Sankcijas

Sankciju mērķis ir sodīt uzraudzīto banku par pārkāpumiem. To uzdevums ir atturēt attiecīgo banku un arī visu banku nozari no šādiem pārkāpumiem. Sankciju procedūras var uzsākt ne vien laikā, kad pārkāpums tiek izdarīts, bet arī pēc tam, kad pārkāpums ir novērsts, ja ievērots noilguma termiņš.

Ar sankcijām saistīto pienākumu sadalījums

ECB var uzlikt naudas sodus nozīmīgajām bankām, kuras pārkāpj tiešā veidā piemērojamos Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus vai ECB lēmumus un regulas.

Gadījumos, kad tiek pārkāpti valsts tiesību akti, kas īsteno ES direktīvas, kad pārkāpumus izdara fiziskas personas vai kad jāpiemēro sods, kas nav naudas sods, ECB var pieprasīt, lai atbilstošo procedūru uzsāktu attiecīgā nacionālā kompetentā iestāde (NKI). NKI veic šīs procedūras un pieņem lēmumu par attiecīgajiem sodiem saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

Kādas sankcijas ECB var piemērot?

ECB var noteikt bankām naudas sodus par ES prudenciālo prasību nepildīšanu.

Maksimālais naudas soda apjoms

ECB var noteikt naudas sodus līdz 10% apmērā no bankas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā vai pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu divkāršu summu, ja to iespējams noteikt.

Iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas

ECB nodrošina, lai piemērotās sankcijas būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas. ECB, nosakot šādu sankciju līmeni, ņem vērā visus atbilstošos apstākļus, kas saistīti ar pārkāpumu un novērtē tā smagumu, balstoties uz tā ietekmi un bankas izdarīto pārkāpumu. ECB ņem vērā arī jebkādus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus (piemēram, nevēlēšanos sadarboties ar ECB izmeklēšanas pilnvaru īstenošanā vai korektīvu pasākumu īstenošanu pēc pašas bankas iniciatīvas).

Plašāka informācija par ECB piemērotajiem principiem pieejama ECB norādījumos par administratīvā naudas soda uzlikšanas metodēm.

Izmeklēšana un sankciju procedūra

ECB neatkarīgā izmeklēšanas nodaļa veic izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu, t.sk. ECB uzraudzības lēmumu vai regulu pārkāpumiem, ko pieļāvušas ECB uzraudzītās nozīmīgās bankas.

Izmeklēšana

Izmeklēšanas nodaļa var īstenot pilnvaras, kuras ECB piešķir VUM regula (pieprasīt dokumentus, veikt grāmatvedības un lietvedības dokumentu pārbaudes, pieprasīt skaidrojumus, rīkot intervijas un veikt klātienes pārbaudes). Izmeklēšanas nodaļa var pieprasīt arī ECB iekšēju informāciju vai informāciju no NKI. Turklāt Izmeklēšanas nodaļa var dot norādījumus NKI izmantot savas valsts tiesību aktos noteiktās izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

VUM regula

Sankciju procedūra

Kad Izmeklēšanas nodaļa pabeigusi izmeklēšanu, tā var uzsākt sankciju procedūru, adresējot attiecīgajai uzraudzītajai bankai paziņojumu par iebildumiem. Bankai ir iespēja sniegt savus komentārus par faktiem un Izmeklēšanas nodaļas izvirzītajiem iebildumiem, kā arī par paredzēto soda apmēru.

Ja, pamatojoties uz sākotnējo faktu analīzi, savāktajiem pierādījumiem un attiecīgās bankas iesniegtajiem rakstiskajiem dokumentiem, Izmeklēšanas nodaļa uzskata, ka jāpiemēro administratīvs sods, tā iesniedz Uzraudzības valdei pilnībā sagatavotu lēmuma projekta priekšlikumu.

Ja pēc administratīvās pārskatīšanas ECB lēmums, kas nosaka sodu, tiek pieņemts vai ja šāds ECB lēmums netiek apstrīdēts Administratīvajā pārskatīšanas padomē, tas tiek publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

Administratīvā pārskatīšanas padome