Kopsavilkums

Uzraudzības prioritātes iezīmē uzraudzības jomas, kam 2019. gadā jāpievērš īpaša uzmanība. Uzraudzības prioritātes balstītas uz novērtējumu par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem sastopas uzraudzītās bankas pašreizējā tautsaimniecības, regulējošajā un uzraudzības vidē.

Sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm un ņemot vērā kopējo uzraudzības komandu (KUK) veikumu, ECB mikroprudenciālo un makroprudenciālo analīzi, kā arī starptautisko institūciju ziņojumus, ECB banku uzraudzības jomā noteikusi banku sektoru apdraudošo risku avotus. Identificēti šādi svarīgākie banku sektora riskus noteicošie faktori – ģeopolitiskā nenoteiktība, ienākumus nenesošo kredītu (INK) atlikums un iespējamā INK uzkrāšanās nākotnē, kibernoziedzība un IT traucējumi, iespējamā pārcenošana finanšu tirgos, zemu procentu likmju vide, banku reakcija uz jauno un esošo regulējumu, euro zonas ekonomiskie un fiskālie apstākļi, nepieņemamas rīcības gadījumi, nekustamā īpašuma tirgu norises, strukturālas problēmas uzņēmējdarbībā, nebanku konkurence un ar klimata pārmaiņām saistīti riski.[1]

Lai nodrošinātu, ka bankas efektīvi risina šīs svarīgās problēmas, ECB banku uzraudzības jomā pārskatījusi un optimizējusi savas uzraudzības prioritātes. Ņemot vērā iepriekš raksturoto riska situāciju, Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) 2019. gadam noteicis šādas augsta līmeņa prioritārās jomas:

  1. kredītrisks;
  2. risku pārvaldība;
  3. aktivitātes, kas aptver vairākas riska dimensijas.

Šīs prioritārās jomas lielākoties turpinās no 2018. gada, izņemot ar uzņēmējdarbības modeļiem saistīto jomu, kurā svarīgas uzraudzības darbības jau ir pabeigtas.[2] Uzņēmējdarbības modeļi tiks uzraudzīti arī turpmāk, KUK īstenojot ikdienas uzraudzību, piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros.

Saistībā ar katru no prioritārajām jomām tiks veiktas vairākas uzraudzības darbības; tālāk sniegts sīkāks apraksts par šīm darbībām. Pilnīga šo dažādo darbību īstenošana var ilgt vairāk nekā vienu gadu.


1. Kredītrisks

Turpmāki pasākumi saistībā ar INK norādījumiem

Kredītrisks 2019. gadā joprojām būs svarīga uzraudzības prioritāte. Neraugoties uz euro zonā panākto progresu INK atlikuma samazināšanā, pašreizējais kopējais INK līmenis salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem joprojām ir augsts. ECB banku uzraudzība arī turpmāk pievērsīsies INK atlikuma problēmai un turpinās jau iesākto sadarbību ar attiecīgajām iestādēm, lai noteiktu katrai bankai specifiskas uzraudzības gaidas saskaņota regulējuma ietvaros. Mērķis ir panākt turpmāku progresu pārmantoto risku samazināšanā un vidējā termiņā nodrošināt atbilstošu INK atlikuma un plūsmu segumu.


Kredītspējas izvērtēšanas kritēriju un riska darījumu kvalitāte

ECB banku uzraudzības jomā novērtēs banku kredītspējas izvērtēšanas kritēriju kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot jauniem kredītiem. Lai mazinātu iespējamos riskus, tiks pārbaudīta banku kreditēšanas prakses kvalitāte, kā arī rūpīgi caurskatīti šo banku kreditēšanas standarti. Tā rezultātā attiecībā uz katru banku var tikt noteikti specifiski pasākumi. Papildus tiks pārbaudīta konkrētu aktīvu grupu riska darījumu kvalitāte, veicot šim mērķim paredzētas klātienes pārbaudes tādās jomās kā komerciālais nekustamais īpašums, mājokļu nekustamais īpašums un sviras finansējums.


2. Risku pārvaldība

Ikdienas uzraudzības ietvaros risku pārvaldības jomā tiks veikti vairāki pasākumi, piemēram, banku pārvaldības procedūru novērtēšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šādām iniciatīvām.


Iekšējo modeļu mērķpārbaude

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (IMMP) 2019. gadā turpināsies, un tās svarīgākais mērķis būs samazināt riska svērto aktīvu nepamatotu mainīgumu un pārliecināties par bankās apstiprināto 1. pīlāra iekšējo modeļu atbilstību. ECB banku uzraudzības jomā 2019. gadā plāno turpināt IMMP klātienes pārbaudes, galveno uzmanību pievēršot modeļiem, kurus izmanto kredītriska novērtēšanai riska darījumos ar vidējiem/lieliem uzņēmumiem un iestādēm, kā arī specializētās kreditēšanas darījumos. ECB banku uzraudzības jomā veiks pabeigto pārbaužu horizontālo analīzi un uzsāks projekta galaziņojuma sagatavošanu. Turklāt tā plāno aktualizēt esošos ECB norādījumus par iekšējiem modeļiem.


ICAAP un ILAAP

Iekšējā kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP un ILAAP) ir būtisks kredītiestāžu risku pārvaldības instruments. ECB banku uzraudzības jomā veic iestāžu ICAAP un ILAAP kvalitātes pārbaudi, kas ir būtiska SREP daļa. Pēc intensīva dialoga ar bankām ECB norādījumu par ICAAP un par ILAAP galīgās versijas būs pieejamas izmantošanai, sākot ar 2019. gadu. Tāpat turpināsies darbs pie caurredzamības uzlabošanas saistībā ar 2. pīlāra kapitāla prasību uz atsevišķiem riskiem balstīto struktūru.


IT un kiberdrošības risks

ECB banku uzraudzības jomā turpinās novērtēt IT un kiberdrošības riskus, kas apdraud bankas, un uzsāks vairākas ar IT riskiem saistītas klātienes pārbaudes. Turklāt nozīmīgās iestādes turpinās ziņot ECB par jebkādiem būtiskiem kiberincidentiem VUM kiberincidentu ziņošanas procesa ietvaros.


Likviditātes stresa tests

Tāpat kā 2017. gadā, arī 2019. gadā ikgadējais uzraudzības stresa tests tiks īstenots ar konkrētu aptvērumu. 2019. gada stresa testa mērķis būs novērtēt banku noturību pret likviditātes šokiem. Atsevišķu banku stresa testa rezultāti tiks izmantoti SREP novērtējumu sagatavošanā.


3. Vairākas riska dimensijas

2019. gadā plānotās uzraudzības aktivitātes, kas vērstas uz vairākām riska dimensijām, ietver turpmāku gatavošanos Brexit, kā arī ar tirdzniecības risku un aktīvu novērtējumu saistīto darbu.


Gatavošanās Brexit

Ņemot vērā 2019. gada martā plānoto Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, ECB banku uzraudzība joprojām piešķir augstu prioritāti tam, lai bankas būtu gatavas Brexit. Uzraugi cieši monitorēs banku Brexit plānu īstenošanu, lai nodrošinātu to atbilstību uzraudzības gaidām. Šo darbu, iespējams, ietekmēs politisko sarunu rezultāts un lēmums par to, vai tiks noteikts pārejas periods. Ņemot vērā pastāvošo nenoteiktību, ECB banku uzraudzības jomā uzsvērusi, ka bankām jābūt gatavām jebkādām ārkārtas situācijām un jāpabeidz sagatavošanās darbi. Papildus ECB banku uzraudzības jomā turpinās gatavoties tam, lai pārņemtu tiešā uzraudzībā vairākas iestādes, kuras identificētas kā nozīmīgas saistībā ar to darbības pārcelšanu no Lielbritānijas uz kādu no VUM valstīm Brexit rezultātā.


Tirdzniecības risks un aktīvu novērtējums

ECB banku uzraudzības jomā turpinās uzraudzības dialogu ar nozīmīgajām iestādēm, lai novērtētu to gatavības līmeni plānotajai tirdzniecības portfeļa noteikumu fundamentālajai pārskatīšanai. Dialoga mērķis būs panākt, lai bankas atbilstoši sagatavotu savas sistēmas, nodrošinot atbilstību jaunajam tirgus riska regulējumam. Plānotas arī vairākas klātienes pārbaudes, kurās īpaša uzmanība būs pievērsta tirdzniecības un tirgus risku aspektiem. Šajā saistībā KUK varētu vispirms atsevišķās bankās veikt padziļinātas pārbaudes, lai pielāgotu klātienes pārbaužu apjomu attiecīgajām riska jomām.


Iepriekšminēto risku un uzraudzības prioritāšu saraksts nav uzskatāms par pilnīgu. Pastāvīgi tiek veikti dažādi pasākumi, kuri nav atsevišķi izcelti šajā dokumentā, piemērām, pasākumi saistībā ar 9. SFPS ieviešanu, risku monitorēšanu vai atveseļošanas plānu novērtēšanu. Turklāt banku līmenī, iespējams, nepieciešami atšķirīgi uzraudzības pasākumi, kas pielāgoti katras kredītiestādes konkrētajam riska profilam. Tomēr šīs uzraudzības prioritātes ir būtisks instruments, lai pienācīgi saskaņotā, proporcionālā un efektīvā veidā koordinētu dažādās bankās veiktos uzraudzības pasākumus, tādējādi veicinot vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu un spēcīgāku uzraudzības iedarbību.

© Eiropas Centrālā banka, 2018

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā.

HTML ISBN 978-92-899-3657-6, ISSN 2599-8579, doi:10.2866/36812, QB-BZ-18-001-LV-Q


[2]Piemēram, 2018. gadā tika pabeigta banku uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspēju noteicošo faktoru tematiskā pārbaude.