Bieži uzdotie jautājumi...

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir jauna banku uzraudzības sistēma Eiropā. Tas ietver ECB un iesaistīto ES valstu uzraudzības iestādes. VUM galvenie mērķi ir:

• nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un noturību;
• veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā.

VUM ir nozīmīgs pavērsiena punkts banku savienības izveidē ES.

Visas Eiropas mēroga uzraudzības mehānisms mazina saikni starp bankām un valstu valdībām. Tas palīdz atjaunot uzticību Eiropas banku sektoram.

Nesenā finanšu krīze parādījusi, cik ātri un spēcīgi problēmas vienas valsts finanšu sektorā var izplatīties citās valstīs, īpaši monetārā savienībā, tādējādi tiešā veidā ietekmējot iedzīvotājus visās valstīs.

Papildus tiesiskajam pamatam ir vairāki iemesli, kāpēc ECB uzņēmās jaunos banku uzraudzības pienākumus.

• Neatkarība – ECB kā neatkarīga ES līmeņa iestāde nodrošina banku uzraudzības Eiropas perspektīvu. Tas vājina negatīvo atgriezenisko saikni starp valstu valdībām un bankām.
• Kompetence – ECB jau uzkrājusi finanšu institūciju un tirgu analīzes pieredzi. Tāpēc tai ir līdzekļi un – sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm – tehniskās iespējas veikt šo sarežģīto uzdevumu.
• Uzdevumu nodalīšana – attiecīgajos tiesību aktos definētie organizatoriskie principi nodrošina, ka ECB veic uzraudzību neatkarīgi no monetārās politikas.

VUM pamatregulā noteikta juridiskā struktūra sadarbībai ar valstu uzraudzības iestādēm, ko dēvē arī par valstu kompetentajām iestādēm (VKI), vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros. Tā regulē attiecības starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm, un tajā ietvertas tiesību normas, kas tiešā veidā attiecas uz bankām.

Noteikti vairāki pārskatabildības mehānismi, kuri nodrošina, ka ECB sniedz pārskatus par uzraudzības uzdevumu izpildi saskaņā ar demokrātijas principiem, t.sk.:

• regulāru pārskatu sniegšana Eiropas Parlamentam, ES Padomei, Eiropas Komisijai, Eurogrupai un iesaistīto dalībvalstu parlamentiem;
• Eiropas Revīzijas palātas revīzijas;
• Eiropas Savienības Tiesas juridiska kontrole.

Iestāžu nolīgumā starp ECB un Eiropas Parlamentu un saprašanās memorandā starp ECB un ES Padomi noteikta demokrātiskās pārskatatbildības nodrošināšanas praktiskā kārtība.

Pārskatatbildība

Uzraudzības un monetārās politikas uzdevumi tiek īstenoti neatkarīgi, un ECB lēmējinstitūcijas apspriež monetārās politikas un uzraudzības jautājumus atsevišķās sanāksmēs.

Turklāt monetārās politikas uzdevumu veikšanā tiešā veidā iesaistītā personāla organizatoriskā nodalīšana ļauj izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) sāka darboties 2014. gada 4. novembrī.

2013. gada 15. oktobrī ES Padome pēc sarunām ar Eiropas Parlamentu oficiāli pieņēma regulu par Vienoto uzraudzības mehānismu. Pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" VUM regula stājās spēkā. Saskaņā ar VUM regulu VUM bija pilnībā jāuzsāk darbība ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Ir izveidotas un vispārējā organizācijā iekļautas jaunas organizatoriskās struktūras. Izstrādātas arī iekšējās procedūras un pieņemti darbā papildu darbinieki, kas nepieciešami jaunos uzdevumu izpildei.

Visaptverošais novērtējums ir euro zonas un citu iesaistīto valstu nozīmīgo banku "finansiālās veselības" pārbaude. Tas ietver divus savstarpēji papildinošus pīlārus:

• aktīvu kvalitātes pārbaudi;
• stresa testu.
• caurredzamība – ikvienai ieinteresētajai pusei jābūt pieejamai informācijai par savas bankas stāvokli;
• koriģējoši pasākumi – nepieciešamības gadījumā jārisina konstatētās problēmas;
• uzticības stiprināšana – jāpārliecina visas iesaistītās puses, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Novērtējums, kas sākās 2013. gada oktobrī un ilga 12 mēnešus, aptvēra 130 euro zonas lielāko banku. Tas bija būtisks solis Vienotā uzraudzības mehānisma sagatavošanā un tam bija trīs galvenie mērķi: Visaptverošais novērtējums

No 2014. gada novembra ECB pilnībā uzņēmusies atbildību par svarīgākajiem uzdevumiem saistībā ar banku prudenciālo uzraudzību. Pie tās pilnvarām pieder:

• atļauju izsniegšana visām bankām iesaistītajās valstīs un izsniegto atļauju atsaukšana;
• banku akciju iegādes un atsavināšanas izvērtēšana;
• atbilstības nodrošināšana visām ES banku noteikumos paredzētajām prudenciālās uzraudzības prasībām un stingrāku prudenciālo prasību noteikšana bankām, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu finanšu stabilitāti.

Euro zonas valstis

Euro zonas valstis piedalās automātiski.

Cieša sadarbība ar ārpus euro zonas esošajām valstīm

ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, pēc savas izvēles arī var piedalīties Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), to uzraudzības iestādēm iesaistoties ciešā sadarbībā ar ECB.

Sadarbība ar VUM neiesaistītajām valstīm

ECB un ES dalībvalstu, kas nav VUM dalībnieces, un ārpus ES esošo valstu uzraudzības iestādes var noslēgt saprašanās memorandus, kuros aprakstīts, kā notiks savstarpējā sadarbība, veicot uzraudzības uzdevumus.

Banku grupas, kas ietver vairākas atsevišķas bankas, uzskata par vienu iestādi.

Tieša uzraudzība

ECB veic 111 nozīmīgu banku tiešu uzraudzību. Šo banku turējumā ir gandrīz 82% no iesaistīto valstu banku aktīviem.

Netieša uzraudzība

ECB veic iesaistīto valstu mazāk nozīmīgo banku netiešu uzraudzību. Šādu banku skaits ir aptuveni 2600. Tomēr ECB jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu uzsākt jebkuras šādas bankas tiešu uzraudzību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

Nosakot, vai banka uzskatāma par nozīmīgu, tiek ņemti vērā šādi faktori:

• cik liela ir banka;
• kāda ir bankas nozīme valsts, kurā tā darbojas, vai visas ES tautsaimniecībā;
• cik svarīgas ir bankas pārrobežu aktivitātes;
• vai banka ir lūgusi vai saņēmusi tiešu finanšu palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma vai Eiropas Finanšu stabilitātes fonda.

Katrā iesaistītajā valstī ECB tiešai uzraudzībai parasti pakļautas vismaz trīs nozīmīgākās bankas neatkarīgi no to absolūtā lieluma.
 

Ja radušās aizdomas par ES tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar ECB uzraudzības uzdevumiem, aicinām par to ziņot ECB. Tas attiecas uz visiem iespējamiem pārkāpumiem, kurus veikušas uzraudzītās bankas, valsts uzraudzības iestādes vai pati ECB. Visa sniegtā informācija tiks apstrādāta, ievērojot pilnīgu slepenību.

Ziņošana par pārkāpumu
Tādi uzdevumi kā patērētāju aizsardzība un cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju paliek valstu iestāžu ziņā. Par visiem tiesību aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar šīm jomām, jāziņo valsts uzraudzības iestādei.

Par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes

Uzraudzības valde

Lai nodrošinātu uzraudzības uzdevumu nodalīšanu no monetārās politikas uzdevumiem, ECB uzraudzības pienākumu izpildi plāno un īsteno Uzraudzības valde. Tas ietver uzraudzības lēmumu projektu ierosināšanu, kas tiek nodoti ECB Padomei apstiprināšanai.

Jaunas darbības jomas

Saistībā ar Vienotā uzraudzības mehānisma izveidi bija nepieciešamas pārmaiņas ECB organizatoriskajā struktūrā, t.sk. jaunu nodaļu izveide. Četri jauni ģenerāldirektorāti un sekretariāts nodarbojas tikai ar banku uzraudzību.

Kopējie pakalpojumi

Jau esošās ECB funkcijas un dienesti nodrošina papildu atbalstu VUM, t.sk. IT, cilvēkresursu, budžeta, statistikas, komunikāciju, juridisko pakalpojumu un administrācijas jomā.

ECB organizatoriskā struktūra

Uzraudzības valde ar koordinācijas komitejas atbalstu plāno un īsteno ECB uzraudzības pienākumu izpildi. Tas ietver sagatavošanās darbu veikšanu un lēmumu projektu ierosināšanu ECB Padomei. Ja Padome, kas ir ECB galvenā lēmējinstitūcija, neiebilst pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu. Nozīmīgu kredītiestāžu ikdienas uzraudzību veic kopējās uzraudzības komandas.

Lēmumu pieņemšana

Sastāvs

Kopējās uzraudzības komandas ir viena no galvenajām sadarbības formām starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm. Katras nozīmīgas bankas uzraudzībai izveidota atsevišķa komanda, kurā ietilpst attiecīgās bankas uzraudzībā iesaistītās iestādes un ECB darbinieki. Komandu koordinē ECB ar katras valsts uzraudzības iestādes apakškoordinatora palīdzību.

Uzdevumi

Kopējās uzraudzības komandas ir atbildīgas par nozīmīgu banku nepārtrauktu uzraudzību. To galvenie uzdevumi ir veikt uzraudzītās iestādes vai grupas riska analīzi, kā arī ierosināt uzraudzības programmu un atbilstošus uzraudzības pasākumus.

Valstu uzraudzības iestādes, ko dēvē arī par valstu kompetentajām iestādēm (VKI), strādā ciešā sadarbībā ar ECB. Tās sagatavo un īsteno ECB pieņemtos lēmumus. Tās arī tiešā veidā uzrauga iesaistīto valstu mazāk nozīmīgās bankas, kuru uzraudzību neveic ECB. Tomēr ECB jebkurā brīdī var nolemt uzsākt jebkuras šādas bankas tiešu uzraudzību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

Valstu kompetentās iestādes atbildīgas arī par patērētāju uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas neietilpst ECB uzraudzības pienākumos.

ECB veic banku uzraudzību euro zonā un valstīs, kas nolēmušas pievienoties VUM. Tomēr tādi uzdevumi kā patērētāju aizsardzība un cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nav ECB atbildības jomā, un tāpēc tie arī turpmāk ir valstu uzraudzības iestāžu kompetencē.

Ja vēlaties iesniegt sūdzību par savu banku, jums tiešā veidā jāsazinās ar pašu banku vai jāvēršas ar sūdzību iestādē, kas atbild par patērētāju aizsardzību jūsu valstī.

Par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes

Nē, saistībā ar juridiskām prasībām ECB nedrīkst atklāt informāciju vai datus par atsevišķām uzraudzītajām bankām.

VUM Regula, 27. panta 1. punkts
Kapitāla prasību direktīva IV, 53. panta 1.–3. punkts

Lūdzam tiešā veidā sazināties ar pašu banku.

Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros bankām iespējams noteikt prasību nodrošināt lielākas naudas rezerves kā drošības garantiju problēmu gadījumā. Tiek izsniegtas un atsauktas atļaujas banku darbībai un dažos gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi, bankām var noteikt sankcijas. VUM ietvaros paredzēts panākt, lai bankas kļūtu veselīgākas un izturīgākas pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, finanšu krīzēm, tādējādi palīdzot nodrošināt banku stabilitāti un jūsu noguldījumu drošību.