Sabiedriskā apspriešana attiecībā uz norādījumu par iesniegumu licences saņemšanai novērtējumu 2. daļu

Bieži uzdotie jautājumi

Kas ir banka? Un kāpēc bankām nepieciešama darbības licence?

Banka (vai atbilstoši kapitāla prasību regulā (CRR) izmantotajai terminoloģijai – kredītiestāde) ir uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus. Šīs darbības tiek regulētas, lai aizsargātu sabiedrību un vairotu sabiedrības uzticēšanos finanšu sistēmai. Banku licencēšana neļauj tirgū ienākt uzņēmumiem, kuri varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī nodrošina, ka tirgū ienākušie uzņēmumi atbilst obligātajiem drošības standartiem un tādējādi tiek uzskatīti par pietiekami stabiliem. Licencēšana arī nodrošina iestāžu atbilstību attiecīgajām valsts un Eiropas tiesību aktu prasībām.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir vienīgā iestāde euro zonā, kas var piešķirt licenci bankas darbībai. Visām iestādēm, kuras vēlas kļūt par bankām, – gan nozīmīgajām iestādēm, kuras tieši uzrauga ECB, gan mazāk nozīmīgajām iestādēm, kuras tieši uzrauga valstu kompetentās iestādes (VKI), – jāsaņem licence no ECB. Licencēšanas procesā ECB un VKI cieši sadarbojas. Kontaktpunkts, kurā nonāk visi iesniegumi, ir tās valsts kompetentā iestāde, kurā darbosies attiecīgā banka, un visus iesniegumus pēc tam novērtē ECB.

Kā euro zonā praktiski darbojas licencēšanas process?

Euro zonas kredītiestādēm piemērotās licencēšanas procedūras kopīgi īsteno ECB un tās dalībvalsts VKI, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Tehniski šī "kopējā procedūra" sākas ar iestādes vēršanos pie savas valsts VKI, kura ir sākotnējais kontaktpunkts jebkāda veida atļaujas izsniegšanas procedūrā, un beidzas ar ECB lēmumu. Taču ECB un VKI cieši sadarbojas jau no paša sākuma, lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un visaptverošu pieeju.

Kādi pierādījumi jāsniedz bankām, lai varētu saņemt licenci?

Iestādei, kura vēlas kļūt par banku, jāpierāda, ka tā spēj pildīt ES un valstu tiesību aktu prasības (Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) 8.–14. pants). Licencēšanas prasības aptver visdažādākās jomas, t.sk. iestādei nepieciešamo kapitāla apjomu, akcionāru un valdes locekļu piemērotību un iestādes darbības atbilstību, kas atspoguļota tās uzņēmējdarbības plānā, pārvaldības sistēmā, iekšējā kontrolē un riska pārvaldības praksē, utt. Iesniegumus licences saņemšanai novērtē, pamatojoties uz attiecīgajām prasībām, kā arī kredītiestāžu uzraudzības kopējo prudenciālo regulējumu. Šajā regulējumā, piemēram, paredzēts novērtēt, vai pretendenta plānotās aktivitātes un uzņēmējdarbības modelis ietver bankas pamatdarbības – noguldījumu pieņemšanu un aizdevumu piešķiršanu – un vai kredītiestāžu vispārējais prudenciālais regulējums ir pareizākais un atbilstošākais regulējums attiecībā uz paredzētajām darbībām. Eiropas Banku iestāde (EBI) publicējusi regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā iekļauts visaptverošs informācijas saraksts, kas jāiesniedz pretendentiem. Katru iesniegumu licences saņemšanai novērtē individuāli un proporcionāli, ņemot vērā iestādes plānoto sistēmisko nozīmīgumu un prognozēto riska profilu.

Cik daudz banku darbības licenču piešķirts kopš ECB banku uzraudzības darbības uzsākšanas?

Kopš Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) darbības uzsākšanas 2014. gada novembrī īstenota 51 licences piešķiršanas procedūra, kurā pieņemts ECB lēmums. Šis skaitlis ietver gan jaunas licences, gan esošo licenču tvēruma paplašināšanu.

Līdz šim ECB nav pieņēmusi nevienu negatīvu lēmumu. To var skaidrot ar faktu, ka, jau agrīnā posmā saņemot no uzraudzības iestādes signālus, ka pastāv negatīva lēmuma risks, pieteikuma iesniedzējs parasti atsauc pieteikumu.

Kāda jauna informācija ietverta norādījumu 2. daļā?

ECB 2018. gada martā publicēja norādījumus par iesniegumu licences saņemšanai novērtēšanu (norādījumi par licencēšanu). Norādījumos izklāstīti vispārējie licencēšanas principi attiecībā uz licencēšanas prasību tvērumu un iesniegumu licences saņemšanai novērtēšanu. Šie vispārējie licencēšanas principi piemēroti arī visā 2. daļā. 2. daļā sniegti konkrēti norādījumi par ECB uzraudzības gaidām attiecībā uz kapitāla apjomu, kāds nepieciešams bankai, kas pirmo reizi saņem licenci, un darbības programmu.

Vai norādījumi ir juridiski saistoši?

Līdzīgi kā iepriekš publicēto norādījumu par licencēšanu gadījumā, šīs 2. daļas mērķis ir nodrošināt potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem lielāku caurredzamību un uzlabot to izpratni par procedūrām un kritērijiem, ko ECB piemēro, novērtējot iesniegumus licences saņemšanai. Paredzams, ka šī caurredzamība padarīs vieglāku arī iesniegumu izskatīšanas procesu. Taču norādījumi par licencēšanu pēc būtības nav juridiski saistoši, tie uzskatāmi par praktisku rīku pieteikuma iesniedzēju un visu licences izsniegšanas procesā iesaistīto iestāžu atbalstam, lai nodrošinātu raitu un efektīvu procedūru un novērtējumu.

Kam tiek pievērsta uzmanība, novērtējot nepieciešamo kapitāla apjomu?

Licences pieteikumu novērtējuma ietvaros uzraugi novērtē pieteikuma iesniedzējas iestādes kapitāla apjomu, kvalitāti, izcelsmi un sastāvu. Veicot kapitāla vajadzību novērtējumu, tiek ņemts vērā stāvoklis atļaujas piešķiršanas laikā, kā arī prognozētās kapitāla vajadzības noteiktā laika periodā nākotnē.

Kādos gadījumos ECB apsver nepieciešamo kapitāla apjomu?

ECB apsver nepieciešamo kapitāla apjomu visos gadījumos, neatkarīgi no tā, vai pieteikums attiecas uz sākotnējās darbības atļauju, atļauju apvienošanās vai iegādes kontekstā, pagaidu banku darbības atļauju vai atļauju esošai iestādei paplašināt jau piešķirtas atļaujas tvērumu.

Vai valstu kompetentās iestādes piemēro līdzīgus kritērijus, novērtējot nepieciešamo kapitāla apjomu?

Kopš VUM darbības sākuma ECB un VKI ciešā sadarbībā strādājušas pie kopīgas prakses un politikas ieviešanas. Šīs sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai visā euro zonā visiem iesniegumiem licences saņemšanai tiktu piemērota vienāda pieeja jau no pašas pirmās saskarsmes ar pieteikuma iesniedzēju.

ECB, dodot atļauju izsniegt licences banku darbībai, piemēro visus atbilstošos ES tiesību aktus un valstu tiesību aktus, ar kuriem ieviesta CRD un kuri ietver licencēšanas prasības. Tomēr valstu tiesību aktos ES tiesību aktu minimālās prasības var būt transponētas atšķirīgi, kā rezultātā dažādās euro zonas valstīs var būt vērojamas atšķirības – visvairāk attiecībā uz nepieciešamo minimālo sākotnējā kapitāla apjomu. Lai panāktu vienotu VUM pieeju, ECB izmanto iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos noteiktās nacionālās rīcības brīvības radītās iespējas, attiecīgi izlīdzinot šīs atšķirības.

Kam uzraugi pievērš uzmanību, novērtējot uzņēmējdarbības plānus?

Galvenie jautājumi ietver uzņēmējdarbības modeli un ar to saistīto riska profilu, kredītiestādes situāciju ekonomiskajā kontekstā un uzņēmējdarbības vidi, tās finanšu aplēses, organizatoriskās struktūras skaidrību un efektivitāti, pārvaldības kārtību, iekšējās kontroles un riska vadības sistēmu un tās IT infrastruktūru. Lai noskaidrotu uzņēmējdarbības plānu pamatā esošo pieņēmumu ticamību, uzraugi var pārbaudīt sniegto informāciju.

Vai šo norādījumu publicēšana nozīmē, ka esošajām bankām no jauna jāsaņem licences?

Nē. Norādījumos par licencēšanu un arī to 2. daļā ietvertās norādes attiecas tikai uz jaunām licencēm un licenču tvēruma paplašināšanas pieteikumiem. Tādējādi nebūs no jauna jānovērtē jau izsniegtās licences. Uzraudzības iestādes regulāri monitorē licencēto banku atbilstību prasībām, kas sīki izklāstītas šajos norādījumos.

Vai pastāv īpaša procedūra attiecībā uz bankām, kuras pārceļas uz euro zonu Brexit rezultātā?

Bankām, kuras pārceļas uz euro zonu, jāpierāda atbilstība attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem, kā arī visiem uzraudzības standartiem. Brexit kontekstā vispārējās prasības un iedibinātās vienotās procedūras un procesi nemainās. Daudzos gadījumos pārcelšanās rezultātā būs nepieciešama licences saņemšana un/vai cita veida uzraudzības lēmums. Tiek sagaidīts, lai bankas, kuras pārceļas uz euro zonu, cita starpā veiktu reālu darbību, tām būtu pietiekams darbinieku skaits, tās darbotos neatkarīgi un veiktu atbilstošu vietējo risku pārvaldību. Protams, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī tam, kā bankas plāno pārcelt savu darbību uz euro zonu un kā tās nodrošina, lai vietējās darbības spēju nostiprināšanas progress atbilstu pārcelšanas procesa tempam. Te atkal jāuzsver, ka ikviens iesniegums tiks izskatīts saskaņā ar pastāvošo licencēšanas procedūru. Nav izveidota īpaša procedūra bankām, kuras pārcelsies Brexit rezultātā. Atbildes uz jautājumiem par Brexit atradīsiet arī ECB banku uzraudzības interneta vietnes attiecīgajā sadaļā.