Ienākumus nenesošie kredīti

Kredītrisks ir viena no trim galvenajām ECB uzraudzības prioritātēm. Tieši tāpēc mēs pievēršam īpašu uzmanību ienākumus nenesošajiem kredītiem (t.i., kredītiem, kuri netiek atmaksāti, vai "sliktajiem kredītiem"). Šādu kredītu atlikums Eiropas banku bilancēs ir ievērojams.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir svarīgi, kas norisinās ienākumus nenesošo kredītu (INK) jomā, jo šie kredīti mazina banku pelnītspēju un patērē vērtīgus resursus, ierobežojot banku spēju izsniegt jaunus aizdevumus. Sliktie kredīti ir būtiski arī sabiedrībai kopumā, jo sarežģījumi banku sektorā var ātri izplatīties citos tautsaimniecības sektoros, negatīvi ietekmējot nodarbinātības un izaugsmes perspektīvu. Tāpēc ECB sniedz atbalstu bankām šā jautājuma risināšanā atbilstoši tās uzdevumam palīdzēt nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un stabilitāti.

Uzraudzība – dziļāks ieskats. Kas ir ienākumus nenesošie kredīti?

Nopietna problēma

2016. gada beigās ienākumus nenesošu kredītu kopējais atlikums Eiropas banku bilancēs bija aptuveni 1 trlj. euro. Lielākajām euro zonas bankām šis rādītājs bija aptuveni 880 mljrd. euro, kas veidoja gandrīz 6.2% no kopējā kredītu atlikuma (salīdzinājumam 2016. gada vidējais rādītājs ASV bija aptuveni 1.3% un Apvienotajā Karalistē – 0.9%).

Lai gan kredītu, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši kredīti, atlikums kopš tā laika samazinājies (2019. gada 1. ceturksnī – 3.7% no kopējā kredītu atlikuma), šajā jomā Eiropā vēl daudz kas jāpaveic.

ECB banku uzraudzības statistika sniedz sīkāku informāciju par ienākumus nenesošajiem kredītiem, kā arī atsevišķu euro zonas valstu datus.

Uzraudzības prioritāte

ECB uzraugi monitorē kopējo ienākumus nenesošo kredītu līmeni euro zonas bankās. Viņi arī pārbauda, vai atsevišķas bankas pienācīgi pārvalda aizdevumu riska līmeni un vai tās ieviesušas atbilstošas stratēģijas, pārvaldības struktūras un procesus. Šīs pārbaudes veido daļu no kopējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (supervisory review and evaluation process; SREP), ko katru gadu veic visās bankās. Turklāt ECB regulāri veic koordinētus pasākumus, lai pārbaudītu tās tieši uzraudzīto banku aktīvu kvalitāti.

ECB kopā ar valstu uzraudzības iestādēm darbojas INK augsta līmeņa grupā, lai meklētu konsekventu un efektīvu veidu, kā risināt slikto kredītu problēmu un samazināt to apjomu, balstoties uz labāko praksi. Šajā grupā kā novērotājs piedalās arī Eiropas Banku iestāde.

Šā darba rezultātā esam publicējuši

2017. gada decembrī Eiropas Banku iestāde sagatavoja INK veidņu kopumu, lai apkopotu detalizētu, standartizētu informāciju par darījumiem, kas ietver ienākumus nenesošus kredītus. Sniedzot pircējiem un pārdevējiem ticamākus datus, šīm veidnēm vajadzētu palīdzēt uzlabot INK tirgu un gala rezultātā kļūt par pamatu turpmākiem darījumiem visā Eiropā.

Kopīgi centieni

Lai risinātu lielā INK atlikuma problēmu, līdztekus uzraudzības aktivitātēm jāveic atbilstoši pasākumi vēl divās jomās. Pirmā joma ir juridiskie jautājumi: dažās Eiropas valstīs pieejamie juridiskie instrumenti var nebūt pietiekami vai nenodrošināt savlaicīgu slikto kredītu problēmas risinājumu. Otrā joma ir otrreizējie tirgi – ar šo tirgu palīdzību bankas var nodot INK turēšanas risku nebanku investoriem, taču šie tirgi bieži vien ir nepietiekami attīstīti.

2017. gada jūlijā, pamatojoties uz ECB ierosinātajām idejām, ES Ekonomikas un finanšu padome izstrādāja rīcības plānu ienākumus nenesošo kredītu problēmas risināšanai Eiropā. Plāns ietver pasākumus saistībā ar visām trim jomām – banku uzraudzību, maksātnespējas un parādu atgūšanas regulējuma reformu un otrreizējo tirgu attīstību. 2018. gada janvārī Komisija publicēja pirmo progresa ziņojumu par INK līmeņa samazināšanu.

Sīkāku informāciju par riskiem, kādus finanšu stabilitātei un izaugsmei rada liels INK skaits, sk. ECB 2017. gada "Finanšu Stabilitātes Pārskatā", kur var lasīt arī par to, kā ar darījumu platformu palīdzību pārvaramas ienākumus nenesošu kredītu tirgus problēmas.

Viedokļu apmaiņa

Saistībā ar iniciatīvām, kas vērstas uz INK problēmas risināšanu, radušies jautājumi par vispārējo pieeju, ietekmi un uzraudzības pilnvarām. ECB sniegusi šādas atbildes uz attiecīgajām Eiropas Parlamenta locekļu vēstulēm.