Uzraudzības prioritātes iezīmē uzraudzības jomas, kam 2020. gadā jāpievērš īpaša uzmanība. Uzraudzības prioritātes balstītas uz novērtējumu par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem sastopas uzraudzītās bankas pašreizējā tautsaimniecības, regulējošajā un uzraudzības vidē.

Sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm un ņemot vērā kopējo uzraudzības komandu (KUK) veikumu, ECB mikroprudenciālo un makroprudenciālo analīzi, kā arī starptautisko institūciju ziņojumus, ECB banku uzraudzības jomā noteikusi banku sektoru apdraudošo risku avotus. Identificēti šādi būtiskākie banku sektora riskus noteicošie faktori: 1) ekonomiskās, politiskās un parāda atmaksājamības problēmas euro zonā, 2) uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja un 3) kibernoziegumi un IT trūkumi. Kā citus svarīgus risku faktorus var minēt izpildes riskus saistībā ar banku ienākumus nenesošo kredītu (INK) stratēģijām, mazāk stingrus kreditēšanas standartus, pārcenošanu finanšu tirgos, negodīgu rīcību/noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju/ terorisma finansēšanu, breksitu, globālo izaugsmes perspektīvu un ģeopolitisko nenoteiktību, reakciju uz regulējumu un ar klimata pārmaiņām saistītos riskus.[1]

Lai nodrošinātu, ka bankas efektīvi risina šīs būtiskās problēmas, ECB banku uzraudzības jomā pārskatījusi savas uzraudzības prioritātes. Vairākus gadus pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides vitāli svarīga bija bilanču atveseļošana, savukārt tagad uzraudzības jomā notiek pakāpeniska pārorientēšanās, uzmanības lokā ietverot arī banku noturību nākotnē un to uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju. Tāpēc uzraudzības prioritātes pārskatītas, nosakot šādas augsta līmeņa prioritārās jomas:

  • turpmākas bilanču korekcijas,
  • noturības stiprināšana nākotnē,
  • citas prioritātes.

Prioritārās uzraudzības darbības pārgrupētas šo jomu ietvaros.

1. Turpmākas bilanču korekcijas

Turpmākie pasākumi saistībā ar INK norādījumiem

Neraugoties uz euro zonā panākto progresu INK atlikuma samazināšanā, pašreizējais kopējais INK līmenis salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem joprojām ir augsts. Tāpēc ECB banku uzraudzības jomā turpinās savus centienus risināt INK atlikuma problēmu un novērst jaunu INK veidošanos nākotnē. Tā turpinās strādāt ar šīs problēmas skartajām iestādēm, lai saskaņotā ietvarā veiktu turpmākos pasākumus saistībā ar katrai bankai specifiskajām uzraudzības gaidām. Mērķis ir nodrošināt turpmāku progresu pārmantoto risku samazināšanā un vidējā termiņā panākt atbilstošu INK atlikuma un plūsmu segumu.


Turpmākie pasākumi saistībā ar modeļiem, kam pamatā iekšējie reitingi

Turpināsies darbs pie regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanā izmantoto banku iekšējo modeļu atbilstības nodrošināšanas. Pēc iekšējo modeļu mērķpārbaužu (TRIM) laikā veiktajām klātienes pārbaudēm galvenā uzmanība tiks pievērsta atklāto trūkumu novēršanai. Turklāt saistībā ar kredītriska modeļiem iestādēs būs jāveic nozīmīgas uzraudzības darbības, lai nodrošinātu Eiropas Banku iestādes IRB korekciju programmas prasību izpildi[2].


Tirdzniecības risks un aktīvu novērtējums

Tiks veiktas klātienes pārbaudes, pievēršot lielāku uzmanību tirdzniecības un tirgus risku aspektiem. Pārbaudes īpaši tiks veiktas bankās, kuru riska darījumi ietver patiesajā vērtībā novērtētus komplicētus instrumentus. Var tikt veiktas padziļinātas pārbaudes un fokusēta analīze, pielāgojot klātienes pārbaužu tvērumu attiecīgajām riska jomām.


2. Noturības stiprināšana nākotnē

ECB banku uzraudzības jomā veiks virkni uzraudzības darbību, kas vērstas uz banku noturības veicināšanu. Tālāk norādītas būtiskākās no šīm darbībām.


Kredītspējas izvērtēšanas kritēriji un riska darījumu kvalitāte (piemēram, nekustamie īpašumi, sviras finansējums)

ECB banku uzraudzības jomā turpinās vērtēt banku izmantoto kredītspējas izvērtēšanas kritēriju kvalitāti. Pamatojoties uz plašu datu apkopojumu, kas vērsts uz atsevišķu risku avotu identificēšanu, ECB banku uzraudzības jomā veiks turpmāku analīzi, lai iegūtu dziļāku izpratni par banku kredītu izsniegšanas praksi un procesiem. Atkarībā no konstatētajiem faktiem varētu tikt apsvērtas katrai konkrētajai bankai atbilstošas darbības. Papildus tiks pārbaudīta konkrētu aktīvu grupu riska darījumu kvalitāte, veicot speciālas klātienes pārbaudes tādās jomās kā komerciālais nekustamais īpašums, mājokļu nekustamais īpašums un sviras finansējums.


Kapitāla un likviditātes pārvaldība, ICAAP un ILAAP un to turpmāka integrācija SREP

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ILAAP) ir būtisks kredītiestāžu risku pārvaldības instruments. ECB banku uzraudzības jomā turpinās strādāt pie banku ICAAP un ILAAP uzlabošanas, veicinot vienotu izpratni par ECB gaidām saistībā ar šiem procesiem. Turklāt tiks veiktas speciālas klātienes pārbaudes, kurās uzmanība tiks pievērsta banku ICAAP. Turpināsies arī darbs pie caurredzamības uzlabošanas attiecībā uz riska faktoriem saistībā ar 2. pīlāra kapitāla prasībām.


Uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja

Joprojām saglabājas tautsaimniecības vides, zemo procentu likmju, pārmantoto problēmu un banku un nebanku konkurences radītais spiediens uz euro zonas banku pelnītspēju. Turklāt būtisks izaicinājums bankām ir arī digitalizācija, kas gan vienlaikus rada arī iespējas panākt efektivitātes uzlabojumus un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpēc ECB banku uzraudzības jomā turpinās novērtēt banku uzņēmējdarbības modeļus un pelnītspēju, t.sk. pieaugošās digitalizācijas kontekstā, vienlaikus veicot arī horizontālo analīzi.


IT un kiberdrošības risks

ECB banku uzraudzības jomā turpinās novērtēt bankas apdraudošos IT un kiberdrošības riskus, veicot klātienes pārbaudes un monitorējot šos riskus uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros. Turklāt nozīmīgās bankas ziņos ECB par jebkādiem būtiskiem kiberincidentiem VUM kiberincidentu ziņošanas procesa ietvaros.


ES līmeņa stresa testi (ko veic reizi divos gados) un/vai ECB stresa testi

Nākamie uzraudzības stresa testi nozīmīgajās bankās tiks veikti 2020. gadā. Paralēli norisināsies divi savstarpēji papildinoši stresa testi – lielo nozīmīgo banku izlase piedalīsies ES mēroga stresa testā, kuru koordinēs Eiropas Banku iestāde. Paralēli ECB veiks papildu stresa testu atlikušajās nozīmīgajās bankās, kurās netiks veikts ES mēroga stresa tests. Abu stresa testu rezultāti tiks izmantoti SREP. Stresa testu uzdevums ir arī mudināt bankas uzlabot savas stresa testēšanas un risku pārvaldības spējas.


Pārvaldība

2019. gadā veiktais uzraudzības darbs ļāva izdarīt svarīgu secinājumu – ka joprojām nepieciešami banku pārvaldības ietvara turpmāki uzlabojumi. Tāpēc arī 2020. gadā pārvaldība joprojām būs uzraudzības uzmanības centrā. Ņemot vērā pārvaldības ciešo saikni ar citām jomām, uzraugi pievērsīs uzmanību banku atbilstībai uzraudzības gaidām pārvaldības jomā, vērtējot to saistībā ar ikvienu no iepriekš minētajām darbībām, kas vērstas uz noturības nodrošināšanu nākotnē. Atkarībā no konkrētās uzraudzības darbības uzraugi novērtēs pārvaldības aspektus no vairākām perspektīvām, t.sk. bankas valdes darbības un organizatoriskās struktūras, iekšējās kontroles funkcijas un datu apkopošanas un kvalitātes perspektīvas, tādējādi papildinot kopējo uzraudzības komandu veikto pārvaldības novērtējumu SREP ietvaros.


3. Citas prioritātes

Turpmākie pasākumi saistībā ar breksita darbu

Breksits joprojām ir ECB banku uzraudzības augsta prioritāte. ECB sagaida no bankām, lai tās būtu gatavas visiem iespējamiem rezultātiem un pabeigtu ieviest ārkārtas pasākumus gadījumam, ja notiks breksits bez vienošanās. Kopā ar valstu uzraudzības iestādēm ECB turpinās monitorēt banku breksita plānu ieviešanu un to atbilstību uzraudzības gaidām. Tas ietver arī banku progresu ceļā uz euro zonā izvēlēto darbības modeļu ieviešanu atbilstoši saskaņotajiem termiņiem.

Iepriekšminēto risku un uzraudzības prioritāšu apskats nav uzskatāms par pilnīgu. Darbības, kuras nav atsevišķi izceltas šajā dokumentā, piemēram, ar 9. SFPS īstenošanu saistītās darbības, tiek veiktas nepārtraukti. Turklāt banku līmenī, iespējams, nepieciešami atšķirīgi uzraudzības pasākumi, kas pielāgoti katras kredītiestādes konkrētajam riska profilam. Tomēr šīs uzraudzības prioritātes ir būtisks instruments, lai pienācīgi saskaņotā, proporcionālā un efektīvā veidā koordinētu dažādās bankās veiktos uzraudzības pasākumus, tādējādi veicinot vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu un uzlabotu uzraudzības iedarbību.

© Eiropas Centrālā banka, 2019

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-3956-0, ISSN 2599-8579, doi:10.2866/945794 QB-BZ-19-001-LV-Q


[2]IRB korekciju programma (IRB repair programme) ir uz iekšējiem reitingiem balstītās (internal ratings-based; IRB) pieejas regulatīva pārskatīšana, kuras rezultātā izstrādāti vairāki regulatīvie tehniskie standarti un pamatnostādnes par IRB novērtējuma metodoloģiju, saistību neizpildes definīciju, riska parametru aplēsēm un pieeju aktīviem, kam iestājusies saistību neizpilde, kā arī kredītriska mazināšanu.