Kā aprēķina gada uzraudzības maksas?

Lai noteiktu gada uzraudzības maksu kopējo summu, ECB aprēķina ar uzraudzības uzdevumu izpildi saistīto gada izdevumu apjomu. Tad kopējie izdevumi tiek sadalīti divās kategorijās:

  • Ar tiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā ECB uzraudzībā
  • Ar netiešo uzraudzību saistītie izdevumi, kas iekasējami no mazāk nozīmīgajām bankām, kuras ir tiešā attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu uzraudzībā

Lēmums par gada uzraudzības maksu kopējo summu tiek publicēts līdz katra gada 30. aprīlim.

Gada maksu kopējā summa

Cik liela maksa tiek iekasēta no katras bankas?

Gada uzraudzības maksu katrai atsevišķai bankai veido:

  • Maksas minimālā komponente
  • Maksas mainīgā komponente

Maksas minimālā komponente

Maksas minimālo komponenti nosaka, pamatojoties uz fiksētu procentuālo daļu no nozīmīgo un mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas.

Maksas minimālā komponente
Nozīmīgās bankas

Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem.

Mazākām nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm, kuru kopējie aktīvi nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente samazināta uz pusi.
Mazāk nozīmīgās bankas

Fiksētā procentuālā daļa ir 10% no mazāk nozīmīgo banku gada maksu kopējās summas, un to vienlīdzīgi sadala starp visiem šīs kategorijas maksājumu veicējiem.

Kas nosaka maksas mainīgo komponenti?

Maksas mainīgā komponente

Maksas mainīgā komponente ir maksas atlikusī summa pēc maksas minimālās komponentes atņemšanas.

Katra banka maksā daļu no šīs summas, pamatojoties uz tās nozīmību un riska profilu. Tas nozīmē, ka lielākām un riskantākām bankām maksas mainīgā komponente ir lielāka.

Aprēķiniet maksas apmēru

Lai aprēķinātu gada uzraudzības maksu, nepieciešama šāda informācija.

Maksas minimālā komponente

Lai to aprēķinātu, nepieciešams zināt:

  • Gada maksu kopējo summu jūsu kategorijai (nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas bankas)
  • Maksājuma veicēju skaitu
    Vidējais maksājuma veicēju skaits
    2017. gada jūlija beigās
    Nozīmīgās bankas
    Mazāk nozīmīgās bankas
    Maksājuma veicēji
    Piezīme. Maksājuma veicēju skaits atšķiras no uzraudzīto banku skaita.    		 119 2 916

Maksas mainīgā komponente

Lai to aprēķinātu, nepieciešams zināt:

  • Jūsu maksu noteicošos faktorus (kopējos aktīvus un kopējo riska pozīciju)
  • Kopējos maksu noteicošos faktorus – kopējo aktīvu un kopējo riska pozīciju summu jūsu uzraudzīto banku (nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas) kategorijā. Šie dati atspoguļoti tālāk tabulā. Neiesaistītajās un trešās valstīs atrodošos meitasuzņēmumu aktīvi tabulā nav iekļauti. Maksu noteicošo faktoru aprēķināšanas vajadzībām bankām tie parasti nav jāiekļauj aprēķinā. Banku grupa var pieņemt lēmumu iekļaut aprēķinā šādus aktīvus (piemēram, ja tā uzskata, ka ar neuzrādāmās summas aprēķināšanu saistītais apgrūtinājums pārsniegs gaidāmo uzraudzības maksas samazinājumu)
    Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
    Atsauces datums: 2016. gada 31. decembris
    Nozīmīgās bankas
    Mazāk nozīmīgās bankas
    Kopā aktīvi 19 781 4 625
    Kopējā riska pozīcija 6 577 2 141
    Maksu noteicošo faktoru vērtība iepriekšējos gados
    Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
    Atsauces datums: 2015. gada 31. decembris
    Nozīmīgās bankas
    Mazāk nozīmīgās bankas
    Kopā aktīvi 20 233 4 469
    Kopējā riska pozīcija 6 773 2 137
    Maksu noteicošo faktoru kopējā vidējā vērtība (mljrd. euro)
    Atsauces datums: 2014. gada 31. decembris
    Nozīmīgās bankas
    Mazāk nozīmīgās bankas
    Kopā aktīvi 20 527 4 669
    Kopējā riska pozīcija 6 811 2 219
  • Maksājuma veicēju skaitu, kuriem maksas minimālā komponente samazināta uz pusi (to piemēro tikai nozīmīgajām bankām un nozīmīgo banku grupām, kuru kopējie aktīvi ir 10 mljrd. euro  vai mazāk – attiecas vienīgi uz nozīmīgo banku aprēķiniem); 2017. gadā šis skaits bija 18

Aprēķiniet maksas apmēru – piemēri par 2017. gada uzraudzības maksas periodu

Ar iepriekš norādīto datu palīdzību varat aprēķināt uzraudzības maksu, izmantojot tālāk piemēros sniegtos vienādojumus.

Piemērs attiecībā uz mazāk nozīmīgajām bankām

Jūsu dati

  • Jūsu bankas kopējais aktīvu apjoms [šajā piemērā: 1 600 000 000 euro]
  • Jūsu bankas kopējā riska pozīcija [šajā piemērā: 700 000 000 euro]

Mūsu dati

  • Gada maksu kopējā summa mazāk nozīmīgajām bankām: 33 677 998 euro
  • Kopējo aktīvu summa mazāk nozīmīgajām bankām: 4 625 000 000 000 euro
  • Kopējo riska pozīciju summa mazāk nozīmīgajām bankām: 2 141 000 000 000 euro
  • Mazāk nozīmīgo maksājuma veicēju vidējais skaits: 2 916

Maksas minimālā komponente = (10% * 33 677 998)/2 916 = 1 154.94

Maksas mainīgā komponente = (50% * 1 600 000 000/4 625 000 000 000 + 50% * 700 000 000/2 141 000 000 000) * 90% * 33 677 998 = 10 197.81

Gada uzraudzības maksa = 1 154.94 + 10 197.81 = 11 352.75

Piemērs attiecībā uz nozīmīgajām bankām

Jūsu dati

  • Jūsu bankas kopējais aktīvu apjoms [šajā piemērā: 166 000 000 000 euro]
  • Jūsu bankas kopējā riska pozīcija [šajā piemērā: 55 000 000 000 euro]

Mūsu dati

  • Gada maksu kopējā summa nozīmīgajām bankām: 391 279 654 euro
  • Kopējo aktīvu summa nozīmīgajām bankām: 19 781 000 000 000 euro
  • Kopējo riska pozīciju summa nozīmīgajām bankām: 6 577 000 000 000 euro
  • Nozīmīgo maksājuma veicēju vidējais skaits: 119
  • Maksājuma veicēju skaits, kuriem maksas minimālā komponente samazināta uz pusi: 18

Maksas minimālā komponente = (10% * 391 279 654)/119 = 328 806.43

Iekams aprēķināt maksas mainīgo komponenti, jāņem vērā bankas, kurām maksas minimālā komponente samazināta uz pusi: 391 279 654 – (119 – 18) * 328 806.43 – 18 * 328 806.43/2 = 355 110 946.70

Maksas mainīgā komponente = (50% * 166 000 000 000/19 781 000 000 000 + 50% * 55 000 000 000/6 577 000 000 000) * 355 110 946.70 = 2 974 829.47

Gada uzraudzības maksa = 328 806.43 + 2 974 829.47 = 3 303 635.90

Iepriekš norādīto informāciju var izmantot tikai aptuvenām uzraudzības maksas aplēsēm. ECB aprēķina uzraudzības maksu, balstoties uz jūsu norādītajiem maksu noteicošajiem faktoriem, un precīzs ECB iekasētās maksas apjoms norādīts gada uzraudzības maksas paziņojumā.

Turklāt jebkura uzraudzības maksas aplēse būs neprecīza, jo nepārtraukti mainās uzraudzīto banku skaits un, attiecīgi, – maksājuma veicēju skaits. Tāpēc iepriekš norādītais vidējais skaits ir tikai orientējošs. Tas nav saistīts ar esošo uzraudzīto banku skaitu jebkurā konkrētā atsauces periodā. Turklāt tiek veiktas maksājumu korekcijas ar atpakaļejošu spēku, ja bankas situācija mainās pēc gada uzraudzības maksu aprēķināšanai izmantoto datu pēdējās aktualizēšanas dienas (jūlijā beigās) vai ja valsts kompetentā iestāde šādas pārmaiņas apstiprina tikai pēc pēdējās datu aktualizēšanas dienas.