Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Paziņojums par risku uzņemšanos VUM

VUM galvenais mērķis ir noturīgs un labi funkcionējošs banku sektors

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) sekmē finanšu sistēmas stabilitāti, veicinot noturīgu un labi funkcionējošu banku sektoru, kas spēj pildīt savu pakalpojumu sniedzēja funkciju tautsaimniecībā.

VUM izmantotās uzraudzības pieejas pamatā ir neatkarīgas, uz nākotni vērstas, godīgas un uz riskiem balstītas uzraudzības labākā prakse. Izmantojot spēju salīdzināt bankas un novērtēt to riska profilus un gala rezultātā to dzīvotspēju, VUM koncentrē savus resursus uz jomām, kurās tas saskata lielākos riskus individuālām bankām un banku sistēmai kopumā. Ja VUM saskata nopietnas nepilnības saistībā ar bankas kapitāla vai likviditātes līmeni vai ar tās risku pārvaldību un kontroli, uzraudzības intensitāte tiek proporcionāli palielināta. VUM izmanto likumdevēja piešķirtās pilnvaras, lai sasniegtu savu galveno mērķi – panākt būtiskāko ietekmi, vienlaikus samazinot negatīvos riskus un neparedzētas sekas.

VUM mērķis nav novērst banku bankrotus, bet gan samazināt to riskus un ietekmi

Veselā banku sektorā dažas bankas attīstās un dažas izbeidz darbību vai nu konsolidācijas vai, ekstrēmos gadījumos, pilnīga bankrota ceļā. Tā ir stabila tirgus, kura dalībnieku vidū valda veselīga konkurence, būtiska iezīme.

VUM veicina to banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju, kuros iekļauta pārdomāta risku pārvaldība un kontrole un kuriem ir pietiekams kapitāla un likviditātes segums, lai banka spētu izturēt nelabvēlīgus ekonomiskos un finanšu apstākļus. Bankām, kuras neizpilda šos sliekšņa nosacījumus, jāveic atbilstoši pasākumi, lai stiprinātu savas pozīcijas – pretējā gadījumā tām var nākties atstāt tirgu.

Tādējādi VUM mērķis nav novērst banku bankrotus pašus par sevi. Politika, kas nepieļauj bankrotu, ir neiespējama un nevēlama. Bankas var un tām vajadzētu atstāt tirgu, ja tās tiek pārvaldītas riskantā un nestabilā veidā, vai ja tās strukturāli nav spējīgas saglabāt konkurētspēju, izmantojot stabilu uzņēmējdarbības modeli. Turklāt politika, kas nepieļauj bankrotu, neatbilstu principam, ka banku īpašnieki un vadītāji uzņemas galīgo atbildību par savu lēmumu un darbību sekām. Politika, kas nepieļauj bankrotu, tādējādi veicinātu morāla kaitējuma risku.

Pēc bankas uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējas, tās risku profila un ticamu atveseļošanas pasākumu novērtēšanas VUM var noteikt, ka banka no kapitāla vai likviditātes perspektīvas vairs nav dzīvotspējīga, un paziņot, ka banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Vienotās noregulējuma valdes (VNV) pārziņā pēc tam ir lēmums par to, vai attiecīgajā bankā jāveic noregulējums.

Tā kā bankas bankrots, ja tas netiek efektīvi pārvaldīts, var potenciāli destabilizēt banku sistēmu kopumā, mūsu uzdevums nepieciešamības gadījumā ir arī sagatavoties bankas pareizai iziešanai no tirgus. Tāpēc mēs ciešā sadarbībā ar VNV, uz kuru gulstas galvenā atbildība par noregulējuma stratēģijām, veicinām arī pareizu atveseļošanas un noregulējuma plānošanu bankās.

Visas šīs sadaļas lapas

Trauksmes celšana