ES likumdevēji veikuši vairākus pasākumus, lai izskaidrotu un nostiprinātu svarīgo saikni starp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) un prudenciālajiem jautājumiem un papildinātu Savienības pašreizējo tiesisko ietvaru. Šie pasākumi ietver Kapitāla prasību direktīvas grozījumus (CRD V), kas sīkāk skaidro saikni starp prudenciālo uzraudzību un NILLTFN uzraudzību un nosaka prudenciālās uzraudzības iestādēm prasību savā darbībā ņemt vērā NILLTFN informāciju (sīkāku informāciju sk. Eiropas Banku iestādes atzinumā attiecībā uz uzraudzīto iestāžu informēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem prudenciālajā uzraudzībā).
Turklāt Eiropas Savienības Padome pieņēmusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rīcības plānu. Šajā plānā izklāstīta virkne mērķu, norādot sasniedzamos rezultātus un termiņus, un uzsvērta nepieciešamība uzlabot NILLTFN uzraudzības efektivitāti. Lai gan uzraudzīt finanšu iestāžu atbilstību NILLTFN prasībām joprojām ir valstu NILLTFN iestāžu kompetencē, rīcības plānā atzīmēts, ka, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, būtiski svarīgi panākt labāku informācijas apmaiņu un sadarbību starp šīm iestādēm un prudenciālās uzraudzības iestādēm, īpaši pārrobežu līmenī.
Šajā kontekstā ECB banku uzraudzības jomā, pildot savus prudenciālās uzraudzības uzdevumus, savā darbībā ņems vērā bažas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (NILLTF) un varētu ietekmēt iestāžu drošību un stabilitāti. Bažas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu – īpaši bažas, kam pamatā NILLTFN iestāžu veiktais novērtējums par NILLTF riskiem saistībā ar atsevišķām iestādēm – tiks apsvērtas prudenciālās uzraudzības procesa laikā un īpaši (bet ne tikai) šajos tā posmos:
Ņemot vērā iepriekš sacīto, aktuāla ir nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības un plašākas informācijas apmaiņas starp prudenciālās uzraudzības iestādēm un kompetentajām NILLTFN iestādēm valsts un pārrobežu līmenī, jo, kā aprakstīts iepriekš, prudenciālās uzraudzības iestādes izmantos NILLTFN iestāžu rīcībā esošo informāciju savos uzraudzības procesos, savukārt NILLTFN uzraugi izmantos prudenciālās uzraudzības iestāžu sniegto informāciju, izstrādājot pieeju iestāžu NILLTFN uzraudzībai.
Lai sekmīgi apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu finanšu sektorā, nepietiek pievērst šai jomai pastiprinātu uzmanību tikai regulatīvajā un uzraudzības līmenī. Šajā sakarā vissvarīgākā loma ir iestādēm. Pirmām kārtām tieši iestādēm jānodrošina, lai tās netiktu izmantotas šādiem mērķiem un lai NILLTFN jautājumiem tiktu pievērsta pienācīga vadības uzmanība. Šajā kontekstā iestādēm cita starpā jānodrošina arī, lai to vadības struktūras locekļiem un augstākā līmeņa vadībai vienmēr būtu pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, iemaņas un pieredze, lai pildītu savus uzdevumus. Līdzīgā veidā iestāžu pienākums ir nodrošināt, lai to pārvaldība un riska vadība būtu atbilstoša un ļautu tām identificēt, novērtēt un pārvaldīt riskus, kam tās pakļautas (vai varētu būt pakļautas), t.sk. NILLTF riskus.
"Gatavi cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju" (2019. gada maijs)
"ECB un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: ko mēs varam un ko nevaram izdarīt" (2018. gada maijs)