2016. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) mērķis ir veicināt noturīgu banku sistēmu, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai un drošai tautsaimniecības finansēšanai.

2016. gada SREP

ECB vērš uzmanību uz sekojošo:

  • Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu, iestādēm, kas laidušas vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, būtu jānovērtē, vai 2. pīlāra prasības atbilst iekšējās informācijas kritērijiem un vai tās būtu publiskojamas.
    2014. gada 16. aprīļa tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula
  • EBI 2015. gada 16. decembra atzinumā teikts, ka "kompetentajām iestādēm jāapsver CRR 438. panta b) punkta izmantošana, lai pieprasītu kredītiestādēm publiskot ar MDA saistītās kapitāla prasības [...], vai vismaz neattur vai neatrunā kredītiestādes no šīs informācijas publiskošanas".
    EBI 2015. gada 16. decembra atzinums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB neattur un neatrunā iestādes publiskot ar MDA saistītās kapitāla prasības.

2016. gada SREP metodoloģijas brošūra

Kapitāla prasības

Kopumā tieši uzraudzītu banku vēlamais 1. līmeņa pamatkapitāla (CET1) apjoms, ko nosaka SREP, no 2016. līdz 2017. gadam saglabāsies pamatā stabils. Vidējais rādītājs un mediāna joprojām būs aptuveni 10% no kopējiem riska svērtajiem aktīviem.

  • Ņemot vērā euro zonas vietu ekonomiskās attīstības ciklā, kapitāla līmeni banku sistēmā vajag pamatā saglabāt – dažām bankām noteikts kapitāla apjomu palielināt, bet citām – nedaudz samazināt.
  • 2016. gada SREP ņemts vērā, ka ekonomiskās vides attīstība joprojām ir lēna un bankām nepieciešams pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus pašreizējiem finanšu apstākļiem un piemēroties citiem izaicinājumiem, piemēram, jaudas pārpalikumam un tirgus sadrumstalotībai, kas rada spiedienu uz to pelnītspēju. Šajā kontekstā ir svarīgi arī atzīmēt, ka ienākumus nenesošie kredīti turpina negatīvi ietekmēt banku pelnītspēju dažās valstīs.

SREP laikā uzraudzības iestāde ne tikai nosaka banku kapitāla prasības, bet var arī izlemt noteikt bankām papildu pasākumus, t.sk. likviditātes un kvalitatīvos pasākumus.