Kas ir iekšējo modeļu mērķpārbaude?
15.02.2017.
Kas ir iekšējo modeļu mērķpārbaude? Kāds ir tās galvenais uzdevums?
Iekšējo modeļu mērķpārbaude (IMMP) ir projekts, kuru īsteno, lai novērtētu banku šobrīd izmantoto iekšējo modeļu atbilstību regulatīvajām prasībām, kā arī to uzticamību un salīdzināmību. Bankas dažkārt izmanto iekšējos modeļus, lai noteiktu 1. pīlāra pašu kapitāla prasības, t.i., tiesību aktos noteikto minimālo kapitāla apjomu, ko jātur bankām.
Viens no galvenajiem IMMP mērķiem ir samazināt neatbilstību un nepamatotas atšķirības, bankām izmantojot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu riska svērtos aktīvus (RSA). Tas iespējams, jo esošais regulējums dod bankām zināmu brīvību, veicot savu risku modelēšanu.
IMMP mērķis ir arī saskaņot praksi saistībā ar specifiskiem jautājumiem. Tā rezultātā pārbaudei jāpalīdz nodrošināt iekšējo modeļu atbilstošu izmantošanu.
Tādējādi IMMP mērķi sakrīt ar diviem būtiskiem ECB banku uzraudzības mērķiem – veicināt stabilu un noturīgu banku sistēmu, veicot proaktīvu un stingru uzraudzību, un radīt vienlīdzīgus darbības nosacījumus, saskaņojot uzraudzības praksi visā euro zonā.
IMMP tika uzsākta 2015. gada beigās un gaidāms, ka tā tiks pabeigta 2019. gadā.
Kāpēc ECB šo pārbaudi veic tagad?
Pēdējos gados iekšējo modeļu izmantošana, lai noteiktu regulatīvās kapitāla prasības, kļuvusi arvien pretrunīgāka. To nosaka divi galvenie iemesli.
- Kopš iekšējo modeļu ieviešanas saskaņā ar Bāzeles II noteikumiem tie kļuvuši arvien sarežģītāki. Tādējādi bankām un uzraudzības iestādēm arvien grūtāk tos izprast un novērtēt, vai risku konstatācija ir pareiza un konsekventa.
- Virkne salīdzinošo pētījumu norādījuši uz neatbilstībām, kā arī dažādu banku iekšējo modeļu aprēķināto kapitāla prasību lielo atšķirību.
Kāds ir pārbaudes grafiks un kopējās izmaksas? Cik cilvēku tiks iesaistīti? Kādā mērā pārbaudē piedalīsies valstu iestāžu darbinieki, ārējie revidenti un/vai konsultanti?
ECB Banku uzraudzības funkcija dod lielu ieguldījumu IMMP, iesaistot savus speciālistus un sedzot ārējo resursu izmaksas. Runājot par speciālistiem, tiks iesaistīti gandrīz 100 ECB un valstu uzraudzības iestāžu darbinieku.
Klātienes pārbaudes tiks veiktas 2017. un 2018. gadā (iespējams pagarinājums 2019. gadā). Katras klātienes pārbaudes veikšanai vismaz sešiem darbiniekiem nepieciešamas vismaz desmit nedēļas. 2017. gadā tiks īstenotas vairāk nekā 100 pārbaudes. Vismaz pusi katrā klātienes pārbaudē izmantotā darbaspēka veidos ārējie konsultanti. Tādējādi ECB var nodrošināt pārējās uzraudzības darbības.
Vai pastāv saikne starp Bāzeli III (galīgo izstrādi) un IMMP?
Bāzeles III diskusijas par to, vai iekšējie modeļi tiek izmantoti pareizi un saskaņā ar sākotnējo ieceri, liek ECB šā projekta ietvaros veikt iekšējo modeļu pārskatīšanu pēc iespējas ātrāk.
IMMP aplūko tieši tos aspektus, kurus iekšējo modeļu pretinieki parasti kritizē: pārbaudot, vai bankas pareizi piemēro 1. pīlāra iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, ECB mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka modeļi tiešām tiek atbilstoši piemēroti.
Vai esat pārliecināti, ka iekšējie modeļi vēl tiks izmantoti pēc Bāzeles III galīgās izstrādes?
Neraugoties uz dažām neskaidrībām, ECB uzskata, ka iekšējie modeļi var būt nozīmīgs līdzeklis, lai noteiktu regulatīvo kapitālu atbilstoši iestādes riska darījumiem, ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi – jāveic atbilstoša risku modelēšana un modeļiem jānodrošina rezultātu konsekvence.
Vai pārbaude ietekmēs visas ECB tieši uzraudzītās bankas?
Šā projekta ietvaros ECB pārbaudīs visas tieši uzraudzītās bankas, kuras apstiprinājušas 1. pīlāra iekšējos modeļus (trīs bankas atbrīvotas no pārbaudes dažādu iemeslu, piemēram, apvienošanās procesa dēļ). Tādējādi šis projekts attieksies uz 68 bankām.
Projekts aptver kredītrisku, tirgus risku un darījuma partnera kredītrisku. Attiecībā uz šiem riska veidiem projekta mērķis ir arī izskaidrot iespējamās regulatīvo prasību pārmaiņas attiecībā uz iekšējiem modeļiem, ko paredzēts ieviest šā projekta laikā.
Ko ECB dara ar iegūtajiem datiem? Vai tie tiks izmantoti uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP)?
Saskaņā ar standarta procedūru ECB banku uzraugi lūgs bankas novērst normatīvo prasību izpildes trūkumus tūlīt pēc klātienes pārbaužu pabeigšanas.
Ja bankas nebūs izpildījušas ECB norādījumu par IMMP prasības, ECB sagatavos darba dokumentu, norādot trūkumus pēc tam, kad salīdzinošās novērtēšanas rezultāti būs pietiekami stabili, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus.
Visbeidzot, lēmumi ar aicinājumu bankām veikt korektīvos pasākumus tiks nosūtīti iestādēm, lai tās novērstu visus atlikušos trūkumus, pamatojoties uz norādījumu galīgo versiju pēc sabiedriskās apspriešanas noslēguma. Bankām tiks atvēlēts pietiekams laiks korekciju veikšanai, īpaši, ja prasības atšķiras no uzraudzības iestāžu agrāk izmantotajiem valstu standartiem.
Vai šo pārbaužu rezultātā pieaugs vispārējais kapitāla prasību līmenis?
Ir būtiski norādīt, ka, lai gan projekta mērķis ir samazināt nepamatotās RSA atšķirības bankās, tā mērķis nav vispārējs RSA kāpums. Tomēr IMMP rezultātā, iespējams, pieaugs vai samazināsies atsevišķu banku kapitāla vajadzības.