Menu

Uzraudzības prioritāšu noteikšana katru gadu nodrošina būtisku mehānismu, lai uzraudzības darbību koordinācija Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) būtu saskaņota, efektīva un proporcionāla. Skaidru uzraudzības prioritāšu kopums, ko caurredzamā veidā komunicē sabiedrībai, palīdz uzlabot uzraudzības pasākumu ietekmi bankās un vienlīdzīgus noteikumus visiem.

2021. gada uzraudzības prioritātes balstītas banku sektora galveno risku un ievainojamības aspektu novērtējumā. Koronavīrusa (Covid-19) pandēmija bijusi līdz šim nepieredzēts notikums, kas ietekmējis reālo tautsaimniecību un pārbaudījis Eiropas banku noturību. Īstermiņā un vidējā termiņā saglabājas liela nenoteiktība, kas saistīta ar pandēmijas vispārējās ietekmes apjomu un ilgumu.

ECB banku uzraudzības jomā regulāri novērtē riskus un var pielāgot uzraudzības prioritātes un darbības atbilstoši norisēm tautsaimniecības vidē, kurā darbojas uzraudzītās iestādes. Ņemot vērā minēto, ECB banku uzraudzības jomā galveno uzmanību nākamajā uzraudzības ciklā pievērsīs četrām prioritārajām jomām, ko būtiski ietekmējusi pašreizējā krīze. Četras prioritārās jomas 2021. gadam ir šādas:

  • kredītriska pārvaldīšana;
  • kapitāla stabilitāte;
  • uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja;
  • pārvaldība.

Turklāt 2021. gadā tiks veiktas turpmākas uzraudzības darbības attiecībā uz citiem ar Covid-19 pandēmijas ietekmi nesaistītiem vidējā termiņa un ilgtermiņa strukturālajiem riskiem, kas apdraud Eiropas bankas. Uzraugi pievērsīs uzmanību banku atbilstībai gaidām, kas izklāstītas ECB norādījumos par klimata pārmaiņu un vides riskiem, kā arī prudenciālajiem riskiem, ko rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ar kiberdrošību un digitalizāciju saistītajiem riskiem un banku gatavībai Bāzeles III prasību ieviešanas pēdējiem posmiem. Atkarībā no krīzes tālākās attīstības konkrētas uzraudzības darbības var tikt koriģētas un pielāgotas atbilstoši banku specifiskajiem riska profiliem.

1. Kredītrisks

Covid-19 pandēmija un makroekonomiskās vides pasliktināšanās tieši ietekmēs banku aktīvu kvalitāti, jo visticamāk, ka notiks turpmāka kredītu kvalitātes pasliktināšanās, palielināsies grūtībās nonākušo klientu skaits un pasliktināsies nodrošinājuma vērtība. Valsts atbalsta pasākumi, t.sk. monetārās, fiskālās, regulējošās un uzraudzības darbības, palīdzējuši īstenot noteikto mērķi novērst finanšu krīzi – banku un kredītņēmēju likviditātes grūtības tika mazinātas, nodrošinot to, ka likviditātes problēmas nekļuva par maksātspējas problēmām. No lielās finanšu krīzes, kad ienākumus nenesošie kredīti laika gaitā uzkrājās, pārslogojot banku bilances, gūta mācība, ka ir būtiski atpazīt un nošķirt pandēmijas izraisītas īslaicīgas finanšu grūtības no kredītu kvalitātes pasliktināšanās, kam ir daudz paliekošākas ekonomiskās sekas. Atbilstošu uzkrājumu veidošana un zaudējumu atzīšana pirms moratorija un fiskālā atbalsta pasākumu beigām palīdzēs izvairīties no "kraujas efekta" un procikliskuma ietekmes, kas varētu palielināt pandēmijas ekonomiskās izmaksas.

Šajā saistībā ir būtiski turpmāk pastiprināt jau 2020. gadā uzsāktās iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka bankas ieviesušas adekvātu riska pārvaldības praksi kredītriska ietekmes identificēšanai, mērīšanai un mazināšanai, un ka tām ir pietiekama darbības kapacitāte gaidāmā grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaita pieauguma pārvaldīšanai.

Turklāt ECB banku uzraudzības jomā galveno uzmanību pievērsīs banku kredītriska pārvaldības, operāciju, monitoringa un pārskatu sniegšanas atbilstībai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ne vien banku spējai agrīnā stadijā identificēt aktīvu kvalitātes pasliktināšanos un attiecīgi laikus veidot adekvātus uzkrājumus, bet arī to spējai turpināt veikt nepieciešamās darbības, lai atbilstoši pārvaldītu kavētos kredītu maksājumus un ienākumus nenesošos kredītus. Kopējās uzraudzības komandas (KUK) rūpīgi analizēs banku praksi šajās jomās un, ja nepieciešams, veiks arī konkrētas padziļinātās pārbaudes un klātienes un neklātienes pārbaudes.


2. Kapitāla stabilitāte

Paaugstinātais kredītriska līmenis un iespējamās tirgus korekcijas var ietekmēt banku kapitāla rādītājus. Būs būtiski nodrošināt banku kapitāla pozīciju pietiekamību un agrīnā stadijā identificēt bankām specifiskus ievainojamības aspektus, lai pēc vajadzības veiktu jebkādus korektīvos pasākumus.

Rezultātā ir būtiski, ka bankas piemēro drošu kapitāla plānošanas praksi, balstoties uz kapitāla aplēsēm, kas spēj pielāgoties strauji mainīgajai videi, īpaši krīzes situācijā. Tāpēc KUK rūpīgi analizēs banku kapitāla plānošanas atbilstību un šajā sakarā izvērtēs banku dividenžu sadales un akciju atpirkšanas politikas piemērotību. Turklāt 2021. gadā tiks veikts ES mēroga stresa tests, kuru koordinēs Eiropas Banku iestāde. Tas būs būtisks elements banku kapitāla noturības noteikšanai uzraudzības dialoga ietvaros par kapitāla plānošanu.


3. Uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja

Banku pelnītspēja un uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja joprojām saskaras ar pašreizējās zemu procentu likmju ekonomiskās vides, jaudas pārpalikuma, zemas darbības efektivitātes un banku un nebanku konkurences spiedienu. Covid-19 pandēmija šo spiedienu pastiprina.

2021. gadā ECB banku uzraudzības jomā tupinās centienus pārbaudīt banku stratēģiskos plānus un banku augstākās vadības īstenotos pamatā esošos pasākumus pastāvošo trūkumu novēršanai. Turklāt, tā kā pandēmija paātrinājusi digitālās transformācijas procesu, uzraugi vērtēs banku progresu saistībā ar šīm norisēm. KUK nepieciešamības gadījumā uzsāks strukturētu uzraudzības dialogu ar banku vadību par to uzņēmējdarbības stratēģijas pārraudzību.[1]


4. Pārvaldība

Pareiza pārvaldības prakse un stabila iekšējā kontrole ir būtiska, lai mazinātu riskus, ar ko bankas saskaras normālas darbības laikos un vēl vairāk – krīzes apstākļos. Spēcīga pārvaldība, ko veic vadības struktūras, ir būtisks noteicošs faktors krīzes pārvarēšanai, un šajā kontekstā uzraugi pievērsīs uzmanību pārvaldības novērtējumam. Turklāt uzraugi turpinās pievērst uzmanību banku krīzes riska pārvaldības sistēmas atbilstībai un to spējai šo sistēmu attiecīgi koriģēt un piemērot pašreizējās krīzes kontekstā. Tiek sagaidīts, ka vadības struktūrām būs piekļuve riska informācijai, lai novērtētu un efektīvi pārbaudītu tās precizitāti. Īpaši tas attiecas uz informāciju, kas saistīta ar kredītriska pārvaldības praksi, t.sk. informāciju par darbības kapacitāti un uzkrājumu veidošanas mehānismu atbilstību pašreizējā vidē. ECB banku uzraudzības jomā pārbaudīs banku riska datu apkopošanas spēju un vadībai sniegto riska informāciju. Turklāt uzraugi sekos banku IT un kiberdrošības riska pārvaldības praksei un pārvaldībai, t.sk. riskiem, kurus rada trešo personu sniegto ārpakalpojumu izmantošana. Visbeidzot, ECB banku uzraudzības jomā turpinās novērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku prudenciālo ietekmi, īpaši saistībā ar banku iekšējās kontroles sistēmām.

© Eiropas Centrālā banka, 2021

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā (tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-4601-8, ISSN 2599-8579, doi:10.2866/387726 QB-BZ-21-001-LV-Q


[1]Saskaņā ar uzraudzības pieeju konsolidācijai banku pelnītspēju un uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju rūpīgi novērtēs gadījumā, ja banka ECB iesniegs konsolidācijas projektu.