Kā aprēķina gada uzraudzības maksas?

Lai noteiktu gada uzraudzības maksu kopējo summu, ECB aprēķina ar uzraudzības uzdevumu izpildi saistīto gada izdevumu apjomu. Tad kopējie izdevumi tiek sadalīti divās kategorijās:

  • Ar tiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā ECB uzraudzībā
  • Ar netiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no mazāk nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu uzraudzībā

Lēmums par gada uzraudzības maksu kopējo summu tiek publicēts līdz katra gada 30. aprīlim.

Gada maksu kopējā summa

Cik liela maksa tiek iekasēta no katras bankas?

Gada uzraudzības maksu katrai atsevišķai bankai veido:

  • Maksas minimālā komponente
  • Maksas mainīgā komponente

Maksas minimālā komponente

Maksas minimālo komponenti nosaka, pamatojoties uz fiksētu procentuālo daļu no nozīmīgo un mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas.

Maksas minimālā komponente
Nozīmīgās bankas

Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem.

Mazākām nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, kuru kopējie aktīvi nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente samazināta uz pusi.

Mazāk nozīmīgās bankas

Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem.

Kas nosaka maksas mainīgo komponenti?

Maksas mainīgā komponente

Maksas mainīgā komponente ir maksas atlikusī summa pēc maksas minimālās komponentes atņemšanas.

Katra banka maksā daļu no šīs summas, pamatojoties uz tās nozīmīgumu un riska profilu. Tas nozīmē, ka lielākām un riskantākām bankām maksas mainīgā komponente ir lielāka.

Aprēķiniet maksas apmēru

Uzraudzītās bankas var aplēst gada uzraudzības maksas apmēru, izmantojot šo publicēto informāciju un savas bankas maksu noteicošos faktorus (kopējos aktīvus un kopējo riska pozīciju), ko attiecīgā uzraudzītā banka iesniegusi ECB. Izsniedzot uzraudzības maksas paziņojumus, ECB detalizēti norāda katras uzraudzītās bankas vai banku grupas maksu noteicošos faktorus.

Lai aprēķinātu gada maksas apmēru, nepieciešama šāda informācija:

Maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām uzraudzītajām iestādēm parasti nav jāuzrāda neiesaistītajās un trešās valstīs atrodošos meitasuzņēmumu aktīvi. Uzraudzītā grupa var pieņemt lēmumu uzrādīt šādus aktīvus, ja tā uzskata, ka ar neuzrādāmās summas aprēķināšanu saistītais apgrūtinājums pārsniegs gaidāmo uzraudzības maksas samazinājumu. Turpmāk sniegtajos kopējos vidējos rādītājos šādi aktīvi nav uzrādīti.

Maksu noteicošo faktoru vērtība (mljrd. euro)
atsauces datums 2015. gada 31. decembris
Nozīmīgās bankas
Mazāk nozīmīgās bankas
Kopējie aktīvi 20 233 4 469
Kopējā riska pozīcija 6 773 2 137
Maksu noteicošo faktoru vērtība iepriekšējos gados
Maksu noteicošo faktoru vērtība (mljrd. euro)
atsauces datums 2014. gada 31. decembris
Nozīmīgās bankas
Mazāk nozīmīgās bankas
Kopējie aktīvi 20 527 4 669
Kopējā riska pozīcija 6 811 2 219

Lūdzam ņemt vērā, ka sakarā ar ECB Regulas par uzraudzības maksām 7. panta un 10. panta 6. punkta nosacījumiem, kas saistīti attiecīgi ar pārmaiņām situācijā (atļauja un statuss) un ar maksājamās gada uzraudzības maksas aprēķinu katram maksājuma veicējam, uz minētās informācijas pamata iespējams veikt tikai aptuvenu aprēķinu. Tāpēc tas precīzi neatbildīs ECB iekasētās maksas apmēram, kas norādīts uzraudzības maksas paziņojumā.