Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP) ir ECB struktūra, kas veic tās uzraudzības lēmumu pārskatīšanu. Administratīvu pārskatīšanu var pieprasīt jebkura fiziska vai juridiska persona, ko tieši ietekmē ECB uzraudzības lēmums. APP locekļi ir neatkarīgi ārēji eksperti, kurus ieceļ uz piecu gadu termiņu, ko var vienu reizi pagarināt. Šajā dokumentā izklāstīta APP pārskatīšanas procedūra un aplūkotas galvenās problēmas un jautājumi, ar kuriem APP saskārusies pirmajos 10 darbības gados (no 2014. gada septembra līdz 2024. gada septembrim).

1. APP pārskatīšanas procedūra

APP pārskatīšanas procedūru reglamentē VUM regula (galvenais tiesību akts par ECB lomu prudenciālajā uzraudzībā) un APP lēmums (ECB tiesību akts, ar ko izveido šo pārskatīšanas padomi). Abos tiesību aktos noteikts, ka APP locekļi un divi to aizstājēji rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. APP jāpieņem atzinums divu mēnešu laikā pēc pilnīga pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas, ja vien netiek konstatēts, ka pieprasījums ir acīmredzami nepieņemams[1]. APP pārbauda apstrīdētā lēmuma procesuālo un materiāltiesisko atbilstību VUM regulai. ECB Uzraudzības valde, ņemot vērā APP atzinumu, iesniedz ECB Padomei jaunu lēmumu. Jaunais lēmums var atcelt apstrīdēto lēmumu, aizstāt to ar grozītu lēmumu vai aizstāt to ar lēmumu, kura saturs ir identisks apstrīdētajam lēmumam.

1.1. Kas var apstrīdēt lēmumu APP?

APP bijuši jāizskata pārskatīšanas pieprasījumi, ko iesniegušas kredītiestādes un citas struktūras vai fiziskas personas, piemēram, akcionāri, direktori vai potenciālie būtiskas līdzdalības ieguvēji kredītiestādē. APP judikatūrā un Savienības tiesu praksē atzīts, ka bankas licences anulēšanas gadījumā šā lēmuma pārskatīšanu var pieprasīt bijusī bankas vadība[2], taču akcionāru pieteikumi ar šādu pieprasījumu netika pieņemti.

1.2. APP pārskatīšanas procedūras konfidencialitāte

Saskaņā ar APP lēmuma 22. panta 2. punktu APP pārskatīšanas procedūra ir konfidenciāla.

Lai gan APP nepublisko savus atzinumus, atsevišķas APP argumentu daļas var tikt atklātas sabiedrībai, notiekot tiesvedībai Savienības tiesās. APP pārskatīšanas lietas un dažas APP atzinumu daļas var tikt publiskotas, ja Tiesa uz tām atsaucas turpmākajās tiesvedībās. Tiesa, lemjot par izskatāmo lietu, var ņemt vērā APP atzinumu.

Pieteikuma iesniedzējiem jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā, kad ECB pēc APP lēmuma pieņēmusi jaunu lēmumu, šis lēmums aizstāj pirmo lēmumu, un kopumā pret sākotnējo lēmumu uzsāktā tiesvedība var tikt uzskatīta par nepieņemamu[3]. Pieteikuma iesniedzējam, kurš apstrīd pēc APP pārskatīšanas pieņemto lēmumu, jāiesniedz Tiesai prasība pārskatīt šo otro lēmumu, kas pieņemts pēc APP pārskatīšanas. Atkarībā no lietas konkrētajiem apstākļiem ir iespējams, ka pieteikuma iesniedzējs var būt ieinteresēts apstrīdēt arī sākotnējo lēmumu.

2.11. sadaļā sniegts pārskats par Eiropas Savienības Tiesā izskatītajām lietām, kurās pieminēta APP pārskatīšana.

1.3. Kā notiek APP pārskatīšana?

APP pārskatīšana tiek veikta, pamatojoties uz jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kuru tieši skar ECB uzraudzības lēmums, pieteikumu. Šo pieteikumu sauc par pārskatīšanas pieteikumu, un tajā ir jānorāda argumenti, ar kuriem prasītājs pamato savu apgalvojumu, ka apstrīdētais ECB lēmums procesuāli un/vai materiāltiesiski neatbilst VUM regulai.

Principā ECB neiesniedz attiecīgu rakstisku atbildi. Tomēr, pārskatot apstrīdēto lēmumu, APP var iepazīsties ar apstrīdētajam aktam pievienoto komentāru tabulu, kurā lasāmi komentāri, ko lēmuma adresāts sniedzis uzklausīšanas posmā, un ECB novērtējums par tiem[4], lai noteiktu, kas jau ticis apspriests administratīvā procesa ietvaros. APP var izskatīt ECB sniegto novērtējumu un atbildes uz pieteikuma iesniedzēja izteikumiem uzklausīšanas posmā, kura rezultātā ticis pieņemts apstrīdētais lēmums. Tas balstās uz APP pārskatīšanas paplašināto tvērumu, kas ļauj tai pārbaudīt gan pieteikuma iesniedzēja norādītos iemeslus, kuri izklāstīti pārskatīšanas paziņojumā, gan visus iespējamos būtiskos procedūras noteikumu pārkāpumus[5].

Daudzos gadījumos APP uzskatījusi, ka, lai taisnīgi novērtētu pārskatīšanas pieprasījumu, nepieciešama mutvārdu uzklausīšana. Mutvārdu uzklausīšanā gan pieteikuma iesniedzējs, gan ECB var izklāstīt savus argumentus un APP var uzdot jautājumus. Mutvārdu uzklausīšana sniedz vēl vienu iespēju pieteikuma iesniedzējam un ECB paust savu nostāju.

Pēc pienācīgas visu tai iesniegto lietas elementu apsvēršanas APP pārskatīšanas noslēgumā sniedz atzinumu un ierosina Uzraudzības valdei veikt pasākumus, kurus Uzraudzības valdei jāņem vērā, taču tā var pēc izvēles šos pasākumus veikt vai neveikt[6].

1.4. APP lomas atzīšana

L-Bank lieta[7] bija pirmā pārskatīšana, kuras rezultātā pēc APP atzinuma tika uzsākts tiesas process. Vispārējā tiesa un apelācijas procesā Eiropas Savienības Tiesa, novērtējot, vai pēc APP pārskatīšanas pieņemtā ECB lēmuma pamatojums bija pietiekams, ņēma vērā APP atzinumu. Savienības tiesas secinājušas, ka, ciktāl apstrīdētais ECB lēmums atbilst APP atzinumā ietvertajam priekšlikumam, tas ir šā atzinuma turpinājums, un tajā ietvertos paskaidrojumus var ņemt vērā, lai noteiktu, vai apstrīdētais lēmums ir pietiekami pamatots. L-Bank lietā tika skaidri atzīta APP loma, un pēc tam tas atkārtoti apliecināts citos spriedumos. Viens no šādiem piemēriem ir Vispārējās tiesas 2017. gadā pieņemtais spriedums Arkéa lietā[8], kas tika pieņemts pēc cita APP atzinuma un ko 2019. gadā apstiprināja ES Tiesa.

2. APP izskatītie jautājumi

Kopš APP izveides 2014. gadā tā ir pārskatījusi daudzus ECB lēmumus, kuros izskatīti dažādi jautājumi. Pie īpaši svarīgiem jautājumiem pieder kredītiestāžu nozīmīgums VUM izpratnē, konsolidētās uzraudzības tvērums, prudenciālās uzraudzības noteikumu (piemēram, lielu riska darījumu limitu) pārkāpumi, korporatīvās pārvaldības noteikumi, pilnvaras apstiprināt uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz valstu tiesību aktiem, atbilstība uzraudzības prasībām, banku darbības licences anulēšana, administratīvās sankcijas (t. sk. ECB sankcijas anonimizēšana), valstu tiesību aktos noteiktie administratīvie pasākumi (absorbēšanas procenti), būtiskas līdzdalības iegūšana, iekšējo modeļu izmantošana nepieciešamā regulatīvā kapitāla aprēķināšanai[9] un klātienes pārbaudes. Rezultātā APP bijusi iespēja izveidot savu judikatūru, kuras elementi ir izklāstīti tālāk.

2.1. Uzraudzības pasākumu pamatojums

Elements, kas pastāvīgi atkārtojas APP atzinumos, ir nepieciešamība ECB sniegt savu lēmumu pienācīgu pamatojumu veidā, kas ir saprotams apstrīdošajai pusei. APP savos atzinumos ir iekļāvusi standarta norādījumu, ka stingrāka lēmuma gadījumā jāsniedz plašāks pamatojums.

"ECB īstenotajiem izvēles pasākumiem jābūt konsekventiem un samērīgiem. Jo stingrāki ir šie pasākumi, jo spēcīgākai jābūt argumentācijai."[10]

APP uzsvērusi, lai ECB lēmumā tiktu "ņemts vērā kredītiestādes darbības modelis un īpatnības", un apliecinājusi, ka, "lai uzraudzības lēmumi būtu efektīvi un uzskatāmi par likumīgiem, jāsniedz pienācīga argumentācija", savukārt attiecībā uz uzraudzības pasākumiem, kas pēc būtības ir stingri, "argumentācija ir vēl jo svarīgāka" un tai jābūt "plašākai par atsaukšanos uz tiesību aktiem un jāskaidro prudenciālā nepieciešamība pieņemt attiecīgo lēmumu".

2.2. Pasākuma atbilstība samērīguma principam

Ar iepriekšējo punktu cieši saistīta svarīgā loma, kas APP atzinumos tikusi piešķirta samērīguma jeb proporcionalitātes principam, jo tam jābūt visu ES iestāžu darbības vadošajam principam. Samērīgums ir problēma, kas nereti bijusi saistīta ar pārskatīšanas procedūrām. Kādā no saviem pirmajiem atzinumiem APP aicināja ECB sniegt paplašinātu argumentāciju par tās lēmuma samērīgumu un konkrēti novērtēt ietekmi, kāda pēc pieprasījuma iesniedzēja izteikumiem būtu šim lēmumam.

APP vērtējums par ECB pasākumu samērīgumu, ja to apstrīd pieteikuma iesniedzēji, ir īpaši sarežģīts tajos gadījumos, kad ECB ir rīcības brīvība. APP uzskatījusi, ka jebkurā gadījumā īstenojot savu rīcības brīvību, ECB būtu jānovērtē un jāpaskaidro savu pasākumu samērīgums. Samērīguma princips ņemts vērā arī saistībā ar termiņiem, kādos jāizpilda ECB rīkojums vai prasība.

Konkrētā lietā, kad valsts tiesību aktos bija noteikta fiksēta summa, kas iekasējama no kredītiestādēm lielu riska darījumu limitu pārkāpumu gadījumā, APP uzskatīja, ka, piemērojot šādus valsts tiesību aktus, ECB nevarēja vienkārši paļauties uz šīm fiksētajām summām, bet tai bija jāsniedz pamatojums par to, kā tā piemērojusi proporcionalitātes principu. Vispārējā tiesa pienācīgi ņēma vērā APP viedokli un secināja, ka ECB, pieņemot lēmumu, ar ko nosaka, ka absorbēšanas procenti tiek piemēroti automātiski, balstījusies uz juridiskā ziņā kļūdainu pieņēmumu. Tādējādi tika pieļautas kļūdas tās veiktajā pārbaudē par attiecīgo valsts tiesību aktu piemērošanas samērīgumu, jo tā rezultātā ECB neveica konkrēto lietas apstākļu izvērtēšanu[11]. Vispārējā tiesa atcēla ECB lēmumu.

2.3. Vienotā noteikumu kopuma interpretācija

Ar pamatojuma prasību cieši saistīts ir jautājums par to, kā interpretēt vienotā noteikumu kopuma noteikumus. APP lietojusi atsauces uz "motivācijas izklāsta trūkumu", uzsverot, ka ECB balstījusi lēmumu uz kādu interpretāciju, nepaskaidrojot, kāpēc šī interpretācija izvēlēta un piemērota, īpaši gadījumos, kad tā atkāpusies no regulatīvo aģentūru oficiālajām norādēm. Kā piemērus var minēt APP analīzi par to, kā ECB interpretējusi jēdzienu "kopīga kontrole" Direktīvas 2013/34/ES par gada finanšu pārskatiem 22. panta kontekstā (dominējošas ietekmes vai kontroles gadījumos), proporcionālu konsolidāciju, ko reglamentē Direktīvas 2013/34/ES 26. pants, kopuzņēmumu gadījumā, un "integritātes" kritēriju Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtajās Kopı̄gajās pamatnostādnēs, veicot piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu[12].

APP bieži saskārusies ar jautājumiem, kas skar Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnes, īpaši pamatnostādnes par atbilstības un piemērotības prasībām banku vadības struktūras locekļiem (EBA/GL/2012/06), uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) (EBA/GL/2014/13) un iestāžu kā "citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu" vērtēšanu (EBA/GL/2014/10). Minētās kopīgās pamatnostādnes, veicot piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu (JC/GL/2016/01), arī izmantotas APP apsvērumos. Dažos APP novērtējumos nozīme bijusi EBI Pamatnostādnēm par saistību neizpildes varbūtības aplēsēm, saistību nepildīšanas zaudējumu aplēsēm un apstrādi attiecībā uz riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde (EBA/GL/2017/16). Visbeidzot, izmantotas arī EBI pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (CRR) 396. panta 3. punktu (EBA/GL/2021/09). Tāpat kā visām kompetentajām iestādēm, arī ECB jāievēro ES regulatīvās iestādes izdotās pamatnostādnes un jāpamato jebkādas novirzes no tām.

2.4. Nepietiekami saskaņoti valstu tiesību akti

ECB un APP darbu apgrūtinājušas atšķirības valstu uzraudzības noteikumos. Tas īpaši pieminēts ECB 2015. gada pārskatā[13] un atkārtoti uzsvērts ECB 2016. gada pārskatā[14]. Valsts tiesību aktu statuss dažkārt ir arī atšķirīgu viedokļu jautājums, piemēram, gadījumā, kad valsts atbildīgā iestāde komunikācijā izmanto apkārtrakstu vai citu mazāk formālu saziņas metodi.

2.5. Tiesības uz aizstāvību licences anulēšanas gadījumā: akcionāru un direktoru padomes statuss

Kā norādīts iepriekš, Tiesa lēmusi, ka bankas akcionāri nevar pieprasīt pārskatīšanu, lai aizstāvētu bankas intereses (un netiešā veidā – savas intereses). Šis jautājums radās gadījumos, kad jau notika attiecīgās vienības likvidēšanas process vai tās vadība bija atlaista likvidācijas vai īpaša administratora iecelšanas rezultātā.

"Trasta Komercbankas" licences anulēšanas rezultātā notika APP pārskatīšana, kam sekoja akcionāru tiesvedība pret ECB un Eiropas Komisiju. Tiesa, atceļot Vispārējās tiesas iepriekšējo konstatējumu par akcionāru prasības pieņemamību[15], atbilstoši APP sākotnējai pieejai[16] atzina par pieņemamu sākotnēji pilnvarotās personas bankas vārdā iesniegto sūdzību un noraidīja bankas akcionāru pieņemamību saistībā ar to iesniegto prasību attiecībā uz bankas licences anulēšanu[17]. Vienlaikus citā lietā, kurā iepriekš netika veikta APP pārskatīšana, Tiesa uzsvēra, ka atlikusī pārstāvības kompetence bijušajai valdei nevar palikt spēkā visos gadījumos. Šajā konkrētajā gadījumā bankas pārstāvībai bija iecelta kompetenta persona, un nebija pierādīts interešu konflikts, kas liegtu šai personai pārstāvēt banku. Šā iemesla dēļ tiesa neatzina, ka bijusī valde pārstāv banku.[18]

Nemea lietā APP saņēma pārskatīšanas pieprasījumu, ko kopīgi iesniedza banku vadītāji un akcionāri[19].

Citā lietā, kas arī attiecas uz bankas licences anulēšanu un APP pārskatīšanu, Vispārējā tiesa apstiprināja, ka akcionāriem nav tiesību apstrīdēt ECB lēmumu[20]. Šī pieeja atbilst konstatējumiem, ka akcionāriem nav tiesību apstrīdēt Vienotās noregulējuma valdes lēmumus neveikt noregulējumu ABLV lietās[21].

2.6. Jaunas norises un jauni fakti

Īpaši sarežģīts jautājums ir jaunas norises pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas vai jaunu faktu parādīšanās pārskatīšanas procesa laikā. Lai gan administratīvā pārskatīšanā ir jānovērtē, vai tiesību akts atbilst tiesiskajam regulējumam apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, APP neatstāja bez ievērības jaunus faktus, kas parādījušies uzklausīšanas laikā, un neignorēja būtiskas pārmaiņas pieteikuma iesniedzēja situācijā. Ja notika būtiskas pārmaiņas reālajā situācijā, APP to atzina un ierosināja Uzraudzības valdei ņemt vērā šīs pārmaiņas.

Saņemot šādu APP atzinumu, Uzraudzības valde atkārtoti izskata lietu un ir kompetenta ņemt vērā visus attiecīgos apsvērumus, kā Versobank lietā[22] apstiprinājusi Vispārējā tiesa.

2.7. Tiesības tikt uzklausītam

APP ir noteikusi, ka, lai efektīvi nodrošinātu tiesības tikt uzklausītam, ar pieteikuma iesniedzēju saprātīgā termiņā pirms lēmuma galīgās redakcijas apstiprināšanas jāapspriež visi apsvērtā uzraudzības pasākuma aspekti. Pēc APP lēmuma grozījumiem 2023. gadā tagad ir skaidri apstiprināts, ka APP var pārbaudīt, vai administratīvajā procesā ievērotas tiesības tikt uzklausītam, pat ja pieteicējs šādu pamatojumu nav izvirzījis[23].

2.8. Vienlīdzīgi nosacījumi

Dažos pārskatīšanas gadījumos APP saskārās ar argumentiem, ka ECB lēmumā netika ievēroti vienlīdzīgi darbības nosacījumi, jo lēmums nelabvēlīgi ietekmētu pieprasījuma iesniedzēju banku tirgū. APP novērtējusi šādas prasības, pamatojoties uz vienlīdzības principu un ņemot vērā ECB banku uzraudzības lomu konsekventu prudenciālo standartu veicināšanā visā eurozonā. Šādos gadījumos APP ir uzsvērusi, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus, ECB savas prudenciālās pilnvaras jāpiemēro konsekventi visās iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar visiem Savienības tiesiskajā regulējumā noteiktajiem vispārējiem principiem.

2.9. Apstrīdētā lēmuma apturēšana

APP ir noteikusi, ka ārkārtas situācija, piemēram, koronavīrusa (Covid-19) pandēmija, varētu būt iemesls, lai, līdzsvarojot visas attiecīgās intereses, apturētu ECB prudenciālā lēmuma piemērošanu.

2.10. Sankcijas

APP izskatījusi vairākus pieprasījumus pārskatīt ECB lēmumus par sankciju piemērošanu naudas sodu veidā. Konkrēti, pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši uzlikto sodu samērīgumu un to, vai ECB ņēmusi vērā visus atbilstošos apstākļus. Vienā konkrētā lietā APP uzskatīja, ka, piemērojot dažādos ECB administratīvā soda uzlikšanas metodoloģijas elementus, jāņem vērā proporcionalitātes princips, t. sk. nosakot nodarījuma pakāpi un attiecīgā pārkāpuma smagumu. Tā rezultātā APP ierosināja ECB grozīt sākotnējo lēmumu.

Attiecībā uz sankciju publicēšanu APP ir lēmusi, ka vienīgais anonimizētas sankcijas pamatojums ir fakts, ka informācijas publicēšana par to radītu ievērojamas negatīvas sekas attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju. Tika konstatēts, ka publicēšana anonimizētā veidā atļauta tikai īpašos gadījumos. Lēmuma par sankciju publicēšana par sevi nebija uzskatāma ne par sodu, ne arī par soda papildelementu, bet gan bija likumdevēja noteikta prasība, kuras mērķis bija nodrošināt sankcijas vispārējo preventīvo iedarbību, informējot sabiedrību. APP uzskatīja, ka veicot novērtējumu par to, vai publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu pieteikuma iesniedzējam[24], tiktu konstatētas tikai publicēšanas iespējamās sekas. Šajā novērtējumā netika vēlreiz izskatīti elementi, kas iepriekš ņemti vērā, nosakot soda proporcionalitāti. Visbeidzot APP uzskatīja, ka lēmuma par sankcijas publicēšanu proporcionalitāte tiktu nodrošināta, novērtējot izņēmumus, ko likumdevējs paredz Kapitāla prasību direktīvas 68. panta 2. punktā un VUM pamatregulas 132. panta 1. punktā, saskaņā ar kuriem būtu jāveic anonimizācija. Šādu pieeju ir izmantojusi arī Vispārējā tiesa[25].

2.11. Pārskats par publiski pieejamajām APP pārskatītajām lietām

Turpmāk sniegts pārskats par APP lietām, kas iesniegtas turpmākai pārskatīšanai Savienības tiesās. Saistībā ar šīm lietām radušies vairāki strīdīgi jautājumi, proti, jautājums par bankas licences anulēšanu kopā ar sākotnējo jautājumu par akcionāru tiesībām "Trasta komercbankas" prasībā (lieta T-247/16 un lieta T-698/16), Niemelä u. c. prasībā pret ECB (lieta T-321/17) un Ukrselhosprom PCF un Versobank prasībās pret ECB (lieta T-351/18 un lieta T-584/18). Jāpiemin arī spriedumi L-Bank lietā (lieta C-450/17 P) par nozīmīgumu, Arkéa lietā (lieta C-152/18 P un lieta C-153/18 P) par SREP lēmumu un ECB plašām pilnvarām saskaņā ar VUM regulas 16. pantu (lieta T‑150/18 un lietaT‑345/18). Crédit Agricole lietas (lietas T-133/16–T-136/16) ietvēra jautājumu par izpildfunkciju un ar izpildfunkciju nesaistīto pienākumu kombināciju. Vispārējā tiesa, vadoties pēc atšķirīgiem apsvērumiem, nonāca pie tāda paša secinājuma kā APP, kā redzams šajā kopsavilkumā. Jautājums par sankciju piemērošanu tika izskatīts tiesā (VQ pret ECB; lieta T-203/18), un publiski pieejamā informācija par naudas sodu liecina, ka lieta attiecas uz Banco Sabadell, par kuru APP bija sniegusi atzinumu[26]. Sberbank lietas (lieta T-647/21 un lieta T-99/22) attiecas uz noteikumiem, kas regulē ECB īstenoto absorbēšanas procentu piemērošanu – nesaskaņotu administratīvu pasākumu Kapitāla prasību direktīvas 65. panta 1. punkta izpratnē.

APP sniedza atzinumu par vairākām lietām, kurās lūgumā pārskatīt attiecīgo jautājumu tiesā nav minēta iepriekšēja administratīvā pārskatīšana vai kurās vēl notiek tiesvedība un nav pieņemts tiesas nolēmums. Tāpēc informācija par šīm APP pārskatīšanām vēl nav publiski pieejama.

1. tabula

Publiski pieejamās APP pārskatītās lietas

Lietas numurs

Priekšmets

1.

L-Bank (lietas T-122/15 un C-450/17 P)

Kredītiestāžu nozīmīgums

2.

Arkéa (lietas T‑712/15, T-52/16, C-152/18 P un C-153/18 P)

SREP

3.

Crédit Agricole (lietas T-133/16, T-134/16 un T-135/16)

Izpildfunkcijas un ar izpildfunkcijām nesaistīti pienākumi

4.

Trasta komercbanka (lietas T-247/16, T-698/16 un C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P)

Kredītiestādes licences anulēšana

5.

Niemelä u. c. (lieta T-321/17)

Kredītiestādes licences anulēšana

6.

BNP Paribas (lietas T-150/18 un T-345/18)

SREP

7.

Ukrselhosprom PCF un Versobank (lietas T-351/18 un T-584/18)

Kredītiestādes licences anulēšana

8.

VQ (lieta T-203/18)

Sankcijas

9.

Sberbank (lietas T-647/21 un T-99/22)

Administratīvie pasākumi

10.

HKB (lieta T-323/22)

Būtiskas līdzdalības iegūšana

Papildus Savienības tiesu spriedumiem APP norādījusi kā pārskatīšanas pieprasījumu priekšmetu šādus vispārīgus tematus:

2. tabula

APP veikto pārskatīšanu skaits

Kopā*

2024*

2023

2022

2021

2020

2019

2018

2017

2016

2015

2014

Pabeigtie APP atzinumi

36

3

2

1

2

5**

4

4

6

6

3

APP atzinumi, kuros ierosināts apstrīdēto lēmumu aizstāt ar identiska satura lēmumu

17

3***

1

1

3

4

1

2

2

APP atzinumi, kuros ierosināts apstrīdēto lēmumu aizstāt ar grozītu lēmumu vai ar uzlabotu pamatojumu

10

1

1

1

2

4

1

APP atzinumi, kuros ierosināts atcelt apstrīdēto lēmumu un aizstāt to ar jaunu lēmumu

1

1

APP atzinumi, kuros ierosināts atcelt apstrīdēto lēmumu

1

1

APP atzinumi, ar kuriem pieprasījums atzīts par nepieņemamu

7

1

1

2

3

Pieprasījums atsaukts

7

1

1

1

1

2

1

APP ierosinājums par apturēšanu

1

1

Avots: ECB.
* Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš ir 2024. gada 31. augusts.
** Viens atzinums ietvēra divus ECB lēmumus.
*** Vienā no trim atzinumiem APP ierosināja Uzraudzības valdei aizstāt apstrīdēto lēmumu ar lēmumu, kurš nosaka tos pašus uzraudzības pasākumus.

© Eiropas Centrālā banka, 2024

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst stāvoklim sestdiena, 2024. gada 31. augustā.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. SSM glossary (tikai angļu valodā).


HTML ISBN 978-92-899-6797-6, doi:10.2866/38, QB-09-24-609-LV-Q


  1. APP lēmuma 11. panta 2. punktā noteikts, ka, ja APP pārskatīšanas pieprasījumu uzskata par acīmredzami nepieņemamu, tā pārskatīšanas pieprasījumu var atzīt par nepieņemamu 10 darba dienu laikā pēc pilnīga pārskatīšanas pieteikuma saņemšanas. Ja pārskatīšanas pieprasījumu atzīst par nepieņemamu saskaņā ar 11. panta 2. punktu, atzinumu par pārskatīšanu nepieņem.

  2. Sk. 2019. gada 5. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P ("Trasta Komercbanka" u. c. pret ECB; ECLI:EU:C:2019:923). Tomēr atkarībā no konkrētajiem apstākļiem iespējams, ka bankas iepriekšējā vadība nepārstāv banku, apstrīdot bankas licences anulēšanu, kā noteikts 2024. gada 8. februāra spriedumā lietā C-256/22 P (Pilatus Bank u. c. pret ECB u. c., ECLI:EU:C:2024:125).

  3. Tas izriet no 2021. gada 6. oktobra sprieduma apvienotajās lietās T-351/18 un T-584/18 (Ukrselhosprom PCF un Versobank pret ECB, ECLI:EU:T:2021:669) un 2023. gada 7. septembra sprieduma lietā C-803/21 P (Versobank AS un Ukrselhosprom PCF pret ECB u. c., ECLI:EU:C:2023:630), kā arī 2021. gada 17. novembra rīkojuma lietā T-247/16 RENV (Fursin u. c. pret ECB) un 2021. gada 20. decembra rīkojuma Lietā T-321/17 (Niemelä u. c. pret ECB, ECLI:EU:T:2021:942). Tomēr jāuzsver, ka ģenerāladvokāte Kokota (Kokott) savā atzinumā vēl neizlemtajā apelācijas sūdzībā par spriedumu lietā T-321/17 (ECLI:EU:C:2023:935) secināja, ka prasītāja interese panākt sākotnējā lēmuma tiešo nelabvēlīgo tiesisko seku novēršanu, likt ECB saskaņā ar LESD 266. panta pirmo punktu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu spriedumu, ar kuru šis lēmums tika atcelts, un izmantot šo spriedumu kā pamatu prasībai par zaudējumu atlīdzību, joprojām pastāv, neraugoties uz to, ka sākotnējais lēmums tika aizstāts ar otro lēmumu, kas pieņemts pēc APP pārskatīšanas.

  4. Par tiesībām tikt uzklausītam sk. arī VUM regulas 22. pantu.

  5. Sk. APP Lēmuma 10. panta 2. punktu.

  6. "Uzraudzības valde ņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu" (VUM regulas 24. panta 7. punkts); "Uzraudzības valdes izvērtējums neaprobežojas ar to argumentu izskatīšanu, uz kuriem pieteikuma iesniedzējs ir balstījies pārskatīšanas pieteikumā, bet savā priekšlikumā – jaunā lēmuma projektā Uzraudzības valde var ņemt vērā arī citus elementus" (APP lēmuma 17. panta 1. punkts).

  7. Tiesas lēmumi bija labvēlīgi ECB. Plašāka nozīme ir tam, ka Tiesa atzīst ECB uzraudzības pilnvaru ekskluzīvo raksturu: 2017. gada 16. maija spriedums lietā T-122/15 (Landeskreditbank Baden-Württemberg pret ECB; ECLI:EU:T:2017:337). Tiesa apelācijas tiesvedībā šo spriedumu apstiprināja savā 2019. gada 8. maija spriedumā lietā C-450/17 P (Landeskreditbank Baden-Württemberg pret ECB; ECLI:EU:C:2019:372). Turklāt Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa savā 2019. gada 30. jūlija spriedumā (2 BvR 1685/14, 2 BvR 2631/14) citēja Tiesas spriedumu L-Bank lietā.

  8. Sk. 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-712/15 (Crédit mutuel Arkéa pret ECB; ECLI:EU:T:2017:900), 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā T-52/16 (Crédit mutuel Arkéa pret ECB; ECLI:EU:T:2017:902) un 2019. gada 2. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C-152/18 P un C-153/18 P (Crédit Mutuel Arkéa pret ECB; ECLI:EU:C:2019:810). Spriedums Arkéa lietā attiecas uz SREP lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz Crédit Mutuel grupu, kurā ietilpst Arkéa, kura pēdējā laikā nav vēlējusies iesaistīties procesā sakarā ar strīdu starp to un šīs Francijas kooperatīvo banku grupas (Confédération Nationale du Crédit Mutuel; CNCM) centrālo iestādi un citu savstarpējo aizdevumu banku grupu (CM11–CIC grupu). Sk. spriedumu kopsavilkumu.

  9. Saistībā ar ECB sniegto informāciju par iekšējo modeļu mērķpārbaudes (TRIM) projektu.

  10. APP pieeja attiecībā uz motivāciju tika publiskota 2017. gada pārskatā: "Proti, Administratīvā pārskatīšanas padome uzskatīja, ka, jo ierobežojošāki ir ieviestie pasākumi, jo spēcīgākai ir jābūt argumentācijai."

  11. 2024. gada 28. februāra spriedums apvienotajā lietā T-647/21 un T-99/22 (Sber Vermögensverwaltungs AG pret ECB u. c, ECLI:EU:T:2024:127), 44.–81. punkts.

  12. Kopīgās pamatnostādnes, veicot piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (JC/GL/2016/01), 2016. gada 20. decembris.

  13. "Administratīvā padome ir konstatējusi, ka vairākās jomās trūkst saskaņotības, ieviešot Eiropas tiesību aktus valstu līmenī, piemēram, attiecībā uz banku konsolidāciju vai piemērotības un atbilstības prasībām. Izskatot pārskatīšanas pieprasījumus, padome novēroja, ka lielo atšķirību, ko rada plašas prasību interpretācijas pieļaušana kredītiestādēs, rezultātā rodas grūtības konsekventi pārskatīt ECB lēmumus." Končeta Brescia Morra (Concetta Brescia Morra), Andrea Maljari (Andrea Magliari) un Renē Smitss (René Smits) savā kopīgajā rakstā The Administrative Board of Review of the European Central Bank: Experience After 2 Years ("Eiropas Centrālās bankas Administratīvās pārskatīšanas padome: pieredze pēc diviem gadiem") izdevuma European Business Organization Law Review 2017. gada septembra numurā arī norādījuši, ka "arī APP būtisku problēmu rada dažādība valstu tiesību aktos".

  14. 2016. gada pārskatā atzīmēts, ka "ECB lēmumu pārskatīšana nebija viegls uzdevums, jo īpaši regulējuma sadrumstalotības dēļ (atšķirīga Eiropas tiesību aktu transponēšana valstīs) un joprojām plašajām valstu iespējām rīkoties pēc saviem ieskatiem".

  15. 2017. gada 12. septembra rīkojums lietā T-247/16 ("Trasta Komercbanka AS" pret ECB; ECLI:EU:T:2017:623), ar kuru "Trasta Komercbankas" prasība noraidīta kā nepieņemama un akcionāru prasība atzīta par pieņemamu.

  16. Sk. ģenerāladvokātes Kokotes (Kokott) 2019. gada 11. aprīļa secinājumu apvienotajās lietās C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P (ECLI:EU:C:2019:323),19. un 74. punkts.

  17. 2019. gada 5. novembra spriedums apvienotajās lietās C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P (ECB pret "Trasta Komercbanka" u. c.; ECLI:EU:C:2019:923).

  18. 2024. gada 8. februāra spriedums lietā C-256/22 (Pilatus Bank u. c. pret ECB u. c., ECLI:EU:C:2024:125), 34.–73. punkts.

  19. Sk. 2021. gada 20. decembra rīkojumu lietā T-321/17 (Niemelä u. c. pret ECB; ECLI:EU:T:2021:942), par kuru iesniegta apelācijas sūdzība (lieta C-181/22 P).

  20. 2021. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās T-351/18 un T-584/18 (Ukrselhosprom PCF un Versobank pret ECB, ECLI:EU:T:2021:669) un 2023. gada 7. septembra spriedums lietā C-803/21 P (Versobank AS un Ukrselhosprom PCF pret ECB u. c, ECLI:EU:C:2023:630).

  21. 2020. gada 14. maija rīkojums lietā T-282/18 (Bernis u. c. pret VNV; ECLI:EU:T:2020:209) 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C-364/20 P (Bernis u. c. pret VNV; ECLI:EU:C:2022:115) un 2022. gada 6. jūlija spriedums lietā T-280/18 ("ABLV Bank" pret VNV; ECLI:EU:T:2022:429), par kurām iesniegta apelācijas sūdzība (lieta C-602/22 P).

  22. 2021. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās T-351/18 un T-584/18 (Ukrselhosprom PCF un Versobank pret ECB; ECLI:EU:T:2021:669), 79. punkts.

  23. Sk. APP Lēmuma 10. panta 2. punktu.

  24. Nesamērīgs kaitējums pieteikuma iesniedzējam nozīmē kaitējumu, kas pārsniedz negatīvo ietekmi uz uzraudzītās iestādes reputāciju un tās stāvokli tirgū un kas juridiskajos priekšrakstos par publicēšanu tiek pieņemtas kā sankcijas par prudenciālās uzraudzības noteikuma pārkāpumu sekas.

  25. 2020. gada 8. jūlija spriedums lietā T-203/18 (VQ pret ECB, ECLI:EU:T:2020:313), 69.–99. punkts.

  26. 2020. gada 8. jūlija sprieduma lietā T-203/18 (VQ pret ECB; ECLI:EU:T:2020:313) 7. un 8. punkts.

Trauksmes celšana