Kā aprēķina gada uzraudzības maksas?
Lai noteiktu gada uzraudzības maksu kopējo summu, ECB aprēķina ar uzraudzības uzdevumu izpildi saistīto gada izdevumu apjomu.
Cik liela maksa tiek iekasēta no katras bankas?
Gada uzraudzības maksu katrai atsevišķai bankai veido:
- Maksas minimālā komponente
- Maksas mainīgā komponente
Maksas minimālā komponente
Maksas minimālo komponenti nosaka, pamatojoties uz fiksētu procentuālo daļu no nozīmīgo un mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas.
| Maksas minimālā komponente | |
|---|---|
| Nozīmīgās bankas |
Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem. Mazākām nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, kuru kopējie aktīvi nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente samazināta uz pusi. |
| Mazāk nozīmīgās bankas |
Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem. |
Kas nosaka maksas mainīgo komponenti?
Maksas mainīgā komponente ir maksas atlikusī summa pēc maksas minimālās komponentes atņemšanas. Šī starpība ietver arī atlaidi, kas tiek piešķirta nelielām nozīmīgajām bankām.
Katra banka maksā daļu no šīs summas, pamatojoties uz tās nozīmību un riska profilu. Tas nozīmē, ka lielākām un riskantākām bankām maksas mainīgā komponente ir lielāka.
Aprēķiniet maksas apmēru
Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, nepieciešama šāda informācija.
Maksas minimālā komponente
Lai to aprēķinātu, jāzina:
- Gada maksu kopējā summa jūsu kategorijai (nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas bankas)
- Maksājuma veicēju skaits
Vidējais maksājuma veicēju skaits
2019. gada jūlija beigāsNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasMaksājuma veicēji
Piezīme. Maksājuma veicēju skaits atšķiras no uzraudzīto banku skaita.112 2 440 - Vidējais maksājuma veicēju skaits iepriekšējos gados
Vidējais maksājuma veicēju skaits* Nozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankas2018. gada jūlija beigās 115 2 766 2017. gada jūlija beigās 119 2 916 2016. gada jūlija beigās 126 3 077 2015. gada jūlija beigās 117 3 193 2014. gada jūlija beigās 115 3 191 *Piezīme. Maksājuma veicēju skaits atšķiras no uzraudzīto banku skaita.
Maksas mainīgā komponente
Lai to aprēķinātu, nepieciešams zināt:
- Jūsu maksu noteicošos faktorus (kopējos aktīvus un kopējo riska pozīciju)
- Kopējos maksu noteicošos faktorus – kopējo aktīvu un kopējo riska pozīciju summu jūsu uzraudzīto banku (nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas) kategorijā. Šie dati atspoguļoti tālāk tabulā. Neiesaistītajās un trešās valstīs atrodošos meitasuzņēmumu aktīvi tabulā nav iekļauti. Maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām bankām tie parasti nav jāiekļauj aprēķinā. Banku grupa var pieņemt lēmumu iekļaut aprēķinā šādus aktīvus (piemēram, ja tā uzskata, ka ar neuzrādāmās summas aprēķināšanu saistītais apgrūtinājums pārsniegs gaidāmo uzraudzības maksas samazinājumu)
Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
Atsauces datums: 2018. gada 31. decembrisNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasKopā aktīvi 19 573 4 415 Kopējā riska pozīcija 6 610 2 133 Maksu noteicošo faktoru vērtība iepriekšējos gadosMaksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
Atsauces datums: 2017. gada 31. decembrisNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasKopā aktīvi 19 197 4 675 Kopējā riska pozīcija 6 382 2 180 Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
Atsauces datums: 2016. gada 31. decembrisNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasKopā aktīvi 19 781 4 625 Kopējā riska pozīcija 6 577 2 141 Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
Atsauces datums: 2015. gada 31. decembrisNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasKopā aktīvi 20 233 4 469 Kopējā riska pozīcija 6 773 2 137 Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
Atsauces datums: 2014. gada 31. decembrisNozīmīgās bankasMazāk nozīmīgās bankasKopā aktīvi 20 527 4 669 Kopējā riska pozīcija 6 811 2 219 - Maksājuma veicēju skaits, kuriem maksas minimālā komponente samazināta uz pusi (to piemēro tikai nozīmīgajām bankām un nozīmīgo banku grupām, kuru kopējie aktīvi ir 10 mljrd. euro vai mazāk – attiecas vienīgi uz nozīmīgo banku aprēķiniem); 2019. gadā šis skaits bija 16
Aprēķiniet maksas apmēru – piemēri par 2019. gada uzraudzības maksas periodu
Ar iepriekš norādīto datu palīdzību varat aprēķināt uzraudzības maksu, izmantojot tālāk piemēros sniegtos vienādojumus.
Jūsu dati
- Jūsu bankas kopējais aktīvu apjoms [šajā piemērā: 1 600 000 000 euro]
- Jūsu bankas kopējā riska pozīcija [šajā piemērā: 700 000 000 euro]
Mūsu dati
- Gada maksu kopējā summa mazāk nozīmīgajām bankām: 51 823 349 euro
- Kopējo aktīvu summa mazāk nozīmīgajām bankām: 4 415 000 000 000 euro
- Kopējo riska pozīciju summa mazāk nozīmīgajām bankām: 2 133 000 000 000 euro
- Mazāk nozīmīgo maksājuma veicēju vidējais skaits: 2 440
Maksas minimālā komponente = (10% * 51 823 349 )/2 440 = 2 123.91
Maksas mainīgā komponente = (50% * 1 600 000 000/4 415 000 000 000 + 50% * 700 000 000/2 133 000 000 000) * 90% * 51 823 349 = 16 104.61
Gada uzraudzības maksa = 2 123.91 + 16 104.61 = 18 228.52
Jūsu dati
- Jūsu bankas kopējais aktīvu apjoms [šajā piemērā: 166 000 000 000 euro]
- Jūsu bankas kopējā riska pozīcija [šajā piemērā: 55 000 000 000 euro]
Mūsu dati
- Gada maksu kopējā summa nozīmīgajām bankām: 524 196 987 euro
- Kopējo aktīvu summa nozīmīgajām bankām: 19 573 000 000 000 euro
- Kopējo riska pozīciju summa nozīmīgajām bankām: 6 610 000 000 000 euro
- Nozīmīgo maksājuma veicēju vidējais skaits: 112
- Maksājuma veicēju skaits, kuriem maksas minimālā komponente samazināta uz pusi: 16
Maksas minimālā komponente = (10% * 524 196 987 )/112 = 468 033.02
Iekams aprēķināt maksas mainīgo komponenti, jāņem vērā bankas, kurām maksas minimālā komponente samazināta uz pusi: 524 196 987 – (112 – 16) * 468 033.02 – 16 * 468 033.02/2= 475 521 552.49
Maksas mainīgā komponente = (50% * 166 000 000 000/19 573 000 000 000 + 50% * 55 000 000 000/6 610 000 000 000) * 475 521 552.49 = 1 978 342.32
Gada uzraudzības maksa = 468 033.02 + 1 978 342.32 = 2 446 375.34
Iepriekš norādīto informāciju var izmantot tikai aptuvenām uzraudzības maksas aplēsēm. ECB aprēķina uzraudzības maksu, balstoties uz jūsu norādītajiem maksu noteicošajiem faktoriem, un precīzs ECB iekasētās maksas apjoms norādīts gada uzraudzības maksas paziņojumā.
Turklāt jebkura uzraudzības maksas aplēse būs neprecīza, jo nepārtraukti mainās uzraudzīto banku skaits un, attiecīgi, – maksājuma veicēju skaits. Tāpēc iepriekš norādītais vidējais skaits ir tikai orientējošs. Tas nav saistīts ar esošo uzraudzīto banku skaitu jebkurā konkrētā atsauces periodā. Turklāt tiek veiktas maksājumu korekcijas ar atpakaļejošu spēku, ja bankas situācija mainās pēc gada uzraudzības maksu aprēķināšanai izmantoto datu pēdējās aktualizēšanas dienas (jūlijā beigās) vai ja valsts kompetentā iestāde šādas pārmaiņas apstiprina tikai pēc pēdējās datu aktualizēšanas dienas.