Bieži uzdotie jautājumi par to, kā mēs racionalizējām SREP

Aktualizēts 24.08.2026.

Kāpēc mēs pārskatījām SREP?

ECB banku uzraudzības darbības vide nepārtraukti mainās, strukturālām pārmaiņām, ārējiem šokiem un jauniem riskiem radot lielas nenoteiktības vidi. Lai turpinātu pildīt savu uzdevumu nodrošināt Eiropas banku drošību un stabilitāti, 2024. gadā mēs pārskatījām mūsu regulāro banku veselības pārbaudi – uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP). Vispārējais mērķis bija uzlabot tā efektivitāti un lietderību, ņemot vērā ekspertu grupas veiktās SREP pārskatīšanas gaitā un Eiropas Revīzijas palātas publicētajā ziņojumā sniegtos komentārus, kā arī visu ieinteresēto personu atsauksmes par to, kā racionalizēt SREP.

Ko mēs centāmies panākt, reformējot SREP?

Reformas rezultātā tika ieviesti vienkāršāki un elastīgāki uzraudzības procesi un īsāks SREP izpildes laiks. Tās mērķis ir arī sekmēt un uzturēt uzraudzības kultūru, kas vairāk vērsta uz galvenajiem riskiem, veicina atsevišķu banku kvalitatīvu vērtējumu un vajadzības gadījumā mudina uz stingru un savlaicīgu rīcību. Visbeidzot, šīs pārmaiņas nodrošina skaidrāku komunikāciju ar mūsu uzraudzītajām bankām un uzlabo mūsu darba efektivitāti, pārredzamību un prognozējamību.

Kā mēs mainījām SREP?

• Mērķtiecīgāks riska novērtējums – esam piešķīruši lielāku elastību uzraugiem, nosakot prioritātes un pievēršot uzmanību galveno risku novērtējumam. Uzraugi tagad izmanto daudzgadu novērtējuma pieeju, kas ļauj tiem vairāku gadu periodā padziļināti pārskatīt visus būtiskos riskus saskaņā ar riska tolerances satvaru, nevis katru gadu pārskatīt visus riskus. Šāda elastīga pieeja ļauj mūsu kopējām uzraudzības komandām (KUK) efektīvāk sadalīt resursus, nevājinot mūsu uzraudzības standartus.
• Uzraudzības darbību labāka integrācija – esam stiprinājuši integrāciju, plānojot klātienes pārbaudes, padziļināto analīzi un horizontālās tematiskās pārbaudes jaunā SREP ietvaros, lai sniegtu strukturētu un visaptverošu ieskatu par banku riskiem. Uzlaboti uzraudzības darbību plānošanas procesi, lai maksimāli vairotu sinerģiju un bankas gūtu skaidrāku izpratni par uzraudzības prioritātēm.
• Mēs uzlabojam savu eskalācijas satvaru, lai mudinātu uzraudzības iestādes izmantot visu uzraudzības instrumentu kopumu, ja trūkumi netiek nekavējoties novērsti. Instrumentu kopums ietver arī saistošas kvalitatīvas prasības un izpildes un sankciju pasākumus.
• Uzlabota komunikācija – SREP lēmumi tagad tieši vērsti uz galvenajiem riskiem un uzraudzības gaidām. Mēs esam pārskatījuši savus norādījumus, lai, gadījumos, kad novērtējumos netiek konstatētas būtiskas bankas riska profila pārmaiņas, SREP lēmumus varētu aktualizēt retāk nekā reizi gadā.
• Stabilāka metodoloģija – mēs esam vienkāršojuši savu uzraudzības metodoloģiju un uzlabojuši tās stabilitāti – SREP rokasgrāmata tiek aktualizēta retāk un pārmaiņas tiek grupētas un publiskotas kopā tikai konkrētos gados, lai novērstu jaunu elementu ieviešanu katru gadu. Stabils metodoloģiskais satvars nodrošina arī SREP novērtējumu konsekvenci laika gaitā. Tādējādi uzraudzība bankām kļūst paredzamāka un nozīmē, ka SREP rezultātus var precīzāk salīdzināt laika gaitā un starp iestādēm.
• Labāka IT sistēmu un analītisko instrumentu izmantošana – mūsu pastāvīgā digitālā programma ietver liela apjoma ieguldījumus IT sistēmās un datu analītikā, lai ieviestu progresīvās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvo MI, palīdzot uzraugiem veikt ikdienas uzdevumus.

Kā mēs mainījām SREP grafiku?

SREP grafiks tika optimizēts 2025. gadā. Tagad process tiek pabeigts līdz katra gada oktobra beigām, proti, agrāk nekā pirms korekciju īstenošanas. Papildus tam, ka tiek nodrošināts, lai bankas tiktu savlaicīgi informētas par galīgajiem SREP lēmumiem, pārmaiņas saskaņotas ar SREP reformas iniciatīvas efektivitātes mērķiem un uzlabo uzraudzību efektivitāti.

Galvenie atskaites punkti.

• Uzraudzības dialoga sanāksmes sākas jūnija beigās un ilgst līdz jūlija vidum. Saskaņā ar šo grafiku bankām jāveic visas nepieciešamās plānošanas korekcijas un efektīvi jāsagatavojas, lai nodrošinātu jēgpilnas uzraudzības diskusijas.
• Uzklausīšanas periods sākas augusta sākumā. Tā kā tas sakrīt ar vasaras atvaļinājumu periodu, tiesības tikt uzklausītam varēs izmantot ilgāk. Šis periods pagarināts no divām līdz četrām nedēļām (līdz mēneša beigām), dodot bankām vairāk laika pārskatīt SREP lēmumu projektus un izmantot uzklausīšanas tiesības.
• Galīgie SREP lēmumi tiek paziņoti līdz oktobra beigām (pirms reformām – līdz decembra beigām). Uzraugi apņēmušies saīsināt laiku līdz lēmuma pieņemšanai, tādējādi arī atbalstot un uzlabojot nākamā uzraudzības cikla plānošanu.

Kā mēs uzlabojām SREP lēmumu veidnes?

SREP lēmumi ir racionalizētāki, koncentrējoties uz būtiskākajiem riskiem un uzraudzības pasākumiem, lai uzraudzības bažas tiktu skaidri komunicētas bankām.

Lai uzlabotu skaidrību un fokusētos uz būtisko, tika pārskatīts SREP lēmumu formāts. Galvenās problēmas un piemērojamās prasības tiek izklāstītas jaunā SREP lēmuma īpašās sadaļās. Kvalitatīvās prasības un ieteikumi tiek sniegti pielikumā, ļaujot bankām ātri noteikt galvenās darbības, vienlaikus nodrošinot piekļuvi detalizētam skaidrojumam par uzraudzības gaidām. Jebkurā gadījumā bankām tiek atgādināts, ka tām laikus jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar visiem gada laikā paziņotajiem uzraudzības pasākumiem.

Šis uzlabotais formāts vairo pārredzamību un palīdz bankām izprast SREP rezultātus. Tas nenozīmē, ka mainījušās uzraudzības prioritātes vai samazinājies uzraudzības apjoms. Šā pārskatītā formāta rezultātā mēs vairs SREP lēmumiem nepievienojam pavadvēstules. Uzraudzības dialoga sanāksmes papildina šo komunikāciju, sniedzot sīkāku informāciju, kuru bankas aicinātas nodot savai valdei.

Kā mainījies veids, kā mēs veicam uzraudzības konstatējumu pēckontroli?

Esam izstrādājuši jaunu vairāklīmeņu pieeju mūsu uzraudzības konstatējumu un pasākumu pēckontrolei. Šī pieeja palīdz uzraugiem pievērst uzmanību būtiskākajiem jautājumiem un vieglāk veikt mazāk nopietnu konstatējumu pēckontroli. Tas nozīmē, ka:

• mazāk nopietni konstatējumi (visi F1 un lielākā daļa F2 konstatējumu) pēc noklusējuma tiek risināti kā atgādinājumi veikt nepieciešamās darbības (ieteikumi) vai ar iekšējo modeļu pārbaudēm saistīto konstatējumu gadījumā – kā atgādinājumi nodrošināt atbilstību (saistības). Lai šie konstatējumi tiktu uzskatīti par atrisinātiem, bankām vienkārši jāapstiprina, ka tās veikušas pietiekamus pasākumus atbilstības nodrošināšanai, un attiecīgi tām nebūs jāiesniedz papildu dokumentācija. Tomēr tām piecus gadus jāsaglabā visi pierādījumi, kas apliecina, ka šie jautājumi ir pienācīgi risināti, gadījumam, ja nākotnē tiktu veiktas iespējamas izlases veida pārbaudes. Pasākumi attiecībā uz F1 un F2 konstatējumiem ietver standartizētu formulējumu un standarta termiņu, ja vien KUK nenolemj citādi.
• Nopietnu konstatējumu gadījumā (F3 un F4) kopējās uzraudzības komandas turpina savu parasto monitoringu.
• Mūsu ārējā portālā bankas var piekļūt visu konstatējumu un pasākumu statusam jebkurā laika brīdī un pašas sertificēt vairāklīmeņu pieejas pasākumu slēgšanu.

Bankas ir atbildīgas par mazāk nopietno konstatējumu risināšanu, ievērojot atbilstošu iekšējās pārvaldības procedūru. Kopējās uzraudzības komandas aktīvi nepārbauda, kādus pasākumus bankas veikušas šo konstatējumu risināšanai, bet var veikt izlases veida pārbaudes. Pamanot neatbilstības saistībā ar korekciju statusu, KUK tās ņem vērā savā pastāvīgajā novērtējumā, un vajadzības gadījumā var formulēt jaunus konkrētus konstatējumus. Atkarībā no jautājuma rakstura un atkārtošanās var tikt veikta uzraudzības pēckontrole vai nopietnākos gadījumos – izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Kad ECB sāka izmantot jauno 2. pīlāra prasību metodoloģiju?

Pārskatītā 2. pīlāra prasību (P2R) metodoloģija tika publicēta 2025. gada 18. novembrī, un ECB to sāka izmantot 2026. gada SREP cikla sākumā. Uz jauno metodoloģiju balstītās P2R stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Sīkāku informāciju sk. mūsu speciālajā P2R interneta vietnes sadaļā.

Ko guvām no izmēģinājuma? Vai mainīsies kapitāla prasības?

2025. gadā veicām izmēģinājumu, lai novērtētu pārmaiņu ietekmi. Uzraugu komentāri apstiprina, ka jaunā metodoloģija ir vienkāršāka un vieglāk piemērojama nekā iepriekšējā pieeja, turpinot nodrošināt, ka 2. pīlāra prasības tiek noteiktas atbilstoši SREP risku novērtējumam. Tā nemainīs veidu, kā mēs pārbaudām un novērtējam riskus, ar kuriem saskaras atsevišķas bankas.

Tā kā pārskatītā metodoloģija joprojām cieši saistīta ar SREP riska novērtējumiem, atspoguļojot mūsu uzraudzības viedokli par katras bankas riska profilu, mēs neuzskatām, ka tā izraisīs pēkšņas sistēmas līmeņa kapitāla prasību pārmaiņas. 2. pīlāra kapitāla prasības Eiropas bankām joprojām atspoguļos banku individuālos riska profilus un iekšējās kontroles mehānismus, ko tās ieviesušas, lai novērtētu riskus, ar ko tās saskaras.

Ko bankām praksē nozīmē pāreja uz jauno metodoloģiju?

Pārskatītā metodoloģija tiek piemērota SREP procesa ietvaros, kura rezultāts joprojām ir galvenais kanāls, pa kuru bankām tiek paziņotas uzraudzības gaidas un prasības. Lai gan P2R noteikšanas pieeja mainās, bankas turpinās saņemt skaidru pārskatu par to, kā individuālie riska novērtējumi palīdz sasniegt galīgo rezultātu.

Jaunā metodoloģija ļauj bankām vieglāk saprast 2. pīlāra riska faktorus un rezultātus un reaģēt uz tiem.

Kā pārskatītajā P2R metodoloģijā iekļauti 2023. gada SREP ekspertu grupas ziņojumā sniegtie ieteikumi?

Uzraudzības valde nolēma pārskatīt P2R metodoloģiju plašākas SREP reformas ietvaros, ņemot vērā 2023. gadā publicētos neatkarīgas ekspertu grupas ieteikumus, lai padarītu to vienkāršāku un stabilāku.

Pārskatītā metodoloģija ir efektīva un daudz vienkāršāk piemērojama, kā tika apstiprināts ar uzraugiem veiktajā izmēģinājumā. SREP punktu vērtējums, kas ir mūsu uzraudzības metodoloģijas pamatelements, joprojām ir P2R noteikšanas sākumpunkts. Jaunā metodika joprojām nodrošina, ka būtiskie riski, kas nav segti vai nav pietiekami segti 1. pīlārā, var ļoti tieši ietekmēt izrietošo P2R. Spriestspējas izmantošana joprojām ir metodoloģijas stūrakmens, bet tā ir ierobežota un to var pārskatīt otrā aizsardzības līnija.

Turklāt jaunā P2R metodoloģija vairs nebalstās uz ICAAP datiem. Tomēr ICAAP pamatotības novērtējums joprojām tiek ņemts vērā uzņēmējdarbības modeļu, iekšējās pārvaldības, risku kontroles un vispārējās risku pārvaldības SREP novērtējumos, un tādējādi tas var ietekmēt kapitāla prasības. Tas īpaši attiecas uz 2023. gada ekspertu grupas ziņojuma 2.3. ieteikumu.

Turklāt jaunā metodoloģija saskaņā ar ekspertu grupas 3.2. ieteikumu ļaus tiešāk ietekmēt 2. pīlāra kapitāla prasības, ja potenciāli ilgstošas nepilnības, piemēram, saistībā ar iekšējo kontroli vai pārvaldības jautājumiem, netiks nekavējoties novērstas un citi uzraudzības pasākumi izrādīsies nepietiekami.