Iekšējo modeļu izmeklēšana
Iekšējo modeļu izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai iekšējie modeļi, ko bankas izmanto, lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības, atbilst tiesību aktu prasībām. Izmeklēšanu var uzsākt vai nu pēc bankas lūguma (sākotnējās apstiprināšanas, būtisku pārmaiņu, paplašināšanas, ieviešanas, pastāvīgas daļējas izmantošanas vai pārejas uz mazāk sarežģītu pieeju gadījumā), vai pēc ECB iniciatīvas.
Pēc izmeklēšanas beigām uzraugi sagatavo lēmumu projektus attiecībā uz iekšējo modeļu izmantošanu. Pirms galīgo lēmumu pieņemšanas tos jāapstiprina Uzraudzības valdei un jāpieņem ECB Padomei saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.
Iekšējo modeļu izmeklēšanas regulējums
ECB norādījumi par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanu skaidro iekšējo modeļu izmeklēšanai piemērojamo vispārējo regulējumu un procesu.
Norādījumi par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanuTos papildina ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem, kuros uzmanība pievērsta iekšējo modeļu izmeklēšanas saturam.
Iekšējo modeļu izmeklēšanas ietvaros tiek vērtēts, vai banka atbilst iekšējo modeļu izmantošanas prasībām. Konkrētāk, iekšējo modeļu izmeklēšanas ietvaros
- pārbauda portfeli, kam tiek piemērots iekšējais modelis, īpaši attiecībā uz atbilstošajiem riskus noteicošajiem faktoriem, un novērtē modeļa tvēruma piemērotību;
- pārbauda ar modeli saistīto uzņēmējdarbības procesu (piemēram, cenu noteikšanas, lēmumu pieņemšanas, risku pārvaldības, validācijas un kapitāla aprēķināšanas) piemērotību un pielāgošanas iespējas;
- novērtē modeļa sniegumu, tā spēju paredzēt risku (t.sk. veicot atpakaļejošās pārbaudes un testējot modeli dažādos hipotētiskos un vēsturiskos tirgus apstākļos, kā arī citos veidos);
- novērtē IT infrastruktūru, ievaddatus un datus, kas izmantoti, izveidojot modeli;
- ja iespējams, pārbauda modeļa rezultātus.
Iekšējo modeļu izmeklēšanas sagatavošanas posma sākumā jāapstiprina visu iesaistīto pušu pieejamība un gatavība (sk. arī sadaļu "Ar iekšējiem modeļiem saistīto pieprasījumu iesniegšana").
Pats izmeklēšanas process attēlots tālāk redzamajā attēlā (procesa detalizēts apraksts pieejams norādījumos par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanu).
Norādījumi par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanu
- Pārbaudes vadītājs. ECB ieceļ pārbaudes vadītāju no ECB vai valsts kompetentās iestādes (VKI) darbinieku vidus, un viņa uzdevums ir vadīt izmeklēšanu. Pārbaudes vadītājs ir pārbaudei pakļautās bankas galvenā kontaktpersona jautājumos, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Pārbaudes vadītājs vada pārbaudes komandu, organizē dažādos pārbaudes posmus un ir vienīgais pārbaudes komandas loceklis, kurš paraksta pārbaudes ziņojumu.
- Pārbaudes komanda. Pārbaudes vadītājs ir atbildīgs par visām nepieciešamajām pārbaudēm, ko pārbaudes komanda veic pārbaudāmajā bankā. Pārbaudes komandas sastāvā var būt ECB inspektori, VKI uzraugi, kopējo uzraudzības komandu dalībnieki vai citas ECB pilnvarotas personas. Pārbaudes komandas locekļus izraugās ECB.
- Kopējā uzraudzības komanda. Kopējās uzraudzības komandas galvenais ieguldījums klātienes darbībās ir
- uzraudzības pārbaudes programmas sagatavošana;
- komunikācija ar pārbaudes komandu pārbaudes laikā (vai reizēm dalība pārbaudes komandas sastāvā);
- iekšējo modeļu izmeklēšanas rezultātā pieņemto lēmumu projektu sagatavošana;
- vēlākā laika posmā papildu kontrole saistībā ar jebkāda veida koriģējošām darbībām vai uzraudzības pasākumiem.
- Iekšējo modeļu izmeklēšanas nodaļa. Klātienes un iekšējo modeļu pārbaužu ģenerāldirektorāta Iekšējo modeļu izmeklēšanas nodaļa ir atbildīga par ECB norādījumiem par iekšējiem modeļiem, iekšējo modeļu izmeklēšanas metodoloģiju un modeļu novērtējuma ziņojumu konsekvences pārbaudēm. Iekšējo modeļu izmeklēšanas nodaļas darbinieki vada un veic iekšējo modeļu izmeklēšanu.
Ar iekšējiem modeļiem saistīto pieprasījumu iesniegšana
Lai veicinātu konsekventu pieeju ar iekšējiem modeļiem saistītajiem pieprasījumiem visas Eiropas banku uzraudzības, ko dēvē arī par Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), ietvaros, ECB banku uzraudzības jomā publicējusi dokumentu un procesu kopumu, kuru nozīmīgās iestādes aicinātas ņemt vērā, nosūtot ECB pieteikumus saistībā ar iekšējiem modeļiem.
Pieteikumu iesniegšanas procesa pārskats
Tālāk sniedzam visas attiecīgās veidlapas un norādes saistībā ar iesniegšanas procesu (pirmsiesniegšanas posmu). Sākot ar 2022. gada 10. janvāri, IMAS portāls jāizmanto, informējot ECB par jebkāda veida nebūtiskām modeļu pārmaiņām vai paplašinājumiem, kuri jau ieviesti vai tiek plānoti.
Bankām, kuras vēlas apstiprināt jaunu iekšējo modeli vai ieviest būtiskas esošo modeļu pārmaiņas vai paplašinājumus, ko nenosaka iepriekš uzlikta pienākuma izpilde, nepieciešams:
- vismaz četrus mēnešus iepriekš e-pastā kopējai uzraudzības komandai apstiprināt plānoto piemērošanas datumu;
- vismaz divus mēnešus pirms apstiprinātā piemērošanas datuma iesniegt pirmsiesniegšanas paketi (sk. tālāk norādītās saites).
ECB Norādījumi par IMM un A-CVA modeļu paplašinājumu un pārmaiņu būtiskuma novērtēšanu
Kapitāla prasību regulā noteikta prasība, ka kredītriska, operacionālā riska un tirgus riska iekšējo modeļu būtisku paplašinājumu un pārmaiņu gadījumā tie jāapstiprina kompetentajai iestādei. Eiropas Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus (RTS) par attiecībā uz kredītrisku izmantotās uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attiecībā uz operacionālo risku izmantotās attīstītās mērīšanas pieejas un attiecībā uz tirgus risku izmantotās iekšējo modeļu pieejas modeļu paplašinājumu un pārmaiņu būtiskuma novērtējumu. Pamatojoties uz šiem RTS, modeļu paplašinājumi un iekšējo modeļu pārmaiņas iedala vai nu būtiskos paplašinājumos un pārmaiņās, kuru gadījumā nepieciešams iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums, vai paplašinājumos un pārmaiņās, kuras nav būtiskas un kuru gadījumā tiek prasīts, lai par tām tiktu paziņots ex ante (iepriekš) vai ex post (pēc notikušā fakta).
Pašreizējā kapitāla prasību regulas redakcijā nav paredzēta līdzīgu RTS pieņemšana par iekšējo modeļu metodes (IMM) un kredīta vērtības korekcijas riska attīstītās metodes (A-CVA) izmantošanu attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. Tāpēc ECB publicēja norādījumus par būtiskuma novērtēšanu, kas palīdz nozīmīgajām iestādēm veikt IMM un A-CVA modeļu paplašinājumu un pārmaiņu būtiskuma pašnovērtējumu saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Norādījumu par būtiskuma novērtēšanu mērķis nav aizstāt, atcelt vai citādā veidā ietekmēt spēkā esošos ES un valstu tiesību aktus. Turklāt jāpatur prātā, ka EBI var regulēt šo jomu, pieņemot vadlīnijas uz EBI regulas 16. panta pamata vai regulatīvos tehniskos standartus uz jebkuru nākotnē pieņemto ES tiesību aktu pamata.
ECB norādījumi par būtiskuma novērtēšanu