada 15. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ECB/2017/10 par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2025/26) (OV C, C/2025/4190, 28.7.2025.)

ECB/2025/40
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2025/2595 (2025. gada 10. decembris) par nacionālo kompetento iestāžu uzraudzības pieeju attiecībā uz mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu turēto ienākumus nenesošo riska darījumu segumu (ECB/2025/40) (OV L, 2025/2595, 19.12.2025.)