Kas ir iekšējo modeļu mērķpārbaude?

15.02.2017. (aktualizēts 21.08.2019.)

Kas ir iekšējo modeļu mērķpārbaude? Kāds ir tās galvenais uzdevums?

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (targeted review of internal models; TRIM) ir projekts, kuru īsteno, lai novērtētu, vai iekšējie modeļi, kurus pašlaik izmanto bankas, atbilst regulatīvajām prasībām un vai to rezultāti ir uzticami un salīdzināmi. Bankas var izmantot iekšējos modeļus, lai noteiktu 1. pīlāra pašu kapitāla prasības, t.i., minimālo kapitāla apjomu, kam saskaņā ar tiesību aktiem jābūt to turējumā.

Būtisks TRIM mērķis ir samazināt neatbilstības un nepamatotas atšķirības, bankām izmantojot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

TRIM uzdevums ir arī nodrošināt konsekventu uzraudzības praksi. Rezultātā mērķpārbaudei jāpalīdz panākt, ka iekšējo modeļu pielietojums ir atbilstošs un konsekvents. Tādējādi TRIM uzdevumi atbilst diviem svarīgākajiem ECB banku uzraudzības mērķiem – veicināt stabilu un noturīgu banku sistēmu, veicot proaktīvu uzraudzību un izmantojot labāko praksi, un nodrošināt, lai uzraudzības prakse tiktu konsekventi īstenota visā euro zonā.

Vai TRIM ietekmēs visas ECB tieši uzraudzītās bankas?

Projekta ietvaros ECB pašlaik pārbauda 1. pīlāra prasību aprēķināšanai apstiprinātos modeļus visās tieši uzraudzītajās bankās, kuras tos izmanto. Taču visās bankās netiek pārbaudīti visi apstiprinātie modeļi un ir vēl daži citi izņēmumi, piemēram, pārbaude netiek veikta apvienošanās procesā esošajās bankās un bankās, kuras vairs nav tiešā uzraudzībā. Tas nozīmē, ka TRIM aptver aptuveni 65 bankas.

Projekts aptver kredītrisku, tirgus risku un darījuma partnera kredītrisku (darbības risks nav ietverts, ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas nostāju, kas ir pret iekšējo modeļu izmantošanu attiecībā uz šo risku).

Kāds ir projekta laika grafiks? Cik klātienes pārbaužu tiks veiktas?

Lēmumu veikt iekšējo modeļu mērķpārbaudi ECB pieņēma 2015. gada decembrī. TRIM klātienes pārbaudes tika uzsāktas 2017. gadā pēc 2016. gada laikā veiktā sagatavošanās darba, kas ietvēra izmantojamās metodoloģijas un līdzekļu, kā arī pārbaudāmo modeļu identificēšanu. Turpmākas klātienes pārbaudes tika veiktas 2018. gadā un turpinājās 2019. gadā. Sagaidāms, ka visa projekta laikā tiks veikti aptuveni 200 šādu pārbaužu.

Projekts sastāv no diviem galvenajiem posmiem.

• Pirmā posma laikā tika pārbaudīti modeļi, kurus izmanto, lai novērtētu privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu portfeļu kredītrisku, kā arī tirgus risku un darījuma partnera kredītrisku. Klātienes pārbaudes tika veiktas 2017. gadā un 2018. gada 1. pusgadā.
• Otrais posms vēl nav beidzies un galvenokārt vērsts uz modeļiem, kurus izmanto, lai novērtētu tā dēvēto zema saistību neizpildes līmeņa portfeļu (tie aptver riska darījumus ar vidējiem/lieliem uzņēmumiem un iestādēm, kā arī specializētās kreditēšanas darījumus) kredītrisku. Tas sākās 2018. gada 2. pusgadā un turpinās 2019. gadā.

Kāpēc ECB uzsāka TRIM?

Laikā pēc finanšu krīzes daudz diskutēts par iekšējo modeļu izmantošanu pašu kapitāla prasību noteikšanai. To nosaka divi galvenie iemesli.

• Kopš iekšējo modeļu sākotnējās ieviešanas saskaņā ar Bāzeles II noteikumiem tie kļuvuši arvien sarežģītāki. Tādējādi bankām un uzraudzības iestādēm arvien grūtāk novērtēt, vai riski noteikti pareizi un konsekventi.
• Virkne salīdzinošo pētījumu norādījuši uz potenciālām neatbilstībām, kā arī lielām atšķirībām pašu kapitāla prasībās, ko dažādas bankas ar līdzīgiem portfeļiem aprēķinājušas, izmantojot iekšējos modeļus.

Tāpēc TRIM mērķis ir samazināt nepamatotas atšķirības pašu kapitāla prasību aprēķinos un pārliecināties par iekšējo modeļu atbilstību un piemērotību, tādējādi arī uzlabojot Eiropas banku uzraudzībai pakļauto banku izmantoto iekšējo modeļu uzticamību.

Vai šo pārbaužu rezultātā pieaugs vispārējais pašu kapitāla prasību līmenis?

Projekta mērķis ir mazināt nepamatotas pašu kapitāla prasību atšķirības starp bankām, nevis palielināt vispārējo pašu kapitāla prasību līmeni. Taču TRIM rezultātā, iespējams, pieaugs vai samazināsies atsevišķu banku pašu kapitāla vajadzības.

Kā norit komunikācija starp ECB un iesaistītajām bankām?

ECB nepārtraukti uztur dialogu ar iesaistītajām bankām. Tā regulāri sniedz bankām aktuālu informāciju par projekta vispārējo statusu, informē tās par turpmākajiem svarīgākajiem pasākumiem utt. Tas tiek veikts, nodrošinot speciālas konferences un darbseminārus, regulāras informatīvās vēstules par projektu, divpusēju apmaiņu un ECB darbinieku piedalīšanos nozares pasākumos.