Sviras rādītāja 2. pīlāra norādes

Sviras rādītāja 2. pīlāra norādes ir ieteikumi konkrētām bankām, kuros norādīts, kāds kapitāla apjoms bankām pēc ECB domām būtu jānodrošina papildus obligātajām sviras rādītāja prasībām.

Bankas sviras rādītāju aprēķina, dalot tās pirmā līmeņa kapitālu ar tās sviras rādītāja riska darījumu kopējās vērtības mēru, kas ietver bankas aktīvus un ārpusbilances posteņus neatkarīgi no to riska pakāpes. 3 % sviras rādītāja prasības visām bankām kļuva saistošas 2021. gada 28. jūnijā.

Sviras rādītāja 2. pīlāra norādes nosaka uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros. Atšķirībā no sviras rādītāja 2. pīlāra prasībām tās nav juridiski saistošas.

Kā uzraugi nosaka sviras rādītāja 2. pīlāra norādes atsevišķām bankām?

Sviras rādītāja 2. pīlāra norādes atsevišķām bankām ECB banku uzraudzības funkcija nosaka, pamatojoties uz banku sniegumu regulārajā ES mēroga stresa testā, izmantojot divu soļu grupēšanas pieeju.

1. solis

Pirmajā solī uzraugi iekļauj banku vienā no četrām grupām atbilstoši tās sviras rādītāja samazinājumam stresa testā. Katrai grupai atbilst noteikts sviras rādītāja 2. pīlāra norāžu diapazons.

2. solis

Otrajā solī uzraugi atsevišķām bankām nosaka sviras rādītāja 2. pīlāra norādes, piemēram, ja bankas prognozētais sviras rādītājs noslīdējis zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

Vispārējās sviras rādītāja prasības ir summa, ko veido:

• Visām bankām piemērojamās 3 % sviras rādītāja prasības.
• ECB banku uzraudzības funkcijas noteiktās katrai bankai specifiskās sviras rādītāja 2. pīlāra prasības.
• Sviras rādītāja rezerves globāli sistēmiski nozīmīgajām iestādēm (sviras rādītāja G-SNI rezerves), kas ir 50 % no makrouzraudzības iestāžu noteiktajām G-SNI rezervēm. Piemēram, ja bankas G-SNI rezerve ir 1.5 %, tās sviras rādītāja G-SNI rezerve ir 0.75 %.

Sviras rādītāja 2. pīlāra norādes nosaka tās grupas diapazonā, kurā banka ir iekļauta (vai izņēmuma gadījumā – ārpus šā diapazona), ņemot vērā bankas individuālo situāciju, piemēram, tās riska profilu un to, kurā stresa testa aptvertajā gadā tās kapitāla rādītājs sasniedzis zemāko punktu.

Grupēšanas pieeja nodrošina skaidru saikni starp sviras rādītāja 2. pīlāra norāžu līmeni un stresa testa rezultātiem. Tomēr, kā redzams attēlā, sviras rādītāja 2. pīlāra norāde nav vienāda ar bankas kapitāla rādītāja samazinājumu. Piemēram, banka, kuras sviras rādītājs samazinās par 1.5 procentu punktiem, tiek iekļauta otrajā grupā, un tāpēc tās sviras rādītāja 2. pīlāra norāde, visticamāk, būs 0.20–0.70 % diapazonā. Kā minēts iepriekš, sviras rādītāja 2. pīlāra norāde atsevišķai bankai tiek noteikta, piemēram, ja bankas prognozētais sviras rādītājs stresa apstākļos noslīdējis zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

Bankām, kuras nepiedalās stresa testā, uzraudzības iestādes sviras rādītāja 2. pīlāra norādes nosaka, balstoties uz nākotnē vērstu novērtējumu par nelabvēlīgo scenāriju potenciālo ietekmi uz sviras rādītāju.