Kā aprēķina gada uzraudzības maksas?
Lai noteiktu gada uzraudzības maksu kopējo summu, ECB aprēķina ar uzraudzības uzdevumu izpildi saistīto gada izdevumu apjomu. Tad kopējie izdevumi tiek sadalīti divās kategorijās:
- Ar tiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā ECB uzraudzībā
- Ar netiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no mazāk nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu uzraudzībā
Lēmums par gada uzraudzības maksu kopējo summu tiek publicēts līdz katra gada 30. aprīlim.
Cik liela maksa tiek iekasēta no katras bankas?
Gada uzraudzības maksu katrai atsevišķai bankai veido:
- Maksas minimālā komponente
- Maksas mainīgā komponente
Maksas minimālā komponente
Maksas minimālo komponenti nosaka, pamatojoties uz fiksētu procentuālo daļu no nozīmīgo un mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas.
| Maksas minimālā komponente | |
|---|---|
| Nozīmīgās bankas |
Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem. Mazākām nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, kuru kopējie aktīvi nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente samazināta uz pusi. |
| Mazāk nozīmīgās bankas |
Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem. |
Kas nosaka maksas mainīgo komponenti?
Maksas mainīgā komponente ir maksas atlikusī summa pēc maksas minimālās komponentes atņemšanas.
Katra banka maksā daļu no šīs summas, pamatojoties uz tās nozīmīgumu un riska profilu. Tas nozīmē, ka lielākām un riskantākām bankām maksas mainīgā komponente ir lielāka.
Aprēķiniet maksas apmēru
Uzraudzītās bankas var aplēst gada uzraudzības maksas apmēru, izmantojot šo publicēto informāciju un savas bankas maksu noteicošos faktorus (kopējos aktīvus un kopējo riska pozīciju), ko maksājuma veicējs iesniedzis ECB. Izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumus, ECB detalizēti norāda katras uzraudzītās bankas vai banku grupas maksu noteicošos faktorus.
Lai aprēķinātu gada maksas apmēru, nepieciešama šāda informācija:
- Gada uzraudzības maksu kopējā summa
Gada maksu kopējā summa - Maksas aprēķināšanas metodoloģija
ECB Regula par uzraudzības maksām - Kopējo aktīvu un kopējās riska pozīcijas apjoms atbilstoši uzraugāmo banku kategorijai, ko nosaka saskaņā ar metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz gada uzraudzības maksas aprēķināšanā izmantotajiem maksu noteicošajiem faktoriem
ECB lēmums par maksu noteicošajiem faktoriem
Uzraudzīto banku saraksts
Maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām uzraudzītajām iestādēm parasti nav jāuzrāda neiesaistītajās un trešās valstīs atrodošos meitasuzņēmumu aktīvi. Uzraudzītā grupa var pieņemt lēmumu uzrādīt šādus aktīvus (piemēram, ja tā uzskata, ka ar neuzrādāmās summas aprēķināšanu saistītais apgrūtinājums pārsniegs gaidāmo uzraudzības maksas samazinājumu). Turpmāk sniegtajos kopējos vidējos rādītājos šādi aktīvi nav uzrādīti.
| Maksu noteicošo faktoru vērtība (mljrd. euro) atsauces datums 2015. gada 31. decembris |
Nozīmīgās bankas |
Mazāk nozīmīgās bankas |
|---|---|---|
| Kopējie aktīvi | 20 233 | 4 469 |
| Kopējā riska pozīcija | 6 773 | 2 137 |
| Maksu noteicošo faktoru vērtība (mljrd. euro) atsauces datums 2014. gada 31. decembris |
Nozīmīgās bankas |
Mazāk nozīmīgās bankas |
|---|---|---|
| Kopējie aktīvi | 20 527 | 4 669 |
| Kopējā riska pozīcija | 6 811 | 2 219 |
Lūdzam ņemt vērā, ka sakarā ar ECB Regulas par uzraudzības maksām 7. panta un 10. panta 6. punkta nosacījumiem, kas saistīti attiecīgi ar pārmaiņām situācijā (atļauja un statuss) un ar maksājamās gada uzraudzības maksas aprēķinu katram maksājuma veicējam, uz minētās informācijas pamata iespējams veikt tikai aptuvenu aprēķinu. Tāpēc tas precīzi neatbildīs ECB iekasētās maksas apmēram, kas norādīts uzraudzības maksas paziņojumā.