Kā tiek noteiktas 2. pīlāra prasības

2. pīlāra prasības ir katrai bankai konkrēti noteiktas kapitāla prasības, ko piemēro papildus minimālajām kapitāla prasībām (tā dēvētajām 1. pīlāra prasībām), ja tās pietiekami nenovērtē vai neaptver noteiktus riskus.

ECB banku uzraudzības funkcija, nosakot individuālām bankām 2. pīlāra prasības, kas ietver atsevišķu risku novērtējumu, izmanto četru soļu pieeju. Katrs no četriem soļiem ir vienlīdz svarīgs. Kopā tie ļauj noteikt sākotnējās visaptverošās 2. pīlāra prasības, kas balstās uz bankas riska profila vispārēju novērtējumu, un pēc tam dziļāk aplūkot katru atsevišķo risku noteicošo faktoru un noteikt galīgās 2. pīlāra prasības, ņemot vērā katru atsevišķo risku.

1. solis

1. solī kopējā uzraudzības komanda (KUK) nosaka bankas sākotnējās 2. pīlāra prasības, ņemot vērā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) 1., 2. un 3. elementa rezultātus:

• uzņēmējdarbības modeļa un pelnītspējas novērtējumu;
• iekšējās pārvaldības un risku vadības novērtējumu;
• kapitāla risku novērtējumu attiecībā uz katru konkrēto risku (kredītrisku, tirgus risku, darbības risku un procentu likmju risku netirdzniecības portfelī).

Šajā solī kopējā uzraudzības komanda, pamatojoties uz bankas kapitāla kopējā riska novērtējumu, no iepriekš sagrupētām iespējamām prasību vērtībām izvēlas bankai atbilstošās sākotnējās 2. pīlāra prasības. Šo novērtējumu veic, iepriekšminēto SREP elementu vērtējumam piemērojot 2. pīlāra risku svēruma faktorus un izmantojot ekspertu spriedumu par bankas konkrēto situāciju, t. sk. par bankas iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) uzticamību.

Šīs sākotnējās 2. pīlāra prasības ir tikai sākumpunkts, un tās var atšķirties no galīgajām 2. pīlāra prasībām, kas procesa beigās tiek noteiktas bankai. Turpmākajos soļos, veicot atsevišķu risku novērtējumu, tās var mainīties.

2. solis

2. solī kopējā uzraudzības komanda sākotnējās 2. pīlāra prasības sadala vairākos atsevišķiem riskiem noteiktos prasību palielinājumos (add-ons). Tas tiek darīts, lai izveidotu ar bankas uzņēmējdarbības modeli, iekšējo pārvaldību un risku vadību saistītajiem riskiem un kapitāla riskiem noteikto sākotnējo palielinājumu bāzi.

Dalījumā pa atsevišķiem riskiem tiek ņemta vērā informācija, ko sniedz bankas ICAAP un tās 1. pīlāra prasības. Tas nepieciešams, lai atkārtoti netiktu pieskaitīti riski, kas jau ietverti 1. pīlāra prasībās.

Tā kā ICAAP prakse dažādās bankās atšķiras, kopējās uzraudzības komandas ziņā ir lemt par to, kā savu novērtējumu par atsevišķas bankas ICAAP atspoguļot kopējā 2. pīlāra prasību līmenī un tās atsevišķo risku struktūrā.

ECB veicinot ICAAP prakses uzlabošanu, ICAAP kļūst par arvien svarīgāku šā procesa daļu. Sīkāku informāciju par to, kā ECB mudina bankas uzlabot savus ICAAP pasākumus, sk. ECB ziņojumā par banku ICAAP praksi un attiecīgo "Uzraudzības Biļetena" rakstu.

3. solis

3. solī kopējā uzraudzības komanda pārbauda 2. solī atsevišķiem riskiem noteiktos sākotnējos prasību palielinājumus. Šajā nolūkā tā aplūko dažādus informācijas avotus, piemēram, galvenos riska rādītājus, bankas ICAAP rezultātus, salīdzinošo analīzi un klātienes pārbaužu un padziļināto pārbaužu konstatējumus. Šajā solī tiek apsvērta visa pieejamā informācija, lai nodrošinātu, ka atsevišķiem riskiem noteiktie palielinājumi pietiekami nosedz visus attiecīgos riskus un tiek konsekventi piemēroti visām bankām, kas veic līdzīgas darbības.

Pārbaudot sākotnējos atsevišķiem riskiem noteiktos palielinājumus, tiek izmantoti īpaši rīki, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem un ļauj veikt visaptverošu horizontālo salīdzinošo novērtējumu.

4. solis

4. solī kopējā uzraudzības komanda nosaka galīgos atsevišķiem riskiem noteiktos palielinājumus, iegūstot galīgās 2. pīlāra prasības. Šajā solī tiek izmantots ekspertu spriedums, pamatojoties uz 3. soļa rezultātiem, kas ļauj pieņemt lēmumus par katra atsevišķam riskam noteiktā palielinājuma atbilstošo apmēru. Šos lēmumus pamato ar 2. pīlāra riskus noteicošajiem faktoriem, uz kuriem balstās katram atsevišķam riskam noteiktais prasību palielinājums.

Apsverot galīgos atsevišķiem riskiem noteiktos palielinājumus, kopējā uzraudzības komanda pievērš uzmanību bankas konkrētajai situācijai. Piemēram, kredītriskam noteiktais palielinājums var atspoguļot nesenā klātienes pārbaudē konstatētos trūkumus. Var notikt arī tā, ka individuālie palielinājumi tiek koriģēti, lai novērstu jebkādu iespējamu dubultošanos, ja vieni un tie paši risku noteicošie faktori tiek vienlaikus ņemti vērā dažādās riska kategorijās, vai arī var tikt ņemti vērā citi uzraudzības pasākumi, kas veikti, lai risinātu bankas īpašo situāciju.

Komunikācija

Par galvenajām bažām un svarīgākajiem banku individuālās 2. pīlāra prasības noteicošajiem faktoriem ECB paziņo bankām SREP lēmumā, kā arī sniedz par tiem kopsavilkumu SREP lēmumam pievienotajā pavadvēstulē bankas vadībai. Šīs vēstules mērķis ir pastiprināt uzmanību un palielināt caurredzamību attiecībā uz galvenajām bažām uzraudzības jomā un bankas galvenajiem risku faktoriem, kas nosaka 2. pīlāra prasības.

Vai plānojam pārskatīt savu metodoloģiju?

ECB 2. pīlāra prasību metodoloģija atbilst EBI pamatnostādnēm par SREP. Mēs arī pastāvīgi strādājam pie mūsu metodoloģijas pilnveidošanas, lai palielinātu jutīgumu attiecībā uz atsevišķajiem riskiem. Tādējādi metodoloģija tiek regulāri atjaunināta, balstoties uz katrā SREP ciklā gūto pieredzi. Tā atspoguļo arī turpmāku izpēti par konkrētu individuālu risku noteicošo faktoru iespējamo ietekmi uz banku kapitālu. Turklāt tuvākajā nākotnē esam apņēmušies veikt mūsu 2. pīlāra prasību metodoloģijas produktivitātes un efektivitātes strukturālu pārskatīšanu. Ņemot vērā šā temata sarežģītību, izvērtēšana, visticamāk, tiks veikta visu 2024. gadu.