Darbības pārcelšana uz euro zonu

ECB uzskata par savu pienākumu sniegt informāciju bankām un ieinteresētajām pusēm par savām uzraudzības gaidām. Tas īpaši attiecas uz euro zonas bankām, kuras darbojas Apvienotajā Karalistē, kā arī uz bankām, kuras domā par savas darbības pārcelšanu uz euro zonu.

Procedūras, saskaņā ar kurām norit banku pārcelšanās uz euro zonu breksita kontekstā

Šeit atradīsiet atbildes uz dažiem bieži uzdotiem jautājumiem par ECB lomu euro zonas banku uzraudzībā. Jautājumi aptver tādas tēmas, kā, piemēram, atļauju un licenču izsniegšana bankām, iekšējā pārvaldība un risku pārvaldība, t.sk. uzraudzības gaidas attiecībā uz uzskaites modeļiem, banku izmantotie iekšējie modeļi un ikdienas uzraudzības darbs.

Lapas saturs pēdējo reizi mainīts 2019. gada jūlijā, ietverot aktuālāko informāciju par šādām tēmām:
ECB uzraudzības gaidas, ko nosaka Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktā perioda pagarināšana, ECB atļauju izsniegšana euro zonas bankām dibināt filiāles "trešā valstī" un banku iekšējo modeļu uzraudzības novērtējums saistībā ar banku darbības pārcelšanu uz euro zonu vai darbības paplašināšanu. Turklāt dzēsti daži novecojuši jautājumi.

Kompetence banku uzraudzības jomā euro zonā

Kas uzrauga euro zonas bankas?

Banku uzraudzību euro zonā veic ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes – kuras dēvē arī par valstu kompetentajām iestādēm (VKI) – Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Uzraudzības loma un pienākumi euro zonā starp ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādēm sadalīti, pamatojoties uz uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu.

  • Banka, kura atbilst nozīmīguma kritēriju kopumam (nozīmīgā iestāde jeb NI), parasti ir tiešā ECB uzraudzībā.
  • Banka, kura neatbilst šim nozīmīguma kritēriju kopumam (mazāk nozīmīgā iestāde jeb MNI) ir tiešā tās valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā, kurā banka reģistrēta. Šajā gadījumā ECB ir pārraudzības loma, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci un kvalitāti šajās iestādēs visas sistēmas ietvaros.

Tikai ECB atbild par atļauju izsniegšanu/anulēšanu visām kredītiestādēm VUM iesaistītajās valstīs. Tā arī apstiprina būtiskas līdzdalības iegādes pieteikumus un citas kopējās procedūras saistībā ar kredītiestādēm VUM regulas kontekstā (sk. arī bieži uzdoto jautājumu 3. sadaļu "Atļaujas un licences veikt banku darbību euro zonā").

Nozīmīguma kritēriji

Kā noris uzraugu kopdarbs VUM ietvaros?

VUM ietver ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes. VUM ir koordinētas banku uzraudzības sistēma euro zonā un tā priekšrocība ir iespēja izmantot ECB un VKI stiprās puses, pieredzi un tehniskās zināšanas. ECB ir atbildīga par VUM efektīvu un konsekventu darbību un pārrauga to, respektējot VUM regulā noteikto uzraudzības pienākumu sadalījumu. Lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu uzraudzību, kredītiestādes iedala divās kategorijās, proti, "nozīmīgajās" un "mazāk nozīmīgajās". ECB veic nozīmīgo banku tiešu uzraudzību, savukārt valstu kompetentās iestādes atbildīgas par mazāk nozīmīgo banku uzraudzību.

VKI un ECB cieši sadarbojas euro zonas banku uzraudzībā. VKI un ECB procesi un procedūras ir saskaņotas, lai nodrošinātu, piemēram, noteikto termiņu ievērošanu atļauju izsniegšanas jomā.

VUM uzraudzības rokasgrāmata

Sīkāka informācija par uzraudzības praksi

Kā nosaka, vai banka ir nozīmīga?

Visu attiecīgo kritēriju kopsavilkumu sk. sadaļā par nozīmīguma kritērijiem.

Vai visās bankās, kas atzītas par nozīmīgām, obligāti jāveic visaptverošais novērtējums?

Jā. ECB kopā ar iesaistīto dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm veic banku, kuras nonāk vai varētu nonākt ECB tiešā uzraudzībā, finanšu veselības pārbaudi. Šie visaptverošie novērtējumi palīdz nodrošināt, lai bankas būtu pienācīgi kapitalizētas un varētu izturēt iespējamos finanšu satricinājumus. Tie ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un stresa testu.

Visaptverošais novērtējums

Kad visaptverošais novērtējums tiks veikts bankās, kuras kļūs par nozīmīgām iestādēm sakarā ar savas darbības/aktīvu pārcelšanu uz euro zonu?

ECB izskatīs katru atsevišķo gadījumu un lems, kad tieši katrā no iestādēm jāveic šis novērtējums. Parasti visaptverošo novērtējumu veic iespējami drīz pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka attiecīgā iestāde atbildīs nozīmīguma kritērijiem un ka darbības/aktīvu pārcelšana no Apvienotās Karalistes uz euro zonu ir tik sarežģīta, ka nepieciešams novērtējums.

Vai visaptverošais novērtējums būs vērsts tikai uz tradicionālo banku darbību? Vai novērtējums aptvers arī ieguldījumu sabiedrības, kas ir daļa no iesaistītajām bankām?

Visaptverošais novērtējums tiek veikts augstākajā prudenciālās konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs. Ja ieguldījumu sabiedrība pieder pie konsolidētas banku grupas, šajā iestādē tiks veikts visaptverošais novērtējums. Novērtējums būs vērsts uz risku izvērtēšanu gan saistībā ar kreditēšanu, gan ieguldījumu pakalpojumiem.

Kāda ir pieeja gadījumos, kad banka ir daļa no lielākas grupas? Vai ECB tieši uzraudzīs visas šīs grupas iestādes? Vai tas ietekmēs šīs bankas nozīmīguma statusu?

Ja banka ir daļa no grupas, nosakot nozīmīgumu, tiks ņemta vērā grupas situācija augstākajā prudenciālās konsolidācijas līmenī euro zonā (un nevis katras atsevišķās iestādes situācija). Piemēram, ja grupas aktīvu vērtība minētajā konsolidācijas līmenī pārsniedz 30 mljrd. euro, tad visas šīs grupas uzraudzītās iestādes tiek uzskatītas par nozīmīgām, pat ja tās individuālā līmenī nesasniedz aktīviem noteikto 30 mljrd. euro robežvērtību.

Ja banka pieder pie nozīmīgas grupas, kuru tiešā veidā uzrauga ECB, tās uzraudzība notiek gan individuālā, gan konsolidētā līmenī. Lai īstenotu abus uzraudzības līmeņus, VUM regulā un VUM pamatregulā (turpmāk – regulas) ECB piešķirtas īpašas uzraudzības pilnvaras ne vien attiecībā uz bankām, bet arī, piemēram, (jauktajām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām ar nosacījumu, ka tās atrodas kādā euro zonas valstī. Tās jāīsteno saskaņā ar konkrētajiem šo regulu noteikumiem. Ja grupā ietilpst arī citas finanšu iestādes, piemēram, ieguldījumu sabiedrības, ECB neuzraudzīs šīs iestādes individuālā līmenī, bet arī uz tām attieksies grupas uzraudzība konsolidētā līmenī.


Saskaņā ar VUM pamatregulas 2. panta 20) punktu "uzraudzītā iestāde" ir jebkura no minētajām iestādēm: a) kredītiestāde, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai b) finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai c) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī (ar nosacījumu, ka tā atbilst 21) punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem); vai d) filiāle, ko iesaistītā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kas reģistrēta valstī, kura nav iesaistītā dalībvalsts.

Vai no konkrētās euro zonas valsts, uz kuru tiks pārcelta darbība, atkarīgs, cik stingras būs uzraudzības prasības?

ECB ir pilnībā neitrāla attiecībā uz izvēlēto darbības vietu un nodrošina konsekventu uzraudzību visā euro zonā. Visas nozīmīgās iestādes ir tiešā ECB uzraudzībā, un tā piemēro vienotu uzraudzības standartu kopumu neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgā iestāde darbojas. Mazāk nozīmīgās iestādes ir tiešā tās valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā, kurā attiecīgā iestādes darbojas. ECB ir pārraudzības loma, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci un kvalitāti šajās iestādēs visas sistēmas ietvaros.

Vai šie jautājumi un atbildes attiecas tikai uz nozīmīgajām iestādēm, kas ir tiešā ECB uzraudzībā?

Nē. ECB un valstu uzraudzības iestādes vienojušās piemērot konsekventu pieeju visā euro zonā gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām iestādēm.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

Kā tika nolemts Eiropadomes 2019. gada 10. aprīļa sanāksmē, Apvienotā Karaliste var palikt ES dalībvalsts līdz 2019. gada 31. oktobrim. Vai no tā ir atkarīgs, ko ECB banku uzraudzības funkcija sagaida no bankām? Vai tagad bankām ir vairāk laika, lai īstenotu savus breksita plānus?

ECB sagaida, lai bankas laikus pienācīgi sagatavotos breksitam un šīs gaidas paliek nemainīgas.

Eiropadomes lēmums pagarināt Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteikto periodu ļāva izvairīties no "cietā" breksita 2019. gada aprīļa vidū. Taču cietais breksits joprojām ir ļoti reāla iespēja un var notikt 2019. gada 1. novembrī.

Turklāt svarīgi atzīmēt, ka izstāšanās līgumā noteiktā pārejas perioda beigu datums paliek nemainīgs – 2020. gada 31. decembris. Tas nozīmē, ka, ja Apvienotā Karaliste nolemtu ratificēt izstāšanās līgumu, laika posms līdz brīdim, kad ES tiesību akti vairs nebūs spēkā attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā, ir ierobežots. Tas nozīmē, ka laika periods, kas ir banku rīcībā, lai īstenotu savus brekista plānus, nav mainījies.

Tāpēc bankām jāizmanto turpmākie mēneši, lai nodrošinātu, ka tās ir pilnībā sagatavojušās. Tāpēc no bankām tiek sagaidīts, lai tās nevis palēninātu savu plānu īstenošanu, bet gan koncentrētu spēkus uz iecerēto darbības modeļu pilnīgu ieviešanu.

Ko ECB sagaida no bankām periodā līdz breksitam?

Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem bankas saskaras, pielāgojoties jaunajai situācijai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, ECB pieeja attiecībā uz laiku, kas bankām nepieciešams, lai izpildītu noteiktas uzraudzības gaidas un nostiprinātu savu darbotiesspēju euro zonā, bijusi elastīga. Šī elastība plašākā nozīmē attiecas ne vien uz starptautiskajām bankām, kas vēlas pārcelt savu darbību no Apvienotās Karalistes uz euro zonu, bet arī uz bankām, kuras reģistrētas euro zonā un darbojas Apvienotajā Karalistē.

Pēc iepazīšanās ar individuālu banku detalizētajiem un prudenciālajiem uzņēmējdarbības plāniem un pēc skaidras izpratnes iegūšanas par banku pēcbreksita darbības modeļiem ECB un valstu uzraudzības iestādes noteikušas, cik elastīga pieeja pieļaujama. Neraugoties uz Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktā perioda pagarināšanu, no bankām tomēr tiek gaidīts, lai tās īstenotu savus plānus iespējami ātri un saskaņā ar laika grafiku, par kuru tās vienojušās ar saviem uzraugiem.

ECB un valstu uzraudzības iestādes novēros, kā tiek pildītas panāktās vienošanās, un sekos banku progresam ceļā uz izvēlēto darbības modeļu ieviešanu. Tas var tikt veikts galveno uzraudzības procesu, piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros.

Atļaujas un licences banku darbības veikšanai euro zonā

Kurai iestādei jāiesniedz licencēšanas pieteikums? Kā notiek darba koordinācija starp VKI un ECB?

VKI un ECB cieši sadarbojas gan banku uzraudzības, gan atļauju izsniegšanas jomā. Atļauju izsniegšanas procedūras tiek īstenotas saskaņā ar VUM pamatregulu.

Euro zonā banku darbības licenču izsniegšanai vai licenču darbības jomas paplašināšanai (atbilstošos gadījumos) izmanto tā dēvētās kopējās procedūras. ECB ir atbildīga par šīm procedūrām attiecībā uz visām iestādēm euro zonā, t.i., gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām iestādēm. ECB un valstu uzraugi iesaistīti dažādos šo procedūru posmos. Saskaņā ar kopējām procedūrām pirmais kontaktpunkts, kurā tiek iesniegti visi iesniegumi, ir tās valsts uzraudzības iestāde, kurā atradīsies attiecīgā banka, neraugoties uz to, vai izpildīti nozīmīguma kritēriji. Uzraugu darbs no paša sākuma tiek koordinēts, tādējādi nodrošinot netraucētu procesu un neradot noteikto termiņu kavējumus. Valstu uzraudzības iestādes un ECB cieši sadarbojas visā procedūras īstenošanas laikā. Šī procedūra aptver visas uzraudzītās kredītiestādes un noslēdzas ar ECB lēmumu.

Tāpēc licencēšanas pieteikums visos gadījumos jāiesniedz tieši attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, tādējādi uzsākot kopējo procedūru. Saskaņā ar kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) 22. pantu tāda pati procedūra tiek īstenota arī gadījumos, kad tiek iegūta būtiskas līdzdalība bankā.

Kopējās procedūras

Vai uzņēmējdarbības paplašināšanas gadījumā nepieciešams iesniegt pieteikumu jaunas vai papildu atļaujas iegūšanai?

Tas, vai bankai, kura plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, jāiesniedz pieteikums jaunas vai papildu atļaujas iegūšanai, atkarīgs no dažādiem faktoriem, t.sk. arī no vietējām prasībām, kā arī no tā, kāda veida un cik plaša tvēruma banku darbības atļauju kompetentā iestāde jau ir izsniegusi, un šie faktori dažādās iesaistītajās dalībvalstīs var atšķirties. Kad banka vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, tai jāvēršas ECB un/vai VKI (atkarībā no tā, vai banka ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga), lai noskaidrotu, vai tai jāsaņem jauna vai papildu atļauja.

Neatkarīgi no tā, vai atļauja ir nepieciešama, no bankām, kuras paplašina savu uzņēmējdarbību, tiek sagaidīts, lai tās jau pirms tam proaktīvi sazinātos ar uzraudzības iestādi, informējot to par saviem plāniem un veidu, kā tiks nodrošinātas pienācīgas sistēmas un kontroles mehānismi šīs jaunās uzņēmējdarbības pārvaldībai. Visas ar atļaujas izsniegšanu saistītās prasības, protams, jāpilda nepārtraukti.

Vai banka var vērsties pie ECB/valsts uzraudzības iestādes un ierosināt pirmslicencēšanas pārrunas pat tad, ja pieteikums vēl nav pilnībā sagatavots?

Jā. ECB un valstu uzraudzības iestādes uzskata, ka ir vērtīgi organizēt sagatavošanās pārrunas ar bankām, kuras ir ieinteresētas uzsākt vai paplašināt savu darbību euro zonā. Bankas tiek aicinātas uz šāda veida pārrunām par jebkuriem ar to pieteikumiem saistītiem jautājumiem, tikko kā tās definējušas savu pārveides vai pārstrukturēšanas plānu pamatelementus un izvēlējušās kādu no dažādajām iespējām. Jebkurā gadījumā ECB un valstu uzraudzības iestādes uzsāk savstarpēju saziņu par šādiem pieteikumiem jau agrīnā procesa posmā, lai nodrošinātu raitu norisi.

Vai iespējams iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai arī tad, ja juridiskā persona, kas vēlas saņemt atļauju, nav vēl izveidota?

Jā, ECB apsvērs licencēšanas pieteikumu arī tad, ja vēl nebūs iesniegta dokumentācija, kas apliecina paredzamās atļaujas saņēmējas iestādes izveidi. Taču šādā gadījumā attiecīgā dokumentācija jāiesniedz pieteikuma izskatīšanas laikā.

Lūdzam ņemt vērā, ka informācijas prasības kredītiestāžu darbības atļauju izsniegšanai sīkāk izklāstītas Eiropas Banku iestādes 2017. gada 14. jūlijā publicētajā regulatīvo tehnisko standartu projektā, kuru saskaņā ar CDR IV 8. panta 2. punktu jāapstiprina Komisijai. Attiecīgi iepriekš aprakstītā ECB prakse var mainīties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajai regulai, kad tā stāsies spēkā.

Cik ilgu laiku aizņem atļaujas izsniegšanas process? Vai, iesniedzot pieteikumu esošas licences paplašināšanai, banka var rēķināties ar īsāku periodu?

Parasti no brīža, kad pretendents iesniedz pilnīgu pieteikumu, līdz lēmuma pieņemšanai par attiecīgās licences piešķiršanu paiet seši mēneši. Šis periods var būt īsāks gadījumos, kad pretendents lūdz paplašināt esošu licenci, ja vien valsts regulējums pieļauj šādu paplašināšanu un ja vien uzraudzības iestādēm nav nekādu bažu par esošo VUM iestādi. Jebkurā gadījumā lēmums jāpieņem 12 mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža. (Sīkāku informāciju par kopējām procedūrām sk. VUM regulas 14. un 15. pantā un VUM pamatregulas V daļā.) Jebkurā gadījumā ārkārtīgi svarīgi jau pašā sākumā iesniegt pilnīgu un kvalitatīvu dokumentāciju, lai nodrošinātu, ka pieteikums tiek izskatīts iespējami raiti. Tāpēc pirms pieteikuma iesniegšanas ir būtiska visu nepieciešamo dokumentu iekšēja sagatavošana. Iestādēm jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pieteikuma dokumentāciju.

Atļauju izsniegšana

Norādījumi par iesniegumu licences saņemšanai novērtēšanu

Vai izskatīšanas ilgums un vērtēšanas kritēriji atšķiras atkarībā no tā, kuru euro zonas valsti banka izvēlējusies savai darbībai?

Nē. Visi licencēšanas pieteikumi tiek izskatīti saskaņā ar iepriekš aprakstīto kopējo procedūru neatkarīgi no valsts, kurā pieteikums tiek iesniegts (sk. arī jautājumu par to, kā iesniegt licencēšanas pieteikumu).

Kāds ir maksimālais periods, kura laikā pēc atļaujas izsniegšanas jāuzsāk darbība?

Saskaņā ar CRD IV 18. panta a) apakšpunktu kompetentās iestādes var anulēt kredītiestādei izsniegtu atļauju, ja šī kredītiestāde cita starpā nav izmantojusi atļauju, t.i., uzsākusi uzņēmējdarbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas. Taču dažās dalībvalstīs prasībai uzsākt darbību pēc atļaujas izsniegšanas var būt noteikti papildu vai īsāki termiņi. Jebkurā gadījumā licencēšanas procesa laikā bankai ir skaidri jānorāda, kad tā gatavojas uzsākt darbību. Bankām jāsagatavo arī stratēģija, kurā skaidri izklāstīts, kā tās gatavojas īstenot savu uzņēmējdarbības plānu un izveidot atbilstošu risku kontroles sistēmu.

Kas notiek, ja sakarā ar lēmumu pārstrukturēt grupu, mainās līdzdalība ECB tieši uzraudzītā bankā? Vai par to jāziņo tieši ECB?

Iegādājoties vai palielinot būtisku līdzdalību kredītiestādē – kā definēts kapitāla prasību direktīvā – iepriekš jāsaņem ECB atļauja. Novērtējumu – līdzīgi kā banku darbības licences izsniegšanas gadījumā – veic saskaņā ar kopējo procedūru. Tāpēc valsts uzraudzības iestāde ir pirmais kontaktpunkts, kurā jāiesniedz attiecīgs paziņojums. Cieši sadarbojoties un konsultējoties ar valsts uzraudzības iestādi, ECB pieņem uzraudzības lēmumu par līdzdalības iegūšanu. Lai nodrošinātu procesa raitu noriti, pretendentiem ieteicams uzsākt dialogu ar attiecīgo VKI un ECB jau pirms oficiāla paziņojuma iesniegšanas.

Kas pēc breksita notiks ar Apvienotās Karalistes kredītiestādes filiāli ES?

Pamatā saskaņā ar CRD IV 8. pantu kredītiestādēm pirms darbības sākšanas jāsaņem atļauja. Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no ES, tās kredītiestāžu filiāles ES var zaudēt pārrobežu darbības tiesības un attiecīgi vairs nedrīkstēs darboties ES. Lai turpinātu jebkāda veida regulētas darbības, šīm iestādēm būs jānodrošina, lai tām būtu atbilstošas darbības atļaujas.

Banka atrodas euro zonā un pašlaik darbojas Apvienotajā Karalistē, kur tai ir filiāle. Martā ECB pieņēma lēmumus, ar kuriem tika atļauts izveidot (vai saglabāt) filiāli Apvienotajā Karalistē, kad tā kļūs par "trešo valsti". Kā uz šīm atļaujām attiecas breksita atlikšana?

Kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, euro zonā reģistrētās kredītiestādes zaudēs pārrobežu darbības tiesības attiecībā uz piekļuvi Apvienotās Karalistes tirgiem. Esošās filiāles tad kļūs par "trešās valsts" filiālēm. Tā kā vairums euro zonas valstu tiesību aktos noteikušas prasību, ka, atverot filiāli trešajā valstī, jāsaņem iepriekšēja attiecīgās valsts uzraudzības iestādes atļauja, nozīmīgās bankas iesniegušas ECB pieteikumus šādas atļaujas saņemšanai, lai turpinātu to filiāļu darbību Apvienotajā Karalistē.

Lēmumi, kurus ECB pieņēma par šo jautājumu, attiecas uz brīdi, kad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti. Kad kļūs skaidrs, kurā datumā tas notiks, ECB izvērtēs katru atsevišķo gadījumu, lai noteiktu, vai lēmumu nepieciešams anulēt vai grozīt, piemēram, atkarībā no tā, vai bankas situācija ir mainījusies vai cik lielā mērā banka ir ieviesusi izvēlēto darbības modeli.

Tas nekādā veidā neietekmē prasību bankām saņemt arī attiecīgās mītnes valsts (Apvienotās Karalistes) atbildīgās iestādes atļauju.

Iekšējā pārvaldība un risku vadība

Vai ECB būs pieņemams uzņēmējdarbības modelis, kurā banka veic uzņēmējdarbību – t.sk. kapitāla tirgus darījumus – euro zonā, vienlaikus turpinot izmantot grupas līmeņa infrastruktūru, speciālās zināšanas un mehānismus (piemēram, centralizētu riska vadības funkciju) trešajā valstī?

Bankām euro zonā neatkarīgi un vietējā līmenī jāspēj pārvaldīt visus būtiskos riskus, kas tās potenciāli var apdraudēt, un tām jābūt kontrolei pār bilanci un visiem riska darījumiem. Tām jāvar tieši un neatkarīgi apmierināt jebkāda veida informācijas pieprasījumus no ECB vai attiecīgās valsts uzraugu puses par visām ar banku saistītajām aktivitātēm un ātri sniegt šādu informāciju. Pārvaldības un risku vadības mehānismiem jābūt samērīgiem, ņemot vērā to uzņēmējdarbības raksturu, mērogu un sarežģītību, un pilnībā jāatbilst Eiropas tiesību aktiem. "Tukšas čaulas" iestādes veidošana netiks pieļauta.

Uzraudzības gaidas attiecībā uz uzskaites modeļiem

Kādas ir prasības attiecībā uz banku personālu?

Pamatā kredītiestādēm jānodrošina, ka uzraudzītajā iestādē atrodas pietiekami daudz darbinieku, lai nodrošinātu tās darbību, t.sk. risku pārvaldību un operāciju nodaļas darbu.

Ja bankas plāno uz laiku vai pastāvīgi izmantot darbiniekus, kas pilda vairāk nekā vienu funkciju, t.i., darbiniekus, kas vienlaikus pilda pienākumus vairākās grupas iestādēs (amatu apvienošana), ECB un valstu iestādes veiks pamatīgu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka šādu funkciju izpildei uzraudzītajās bankās tiek veltīts pietiekams laiks. Organizatoriskā struktūra nedrīkst būt tāda, kas apgrūtina skaidri noteiktu pakļautības kārtību un pienākumu sadali uzraudzītajā iestādē vai izraisa interešu konfliktus. Bankām jāveido vietējā līmenī neatkarīgas funkcijas un kontroles mehānismi, kas ziņo vietējai valdei, piemēra, risku kontroles, atbilstības un iekšējā audita jomā. Noteiktas svarīgākās funkcijas nevajadzētu pildīt amatu apvienošanas kārtībā.

Ir svarīgi, lai vadības struktūra veltītu pietiekami daudz laika ar risku saistītu jautājumu izskatīšanai. Vadības struktūrai aktīvi jāiesaistās visu būtisko risku pārvaldīšanā, kā arī ar šiem riskiem saistīto aktīvu novērtēšanā, ārējo kredītreitingu izmantošanā un iekšējo modeļu izmantošanā un jānodrošina, lai tam tiktu piešķirti pienācīgi resursi. Iestādēs jābūt arī risku pārvaldības funkcijai, kas ir neatkarīga no uzņēmējdarbības funkcijām un kam ir pietiekama autoritāte, prestižs, resursi un saikne ar vadības struktūru.

Vai banka savā filiālē, kas atrodas Londonā, pēc breksita varēs turpināt sniegt pakalpojumus klientiem ES?

ECB un valstu uzraudzības iestādes uzskata, ka trešās valstīs izveidoto filiāļu mērķis ir apmierināt vietējās vajadzības. ECB un valstu uzraudzības iestādes nesagaida, ka trešās valstīs izveidotās filiāles varētu pildīt pašai kredītiestādei vitāli svarīgas funkcijas vai sniegt pakalpojumus klientiem no ES.

Bankām savos breksita plānos jāsniedz skaidrojums par savu trešās valstīs un Apvienotajā Karalistē izveidoto filiāļu lomu. Tas nozīmē, ka tām jāsniedz detalizēta informācija par filiāļu aktivitātēm, organizatorisko struktūru un klientu ģeogrāfisko sadalījumu, kā arī par personām, kas atbildīgas par filiāļu vadību, un jebkāda veida paredzamo amatu apvienošanu, kas ietver citas grupas iestādes.

Vai iestāde var sākt veikt banku darbību euro zonā, ja vēl nav ieviesti visi nepieciešamie mehānismi, bet plānots tos ieviest tuvākajā nākotnē?

Pirms iestāde var uzsākt jebkāda veida banku darbību euro zonā, tai jābūt izpildījušai visas labi funkcionējošai bankai noteiktās prasības.

Tas jāuzskata par sākumpunktu. Pastāv iespēja, ka pēc tam, laika gaitā nostiprinot savu darbību, iestāde paralēli var attīstīt arī vēl kādas papildu vietējās darbotiesspējas vai ieviest kādus mehānismus. Uzraudzības iestādes var atļaut šādu mehānismu ieviešanu, izskatot katru individuālo gadījumu, ja tie ir saskaņā ar bankas uzņēmējdarbības plānu. Jebkuram šādam mehānismam jābalstās uz reāli izpildāmu un detalizētu uzņēmējdarbības plānu šādu darbotiesspēju attīstīšanai, un tām jābūt ietvertām pieteikumā atļaujas saņemšanai. Jāņem vērā šādi aspekti: plānoto darbību mērogs un risks, uzskaites politika un riska ierobežošanas/tirdzniecības partneru diversifikācija, VUM iestādes pelnītspēja, pārskatu sniegšanas spēja un IT infrastruktūra.

Šādi mehānismi nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt stabilu iekšējo pārvaldību un drošu un efektīvu risku vadību, kā arī radīt situāciju, ka spējas un kontroles sistēmas "netiek līdzi uzņēmējdarbībai".

Vai ECB ir pieņemama kompensējošo grāmatvedības uzskaites modeļu izmantošana? Kādiem mehānismiem būtu jābūt ieviestiem, runājot par uzskaites modeļiem vispār?

Līdztekus jebkāda veida pagaidu mehānismiem, par kuriem bankas katrā konkrētajā gadījumā var būt vienojušās ar uzraudzības iestādi, ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida, lai euro zonā reģistrētajām bankām būtu pietiekama darbotiesspēja (t.sk. vietējā infrastruktūra, personāls un riska vadības funkcija), kas ļauj vietējā līmenī pārvaldīt visus būtiskos riskus.

Konkrēti runājot par kompensējošo grāmatvedības uzskaites modeli (back-to-back booking model), ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida (arī attiecībā uz iespējamiem pagaidu mehānismiem, kas atļauti katrā konkrētajā gadījumā), lai tā riska daļa, ko rada visi būtiskie produktu veidi, tiktu pārvaldīti un kontrolēti vietējā līmenī. Attiecībā uz tirgus risku tas var nozīmēt, ka gala rezultātā ir jārada pastāvīga vietējā tirdzniecības spēja un vietējās risku komitejas, kā arī jānodrošina tirdzniecība un risku ierobežošana ar diversificētu ārējo tirdzniecības partneru kopumu. Konkrētās prasības un iespējamie pārejas periodi būs atkarīgi arī no uzskaites modeļa struktūras, uzņēmējdarbības būtiskuma un komplicētības, grupas iekšējo riska pozīciju līmeņa, kā arī pamatā esošajām līgumattiecībām un iekšējiem mehānismiem.

Kā tiek novērtēti uzskaites modeļi? Kādas ir uzraudzības gaidas attiecībā uz kompensējošo grāmatvedības uzskaiti?

ECB un valstu uzraudzības iestādes novērtē uzskaites praksi (t.sk. kompensējošo un attālināto uzskaiti) un ar to saistītos riskus tad, kad tiek iesniegts licencēšanas pieteikums, kā arī veicot nepārtraukto uzraudzību (monitoringu). Euro zonā ienākošo un jau esošo banku uzskaites modeļu rezultāts nedrīkst būt "tukšas čaulas" veidojumi, paļaušanās uz trešo valstu iestāžu sniegtiem pakalpojumiem vai šķēršļi raitai atveseļošanas pasākumu īstenošanai. No bankām arī tiek sagaidīts, lai tās pietiekamā mērā spētu darboties individuāli (t.i., neatkarīgi no grupas atbalsta). ECB un valstu uzraudzības iestādes, novērtējot uzskaites modeļus, apsver, cik lielā mērā bankas izpilda (vai plāno izpildīt) šīs uzraudzības gaidas.

Konkrētāk, ECB un valstu uzraudzības iestādes novērtē, vai bankas ieviesušas (vai plāno ieviest) pienācīgus vietējā līmeņa pārvaldības un risku vadības ietvarus un vai tām būs darbinieki, kas identificēs un pārvaldīs vietējā līmenī izveidojušos riskus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, vai bankas vietējā līmeņa pārvaldības ietvars un personāla infrastruktūra, kā arī riska vadības spēja ir pietiekama un atbilstoša tās tirdzniecības darbībai, risku ierobežošanas stratēģijai un spējai ierobežot risku, izmantojot diversificētu tirdzniecības partneru kopumu, plānotajam piekļuves līmenim finanšu tirgu infrastruktūrai, grupas iekšējo darījumu un riska pozīciju apmēriem un attiecīgajai iekšējai kārtībai, kā arī darījuma partneru koncentrācijai un citiem lielajiem riska darījumiem.

Uzraudzības gaidas attiecībā uz uzskaites modeļiem tiek piemērotas samērīgi atkarībā no katras atsevišķās iestādes darbības būtiskuma un sarežģītības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz lielākām bankām, kam ir augsts savstarpējās sasaistes līmenis un sarežģīti kapitāla tirgus darījumi, uzraudzības gaidas ir lielākas un tiek veikts apjomīgāks novērtējums.

Kādas ir uzraudzības gaidas attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanas kārtību? Kādu funkciju un pakalpojumu veikšanai euro zonas banka varēs izmantot ārpakalpojumus?

ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida, ka uzraudzītās bankas euro zonā reģistrētajās iestādēs izmantos stingrus riska kontroles mehānismus. Šiem mehānismiem jānodrošina, ka ārpakalpojumu līgumu īstenošanu (gan grupas ietvaros, gan ārpus grupas) atbilstoši monitorē iestādes vadības struktūras un tie pilnībā atbilst regulatīvajām prasībām.

Turklāt ārpakalpojumu izmantošana funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai nedrīkst ierobežot uzraudzītās bankas operacionālo neatkarību; jābūt ieviestām atbilstošām ārkārtas apstākļu procedūrām, kas regulāri jāpārbauda, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. Tāpat ir būtiski, lai, izmantojot ārpakalpojumus, būtu nodrošināta vietēja līmeņa pārvaldība un uzraugiem būtu piekļuve visai informācijai un iespēja veikt pārbaudes iestādē, kura sniedz pakalpojumus.

Parasti ECB un valstu uzraudzības iestādes pārskatīs un novērtēs katru atsevišķo ārpakalpojumu izmantošanas gadījumu.

Atveseļošanas plānošana

Vai Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmēs euro zonas iestāžu atveseļošanas plānošanu? Kādas ir prasības attiecībā uz atveseļošanas plānošanu euro zonā jaunizveidotām bankām?

Euro zonas kredītiestādēm jānodrošina, ka to atveseļošanas plāni atbilstoši atspoguļo breksita riskus gan piederības, gan mītnes valstī. Saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BAND) 7. panta 1. punkta prasībām ES mātesuzņēmumiem jāsagatavo grupas atveseļošanas plāns augstākajā ES konsolidācijas līmenī. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES vairs nebūs spēkā atveseļošanas plāni, ko iepriekš sagatavoja Apvienotās Karalistes iestāde kā ES apakšgrupas mātesuzņēmums. Kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, jaunajam ES mātesuzņēmuma atveseļošanās plānam jāaptver tikai bankas operācijas ES, kā arī jāpaskaidro jebkāda iespējama mijiedarbība ar Apvienotajā Karalistē veiktajām operācijām.

Kredītiestādēm, kurām tikko izsniegta darbības atļauja, un esošajām bankām, kuras plāno būtiski izvērst savas aktivitātes, būs jāsagatavo BAND atbilstošs ES atveseļošanas plāns. Plānā jāatspoguļo attiecīgās kompetentās iestādes noteiktās saistības un tas jāizstrādā atbilstošā laika periodā, t.i., trīs līdz sešu mēnešu laikā no darbības sākuma. Pieteikuma atļaujas saņemšanai dokumentācijā jāiekļauj skaidrs un detalizēts projekta plāns, kurā izklāstīts, kā iestādes vadības struktūra plāno īstenot šīs prasības iepriekš noteiktajā laika periodā.

Nepieciešamības gadījumā un pirms Apvienotā Karaliste faktiski izstājusies no ES, iestādēm, kurām ir būtiski riska darījumi ar Apvienoto Karalisti, ieteicams aktualizēt savus atveseļošanas plānus:

  • norādot apsvērumus par to, kā breksits ietekmēs a) to spēju īstenot atveseļošanas scenāriju, b) stratēģisko analīzi un c) atveseļošanas rādītājus;
  • ieskicējot attiecīgos sagatavošanās pasākumus, lai mazinātu visus konstatētos riskus, t.sk. plānotās grupas struktūras pārmaiņas.

Iekšējie modeļi

Vai ECB paturēs spēkā esošās trešo valstu iestāžu piešķirtās iekšējo modeļu izmantošanas atļaujas?

Šajā kontekstā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu iekšējo modeļu izmantošanas atļauju paturēšana spēkā nav iespējama.

Saskaņā ar CRR

  • euro zonā jaunizveidotām bankām;
  • esošām bankām, ja tās gatavojas veikt pamatā esošo portfeļu pārmaiņas (piemēram, pievienot portfeļus, uz ko attiecas iekšējais modelis)

jāiesniedz jauns atļaujas pieteikums, lai izmantotu (turpinātu izmantot) iekšējos modeļus.

Kā ECB vērtēs iekšējos modeļus darbības pārcelšanas vai banku grupas ietvaros veiktas pārstrukturēšanas kontekstā?

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jaunās euro zonas bankas, kas paplašinās vai pārceļ savu darbību no Apvienotās Karalistes, ierobežotu laika periodu varēs izmantot iekšējos modeļus, kurus ECB vēl nebūs apstiprinājusi.

Šāda vienošanās būs pakļauta stingriem nosacījumiem.

Pirmkārt, iekšējiem modeļiem nepieciešams Apvienotās Karalistes uzraudzības iestādes apstiprinājums un šā apstiprinājuma darbības jomai un saturam konsolidētā līmenī jāatbilst portfeļiem jaunajā/paplašinātajā iestādē – mēs arī rūpīgi pārbaudīsim jebkādus turpmākus Apvienotās Karalistes uzraudzības iestādes komentārus par šo modeļu kvalitāti.

Otrkārt, bankām jāiesniedz pieteikums iekšējo modeļu apstiprinājuma saņemšanai euro zonā.

Treškārt, mēs saskaņā ar samērīgas uzraudzības principu jau sākumā varētu īstenot noteiktas pārbaudes un veikt nepieciešamās darbības, ja tiks konstatēti trūkumi. Piemēram, mēs varam ņemt vērā tādus faktorus kā šā modeļa aptverto aktīvu būtiskums, laiks, kas pagājis kopš modeļa apstiprināšanas, kā arī iekšējās validācijas procesa un audita konstatējumi. Ja ECB pārņem bankas tiešo uzraudzību, jo tā kļuvusi par nozīmīgu banku, un valstu uzraudzības iestāde jau konstatējusi un novērusi bankas iekšējo modeļu trūkumus, vērtējot bankas pārcelšanos uz euro zonu vai tās portfeļa paplašināšanu, visi pasākumi, ko jau pieņēmusi valstu uzraudzības iestāde, paliek spēkā pēc tam, kad ECB pārņem tiešo uzraudzību.

Tas neietekmē nekāda veida turpmākos uzraudzības pasākumus, ko varētu veikt ECB, t.sk. nepieciešamības gadījumā prasības izvirzīšana bankai atsākt izmantot standartizēto pieeju 1. pīlāra pašu kapitāla prasību noteikšanai līdz brīdim, kad ECB paziņos bankai galīgo lēmumu par iekšējo modeļu piemērošanu.

Ierobežotais laika periods, kurā bankas var izmantot iekšējos modeļus, ko ECB vēl nav apstiprinājusi, turpināsies vēlākais līdz 2022. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad ECB būs apstiprinājusi vai noraidījusi bankas modeļa pieteikumu.

Iekšējie modeļi

Ar pastāvīgo uzraudzību saistītie jautājumi

EBI 2017. gada oktobrī publicēja Atzinumu par breksita jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu uzņēmumiem, kuri vēlas nodrošināt vai nostiprināt klātbūtni 27 ES dalībvalstīs. Vai šā EBI atzinuma ietekmē gaidāmas kādas pārmaiņas?

EBI atzinums par breksita jautājumiem nosaka principus saistībā ar daudziem jautājumiem, kuri aplūkoti arī šajos bieži uzdotajos jautājumos. ECB nostāja atbilst šiem principiem.

Piemēram, ECB piekrīt, ka nepieciešams saglabāt augstus atļauju izsniegšanas standartus un plāno rūpīgi bez jebkādām atkāpēm izvērtēt pieteikumus. Iestādēm netiks atļauts izmantot ārpakalpojumus tādā apmērā, ka tās darbotos kā tukši čaulas uzņēmumi, un tām būs jānodrošina darbotiesspēja vietējā līmenī, lai identificētu un pārvaldītu riskus. ECB nostāja attiecībā uz iekšējiem modeļiem arī atbilst EBI principiem, piemēram, iestādēm, kas vēlas saņemt papildu atļaujas izmantot iekšējos modeļus, noteiktajā kārtībā jāiesniedz pieteikums, un 27 ES dalībvalstu kompetentās iestādes var ņemt vērā Apvienotās Karalistes novērtējumu, taču tām pēc tam jāveic pārbaude.

Kādi noteikumi attiecībā uz CRD IV paketes ietvaros pieejamajām izvēles iespējām un rīcības brīvību jāievēro bankai, pārceļot darbību uz kādu euro zonas valsti?

Ja banka ir nozīmīga iestāde, uz to attiecas ECB politika par ES tiesību aktos pieejamajām uzraudzības iespējām un rīcības brīvību. Šī politika atspoguļota ECB regulā un ECB norādījumos par izvēles iespējām un rīcības brīvību, kas ir spēkā kopš 2016. gada.

Lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā, tika pieņemts lēmums saskaņot arī izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI). Šo juridisko instrumentu galīgā versija tika publicēta 2017. gada 13. aprīlī.

Kāda pieeja tiek izmantota attiecībā uz lielajiem grupas iekšējiem riska darījumiem?

Visām bankām tieši jāpiemēro kapitāla prasību regulā noteiktais vispārējais regulējums attiecībā uz lielajiem riska darījumiem. Īpaši attiecībā uz grupā vai tīklā ietverto iestāžu lielo riska darījumu potenciāliem atbrīvojumiem jāpārbauda, vai valsts, kurā atrodas banka, pieņēmusi nacionālos tiesību aktus par grupas iekšējiem lieliem riska darījumiem, piemērojot CRR 493. panta 3. punktā minēto pagaidu rīcības brīvību.

  • Ja šādi nacionālie tiesību akti pieņemti, bankai jānodrošina atbilstība tiem. Šie tiesību akti tiek ņemti vērā, vērtējot grupas iekšējos lielos riska darījumus, kuriem iestāde vēlas piemērot atbrīvojumu no CRR noteiktā lielo riska darījumu limita.
  • Ja šādu tiesību aktu nav pieņemti, bankai jāievēro pašreizējā ECB politika par šādas rīcības brīvības piemērošanu. Šī politika atspoguļota iepriekš minētajā ECB regulā par izvēles iespējām un rīcības brīvību (sk. 9. pantu un I pielikumu). Lūdzam ievērot, ka, ņemot vērā riska darījumu ar trešo valstu iestādēm apjoma un nozīmīguma potenciālo pieaugumu, ECB un valstu uzraudzības iestādes apsver iespēju ieviest iepriekšēju uzraudzības pārbaudi, iekams tiek piešķirta atļauja atbrīvojumam no limitiem.

Kopsavilkums par euro zonas valstīs piemērotajiem dažādajiem režīmiem

Pārskats par lielu riska darījumu limitu piemērošanu dalībvalstīs*
ECB regula par izvēles iespējām un rīcības brīvību spēkā valstīs, kuras piemēro CRR 400. panta 2. punktu: ECB regula par izvēles iespējām un rīcības brīvību nav spēkā valstīs, kuras piemēro CRR 493. panta 3. punktu:
IE, NL, SK, LT, EL, CY, SI, LV AT, FR, LU, ES, PT, IT , MT, FI, EE, BE, DE

* Tabulā iekļautā informācija atbilst stāvoklim 2015. gada 2. ceturksnī.

Kā tiek piemērots uzraudzības pārbaudes process (Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2. pīlārs)? Vai uz trešās valsts mātesuzņēmumu attiecas ECB vai valstu iestāžu pieņemtie pasākumi?

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) pamatā ir prudenciālās konsolidācijas tvērums ES un to īsteno, ņemot vērā grupas konsolidācijas līmeni ES līmenī, tādējādi vērtējot visu grupas iestāžu finansiālo situāciju un riskus. Tas nozīmē, ka SREP, ko veiks uzraudzītajā bankā, ietvers ES mātesuzņēmumu, bet neietvers uzraudzītās grupas trešās valsts mātesuzņēmumu. ECB nosaka nozīmīgu banku grupu SREP prasības euro zonā. Gadījumā, ja galvenais mātesuzņēmums ES atrodas neiesaistītā dalībvalstī, šīs attiecīgās ES valsts kompetentā iestāde ir atbildīga par SREP lēmumu grupas līmenī.

Uzraudzības pārbaude (SREP)

Eiropas Komisija publicējusi priekšlikumu par kapitāla prasību regulas un kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanu. Kā ECB vērtē šo priekšlikumu un īpaši noteikumus, kas attiecas uz trešo valstu banku grupām?

ECB ļoti rūpīgi novērtēja šo priekšlikumu un paziņoja savu viedokli ECB atzinumā, kas 2018. gada 31. janvārī tika publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Vai nākotnē iecerēts publicēt turpmākus norādījumus par uzraudzības jautājumiem?

ECB savā uzraudzības interneta vietnē, iespējams, publicēs jaunus un/vai aktualizētus bieži uzdotos jautājumus par uzraudzības jautājumiem.

Kontaktinformācija

Kur bankas var vērsties, lai saņemtu vairāk informācijas?

Lūdzam rakstīt uz e-pastu RelocationFAQs@ecb.europa.eu.