Bieži uzdotie jautājumi par rītdienas SREP
Aktualizēts 11.07.2025.
Kāpēc mēs pārskatījām SREP?
Mūsu uzraudzības procesi darbojušies sekmīgi, bet situācija, kādā mēs strādājam, mainās, strukturālajām pārmaiņām, ārējiem šokiem un jauniem riskiem radot augstas nenoteiktības vidi. Lai turpinātu pildīt mūsu uzdevumu gādāt par Eiropas banku drošību, mēs pārskatījām mūsu veikto banku regulāro veselības pārbaudi – uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) –, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst paredzētajam mērķim un ka mūsu uzraudzības procesi kļūst vēl efektīvāki un lietderīgāki. Tāpēc esam ņēmuši vērā ekspertu grupas veiktās SREP pārskatīšanas gaitā un Eiropas Revīzijas palātas publicētajā ziņojumā sniegtos komentārus par to, kā pilnveidot SREP.
Ko mēs centāmies panākt, veicot SREP pārskatīšanu?
Pārskatīšanas rezultātā veiktie pasākumi nodrošinās vienkāršākus un elastīgākus uzraudzības procesus un īsāku SREP izpildes laiku. To mērķis ir arī sekmēt un uzturēt uzraudzības kultūru, kas vairāk vērsta uz galvenajiem riskiem, veicina atsevišķu banku kvalitatīvu vērtējumu un vajadzības gadījumā mudina uz stingru un savlaicīgu rīcību. Visbeidzot, šīs pārmaiņas nodrošinās skaidrāku komunikāciju ar mūsu uzraudzītajām bankām un uzlabos mūsu darba efektivitāti, pārredzamību un prognozējamību.
Kā mēs mainām SREP?
- Elastīga riska novērtēšanas sistēma – lielākas elastības piešķiršana uzraugiem, nosakot prioritātes un pievēršot uzmanību galveno risku novērtējumam. Uzraugi izmantos daudzgadu novērtējuma stratēģiju, kas ļauj tiem vairāku gadu periodā padziļināti pārskatīt visus būtiskos riskus saskaņā ar riska tolerances ietvaru, nevis katru gadu pārskatīt visus riskus. Šāda elastīga pieeja ļaus kopējām uzraudzības komandām (KUK) efektīvāk sadalīt resursus.
- Visaptveroša plānošana – spēcīgāka integrācija, plānojot klātienes pārbaudes, padziļināto analīzi un horizontālās tematiskās pārbaudes jaunā SREP ietvaros, lai sniegtu strukturētu un visaptverošu ieskatu par banku riskiem. Uzlabojot uzraudzības darbību plānošanas procesu, tiek maksimāli uzlabota sinerģija un bankas gūst skaidrāku izpratni par uzraudzības prioritātēm.
- Pilna uzraudzības instrumentu kopuma izmantošana – efektīvākas un savlaicīgākas eskalācijas nodrošināšana, ja trūkumi netiek nekavējoties novērsti. Vajadzības gadījumā tie ietver saistošas kvalitatīva rakstura prasības un izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumus.
- Skaidri un kodolīgi lēmumi – uzraudzības komunikācijas racionalizēšana. SREP lēmumi būs tieši vērsti uz galvenajiem riskiem un uzraudzības gaidām. Ja novērtējumos netiek konstatētas būtiskas bankas riska profila pārmaiņas, SREP lēmumus var aktualizēt retāk nekā reizi gadā.
- Vienkāršošana – uzraudzības metodoloģiju vienkāršošana un stabilizēšana.
- IT un analītiskie instrumenti – ECB digitālā programma ietver ieguldījumus IT sistēmās un datu analītikā periodā no 2024. līdz 2028. gadam, iekļaujot progresīvās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvo MI, lai palīdzētu uzraugiem veikt ikdienas uzdevumus.
Kā mēs mainām SREP grafiku?
SREP 2025. gada grafiks ir optimizēts, un process noslēgsies līdz oktobra beigām – agrāk nekā iepriekšējos gados. Šīs pārmaiņas nodrošina ne vien to, ka bankām laikus tiks paziņoti galīgie SREP lēmumi, bet tās arī ir saskaņotas ar SREP reformas iniciatīvas efektivitātes mērķiem un padarīs uzraudzību efektīvāku.
Galvenie atskaites punkti ir šādi.
- Uzraudzības dialoga sanāksmes plānots sākt jūnija beigās un pabeigt līdz jūlija vidum. Saskaņā ar šo jauno grafiku bankām jāveic visas nepieciešamās korekcijas un efektīvi jāsagatavojas, lai nodrošinātu jēgpilnas uzraudzības diskusijas.
- Paredzēts, ka uzklausīšanas periods sāksies augusta sākumā. Ņemot vērā vasaras periodu, tiesības tikt uzklausītam varēs īstenot ilgāk. Šis periods pagarināts no divām līdz četrām nedēļām (līdz mēneša beigām), dodot bankām vairāk laika pārskatīt SREP lēmumu projektus un izmantot uzklausīšanas tiesības.
- Galīgie SREP lēmumi tiks paziņoti līdz oktobra beigām (iepriekšējā ciklā – līdz decembra beigām). Uzraugi apņēmušies saīsināt laiku līdz lēmuma pieņemšanai, atbalstot un uzlabojot nākamā uzraudzības cikla plānošanu.
Ja novērtējumi liecina, ka iestādes riska profilā būtiskas pārmaiņas nav notikušas un nav nepieciešams mainīt pašreizējos pasākumus, SREP lēmumus noteiktos apstākļos var aktualizēt retāk. Šī pieeja, kas iepriekš bija attiecināma uz ierobežotu skaitu banku, tagad tiks piemērot plašāk.
Pieeja apvieno efektīvu un savlaicīgu komunikāciju ar procesuālo rūpību, galu galā nodrošinot ātrāku un elastīgāku uzraudzības procesu.
Kā mēs uzlabojam SREP lēmumu veidnes?
Jaunie SREP lēmumi kļūs racionalizētāki, koncentrējoties uz būtiskākajiem riskiem un uzraudzības pasākumiem, lai uzraudzības bažas tiktu skaidri komunicētas bankām.
Lai uzlabotu skaidrību un fokusētos uz būtisko, tiks pārskatīts SREP 2025. gada lēmumu formāts. Galvenās konstatētās problēmas un piemērojamās prasības tiks izklāstītas jaunā SREP lēmuma īpašās sadaļās. Kvalitatīvās prasības un ieteikumi tiks sniegti pielikumā, ļaujot bankām ātri noteikt galvenās darbības, vienlaikus nodrošinot piekļuvi detalizētam skaidrojumam par uzraudzības gaidām. Jebkurā gadījumā bankām tiek atgādināts, ka tām laikus jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar visiem gada laikā paziņotajiem uzraudzības pasākumiem.
Šā jaunā formāta mērķis ir uzlabot pārredzamību un racionalizēt un uzlabot banku izpratni par to SREP rezultātiem. Tas nenozīmē, ka mainījušās uzraudzības prioritātes vai samazinājies uzraudzības apjoms. Šā pārskatītā formāta rezultātā mēs vairs SREP lēmumiem nepievienosim pavadvēstules. Uzraudzības dialoga sanāksmes papildinās šo komunikāciju, sniedzot sīkāku informāciju, kuru bankas aicinātas nodot savai valdei.
Kā mēs vienkāršojam 2. pīlāra prasību noteikšanas metodoloģiju?
Lai vienkāršotu procesus un nodrošinātu, ka metodoloģija ir iedarbīga, 2. pīlāra prasības būs tiešākā veidā atkarīgas no attiecīgās riska jomas un augstāka riska līmeņa rezultātā joprojām tiks noteikts zemāks SREP vērtējums un augstākas 2. pīlāra prasības. Lai gan banku iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) rezultāti vairs tiešā veidā neietekmēs 2. pīlāra prasības, banku ICAAP uzraudzības novērtējums arī turpmāk tiks iekļauts SREP uzņēmējdarbības modeļu, iekšējās pārvaldības un vispārējās risku pārvaldības novērtējumā.
Jaunā metodoloģija efektīvāk novērsīs potenciāli ilgstošas nepilnības, piemēram, tās, kas saistītas ar iekšējo kontroli vai pārvaldības jautājumiem. Ja šādas nepilnības netiek nekavējoties novērstas un ja citi uzraudzības pasākumi izrādās nepietiekami, tas var tiešāk ietekmēt 2. pīlāra kapitāla prasības. Procesa beigās uzraugi paļausies uz savu eksperta spriedumu, lai noteiktu, vai galīgās 2. pīlāra prasības ir atbilstošas, ņemot vērā visaptverošo riska novērtējumu, un vajadzības gadījumā veiks korekcijas.
Kad tiks ieviesta jaunā 2. pīlāra prasību metodoloģija?
2025. gadā notiks rūpīga iekšēja metodoloģijas pārbaude, un tā tiks piemērota, sākot ar 2026. gada SREP ciklu. Uz jauno metodoloģiju balstītās 2. pīlāra prasības stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Kā mainīsies veids, kā mēs veicam uzraudzības konstatējumu pēckontroli?
Esam izstrādājuši jaunu vairāklīmeņu pieeju mūsu uzraudzības konstatējumu un pasākumu pēckontrolei. Šī pieeja palīdzēs uzraugiem pievērst uzmanību būtiskākajiem jautājumiem un vieglāk veikt mazāk nopietnu konstatējumu pēckontroli. Tas nozīmē, ka:
- mazāk nopietni konstatējumi (visi F1 un lielākā daļa F2 konstatējumu) tiks risināti pēc noklusējuma kā atgādinājumi veikt nepieciešamās darbības (ieteikumi) vai ar iekšējo modeļu pārbaudēm saistīto konstatējumu gadījumā – kā atgādinājumi nodrošināt atbilstību (saistības). Lai šie konstatējumi tiktu uzskatīti par atrisinātiem, bankām vienkārši būs jāapstiprina, ka tās veikušas pietiekamus pasākumus atbilstības nodrošināšanai, un attiecīgi tām nebūs jāiesniedz papildu dokumentācija. Tomēr tām būs piecus gadus jāsaglabā visi pierādījumi, kas apliecina, ka šie jautājumi ir pienācīgi risināti, gadījumam, ja nākotnē tiktu veiktas iespējamas izlases veida pārbaudes. Pasākumi attiecībā uz F1 un F2 konstatējumiem ietvers standartizētu formulējumu un standarta termiņu, ja vien KUK nenolems citādi.
- Nopietnu konstatējumu gadījumā (F3 un F4) kopējās uzraudzības komandas turpinās savu parasto monitoringu.
- Mūsu ārējā portālā bankas varēs piekļūt visu konstatējumu un pasākumu statusam jebkurā laika brīdī.
Bankas būs atbildīgas par mazāk nopietno konstatējumu risināšanu, ievērojot atbilstošu iekšējās pārvaldības procedūru. Kopējās uzraudzības komandas aktīvi nepārbaudīs, kādus pasākumus bankas veikušas šo konstatējumu risināšanai, bet varēs veikt izlases veida pārbaudes. Pamanot neatbilstības saistībā ar korekciju statusu, KUK tās ņems vērā savā pastāvīgajā novērtējumā, un vajadzības gadījumā varēs formulēt jaunus konkrētus konstatējumus. Atkarībā no jautājuma rakstura un atkārtošanās var tikt veikta uzraudzības pēckontrole vai nopietnākos gadījumos – izpildes nodrošināšanas pasākumi.
Kas notiks tālāk?
Mēs izmantojam pakāpenisku pieeju SREP pārmaiņu īstenošanai visa 2025. gada cikla un 2026. gada cikla laikā. Piemēram, daudzgadu novērtējums, elastīgā risku novērtēšanas sistēma un vienkāršoti SREP lēmumi tiks ieviesti 2025. gada SREP ciklā, savukārt jaunā P2R metodoloģija tiks piemērota, sākot ar 2026. gada SREP ciklu.
Šāda pakāpeniska pieeja nodrošina to, ka pārmaiņas ir savietojamas ar citu saistīto procesu termiņiem un ka tiek iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas. Mēs monitorēsim progresu, un Uzraudzības valde izvērtēs attīstību un ņems vērā šo pasākumu īstenošanā gūto pieredzi.