Menu

Ienākumus nenesošie kredīti

Bankas darbība saistīta ar kredītrisku – izsniedzot kredītu, vienmēr ir risks, ka tas netiks atmaksāts. Tieši šā iemesla dēļ kredītrisks ir viens no centrālajiem jautājumiem ECB uzraudzības darbā, kurā mēs pievēršam lielu uzmanību ienākumus nenesošajiem kredītiem (INK).

Uzraudzība – dziļāks ieskats. Kas ir ienākumus nenesošie kredīti?

Ienākumus nenesošo kredītu līmenis ir svarīgs tautsaimniecībai, jo šie kredīti mazina banku pelnītspēju un patērē vērtīgus resursus, ierobežojot banku spēju izsniegt jaunus aizdevumus. Turklāt problēmas banku sektorā var ātri izplatīties arī uz citām tautsaimniecības nozarēm, kaitējot nodarbinātības un izaugsmes iespējām. Tāpēc ECB sniedz atbalstu bankām šā jautājuma risināšanā, tādējādi palīdzot nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un stabilitāti.

Paredzams ienākumus nenesošo kredītu apjoma pieaugums

2020. gada vidū ECB tiešā uzraudzībā esošo banku bilancēs uzrādīto ienākumus nenesošo kredītu apjoms bija 550 mljrd. euro, tātad nepilni 3% no to kopējā kredītu apjoma. Ienākumus nenesošo kredītu apjoms stabili sarucis salīdzinājumā ar rekordaugsto līmeni 2016. gadā (1 trlj. euro). Taču paredzams, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītās tautsaimniecības krīzes dēļ būs vērojams krass ienākumus nenesošo kredītu līmeņa kāpums – saskaņā ar nelabvēlīgu, bet ticamu scenāriju līdz 2022. gada beigām tas varētu sasniegt 1.4 trlj. euro.

Sīkāku informāciju par ienākumus nenesošo kredītu līmeni sniedz ECB banku uzraudzības statistika.

ECB banku uzraudzības statistika

Uzraudzības centrālais jautājums

Ienākumus nenesošie kredīti būtiski ietekmē banku stabilitāti. Tāpēc ECB uzraugi cieši seko ienākumus nenesošo kredītu līmenim bankās. Viņi arī pārbauda, vai bankas pienācīgi pārvalda aizdevumu riska līmeni un vai tās ieviesušas atbilstošas stratēģijas, pārvaldības struktūras un procesus. Šīs pārbaudes veido daļu no uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP), ko katru gadu veic visās bankās.

Pienācīgi kredītu standarti un kredītriska pārvaldība ir svarīgākie faktori, kas ļauj mazināt risku, ka aizdevumi varētu kļūt ienākumus nenesoši un bankās varētu pieaugt slikto kredītu apjoms. Lai līdz minimumam samazinātu šādu risku, būtiski nodrošināt, ka bankas:

  • izsniedz kredītus tikai tādiem klientiem, kam nav paredzamas grūtības tos atmaksāt;
  • monitorē kredītu datus, lai jau agrīnā posmā noteiktu, kuri kredītņēmēji nonākuši grūtībās, un varētu rast atbilstošu risinājumu;
  • strādā ar klientiem, kuri ir dzīvotspējīgi, taču nonākuši grūtībās, un restrukturē to kredītus;
  • laikus veido atbilstošus uzkrājumus, lai nodrošinātu pienācīgu zaudējumu segumu;
  • strādā pie jau esošo ienākumus nenesošu kredītu apjoma samazināšanas.

Droši kredītu standarti, atbilstoša risku vadība un proaktīva ienākumus nenesošo kredītu pārvaldība kļūst īpaši būtiska koronavīrusa krīzes kontekstā, jo, pārtraucot atbalsta pasākumus, paredzams krass maksājumu kavējumu skaita kāpums.

Lai palīdzētu bankām pārvarēt krīzi un turpināt izsniegt kredītus, ECB ļāvusi bankām īstenot elastīgu pieeju, t.sk. attiecībā uz dzīvotspējīgiem īslaicīgās grūtībās nonākušiem klientiem izsniegto kredītu klasifikāciju. Taču jāievēro piesardzība, lai šādas elastīgas pieejas dēļ atbalstu nesaņemtu tādi kredītņēmēji, kurus nevar uzskatīt par dzīvotspējīgiem, un tiem izsniegtie kredīti netiktu novēloti klasificēti kā ienākumus nenesoši.

ECB sagatavojusi bankām norādījumus par pieeju sliktiem kredītiem, kā arī par atbilstošu uzkrājumu veidošanu.

Kopīgi centieni

Lai risinātu lielā esošo INK apjoma problēmu, līdztekus uzraudzības aktivitātēm jāveic atbilstoši pasākumi vēl divās jomās. Pirmā joma ir juridiskie jautājumi – dažās Eiropas valstīs pieejamie juridiskie instrumenti var nebūt pietiekami vai nenodrošināt savlaicīgu slikto kredītu problēmas risinājumu.

Otrā joma ir otrreizējie tirgi – lai gan bankas var izmantot šos tirgus, lai nodotu ienākumus nenesošo kredītu turēšanas risku nebanku investoriem, šie tirgi bieži vien ir nepietiekami attīstīti. Tas kļūst jo īpaši svarīgi koronavīrusa krīzes un gaidāmā ienākumus nenesošo kredītu atlikuma pieauguma kontekstā.

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs Andrea Enria arī norādījis, ka Eiropas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību tīkls varētu kļūt par daļu no šīs problēmas risinājuma.

Lai risinātu ienākumus nenesošo kredītu jautājumu Eiropas līmenī, ES Ekonomikas un finanšu padome 2017. gadā izstrādāja darba plānu, kas ietver pasākumus saistībā ar visām trim jomām – banku uzraudzību, maksātnespējas un parādu atgūšanas regulējuma reformu un otrreizējo tirgu attīstību. Eiropas Komisija monitorē ienākumus nenesošo kredītu apjoma samazināšanas progresu. 2020. gada decembrī tā arī iepazīstināja ar savu stratēģiju, lai nepieļautu liela ienākumus nenesošo kredītu atlikuma veidošanos nākotnē koronavīrusa krīzes rezultātā.