Banking Supervision
Banking Supervision
Search
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

1. Ievads

Uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam atspoguļo ECB banku uzraudzības vidēja termiņa stratēģiju nākamajiem trim gadiem. ECB Uzraudzības valde nosaka šīs prioritātes, pamatojoties uz visaptverošu uzraudzīto iestāžu galveno risku un ievainojamības aspektu novērtējumu. Katru gadu tās tiek pārskatītas, lai atspoguļotu risku vides pārmaiņas un dažādu uzraudzības pasākumu, īpaši uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP), rezultātus[1]. Šīs prioritātes arī tiek pārskatītas, lai novērtētu banku panākto progresu attiecībā pret iepriekšējo gadu prioritātēm un regulatīvajām prasībām. Šāda veida ikgadējā pārskatīšana palīdz īstenot uz risku balstītu un uz nākotni vērstu stratēģiju, kas veicina uzraudzības resursu efektīvu sadali, uzlabo uzraudzības darbību pārredzamību un paredzamību bankām, vienlaikus joprojām nodrošinot pietiekamu elastību prioritāšu koriģēšanai, ja nepieciešams.

Eiropas banku sistēmai ir stabils riska profils un stabili pamati, kas ļauj tai labi darboties mūsdienu ārkārtīgi nenoteiktajā ģeopolitiskajā un makrofinansiālajā vidē un efektīvi atbalstīt Eiropas ekonomiku. Pēdējā gada laikā sektoram joprojām bija spēcīgas kapitāla un likviditātes pozīcijas un zems ienākumus nenesošo aizdevumu līmenis, un pelnītspējas līmenis līdz šim izrādījies noturīgs pret procentu likmju kritumu. Šie stabilie pamatnosacījumi, kas daļēji skaidrojami ar prudenciālā un uzraudzības regulējuma uzlabošanu kopš globālās finanšu krīzes, ļāvuši sektoram pārvarēt pasaules tirdzniecības attiecību saspīlējuma un konfliktu izraisītās ekonomiskās problēmas, kā arī tam sekojošos liela finanšu tirgus svārstīguma periodus. Turklāt dažu pēdējo gadu laikā banku sektora noturību labvēlīgi ietekmējuši valstu pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt reālo tautsaimniecību un mazināt nelabvēlīgu šoku ietekmi. Par banku sektora vispārējo noturību pret ģeopolitiskās spriedzes izraisītu nelabvēlīgu scenāriju liecina arī šā gada ES mēroga stresa tests.

Tomēr bankām jābūt gatavām risināt nākotnē gaidāmos sarežģījumus. Globālā nenoteiktība paaugstinājusies līdz ārkārtējam līmenim, radot paaugstinātas nestabilitātes vidi, kurā riski, kurus agrāk uzskatīja par maz ticamiem, kļūst arvien ticamāki. Ģeopolitiskā spriedze un tirdzniecības politikas pārmaiņas, ar klimatu un dabu saistītās krīzes, demogrāfiskās pārmaiņas un tehnoloģiskie traucējumi saasina strukturālo ievainojamību, tādējādi ekstremālu zemas varbūtības notikumu (ekstremālo pārmaiņu riska) iespējamība ir nepieredzēti liela. Nenoteiktība ir paaugstināta. Šis faktoru kopums palielina pēkšņu un būtisku traucējumu risku, kam ir tālejoša ietekme uz tautsaimniecībām, finanšu tirgiem un bankām. Tas sakrīt ar pēdējo gadu aicinājumu bankām saglabāt modrību un neieslīgt pašapmierinātībā.

Ņemot vērā šo sarežģīto perspektīvu, uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam atspoguļo nepieciešamību bankām saglabāt noturību, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un makrofinansiālo nenoteiktību (1. prioritāte), vienlaikus nodrošinot spēcīgu darbības noturību un IKT spējas (2. prioritāte).

1. shēma

2026.–2028. gada uzraudzības prioritātes konstatēto banku ievainojamības aspektu novēršanai

Avots: ECB.
Piezīmes. Šajā shēmā attēlotas divas uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam un attiecīgie ievainojamības aspekti, kuru novēršana no bankām tiek sagaidīta nākamo triju gadu laikā. ECB banku uzraudzība veiks mērķorientētus pasākumus, novērtējot un monitorējot konstatētos ievainojamības aspektus un veicot attiecīgu pēckontroli. Shēmas labajā pusē parādīta ar katru ievainojamības aspektu saistītā visaptverošā riska kategorija.

Katra no prioritātēm vērsta uz kādu konkrētu banku sektora ievainojamības aspektu kopumu un attiecībā uz tiem noteikti konkrēti stratēģiskie mērķi un izstrādātas darba programmas. 1. shēmā uzskaitīti pieci mērķi attiecībā uz galveno ievainojamības aspektu novēršanu bankās un izklāstīta vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija, kas vērsta uz banku digitālo un īpaši ar MI saistīto stratēģiju, vadību un risku pārvaldību. Šīs divas prioritātes atspoguļo ECB banku uzraudzības apņemšanos veicināt stabilu, noturīgu un ilgtspējīgu Eiropas banku sektoru, kas spēj funkcionēt arvien sarežģītākā risku vidē.

Uzraudzības prioritāšu mērķis ir novērst būtiskākos un visaptverošākos ievainojamības aspektus, ar kuriem saskaras bankas, un veicināt plašāku ECB banku uzraudzības darbu. Vienlaikus ECB banku uzraudzības funkcija turpina veikt regulāras uzraudzības darbības, lai pievērstos citām būtiskām riska jomām, tādējādi vēl vairāk stiprinot Eiropas banku sektora noturību pret katrai iestādei raksturīgajiem riskiem. Liela uzmanība tiks pievērsta iepriekš noteikto prioritāšu pēckontrolei paralēli pastāvīgajam uzraudzības darbam ar bankām.

Uzraudzības prioritātes uzlabo kopējo uzraudzības komandu veiktās uzraudzības plānošanas efektivitāti un konsekvenci un veicina efektīvāku resursu sadali saskaņā ar iepriekš noteiktajiem pieļaujamā riska līmeņiem. [2] Tās arī palīdz nacionālajām uzraudzības iestādēm atbilstoši proporcionalitātes principiem noteikt savas prioritātes mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzībai. Pārredzama šo prioritāšu komunikācija ir vitāli svarīga, lai izskaidrotu bankām gaidas, pastiprinātu šīs uzraudzības ietekmi, turpmāk uzlabojot Eiropas banku sektora noturību un nodrošinot vienlīdzīgus darbības nosacījumus visām iestādēm.

Turpmākajās sadaļās sniegts pārskats par 2025. gada riska novērtējumu, kā arī detalizēti izklāstītas uzraudzības prioritātes un darba programmas 2026.–2028. gadam.

2. Riska novērtējums un uzraudzības prioritātes 2026.–2028. gadam

2.1. Uzraudzīto iestāžu makroekonomiskā un darbības vide

Pagājušajā gadā makroekonomisko vidi raksturoja globālās tirdzniecības spriedzes saasināšanās un plašāki ģeopolitiskie riski, kas noteica tirdzniecības politikas pārmaiņas un lielāku vispārējo nenoteiktību. Paziņojums par jaunajiem ASV importa tarifiem 2025. gada aprīļa sākumā izraisīja spēju obligāciju izpārdošanu tirgū, vairojot bažas par globālo recesiju. Politikas nenoteiktība, īpaši starptautiskās tirdzniecības jomā, sasniedza nepieredzētu līmeni, izraisot ievērojamas svārstības finanšu tirgos.[3] Turpmākie paziņojumi par, pirmkārt, īslaicīgo tarifu kāpuma pārtraukumu un pēc tam par tirdzniecības nolīgumu, kas novērsa tirdzniecības karu starp ASV un ES, izraisīja strauju aktivitātes atjaunošanos kapitāla vērtspapīru tirgos. Lai gan sākotnējie zaudējumi tika atgūti, kapitāla vērtspapīru tirgi joprojām ir svārstīgi un jutīgi pret turpmāku pārcenošanu vērtējuma pieauguma un riska koncentrācijas dēļ.[4]

Neraugoties uz ekonomiskās aktivitātes svārstībām, apstākļi joprojām veicina spēcīgāku eurozonas reālā IKP pieaugumu iespēju aplēšu periodā, un paredzams, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies aptuveni 2 % mērķa līmenī.[5] Prognozēts, ka spēcīgākai, nekā gaidīts, ekonomiskajai aktivitātei 2025. gada 1. ceturksnī, ko daļēji noteica eksporta priekšpiegāde, gaidot augstākus tarifus, sekos vājāka izaugsme 2. pusgadā. Tomēr paredzams, ka eurozonas reālā IKP pieaugums vidējā termiņā palielināsies. To veicinās reāli rīcībā esošo ienākumu uzlabošanās, mazāka nenoteiktība, spēcīgāks ārējais pieprasījums un fiskālie stimuli aizsardzības un infrastruktūras jomā. Apsekojumu rādītāji liecina arī par mērenu izaugsmi apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, norādot uz pozitīvu tautsaimniecības attīstības pamattempu. Paredzams, ka kopējā inflācija vidējā termiņā saglabāsies aptuveni 2 % mērķa līmenī, savukārt gaidāms, ka pamatinflācija samazināsies darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanās un euro kursa kāpuma dēļ.

Lai gan 2. pusgadā nenoteiktība nedaudz samazinājās, salīdzinājumā ar vēsturiskajām normām tā joprojām ir paaugstināta, apdraudot tautsaimniecības perspektīvu.[6] Ekonomikas izaugsmes riski kļuvuši līdzsvarotāki, jo tirdzniecības nolīgumi mazinājuši nenoteiktību.[7] Tomēr pasaules tirdzniecības attiecību saspīlējuma atjaunošanās varētu negatīvi ietekmēt eksporta izaugsmi un vājināt ieguldījumus un patēriņu. Pašreizējā ģeopolitiskā spriedze joprojām ir galvenais risks, kas apdraud makroekonomisko perspektīvu. Iespējamā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās var izraisīt stingrākus finansēšanas nosacījumus, lielāku vēlmi izvairīties no riska un izaugsmes vājināšanos. Turklāt vājāka, nekā gaidīts, izaugsme, lielākas aizsardzības izdevumu vajadzības un strukturālās problēmas, piemēram, zems darba ražīgums, iedzīvotāju novecošana, klimata pārmaiņas un digitalizācija, varētu apdraudēt valsts parāda atmaksājamību, īpaši valstīs ar lielām parādsaistībām.[8]

Līdz šim finanšu tirgi un Eiropas banku sektors demonstrējuši labu noturību pret ārējiem šokiem, ko šajā ziņā dažkārt stiprinājis valsts atbalsta pasākumu kopums, t. sk. fiskālā un monetārā politika. Finanšu sistēmas augstajai likviditātei bija izšķiroša nozīme, ierobežojot to pozīciju skaitu, kuras tika likvidētas aprīlī, kad notika obligāciju izpārdošana tirgū. Lai gan ar tarifiem saistītais satricinājums un tam sekojošais makroekonomiskā svārstīguma krasais pieaugums bija būtisks, tas izrādījās īslaicīgs. Kapitāla vērtspapīru tirgi ātri atguvās pēc paziņojuma par īslaicīgu tarifu paaugstinājuma pārtraukšanu. Eiropas banku stabilie pamatrādītāji palīdzēja noturēt to aktīvu cenas. Tirdzniecības politikas radīto šoku ietekmē turpmākas ģeopolitiskās un makrofinansiālās spriedzes iespēja joprojām ir paaugstināta, palielinot pēkšņas tirgus pārcenošanas risku, kas varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti eurozonā un pasaules tautsaimniecībā. Šo risku savukārt varētu pastiprināt augošā saikne starp banku un nebanku finanšu iestādēm.[9]

Turklāt lielas valsts izdevumu vajadzības kopā ar ierobežotām pieejamām fiskālās elastības iespējām varētu radīt bažas par valsts parāda ilgtspēju dažās valstīs, kas palielinātu finansējuma izmaksas un ietekmes izplatīšanos uz bankām un uzņēmumiem.[10] Nākotnē tas var arī ierobežot politikas telpu, kas pieejama, lai mazinātu šoku reālajā tautsaimniecībā.

2.2. 1. prioritāte: banku noturības stiprināšana pret ģeopolitiskiem riskiem un makrofinansiālo nenoteiktību

Pašreizējā makrofinansiālā un ģeopolitiskā vide apstiprina nepieciešamību pēc spēcīgas finanšu noturības Eiropas banku sektorā un pamato nepieciešamību palielināt uzraudzības iestāžu uzmanību atsevišķās jomās. Konkrētāk, bankām jānodrošina piesardzīga riska uzņemšanās un stabili kredītstandarti, lai novērstu jaunu ienākumus nenesošu kredītu uzkrāšanos. Turklāt uzraudzības iestādes pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, kā bankas īsteno jaunās standartizētās pieejas, kas jutīgākas pret riskiem un izstrādātas, lai palīdzētu aprēķināt kapitāla prasības saskaņā ar CRR III/CRD VI banku darbības reformu paketi. Gaidāms, ka šis jaunais kapitāla prasību regulējums labāk saskaņos kapitāla prasības ar banku faktiskajiem riskiem un tā ietekme uz riska svērto aktīvu aprēķiniem laika gaitā palielināsies, pakāpeniski ieviešot jauno kapitāla prasību aprēķināšanas minimālo robežvērtību. Visbeidzot, aizvien lielāks ar klimatu saistīto katastrofu skaits un lēnais progress Parīzes nolīgumā noteikto neto nulles emisiju mērķu sasniegšanā liek bankām vēl vairāk stiprināt klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku pārvaldību.

Ģeopolitiskie riski kā būtisks makroekonomiskās nenoteiktības faktors joprojām ir ECB uzraudzības prioritāšu uzmanības centrā. Šajā sakarā 2026. gada tematiskajā stresa testā tiks novērtēti katrai iestādei raksturīgie ģeopolitiskā riska scenāriji un to potenciāls būtiski ietekmēt banku maksātspēju.[11] Tas arī palīdzēs noskaidrot, kā banku aplūkotie ģeopolitiskā riska scenāriji varētu ietekmēt banku finansējuma un likviditātes apstākļus. Ņemot vērā ģeopolitisko risku daudzšķautņaino raksturu, tie tiks atspoguļoti gan prioritārajās, gan regulārajās uzraudzības darbībās. Regulāro darbību ietvaros uzraugi vērtēs banku spēju izturēt ģeopolitiskos šokus un pārskatīs banku iekšējos kapitāla un likviditātes pietiekamības ziņojumus, likviditātes un finansējuma plānošanas procesus, atveseļošanas plānus un iekšējās stresa testēšanas sistēmas.

2.2.1. Prioritārs ievainojamības aspekts – nodrošināt piesardzīgu riska uzņemšanos un stabilus kredītstandartus

Stratēģiskais mērķis. Lai veicinātu piesardzīgu riska uzņemšanos, uzraudzītajām iestādēm jāievieš un jāuztur stabili kredītstandarti un uz risku balstīta cenu noteikšana, vienlaikus pielāgojoties makrofinansiālās vides pārmaiņām un attiecīgās iestādes specifiskajiem apstākļiem.

Uzraudzīto iestāžu aktīvu kvalitāte pēdējā gada laikā kopumā saglabājusies stabila, un to veicinājusi mājsaimniecību un uzņēmumu noturība pret augstākām procentu likmēm. Lai gan ienākumus nenesošo kredītu apjoms pēdējā gada laikā nedaudz pieauga, galvenokārt patēriņa kredītu un mazo un vidējo uzņēmumu segmentos, lielākās daļas uzraudzīto iestāžu ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars uzlabojās. Eurozonas tautsaimniecības perspektīva kopumā joprojām ir labvēlīga, jo gaidāms, ka zemākas procentu likmes un zemāks parāda līmenis mazinās spiedienu uz parāda apkalpošanu. Gaidāms, ka arī mājokļu nekustamā īpašuma tirgi joprojām būs noturīgi sakarā ar labvēlīgu darba tirgus apstākļu pozitīvo ietekmi, un parādās pazīmes, kas liecina par komerciālā nekustamā īpašuma segmenta stabilizēšanos, lai gan zemas kvalitātes biroju sektors joprojām būs vājš ilgstoši zemāka pieprasījuma apstākļos.[12] Vienlaikus saglabājas būtiski lejupvērsti riski, īpaši saistībā ar spriedzi ASV un ES tirdzniecības attiecībās un plašākiem ģeopolitiskiem riskiem, kas varētu ietekmēt nozares ar lielu eksporta apjomu uz ASV, piemēram, automobiļu, ķīmiskās rūpniecības vai farmācijas nozari, potenciāli izraisot aktīvu kvalitātes samazināšanos. Reaģējot uz šo globālo nenoteiktību, dažas bankas sāka palielināt uzkrājumus, taču kopējās riska izmaksas un uzkrājumu līmenis saglabājās visumā stabils. Tāpēc, ņemot vērā iespēju, ka ģeopolitiskās un globālās tirdzniecības spriedzes saasināšanās varētu izraisīt makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos, ir būtiski nodrošināt, lai bankas jaunu aizdevumu izsniegšanai piemērotu stabilus kredītspējas izvērtēšanas standartus.[13]

Uzraudzības novērtējumi liecina, ka, neraugoties uz progresu, dažās bankās attiecībā uz mazāk aizsargātiem portfeļiem joprojām vērojami trūkumi 9. SFPS un kredītriska pārvaldības sistēmā. Klātienes un neklātienes pārbaudes atklāja uzlabojumus mainīgo risku, piemēram, klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku[14], atspoguļošanā, tomēr saglabājas ilgstošas problēmas, piemēram, patvaļīgi pielāgojumi un neatbilstoša risku atspoguļošana[15]. Uzraugi 2025. gada SREP ietvaros konstatēja uzkrājumu veidošanas un 9. SFPS regulējuma nepilnības un turpinās veikt nenovērsto trūkumu pēcpārbaudi regulārā uzraudzības darba ietvaros. Turklāt uzraugi turpināja cieši monitorēt to, kā bankas pārvalda mazāk aizsargātos debitorus. Mazo un vidējo uzņēmumu portfeļu mērķorientēta pārbaude atklāja būtiskus trūkumus attiecībā uz pārvaldību (t. sk. gadījumus, kad bankas novērtējuma veikšanai izmanto novecojušus datus), agrīnās brīdināšanas sistēmām (bieži vien izmanto tikai reitingus) un gatavību aizņēmēju finansiālajām grūtībām. Mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī citu jutīgo portfeļu, piemēram, komerciālā nekustamā īpašuma portfeļu, kredītriska klātienes pārbaudēs joprojām tika atklātas problēmas saistībā ar uzkrājumiem, kredītriska pārvaldības procesiem (t. sk. nodrošinājuma novērtēšanu), vadību un datu kvalitāti.

Turpmāk uzraudzības iestādes par prioritāti noteiks piesardzīgu riska uzņemšanos un stabilus kredītspējas izvērtēšanas standartus bankās, lai nākotnē novērstu ienākumus nenesošo kredītu rašanos. Tiks veikta tematiskā pārbaude, pamatojoties uz 2019. gada pārbaudi[16], lai novērtētu, kā bankas mazina potenciālos zaudējumus, izmantojot kreditēšanas regulējumus. Pēc tam tiks īstenotas mērķorientētas iniciatīvas, t. sk. korektīvie pasākumi un kredītriska klātienes pārbaudes, aptverot kredītspējas izvērtēšanas standartus. Tām bankām, kurām tematiskajā pārbaudē konstatētas aizdevumu cenu noteikšanas vai izmaksu pārvaldības problēmas, jāveic papildu pārbaudes, lai novērtētu, vai kreditēšanas prakse atbilst noturīgas pelnītspējas mērķiem.

2.2.1.1. Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Kredītspējas izvērtēšanas standartu tematiskā pārbaude, galveno uzmanību pievēršot jauniem kredītiem, lai novērtētu, kā bankas plāno mazināt potenciālos nākotnes kredītzaudējumus
  • Aizdevumu cenu noteikšanas mērķorientēta pārbaude kā pēckontrole pēc tematiskās pārbaudes, lai novērtētu banku aizdevumu cenu noteikšanas praksi un standartus
  • Mērķorientētās kredītriska klātienes pārbaudes, ietverot banku aizdevumu iniciēšanu un kredītspējas izvērtēšanas sistēmas

2.2.2. Prioritārs ievainojamības aspekts – nodrošināt pietiekamu kapitalizācijas līmeni un konsekventu CRR III īstenošanu

Stratēģiskais mērķis. Lai saglabātu pietiekamu kapitalizācijas līmeni, uzraudzītajām iestādēm konsekventi un precīzi jāpiemēro jaunā standartizētā pieeja CRR III noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanai.

Pēc globālās finanšu krīzes izstrādātā galīgā Bāzeles III regulējuma mērķis ir uzlabot banku gatavību absorbēt ekonomiskos šokus, vienlaikus saglabājot to spēju finansēt ekonomisko aktivitāti un atbalstīt izaugsmi. ES šo regulējumu ieviesa, izmantojot CRR III/CRD VI paketi, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šī tiesību aktu pakete stiprina Eiropas banku uzraudzības un pārvaldības prasības un ievieš būtiskas pārmaiņas banku riska svērto aktīvu aprēķinos visās prudenciālā riska kategorijās.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bankas konsekventi un precīzi īstenotu jauno standartizēto pieeju, nodrošinot, ka kapitāla prasības ir labāk saskaņotas ar banku faktiskajiem riskiem. Lai gan iepriekš veiktās attiecīgās uzraudzības pārbaudes bijušas nedaudz ierobežotas, mērķorientēta kopējo uzraudzības komandu un klātienes pārbaužu analīze par to, kā bankas īsteno standartizēto pieeju, kopumā izcēla būtiskās nepilnības, kas izriet no nepareizas riska darījumu klasifikācijas, riska svēruma sadalījuma, nodrošinājuma vērtējuma vai vājas kontroles, ko veikušas to riska kontroles funkcijas.

Turpmāk būs nepieciešamas rūpīgākas uzraudzības pārbaudes, lai ņemtu vērā standartizētās pieejas augošo nozīmi banku maksātspējas noteikšanā, t. sk. aprēķinot kapitāla prasību jauno minimālo robežvērtību. Attiecībā uz kredītrisku uzraudzības iestādes novērtēs, kā bankas īsteno standartizēto pieeju, ievērojot saskaņā ar CRR III ieviestās attiecīgās izmaiņas. Uzraugi apvienos mērķorientētās klātienes pārbaudes ar mērķorientētām pārbaudēm, lai novērtētu banku kapitāla regulējuma pietiekamību. Saistīto konstatējumu novēršana tiks vērtēta, kopējām uzraudzības komandām regulāri veicot pēckontroli. Attiecībā uz operacionālo risku CRR III ievieš jaunu uz modeļiem nebalstītu pieeju, kas piemērojama visām bankām un aizstāj iepriekšējo pieeju. Līdzīgi kā kredītriska gadījumā uzraudzības iestādes veiks sākotnējo pārbaudi, lai konstatētu iespējamos izņēmumus, pamatojoties uz banku sniegtajiem datiem par riska svērtajiem aktīviem un citiem kvalitatīviem novērtējumiem, un pēc tam veiks mērķorientētu pārbaudi tajās bankās, kurām ir augstāks nepareizu aprēķināšanu risks. Attiecībā uz tirgus risku, ņemot vērā, ka tika atlikta tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas piemērošanas uzsākšana, attiecīgās mērķorientētās uzraudzības pārbaudes tiks veiktas tikai pēc kopējo uzraudzības komandu pieprasījuma, ņemot vērā to nepārtrauktā dialoga ar bankām rezultātus šajā jomā.

2.2.2.1. Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Kredītrisks – mērķorientētas pārbaudes un mērķorientētas klātienes pārbaudes, galveno uzmanību pievēršot riska svērto aktīvu aprēķināšanai saskaņā ar standartizēto pieeju
  • Darbības risks – mērķorientētas pārbaudes par uzņēmējdarbības rādītāja komponenta aprēķināšanu, lai palīdzētu aprēķināt atbilstošās kapitāla prasības

2.2.3. Prioritārs ievainojamības aspekts – nodrošināt piesardzīgu klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku pārvaldību

Stratēģiskais mērķis. Bankām efektīvi jānovērtē un jāpārvalda klimata pārmaiņu un dabas krīžu izraisītie īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa riski un jānovērš ilgstoši trūkumi ar tiem saistītajās risku pārvaldības sistēmās.

Tā kā globālā temperatūra par 1.5 C pārsniedz pirmsindustriālā laikmeta vidējo rādītāju un Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents uz Zemes[17], smagas klimata pārmaiņu un dabas katastrofas kļūst arvien biežākas un pieaug to izmaksas. Tādas katastrofas kā nesenie plūdi un mežu ugunsgrēki visā Eiropā liecina par pieaugošo cilvēcisko un ekonomisko kaitējumu, ko rada klimata pārmaiņu un dabas krīze.[18] Vienlaikus lielā un arvien pieaugošā apdrošināšanas aizsardzības nepietiekamība (tikai aptuveni 25 % no dabas stihiju radītajiem zaudējumiem ir apdrošināti) vēl vairāk apdraud IKP kāpumu un potenciāli arī riska darījumus banku bilancēs.[19] Turklāt pārejas risku palielina lēnā pasaules ekonomikas virzība uz Parīzes nolīgumā noteikto neto nulles emisiju mērķu sasniegšanu.[20] Haotisks pārejas scenārijs, atsakoties no oglekļa intensīvu uzņēmumu aktīviem ("run on brown")[21], apvienojumā ar recesiju varētu Eiropas bankām radīt ievērojamus kredītriska un tirgus riska zaudējumus.[22]

Nozīmīgās iestādes panākušas stabilu progresu un ir labvēlīgā situācijā, kas ļauj tām nodrošināt atbilstību prudenciālajām pārejas plānošanas prasībām. Eiropas bankas panākušas būtisku progresu klimata pārmaiņu un dabas krīžu radīto risku novēršanā. 2019. gadā mazāk nekā viena ceturtdaļa eurozonas banku bija apsvērušas šos riskus, savukārt pašlaik tās arvien lielākā mērā ieviesušas progresīvu praksi, lai identificētu, monitorētu un – pats svarīgākais – pārvaldītu klimata pārmaiņu un dabas riskus. 2022. gadā gandrīz 80 % banku bija ieviesušas tikai pamata riska pārvaldības praksi, vai šādas prakses nebija vispār. Pamatojoties uz zemo sagatavotības līmeni tajā laikā, pēc 2022. gada tematiskās pārbaudes par klimata pārmaiņu un vides riskiem un 2022. gada klimata pārmaiņu risku stresa testa ECB banku uzraudzības funkcija mudināja bankas paātrināt progresu, nosakot skaidrus starpposma termiņus 2023. gadā un galīgos termiņus 2024. gada beigās, lai saskaņotu savu praksi ar uzraudzības gaidām, ņemot vērā katras bankas specifiku. Pozitīvi ir tas, ka dažu pēdējo gadu laikā strauji sarucis to banku skaits, kuras nav ieviesušas risku pārvaldības pamatelementus.[23] Turklāt banku panāktais progress klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldībā ļauj tām stiprināt savas iekšējās spējas efektīvi pārvaldīt citus riskus, piemēram, ģeopolitiskos riskus. Piegādes ķēžu un koncentrācijas riska analīze (piemēram, klientu ģeogrāfiskās ietekmes, atkarības un ievainojamības izpratne) un scenāriju plānošana un stresa testēšanas sistēma (piemēram, ticamu, bet nenoteiktu scenāriju izstrāde un testēšana) ir tikai dažas jomas, kuras pēdējo gadu laikā pozitīvi ietekmējusi banku klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldības uzlabošana un ko var piemērot, lai monitorētu un novērtētu citu daudzšķautņainu risku faktoru, piemēram, ģeopolitisko risku ietekmi.

Tomēr joprojām būtiski ir turpmāki centieni. Mainīgā risku vide jau liecina, ka klimata pārmaiņu un dabas riskiem ir tendence pieaugt[24], un atšķirībā no cikliskiem risku noteicošajiem faktoriem klimata riski ir pastāvīgs vienvirziena šoks, kam ir nopietna ilgtermiņa ietekme uz mājokļu cenām un citu aktīvu vērtību.[25] Šo tendenci atspoguļo arī jaunākās norises banku būtiskuma novērtējumā, saskaņā ar kuru 90 % aptaujāto banku uzskata, ka tās pakļautas būtiskiem klimata pārmaiņu un dabas riskiem (2021. gadā – aptuveni 50 %). Turklāt klimata pārmaiņu un dabas risku modelēšana un kvantitatīvā noteikšana joprojām atrodas sākuma stadijā un būtiski pakļauta pārāk zemam novērtējumam, piemēram, attiecībā uz fizisko risku modeļiem.[26] ECB banku uzraudzības jomā novēro arī pastāvīgus izaicinājumus, t. sk. fiziskos klimata pārmaiņu un dabas riskus, un katrai atsevišķai iestādei raksturīgās ievainojamības uzkrāšanos individuālās bankās, īpaši to piemērotās prakses vispusības ziņā. Tāpēc uzraudzības iestādes, veicot regulāro uzraudzības darbību, veiks šo trūkumu pēckontroli.

Nākotnē uzraugi turpinās monitorēt banku progresu un trūkumu novēršanu, vienlaikus veicot mērķorientētus uzraudzības pasākumus attiecībā uz prudenciālajām pārejas plānošanas prasībām un ilgstošiem sarežģījumiem saistībā ar banku atbilstību uzraudzības gaidām un regulatīvajām prasībām klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldībai. Saskaņā ar CRD VI bankas tiks aicinātas izstrādāt prudenciālus pārejas plānus, kurus uzraudzības iestādes pārskatīs saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par VSP risku pārvaldību. ECB banku uzraudzības jomā īstenos pakāpenisku un mērķorientētu pieeju, koncentrējoties uz šo pamatnostādņu jaunajiem elementiem, vispirms izmantojot neformālus dialogus ar bankām, kam sekos tematiskā pārbaude. Uzraudzības iestādes arī turpinās monitorēt banku atbilstību 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem un veiks mērķorientētas pārbaudes par informācijas atklāšanu par fiziskiem riskiem. ECB banku uzraudzības jomā turpinās analizēt banku spējas novērst ilgstošas problēmas, t. sk. saistībā ar fizisko risku. Turklāt mērķorientētas klātienes pārbaudes būs vērstas arī uz banku klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldību vai nu individuāli, uzsvaru liekot galvenokārt uz klimata pārmaiņu un dabas riskiem, vai uz konkrētiem riskiem vērstu klātienes pārbaužu ietvaros, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Visbeidzot, ECB banku uzraudzības mērķis ir drīzumā aktualizēt apkopojumu par labo praksi klimata pārmaiņu un dabas risku jomā.

Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Mērķorientēta pēckontrole un banku korektīvo darbību monitorēšana saistībā ar 2022. gada tematiskās pārbaudes un klimata riska stresa testa kontekstā konstatētajiem nenovērstajiem trūkumiem
  • Banku pārejas plānošanas tematiskā pārbaude saskaņā ar CRD VI paketi
  • Horizontālais novērtējums par banku atbilstību 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem
  • Dziļāks ieskats par banku spējām novērst aktuālās problēmas, t. sk. fizisko risku
  • Klimata pārmaiņu un dabas riska pārvaldības mērķorientētas klātienes pārbaudes vai nu individuāli, vai plānotās citu riska jomu pārskatīšanas ietvaros

2.3. 2. prioritāte: banku darbības noturības stiprināšana un stabilu IKT spēju veicināšana

Lai mazinātu jaunos riskus un izvairītos no kritiski svarīgu darbību un pakalpojumu traucējumiem, izšķiroša nozīme ir stabilām un noturīgām darbības riska pārvaldības sistēmām un stiprām IKT spējām. Līdz ar Digitālās darbības noturības akta (DORA) stāšanos spēkā 2025. gada sākumā bankām jānodrošina, ka tās konsekventi un ātri īsteno attiecīgās prasības, jo īpaši attiecībā uz trešo personu IKT risku un reaģēšanas uz incidentiem pārvaldību. Turklāt joprojām ļoti svarīgi novērst būtiskos trūkumus, kas konstatēti iepriekšējās uzraudzības pārbaudēs par kiberdrošību, trešo personu riska pārvaldību un risku datu apkopošanu un risku ziņošanu. Turklāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas ietvaros, pieaugot banku darbības digitalizācijas līmenim, ECB banku uzraudzības funkcija pakāpeniski pastiprinās centienus strādāt ar bankām, lai novērtētu, kā tās lieto jaunās tehnoloģijas, īpaši MI, izmantojot potenciālos ieguvumus un vienlaikus apzinoties ar tiem saistītos riskus. Tas palīdzēs izstrādāt nākotnes uzraudzības pieeju.

2.3.1. Prioritārs ievainojamības aspekts – ieviest stabilas un noturīgas darbības riska pārvaldības sistēmas

Stratēģiskais mērķis. Lai veicinātu banku spēju novērst kritiski svarīgo darbību un pakalpojumu traucējumus, izturēt tos un atgūties no tiem, tām jāizstrādā un jāuztur stabilas un noturīgas darbības riska pārvaldības sistēmas. Tām būtu jāturpina centieni ātri un efektīvi novērst iepriekš konstatētos trūkumus kiberdrošības un trešo personu riska pārvaldības jomā, kā arī jānodrošina pilnīga atbilstība DORA.

Strauji mainīgā kiberdraudu vide, ko pastiprina ģeopolitiskie riski, turpina apdraudēt banku kiberdrošību un trešo pušu riska pārvaldības spējas. Informācija par būtiskiem kiberincidentiem pēdējos gados divkāršojušies[27], pieaugot izspiedējprogrammatūru uzbrukumu sarežģītībai un valsts sponsorētām darbībām radot pastāvīgus draudus, t. sk. hibrīddraudus, piemēram, informācijas manipulēšanu, kas liek saglabāt pastāvīgu modrību.[28] Lai gan bankas izrādījās noturīgas pret šādiem uzbrukumiem un citiem darbības incidentiem un spēja izvairīties no būtiskiem traucējumiem, nesenie notikumi, piemēram, elektroapgādes pārtraukumi Eiropā, liecina, ka bankām ir būtiski attīstīt risku mazinošus pasākumus un izstrādāt efektīvus rīcības plānus ārkārtas situācijām saistībā ar riskiem, kas apdraud to kritisko infrastruktūru, aptverot visas kritiskās informācijas sistēmas un dažādus ticamus scenārijus. [29] Progress MI lietojumprogrammu izstrādē var arī būtiski apdraudēt banku kiberdrošību, jo saistīto drošības risku pārāk zems novērtējums pirms šo lietojumprogrammu ieviešanas varētu radīt to IKT sistēmu kritisku neaizsargātību.[30] Turklāt regulārie uzraudzības pārskati liecina, ka bankas lielā mērā atkarīgas no dažiem trešo personu pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem daudzi atrodas ārpus ES. [31] Tas palielina banku ārpakalpojumu izmantošanas sarežģītību un pakļauj tās paaugstinātai ievainojamībai, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi.

2025. gada SREP apkopotie rezultāti un ieskats par uzraudzības darbībām apstiprina nepieciešamību stiprināt banku IKT riska pārvaldības praksi. Darbības riskam un IKT riskam joprojām tiek piešķirts sliktākais vidējais SREP punktu vērtējums. Uzraudzības pārbaudes atklājušas atkārtotas kiberdrošības stratēģiju, kiberincidentu pārvaldības un trešo pušu riska pārvaldības sistēmu nepilnības. [32] ECB banku uzraudzības funkcija nesen pabeidza izstrādāt Norādījumus par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem, lai risinātu arvien pieaugošo mākonī bāzētu risinājumu pielietojumu bankās. Norādījumos izklāstītas uzraudzības gaidas par prasību, kas saistītas ar DORA, īstenošanu. Tie sniedz labas prakses piemērus efektīvai mākoņpakalpojumu nodošanas ārpakalpojumā riska pārvaldībai, vienlaikus cenšoties nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visām uzraudzītajām iestādēm.

Turpmāk ECB banku uzraudzība veicinās pienācīgu un konsekventu ar DORA saistīto prasību īstenošanu. Atbilstība DORA tiks novērtēta attiecībā uz plašu darbību spektru. Pēc agrāk veiktajām IT drošības/kibernoturības un ar ārpakalpojumiem saistīto IT risku pārvaldības uzraudzības pārbaudēm tagad tiks veikta mērķorientēta pēckontrole bankās, kurām šajās jomās ir būtiski trūkumi, lai veicinātu to efektīvu un savlaicīgu novēršanu. Šajā nolūkā kopējo uzraudzības komandu identificētajās bankās, kuru ievainojamība ir lielāka, tiks īstenotas divas klātienes pārbaužu kampaņas, kas vērstas uz kiberdrošību un trešo personu riska pārvaldību. Īstenojot jaunās uzraudzības pilnvaras saskaņā ar DORA, notiks arī draudu vadīta ielaušanās testēšana, lai veicinātu banku kibernoturības stratēģiju uzlabojumus. Pamatojoties uz publicētajiem norādījumiem par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā, uzraugi arī veiks padziļinātu izpēti, lai novērtētu atlasīto banku gatavību iespējamiem pakalpojumu sniegšanas traucējumiem, ko varētu izraisīt liels mākoņpakalpojumu sniedzējs. Visbeidzot, tā kā primārais neplānotas dīkstāves iemesls bankās bieži vien ir IKT sistēmas pārmaiņas, ECB banku uzraudzība veiks mērķorientētu IKT pārmaiņu pārvaldības pārbaudi, lai konstatētu pamata kontroles sistēmu nepilnības un uzlabotu banku pārmaiņu pārvaldības spējas.

2026. gada janvārī tiks uzsākta kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz pakalpojumus, uzraudzība saskaņā ar DORA pārraudzības regulējumu. ECB banku uzraudzība stingri atbalsta šo jauno pārraudzības regulējumu, kas palīdzēs stiprināt digitālo darbības noturību visā ES finanšu sektorā. Iestāžu īstenotās kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz pakalpojumus, pārraudzības mērķis ir papildināt, nevis aizstāt rūpīgu trešo personu riska pārvaldību.

2.3.1.1. Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Mērķorientēta pēckontrole saistībā ar korektīvo darbību stratēģiju tām bankām, kuras ziņo par būtiskām nepilnībām IKT drošības/kibernoturības un IKT ārpakalpojumu jomā
  • Divas klātienes pārbaužu kampaņas par kiberdrošības pārvaldību un trešo personu riska pārvaldību saskaņā ar jaunajām DORA prasībām
  • Draudu vadīta ielaušanās testēšana, lai konstatētu banku ievainojamību un uzlabotu to kiberdrošības noturību
  • IKT pārmaiņu pārvaldības mērķorientēta pārbaude
  • Banku atkarības no mākoņpakalpojumu sniedzējiem padziļināta pārbaude, lai novērtētu to gatavību iespējamiem pakalpojumu traucējumiem

2.3.2. Prioritārs ievainojamības aspekts – novērst riska pārskatu sniegšanas spēju un ar tiem saistīto informācijas sistēmu trūkumus

Stratēģiskais mērķis. Lai veicinātu drošu risku pārvaldību un efektīvu lēmumu pieņemšanu, bankām jāpastiprina centieni efektīvi un laikus novērst savos riska datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvaros konstatētos būtiskos trūkumus un jānodrošina to atbilstība uzraudzības gaidām, kas noteiktas attiecīgajos ECB norādījumos.

Neskaidrā ģeopolitiskā vide un banku darbības un pakalpojumu straujā digitalizācija liecina, ka ir vajadzīgas noturīgas iekšējās informācijas sistēmas un stabilas risku datu apkopošanas un risku ziņošanas spējas. Savlaicīga un precīza informācija par riskiem ir būtiska efektīvai vadībai, savlaicīgai stratēģisku lēmumu pieņemšanai un efektīvai krīzes pārvaldībai. Turklāt spēcīgs risku datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvars ļauj bankām izmantot digitalizācijas rīkus un tehnoloģijas, piemēram, MI un progresīvu analīzi.[33]

Taču progress, ko uzraudzītās iestādes panākušas, lai novērstu strukturālos trūkumus risku datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvarā, joprojām ir lēns, un uzraudzības darbības iepriekšējā gada cikla laikā atklāj nepieciešamību arī turpmāk pastiprināt korektīvos centienus, lai novērstu uzraudzības gaidās norādītās nepilnības. SREP 2025. gada rezultāti liecina par ilgstošām nepilnībām banku risku datu apkopošanas un risku ziņošanas regulējumā, un attiecīgais vidējais punktu apakšvērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav uzlabojies. 2022.–2024. gada klātienes pārbaužu kampaņa un 2024. gada risku datu apkopošanas un risku ziņošanas spēju mērķorientētās pārbaudes atklāja trūkumus banku 1) datu pārvaldības sistēmās, t. sk. attiecībā uz to, cik visaptveroša un atbilstoša ir vadības struktūru iesaiste; 2) datu infrastruktūrā un IT arhitektūrā un 3) datu precizitātē un integritātē. 2024. gada mērķorientētās pārbaudes atklāja arī nepilnības attiecībā uz atbilstību BBUK 239 principiem un attiecīgajām uzraudzības gaidām, kā izklāstīts Norādījumos par efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem.

Uzraudzības centieni pastiprināsies, lai nodrošinātu, ka bankas uzlabo risku datu apkopošanas un risku ziņošanas regulējumu un kapacitāti un nodrošina atbilstību attiecīgajām uzraudzības gaidām. 2024. gada decembrī ECB Uzraudzības valde apstiprināja sistēmas mēroga stratēģiju, kas aptver visas uzraudzītās iestādes, lai monitorētu to atbilstību uzraudzības gaidām, kā arī nepieciešamības gadījumā veiktu to korektīvo stratēģiju pēckontroli. Šī stratēģija sākotnēji bija vērsta uz vadības struktūru atbildību par risku datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvaru pārraudzību un īstenošanu, pēc tam pakāpeniski pievēršoties citām uzraudzības gaidām, piemēram, datu kvalitātes vadībai un IT/datu arhitektūrai. Uzraudzības iestāžu rīcību noteiks skaidri definēts korektīvo darbību un eskalācijas process, un nepieciešamības gadījumā tās izmantos esošo uzraudzības rīku kopumu. Tiks veiktas mērķorientētas klātienes pārbaudes, lai iegūtu papildu informāciju par banku panākto progresu trūkumu novēršanā attiecībā uz ļoti smagiem un sarežģītākiem konstatējumiem.

2.3.2.1. Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Sistēmas mēroga stratēģija un ar to saistītās uzraudzības pārbaudes, lai monitorētu banku atbilstību uzraudzības gaidām attiecībā uz risku datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvaru, kā arī lielākās daļas būtisku konstatējumu efektīvas korekcijas
  • Risku datu apkopošanas un risku ziņošanas ietvara mērķorientētas klātienes pārbaudes bankās, kurās jāveic turpmāks novērtējums, kā arī iepriekš identificēto nopietno konstatējumu mērķorientētas klātienes pārbaudes

2.3.3. Vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes stratēģija, kas vērsta uz banku digitālo stratēģiju, īpaši ar MI saistīto stratēģiju, pārvaldību un risku pārvaldību

Stratēģiskais mērķis. Izmantojot jaunās tehnoloģijas un jo īpaši MI, lai uzlabotu efektivitāti un stimulētu inovācijas, bankām jāievieš stratēģija, kas efektīvi atspoguļo no attiecīgajām lietojumprogrammām izrietošās iespējas un riskus un jāizstrādā stingra pārvaldība un riska kontrole pamatā esošo risku pārvaldībai.

Uzraudzītajām iestādēm par prioritāti jānosaka digitalizācijas centieni, lai stiprinātu savu konkurētspēju un efektīvi pārvaldītu jauno tehnoloģiju radītos riskus. Straujas tehnoloģiju pārmaiņas, īpaši MI jomā, pārveido banku nozari, un iestādēm jārīkojas stratēģiski, lai noteiktu ilgtermiņa vērtību un pielāgotu savus uzņēmējdarbības modeļus. Gan piedāvājuma puses faktori, t. sk. lētāki un plašāk pieejami tehniskie resursi, piemēram, modeļu izstrāde un mākoņkrātuves, gan pieprasījuma puses faktori, t. sk. paredzamais efektivitātes pieaugums un lielāka konkurence, veicina plašāku MI izmantošanu bankās, bieži vien pamatojoties uz iekšēji izveidotām modeļu izstrādes spējām. Lai gan MI var uzlabot risku pārvaldību un informācijas apstrādi, kā arī nodrošināt efektivitātes pieaugumu automatizācijas rezultātā, pieaugot MI lietojumprogrammu izmantošanas biežumam, saistītie riski var kļūt pamanāmāki. Šajā ziņā ģeneratīvi MI instrumenti ir tehnoloģiski būtisks solis uz priekšu, kam var būt liela ietekme uz bankām. Tehnoloģijām pastāvīgi attīstoties, uzraudzības iestāžu uzmanības centrā joprojām būs tehnoloģiski neitrāla pieeja, pievēršot uzmanība izmantošanas gadījumiem un riskiem. Tāpēc, ņemot vērā arvien plašāku MI instrumentu izmantošanu gan prudenciālās, gan neprudenciālās iestādēs, nepieciešama strukturēta un holistiska pieeja, kas integrētu ar MI saistītu stratēģiju, vadību un risku pārvaldību. Savukārt uzraudzības iestādēm uzraudzības ietvaros jāprecizē novērtēšanas sistēmas, lai labāk novērtētu ar MI saistītās banku stratēģijas, veicinātu nozares labās prakses ieviešanu un nodrošinātu atbilstošus aizsardzības pasākumus. Šīs prioritātes mērķis ir palīdzēt ieviest stratēģisku uzraudzības nostāju gan attiecībā uz iespējām, gan riskiem, kas raksturīgi MI darbinātām lietojumprogrammām, un sagatavot ceļu iespējamiem uzraudzības instrumentu kopuma pielāgojumiem. Tādējādi ECB banku uzraudzības funkcija var palīdzēt bankām proaktīvi novērst jaunos riskus, vienlaikus efektīvi sasaistot uzraudzības prioritāšu parasto īstermiņa un vidēja termiņa orientāciju ar ilgāka termiņa stratēģisko perspektīvu.

Pēdējos gados ECB banku uzraudzības funkcija identificējusi svarīgus aspektus ilgtspējīgai, labi pārvaldītai un uz riskiem balstītai banku digitalizācijas virzībai. Pagājušajā gadā publicētais ECB banku uzraudzības ziņojums par galvenajiem novērtēšanas kritērijiem un labu praksi digitalizācijas jomā liecināja par būtisku MI ieviešanas tempa pieaugumu banku pakalpojumu jomā. Šo norisi apstiprināja 2024.–2025. gadā veiktās mērķorientētās pārbaudes un klātienes pārbaudes. Lai gan MI izmantojums aptver plašu darbību spektru, līdzšinējās uzraudzības pārbaudēs tika uzsvērta MI pastiprinātas izmantošanas nozīme kredītspējas novērtēšanā un krāpšanas atklāšanā, kā arī joprojām sākumstadijā esošais, bet ļoti lielais ģeneratīvā MI pārmaiņu potenciāls. [34] 2025. gadā ECB banku uzraudzība pastiprināja MI un ģeneratīvā MI izmantošanas monitoringu, vācot datus no bankām. Turklāt uzraudzības iestādes turpināja sadarboties ar bankām, lai labāk izprastu konkrētos izmantošanas gadījumus un novērtētu to ietekmi un nozīmīgumu no mikroprudenciālā riska viedokļa.

Nākotnē ECB banku uzraudzība turpinās monitorēt MI vispārējo izmantošanu, vienlaikus īstenojot mērķtiecīgāku pieeju, lai koncentrētos uz ģeneratīvā MI izmantošanu bankās. Ģeneratīvajam MI pievērsta īpaša uzmanība, lai paplašinātu notiekošo izmeklēšanu par banku MI lietojumprogrammām, kurām ir prudenciāla ietekme. Tas ļautu plašāk novērtēt šajā jomā veiktās banku pašreizējās un turpmākās attīstības prudenciālo nozīmi un pieņemt uzraudzības nostāju par šo MI lietojumprogrammu būtiskumu un tām piemītošajiem riskiem, liekot pamatu turpmākām pārbaudēm. Vienlaikus ECB banku uzraudzība aktīvi piedalās diskusijās par ES Mākslīgā intelekta akta īstenošanu un plāno sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm valstu līmenī, kā arī ar Eiropas Banku iestādi.

Papildus MI ECB banku uzraudzības funkcija turpinās monitorēt nākotnes tendences, lai varētu izsekot notikumu attīstībai. Tā kā banku sektors darbojas strauji mainīgā vidē, ko nosaka gan tehnoloģiskie jauninājumi, gan nebanku parādīšanās, šīs aktivitātes ļauj identificēt un izprast strukturālās tendences un riskus noteicošos faktorus, kas, domājams, veidos banku darbības nākotni vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tās arī veicina pamatā esošo konstatējumu pakāpenisku integrāciju tās uzraudzības regulējumā un stratēģijā. Ņemot vērā šos apstākļus, stabilo kriptomonētu straujā izaugsme un arvien lielāks izmantošanas gadījumu skaits un sarežģītība, kā arī ietekme uz bankām, t. sk. finanšu pakalpojumu sniegšana stabilo kriptomonētu emitentiem, var radīt būtiskus riskus, ja tie netiek pienācīgi izprasti un pārvaldīti. Tādējādi uzraudzības iestādes monitorēs norises šajā jomā un mērķorientēti sadarbosies ar bankām, lai nodrošinātu, ka arī šajā jomā tiek piemērota stingra risku pārvaldība.

2.3.3.1. Šo uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

  • Mērķorientēti horizontāli darbsemināri ar ierobežotu skaitu banku par ģeneratīvā MI lietojumprogrammām, lai stiprinātu uzraudzības izpratni par to, kā bankas izmanto šīs lietojumprogrammas
  • Sadarbība ar tirgus uzraudzības iestādēm, kuras atbild par Mākslīgā intelekta aktu, un ar Eiropas Banku iestādi

1. ielikums
Uzraudzības cikls – uzraudzības darbību integrēta plānošana

Uzraudzības prioritāšu un stratēģiskās plānošanas izstrāde ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un veicinātu efektīvu plānošanas procesu bankām. Izmantojot integrētu pieeju, uzraudzības prioritāšu gada pārskatīšanas rezultāti tiek izmantoti uzraudzības darbību nākamā cikla plānošanā. Galvenie komponenti ietver horizontālo darbību, klātienes pārbaužu un kopējo uzraudzības komandu iniciatīvu plānošanu.[35]

Integrētā plānošana aptver visas uzraudzības darbības, t. sk. neklātienes un klātienes darbības, horizontālās darbības un ar atsevišķām bankām saistītas darbības. Kad noteiktas vispārējās uzraudzības prioritātes un izvēlētas horizontālās darbības, kopējās uzraudzības komandas nosaka katras uzraudzītās iestādes galvenos mērķus un darbības. Tie apkopoti uzraudzības pārbaudes programmā. Šis process ietver katra riska būtiskuma novērtēšanu, ņemot vērā bankas pašas ievainojamības aspektus, un uzraudzības darbību noteikšanu atbilstoši uzraudzības prioritātēm un riska tolerances līmenim. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, uzraugi izstrādā darba programmas, kas pielāgotas uzraudzītās iestādes riska profilam un aptver visas uzraudzības darbības. Lai nodrošinātu pārredzamību un prognozējamību, uzraudzības pārbaudes programmas tiek paziņotas bankām katru gadu uzraudzības cikla sākumā.

Darba programmu dažādie elementi izvēlēti, lai nodrošinātu, ka ECB uzraudzība ir uz risku balstīta un samērīga, un banku un uzraudzības iestāžu resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Tas nozīmē, ka uzraudzības pasākumu intensitāte dažādās iestādēs ir atšķirīga – riskantākām bankām tiek piemērota intensīvāka uzraudzība. Pastāv tieša saikne starp iestādes kopējo riska profilu un uzraudzības iesaistīšanās pakāpi.

ECB pilnveido uzraudzības plānošanas procesu, īstenojot reformas, lai uzlabotu banku uzraudzības efektivitāti un lietderību, vienlaikus saglabājot skaidru orientāciju uz risku. Uzlabojumu mērķis ir labāk saskaņot un integrēt uzraudzības darbības, nodrošinot lielāku savstarpēju papildināšanos, vienlaikus izvairoties no darba dublēšanās. Konkrēti uzlabojumi, kas nāk par labu bankām un uzraudzības iestādēm, ietver 1) uzraudzības prioritāšu noteikšanu, kas vērstas uz konkrētiem banku ievainojamības aspektiem, un racionālāku uzraudzības darbību turpmāku attīstību, lai sasniegtu attiecīgos stratēģiskos mērķus; 2) sinerģijas stiprināšanu starp horizontālajām darbībām, klātienes pārbaudēm un kopējo uzraudzības komandu darbībām, kā rezultātā samazinās pieprasījumu pārklāšanās bankām par līdzīgiem jautājumiem; un 3) agrāku komunikāciju par uzraudzības pārbaudes programmām, kas ļauj labāk plānot un sakārtot banku korektīvos centienus.

Darba programmās ietvertās uzraudzības darbības

  • Tematiskās pārbaudes. Tematiskās pārbaudes ir centralizēti koordinētas darbības, kas aptver lielāko daļu uzraudzīto iestāžu. Tās vērstas uz faktu konstatēšanu un salīdzinošo novērtēšanu saistībā ar Uzraudzības valdes definētajām uzraudzības prioritātēm. Tematisko pārbaužu rezultātus var izmantot, lai palīdzētu ECB izstrādāt uzraudzības norādījumus,[36] uzlabotu visas sistēmas mēroga risku identificēšanu un veicinātu labu praksi.
  • Mērķorientētas pārbaudes. Mērķorientēto pārbaužu mērķi līdzinās tematisko pārbaužu mērķiem, bet galvenā uzmanība tiek pievērsta konkrētākam jautājumu kopumam un tās aptvert šaurāku uzraudzīto iestāžu loku, izmantojot uz risku balstītu pieeju. Iestāžu izlasi izvēlas saskaņā ar pieļaujamo riska līmeni, ko katra kopējā uzraudzības komanda nosaka attiecīgajai uzraudzītajai iestādei.
  • Padziļinātas pārbaudes. Padziļinātas pārbaudes parasti ietver padziļinātu analīzi par idiosinkrātiskiem tematiem, ko kopējās uzraudzības komandas izvēlas konkrētu problēmu risināšanai.
  • Klātienes pārbaudes. Klātienes pārbaužu mērķis ir sniegt padziļinātu analīzi par dažādiem riskiem, iekšējās kontroles sistēmām, uzņēmējdarbības modeļiem un pārvaldību. Pārbaudes veic ECB un nacionālās uzraudzības iestādes atbilstoši iepriekš noteiktam tvērumam un laika grafikam pārbaudāmo juridisko personu telpās. Tās tiek veiktas vispārējā uzraudzības procesa ietvaros, un tām jābūt balstītām uz risku, samērīgām, uz nākotni vērstām un orientētām uz darbību. Klātienes pārbaužu izmantošana tiek cieši koordinēta ar kopējām uzraudzības komandām, kas piedalās pārbaužu plānošanā (piemēram, ar uzraudzības pārbaudes programmu palīdzību), ieteikumu sagatavošanā bankai un pēckontrolei saistībā ar jebkādām korektīvām darbībām vai uzraudzības pasākumiem.

Visu iepriekš minēto pārbaužu rezultātus izmanto, lai nodrošinātu informāciju ikgadējam SREP vai citām uzraudzības darbībām. Attiecīgo konstatējumu rezultātā var tikt izstrādāti katrai iestādei specifiski kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi pasākumi.

Izstrādājot darba programmas uzraudzības prioritāšu atbalstam un nosakot vispiemērotākos uzraudzības instrumentus tās mērķu sasniegšanai, ECB izmanto risku identificēšanas un novēršanas pieeju. Tā ietver uzraudzīto iestāžu sākotnējo prakses pārbaudi un salīdzinošo novērtēšanu. Tiek novērtēts šo pārbaužu konstatējumu būtiskums, un uzraudzītajām iestādēm pēc tam tie jānovērš saskaņā ar kārtību un termiņiem, kas apspriesti ar uzraudzības iestādēm. Atkāpju gadījumā ECB var veikt saistošus pasākumus, lai nodrošinātu būtisku konstatējumu savlaicīgas korekcijas, un var īstenot savas izpildes nodrošināšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras, lai nodrošinātu, ka korekcijas tiek veiktas efektīvi un noteiktajā termiņā.[37]

Eiropas Centrālā banka, 2025

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. SSM glossary (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-7473-8, ISSN 2599-8579, doi:10.2866/9010692, QB-01-25-230-LV-Q

  1. Sk. 2025. gada SREP apkopotos rezultātus, ECB, 2025. gada novembris.

  2. Sk. 1. ielikumu "Uzraudzības cikls – uzraudzības darbību integrēta plānošana"

  3. Sk. Eiropas Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognozi, 2025. gada maijs.

  4. Sk. "Finanšu Stabilitātes Pārskata" sadaļu Financial markets ("Finanšu tirgi"), ECB, 2025. gada maijs.

  5. Sk. ECB speciālistu 2025. gada septembra makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai.

  6. Sk. ECB speciālistu 2025. gada septembra makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai.

  7. Sk. ECB 2025. gada 11. septembra monetārās politikas paziņojumu.

  8. Sk. ECB 2025. gada maija "Finanšu Stabilitātes Pārskatu".

  9. Sk. turpat.

  10. Sk. turpat.

  11. Sk. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Klaudijas Buhas ievadpaziņojumu Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas uzklausīšanā, 2025. gada 15. jūlijs.

  12. Sk. ECB 2025. gada maija "Finanšu Stabilitātes Pārskatu".

  13. Sk. EBI pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību (EBA/GL/2020/06).

  14. Mainīgos riskus grūti atspoguļot/modelēt, izmantojot tradicionālos paredzamo kredītzaudējumu modeļus to nenoteiktā rakstura un vēsturisko datu trūkuma dēļ.

  15. Sk. IFRS 9 overlays and model improvements for novel risks ("9. SFPS pielāgojumi un modeļu uzlabojumi saistībā ar jauniem riskiem"), ECB, 2024. gada jūlijs.

  16. 2019. gada pārbaudes rezultāti tika paziņoti plašākai sabiedrībai īpašā publikācijā nozarei; sk. Trends and risks in credit underwriting standards of significant institutions in the Single Supervisory Mechanism ("Vienotā uzraudzības mehānisma nozīmīgo iestāžu kredītriska parakstīšanas standartu tendences un riski"), ECB, 2020. gada jūnijs.

  17. Sk. European state of the climate: Report 2024 ("2024. gada ziņojums par klimata stāvokli Eiropā"), Copernicus Climate Change Service (C3S) un Pasaules Meteoroloģijas organizācija, 2025. gads.

  18. Sk. Climate change impacts, risks and adaptation ("Klimata pārmaiņu ietekme, riski un pielāgošanās"), Eiropas Vides aģentūra, 2025. gada jūnijs.

  19. Sk. Insurance protection gaps ("Apdrošināšanas aizsardzības nepietiekamība"), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), 2024. gada februāris.

  20. Liela daļa publiski kotēto uzņēmumu neievēro mērķi samazināt globālo sasilšanu līdz 2 °C vai mazāk; sk. MSCI Transition Finance Tracker, 2025. gada marts.

  21. Scenārijs, kas ietver atsacīšanos no oglekļa intensīvu uzņēmumu aktīviem, koncentrējas uz īstermiņa klimata pārmaiņu riskiem, kas materializējas pēkšņa pārejas riska pārvērtēšanas izraisītu aktīvu cenu korekciju veidā.

  22. Sk. "Gatavi mērķrādītājam 55 % klimata riska scenāriju analīze", EUI un ECB, 2024. gada novembris.

  23. Sk. 2024. gada pārskatu par uzraudzības darbību, ECB, 2025. gada marts.

  24. Sk. Swiss Re Institute, Natural catastrophes: insured losses on trend to USD 145 billion in 2025 ("Dabas katastrofas – apdrošinātie zaudējumi 2025. gadā sasniegs 145 mljrd. ASV dolāru"), sigma report, No 1, 2025. gada 29. aprīlis.

  25. Sk. Clark, P. How the next financial crisis start ("Kā sākas nākamā finanšu krīze"), Financial Times, 2025. gada 26. jūnijs.

  26. Trust, S. et al., Planetary Solvency – finding our balance with nature ("Planētas maksātspēja – līdzsvara meklējumi ar dabu"), Institute and Faculty of Actuaries, University of Exeter, 2025. gada janvāris.

  27. Sk. A. Tuominen, Operational resilience in the digital age ("Darbības noturība digitālajā laikmetā"), The Supervision Blog, ECB, 2025. gada 17. janvāris.

  28. Sk. Montagner, P., Information and communication technology resilience and reliability ("Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju noturība un uzticamība"), runa Frankfurtes banku samitā Frankfurtē pie Mainas 2025. gada 2. jūlijā.

  29. Sk. What we can learn about building a resilient energy grid from the Iberian power outage ("Ko varam mācīties par noturīga energotīkla izveidi no Ibērijas pussalas elektroapgādes pārtraukuma"), Pasaules Ekonomikas forums, 2025. gada 16. maijs.

  30. Sk. ziņojumu Global cybersecurity Outlook 2025 ("2025. gada pasaules kiberdrošības pārskats"), Pasaules Ekonomikas forums, 2025. gada 13. janvāris.

  31. Sk. Outsourcing trends in the banking sector ("Ārpakalpojumu izmantošanas tendences banku sektorā"), Supervision Newsletter, ECB, 2025. gada 19. februāris.

  32. Sīkāku informāciju sk. "2025. gada SREP apkopotajos rezultātos", ECB, 2025. gada novembris.

  33. Sk. Sound risk data reporting: key to better decision-making and resilience ("Pamatoti riska datu ziņojumi – priekšnoteikums labākai lēmumu pieņemšanai un noturībai"), Supervision Newsletter, ECB, 2025. gada februāris.

  34. Sīkāku informāciju sk. "2025. gada SREP apkopotajos rezultātos", ECB, 2025. gada novembris.

  35. Sīkāku informāciju par uzraudzības ciklu un integrēto pieeju sk. Uzraudzības rokasgrāmatā, ECB, 2024. gada janvāris; sīkāku informāciju par klātienes pārbaudēm sk. Norādījumos par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanu, ECB, 2018. gada septembris.

  36. Sk., piemēram, ECB uzraudzības norādījumus.

  37. Sk. arī sadaļu "Uzraudzības pasākumi" ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

Trauksmes celšana