ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

2024. gads bija īpašs gads, jo mēs svinējām 2014. gada 4. novembrī ieviestā Vienotā uzraudzības mehānisma desmito gadadienu. Šajā 10 gadu ilgajā ceļojumā Eiropas banku uzraudzība ir ne vien apliecinājusi, ka tā ir viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijā kopš euro ieviešanas, bet arī pārsniegusi gaidas attiecībā uz tās uzdevumu izpildi.

Eiropas banku uzraudzībai pakļautās bankas šajā periodā ir kļuvušas daudz noturīgākas. Par spīti pārbaudījumiem, ko Eiropas tautsaimniecībai radīja Covid-19 pandēmija un tai sekojošā enerģētikas krīze, uzraudzītās iestādes saglabāja augstus pelnītspējas, kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājus.

Līdz 2024. gada 3. ceturksnim kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs un likviditātes seguma rādītājs stabili bija attiecīgi 15.7 % un 158.5 %. Šī finansiālā stiprība ļāva bankām sniegt efektīvu atbalstu plašākai tautsaimniecībai un sekmēt ECB procentu likmju politikas raitu transmisiju.

2024. gadā, ilgstoši turpinoties dezinflācijas procesam, notika krasa monetārās politikas maiņa – ECB samazināja procentu likmes, jo mēs iegājām mūsu politikas stingrības mazināšanas posmā. Bankas efektīvi pielāgoja savus kreditēšanas nosacījumus, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas. Tomēr šajā gadā arī svārstīgā ārējā vide noteica pastāvīgas problēmas, un paredzams, ka tās turpināsies. Pasaules ģeopolitisko vidi raksturo nestabilitāte, t. sk. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu, konflikti Tuvajos Austrumos un nemitīga spriedze starptautiskajā tirdzniecībā. Šie faktori turpina pārbaudīt banku noturību, liekot saprast, cik svarīga ir modra uzraudzības pārraudzība, kas stiprina aizsardzību pret makrofinansiāliem apdraudējumiem un ģeopolitiskiem šokiem.

Bankām arī jāsaglabā spēja pielāgoties strukturālo pārmaiņu noteiktajām problēmām. Klimata pārmaiņas un digitalizācija maina banku darbības kopskatu. Temperatūrām pasaulē pieaugot, arvien biežāk notiek tādas ar klimatu saistītas katastrofas kā mežu ugunsgrēki un plūdi. Banku spēja pārvaldīt un mazināt ar klimatu saistītos un vidiskos riskus joprojām būs viens no uzraudzības darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem.

Vienlaikus straujas pārmaiņas nozarēs, t. sk. banku sektorā, izraisa tehnoloģiskā attīstība. Lai saglabātu konkurētspēju, bankām tagad ir ļoti būtiski īstenot digitālo pārveidi, tomēr vienlaikus nepieciešama arī pareiza risku vadība, risinot tādus jautājumus kā pārmērīga paļaušanās uz IT pakalpojumu sniedzējiem un nemitīgie kiberuzbrukumu draudi. ECB plāno 2025. gadā pastiprināt savas uzraudzības darbības šajā jomā, kā to nosaka Digitālās darbības noturības akts.

To darot, mēs saglabājam apņēmību veicināt, lai banku sektors būtu spēcīgs, noturīgs un nākotnē vērsts un spētu vienlaikus pārvarēt problēmas un izmantot iespējas, galarezultātā sniedzot atbalstu plašākai tautsaimniecībai.

Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Klaudijas Būhas (Claudia Buch) priekšvārds

2024. gadā mēs atskatījāmies uz 10 progresa gadiem labi uzraudzīta Eiropas banku sektora attīstībā. Eiropas banku uzraudzības sasniegumi nebūtu iespējami bez ECB un valstu kompetento iestāžu kolēģu īpašajām zināšanām un nodošanās darbam. Vēlos sirsnīgi pateikties viņiem par uzcītīgo darbu. Viņu centieni palīdzējuši saglabāt Eiropas banku sektora stabilitāti un integritāti.

Šodien Eiropas banku sektors ir noturīgāks, nekā tas bija pirms 10 gadiem, un to panāca labāka uzraudzība, stingrāks regulējums, uzlabota riska vadība bankās un izlēmīga politikas reakcija uz tādiem šokiem kā Covid-19 pandēmija un enerģētikas krīze. Stingri regulatīvie standarti un efektīva uzraudzība palīdz nodrošināt to, ka bankas joprojām ir drošas un stabilas grūtībām pilnā ārējā vidē. Noturīgas, labi kapitalizētas bankas spēj vislabāk sniegt atbalstu un nodrošināt finanšu pakalpojumus reālajai tautsaimniecībai, t. sk. stresa periodos.

Noturība kļuvusi vēl svarīgāka, mainoties videi, kurā bankas darbojas. Makroekonomiskie un ģeopolitiskie riski ir paaugstināti, pienācīgi jāņem vērā ar klimatu un dabu saistītie riski, digitālā pārveide finanšu nozarē ietekmē konkurences vidi, un strukturālas pārmaiņas reālajā tautsaimniecībā var ietekmēt aktīvu kvalitāti. Šādos apstākļos bankām jāpielāgo savs riska vadības regulējums un jānodrošina, ka tās ir gatavas nelabvēlīgiem scenārijiem.

Vienlaikus uzraudzībai jābūt koncentrētai uz risku, nākotnē vērstai un jāreaģē uz mainīgo vidi, kā atspoguļots mūsu uzraudzības prioritātēs 2025.–2027. gadam.

Pirmkārt, bankām jābūt pietiekami noturīgām, lai spētu tikt galā ar potenciāliem nelabvēlīgiem makrofinansiāliem apdraudējumiem un ģeopolitiskiem šokiem. 2024. gada SREP parādīja, ka ECB uzraudzīto nozīmīgo iestāžu kapitāla un likviditātes pozīcijas ir spēcīgas. Tas pats attiecas arī uz mazāk nozīmīgām iestādēm, kuru uzraudzību veic valstu kompetentās iestādes. Vienlaikus potenciāla aktīvu kvalitātes pasliktināšanās un iespējami traucējumi tautsaimniecībā, ko izraisa ģeopolitiski konflikti vai finanšu sankciju ietekme, pelnījuši pastiprinātu uzmanību, bankām nepieciešams pietiekams kapitāls un stabilas pārvaldības un riska vadības sistēmas. Turklāt tikpat svarīga kā finanšu noturība ir darbības noturība, it īpaši kiberdrošības jomā.

Otrkārt, bankām laikus jānovērš noturībā un riska vadībā konstatētās nepilnības. To vidū ir trūkumi saistībā ar pārvaldību un klimata un vidisko risku vadību. Bankām vajadzīgas arī atbilstošas riska datu apkopošanas sistēmas un risku ziņošanas spējas, lai to vadības struktūras varētu strauji mainīgā vidē pieņemt informācijā balstītus lēmumus. Mēs turpināsim sekot līdzi šīm jomām un vajadzības gadījumā veikt uzraudzības pasākumus.

Treškārt, nepieciešams, lai bankas stratēģiski reaģētu uz finanšu pakalpojumu digitalizāciju un pārvaldītu ar to saistītos riskus. Tā kā bankas arvien biežāk ievieš progresīvus digitālos rīkus, lai uzlabotu efektivitāti un nodrošinātu atbilstību klientu gaidām, mēs turpināsim novērtēt to digitālās stratēģijas ar mērķi nodrošināt, ka riski tiek mazināti.

Tieši tāpat kā bankām, arī uzraugiem jāpielāgojas mainīgajai videi. Tāpēc Uzraudzības valde 2024. gadā pieņēma lēmumu īstenot Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) reformu, lai optimizētu mūsu procesus un uzlabotu efektivitāti. SREP reformai vajadzētu arī panākt, ka uzraudzība ir efektīvāka, rezultatīvāka un koncentrējas uz bankām raksturīgajiem riskiem, nodrošinot, ka uzraudzības konstatētie trūkumi tiek novērsti ātrāk un konsekventāk.

Nākotnē mēs saglabāsim ciešu koncentrēšanos uz mūsu uzraudzīto banku drošumu un stiprību, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti. Tas ļaus banku sektoram pielāgoties mainīgās pasaules radītajiem izaicinājumiem un iespējām.

Papildus uzraudzības centieniem finanšu stabilitātes saglabāšanai noteikti nepieciešams spēcīgs regulējums, kas vērsts uz noturību. Lai iestādes banku savienībā, it īpaši Vienotā noregulējuma valde, varētu efektīvāk risināt banku maksātnespējas gadījumus un aizsargāt noguldītājus, jāpanāk likumdošanas progress krīžu pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējumā. Svarīgas prioritātes Eiropas finanšu sistēmas noturības un integrācijas stiprināšanā joprojām ir banku savienības izveides pabeigšana un turpmāki pasākumi kapitāla tirgu savienības izveidē.

Lai nodrošinātu atbalstu spēcīgai un efektīvai uzraudzībai, ir būtiski veidot ciešu dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Mēs saglabājam apņēmību panākt augstu pārredzamības un pārskatatbildības pret Eiropas politikas veidotājiem līmeni, un esam vairāk uzrunājuši pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Esam padziļinājuši sadarbību ar starptautiskajām iestādēm, un tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jaunos ģeopolitiskos sarežģījumus. Mēs turpināsim strādāt kopā ar visām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu noturīgu un efektīvu finanšu sistēmu, kas spēj kalpot par pamatu ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei visā eurozonā.

1. Banku uzraudzība 2024. gadā

1.1. Eiropas banku uzraudzībā esošo banku finanšu noturība 2024. gadā

Eiropas banku uzraudzībā esošo banku kapitāla un likviditātes pozīcijas kopumā ir stabilas. Nozīmīgu iestāžu (NI) kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs saskaņā ar pārejas definīciju gada izteiksmē 2024. gada 3. ceturksnī bija 15.7 % (2023. gada atbilstošajā periodā – 15.6 %)^[1], turpretī mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) attiecīgais rādītājs sasniedza 18.4 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu NI kopējie sviras rādītāji saskaņā ar pārejas definīciju saglabājās kopumā stabili (5.8 %), bet MNI tie palielinājās par 0.45 procentpunktiem, sasniedzot 9.8 %.

NI kopējais likviditātes seguma rādītājs 2024. gadā bija 158.5 %, savukārt MNI tas bija 216.8 %. NI kopējais neto stabila finansējuma rādītājs bija 126.9 %, savukārt MNI – 133.7 %.

Eiropas banku uzraudzībā esošo banku pelnītspēja joprojām ir augstāka nekā zemo procentu likmju periodā pirms 2022. gada vidus. Tīrie procentu ienākumi 2024. gadā stagnēja, turpretī ienākumi no maksām palielinājās. Zemākas procentu likmes veicināja finansējuma izmaksu pieaugumu bremzējošo faktoru mazināšanos. Pēc 2024. gada jūnijā veiktās monetārās politikas procentu likmju samazināšanas noguldījumu procentu likmju kāpuma temps palēninājās. Kopumā procentu likmju izdevumi joprojām bija augsti, jo dzēšanas termiņu sasniegušās saistības tika pārcenotas augstākā līmenī.

Uz gadu attiecinātais NI kopējais kapitāla atdeves rādītājs kopš gada sākuma 2024. gadā bija 10.2 % (gada izteiksmē – 10.0 %), pārsvarā atspoguļojot procentu likmju norises, kuru ietekmi mazināja neliels pašu kapitāla pieaugums. MNI kapitāla atdeve gada izteiksmē sasniedza 8.2 % (2023. gadā – 8 %).

Aktīvu kvalitāte 2024. gadā kopumā bija stabila. Kopējais NI ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvars bija 1.9 %^[2], bet 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos INK apjoms turpināja palielināties, sasniedzot 13.9 mljrd. euro. Kopējais NI INK apjoms 2024. gadā sasniedza 360.5 mljrd. euro.

Tomēr dažos portfeļos bija vērojami atsevišķi riska momenti, ko pamatā noteica pret procentu likmju pārmaiņām jutīgākas nozares, piemēram, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un komerciālais nekustamais īpašums. Pieauga MVU izsniegto aizdevumu skaits ar maksājuma kavējumiem un saistību neizpildi, kas palielināja MVU INK īpatsvaru līdz 4.9 %. Komercīpašumu tirgū joprojām notika būtiskas cenu korekcijas.^[3] Vienlaikus ar augstāku procentu likmju dēļ pieaugušo spiedienu uz aizņēmēju spēju pārfinansēt dzēšanas termiņu sasniegušos komerciālā nekustamā īpašuma iegādei izsniegtos aizdevumus tas noteica INK pieaugumu dažās valstīs. Bankas sāka palielināt uzkrājumus uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem, riska izmaksām 2024. gadā gada izteiksmē nedaudz pieaugot (līdz 0.5 %; 2023. gadā – 0.4 %). Uzņēmumu INK seguma rādītājs 2024. gadā sasniedza vēsturiski zemu līmeni (42.1 %), ko noteica arī atbrīvošanās no vēsturiskajiem INK, kam bija labs uzkrājumu līmenis.

Nesen notikusī banku kreditēšanas standartu atvieglošana hipotekārajiem aizdevumiem veicināja mājokļu nekustamā īpašuma iegādei izsniegto aizdevumu atlikuma kāpumu; to kredītriska rādītāji NI saglabājās stabili, un INK rādītājs 2024. gadā bija 1.6 %.

1.2. Uzraudzības prioritātes 2024.–2026. gadam

1.2.1. Kopskats

Dažu pēdējo gadu laikā banku sektora perspektīvu lielā mērā veidoja nenoteikta makrofinansiālā vide, vājāka tautsaimniecības perspektīva, augstāka un noturīgāka inflācija un stingrāki finansēšanas nosacījumi, kā arī paaugstināta ģeopolitiskā spriedze un jaunu finanšu stresa epizožu risks. Šādos apstākļos uzraudzītās iestādes tika aicinātas stiprināt savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiāliem un ģeopolitiskiem šokiem (1. prioritāte), galvenokārt pievēršoties sava kredītriska un darījuma partneru kredītriska vadības regulējumam, kā arī efektīvai risku veidošanās mazināšanai pret šiem šokiem jutīgākos portfeļos. Uzraugi novērtēja banku aktīvu un saistību pārvaldības regulējuma atbilstību, lai nodrošinātu noturību pret īstermiņa likviditātes šokiem. Bankas tika aicinātas paātrināt pārvaldībā un klimata pārmaiņu un vidisko risku vadībā vēroto nepilnību efektīvu novēršanu (2. prioritāte) un turpināt attīstību digitālajā pārveidē, vienlaikus veidojot stabilu darbības noturības regulējumu (3. prioritāte).

1.2.2. 1. prioritāte. Stiprināt noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem

1.2.2.1. Kredītriska un darījuma partneru kredītriska vadības regulējums

Visu 2024. gadu uzraugi turpināja pievērst uzmanību strukturālajām nepilnībām banku kredītriska vadības regulējumā, t. sk. pret augstākām procentu likmēm un ilgstošu makroekonomisko nenoteiktību mazāk aizsargātos portfeļos. Tāpēc bankām ir īpaši svarīgi proaktīvi risināt jautājumus saistībā ar jauniem kredītriskiem jutīgos portfeļos un visās aktīvu klasēs. Svarīga bankas kredītriska vadības cikla sastāvdaļa ir aizdevumu iniciēšana, jo labas kvalitātes aizdevumu iniciēšana var palīdzēt novērst INK veidošanos nākotnē. ECB 2024. gadā turpināja pievērst uzmanību INK pārvaldībai un ar to saistītām darbībām, lai nodrošinātu, ka tad, ja INK apjoms sāktu palielināties, bankas spētu proaktīvi reaģēt, izmantojot atbilstošus procesus un procedūras.

2024. gadā veiktās neklātienes un klātienes darbības atklāja, ka bankas panākušas progresu ar jutīgiem portfeļiem un aktīvu klasēm saistīto risku mazināšanā. Tomēr joprojām nav novērstas vairākas nepilnības.

Neklātienes mērķpārbaužu un klātienes pārbaužu kopuma ietvaros galvenā uzmanība tika pievērsta mājokļu nekustamā īpašuma, komerciālā nekustamā īpašuma, augsta sviras rādītāja finansējuma un MVU portfeļiem, pētot aizdevumu iniciēšanas, riska klasifikācijas un paredzamo kredītzaudējumu modelēšanas praksi. Kopējās uzraudzības komandas (KUK) veica arī savām bankām raksturīgo tēmu un risku padziļinātu izpēti, piemēram, par pārskatīto un šaubīgo riska darījumu klasificēšanu.

Galvenā uzmanība joprojām tika pievērsta jauno risku vadībai, īpaši tādos jutīgos portfeļos kā komerciālā nekustamā īpašuma un augsta sviras rādītāja finansējuma portfeļi. Notiekošajā klātienes pārbaužu kampaņā attiecībā uz komerciālā nekustamā īpašuma segmentu tika atklātas vairākas problēmas saistībā ar to, kā bankas pasūta vai pašas veic īpašuma novērtēšanu.^[4] Ņemot vērā šajā sektorā vērojamo būtisko pieaugumu un saistītos riskus, papildinot neklātienes darbības, tika veikta visaptveroša augsta sviras rādītāja finansējuma portfeļa pārbaude.^[5]

Klātienes un neklātienes darbībās joprojām tika atklātas problēmas saistībā ar pārskatītu un šaubīgu riska darījumu identificēšanu. Riska pareiza identificēšana un klasificēšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu, ka tas tiek efektīvi pārvaldīts un ka ir uzkrāts atbilstošs kapitāls un izveidoti uzkrājumi. Bankām 2024. gadā tika paziņoti vairāki uzraudzības pasākumi, kuru mērķis bija nodrošināt nepilnību savlaicīgu novēršanu.

Saistībā ar 9. SFPS uzkrājumu veidošanas praksi, konkrēti, papildus modeļa izmantošanai veiktajām korekcijām veiktā uzraudzības darba rezultātā ECB publicēja labākās prakses apkopojumu attiecībā uz to, kā uzkrājumos nedrošiem parādiem atspoguļot jaunus riskus.^[6]

Ar darījuma partnera kredītrisku saistīto konstatējumu novēršanā panākts progress. Turklāt 2024. gadā ECB sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu un Anglijas Banku veica kopīgu analīzi par dažu pasaules finanšu tirgos aktīvu banku darījuma partnera kredītriska darījumiem ar nebanku finanšu iestādēm. Šī iniciatīva apvienojumā ar pārbaudēm par riska darījumiem ar privātā kapitāla un privātā kredīta fondiem parādīja nepieciešamību bankām vākt atbilstošu informāciju no saviem tiešajiem darījuma partneriem, lai izvairītos no pārmērīga sviras un koncentrācijas riska.

ECB 2024. gadā turpināja monitorēt un risināt ārvalstu valūtas norēķinu riska jautājumus, izmantojot šajā jomā visaktīvāko NI izlasi. Šajā nolūkā, pievēršot īpašu uzmanību kapitāla aprēķiniem, ECB pārbaudīja to, kā NI ievēro attiecīgos standartus un pareizu praksi^[7]. ECB pieņēma arī Pasaules Valūtas tirgus komitejas (Global Foreign Exchange Committee) metodiku attiecībā uz noteiktu SI statistiskajiem pārskatiem.

Detalizēti visu pabeigto neklātienes un klātienes uzraudzības darbību konstatējumi tika paziņoti bankām. Atbilstīgos gadījumos tie tika izmantoti, gatavojot 2024. gada SREP rezultātus, un attiecīgie uzraudzības pasākumi regulārā uzraudzības dialoga ietvaros tika apspriesti ar uzraudzītajām iestādēm.

1.2.2.2. Aktīvu un pasīvu pārvaldības regulējums

Pēc vairākiem bagātīgas likviditātes gadiem augošas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos efektīva likviditātes un finansējuma riska vadība ir kļuvusi arvien svarīgāka. Turklāt sociālie mediji un digitalizācija vienlaikus ar alternatīvu ieguldījumu iespēju pievilcīgumu var strauji ietekmēt to, kā noguldītāji un investori reaģē uz cenu signāliem un tirgus baumām. Negaidīti notikumi, piemēram, politiski nemieri vai traucējumi tautsaimniecībā, var izraisīt pēkšņu pārcenošanu tirgos, vēl vairāk sarežģījot apstākļus bankām. Ja bankām nav stabilas riska vadības stratēģijas, ticama neparedzēto gadījumu finansēšanas plāna un apdomīgas nodrošinājuma pārvaldības, tās kļūst vieglāk ievainojamas nelabvēlīgu šoku gadījumā.

Tāpēc ECB 2024. gadā veica dažādas neklātienes uzraudzības darbības saistībā ar aktīvu un saistību pārvaldības (ASP) regulējumu. Konkrētāk, tā pabeidza finansēšanas un ārkārtas situāciju plānu, nodrošinājuma mobilizācijas spēju un ASP regulējuma mērķpārbaudes, aptverot 25 NI, kuras tā kopā ar KUK izraudzījās, pamatojoties uz NI riska rādītājiem.

Mērķpārbaudēs tika secināts, ka NI kopumā saglabājušas labu piekļuvi gan mazapjoma finansējumam, gan vairumfinansējumam, un finansējuma izmaksas visu 2024. gadu bijušas stabilas, turklāt paredzams, ka, sākot ar 2025. gadu, tās samazināsies. NI bija arī operacionāli spējīgas piekļūt centrālās bankas sniegtajām likviditātes iespējām. Tomēr ne visas NI bija pilnībā sagatavojušās darboties vairāk ierobežotas likviditātes apstākļos.

Turklāt pieaugoša paļaušanās uz tirgus finansējuma avotiem, ierobežota un/vai koncentrēta kompensējošā kapacitāte un pielaidīgums nelabvēlīgo scenāriju izstrādes ziņā apvienojumā ar vāju pārvaldību un iekšējām kontrolēm varētu apdraudēt NI finansēšanas plānu uzticamību un palielināt izpildes risku. Dažos gadījumos pieņēmumi attiecībā uz laiku, kas nepieciešams aktīvu realizēšanai, bija pārlieku optimistiski, un bija jāuzlabo nodrošinājuma identificēšana un pārvaldība.

Vienlaikus ASP pārvaldības un stratēģiju pārbaudēs tika atklāta nepieciešamība 1) palielināt biežumu, ar kādu notiek iekšējā ziņošana par galvenajiem ASP rādītājiem, 2) labāk definēt iekšējās stratēģijas un limitus attiecībā uz procentu likmju risku un likviditātes risku, 3) stiprināt ASP attīstības tendenču modeļus un 4) uzlabot riska ierobežošanas regulējuma izstrādi.

ECB 2024. gadā papildināja savu novērtējumu par procentu likmju risku un kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī, kā arī par likviditātes risku ar klātienes pārbaužu kampaņām. Šajā novērtējumā tika iekļautas 34 NI, kuras tika atlasītas atbilstoši gan attiecīgajām uzraudzības prioritātēm, gan iestādes individuālajam riska profilam. Klātienes pārbaudes papildināja mērķpārbaužu rezultātus ar padziļinātu konkrēto banku novērtējumu attiecībā uz 1) procentu likmju riska un likviditātes riska mērīšanu, monitorēšanu un vadību, 2) finansēšanas/ārkārtas situāciju plānu un likviditātes stresa testu pamatīgumu un 3) regulatīvo likviditātes rādītāju aprēķinu precizitāti.

Visbeidzot, ECB veica tematisku pārbaudi par dienas likviditātes riska vadību sešās sarežģītās globāli sistēmiski nozīmīgās bankās un, pamatojoties uz šīs pārbaudes iznākumu, publicēja Sound practices for managing intraday liquidity risk^[8]. Šī prakse papildina pašreizējos starptautiskos standartus, detalizēti nosakot konkrētu praksi septiņās dienas likviditātes riska jomās^[9], un ar to mēģināts saskaņot banku uzraudzības praksi, vienlaikus stiprinot esošo nozares praksi.

Informācija par mērķpārbaudēs un klātienes pārbaudēs konstatētajām nepilnībām tika izmantota 2024. gada SREP un citās saistītās uzraudzības darbībās.

1.2.3. 2. prioritāte. Paātrināt pārvaldībā un klimata pārmaiņu un vidisko risku vadībā vērojamo nepilnību efektīvu novēršanu

1.2.3.1. Vadības struktūru darbība un vadības spējas

Pareizi vadītas bankas ir drošas un veselīgas banku sistēmas stūrakmens.^[10] Šā mērķa sasniegšanai būtiski svarīga skaidri noteikta pārskatatbildība, efektīva riska vadība un pārredzamība lēmumu pieņemšanas procesos. Lai gan bankas panākušas turpmāku progresu, ECB joprojām vēro dažas strukturālas nepilnības, kuru sakarā nepieciešami turpmāki uzlabojumi, it īpaši attiecībā uz vadības struktūru darbību un vadības spējām, iekšējās kontroles funkciju efektivitāti, kā arī riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem.^[11]

Tāpēc ECB turpināja iesaistīties dažādās uzraudzības darbībās, mērķtiecīgi cenšoties panākt progresu šajās jomās un galvenokārt pievēršoties iekšējās pārvaldības un stratēģiskās vadības spēju stiprināšanai.

2024. gada gaitā ECB pabeidza mērķpārbaudes bankās, kurās bija nepilnības vadības struktūru sastāvā un to darbībā. ECB ir saskatījusi pirmās progresa pazīmes dažu pēdējo gadu laikā pastiprinātām pārbaudēm pakļauto banku vidū. Bankas jau ir sākušas īstenot ierosinātās pārmaiņas, parādot apņēmību stiprināt savu pārvaldības regulējumu. Tomēr, neraugoties uz šīm progresa pazīmēm, bankām jāturpina korektīvie centieni, lai pilnībā novērstu konstatētās nepilnības un savu vadības struktūru uzbūvē iestrādātu stingru riska kultūru un pārskatatbildības regulējumu.

Papildus tam ECB turpināja sadarbību ar bankām daudzveidības un pēctecības plānošanas jautājumos, un abās šajās jomās NI ir acīmredzami uzlabojumi. Lai gan rādītājs attiecībā uz vadības struktūru pieredzi banku darbības, finanšu vai ekonomikas jomā saglabājās stabils (88 %)^[12], vadības locekļu bez izpildfunkcijām un ar padziļinātām IT zināšanām īpatsvars dažos pēdējos gados palielinājies tikai nedaudz, sasniedzot 24 %. Rādītāji attiecībā uz vadības struktūru locekļu neatkarību vairākus gadus saglabājušies stabili, un vidēji 62 % vadības struktūru locekļu ir formāli neatkarīgi, tomēr banku vidū vērojamas būtiskas atšķirības. Pēctecības plānošanas un daudzveidības politikas jomā panākts neliels progress, tomēr dzimumu pārstāvības jomā progress ir lēnāks. Konkrētāk, sieviešu vidējais skaits direktoru bez izpildfunkcijām vidū un izpilddirektoru vidū joprojām ir mazs – attiecīgi 35 % un 19 %.

Laikposmā no 2022. gada līdz 2024. gadam saistībā ar banku vadības struktūru sastāvā un darbībā konstatētajām nepilnībām veiktā darba ietvaros ECB arī turpināja veikt specializētās klātienes pārbaudes un mērķtiecīgus, uz risku pamatotus atbilstības un piemērotības (atkārtotus) novērtējumus (sk. 1.3.5. un 2.2. iedaļu).

Visbeidzot, vadības struktūru mērķpārbaužu rezultāti un gadskārtējie datu apkopojumi sniedza uzraudzības darbībām būtisku informāciju, un tie tika izmantoti, sagatavojot Norādījumu par pārvaldību un riska kultūru projektu^[13].

1.2.3.2. Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem

Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem (RDAZR) ir būtiska pareizai riska vadībai un efektīvai lēmumu pieņemšanai, jo datu kvalitātes un ziņošanas nepilnības apdraud bankas spēju pareizi identificēt, monitorēt un mazināt riskus. Stabilas RDAZR spējas arī ļauj bankām pilnībā izmantot to potenciālu, t. sk. īstenot operacionālās efektivitātes un konkurētspējas uzlabojumus.

Vairāk nekā 10 gadu – kopš Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas risku datu apkopošanas un risku ziņošanas principu (BBUK 239) publicēšanas – ECB ir pastāvīgi novērojusi ilgstošas RDAZR spēju nepilnības. 2019. gadā visām NI tika nosūtīta vēstule, kurā bankām tika atgādināts par nepieciešamību pieņemt holistisku pieeju RDAZR un datu kvalitātei. Ņemot vērā šīs ilgstošās problēmas, RDAZR jautājums tika saglabāts kā viens no galvenajiem ievainojamības aspektiem 2024.–2026. gada uzraudzības prioritātēs. Lai novērstu šo ievainojamību, tika īstenota mērķtiecīga uzraudzības stratēģija, kas ietvēra klātienes un neklātienes darbības, ar mērķi nodrošināt, ka bankām ir izveidotas efektīvas vadības un riska vadības procedūras, kuras atbalsta atbilstīga datu pārvaldība un spēcīgas datu kvalitātes kontroles.

Turpinājās specializētā klātienes pārbaužu kampaņa par RDAZR, laikposmā no 2022. gada līdz 2024. gadam aptverot aptuveni 1/3 NI. Šajā kampaņā tika noteiktas vairākas nepilnības tādās jomās kā iekšējā pārvaldība, IT infrastruktūra un datu arhitektūra, kā arī datu precizitāte un integritāte. Pēc šīs kampaņas noslēguma 2024. gadā ECB turpinās veikt klātienes mērķpārbaudes, lai turpmāk novērtētu banku RDAZR spējas.

Svarīgs atskaites punkts neklātienes darbībās bija Norādījumu par efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem galīgās versijas publicēšana 2024. gada maijā pēc norādījumu projekta sabiedriskās apspriešanas. Norādījumu galīgajā versijā sniegta detalizēta informācija un skaidrojumi par uzraudzības gaidām attiecībā uz RDAZR, lai panāktu lielāku konsekvenci un vienkāršību. Pievienotajā pārskatā par atsauksmēm apkopotas visas saņemtās piezīmes un sniegtas atbildes. Tika veikta specializēta mērķpārbaude par vairāku banku RDAZR spējām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta vadības struktūras pienākumiem, kā arī datu pārvaldībai un arhitektūrai. Neliels progress, šķiet, bija panākts, jo valdības struktūrās bija skaidri noteikti pienākumi saistībā ar RDAZR un pieņemtas visaptverošas politikas. Tomēr vairākos gadījumos joprojām saglabājās nozīmīgas nepilnības, t. sk. ierobežots piemērošanas tvērums, pilnībā neatkarīgu validācijas funkciju neesamība vai pastāvīgas problēmas panākt integrētas datu taksonomijas. Pēc tam attiecībā uz septiņām iestādēm tika izdoti ECB lēmumi, nosakot kvantitatīvas prasības konstatēto nepilnību novēršanai. Plašākā mērogā uzraugi palielināja spiedienu uz iestādēm, lai risinātu ilgstošās problēmas saistībā ar to RDAZR spējām, kur tās nesasniedz minimālās uzraudzības gaidas.

Papildus šai mērķpārbaudei uzraugi veica konkrētus novērtējumus saistībā ar stresa testiem, lai izvērtētu uzraudzīto iestāžu sniegto datu kvalitāti. Pēdējos gados sniegto datu kvalitāte būtiski uzlabojusies. Tomēr dažām bankām joprojām bija grūtības nodrošināt atbilstību nepieciešamajiem datu kvalitātes standartiem. Ja tika uzskatīts, ka datu kvalitāte liecina par plašākām būtiskām nepilnībām, kas ietekmē RDAZR, tas tika atspoguļots SREP novērtējumos un citās ikdienas uzraudzības darbībās.

Visbeidzot, ECB sagatavoja savu gadskārtējo Vadības ziņojumu par datu pārvaldības un datu kvalitātes pārbaudi.^[14] Salīdzinājumā ar 2023. gadā veikto izmēģinājuma projektu šķiet, ka banku augstākā vadība vairāk apzinās attiecīgos jautājumus, kas skar datu pārvaldību un datu kvalitāti. Tomēr dažas kritiski svarīgas nepilnības joprojām nav novērstas. Piemēram, attiecībā uz finanšu datu sniegšanu (FINREP) un kopējo datu (COREP) sniegšanu ECB ziņošanas procesā konstatēja operacionālas/cilvēka kļūdas, nepareizi interpretētas regulatīvās prasības un vairākkārtējas grūtības saistībā ar programmatūras piegādātājiem, kā arī IT sistēmām.

1.2.3.3. Būtiska pakļautība ar klimatu saistītajiem fiziskajiem un pārejas riskiem

Banku spēja pienācīgi pārvaldīt klimata pārmaiņu un vidiskos (KPV) riskus joprojām ir svarīgs punkts uzraudzības darba kārtībā, ņemot vērā pieaugošos fiziskos un pārejas riskus, to, ka bankas vēl nav pilnībā integrējušas KPV riskus savā riska vadības un pārvaldības regulējumā, kā arī jaunās prasības, ko nosaka jaunā banku darbības tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā 2025. gadā.^[15] Turklāt ECB provizoriskā analīze liecina, ka 2023. gada beigās aptuveni 90 % uzraudzīto iestāžu uzskatīja savus KPV riskus par būtiskiem.^[16]

Šajos apstākļos ECB 2023. gada novembrī paziņoja^[17], ka tā sākusi izdot saistošus uzraudzības lēmumus, t. sk. par iespējamu periodisku soda maksājumu noteikšanu, ja bankas nenodrošinās atbilstību KPV risku prasībām šajos lēmumos noteiktajos termiņos. Šie lēmumi tika izdoti pēc tam, kad ECB paziņoja bankām, ka tā cieši monitorēs triju pēc 2022. gada tematiskās pārbaudes par KPV riskiem rezultātiem noteikto atskaites punktu sasniegšanu un vajadzības gadījumā veiks izpildes panākšanas pasākumus saistībā ar tiem riskiem, kuri nav pienācīgi nosegti.

Kad pirmo no trim atskaites punktiem neizdevās sasniegt, ECB 2023. gadā un 2024. gada sākumā izdeva 28 saistošus lēmumus par KPV riskiem; 22 no šiem lēmumiem saturēja norādes par iespējamu periodisku soda maksājumu noteikšanu, ja bankas nenodrošinās atbilstību šajos lēmumos noteiktajām prasībām. Līdz šim pirmajam atskaites punktam bankām bija jānodrošina stabils un visaptverošs būtiskuma novērtējums un uzņēmējdarbības vides izpēte.

Lai gan vairākums attiecīgo uzraudzīto iestāžu kopš tā laika ir izpildījušas minētajos lēmumos noteiktās prasības attiecībā uz būtiskuma novērtējumu un uzņēmējdarbības vides izpēti, 2024. gada beigās process, kas nosaka, vai beigās tiks sākta periodisko soda maksājumu iekasēšana^[18], attiecībā pret nelielu skaitu šo iestāžu vēl turpinājās.

Otrais atskaites punkts bija jāsasniedz 2023. gada beigās, un tas attiecās uz KPV risku integrēšanu iestāžu pārvaldības, stratēģijas un riska vadības regulējumā. 2024. gada gaitā ECB izdeva turpmākus saistošus uzraudzības lēmumus, t. sk., norādot par iespējamu periodisku soda maksājumu noteikšanu, ja bankas nenodrošinās atbilstību šajos lēmumos noteiktajām prasībām. Šie saistošie lēmumi attiecās uz deviņām uzraudzītajām iestādēm, kuras pēc šā atskaites punkta termiņa sasniegšanas nebija izveidojušas atbilstošas KPV risku vadības pamatelementus.

2025. gadā ECB turpinās cieši monitorēt banku progresu un vajadzības gadījumā veiks līdzīgus izpildes panākšanas pasākumus, ņemot vērā trešā atskaites punkta termiņa sasniegšanu 2024. gada decembrī. Paredzēts, ka pēc šā termiņa bankām būs izveidoti pareizi pārvaldības procesi KPV risku jomā, t. sk. šie riski būs pilnībā integrēti banku iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā (ICAAP) un to stresa testos.

2024. gadā ECB sistēmas mēroga "gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata risku scenāriju analīzes ietvaros īstenoja klimata datu vākšanas pasākumu saskaņā ar Eiropas Komisijas prasību, ka tas kopīgi jāīsteno Eiropas uzraudzības iestādēm, ECB un ESRK, lai novērtētu ES finanšu sistēmas noturību pret klimata un makrofinansiālajiem šokiem atbilstoši "gatavi mērķrādītājam 55 %" reformu paketei. Šis datu vākšanas pasākums ne vien sniedza ieguldījumu "gatavi mērķrādītājam 55 %" iniciatīvā, bet arī palīdzēja novērtēt banku panākto progresu klimata riska pārvaldīšanā kopš ECB veiktā 2022. gada klimata riska stresa testa un labas prakses pieņemšanā attiecībā uz klimata riska stresa testu veikšanu. ECB novērtējums par iesniegtajiem klimata datiem galvenokārt bija vērsts uz banku spēju savākt un aprēķināt ar klimatu saistītus datus, piemēram, savu aizņēmēju siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu pamatā esošā nodrošinājuma energoefektivitātes sertifikātu reitingus. Lai gan bankas ir panākušas progresu, analīzē tika konstatētas nepilnības saistībā ar banku spēju skaidri paziņot ar klimatu saistītus datus. Tomēr dažas bankas patiešām parādīja, ka šo datu nepilnību ir iespējams novērst. Pēc novērtējuma rezultātu publicēšanas bankas saņēma individuālus rezultātu pārskatus par to klimata datu ziņošanas spējām, t. sk. salīdzinājumus ar citām iestādēm un 2022. gada klimata riska stresa testa rezultātiem attiecībā uz konkrētu ar klimatu saistītu rādītāju kopumu.

1.2.4. 3. prioritāte. Turpmāks progress digitālajā pārveidē un stabila darbības noturības regulējuma izveide

1.2.4.1. Digitālās pārveides stratēģijas

Finanšu pakalpojumu digitalizācija ir strukturāla tendence, kas ietekmē konkurences vidi, kurā darbojas Eiropas bankas. Tā ne vien ietekmē banku riska profilus, t. sk. to ilgāka termiņa stratēģijas, bet var dziļi skart arī banku operacionālos riskus un finanšu riskus. Uzraudzības uzmanība turpmāk jāpievērš digitalizācijas problēmu risināšanai, ar to saistītajiem riskiem un vadības struktūru vadības un riska vadības spējām.

2024. gadā neklātienes darbības, t. sk. banku digitalizācijas darbību mērķpārbaudes, tika veiktas 21 uzraudzītajā iestādē. Šo darbību rezultāti sniedza ECB vērtīgu ieskatu ar digitalizāciju saistītajos riskos un palīdzēja tai attiecīgi precizēt savus novērtēšanas rīkus un metodoloģijas. Kopā ar citu pēdējos gados veikto darbību rezultātiem šie rezultāti tika izmantoti 2024. gada jūlijā publicētajā ziņojumā Digitalisation: key assessment criteria and collection of sound practices. Ziņojums palīdz uzraudzītajām iestādēm saprast, kā tiek novērtēti ar digitalizāciju saistītie riski un kā no uzraudzības viedokļa jāizstrādā pareiza prakse.

Lēmums par to, vai digitalizēt procesus, ir pašas bankas stratēģiskais lēmums, kas var būtiski ietekmēt tās nākotnes pelnītspēju, bet arī ar to saistītos riskus. Tādu datu vākšanai par banku panākto progresu digitālajā pārveidē, kuri parāda norises banku digitalizācijas jomā, to sadarbību ar fintech nozari, kā arī tehnoloģiju izmantošanas gadījumus, papildus tika izmantota ECB regulārā īstermiņa datu vākšana. Šie dati tika izmantoti, arī sagatavojot iepriekš minēto ziņojumu par digitalizāciju.

Turklāt ECB 2024. gadā turpināja sniegt aktīvu ieguldījumu politikas apspriešanā starptautiska un Eiropas līmeņa darba grupās. Šīs darbības ietvēra regulatīvu ieguldījumu Regulas par kriptoaktīvu tirgiem^[19] un Mākslīgā intelekta akta^[20] īstenošanā.

1.2.4.2. Darbības noturības regulējums, trešo personu risks un kiberrisks

Darbības noturība ir bankas spēja turpināt kritiskās darbības pat darbības pārtraukuma vai atteices gadījumā. Tāpēc, ņemot vērā potenciālo ietekmi uz kritiskām banku darbībām plašākos finanšu tirgos un uz tautsaimniecību kopumā, šai jomai piešķirta augsta uzraudzības prioritāte.

2024. gadā atkal būtiski pieauga pret trešajām personām – pakalpojumu sniedzējiem – vērsto kiberuzbrukumu skaits: nozīmīgo kiberincidentu skaits, par kuriem ziņots šajā kategorijā, palielinājās aptuveni par 50 % un veidoja gandrīz 1/3 no nozīmīgo kiberincidentu kopskaita. Bankas arvien vairāk un dažreiz pat kritiski paļāvās uz trešo personu sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt saglabājās augsts valsts atbalstītu kiberuzbrukumu apdraudējuma līmenis. Tāpēc darbības noturībai ECB tiešajā uzraudzībā esošajās bankās tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība.

ECB 2024. gadā veica vairākas neklātienes un klātienes uzraudzības darbības saistībā ar IT drošības risku un kiberrisku un publicēja galvenos rezultātus un secinājumus savā 2024. gada novembra Supervision Newsletter. Kibernoturības mērķpārbaude tika paplašināta, ietverot otru NI grupu, lai novērtētu to galvenos kiberdrošības pasākumus. ECB paplašināja arī ārpakalpojumu mērķpārbaudi, ietverot otru NI grupu.

ECB piedalījās arī G7 kiberdrošības ekspertu grupas pārrobežu koordinācijas pasākumā, kura mērķis bija stiprināt kiberincidentu pārvaldības un krīzes pārvarēšanas regulējumu.

Papildus tam ECB veica kibernoturības izmēģinājumu, lai pārbaudītu ECB un vairāku valsts kompetento iestāžu iekšējās komunikācijas, koordinācijas un eskalācijas procesus, ja notiktu kiberuzbrukums vairākām tās uzraudzītajām iestādēm. Izmēģinājums tika veikts iekšēji, neiesaistot nozares pārstāvjus.

Digitālās darbības noturības akts^[21] palīdz ES centienos nodrošināt finanšu nozares darbības noturību, un tā mērķis ir konsolidēt un pastiprināt IKT riska vadības prasības. 2024. gadā ECB koriģēja savu uzraudzības regulējumu, lai nodrošinātu pilnu atbilstību akta prasībām, piemēram, pielāgoja kiberincidentu ziņošanas regulējumu un ārpakalpojumu reģistru. Papildus tam ECB sagatavojās draudu vadītas ielaušanās testēšanai, izmantojot Eiropas draudu izlūkdatos balstītas ētisku sarkano komandu veidošanas satvaru (TIBER-EU).

1.2.4.3. 2024. gada kibernoturības tests

2024. gada stresa testa uzmanības centrā bija kibernoturība, un tajā tika pārbaudīta banku reakcija uz fiktīvu kiberdrošības incidentu. Testā bija iesaistītas 109 bankas, un tā rezultāti tika izmantoti 2024. gada SREP. Tajā tika izmantots scenārijs ar ietekmi uz banku pamatsistēmām. Visas bankas pārbaudīja savas reaģēšanas un atkopes spējas un dalījās ar savu dokumentāciju, savukārt 28 bankās tika veikts padziļināts novērtējums, kas ietvēra IT atkopes testu un klātienes izvērtēšanu. Tika pārbaudīti banku krīzes reaģēšanas plāni, komunikācija ar ieinteresētajām personām, pakalpojumu analīze un riska mazināšanas pasākumi. Atkopes spēju jomā tika novērtēta datu atjaunošana, sadarbība ar trešajām personām un nākotnes noturības uzlabojumi. ECB turpinās darboties kopā ar bankām, lai stiprinātu to kibernoturību, un pievērsīs galveno uzmanību darbības nepārtrauktībai, komunikācijai un atkopes plāniem. No bankām tiek gaidīts, lai tās sasniegtu atkopes mērķus, novērtētu atkarību no trešajām personām un labāk prastu aplēst kiberuzbrukumu nodarītos zaudējumus.

1.3. Nozīmīgu iestāžu tiešā uzraudzība

1.3.1. Neklātienes uzraudzība un SREP reforma

Kredītiestāžu tiešās uzraudzības uzmanības centrā ir risku identificēšana un novēršana, lai nodrošinātu, ka bankas saglabā noturību un tiek efektīvi pārvaldītas arvien sarežģītākā vidē. Līdzīgi arī uzraudzības pieeja jāpielāgo mainīgajai videi, lai nosargātu finanšu stabilitāti.

ECB uzdevuma rūpēties par banku drošuma un stabilitātes saglabāšanu ietvaros banku sektora noturības stiprināšana nozīmē to, ka vajadzīga saskaņota un aktīva pieeja, kas novērš sadrumstalotību.

Šajā kontekstā ECB Uzraudzības valde nolēma īstenot uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa reformu, lai padarītu tās veikto uzraudzību efektīvāku, iedarbīgāku un intruzīvāku. Vienlaikus tā apņēmās arī pielāgot un saskaņot pati savu uzraudzības novērtēšanas metodoloģiju. Tāpēc ECB pasūtīja neatkarīgiem ekspertiem veikt SREP pārbaudi^[22]. SREP reformā tika ņemti vērā šīs neatkarīgo ekspertu veiktās pārbaudes secinājumi, un tā kopš 2024. gada tiek pakāpeniski īstenota.

Reformētais SREP garantēs to pašu uzraudzības rūpīguma līmeni, bet ar optimizētu laika plānojumu un iekšējiem procesiem, kā arī labāk koncentrētiem pasākumiem, tādējādi vēl vairāk uzlabojot SREP efektivitāti.

Gaidāms, ka reforma tiks pilnībā īstenota līdz 2026. gadam.

SREP reformas galvenie mērķi^[23] ir šādi.

• Riska novērtējumu fokusēšana: palielināt uzraugiem piešķirto elastīgumu prioritāšu noteikšanā un to veiktajos novērtējumos koncentrēt uzmanību uz dotā daudzgadu perioda galvenajiem riskiem. Uzraugi izmantos daudzgadu novērtējuma stratēģiju, kas tiem ļaus veikt padziļinātu pārbaudi par visiem būtiskajiem riskiem daudzgadu periodā, nevis pārbaudīt katru atsevišķo risku katru gadu. Šī elastīgā pieeja ļaus KUK efektīvāk iedalīt resursus.
• Labāka uzraudzības darbību integrācija: stiprināt klātienes pārbaužu, padziļinātās analīzes un horizontālo tematisko pārbaužu plānošanas integrāciju, lai sniegtu strukturētu un visaptverošu priekšstatu par banku riskiem. Uzlabojot uzraudzības darbību plānošanas procesu, tiek maksimāli palielināta sinerģija, un bankas iegūst skaidrāku izpratni par uzraudzības prioritātēm.
• Visas uzraudzības rīkkopas izmantošana: pieļaut efektīvāku un savlaicīgāku eskalāciju^[24], ja nepilnības netiek ātri novērstas. Šeit ietilpst saistošas kvalitatīvas prasības un vajadzības gadījumā – piespiedu izpildes un sankciju pasākumi.
• Komunikācijas pastiprināšana: sakārtot SREP rezultātus, koncentrējoties tikai uz galvenajiem riskiem un uzraudzības gaidām. Ja novērtējumi parāda to, ka bankas riska profilā nav notikušas būtiskas pārmaiņas, SREP lēmumus var atjaunināt retāk nekā reizi gadā.
• Metodoloģijas stabilizēšana: vienkāršot uzraudzības metodoloģiju un to stabilizēt, ļaujot uzraugiem koncentrēties uz jauniem jautājumiem un jaunākajiem riskiem. Viens no šādiem piemēriem ir 2. pīlāra prasību metodoloģijas pārskatīšana ar mērķi padarīt pieeju intuitīvāku un mazināt procedūru sarežģītību. Vienlaikus šīs pārskatītās pieejas mērķis ir pastiprināt pamatīgumu, nodrošinot, ka 2. pīlāra prasības joprojām ir stingri piesaistītas pamatīgiem uzraudzības riska novērtējumiem, kas veikti SREP ietvaros, kā arī koncentrētas uz riskiem, kuri nav aptverti 1. pīlārā, tādējādi nodrošinot to, ka riski netiek ņemti vērā divreiz.
• Labāka IT sistēmu un datu analītikas izmantošana: ECB digitālā darba kārtība paredz investīcijas IT sistēmās un datu analītikā 2024.–2028. gadā, iekļaujot tādas progresīvas tehnoloģijas kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts, lai atbalstītu uzraugus ikdienas uzdevumos, tādējādi uzlabojot efektivitāti, piekļuvi datiem, riska analīzi, lēmumu pieņemšanas konsekvenci un kopējo sadarbību.

Šo pārmaiņu mērķis ir stiprināt Eiropas banku uzraudzību, padarot procesus mērķtiecīgākus, efektīvākus, paredzamākus un pārredzamākus. SREP tiks racionalizēts un ciešāk pieskaņots reāllaika uzraudzībai, ļaujot ātrāk un efektīvāk reaģēt uz jaunākajiem riskiem. Veicinot uzraudzības kultūru, kurā prioritāte noteikta nozīmīgām ievainojamībām un veicināta savlaicīga un izlēmīga rīcība, šo uzlabojumu mērķis ir stiprināt uzraudzības darbību iedarbīgumu un konsekvenci.

1.3.1.1. Uz risku balstīta pieeja

2024. gadā ECB turpināja īstenot savu riska tolerances regulējumu, kas tika ieviests 2023. gadā, un tādējādi dažādās uzraudzības metodoloģijas jomās ieviesa vairāk uz risku balstītu iezīmju un elastības. Riska tolerances regulējums ļauj uzraugiem noteikt par prioritāti kritiskās riska jomas, ļaujot uzraudzībai būt intruzīvai, kur tas visvairāk vajadzīgs, un pilnībā izmantojot uzraudzības instrumentu klāstu gadījumos, kad bankas neatbilst ECB uzraudzības gaidām.

Riska tolerances regulējums atvieglo uzraudzības prioritāšu ieviešanu stratēģiskajā plānošanā un ikdienas uzraudzībā. Šajā nolūkā tas apvieno Uzraudzības valdes lejupējus norādījumus par prioritizētajiem riskiem un ievainojamības aspektiem ar augšupējiem katras bankas būtiskuma novērtējumiem. Augšupējie novērtējumi efektīvi papildina lejupējos norādījumus, jo dažām uzraudzītajām iestādēm jārisina konkrētajai iestādei raksturīgas problēmas, kas ietekmē dažādiem riskiem noteikto riska tolerances līmeni un kas tādējādi ietekmē arī uzraudzības uzmanības centrā esošos jautājumus.

Riska tolerances regulējumu kā instrumentu izmanto KUK un horizontālās darbības veicošie nodaļu uzraugi, lai piešķirtu prioritātes savām darbībām un attiecīgi pastiprinātu galvenajiem uzraudzības riskiem pievērsto uzmanību. Tas nodrošina KUK lielāku elastību darbā ar nebijušiem un jauniem riskiem.

1.3.1.2. Samērīguma princips

KUK veiktajās darbībās tiek ievērots samērīguma princips, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras NI lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, riskiem un sarežģītības. Tāpēc KUK, kas uzrauga lielākas un riskantākas NI, vidēji plāno lielāku darbību skaitu.

2024. gadā veikto darbību skaits bija nedaudz mazāks, nekā sākotnēji bija plānots gada sākumā. Tas galvenokārt saistīts ar dažu administratīvo uzdevumu atcelšanu gada laikā un atbilst iepriekšējiem gadiem.

1.3.1.3. Uzraudzības plānošana un darbības

Uzraudzības plānošanas procesā ievēro konsekventu un integrētu pieeju, saskaņā ar kuru horizontālo darbību, klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu analīzes, kā arī citu uzraudzības darbību plānošanas pamatā ir uzraudzības prioritātes.

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, dažādas ECB darbības jomas, plānojot savas darbības, cieši sadarbojas, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības prioritātes, konkrētām bankām raksturīgos riskus un riska tolerances regulējumu. Šī plānošana ietver to uzraudzīto iestāžu izlases veidošanu, kurām būs jāpiedalās šajās horizontālajās darbībās un klātienes pārbaudēs. Tāpat kā iepriekšējos gados klātienes pārbaudēm tika piemērota kampaņu pieeja (sk. 1.3.5. iedaļu). Šā procesa rezultāts ir atspoguļots to darbību plānošanā, kuras katra KUK īsteno attiecībā pret tās uzraudzīto iestādi. Ņemot vērā to, ka šī plānošana ieņem nozīmīgu vietu KUK komunikācijā ar uzraudzīto iestādi, šīm bankām arī tiek darīts pieejams vienkāršots darbību plāns, kas apraksta uzraudzītās darbības, kurās nepieciešama uzraudzīto iestāžu iesaistīšanās vai ieguldījums.

Pamatojoties uz samērīguma principu, neklātienes darbību plāni ietver: 1) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP); 2) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējumu); 3) KUK plānotās papildu darbības, lai darbību plānošanu vēl vairāk pielāgotu uzraudzītās grupas vai iestādes specifiskajām iezīmēm (piemēram, banku uzņēmējdarbības modeļa vai pārvaldības struktūras analīzi).

1.3.1.4. Uzraudzības pasākumi

Uzraudzības pasākumi^[25] ir viens no regulāru klātienes un neklātienes uzraudzības darbību svarīgākajiem rezultātiem. Tie detalizēti nosaka uzraudzīto iestāžu veicamos soļus, lai novērstu nepilnības. Par šo pasākumu savlaicīgas un efektīvas īstenošanas monitorēšanu atbild KUK. 2024. gadā svarīgākais uzraudzības pasākumus noteicošais faktors bija klātienes darbības – klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīze (ko galvenokārt veica klātienē) veidoja 55 % kopējo pasākumu. Tāpat kā 2023. gadā lielākais jauno uzraudzības pasākumu skaits (40 %) bija saistīts ar kredītrisku (1. att.).

1. attēls

Uzraudzības pasākumi

a) Katru gadu reģistrēto pasākumu skaits

b) Pasākumi darbību dalījumā	c) Pasākumi riska kategoriju dalījumā

1.3.1.5. SREP horizontālā analīze

2024. gada 17. decembrī ECB publicēja 2024. gada SREP rezultātus. Tie aprakstīja norises saistībā ar SREP vērtējumiem un 2. pīlāra kapitāla prasībām un norādēm, kā arī sniedza dziļāku analīzi par atsevišķām riska jomām. Ar attiecīgo NI atļauju ECB nodrošināja piekļuvi banku konkrēto 2. pīlāra prasību datiem par 2025. gadu, t. sk. datiem par prasībām, ko izmanto pārmērīgas sviras riska novēršanai.

Kopējais SREP vērtējums saglabājās stabils (2.6) – 11 % banku vērtējums pasliktinājās, bet 15 % banku tas uzlabojās. Kopējās kapitāla prasības un norādes nedaudz palielinājās, sasniedzot 15.6 % no riska svērtajiem aktīviem (2023. gadā – 15.5 %), bet 2. pīlāra prasību mediāna bija 2.2 %, kas arī bija stabils rādītājs salīdzinājumā ar 2023. gadu.

2024. gadā SREP parādīja, ka kopumā eurozonas bankas joprojām ir noturīgas un to kapitāla un likviditātes pozīcijas ir stabilas. Nākotnē bankām būs jāpielāgojas mainīgajai videi. Tāpēc bankām, lai uzturētu savu uzņēmējdarbību, jāsaglabā modrība un piesardzība. Pašreizējais labais pelnītspējas līmenis sniedz bankām iespēju stiprināt to noturību.

1.3.2. Trešo valstu banku uzraudzība

ECB 2024. gadā pārraudzīja 14 eurozonā izvietotus trešo valstu banku meitasuzņēmumus, kuru kopējie aktīvi kopā veido 1.8 trilj. euro (7 % no ECB banku uzraudzībai pakļauto banku kopējiem aktīviem). 2024. gada 3. ceturksnī to tirdzniecības portfeļu kopējā vērtība bija 780 mljrd. euro (21 % no ECB banku uzraudzībai pakļauto banku kopējiem tirdzniecības portfeļu finanšu aktīviem), savukārt turēto aktīvu kopējais apjoms bija 15.5 trilj. euro (37 % no ECB banku uzraudzībai pakļauto banku kopējiem turētajiem aktīviem).

Trešo valstu banku meitasuzņēmumos veiktās uzraudzības darbības pamatā noteica ECB uzraudzības prioritātes 2023.–2025. gadam. Papildus tam ECB īstenoja vairākas mērķorientētas iniciatīvas, t. sk. pēc nodaļu kartēšanas pārbaudes (ECB 2023. gada pārskata par uzraudzības darbību 2. ielikums) izstrādāto īstenošanas plānu izpildes monitoringu un vairākas padziļinātas pārbaudes par korporatīvajiem un investīciju bankas pakalpojumiem un tirgotāju kontroles mehānismiem, kuru mērķis bija pievērsties augošajām bažām tādās būtiski svarīgās jomās kā tirdzniecības darījumi un kreditēšana.

ECB veica darbu trešo valstu banku meitasuzņēmumos arī saistībā ar Kapitāla prasību direktīvas VI 21.c panta īstenošanu (spēkā ar 2027. gada 11. janvāri), kas nosaka prasību trešo valstu grupām dibināt fizisku klātbūtni ES, ja tās veic darbības, kas ietver noguldījumu pieņemšanu un aizdevumu un garantiju piešķiršanu. Šādas prasības var būtiski ietekmēt trešo valstu banku meitasuzņēmumu aizdevumu grāmatošanas modeļus. Sarežģījumus trešo valstu banku meitasuzņēmumu uzraudzībā rada arī tas, ka tie ir pilnībā mātesuzņēmumu īpašumā, un mātesuzņēmumu stratēģijas un iekšējās politikas ne vienmēr atbilst ES noteikumiem vai ECB uzraudzības gaidām. Tāpēc uzraugiem šie sarežģījumi un atšķirības jāņem vērā, bet vienlaikus jānodrošina pilna atbilstība standarta prasībām. Šādos apstākļos ECB arī pastiprināja savu regulāro divpusējo informācijas apmaiņu ar banku uzraugiem ārpus Eiropas, kuri atbild par trešo valstu banku pārraudzību, piemēram, ar Federālo rezervju sistēmu un Apvienotās Karalistes Prudenciālā regulējuma iestādi.

1.3.3. To iestāžu uzraudzība, kuras veic darbības Krievijā

Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, ECB ir aktīvi iesaistījusies dialogā ar tām nedaudzajām uzraudzītajām iestādēm, kuras darbojas Krievijas tirgū, vajadzības gadījumā ir īstenojusi konkrētus pasākumus un cieši monitorējusi situāciju. Visu 2024. gadu bankas turpināja samazināt savu darbību un īstenot savas izejas un darbības izbeigšanas stratēģijas. Kopumā laikā no 2023. gada beigām līdz 2024. gada 3. ceturksnim NI samazināja savus riska darījumus ar Krieviju par 5.6 %^[26], tādējādi pakāpeniski ierobežojot savu riska darījumu līmeni kopš kara sākuma.

Vajadzības gadījumā ECB veica pasākumus, lai risinātu situāciju konkrētās NI nolūkā mazināt darbības, reputācijas, atbilstības un finanšu riskus saistībā ar uzņēmējdarbību Krievijā. Daži no šiem pasākumiem ietvēra ierobežojumus kreditēšanai un noguldījumu pieņemšanai Krievijā, kā arī līdzekļu izvietošanai finanšu iestādēs, kuru domicils ir Krievijā. Turklāt ECB paredz, ka samazināsies no Krievijas izejošie maksājuma darījumi, kā arī pārrobežu aizdevumi klientiem, kuru domicils ir Krievijā.

MNI pieņēma dažādas stratēģijas riska darījumu samazināšanai, un to darīja arī NI. Vairākas MNI slēdza savus meitasuzņēmumus Krievijā, samazināja riska darījumus bilancē un finanšu darījumus, kas saistīti ar Krievijas tirgu. Dažos gadījumos MNI pilnībā aizgāja no Krievijas tirgus, beidzot darbību un atsakoties no banku darbības licencēm. Pavisam nedaudzos gadījumos Krievijas īpašumā esošas MNI nopietni ietekmēja starptautiskās sankcijas, kas faktiski piespieda tās aiziet no tirgus.

Ņemot vērā augošo spriedzi attiecībās ar Krieviju, finanšu tirgus infrastruktūras ar banku darbības licenci savā būtībā saglabā jutīgumu pret ģeopolitiskajiem riskiem. Šie riski ietver juridiskās un atbilstības problēmas saistībā ar starptautiskajām sankcijām pret Krieviju. Lai orientētos sarežģītajā un mainīgajā starptautiskajā finanšu vidē un norisēs saistībā ar ģeopolitisko spriedzi, finanšu tirgus infrastruktūrām jāturpina pieņemt un pildīt stabilas riska mazināšanas stratēģijas, bet uzraugiem vienlaikus jāturpina cieši sekot līdzi šim procesam.

1.3.4. Tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana

Tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana ir svarīga pārstrādātā Bāzele III regulējuma sastāvdaļa. To veido 1. pīlāra kapitāla prasību pamatīga pārstrādāšana attiecībā uz tirgus risku, kuras pamatā ir 2007./2008. gada lielās finanšu krīzes laikā gūtās mācības, un tās mērķis ir samazināt līdzīgu notikumu iespējamību un ietekmi nākotnē. Konkrētāk, tiek ieviesti stingrāki noteikumi aktīvu klasificēšanai tirdzniecības portfelī vai ārpus tā, alternatīva standartizētā pieeja, kas ir jutīgāka pret risku, bet vienlīdz arī sarežģītāka nekā pašreizējā standartizētā pieeja, un papildu prasības iekšējo modeļu izmantošanai.

2024. gadā ECB par šo tematu veica neklātienes mērķpārbaudi un vairākas klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīzi. Alternatīvās standartizētās pieejas mērķpārbaudē, izmantojot uz risku balstītu 30 banku izlasi, tika novērtēts gatavības līmenis. Tika secināts, ka, kopš 2021. gadā šo pieeju sāka izmantot datu sniegšanā, bankas panākušas pietiekamu progresu šīs jaunās pieejas sagatavošanā un īstenošanā attiecībā pret kapitāla prasībām. Tomēr vairāk tehniskā ziņā tika konstatētas arī nepilnības, un tādas tika konstatētas arī saistībā ar neatkarīgajām pārbaudēm un tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas ietvaros izmantotās alternatīvās standartizētās pieejas iekļaušanu vadības ziņojumos.

Turklāt dažās klātienes pārbaudēs, kurās tika vērtēta alternatīvās standartizētās pieejas īstenošana, tika konstatētas konkrētu banku pieļautās nepilnības pamatā esošajos aprēķinos, darbības procesos un datu pārvaldībā, kā arī otrās un trešās aizsardzības līnijas iesaistīšanā. Pirmās divas klātienes pārbaudes par alternatīvo standartizēto pieeju tika veiktas 2023. gadā, savukārt vēl viena pārbaude notika 2024. gadā. 2025. gada uzraudzības pārbaužu programmā plānots veikt piecas šādas pārbaudes.

2024. gadā, pamatojoties uz banku pieteikumiem alternatīvās standartizētās pieejas izmantošanai, ECB pabeidza triju iekšējo modeļu analīzi, lai sagatavotu attiecīgos uzraudzības lēmumus. Galvenie konstatējumi aprakstīti 1.3.5.2. iedaļā.

Eiropas Komisija 2024. gada 24. jūlijā pieņēma deleģēto aktu, ar kuru par vienu gadu (t. i., līdz 2026. gada 1. janvārim) tika atlikta Bāzele III paredzētās tirdzniecības portfeļa standartu fundamentālās pārskatīšanas piemērošana ES banku pašu kapitāla prasību aprēķinam attiecībā uz tirgus risku. Nepārtraukts uzraudzības darbs šajā jomā, t. sk. KUK pēcpārbaudes, nodrošinās tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas raitu īstenošanu.

1.3.5. Klātienes uzraudzība

Saskaņā ar VUM regulu^[27] ECB īsteno tās uzraudzīto iestāžu pārraudzību gan klātienes, gan neklātienes uzraudzības veidā, un abu veidu apvienojuma mērķis ir nodrošināt detalizētu un pamatīgu tās uzraudzīto iestāžu uzņēmējdarbības analīzi. Klātienes uzraudzība tiek veikta klātienes pārbaudēs (KP), kas ir padziļinātas riska, riska kontroles mehānismu un pārvaldības pārbaudes, vai iekšējā modeļa analīzes (IMA) veidā, kas ir padziļināts novērtējums par pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantotajiem iekšējiem modeļiem, sevišķi attiecībā uz metodoloģiju, ekonomisko atbilstību, risku, riska kontroles mehānismiem un pārvaldību.

2024. gadā NI tika sāktas 165 KP un 78 IMA. Līdzīgi iepriekšējo gadu tendencei vairākumu KP un IMA veica, pamatojoties uz hibrīddarba pieeju. Turklāt ECB veica visaptverošu augsta sviras rādītāja finansējuma portfeļa pārbaudi vairākās bankās^[28], lai palīdzētu uzlabot aizdevumu ar augstu sviras rādītāju riska vadību.

2024. gadā veiktās KP aptvēra tādas jomas kā kredītrisks, pārvaldība, IT risks, procentu likmju risks un kredītriska starpības risks netirdzniecības portfelī (IRRBB/CSRBB), un dažas pārbaudes aptvēra arī likviditātes risku, uzņēmējdarbības modeli un pelnītspēju, likviditātes un finansējuma risku, kapitāla pietiekamību, tirgus risku un darbības risku. KPV riski tika novērtēti gan specializētās KP, gan citās riska jomās, sevišķi kredītriska jomā, veikto pārbaužu ietvaros.

2024. gadā veiktās IMA aptvēra tādas jomas kā jaunāko Eiropas Banku iestādes (EBI) standartu un pamatnostādņu īstenošana, tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana un ar iepriekšējām IMA saistīto pienākumu īstenošana.

2. attēls

2022., 2023. un 2024. gadā sāktās klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīze

(pārbaužu skaits)

1.3.5.1. Galvenie konstatējumi klātienes pārbaudēs

Kredītriska jomā nopietni trūkumi tika konstatēti saistībā ar banku spēju pienācīgi kvantificēt paredzamos kredītzaudējumus no ienākumus nesošiem aizdevumiem, īpaši ņemot vērā pieaugušo makroekonomisko nenoteiktību. Paredzamo kredītzaudējumu modeļi nebija pienācīgi piemēroti, lai ņemtu vērā uz nākotni vērstu informāciju. Tika atklātas nepilnības saistību neizpildes varbūtības un saistību nepildīšanas zaudējumu modeļos. Lai gan tika konstatētas ļoti dažādas prakses, vairākās bankās regulējums būtiska kredītriska kāpuma gadījumiem tika atzīts par neatbilstošu savlaicīgai aizdevumu pārcelšanai uz 2. posma kredītiem saskaņā ar 9. SPFS.

Tā kā bankas samērā lēni atzina apstākļu pasliktināšanos finanšu tirgos, īpaši jutīgajos nekustamā īpašuma nozares segmentos, tika veikti vairāki konstatējumi saistībā ar nodrošinājuma vērtēšanas procesu uzbūvi un īstenošanu. KP joprojām tika konstatēti trūkumi riska vadības procesos, nepilnības riska stratēģijā, vēlmē uzņemties risku un kredītu piešķiršanas procesā, kā arī trūkumi saistībā ar riska uzraudzību un pārskatītu aizdevumu un aizdevumu, kuros netiek pildītas saistības, pienācīgu identificēšanu. Dažos gadījumos šos konstatējumus izraisīja bažas par banku pārvaldības regulējumu, kas kavē pienācīgu risku vadību.

Tirgus riska jomā galvenās nepilnības bija saistītas ar novērtējuma riska un darījuma partnera riska identificēšanu, mērīšanu un vadību. Konkrētāk, novērtējuma riska sakarā nepilnības tika konstatētas regulatīvo un grāmatvedības rezervju aprēķinos, kuras iestādes tur, lai ņemtu vērā novērtējuma nenoteiktību. Vairāki trūkumi tika konstatēti arī saistībā ar darījuma partnera kredītrisku, īpaši saistībā ar darījuma partnera kredītriska rādītāju (potenciālais nākotnes riska darījums, stresa testi) modelēšanu un validāciju, limitu noteikšanu un monitoringu, kā arī nodrošinājuma pārvaldību.

Likviditātes riska jomā nopietnākie konstatējumi attiecās uz nepilnībām saistībā ar riska mērīšanu un monitorēšanu, t. sk. kvantificēšanas metodoloģijas trūkumiem, problēmām ar datu precizitāti un pilnīgumu un likviditātes stresa testa scenāriju izstrādes nepilnībām. Tika konstatētas arī nopietnas problēmas saistībā ar regulatīvajiem pārskatiem, kā arī likviditātes seguma rādītāja un neto stabila finansējuma rādītāja aprēķiniem. Tika atklātas nopietnas problēmas arī saistībā ar nepietiekami efektīvu organizatorisko regulējumu likviditātes riska vadības jomā, kā arī ar finansējuma plāna un likviditātes riska stratēģijas savstarpēju nesaskaņotību.

IRRBB jomā vairākums kritisko konstatējumu attiecās uz IRRBB novērtēšanas un monitorēšanas nepilnībām, t. sk. neatbilstošām kvantificēšanas metodēm un nepietiekamu galveno modeļa pieņēmumu stabilitāti, novecojušiem datiem, vājām IT sistēmām un vāju modeļa risku regulējumu. Citi nopietni konstatējumi atklāja IRRBB vadības profila un stratēģijas nepietiekamu formalizāciju, kā arī riska vadības struktūras nepietiekamo iesaistīšanās līmeni IRRBB riska pārvaldības procesu definēšanā un monitorēšanā.

Uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspējas jomā nopietnākie konstatējumi bija saistīti ar produktu cenas noteikšanas regulējumu, metodoloģijām un monitoringu – šīs tēmas bija vairāku 2024. gadā veikto KP uzmanības centrā. Citos nopietnos konstatējumos tika atklātas nepilnības ienākumu un izmaksu sadalījumā, pelnītspēju noteicošo aspektu analīzē, kā arī pieņēmumos un jutīguma analīzē, kas izmantoti banku uzņēmējdarbības plānu finanšu prognozēs.

Saistībā ar uzņēmējdarbības modeļiem un pelnītspēju KP par banku digitālo pārveidi^[29] tika atklātas nepilnības stratēģiskajā vadībā, pārmaiņu vadībā un monitorēšanā. Papildus tam tika konstatētas problēmas saistībā ar ienākumu un izmaksu sadalījumu, galveno snieguma rādītāju regulējumu, prognozēšanas un budžeta plānošanas procesiem.

Klimata riska jomā, kurš ir citu esošo riska kategoriju (piemēram, uzņēmējdarbības modeļa vai kredītriska) noteicošais faktors, KP atklāja nepilnības riska identificēšanā, būtiskuma novērtējumos, monitoringā un klimata risku atspoguļošanā banku uzņēmējdarbības stratēģijās. Turklāt citi nopietni konstatējumi atklāja nepilnības saistībā ar klimata riska integrēšanu kredītu piešķiršanas procesos un attiecīgajos iekšējās kontroles mehānismos.

Iekšējās pārvaldības un ar to cieši saistītu tematu jomā nopietnākie konstatējumi attiecās uz 1) riska datu apkopošanu un ziņošanu par tiem saistībā ar nepietiekami visaptverošu pārvaldības regulējumu, neatbilstošu datu arhitektūru un IT infrastruktūru, kas izraisa datu kvalitātes pārvaldības nepilnības; 2) visu iekšējās kontroles funkciju neatkarību, darbības jomu un resursiem un 3) ārpakalpojumu darbībām, t. sk. neatbilstošu riska novērtējumu lēmumu pieņemšanā par ārpakalpojumiem, kā arī trūkumiem ārpakalpojumā nodoto pakalpojumu riska vadībā un monitoringā, sevišķi saistībā ar IT pakalpojumiem. Šie konstatējumi lika uzraugiem noteikt iekšējās pārvaldības nepilnību novēršanu par vienu no uzraudzības prioritātēm.

ICAAP jomā nopietnākie konstatējumi atklāja 1) nekonsekventu iekšējo kvantificēšanas metodoloģiju un pieņēmumus par kredītrisku un tirgus risku, 2) nepilnības kvantificēšanas metodoloģijas iekšējā validācijas procesā un 3) neatbilstošu metodoloģiju būtisko risku identificēšanai riska identificēšanas procesa ietvaros.

Regulatīvā kapitāla (1. pīlārs) aprēķina jomā galvenie konstatējumi attiecās uz 1) neatbilstoši noteiktām riska pakāpēm riska darījumiem, kā rezultātā riska svērtie aktīvi novērtēti pārāk zemu, īpaši kredītriska ziņā, jo nav pareizi noteiktas riska darījumu kategorijas un nodrošinājuma vērtības, un 2) nepietiekamu kontroles regulējumu attiecībā uz kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķināšanas procesu.

Ar IT risku nesaistīta darbības riska jomā nopietnākie konstatējumi attiecās uz 1) risku mērīšanu un vadību, t. sk. nepilnībām darbības riska datu vākšanas procesā, neatbilstošu riska profilaksi un novēršanu darbības riska notikumu gadījumā, un 2) riska identificēšanu, it īpaši – būtisku darbības risku neatbilstošu aptvērumu un definīciju.

IT riska sakarā nopietnākie konstatējumi tika veikti IT drošības un kiberdrošības pārvaldības jomā, it īpaši saistībā ar kiberdrošības aizsardzības un noteikšanas spējām. Vienlaikus KP joprojām tika konstatētas nepilnības saistībā ar pārvaldības regulējumu, IT darbības nepārtrauktības pārvaldību un IT aktīvu pārvaldību. Liels skaits pārējo nopietno konstatējumu attiecās uz banku IT operācijām. Turklāt svarīga uzraudzības darba joma joprojām bija trešo personu riska vadība^[30], un liels skaits konstatējumu attiecās uz IT ārpakalpojuma līgumiem. Tāpat kā iepriekšējā gadā, 2024. gadā ECB veica liela IKT pakalpojumu sniedzēja – trešās personas – specializētu pārbaudi^[31].

Visbeidzot, konstatējumi atklāja būtiskas nepilnības pārbaudītajās bankās dažādās riska vadības jomās. Tās liecināja par nepieciešamību veikt turpmākus uzlabojumus riska kvantificēšanā, pārvaldības regulējumā un iekšējās kontroles mehānismos, lai veidotu pamatīgāku un noturīgāku banku sektoru. Šo un citu jautājumu risināšana būs ļoti svarīga, lai bankas varētu labāk pārvarēt nākotnes nenoteiktības aspektus, īpaši ņemot vērā ilgstoši spēcīgo ģeopolitisko spriedzi un tās ietekmi uz makroekonomisko perspektīvu.

1.3.5.2. Galvenie iekšējo modeļu analīzē veiktie konstatējumi

Iekšējo modeļu analīzē tiek novērtēts, vai iekšējie modeļi, ko bankas izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, atbilst tiesību aktu un regulatīvajām prasībām. IMA var sākt vai nu pēc bankas ierosinājuma (šādos gadījumos: sākotnējā modeļa apstiprināšana, būtiskas modeļa pārmaiņas, modeļa paplašināšana, modeļa ieviešana, pastāvīga daļēja izmantošana vai pāreja uz mazāk sarežģītu pieeju modelī), vai pēc ECB iniciatīvas.

2021. gada aprīlī pabeigtā iekšējo modeļu mērķpārbaude (TRIM) bija ECB banku uzraudzības lielākais pasākums ar mērķi saskaņot uzraudzības pieeju iekšējiem modeļiem un panākt to atbilstību pastāvošajiem noteikumiem. Kopš tā laika ECB banku uzraudzības uzmanība galvenokārt bijusi pievērsta tādu NI pieprasīto modeļu pārmaiņu novērtēšanai, kuras bija saistītas vai nu ar nepieciešamību izpildīt jaunās regulatīvās prasības, ko noteica, piemēram, uz iekšējiem reitingiem balstītās (IRB) pieejas regulatīvā pārskatīšana (EBI "IRB korekciju programma"), vai arī ar TRIM laikā konstatēto nepilnību labošanu. Viens no TRIM galvenajiem mērķiem bija samazināt nevēlamu (t. i., tādu, kas nav balstīta uz risku) dažādību to modeļu rezultātos, kurus NI izmanto 1. pīlāra regulatīvā kapitāla prasību aprēķinos, un tādējādi veicināt uzticēšanos iekšējo modeļu izmantošanai.

Turklāt jaunie detalizētāk izstrādātie un stingrākie standarti, kas izriet no EBI noteikumiem un ES regulām, nozīmē, ka bankām ir grūtāk nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, it īpaši attiecībā uz maza apjoma portfeļiem un/vai portfeļiem ar ierobežotu reprezentatīvu datu apjomu. Šajā kontekstā ECB gaida, ka bankas veiks pamatīgu savas IRB modeļa kopainas novērtēšanu, lai to racionalizētu. Šajā novērtējumā būtu jāņem vērā galīgo Bāzeles III standartu īstenošana, bankas darbības kapacitāte ieviest vai uzturēt IRB modeļus, kā arī ar to saistītās izmaksas, un šo modeļu piemērotība dažādiem portfeļiem (piemēram, reprezentatīvu datu minimuma pieejamība).

Šajā sakarā vairāk nekā 90 % IMA 2024. gadā tika sāktas pēc banku pieprasījuma novērtēt modeļa pārmaiņas, sākotnējā modeļa apstiprināšanu vai modeļa paplašināšanu. Līdzīgi kā 2023. gadā, pēc ECB iniciatīvas sākto IMA skaits bija aptuveni 5 %. ECB saņēma un novērtēja arī daudzus pieteikumus saistībā ar vēlmi pāriet uz mazāk sarežģītu pieeju izmantošanu, kas notika atbilstoši plašākām iniciatīvām, kuras tika veiktas ar mērķi vienkāršot iekšējā modeļa kopainu, kā aprakstīts iepriekš.

2024. gadā veiktās IMA atklāja vairākas nepilnības, un katrā IMA vidēji tika konstatēts 20 nepilnību, no kurām 1/3 bija ļoti nopietnas.^[32]

Aplūkojot tikai procedūras aspektus saistībā ar kredītriska IRB modeļiem, tika konstatēts, ka aptuveni 1/3 problēmu bija ļoti nopietnas un aptuveni puse no tām bija saistītas ar nepilnībām IT infrastruktūrā un saistību neizpildes definēšanā. Aptuveni 1/3 no saistību neizpildes varbūtības modelēšanas un saistību neizpildes zaudējumu modelēšanas jomā atklātajām problēmām bija ļoti nopietnas. Saistību neizpildes varbūtības modelēšanas jomā aptuveni puse konstatējumu attiecās uz riska kvantificēšanu un piesardzības rezerves aprēķināšanu. Saistību neizpildes zaudējumu modelēšanas jomā bažas galvenokārt radīja riska kvantificēšana, kā arī reitinga sistēmas struktūra.^[33] Jomās, kurās nopietno konstatējumu bija daudz, ECB nodrošināja papildu skaidrojumu 2024. gada februārī publicētajos pārskatītajos norādījumos par iekšējiem modeļiem.

Pārskata periodā tika veikts nedaudz pārbaužu saistībā ar tirgus risku, jo ir gaidāmas jaunas prasības, kas izriet no tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas. Veicot sākotnējā modeļa apstiprināšanas pārbaudes saskaņā ar šīm jaunajām prasībām, galvenās nepilnības tika konstatētas dažos jauno pieeju veidojošos elementos, piemēram, saistībā ar riska faktoru modelēšanas iespējamības novērtējumu, stresa scenāriju riska mērīšanas metodēm un modeļa procesiem. Tā kā tika veikts ļoti maz darījuma partneru riska IMA, attiecīgie konstatējumi nav koncentrēti konkrētās jomās.

1.4. ECB veiktā mazāk nozīmīgu iestāžu pārraudzība un netiešā uzraudzība

1.4.1. Mazāk nozīmīgu iestāžu sektora struktūra

MNI skaits augstākajā konsolidācijas līmenī 2024. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 1912 iestādēm (2023. gada beigās – 1932 MNI). 77 % no visām Eiropas MNI atrodas Vācijā un Austrijā. 2024. gadā strukturālās pārmaiņas MNI sektorā pārsvarā bija saistītas ar 43 iestāžu apvienošanos, no kurām vairākums bija iedibinātas Vācijā. Tika anulētas četras banku darbības licences un izsniegtas četras jaunas licences.

Lai gan MNI sektoru veido samērā dažādi un dažreiz ļoti specializēti uzņēmējdarbības modeļi, noteicošais komponents joprojām bija privātpersonu un MVU, kā arī patēriņa kreditētāji. Bieži vien tās ir reģionālas krājbankas un/vai kooperatīvās bankas, no kurām daudzas ir institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces, un vairākums no tām atrodas Vācijā un Austrijā. Kopumā salīdzinājumā ar NI MNI darbība un/vai produkti joprojām vairāk koncentrēti noteiktos reģionos.

Neraugoties uz kopumā sarūkošo MNI skaitu, šis sektors joprojām veidoja nozīmīgu Eiropas banku sektora daļu (aptuveni 15.5 % no kopējiem banku darbības aktīviem, neietverot finanšu tirgus infrastruktūras). Tomēr MNI aktīvu īpatsvars attiecīgo valstu kopējos banku darbības aktīvos būtiski atšķiras, liecinot par strukturālām atšķirībām dalībvalstīs. Austrijā, Vācijā, Luksemburgā un Maltā MNI veidoja vairāk nekā 1/3 vietējā banku sektora turējumā esošo aktīvu kopapjoma, turpretī vairākumā citu valstu MNI sektors ir samērā neliels. Piemēram, Beļģijā, Francijā un Grieķijā šis sektors veido tikai attiecīgi 4.4 %, 1.9 % un 4.8 % no kopējiem banku darbības aktīviem. Detalizēta informācija atrodama 2024. gada pārskatā par MNI uzraudzību.

3. attēls

Mazāk nozīmīgu iestāžu uzņēmējdarbības modeļu klasifikācija

(%)

1.4.2. Atsevišķas pārraudzības darbības

Straujais 2023. gadā vērotais procentu likmju kāpums noteica banku pelnītspējas būtisku palielināšanos 2024. gadā. Tomēr šo izaugsmi pavadīja nenoteiktība, it īpaši saistībā ar pakļautību ģeopolitiskajiem riskiem, un vēl nozīmīgāk – nekustamā īpašuma riska darījumiem, sevišķi tiem, kas saistīti ar komerciālo nekustamo īpašumu. INK īpatsvara kāpums MNI aizdevumu portfeļos līdz 2.5 % 2024. gada 2. ceturksnī, pārsniedzot 2023. gada zemāko līmeni, liecina par iespējamu risku uzkrāšanās sākumu. Tāpēc ECB un valstu kompetentās iestādes šajā sakarā cieši vēroja norises gan nozares, gan banku līmenī. Ņemot vērā šo augošo nenoteiktību, radās bažas arī par potenciālo ietekmi uz likviditātes risku. Tāpēc ECB kopā ar VKI veica mērķorientētu finansējuma plānu novērtēšanu, lai izvērtētu potenciālos likviditātes riskus MNI nozarē.

Ņemot vērā IKT sistēmu nozīmi, ECB veicināja strukturētu informācijas apmaiņu starp Eiropas uzraudzības iestādēm par to pieejām IKT riska uzraudzībā, kam vajadzētu sekmēt arī Digitālās darbības noturības akta īstenošanu no regulatīvā viedokļa. Klimata pārmaiņu jomā ECB organizēja informācijas apmaiņu starp VKI un turpināja sniegt tām atbalstu, daloties ar pieredzēto labāko praksi un nodrošinot apmācību iestāžu personālam.

1.4.3. Horizontālais darbs mazāk nozīmīgu iestāžu stresa testu veikšanā

2024. gadā ECB un VKI veica specializētu pēcpārbaudi saistībā ar 2022. gada pārbaudi par valstu praksi MNI uzraudzības stresa testu veikšanā. Tā ietvēra vairākus darbseminārus par labo praksi, metodoloģiju un instrumentiem. Turklāt ECB un VKI sagatavoja jaunāko MNI stresa testu publikāciju apkopojumu, kā arī veica kvalitatīvu izpēti par jaunākajiem apkopotajiem MNI stresa testu rezultātiem un vairākiem saistītiem stresa testu veikšanas rādītājiem.

Saskaņā ar VKI veikto stresa testu rezultātiem kopumā šī izpēte pierādījusi, ka MNI sektors ir noturīgs. Metodoloģijas ziņā, lai gan MNI stresa testu praksē vērojamas daudzas kopīgas iezīmes, pastāv arī atšķirības, kas atspoguļo dažādu Eiropas uzraudzīto iestāžu banku darbības struktūru nacionālo specifiku.

1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi

ECB veiktā makrouzraudzības politikas koordinēšana Eiropas banku uzraudzības ietvaros ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti sistēmiskā riska jautājumu risināšanā visā eurozonā. Ar pārraudzības darbību un citu līdzīgu funkciju palīdzību ECB izpēta valsts iestāžu veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atsevišķās dalībvalstis un banku savienība kopumā ir labi sagatavojušās ar ekonomiskās nenoteiktības aspektiem un finanšu stabilitātes riskiem saistīto jautājumu risināšanai.

2024. gadā ECB turpināja aktīvi sadarboties ar valsts iestādēm atbilstoši makrouzraudzības uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. Šajā kontekstā ECB tāpat kā iepriekšējos gados saņēma un novērtēja attiecīgo valsts iestāžu makrouzraudzības politikas paziņojumus. Šie paziņojumi attiecās uz lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (CCyB) noteikšanu, lēmumiem par globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) identificēšanu un kapitāla režīmu, kā arī lēmumiem par citiem makroprudenciāliem pasākumiem, piemēram, par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un stingrākām riska pakāpēm banku riska darījumiem ar nekustamo īpašumu^[34].

2022. un 2023. gadā vairākas valsts iestādes noteica vai palielināja cikliskās vai strukturālās kapitāla rezerves. Šī tendence turpinājās 2024. gadā, izveidojot situāciju, kurā visas banku savienības valstis bija paziņojušas vai ieviesušas tādu vai citādu atbrīvojamas rezerves prasību, bet deviņas valstis bija ieviesušas t. s. pozitīvu neitrālu CCyB normu, t. i., pozitīvu CCyB normu apstākļos, kad cikliskie sistēmiskie riski vēl nav paaugstināti. Valsts iestādes arī identificēja 129 C-SNI un noteica šīm bankām kapitāla rezervju normas. Šīs rezervju normas atbilda zemākās robežvērtības metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju noteikšanu.

Kopš 2024. gada janvāra ECB izmanto pārstrādātu zemākās robežvērtības metodoloģiju C-SNI rezervju novērtēšanai.^[35] Izmantojot vairāk grupu un paaugstinot augstākās grupas zemāko robežvērtību, pārskatītā zemākās robežvērtības metodoloģija izstrādāta tā, lai stiprinātu C-SNI spēju absorbēt zaudējumus, vēl vairāk mazinātu C-SNI rezervju neviendabīguma risku un panāktu konsekventāku pieeju C-SNI visās valstīs, uz kurām attiecas Eiropas banku uzraudzība. Pavisam nesen saskaņā ar Padomes 2024. gada decembra paziņojumu ECB uzlaboja zemākās robežvērtības metodoloģiju attiecībā uz valsts iestāžu paziņoto C-SNI rezervju novērtēšanu, un tagad tā ņem vērā arī to, cik nozīmīga ir C-SNI banku savienībai kopumā. Šī uzlabotā metodoloģija, kas piemērojama kopš 2025. gada 1. janvāra, novērsīs nevēlamo neviendabīgumu C-SNI rezervju noteikšanā un veicinās finanšu integrācijas padziļināšanu, mazinot pašreizējās atšķirības starp kapitāla prasībām iekšzemes un pārrobežu darbībās banku savienības ietvaros.^[36]

ECB banku uzraudzība arī aktīvi piedalījās vairākās ESRK darba jomās. Tas ietvēra tās regulāros novērtējumus par riskiem un ievainojamības aspektiem ES finanšu sistēmā, tās darbu saistībā ar augstāku procentu likmju ietekmi uz finanšu stabilitāti, sistēmiskās nelikviditātes analīzi un turpmāku darbu saistībā ar kibernoturības veicināšanas makrouzraudzības instrumentiem^[37], kā arī darbu saistībā ar ievainojamības aspektiem mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma segmentos. Šis darbs ietvēra arī EBI 2025. gada ES mēroga stresa testa un ESRK sistēmas mēroga likviditātes pārbaudes nelabvēlīgo scenāriju izstrādi.

1.6. Riski un uzraudzības prioritātes 2025.–2027. gadam

Stratēģiskās prioritātes joprojām atspoguļoja pašreizējo riska vidi un nepieciešamību laikus risināt situāciju ar nenovērstajiem konstatējumiem. Neraugoties uz visu 2024. gadu stabilajām Eiropas banku bilancēm un riska profiliem, ilgstoši paaugstinātā ģeopolitiskā spriedze un ar to saistītā nenoteiktība attiecībā uz makroekonomisko perspektīvu nosaka to, ka bankām jāsaglabā modrība un regulāri jānovērtē ietekme uz to uzņēmējdarbību, operācijām un riska profiliem. Vienlaikus, ņemot vērā uzraudzības pakāpenisko uzsvara maiņu no risku identificēšanas uz risku novēršanu jomās, kuras iepriekš bijušas pakļautas padziļinātai uzraudzības uzmanībai, bankām tiks prasīts pastiprināt centienus nolūkā panākt efektīvu ilgstošo nepilnību risināšanu.

ECB banku uzraudzība veica mērķorientētas korekcijas savās uzraudzības prioritātēs 2025.–2027. gadam, vienlaikus saglabājot aicinājumu bankām koncentrēties uz apdomīgu un pareizu riska vadības praksi, lai spētu izturēt gan tuvākajā laikā, gan vidējā termiņā gaidāmos kavējošos faktorus. Tādējādi uzraudzības prioritātēs 2025.–2027. gadam galvenā uzmanība tiks pievērsta banku noturības stiprināšanai pret tūlītējiem makrofinansiāliem apdraudējumiem un nopietniem ģeopolitiskiem šokiem (1. prioritāte), zināmo būtisko trūkumu savlaicīgai novēršanai, it īpaši saistībā ar KPV risku vadību un RDAZR (2. prioritāte), un nepieciešamībai risināt problēmas, kas izriet no digitalizācijas un jaunām tehnoloģijām (3. prioritāte). 1. prioritātes ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta ģeopolitisko risku vadības iekļaušanai uzraudzības darbībās un ar tiem saistītās banku riska vadības prakses novērtēšanā. Turklāt uzraudzības iestādes kā daļu no to pastāvīgā darba ar bankām veiks arī citas regulāras darbības un pēckontroles pasākumus saistībā ar iepriekšējām uzraudzības prioritātēm, tādējādi papildinot darbu pie trim 2025.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm. Detalizēta informācija par atjauninātajām uzraudzības prioritātēm, pamatā esošajiem riska novērtējumiem un ar tiem saistītajām uzraudzības darbībām atrodama uzraudzības prioritātēs 2025.–2027. gadam.

2. ielikums
Ģeopolitiskie riski

Ģeopolitiskās spriedzes pastiprināšanās pēdējos gados likusi tai pievērst paaugstinātu uzmanību. Lai gan pagaidām neseno ģeopolitisko notikumu tiešā ietekme uz banku sektoru un tūlītējie draudi bijuši ierobežoti, svarīgi saglabāt modrību un novērtēt iespējamo nākotnes ietekmi uz bankām.

Ģeopolitiskie riski tiek definēti kā "mierīgas starptautiskās attiecības ietekmējošu, ar kariem, terorismu un jebkuru saspīlējumu starp valstīm un politikas dalībniekiem saistītu nelabvēlīgu notikumu draudi, īstenošanās un eskalācija".^[38] Tos nav iespējams viegli paredzēt, to izcelsme ir ārpus finanšu sistēmas un tie var nelabvēlīgi ietekmēt visas banku sektora risku tradicionālās kategorijas ar triju riska transmisijas kanālu starpniecību. Tie ir finanšu tirgi, reālā tautsaimniecība, drošums un drošība (A attēls). Ģeopolitiskie riski var izraisīt paaugstinātu vēlmi izvairīties no riska, kas var radīt tirgus un finansējuma riska šokus. Makroekonomisks šoks var izraisīt paaugstinātu kredītrisku un pelnītspējas risku. Drošuma un drošības kanāla riski var apdraudēt banku darbības, kā arī uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju.

Ģeopolitiskais risks bija svarīga uzraudzības prioritāte 2024.–2026. gadā, un tā tas būs arī 2025.–2027. gadā (sk. 1.6. iedaļu). Ņemot vērā tā transversālo raksturu, šis risks tiek aplūkots vairākās uzraudzības iniciatīvās.

Pirmkārt, ģeopolitisko risku vadīšanai vajadzīga spēcīga pārvaldības kārtība. Tāpēc ECB novērtēs riska vadības procesus un vēlmes uzņemties risku regulējumu, ko bankas izmanto, lai monitorētu un mazinātu ģeopolitiskos riskus, nolūkā palīdzēt ECB izveidot viedokli par to, kādām vajadzētu būt ECB uzraudzības gaidām attiecībā pret šiem riskiem.

Otrkārt, ģeopolitiskie riski jāaplūko likviditātes un kapitāla plānošanas kontekstā. Šā iemesla dēļ uzraugi novērtē rīkus, ko bankas izmanto savā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā un savā iekšējā likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā.

Treškārt, ģeopolitiskie riski ar reālās tautsaimniecības kanāla starpniecību var pastiprināt arī kredītrisku. Ņemot to vērā, 9. SFPS pārskatīšanā tika aplūkots, kā bankas, veicot uzkrājumus nedrošiem parādiem, uzskaita vēl nebijušus riskus, t. sk. ģeopolitisko risku.

Ceturtkārt, ģeopolitiskais risks bija svarīgs EBI 2023. gada ES mēroga stresa testa aspekts un būs svarīgs komponents arī 2025. gada ES mēroga stresa testā^[39].

Piektkārt, augošā ģeopolitiskā spriedze var ietekmēt banku darbības noturību, piemēram, kiberuzbrukumu draudu dēļ vai ar ārpakalpojumu līgumu starpniecību. Tāpēc bankām jābūt stabilam darbības regulējumam, lai šādus draudus mazinātu. Šos draudus iespējams novērtēt ārpakalpojuma līgumu un kibernoturīguma mērķpārbaudēs, kā tas arī tika darīts 2024. gada kibernoturības stresa testa ietvaros. Tika sāktas arī iniciatīvas katras bankas ģeopolitisko risku noteikšanai individuālā līmenī.

A attēls

Ģeopolitiskās spriedzes transmisijas kanāli uz makrofinansiālo vidi un uz bankām

1.7. Uzraudzības efektivitātes novērtēšana

2024. gadā ECB sāka apsvērt veidus, kā sistemātiski novērtēt, cik lielā mērā tās uzraudzības darbības panāk paredzētos rezultātus. Holistisks uzraudzības efektivitātes novērtējums ļaus ECB labāk noteikt, cik lielā mērā ir sasniegtas tās uzraudzības prioritātes un vai tās uzraudzības stratēģiju vajag pielāgot. Tas ir svarīgs pārskatatbildības elements Eiropas banku uzraudzībai kopumā.

Efektīva uzraudzība ļauj uzraugiem ātri novērtēt prudenciālos riskus un identificēt būtiskas nepilnības, tādējādi efektīvāk izmantojot to uzraudzības instrumentu kopumu un regulatīvās pilnvaras, lai nodrošinātu to, ka bankas laikus novērš savus trūkumus. Uzraudzības efektivitātes novērtēšanā jāizmanto kvantitatīvu rādītāju, kvalitatīvas informācijas un ekspertu vērtējuma kombinācija.

Vērtējot uzraudzības efektivitāti, jāņem vērā tas, ka uzraudzības darbību rezultāti 1) var nebūt tieši novērojami finanšu vai statistikas datos, 2) darbību ietekme var būt vēlāka un 3) rezultātus var ietekmēt ārēji faktori, kurus uzraugi nevar ietekmēt. Tāpēc atbilstošu analītisko rīku izmantošana apvienojumā ar ekspertu vērtējumu ir obligāti nepieciešama.

ECB cenšas kļūt par arvien efektīvāku uzraudzības iestādi un pārsniegt tās mērķi nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām, kā arī stimulēt uzraudzītās iestādes novērst ECB konstatētos trūkumus. Novērtēt uzraudzības efektivitāti nozīmē ne vien saprast veikto uzraudzības pasākumu svarīgākos ietekmes aspektus, bet arī ņemt vērā neplānoto ietekmi un makroekonomiskās vides nozīmi uzraudzības rezultātu ietekmēšanā. Tāpēc uzraudzības efektivitātes izvērtēšana nebeidzas vienkārši ar veikto uzraudzības darbību novērtēšanu. Drīzāk jāsāk ar šo uzraudzības darbību konkrētā rezultāta mērīšanu. Tieši tāpēc ECB cenšas novērtēt, vai uzraudzītā iestāde ir laikus pievērsusi uzmanību vai novērsusi konstatētos riskus vai nepilnības, un tāpēc tā arī meklē veidus, kā izvairīties no šādu risku vai nepilnību parādīšanās nākotnē.

Tas savukārt ļauj ECB izlemt, piemēram, vai par prioritāti noteiktajam ievainojamības aspektam ir pievērsta pienācīga uzmanība, vai arī tās uzraudzības stratēģiju attiecībā uz šādu ievainojamības aspektu novēršanu nepieciešams koriģēt. Tādējādi iespējams izstrādāt augsta līmeņa darba programmu un paredzēt nepieciešamos uzraudzības instrumentus, lai darbs ar ievainojamības aspektu, kas noteikts par prioritāti, būtu efektīvāks. Turklāt šis ECB uzraudzības efektivitātes novērtējums varētu tikt izmantots tās saziņā ar tās ārējām ieinteresētajām personām (piemēram, Eiropas Parlamentu) diskusijā par Eiropas banku uzraudzības pārskatatbildību kopumā.

2. Atļaujas, atbilstības un piemērotības novērtējums, izpildes nodrošināšanas un sankciju procedūras

2.1. Atļaujas

2.1.1. Nozīmīguma novērtējumi, visaptveroši novērtējumi un lielas ietekmes mazāk nozīmīgu iestāžu identificēšana

2.1.1.1. Nozīmīguma novērtējumi

2024. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu^[40] tika pabeigts gadskārtējais novērtējums par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no nozīmīguma kritērijiem^[41]. To papildināja ad hoc nozīmīguma novērtējumi (rezultātā pieņemts 51 lēmums par nozīmīgumu), kas tika veikti pēc grupu struktūras pārmaiņām.

Tādējādi 114 iestāžu^[42] tika klasificētas kā nozīmīgas ar 2025. gada 1. janvāri (par vienu vairāk nekā iepriekšējā gadskārtējā nozīmīguma novērtējumā).

2024. gada gadskārtējā novērtējuma rezultātā notika šādas pārmaiņas.

Turklāt, tā kā divas 1. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības tika licencētas kā nozīmīgas kredītiestādes, vienai no esošajām nozīmīgajām grupām 2024. gadā pievienojās divas nozīmīgas kredītiestādes.

Turklāt tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, kas ietekmēja uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

Visbeidzot, tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, neietekmējot uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek bieži atjaunināts, un tas atrodams ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

2.1.1.2. Visaptverošais novērtējums un aktīvu kvalitātes pārbaudes

ECB 2024. gadā veica trīs aktīvu kvalitātes pārbaudes. Katra no trim novērtētajām bankām atbilda kādam no kritērijiem, kas paredz tiešu ECB uzraudzību: AS LHV Group Igaunijā bija viena no trim lielākajām kredītiestādēm dalībvalstī, savukārt FinecoBank S.p.A. Itālijā un J.P. Morgan SE Vācijā atbilda lieluma kritērijam.

2024. gada novembrī ECB sāka aktīvu kvalitātes pārbaudi trijās bankās, kuras atbilda lieluma kritērijam: Raiffeisen-Holding Niederösterreich-Wien reg.Gen.m.b.H. Austrijā, Wüstenrot Bausparkasse Aktiengesellschaft Vācijā un LBS Landesbausparkasse Süd Vācijā. Paredzams, ka pārbaudes tiks pabeigtas līdz 2025. gada 2. ceturksnim.

2.1.1.3. Lielas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes

Tā kā mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) skaits ir ļoti liels, kā arī tās stipri atšķiras lieluma, sarežģītības un riska profila ziņā, Eiropas banku uzraudzība tās klasificē, pamatojoties uz to ietekmi uz finanšu sistēmu un riska profilu. Kopš 2022. gada ietekmes kritēriji un riska kritēriji tiek vērtēti atsevišķi. Lielas ietekmes MNI katrā no valstīm, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā, nosaka reizi gadā. Kritēriji, pēc kuriem nosaka lielas ietekmes MNI, ietver tās lielumu, nozīmi tautsaimniecībā, pārrobežu darbības, uzņēmējdarbības modeli un minimālo valsts aptvērumu (sk. 2022. gada MNI uzraudzības pārskata 1. Ielikumu).

MNI, kas Kapitāla prasību regulas izpratnē tiek uzskatīta par mazu un nesarežģītu iestādi, nevar tikt noteikta par lielas ietekmes MNI, ja vien tā nav lielākā MNI jurisdikcijā, kurā visas MNI ir mazas un nesarežģītas iestādes.

2.1.2. Atļauju procedūras: sākums un statistika par paziņojumiem

2024. gadā ECB kopumā tika paziņots par 742 atļauju procedūrām (10. tabula). Šie paziņojumi iekļāva 15 licenču pieteikumus, 9 licenču anulēšanas paziņojumus, 29 atļaujas spēka zaudēšanas paziņojumus, 91 paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, 596 paziņojumus par pārrobežu darbības (passporting) atļauju izsniegšanas procedūrām un 2 paziņojumus par atļauju izsniegšanu finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Šeit ietilpa arī atļauju izsniegšana trim 1. klases ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras licencētas kā nozīmīgas kredītiestādes atbilstoši plašākai "kredītiestādes" definīcijai saskaņā ar pārstrādāto Kapitāla prasību direktīvu (CRD V)^[43], kas piemērojama ar 2021. gada jūniju.

2024. gadā tika pabeigti lēmumi par 133 atļauju procedūrām^[44]. Tie veidoja 8.3 % no visiem 2024. gadā pieņemtajiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem.

Piecu atļauju procedūru rezultātā tika pieņemts negatīvs lēmums. Turklāt trīs licenču pieteikumi un trīs paziņojumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tika atsaukti pirms galīgā lēmuma pieņemšanas negatīva novērtējuma dēļ.

2.1.2.1. Pārmaiņas kopējās procedūrās

Kopumā 2024. gadā ECB iesniegto paziņojumu skaits par licencēšanas, būtiskas līdzdalības un anulēšanas kopējām procedūrām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās.

ECB novērtēja lielu skaitu būtiskas līdzdalības paziņojumu. Trijās procedūrās, pamatojoties uz uzraugu izteiktajām bažām, tā pieņēma negatīvu lēmumu. Viens no šiem lēmumiem tika pārsūdzēts Administratīvās pārskatīšanas padomē, kas savā atzinumā apstiprināja ECB lēmumu (sk. 6.3.2. iedaļu). Vairākas būtiskas līdzdalības procedūras izrietēja no iekšējām reorganizācijām, uz kurām attiecās vienkāršotā būtiskas līdzdalības novērtēšanas pieeja. Pārrobežu konsolidācija 2024. gadā joprojām bija ierobežota, neraugoties uz jauniem pārveides procesiem un aktīvu konsolidācijas dinamiku.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2024. gadā bija saistītas ar jaunu MNI izveidi. Nelielo licencēšanas procedūru skaitu saistībā ar nozīmīgām iestādēm pamatā noteica nepieciešamība paplašināt licences, lai ietvertu papildus regulētās darbības, ko ieplānojušas bankas, jo dažās dalībvalstīs ir noteikta tāda prasība. ECB apstiprināja divus licences paplašinājumus attiecībā uz darbībām ar kriptoaktīviem Vācijā saistībā ar Vācijas tiesību aktos noteikto īpašo licencēšanas prasību. Turklāt viena atļauja tika piešķirta saskaņā ar ES tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas tika ieviests, ar 2021. gada 26. jūniju piemērojot Ieguldījumu brokeru sabiedrību regulu un direktīvu.

2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā Regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCAR), kas piemērojama ar 2024. gada decembri, un kredītiestādes visā ES apsver iespēju iesaistīties ar kriptoaktīviem saistītās darbībās un pakalpojumos atbilstoši MiCAR. Kredītiestādēm, kas definētas Kapitāla prasību regulā, saskaņā ar MiCAR nav nepieciešama papildu licence ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanai un darbību veikšanai, tomēr uz tām attiecas paziņošanas prasības.

2024. gadā ECB saņēma divus licencēšanas pieteikumus saistībā ar kādas valsts reformu, saskaņā ar kuru vietējām krājaizdevu sabiedrībām jākļūst par kredītiestādēm. Dažus licencēšanas pieteikumus iesniedza trešo valstu iestādes, kas plānoja paplašināt savu darbību ES. Šajos gadījumos novērtējumos galvenā uzmanība tika pievērsta iestādes labai reputācijai un šo trešo valstu iestāžu atbilstībai NILL/TFN prasībām.

Valsts kompetentās iestādes (VKI) sāka atļauju anulēšanas procesu attiecībā pret divām MNI (Vācijā un Luksemburgā). Vienā gadījumā kredītiestādei bija neatbilstoši akcionāri un tā nolēma beigt darbību, bet otrā gadījumā iestādei bija neatbilstoši akcionāri, pārvaldības pārkāpumi un nopietni noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasību pārkāpumi. Viens no diviem anulēšanas lēmumiem tika pārsūdzēts ECB Administratīvās pārskatīšanas padomē, kas savā atzinumā apstiprināja ECB lēmumu (sk. 6.3.2. iedaļu). Abi ECB lēmumi tika apstrīdēti Eiropas Savienības Vispārējā tiesā. Tiesvedības joprojām turpinās.

2.1.2.2. Norises pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas un (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību jomā

2024. gadā ECB un VKI izskatīja 462 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras.

Pēc CRD V transponēšanas 2021. un 2022. gadā bija vērojams straujš procedūru skaita kāpums, bet 2023. un 2024. gadā procedūru skaits stabilizējās. 2024. gadā ECB saņēma paziņojumus par divām procedūrām saistībā ar nozīmīgu uzraudzīto grupu ietvaros izveidotām (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Vienā paziņojumā tika prasīts apstiprinājums, bet otrā – atbrīvojums no apstiprinājuma.

2.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūras

2024. gadā ECB kopumā tika paziņots par 1557 atsevišķām atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām^[45] saistībā ar nozīmīgām iestādēm (11. tabula).

2024. gadā 63.0 % no visām atsevišķajām atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām attiecās uz uzraudzības funkcijas vadības struktūras locekļiem, bet 25.8 % – uz izpildvaras funkcijas vadības struktūras locekļiem. Pārējās atsevišķās procedūras attiecās uz pamatfunkciju izpildītājiem (8.9 %), trešo valstu filiāļu vadītājiem (1.6 %) un papildu direktora amatiem bez izpildpilnvarām (0.7 %).

Vidējais laiks, kas nepieciešams atbilstības un piemērotības novērtēšanai un ECB lēmuma pieņemšanai, samazinājās no 109 dienām 2023. gadā līdz 97 dienām 2024. gadā, un tas nepārsniedz četru mēnešu maksimālo periodu, kas noteikts EVTI un EBI kopējo pamatnostādņu par vadības struktūras locekļu un personu, kas veic pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu 179. punktā.

2.2.1. Norises saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām

ECB turpināja uzlabot atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru efektivitāti, vienkāršojot procesus (ar tās mašīnlasīšanas rīka Heimdall palīdzību) un izstrādājot un atjauninot norādes un veidnes, kurās īpaša uzmanība pievērsta daudzveidībai un kolektīvajai piemērotībai. 2024. gada 24. aprīlī ECB organizēja kopīgu semināru ar Eiropas Universitātes institūtu Florencē, lai uzlabotu banku darbības nozares informētību par efektīvu pārvaldību un riska kultūru.

ECB izmantoja atbilstības un piemērotības novērtēšanas kolektīvās piemērotības kritēriju, lai uzlabotu valdes efektivitāti, veicinot prasmju un pieredzes, dzimumu, vecumu un ģeogrāfiskās izcelsmes dažādību banku valdēs. 2024. gadā ECB arī paaugstināja savas gaidas attiecībā uz kolektīvo piemērotību, pievēršot īpašu uzmanību tam, lai tās uzraudzības funkcijas vadības struktūrā būtu padziļinātas zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un drošības risku jomā.

Piemērotības novērtējuma rezultātā var tikt noteikti arī papildu noteikumi, ja, pamatojoties uz pieciem atbilstības un piemērotības kritērijiem, jānovērš bažas par kādu amatā apstiprināmu personu. To lēmumu īpatsvars, kuros izvirzīti papildu noteikumi, palielinājās no 9.5 % 2023. gadā līdz 14.5 % 2024. gadā. 2024. gadā atbilstības un piemērotības novērtējumos visbiežāk tika norādīts uz bažām par pieredzi, interešu konfliktiem un kolektīvo piemērotību. Tā rezultātā 2024. gadā tika noteikti 55 nosacījumi, 151 pienākums un 20 ieteikumi (2023. gadā attiecīgi 47, 179 un 21).

Ja pastāv būtiskas bažas par amatā apstiprināmās personas piemērotību, ECB var lemt par nepieciešamību veikt vairāk padziļinātu novērtējumu un, visbeidzot, var darīt zināmu to, ka tā iecerējusi pieņemt negatīvu lēmumu. Uzraudzības dialoga laikā bankas mēdz atsaukt pieteikumus. 2024. gadā tā notika 50 gadījumos.

2024. gadā ECB sāka piecus atkārtotus banku vadības struktūru locekļu novērtējumus, ko galvenokārt noteica bažas par reputāciju. Tā turpināja attīstīt IT rīkus un veicināt to lietošanu atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru apstrādei (sk. 5.2.3. iedaļu).

2.3. Izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumi, trauksmes celšana

2.3.1. Izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumi

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgajām personām un nosakāmajiem pasākumiem. Informācija par sodiem, ko ECB noteikusi, pildot tās uzraudzības uzdevumus, un pēc ECB pieprasījuma VKI noteiktajiem sodiem tiek publicēta ECB uzraudzības sankciju tīmekļvietnē.

Sankciju nolūks ir sodīt par pārkāpumiem, un tās darbojas preventīvi ne tikai attiecībā uz konkrēto uzraudzīto iestādi, bet arī uz banku sektoru kopumā. Izpildes nodrošināšanas pasākumi (piemēram, periodiski soda maksājumi) paredzēti, lai piespiestu uzraudzītās iestādes ievērot uzraudzības lēmumos vai noteikumos paredzētās prudenciālās prasības.

2024. gadā ECB izskatīja astoņas izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietas. Septiņas no tām bija sankciju noteikšanas lietas, kuru rezultātā tika pieņemti ECB lēmumi^[46], bet viena bija izpildes nodrošināšanas lieta, kuras izskatīšana gada beigās vēl nebija pabeigta (12. tabula).

Turklāt 2024. gadā ECB pieņēma 13 saistošus uzraudzības lēmumus par riskiem, kas saistīti ar klimatu, paredzot periodisku soda maksājumu uzkrāšanos par katru pārkāpuma dienu, ja bankas nenodrošinās atbilstību šajos ECB lēmumos noteiktajām prudenciālajām prasībām. Četros no šiem lēmumiem bija noteiktas prudenciālas prasības stiprināt ar klimatu saistīto un vidisko risku identificēšanas procesu. ECB izsūtīja paziņojumus uzraudzītajām iestādēm, uz kurām attiecās šie četri lēmumi, 2024. gada sākumā, bet procedūra sākās 2023. gadā. 18 lēmumu par šo pašu tematu, kuros arī bija paredzēta periodisku soda maksājumu uzkrāšanās, ja bankas nenodrošinās atbilstību, iestādēm tika paziņoti 2023. gadā. Pārējos deviņos lēmumos, kuri tika paziņoti 2024. gadā, bija noteiktas prudenciālās prasības attiecībā uz klimata un vidisko risku integrēšanu banku pārvaldībā, stratēģijā un riska vadības regulējumā.

Visas septiņas 2024. gadā izskatītās sankciju noteikšanas lietas bija saistītas ar aizdomām par tieši piemērojamo ES tiesību aktu (t. sk. ECB lēmumu un regulu) pārkāpumiem, ko izdarījušas sešas nozīmīgas iestādes. Četras no šīm lietām tika pabeigtas 2024. gadā, un trijos ECB lēmumos tika noteikti sodi 15 625 000 euro apmērā. Šie sodi tika uzlikti trim uzraudzītajām iestādēm. Pirmais lēmums, ar kuru tika uzlikti divi soda maksājumi, bija saistīts ar ECB lēmumos par iekšējiem modeļiem noteikto prasību pārkāpumiem, savukārt otrs lēmums, ar kuru tika noteikti divi soda maksājumi, bija saistīts ar nepareizu ziņošanu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz valūtas risku un kredītrisku, bet trešais lēmums, ar kuru tika uzlikts viens soda maksājums, bija saistīts ar neprecīzas informācijas ziņošanu par pašu kapitāla prasībām un riska svērtajiem aktīviem attiecībā uz kredītrisku.

2024. gadā izskatītā izpildes nodrošināšanas lieta bija saistīta ar vienas nozīmīgas iestādes nepildītiem ECB lēmumiem, ar kuriem tai līdz noteiktam termiņam 2024. gadā tika prasīts pastiprināt procesu attiecībā uz klimata un vidisko risku identificēšanu. Šī ar pārvaldību saistītā izpildes nodrošināšanas lieta 2024. gada beigās vēl nebija pabeigta.

4. attēlā sniegts ECB 2024. gadā izskatīto izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietu, kā arī 2020.–2023. gadā pabeigto lietu dalījums atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas jomai.

4. attēls

Izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas darbību dalījums atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas jomai 2020.–2024. gadā

(lietu skaits)

Pēc ECB iepriekšēja aicinājuma uzsākt lietas un to novērtēšanas atbilstoši valsts tiesību aktiem viena VKI 2024. gadā noteica vienu naudas sodu 97 500 euro apmērā. Turpmāka informācija par naudas sodiem, ko pēc ECB pieprasījuma noteikušas VKI, atrodama ECB uzraudzības sankciju tīmekļvietnē.

Detalizēta informācija, t. sk. visaptveroša statistika par 2024. gadā ECB un VKI noteiktajām sankcijām saistībā ar prudenciālo prasību pārkāpumiem, tiks sniegta 2024. gada pārskatā par sankciju noteikšanas darbībām VUM. Pārskats tiks publicēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē 2025. gada 2. ceturksnī.

2.3.2. Citi naudas soda pasākumi

Saskaņā ar VUM regulu ECB izmanto pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem pieejamas VKI, vienīgi uzraudzības uzdevumu veikšanas nolūkā. Šajā sakarā ECB 2021. gadā attiecībā pret divām nozīmīgām iestādēm noteica administratīvus pasākumus, kas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem pieejami VKI, tām īstenojot Kapitāla prasību direktīvu. Noteiktie valsts administratīvie pasākumi pēc dabas nebija soda pasākumi, un tos veidoja procentu maksājumi kopumā par aptuveni 21.5 milj. euro par lielu riska darījumu ierobežojumu prasību pārkāpumiem. Pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa 2024. gadā ECB lēmumus atcēla, ECB, ņemot vērā Tiesas spriedumu, pieņēma jaunu lēmumu, ar kuru tā vienā no šiem gadījumiem noteica procentu maksājumus aptuveni 10.2 milj. euro apmērā. Otrajā gadījumā jauns lēmums netika pieņemts, jo iestāde bija beigusi pastāvēt.

2.3.3. Trauksmes celšana

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem; šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu. Tāpēc ECB uztur tiešsaistes trauksmes celšanas platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas ir saņemti tīmekļa platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu), un, veicot uzraudzības uzdevumus, ņem vērā visu pieejamo informāciju.

2024. gadā ECB saņēma 421 trauksmes celšanas ziņojumu (2023. gadā – 355). No šiem ziņojumiem 124 attiecās uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem. Tika lemts, ka 117 no šiem ziņojumiem ir ECB uzraudzības kompetencē, bet septiņi – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kuras nav prudenciālās uzraudzības prasības (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), un tādējādi trauksmes celšanas mehānisms tiem nav paredzēts.

ECB uzraudzības jomā visbiežāk tika ziņots par pārkāpumiem saistībā ar pārvaldības jautājumiem (86 %) un pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšanu (8 %). Ar pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz riska vadību un iekšējās kontroles mehānismiem, atbilstības un piemērotības prasībām, organizācijas uzbūvi un vadības struktūras funkcijām. Pilnīgs dalījums sniegts 5. attēlā.

5. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņots, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu

(%)

Ar trauksmes celšanas mehānisma palīdzību sniegtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām, kuras pieņēma lēmumu par atbilstošiem turpmākajiem pasākumiem.

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas 2024. gadā tika veikti saistībā ar šajā gadā vai iepriekš saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija šādi:

• iekšējais novērtējums, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (44 % gadījumu);
• dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (43 % gadījumu);
• lūgums veikt iekšējo auditu vai klātienes pārbaudi (10 % gadījumu);
• apsūdzēto personu iztaujāšana (3 %).

3. Ieguldījums krīzes pārvaldībā

3.1. Krīzes gadījumi 2024. gadā

Neviena nozīmīgā iestāde 2024. gadā netika atzīta par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas^[47] 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 18. panta 4. punktu. Makroekonomiskā vide 2024. gadā labvēlīgi ietekmēja bankas, it īpaši pelnītspējas ziņā. Tomēr nākotnē bankām būs jāpielāgojas paaugstinātajiem ģeopolitiskajiem riskiem, strukturālām pārmaiņām, klimata un vidiskajiem riskiem un mazāk labvēlīgai makroekonomiskajai perspektīvai.

3.2. Mijiedarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2024. gadā turpinājās cieša sadarbība starp ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV). ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un VNV priekšsēdētājs regulāri sazinājās un kopīgi apmeklēja vairākas valsts kompetentās iestādes (VKI) un valsts noregulējuma iestādes. Notika bieža saziņa arī starp ECB un VNV vadības un ekspertu līmenī.

Svarīga abu organizāciju sadarbības daļa joprojām bija regulāra mijiedarbība starp ECB kopējām uzraudzības komandām un VNV iekšējām noregulējuma komandām. Sadarbība bija īpaši cieša attiecībā pret ECB krīzes pārvarēšanas regulējumā iekļautajām bankām. To atbalstīja divpusējais Saprašanās memorands starp ECB un VNV par sadarbību un informācijas apmaiņu un īpašais Saprašanās memorands par konfidenciālu datu apmaiņu, kas tika parakstīts 2023. gadā.

ECB un VNV turpināja sadarbību kopīgas intereses skarošos politikas jautājumos. Organizācijas nodrošināja, ka tās ir cieši saskaņojušas uzraudzības un noregulējuma skatījumu uz krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma reformu. Turklāt ECB un VNV turpināja kopīgi strādāt pie likviditātes novērtēšanas un ziņošanas jautājumiem. 2024. gadā tās pabeidza otro gadskārtējo kopīgo likviditātes novērtējumu, kurā tiek pārbaudīta banku gatavība krīzēm, pamatojoties uz kopīgi izstrādātu likviditātes novērtēšanas veidni.

2024. gadā ECB un VNV piedalījās izmēģinājuma simulācijās, kas bija daļa no kopīgā mērķa novērtēt pastāvošās spējas un stiprināt gatavību krīzēm. Tās piedalījās arī trīspusējā augstākā līmeņa pasākumā, kurā piedalījās ASV, Apvienotās Karalistes un banku savienības noregulējuma iestādes, uzraudzības iestādes, centrālās bankas un finanšu ministrijas. Papildus tam ECB un VNV piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu krīzes simulācijā, kuras mērķis bija pārbaudīt valstu gatavību potenciālai krīzes situācijai.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam notika konsultācijas ar VNV par atveseļošanas plāniem, ko ECB iesniedza nozīmīgās iestādes. Savukārt VNV saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu sniedza konsultācijas ECB par noregulējuma plānu projektiem un ierosināto koriģēto iemaksu aprēķiniem, kas nozīmīgajām iestādēm jāveic Vienotajā noregulējuma fondā.

3.3. Krīzes pārvaldība saistībā ar mazāk nozīmīgām iestādēm

Krīzes pārvaldībai saistībā ar mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI) nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo VKI un ECB. Lai gan par MNI krīzes pārvarēšanas uzraudzību atbild VKI, intensīvas sadarbības un informācijas apmaiņas nepieciešamība rodas, kad MNI tuvojas brīdim, kad tā zaudē dzīvotspēju, jo par licenču anulēšanu atbild ECB.

Agrīnā MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanās izraisītas krīzes posmā attiecīgā VKI informē ECB, sniedzot oficiālu paziņojumu. 2024. gadā ECB saņēma 11 šādus paziņojumus no VKI.

Pēc finanšu stāvokļa pasliktināšanās paziņojuma iesniegšanas parasti tiek izveidotas krīzes pārvarēšanas kontaktgrupas, ja vien atbildīgā VKI vai ECB nekonstatē pamatotus iemeslus nepiedalīties. Šādas grupas, kurās ietilpst attiecīgo ECB darbības jomu un VKI pārstāvji, var izveidot, ja notiek kapitāla prasību pārkāpumi, pasliktinās aktīvu kvalitāte vai likviditātes stāvoklis vai arī ja ir nopietni iekšējās pārvaldības vai kontroles sistēmu trūkumi. Gada gaitā bija izveidotas 12 krīzes pārvarēšanas kontaktgrupas. Tāpat kā iepriekšējos gados, šīs grupas nodrošināja rūpīgu krīzes monitorēšanu, kā arī savlaicīgu un koordinētu uzraudzības darbību veikšanu. 2024. gadā tika anulēta arī viena banku darbības licence, un vienā gadījumā licence zaudēja spēku, t. i., attiecīgā MNI proaktīvi atteicās no savas banku darbības licences.

2023. gadā ECB un VKI kopīgi strādāja pie MNI krīzes pārvarēšanas sadarbības regulējuma vienkāršošanas, lai sakārtotu dalīšanos ar informāciju attiecīgo iesaistīto pušu vidū un stiprinātu nākotnes MNI krīzes gadījumu pārvaldības pieeju. Pārskatītie kopīgie uzraudzības standarti stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.

4. Iestāžu sadarbība

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

4.1.1. Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm un trešo valstu iestādēm

ECB 2024. gadā turpināja stiprināt sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm pāri robežām un dažādās nozarēs, t. sk. vienojoties par papildu Saprašanās memorandiem (SM; 13. tabula).

4.1.1.1. ECB un uzraudzības iestāžu kolēģijas

ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās saistībā ar nozīmīgu banku grupām, kas veic darbību ārpus banku savienības. Tas ļauj ECB izstrādāt saskaņotas uzraudzības pieejas un pieņemt saskaņotus lēmumus, kā arī nodrošināt kopīgas darba programmas ar citām uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas tās pašas pārrobežu banku grupas uzraudzībā. ECB organizē kolēģijas, ja tā kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir iestāde, kas atbild par banku grupas konsolidēto uzraudzību. Citā variantā ECB ir uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde, kas uzrauga konkrētas banku grupas iestādes. Šajā gadījumā tā piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās, kad to uzaicina uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde. Ārpus uzraudzības iestāžu kolēģijām ECB sadarbojas arī ar vairākām starptautiskām uzraudzības iestādēm. Piemēram, tā piedalās trīspusējās sanāksmēs ar Anglijas Banku un Federālo rezervju sistēmu.

4.1.1.2. Sadarbības stiprināšana ar valsts tirgus uzraudzības iestādēm un ES iestādēm ārpus VUM

Nozīmīgu banku grupas veic darījumus finanšu instrumentu tirgos, tāpēc ECB sadarbojas ar valsts tirgus uzraudzības iestādēm ES saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. 2024. gadā ECB noslēdza uzraudzības SM ar Spānijas Valsts vērtspapīru tirgus komisiju (Comisión Nacional del Mercado de Valores – CNMV).

ECB turpināja stiprināt informācijas apmaiņu un sadarbību ar valsts uzraudzības un noregulējuma iestādēm sešās ES dalībvalstīs, kuras nepiedalās Eiropas banku uzraudzībā, saistībā ar nozīmīgu banku grupu darbību šajās valstīs. 2024. gadā tā noslēdza SM ar Vienoto noregulējuma valdi un attiecīgajām valsts uzraudzības un noregulējuma iestādēm sešās ES dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM.

4.1.1.3. Sadarbība ar citām ES nozaru uzraudzības iestādēm un trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm

ECB darbojas kā koordinatore nozīmīgo banku grupām, kuras noteiktas kā finanšu konglomerāti un pakļautas papildu uzraudzībai. Šajā sakarā tā cieši sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas atbild par citu finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto iestāžu uzraudzību, un ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EIOPA).

ECB 2024. gadā pastiprināja informācijas apmaiņu ar EIOPA un valsts apdrošināšanas uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā, organizējot darbseminārus, lai apspriestu kopīgās uzraudzības problēmas un noteiktu veidus, kā vēl vairāk uzlabot papildu uzraudzības efektivitāti.

ECB publicēja jaunus uzraudzības SM, kurus tā noslēdza ar Superintendencia de Servicios Financieros del Banco Central del Uruguay, Turcijas Banku regulējuma un uzraudzības aģentūru un Gērnsijas Finanšu pakalpojumu komisiju. Papildus regulārajam un strukturētajam dialogam ar tādām iestādēm kā Apvienotās Karalistes Prudenciālā regulējuma iestāde un Federālo rezervju sistēma ECB rīkoja arī vairākas svarīgas divpusējas sanāksmes ar banku uzraudzības iestādēm no citām trešām valstīm, lai apspriestu kopīgus problēmjautājumus, t. sk. finanšu konglomerātu uzraudzību un ar klimatu saistītos finanšu riskus.

2024. gadā ECB vēl vairāk stiprināja arī sadarbību uzraudzības tehnoloģiju izmantošanas jautājumos ar trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm. Šeit ietilpa sadarbība ar Federālo rezervju sistēmu, Anglijas Banku un Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestādi (Financial Conduct Authority) starpdisciplinārās un daudzfunkcionālās ekspertu komandās. ECB aktīvi darbojās arī SNB Inovāciju tīklā – SNB Inovāciju centra atbalstītā sadarbības platformā –, lai ļautu apmainīties zināšanām un veicinātu sadarbību starp centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm visā pasaulē ar tās specializēto ekspertu darba grupu starpniecību.

4.1.1.4. ECB un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana: jaunākās norises

Pašlaik atbildība par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) jomā noteikta tikai valsts līmenī. Tomēr prudenciālajām un NILL/TFN iestādēm cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu savu attiecīgo pilnvaru īstenošanu.

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB atspoguļoja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskus prudenciālajā uzraudzībā^[48] un sniedza politikas atbalstu ES iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) izveides sagatavošanā.

2024. gadā ECB turpināja veikt uzraudzības informācijas apmaiņu ar NILL/TFN iestādēm. Tas ietvēra dalību novērotāja statusā un informācijas apmaiņu ar 66 NILL/TFN kolēģijām, kas izveidotas nozīmīgajām iestādēm.^[49] ECB arī sniedza ziņas par būtiskām NILL/TFN nepilnībām Eiropas Banku iestādes (EBI) centrālajai datubāzei EuReCa.

Novērotājas statusā ECB piedalījās EBI Pastāvīgās komitejas NILL/TFN jautājumos darbā. Paralēli tam politikas jomā uzmanības centrā bija jaunā ES NILL/TFN tiesību aktu pakete, kas tika publicēta 2024. gada jūnijā. ECB atbalsta šā regulējuma izstrādi un it īpaši aicināja veidot tādu tiesisko regulējumu, kas veicina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām finanšu NILL/TFN jomas uzraudzības iestādēm NILL/TFN uzraudzības sistēmā un attiecīgajām iestādēm, kas nav NILL/TFN iestādes. Tā ir sākusi piedalīties EBI veiktajā sagatavošanās darbā, kas notiek pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniegt konsultācijas par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem un pamatnostādnēm saskaņā ar jauno NILL/TFN regulējumu.

ECB kā prudenciālās uzraudzības iestāde gatavojas ciešai un raitai sadarbībai ar AMLA un veic informācijas apmaiņu par VUM izveidē gūtajām atziņām ar Komisiju un tās speciālo darba grupu. ECB ir arī sākusi sagatavot SM starp ECB un AMLA, kā to paredz tiesību aktu kopums.

4.1.1.5. SVF finanšu nozares novērtēšanas programma

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu nozares novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu nozares novērtējumi.

SVF 2024. gadā veica otro eurozonas FSNP, kuru plānots pabeigt 2025. gadā. SVF vērtē eurozonas normatīvā regulējuma un VUM uzraudzības prakses atbilstību Bāzeles pamatprincipiem, kas 2024. gada aprīlī tika pārskatīti, lai cita starpā stiprinātu prasības attiecībā uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu, un jaunajiem riskiem, darbības noturību un uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju, kā arī Eiropas banku uzraudzības lomu krīžu pārvaldībā. Tas veic arī lejupvērstus stresa testus, kas aptver nozīmīgās iestādes. SVF vērtē arī, kā ir īstenoti iepriekšējās, 2018. gadā pabeigtās eurozonas FSNP ietvaros sniegtie ieteikumi, kas bija adresēti ECB un ES likumdevējiem.

2024. gadā SVF pabeidza valsts FSNP Luksemburgā, Nīderlandē un Spānijā, kā arī turpināja darbu Slovākijā un sāka FSNP Francijā. Valstu FSNP novērtē ar banku darbību nesaistītus jautājumus (piemēram, iekšzemes apdrošināšanas un makrouzraudzības regulējumu) un ietver visaptverošu novērtējumu par banku darbības jautājumiem, īpaši tiem, kuri ir mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai aspektiem, kas saistīti ar NILL/TFN, vienlaikus ņemot vērā, ka banku savienības izveide vēl turpinās.

ECB iesaiste SVF IV panta konsultācijās par Eiropas banku uzraudzības dalībvalstīm saistīta ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar ECB pienākumiem šajās jomās.

4.2. Ieguldījums Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izstrādē

4.2.1. Ieguldījums Finanšu stabilitātes padomes darbā

Kā Finanšu stabilitātes padomes (FSP) locekle ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās FSP plenārsēdēs, kā arī Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas, Standartu ieviešanas pastāvīgās komitejas, Noregulējuma koordinācijas grupas un Eiropas Reģionālās konsultatīvās grupas sanāksmēs. Tā sniedza ieguldījumu dažādās FSP iniciatīvās, t. sk. 2023. gada banku satricinājuma laikā gūto mācību pārskatīšanā nolūkā stiprināt gatavību krīzēm un noregulējuma regulējumu, turpmākā darbā saistībā ar finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu, un to informācijas atklāšanu, kā arī pārejas plānu ietekmes uz finanšu stabilitāti novērtēšanā. Tā sniedza atbalstu G20 finanšu reformu ietekmes uz vērtspapīrošanu izvērtēšanā, piedalījās uzraudzības pieeju izpētē attiecībā uz finanšu riskiem, kas saistīti ar dabu, un sniedza ieguldījumu darbā pie pārrobežu regulējuma problēmām saistībā ar globālajām stabilajām kriptomonētām jaunietekmes tirgos. Papildus tam tā līdzdarbojās incidentu ziņojumu apmaiņas regulējuma izstrādē.

4.2.2. Ieguldījums Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbā

2024. gadā ECB turpināja sniegt nozīmīgu ieguldījumu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) darbā. Tā iesaistījās vairākos darbības virzienos, nodrošinot eksperta viedokli BCBS grupās un sadarbojoties ar Bāzeles komitejas locekļiem ES un visā pasaulē.

Konkrētāk, ECB pārstāvji darbojās kā līdzpriekšsēdētāji un palīdzēja vadīt darbu divās Bāzeles komitejas grupās. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks Frenks Eldersons (Frank Elderson) bija līdzpriekšēdētājs Klimatisko finanšu risku darba grupā (TFCR) kopā ar Federālo rezervju sistēmas valdes padomnieku Kevinu Stairo (Kevin Stiroh), savukārt Universālo un diversificēto iestāžu ģenerāldirektorāta vadītājs Korbīnians Ībels (Korbinian Ibel) bija Politikas un standartu grupas (PSG) līdzpriekšsēdētājs kopā ar Honkongas Monetārās iestādes izpilddirektora vietnieku Artūru Juņu (Arthur Yuen).

Galvenie TFCR darba atskaites punkti 2024. gadā bija diskusiju materiāla par klimata scenāriju analīzes izmantošanu publicēšana un saņemto atsauksmju izskatīšana par TFCR publicēto apspriešanās dokumentu par 3. pīlāra informācijas atklāšanas regulējumu saistībā ar klimatiskajiem finanšu riskiem. TFCR turpināja piedalīties arī dažu citu Bāzeles komitejas stratēģisko prioritāšu risināšanā, t. sk. novērtējot pašreizējā Bāzeles regulējuma trūkumu būtiskumu, pētot banku pārejas plānošanu un monitorējot Klimatisko finanšu risku efektīvas vadības un uzraudzības principu īstenošanu.

2024. gadā PSG bija svarīga nozīme šādu dokumentu galīgo versiju publicēšanā: 1) Darījuma partnera kredītriska vadības pamatnostādnes, 2) informācijas atklāšanas regulējums banku riska darījumiem ar kriptoaktīviem un daži mērķorientēti grozījumi tās kriptostandartā, 3) mērķorientēti grozījumi tās standartā attiecībā pret procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un 4) ziņojums par pašreizējo praksi, lai atbalstītu jurisdikcijas, kuras vēlas piemērot pozitīvas neitrālas pretciklisko rezervju normas. Turklāt PSG sniedza ieguldījumu apspriešanās sākšanā par pasākumiem sakarā ar banku veikto bilanču "izskaistināšanu" globālo sistēmiski nozīmīgo banku regulējuma kontekstā un apspriešanās sākšanā par trešo pušu riska drošas pārvaldības principiem.

Ārpus šīm divām grupām ECB cita starpā sniedza ieguldījumu arī Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu pārskatītās galīgās versijas publicēšanā un piedalījās ar likviditāti un uzraudzības efektivitāti saistītajā darbā ar 2023. gada banku satricinājumu saistīto Bāzeles komitejas pēcpasākumu iniciatīvu ietvaros.

4.2.3. Ieguldījums Eiropas Banku iestādes un Eiropas politikas veidošanas darbā

2024. gadā ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar EBI, lai veicinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un sekmētu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti.

ECB un EBI 2024. gada 18. martā parakstīja SM par Banku pārskatu apvienotās komitejas izveidi, lai uzlabotu integrāciju un mazinātu banku regulatīvo pārskatu sniegšanas izmaksas. Abas iestādes iesaistījās arī sarunās par 2025. gada ES mēroga stresa testa metodoloģijas un izklāsta projektu, kā arī iespējamiem veidiem, kā uzlabot stresa testu veikšanu, pamatojoties uz jaunākajām regulējuma pārmaiņām.

Bāzele III reformu kontekstā ECB sniedza ieguldījumu vairākos EBI regulējuma projektos. Turklāt tā sniedza ieguldījumu EBI apspriešanās procesā par pamatnostādņu projektu vidisko, sociālo un pārvaldības (VSP) risku pārvaldībai, kā arī apspriešanās dokumentu izstrādē attiecībā uz VSP informācijas atklāšanu un VSP uzraudzības pārskatiem.

ECB atbalstīja EBI tās veiktajā politikas darbā attiecībā uz Regulas par kriptoaktīvu tirgiem īstenošanu un Digitālās darbības noturības aktu, t. sk. saistībā ar ārpakalpojumu pamatnostādņu paplašināšanu un attiecināšanu arī uz trešo personu līgumiem.

Papildus kopā ar EBI veiktajam darbam ECB darbinieki sagatavoja publisko ieguldījumu Eiropas Komisijas rīkotajā mērķorientētajā apspriešanā par ES vērtspapīrošanas regulējuma darbību. Šajā ieguldījumā izmantotas un papildinātas EBI 2022. gada decembrī sniegtās konsultācijas un Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas sagatavotie ziņojumi saskaņā ar Vērtspapīrošanas regulas 44. pantu.

5. ECB banku uzraudzības organizācija

5.1. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

5.1.1. Darbinieku piesaiste

Parasti ECB banku uzraudzība vispirms iekšēji izsludina vakances, ja vien tās nav sākuma posma amatvietas, uz kurām pieteikšanās tiek izsludināta ārējā tirgū. 2024. gadā ECB banku uzraudzība ārējo kampaņu rezultātā ilgāka termiņa amatvietās pieņēma darbā 53 kandidātus.

6. attēls

2024. gadā amatos iecelto darbinieku skaits darbinieku grupu dalījumā

5.1.2. Apmaiņas programmas

Pēc 2023. gadā dibinātās darbinieku apmaiņas programmas ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Vienoto noregulējuma valdi (VNV), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Investīciju banku (EIB) 2024. gadā tika sākta programmas otrā kārta ar VNV un EIB, kurā 12 darbinieku pāri apmainījās ar darba pienākumiem.

5.1.3. Spēju veidošana

ECB banku uzraudzība veic periodisku organizatoriskās gatavības novērtēšanu (galvenokārt KUK un klātienes komandām), lai izvērtētu to spējas saistībā ar kārtējiem uzdevumiem un potenciālām uzraudzības prioritātēm. Šī novērtēšana tiek veikta nolūkā atjaunināt spēju veidošanas plānu, kas ļauj organizācijai sadalīt prioritātes talantu attīstībā un ar to saistītās iniciatīvas jomās, kurās gatavības līmenis ir zemāks.

2023.–2024. gadā ECB banku uzraudzības uzmanības centrā bija spēju veidošana ar IT ārpakalpojumiem, IT drošību un kiberriskiem saistīto uzraudzības uzdevumu veikšanai un ECB jaunais pilnvarojums saskaņā ar Digitālās darbības noturības aktu.

Visās banku uzraudzības jomās tika pastiprināti arī apmācības pasākumi. 2024. gadā tika ieviestas divas jaunas apmācības programmas – VUM ievadapmācības programma jaunajiem darbiniekiem un VUM pamatprogramma, kuras mērķis ir nodrošināt banku uzraudzības darbiniekiem vienotu tehnisko pamatzināšanu un prasmju līmeni par tradicionālajām un jaunākajām uzraudzības tēmām. VUM pamatprogrammas izmēģinājuma posms noslēdzās 2024. gada jūnijā.

2024. gada februārī sākās visaptverošas mācības par klimata un vidiskajiem riskiem, kuras aptver dažādas lomas un funkcijas. 2024. gadā apmācības pabeidza 1000 banku uzraudzības darbinieku.

Turklāt tika pilnveidoti VUM digitālie mācību rīki, lai stiprinātu uzraudzības darbinieku zināšanas par mākslīgā intelekta (MI) nozīmi bankās, IT risku uzraudzību un citiem svarīgiem digitalizācijas un inovācijas tematiem. 2024. gadā apmācībā piedalījās 2050 uzraudzības darbinieku.

2025. gadā turpināsies apmācību piedāvājuma pilnveidošana trijās mērķa jomās, izmantojot ECB izveidotās sadarbības partnerības, it īpaši koncentrējoties uz jaunākajām norisēm banku uzraudzībā.

5.1.4. Dažādība un iekļaušana

ECB banku uzraudzība cenšas radīt tādu darba kultūru, kurā tiek izmantotas dažādības un iekļaušanas radītās priekšrocības un kurā ikkatrs kolēģis savā darbavietā var būt viņš pats. Daļa no šā redzējuma ir tāda, ka dzimumu līdzsvars joprojām ir svarīga stratēģiskā prioritāte. ECB banku uzraudzībā 42 % darbinieku ir sievietes. Sieviešu īpatsvars dažādos hierarhijas līmeņos atšķiras. Analītiķu līmenī darbinieku sieviešu īpatsvars ir 49 %, savukārt ekspertu līmenī – 42 %. Komandu vadītāju un vadības līmeņos īpatsvars ir attiecīgi 33 % un 35 %, bet augstākā līmeņa vadītāju līmenī 42 % ir sievietes. ECB turpinās pastiprināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru.

1. shēma

ECB banku uzraudzības darbaspēks skaitļos

5.2. Digitalizācija, datu ziņošanas regulējums un informācijas pārvaldība

5.2.1. Digitālā programma un VUM tehnoloģiju stratēģija

2024. gadā ECB Uzraudzības valde pieņēma jaunu tehnoloģijas stratēģiju Eiropas banku uzraudzībai, kas aptver laikposmu no 2024. līdz 2028. gadam, – VUM tehnoloģiju stratēģiju. Banku sektors kļūst arvien sarežģītāks un uzraudzības resursi – arvien ierobežotāki, tāpēc stratēģija visaptveroši aplūko Eiropas banku uzraudzības digitālās vajadzības, lai stiprinātu efektīvu, uz risku balstītu uzraudzību.

VUM tehnoloģiju stratēģijas pamatā ir esošās pamatsistēmas un 14 uzraudzības tehnoloģiju (suptech) lietojumprogrammu īstenošana. To veido divi pamatpīlāri – tehnoloģija un cilvēki. Stratēģijā uzmanība ir pievērsta abiem, un tā nodrošinās uzraudzības prakses pilnveidi ar modernākajām tehnoloģijām, vienlaikus saglabājot uzraudzības darbinieku centrālo lomu tehnoloģiskajās norisēs.

Tehnoloģijas pīlārā stratēģijas mērķis ir vienkāršot un konsolidēt IT kopainu, lai veicinātu efektīvu un kohēziju veicinošu uzraudzību, kas sniedz labumu gan uzraugiem, gan bankām. Galvenie mērķi ietver pamatsistēmu un suptech rīku integrēšanu un vēsturisko sistēmu ekspluatācijas pārtraukšanu. Šajā ziņā labāk integrētu IT kopainu Eiropas banku uzraudzībā palīdz radīt projekts Olympus. Šajā nolūkā projektā tiks radīts vienots uzraudzības vadībcentrs – pielāgojama platforma, kas nodrošinās uzraugiem būtisku informāciju uzdevumu optimizēšanai, efektivitātes celšanai un komandu sadarbības uzlabošanai. Tajā tiks konsolidēti arī kanāli, ko bankas izmanto informācijas apmaiņai ar ECB, izveidojot vienotu VUM portālu. Tādējādi tiks ievērojami mazināts banku ziņošanas slogs un vienkāršota ar to saistītā saziņa starp bankām un uzraugiem.

VUM tehnoloģiju stratēģija arī uzsver ģeneratīvā MI atbildīgu izmantošanu uzraudzības procesu stiprināšanā. Piemēram, Eiropas banku uzraudzības tekstu analīzes MI platformas Athena lielo valodu modeļa uzlabojums ļaus uzraugiem apstrādāt lielus dokumentu apjomus, izgūt informāciju un efektīvi sagatavot tekstus.

Otrs pīlārs – cilvēki – ir vienlīdz svarīgs. Saskaņā ar VUM tehnoloģiju stratēģiju visi rīki ir veidoti tā, lai atbilstu uzraugu vajadzībām. Stratēģijā arī uzsvērta augstas kvalitātes apmācības un digitālās kultūras veicināšanas nozīme visos līmeņos un funkcijās. Šī pieeja nodrošina, ka uzraugi pilnībā saprot jaunās tehnoloģijas un zina, kā tās vislabāk izmantot.

VUM tehnoloģiju stratēģijas 2024.–2028. gadam īstenošana nodrošinās uzraugiem pareizos rīkus un tehnoloģijas viņu uzdevumu efektīvai veikšanai. Tas pozitīvi ietekmēs arī bankas – moderna un optimizēta IT kopaina veicinās konsekventu, efektīvu un savlaicīgāku uzraudzību, mazinās ziņošanas slogu, palielinās pārredzamību un, visbeidzot, palīdzēs nodrošināt drošu un stabilu Eiropas banku sektoru.

5.2.2. Datu sniegšanas regulējuma attīstība

ECB un VKI gatavojas atjauninātā EBI datu sniegšanas regulējuma īstenošanai, kas ietver pārmaiņas saturā un atspoguļo jaunās, no CRR III un CRD VI izrietošās prasības. Tiek ieviesta arī jauna taksonomijas arhitektūra ar paredzēto pirmo atsauces datumu 2025. gada 31. martā.

Lai nodrošinātu atbilstību ar CRR III ieviestajām ziņošanas prasībām, bankām ierobežotos termiņos jāveic vairāki tehniski pielāgojumi to iekšējās ziņošanas sistēmās. Piemēram, minimālās robežvērtības prasības īstenošana bankām, kuras izmanto iekšējos uz risku balstītos modeļus, rada papildu datu vajadzības. Ņemot vērā jaunos noteikumus, kā arī nolūkā mazināt ar to ieviešanu saistītās banku izmaksas un dot tām pietiekami daudz laika, lai sagatavotos, termiņš uzraudzības informācijas ziņošanai saskaņā ar atjaunināto regulējumu tika pagarināts līdz 2025. gada 30. jūnijam. Papildus ziņošanai saskaņā ar atjaunināto EBI regulējumu uzraugi bankām prasa arī ad hoc informāciju, kas tiem nepieciešama uzraudzības uzdevumu veikšanai, piemēram, lai monitorētu jaunāko risku attīstību. ECB uztur šādu ad hoc datu apkopojumu datubāzi, lai monitorētu un kontrolētu ziņošanas slogu.^[50] Bankām vajadzētu spēt risināt šos grūtos jautājumus, lai atbilstu uzraudzības gaidām attiecībā uz labu datu pārvaldību un datu apkopošanas spējām.

2024. gadā ECB izstrādāja metodoloģiju nozīmīgu atkārtoti iesniegtu labotu uzraudzības datu noteikšanai EBI īstenošanas tehnisko standartu (ĪTS) darbības jomā un paskaidrojumu vākšanai par atkārtoti iesniegto laboto datu raksturu un pamatcēloņiem. Metodoloģijas pamatā ir atziņas, kas gūtas 2023. gadā veiktajā ECB izmēģinājuma projektā.

ECB darīja bankām pieejamu savu gadskārtējo Vadības ziņojumu par datu pārvaldību un datu kvalitāti (sk. 1.2.3.2. sadaļu). Tajā ietilpst kvantitatīvi banku līmeņa rādītāji un anketa, un tā mērķis ir palielināt vadības struktūru pārskatatbildību. Tas palīdz uzraugiem un bankām konstatēt un novērst trūkumus riska datu apkopošanā un ziņošanā par riskiem.

Sava pastāvīgā uz ziņošanas izmaksu samazināšanu vērstā darba ietvaros ECB novērtē datu apkopojumus par biznesa modeļiem un kapitāla pietiekamību, lai noteiktu jomas, kuras būtu iespējams optimizēt un standartizēt. Tam vajadzētu ļaut uzraudzītajām iestādēm efektīvāk panākt atbilstību gaidām attiecībā uz riska datu apkopošanu un spējām ziņot par risku (sk. 1.2.3.2. iedaļu).

2024. gadā ECB paplašināja savu banku uzraudzības ceturkšņa statistiku, pievienojot ienākumus nenesošo kredītu rādītāja, kā arī aizdevumu un avansa maksājumu ar būtisku kredītriska pieaugumu sīkākus dalījumus. Rādītāji no gada sākuma peļņas uz zaudējumu tabulās tika koriģēti, lai atspoguļotu lineāru attiecināšanu uz gadu, tādējādi atvieglojot atšķirīgu laika periodu datu salīdzināšanu. Nozīmīgi uzlabojumi tika ieviesti arī banku uzraudzības ceturkšņa statistikas publicēšanas grafikā, nodrošinot agrākus publiskošanas datumus (samazinājums no 40 uz 30 dienām pēc ĪTS paredzētā pārskatu nosūtīšanas datuma).

Visbeidzot, ECB veica atsevišķas 3. pīlāra sakarā atklātās informācijas gadskārtējo salīdzināšanu ar uzraudzības pārskatiem, koncentrējoties uz banku pakļautību klimata riskiem. Tā rezultātā tika būtiski uzlabota datu saskaņotība un kvalitāte. Iegūtie dati tika publicēti ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē vienlaikus ar pavaddokumentu, kurā izklāstīti galvenie rezultāti.

5.2.3. Informācijas pārvaldība

Informācijas vadības sistēma (IMAS) ir IT pamatsistēmu kopums, kas sniedz atbalstu uzraudzības procesos. Eiropas banku uzraudzības iestādes un uzraudzītās iestādes to izmanto, digitāli pievienojoties un gūstot pieeju kopīgotajai informācijai.

2024. gadā IMAS turpināja attīstīties un pielāgoties pārmaiņām finanšu sistēmā un tās regulējumā, kā arī pārmaiņām uzraudzības metodoloģijā un stratēģijā. Galvenās IMAS pārmaiņas bija saistītas ar Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) reformu (sk. 1.3.1. iedaļu). Tagad uzraugi var sākt gadskārtējos riska novērtējumus IMAS agrāk atbilstoši riska veidam un var vieglāk integrēt citu uzraudzības procesu rezultātus SREP, kā arī ECB uzraudzības pasākumu eskalācijas regulējumā.

Turklāt pirms Digitālās darbības noturības akta stāšanās spēkā tika ieviests jauns process, lai ļautu automatizēti saņemt ziņojumus par nozīmīgiem incidentiem no uzraudzītajām iestādēm un tiem sekojošo uzraudzības novērtējumu IMAS.

2024. gadā tika veikti arī citi uzraudzības procesu uzlabojumi IMAS. Tie ietvēra klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīzi, nozīmīguma novērtējumus, izpildes panākšanas un sankciju noteikšanas procedūras, atveseļošanas plāna novērtējumus, uzraudzības pārbaudes programmu un tās darbību plānošanu, kā arī datu noliktavu un informācijas pakalpojumus, kas gatavo pašapkalpošanās ziņojumus, un infopaneļus ar visiem pieejamiem uzraudzības datiem.

Turklāt IMAS portālam tika pievienoti jauni procesi, kas nodrošina digitālas mijiedarbības iespējas starp uzraudzītajām iestādēm un uzraugiem. Tie ietvēra 1) nepabeigto uzraudzības pasākumu un to korektīvo darbību tiešsaistes monitoringu, 2) kredītu kvalitātes klātienes pārbaudes un 3) esošo procesu atjauninājumus, t. sk. atbilstības un piemērotības novērtējumu un licenču pieteikumu, kā arī būtiskas līdzdalības iegūšanas novērtējumu. Arī tiešsaistes atbilstības un piemērotības novērtējuma veidlapa tika uzlabota, atvieglojot procesu tām uzraudzītajām iestādēm, kuras iesniedz jaunus pieteikumus.

6. Eiropas banku uzraudzības pārvaldība

6.1. Pārskatatbildības prasības

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, kā paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB jāievēro atbilstīgās pārredzamības un pārskatatbildības prasības. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības regulējuma uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas detalizētāk izklāstīts Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB saprašanās memorandā. Gadu gaitā ECB ir paplašinājusi savu mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu ārpus Iestāžu nolīgumā minētā. Tas vēl vairāk uzsver nozīmīgumu, kādu ECB piešķir pārskatatbildībai.

2024. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piedalījās trijās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas atklātās uzklausīšanas sēdēs. Atklātās uzklausīšanas sēdē 21. martā priekšsēdētāja iepazīstināja ar ECB 2023. gada pārskatu par uzraudzības darbību. Pārējās divas atklātās uzklausīšanas sēdes notika 2. septembrī un 18. novembrī. Sarunu uzmanības centrā bija banku problēmas, it īpaši makroekonomiskā nenoteiktība, digitalizācija, klimata un vidiskie riski un ģeopolitiskais risks. Priekšsēdētāja arī sniedza skaidrojumu par jaunākajiem uzraudzības stiprināšanas centieniem. Sarunu centrā bija Bāzele III īstenošana un likumdošanas iniciatīvas banku savienības stiprināšanai, piemēram, banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) regulējuma pārskatīšana un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (EDIS).

2024. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atbildēja uz trim rakstiskiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem saistībā ar banku uzraudzību, kā arī atbilstoši ECB ziņošanas prasībām attiecībā pret valstu parlamentiem – uz vienu rakstisku valsts parlamenta deputāta jautājumu. Visas atbildes vēstules parlamenta deputātiem tika publicētas ECB tīmekļvietnē. Vēstulēs tika aplūkoti jautājumi par noguldījumu procentu likmēm, hipotēkām mājokļiem, kas celti no defektīviem blokiem, kapitāla prasībām un ES banku konkurētspēju, kā arī darbības noturību digitālās pārveides apstākļos.^[51]

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB darīja pieejamus Eiropas Parlamentam arī Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus un Uzraudzības valdes semināru kopsavilkumus.

Turklāt, lai vēl vairāk stiprinātu dialogu ar Eiropas Parlamentu, ECB banku uzraudzība reaģēja uz komentāriem un ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments sniedza Rezolūcijā par 2023. gada ziņojumu par banku savienību. Savās atbildēs ECB komentēja norises banku sektorā un banku uzraudzībai būtiskās likumdošanas iniciatīvas. Tika aplūkoti procentu likmju un aktīvu kvalitātes riski, Krievijas iebrukums Ukrainā, banku pakļautība vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības riskiem, CMDI regulējums un EDIS, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un daudzveidība finanšu iestāžu valdēs.

Attiecībā uz mijiedarbību ar ES Padomi 2024. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piedalījās divās viedokļu apmaiņas sanāksmēs ar Eurogrupu – 13. maijā un 4. novembrī. Šo diskusiju laikā ECB publicēja pārskatu par tās būtiskajām uzraudzības darbībām^[52]. Galvenās apspriestās tēmas bija Eiropas banku uzraudzības pirmā desmitgade, Eiropas banku sistēmas stāvoklis pašreizējā makroekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē, uzraudzības prioritātes, kā arī regulatīvi un institucionāli jautājumi.

6.2. Pārredzamība un komunikācija

2024. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietnieks uzstājās ar runu 33 reizes, bet ECB pārstāvji Uzraudzības valdē – 11 reizes. Kopā viņi sniedza 23 intervijas un publicēja 9 bloga ierakstus un viedokļus. Priekšsēdētāja rīkoja arī vienu preses konferenci par 2024. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātiem. ECB banku uzraudzība publicēja divas raidieraksta epizodes un 22 paziņojumus presei, kā arī citus materiālus, t. sk. vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, pamatnostādnes bankām un uzraudzības statistiku. Ceturkšņa Supervision Newsletter, kas ir digitāls izdevums ar vairāk nekā 10 000 abonentu, sniedza informāciju un tās atjauninājumus par notiekošajiem uzraudzības projektiem un konstatējumiem. ECB runā par svarīgiem Eiropas banku uzraudzības tematiem arī savos sociālo mediju kanālos, izmantojot viktorīnas un video sižetus, lai skaidrotu pamatjēdzienus gados jaunākai auditorijai.

2024. gadā ECB banku uzraudzība veica savu pirmo kibernoturības stresa testu un sāka trīs sabiedriskās apspriešanās. Šīs apspriešanās attiecās uz Norādījumiem par pārvaldību un riska kultūru (sk. 1.2.3.1. iedaļu), Norādījumiem par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem (sk. 1. ielikumu) un politikas pārskatīšanu attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kas pieejamas saskaņā ar ES tiesību aktiem (sk. 3. ielikumu). Pēc tam, kad ekspertu grupa veica SREP pārskatīšanu un tika saņemtas atsauksmes no Eiropas Revīzijas palātas, ECB pārstrādāja SREP, lai nodrošinātu tās uzraudzības procesu turpmāku efektivitāti un lietderību. Jaunā SREP galvenie elementi tika izklāstīti priekšsēdētājas bloga ierakstā un BUJ sadaļā (sk. 1.3.1. iedaļu).

Lai veicinātu dialogu ar tirgus profesionāļiem, ECB organizēja divas Banku uzraudzības tirgus kontaktgrupas sanāksmes, pamatā pārrunājot Eiropas banku sektora risku perspektīvu, banku vērtējumus starptautiskā kontekstā un to IT un kibernoturību. Turklāt, apmeklējot valstu kompetentās iestādes, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja 13 valstīs tikās arī ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem.

2024. gadā ECB atbildēja uz 923 iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem par banku uzraudzības tēmām. Konkrētāk, tā atbildēja uz jautājumiem par klimata risku, kibernoturības stresa testu, banku licencēm un atļaujām, kā arī uzraudzības politiku un regulējumiem, it īpaši saistībā ar iekšējiem modeļiem. Apmeklētāju centrā ECB nolasīja lekcijas par banku uzraudzību 469 apmeklētājiem un iepazīstināja 12 798 apmeklētājus ar ECB galvenajiem uzdevumiem un Eiropas banku uzraudzības pamatinformāciju.

6.3. Lēmumu pieņemšana

6.3.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

2024. gadā ECB Uzraudzības valde tikās 14 sanāksmēs. Sešas sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, savukārt viena – Kiprā. Visas pārējās sanāksmes notika videokonferences veidā.

Turklāt pēc Banka Slovenije uzaicinājuma Uzraudzības valde 2024. gada oktobrī sarīkoja stratēģisku izbraukuma sēdi Ļubļanā.

Uzraudzības valdes Koordinācijas komiteja^[53] 2024. gadā rīkoja četras sanāksmes – tās visas notika videokonferences veidā.

Koordinācijas komiteja rīkoja 12 papildu sanāksmes, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta digitalizācijai, VUM procesu vienkāršošanai un VUM integrācijai. Visas šīs sanāksmes notika videokonferences veidā, un tajās varēja piedalīties visi Uzraudzības valdes locekļi, kuri izteica vēlmi to darīt.

2024. gadā ECB pieņēma 2174 uzraudzības lēmumus^[54] par konkrētām uzraudzītajām iestādēm (2. shēma). No tiem 1312 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu attiecībā uz juridiskiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 845 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar beziebildumu procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Šie rādītāji ietver 123 operācijas (piemēram, filiāļu dibināšanu), kuras ECB apstiprināja netieši, neiebilstot likumā noteiktajā termiņā.

Vairākums uzraudzības lēmumu bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumiem (50.7 %), pašu kapitālu (12.2 %), valsts pilnvarām (9.0 %), iekšējiem modeļiem (6.9 %), SREP (4.4 %), un būtisku līdzdalību (4.2 %).

Papildus ECB Padomei pieņemšanai iesniegtajiem galīgo lēmumu projektiem par konkrētām bankām Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontāliem jautājumiem. Šie lēmumi visvairāk bija saistīti ar VUM tehnoloģiju stratēģiju 2024.–2028. gadam, IT risku uzraudzību, 2024. gada kibernoturības stresa testu, Digitālās darbības noturības akta īstenošanu uzraudzības regulējumā, ECB regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz izvēles iespēju un rīcības brīvību īstenošanu, ar klimatu un vidi saistītiem jautājumiem, turpmāku SREP regulējuma stiprināšanu, kā arī uzraudzības prioritātēm 2025.–2027. gadam. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūras, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šajās struktūrās ietilpa ECB un valsts kompetento iestāžu pārstāvji, kas veica sagatavošanās darbu attiecīgajos jautājumos.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika sagatavoti publiski pieejami norādījumi, ziņojumi un pārbaudes, piemēram, ECB Norādījumi par iekšējiem modeļiem.

Vairākums Uzraudzības valdes lēmumu tika pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.^[55]

No 113 banku grupām, kuras 2024. gada janvārī tieši uzraudzīja ECB, 32 lūdza saņemt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

2. shēma

Uzraudzības valdes lēmumi 2024. gadā

6.3.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbības

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP) ir ECB struktūra, kuras dalībnieki ir individuāli un kolektīvi neatkarīgi no ECB. APP ir uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, ja ir saņemts atbilstošs pieprasījums veikt pārskatīšanu.

2024. gadā APP saņēma četrus pieprasījumus veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu (14. tabula). APP sekretariāts saņēma arī citu korespondenci, kas tika pārsūtīta attiecīgajām ECB darbības jomām. APP rīkoja 21 sanāksmi, no kurām 15 bija virtuālas, bet sešas – klātienes sanāksmes, t. sk. viena ārēja sanāksme notika Zagrebā, Horvātijā.

Divi pārskatīšanas pieprasījumi bija saistīti ar būtiskas līdzdalības iegūšanu. Abos gadījumos pēc pieteikuma iesniedzēju uzklausīšanas APP ierosināja Uzraudzības valdei lēmumu aizstāt ar identiska satura lēmumu. Trešais pieprasījums attiecās uz licences anulēšanu, un APP to atzina par nepieņemamu. Ceturto pieprasījumu pieteikuma iesniedzējs atsauca.

APP publicēja arī pārskatu par tās darbībām pēdējo 10 gadu laikā.

2024. gadā APP vadīja Penti Hakarainens (Pentti Hakkarainen). Pārējie tās locekļi bija Andrē Kamilleri (André Camilleri; priekšsēdētāja vietnieks), F. Havjers Aristegi Jaņess (F. Javier Arístegui Yáñez), Renē Smitss (René Smits) un Kristiāna Kampila (Christiane Campill). Aizstājējs bija Damirs Odaks (Damir Odak). Andrē Kamilleri, F. Havjera Aristegi Jaņesa un Renē Smitsa pilnvaras beidzās 2024. gada septembrī. Padome par viņu pēctečiem uz piecu gadu termiņu iecēla Eduāru Fernandesu-Bolo, Iliasu Plaskoviti (Ilias Plaskovitis) un Vericu Trsteņaku (Verica Trstenjak). Pašreizējo APP sastāvu var aplūkot ECB APP tīmekļvietnē.

6.3.3. ECB pārstāvju interešu jomas Uzraudzības valdē

Saskaņā ar VUM regulu un ECB Lēmumu ECB/2014/4^[56] ECB Padome ieceļ četrus ECB pārstāvjus Uzraudzības valdē. Pārstāvji atbalsta Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un pārstāv ECB banku uzraudzību gan iekšēji, gan ārēji.

2024. gadā ECB pārstāvji Uzraudzības valdē bija Kerstina af Johnika, Eduārs Fernandess-Bolo, Elizabete Makola un Anneli Tuominena. Kerstinas af Johnikas, Eduāra Fernandesa-Bolo, Elizabetes Makolas pilnvaru termiņš 2024. gadā beidzās. Padome par viņu pēctečiem iecēla Patriku Montaņjē, Šāronu Doneriju un Pedro Mačado.

6.4. Ētikas kodeksa īstenošana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izstrādājusi ētikas regulējumu augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido vienots Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss, īpaša nodaļa ECB Personāla noteikumos un Pamatnostādne, ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus. Regulējuma īstenošanu un tālāku pilnveidošanu veicina ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs un Ētikas un atbilstības komiteja.

Noteikumu pastiprināšana attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem un attiecīgie pārredzamības pienākumi, kas stājās spēkā 2023. gadā, noteica Ētikas komitejai iesniegto pieteikumu skaita kāpumu, it īpaši saistībā ar iepriekšējas atļaujas iegūšanu vēsturisku aktīvu pārdošanai. 2024. gadā ECB arī sāka publicēt informāciju par privātiem finanšu darījumiem, ko ECB augsta līmeņa amatpersonas veikušas iepriekšējā kalendārajā gadā, kā pielikumu gadskārtējām interešu deklarācijām.

Saskaņā ar savām pilnvarām Ētikas komiteja veica Uzraudzības valdes locekļu interešu deklarāciju gada novērtējumu pirms to publicēšanas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Komiteja arī reaģēja uz banku uzraudzībā iesaistīto augsta līmeņa ECB amatpersonu iesniegtajiem konsultācijas lūgumiem un šajā sakarā sagatavoja 16 atzinumus, no kuriem vairākums bija saistīti ar paziņojumiem pēc darba attiecību izbeigšanas. Ētikas komitejas atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļvietnē sešus mēnešus pēc to sagatavošanas datuma.

Atbilstības un pārvaldības birojs 2024. gadā turpināja digitalizācijas centienus, lai nodrošinātu darbiniekiem ētikas konsultācijas ātrāk un lietotājam draudzīgākā veidā. 2024. gadā bija 3070 pieprasījumu, kuriem bija nepieciešama Atbilstības un pārvaldības biroja darbinieku iesaistīšanās (2023. gadā – 2767 pieprasījumi). Aptuveni 44 % konsultāciju pieprasījumu iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki. Visbeidzot, tika pastiprināta ētikas risku monitorēšana, IMAS portālā integrējot pārbaužu vadītāju un komandas locekļu interešu konflikta neesamības apliecinājumus.

7. attēls

Pārskats par 2024. gadā saņemtajiem ECB banku uzraudzības darbinieku pieprasījumiem

(pieprasījumu skaits)

Papildus apmācības kursiem un e-mācību programmām Atbilstības un pārvaldības birojs organizēja informācijas kampaņas par ētikas regulējumu, piemēram, Ētikas atvērto durvju dienas jaunajiem darbiniekiem un Ētikas izpratnes sezonu oktobrī, kā arī sniedza ieguldījumu ECB mēroga trauksmes celšanas izpratnes kampaņā. Visiem darbiniekiem paredzētās un ECB vadības atbalstītās 2024. gada globālās ētikas dienas laikā tika izvietoti stendi par ētikas izpratni, piedāvātas zināšanu atsvaidzināšanas nodarbības par noteikumiem attiecībā uz privātiem finanšu darījumiem, pēcnodarbinātību, tikšanos ar ārējām pusēm un dāvanu pieņemšanu un viesmīlību.

Lai izvairītos no faktiskām vai šķietamām "virpuļdurvju" efekta situācijām, Atbilstības un pārvaldības birojs izvērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, darbiniekiem apsverot privātā sektora darba piedāvājumus, sniedza konsultācijas par piemērojamiem noteikumiem un vajadzības gadījumā noteica interešu konfliktu mazināšanas pasākumus. Sešiem no darbiniekiem, kuri atkāpās no amata 2024. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu tika piemērots pagaidu aizliegums sākt citu profesionālo darbību. 19 gadījumos tika piemēroti papildu drošības pasākumi, piemēram, uzdevumu pārdale, darbinieku pārcelšana citā amatā un/vai piekļuves tiesību samazināšana, lai izvairītos no "virpuļdurvju" efekta, faktiski ieviešot iekšēju nogaidīšanas periodu.

Atbilstības un pārvaldības birojs veica gadskārtējo darbinieku un augsta līmeņa ECB amatpersonu privāto finanšu darījumu atbilstības uzraudzību. Tāpat kā iepriekšējos gados tika konstatēts tikai ierobežots skaits neatbilstību, no kura aptuveni 55 % bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra tīšu pārkāpumu vai citas nopietnas neatbilstības.

Ētikas un atbilstības komiteja ir forums informācijas apmaiņai un sadarbībai saistībā ar ētiku un integritāti Eurosistēmas un VUM ietvaros. Komiteja 2024. gadā turpināja darbu pie VUM un Eurosistēmas ētikas pamatnostādņu īstenošanas un organizēja tematiskās nodarbības ar ārējiem lektoriem, kuras apmeklēja 50 Eiropas un starptautisko iestāžu pārstāvji. Atzīmējot Pasaules ētikas dienu, Ētikas un atbilstības komiteja veica plakātu kampaņu par tēmu "Ētika – mūsu kopīgais kompass". Tas tika sagatavots visās ES valodās, uzsverot kopīgo apņemšanos ievērot stingrus ētikas principus.

6.5. Monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības princips

2024. gadā monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības princips galvenokārt tika piemērots informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu^[57] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība – katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka informācija, ko tā pieprasa no citas politikas jomas, tai nepieciešama, lai sasniegtu savus politikas mērķus.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 neanonimizētu kopējo pārskatu (COREP) un finanšu pārskatu (FINREP) datu, citu neapstrādāto datu un novērtējumus vai politikas ieteikumus saturošu datu apmaiņai nepieciešama ECB Valdes atļauja. ECB divu politikas funkciju darbības jomas veica šādu datu apmaiņu saskaņā ar Valdes apstiprinātu un periodiski pārskatītu regulējumu.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, ja pieprasītā informācija attiecās uz anonimizētiem datiem vai sensitīvu informāciju, kas nav politikas informācija, piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija informācija.

Datu apmaiņa saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz banku sektoru, kas tika sākta 2022. gada februārī, pamatojoties uz Lēmuma ECB/2014/39 8. panta ārkārtas situācijas nosacījumu, turpinās, sniedzot datus tikai tiem, kuriem tie tiešām nepieciešami.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī neradīja bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nebija nepieciešama.

7. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

7.1. 2024. gada izdevumi

VUM regulā ir noteikts, ka ECB jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu efektīvi veikt uzraudzības uzdevumus. Šos resursus finansē no uzraudzības maksas, ko ECB maksā tieši un netieši uzraudzītās iestādes. ECB pieliek visas pūles, lai pārkārtotu prioritātes un optimizētu tās resursus, lai nodrošinātu, ka uzraudzības funkcija spēj atbilstoši veikt savus uzdevumus mainīgā vidē, tādējādi uzlabojot tās efektivitāti un ierobežojot tās izmaksas atbilstoši visas organizācijas apņēmībai stabilizēt izmaksas.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Radušos izdevumus veido ECB uzraudzības funkcijas tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija izmanto arī koplietojamos pakalpojumus, ko nodrošina ECB atbalsta darbību jomas^[58].

ECB budžeta lēmējinstitūcija ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, ar banku uzraudzību saistītos jautājumos konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja, ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. Budžeta komiteja palīdz Padomei, sniedzot tai novērtējumus par ECB budžeta plānošanas un monitoringa ziņojumiem.

2024. gadā faktiskie gada izdevumi ECB uzraudzības uzdevumiem bija 680.6 milj. euro, kas ir par 3.0 % vairāk nekā 2024. gada martā paziņotā aplēse 661.0 milj. euro apmērā. Tas atspoguļo labāku, nekā gaidīts, budžeta izlietojumu, kas sasniedza 97.4 % no uzraudzības uzdevumiem 2024. gadā plānotajiem izdevumiem 698.9 milj. euro apmērā.

15. tabulā sniegto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu to gada izmaksu daļu, kura atgūstama uzraudzīto iestāžu gada uzraudzības maksu veidā, pamatojoties uz nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes uzraudzības statusu saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas^[59] 8. pantu.^[60] 16. tabulā sniegta detalizētāka informācija par izdevumiem, pamatojoties uz veiktajām darbībām.

Izdevumi par uzraudzības uzdevumu veikšanu 2024. gadā palielinājās par 4.2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tie bija 653.5 milj. euro. Šis kopējo izdevumu palielinājums par 27.1 milj. euro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atspoguļo lielāku plānotā budžeta izlietošanas līmeni uzraudzības funkcijās, kā arī inflācijas ietekmi. Turklāt intensīvākas uzraudzības darbības, proti, saistībā ar visaptverošo augsta sviras rādītāja finansējuma portfeļa pārbaudi (sk. 1.3.5. iedaļu) un regulārajām aktīvu kvalitātes pārbaudēm noteica lielākas neklātienes pārbaužu un pārraudzības funkcijas izmaksas.^[61] Līdzīgi arī nepārtraukta banku uzraudzības specializēto IT sistēmu attīstība un izlabojumi palielināja politikas, konsultāciju un regulatīvo funkciju izmaksas, kā arī uzraudzības statistikas izmaksas 2024. gadā. Turpretī makroprudenciālo uzdevumu veikšanas izmaksas bija mazākas, jo 2024. gadā netika veikti ES mēroga stresa testi, kurus koordinē Eiropas Banku iestāde.

Papildus iekšējiem resursiem ECB izmanto ārējo konsultantu atbalsta pakalpojumus, kas nodrošina vai nu specializētas zināšanas, vai integrētus konsultāciju pakalpojumus kvalificētu speciālistu vadībā, it īpaši lielas darba slodzes brīžos. 2024. gadā ECB kopumā par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar pamata uzraudzības uzdevumiem iztērēja 42.1 milj. euro, kas ir par 8.2 milj. euro vairāk nekā 2023. gadā. Šajos izdevumos ietilpa 11.3 milj. euro izdevumi saistībā ar IT sistēmu attīstību, 18.7 milj. euro saistībā ar uzraudzības iniciatīvām (sk. 2.1.1.2. un 1.3.5. iedaļu) un 11.8 milj. euro klātienes uzraudzības uzdevumiem, t. sk. pārrobežu komandējumiem. Detalizēta informācija par šīm darbībām sniegta 1. nodaļā. Turklāt konsultāciju pakalpojumu izmaksas 10.5 milj. euro apmērā radās jomās, kas atbalsta ECB uzraudzības funkciju, un galvenokārt bija saistītas ar IT sistēmu ekspluatāciju un apkopi.

2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu par 1.7 milj. euro palielinājās ar uzraudzības darbībām saistīto darījuma braucienu izdevumi, sasniedzot 13.1 milj. euro. Tas atspoguļo ar klātienes darbību resursu internalizāciju saistīto izmaksu kāpumu, kā arī augstākas cenas saistībā ar darījuma braucieniem.

Izmaksu sadalījums izdevumos, kas tieši attiecināmi uz ECB uzraudzības uzdevumiem, un koplietošanas pakalpojumu izdevumos kopumā bija līdzīgs iepriekšējā gada sadalījumam (8. attēls).

8. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas izmaksu kategoriju dalījumā

(milj. euro)

Tieši attiecināmos izdevumus 410.5 milj. euro apmērā 2024. gadā veido uzraudzības pamatdarbinieku izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (t. sk. ar aktīvu kvalitātes pārbaudēm saistītās izmaksas), citi darbības izdevumi, piemēram, par darījuma braucieniem un mācībām. Šeit ietilpst arī kārtējie izdevumi par specializētajām informācijas tehnoloģijām (piemēram, informācijas vadības sistēmu IMAS un stresa testu kontu pārskatu platformu (STAR) un ar tām saistītajiem projektiem), kā arī par uzraudzības tehnoloģiju izstrādi (sk. 5.2.1. iedaļu).

Koplietošanas pakalpojumu kategorijas izdevumi bija 270.2 milj. euro, un tajos ietilpst izdevumi par pakalpojumiem, kurus izmanto gan centrālās bankas funkcija, gan uzraudzības funkcija.^[62] Šīs izmaksas sadalītas starp abām funkcijām, izmantojot izmaksu sadales mehānismu, kurā piemēro tādus nozares standarta novērtēšanas rādītājus kā pilna laika ekvivalenti, biroja platība un tulkošanas pieprasījumu skaits. Tā kā ECB ir stingri apņēmusies censties uzlabot efektivitāti, tā regulāri pilnveido izmaksu sadalījuma novērtēšanas rādītājus.

2024. gadā tieši attiecināmajos informācijas tehnoloģiju un saistīto projektu izdevumos iekļautas IMAS un STAR amortizācijas izmaksas, kas bija 18.9 milj. euro.

Kopējie izdevumi par tieši attiecināmajām izmaksām 2024. gadā palielinājās par 7.5 milj. euro salīdzinājumā ar 2023. gadu, atspoguļojot ar uzraudzības iniciatīvām saistīto darbību pieaugumu un banku uzraudzības specializēto IT sistēmu attīstības un uzturēšanas izmaksas. Pieaugumu par 14.6 milj. euro šajās izmaksu kategorijās kompensēja personāla izmaksu samazināšanās salīdzinājumā ar 2023. gadu, jo 2024. gadā netika veikti reizi divos gados veiktie stresa testi. Personāla izmaksas, kas attiecas uz uzraudzības iniciatīvu darbībās iesaistītajiem darbiniekiem, uzskaitītas uzraudzības iniciatīvu kategorijā, nevis ar personālu saistīto izmaksu kategorijā.

Koplietošanas pakalpojumu izmaksu palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu atspoguļo ar ieguldījumiem IT tehniskajā nodrošinājumā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu kategorijā ietilpstošajiem IT pakalpojumiem saistītās izmaksas. Papildus tam izdevumi visās koplietošanas pakalpojumu grupās kopumā palielinājās atbilstoši inflācijai, tomēr tie atspoguļoja arī 2024. gadā veiktos papildu izdevumus, t. sk. ECB ieguldījumu Frankfurtes Eiropas skolas paplašināšanā (cilvēkresursu vadības kategorijā).

7.2. 2025. gada ECB uzraudzības maksu perspektīva

ECB budžeta maksimālais apmērs uzraudzības uzdevumiem 2025. gadā plānots 703.8 milj. euro apmērā. Atbilstoši pieaugošajai uzlabota budžeta izlietojuma tendencei ECB paredz, ka plānotie izdevumi nākamgad tiks gandrīz pilnībā veikti. Šī aplēse atspoguļo turpmākus ieguldījumus uzraudzības tehnoloģijās, un tā ietver papildu budžetu jaunajām pilnvarām, kas izriet no Digitālās darbības noturības akta, kā arī izmaksas par 2025. gadā plānotajiem reizi divos gados veicamajiem ES mēroga stresa testiem. Turklāt 2025. gadā paredzamas pārkārtošanās izmaksas, ECB pārkārtojoties no trim ēkām uz divām.^[63] Šos izmaksu palielinājumus kompensēs IMAS un STAR amortizācijas izmaksu samazināšana, un tās joprojām būs ierobežotas, ECB turpinot ievērot izmaksu stabilizācijas principu.

2025. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2026. gadā, tiks aprēķināta tikai 2025. gada maksas perioda beigās, un tā ietvers faktiskos izdevumus par visu 2025. gadu, kas koriģēti atbilstoši summām, kuras atlīdzinātas vai iekasētas no atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, nokavējuma procentiem un neatgūstamām maksām.

Tiek lēsts, ka 2025. gadā no katras kategorijas iekasējamās kopējās summas sadalījums būs 95.8 % no nozīmīgām iestādēm un 4.2 % no mazāk nozīmīgām iestādēm.

7.3. Uzraudzības maksu regulējums 2024. gadā

Tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas tai radušies, pildot uzraudzības uzdevumus, nosaka VUM regula, Uzraudzības maksu regula un ar to saistītais lēmums^[64].

7.3.1. Kopējā par 2024. gada maksas periodu iekasējamā summa

Gada uzraudzības maksa, kas iekasējama par 2024. gada maksas periodu, ir 680.6 milj. euro. To gandrīz pilnībā veido faktiskās 2024. gada izmaksas 680.6 milj. euro apmērā, kam piemērotas korekcijas 4538 euro apmērā par atsevišķām bankām atlīdzinātajām (neto) summām par iepriekšējiem maksas periodiem un 78 283 euro apmērā par saņemtajiem nokavējuma procentiem, kopējai korekcijai esot 73 746 euro apmērā.

Gada uzraudzības maksu var koriģēt arī par norakstītajām summām, kuras nebija iespējams iekasēt. Šāda korekcija 2024. gadā nebija nepieciešama.

Tā izmaksu daļa, kura atgūstama uzraudzīto iestāžu gada uzraudzības maksu veidā, ir sadalīta divās daļās, pamatojoties uz nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes uzraudzības statusu, tādējādi – pamatojoties uz ECB uzraudzības intensitātes pakāpi. Izdevumi tiek iedalīti nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu iestāžu grupā saskaņā ar metodoloģiju, kas tiek nepārtraukti pārvērtēta, pamatojoties uz faktiski veiktajiem uzraudzības uzdevumiem.

2024. gadā kopējā no nozīmīgām iestādēm iekasējamā summa bija 651.4 milj. euro, bet no mazāk nozīmīgām iestādēm – 29.2 milj. euro. Tas atbilst attiecīgi 95.7 % un 4.3 % no uzraudzības uzdevumu kopējām izmaksām.

7.3.2. Individuālās uzraudzības maksas

Iestādes vai grupas līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu un izmantojot uzraudzīto banku gada maksu noteicošos faktorus.

Detalizēta informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

7.4. Citi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesības noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus, ja tās nav ievērojušas piemērojamos ES banku darbības tiesību aktus par prudenciālajām prasībām (t. sk. ECB uzraudzības lēmumus). Attiecīgie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksu, kā arī netiek ņemti vērā šādu sodu atmaksājumi, ja iepriekšējie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai atcelti. Attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. 2024. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem bija 15.6 milj. euro.

8. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtie juridiskie instrumenti ietver regulas, lēmumus, pamatnostādnes, ieteikumus un norādījumus valsts kompetentajām iestādēm. Šajā iedaļā uzskaitīti juridiskie instrumenti banku uzraudzības jomā, kurus ECB pieņēma 2024. gadā un publicēja "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un EUR-Lex. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

8.1. ECB regulas

ECB 2024. gadā nepieņēma nevienu regulu banku uzraudzības jomā.

8.2. ECB juridiskie instrumenti (izņemot regulas)

ECB/2024/8
Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 8. marta Lēmums (ES) 2023/871 par 2023. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2024/8) (OV L, 2024/871, 21.03.2024.)

ECB/2024/10
Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 12. marta Lēmums (ES) 2024/902, ar ko groza Lēmumu (ES) 2021/1486, ar kuru pieņem iekšējos noteikumus par datu subjektu tiesību ierobežojumiem saistībā ar Eiropas Centrālās bankas uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (ECB/2021/42) (ECB/2024/10) (OV L, 2024/902, 22.03.2024.)

ECB/2024/18
Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 3. jūlija Lēmums (ES) 2024/2023, ar ko groza Lēmumu ECB/2004/2, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (ECB/2024/18) (OV L, 2024/2023, 25.07.2024.)