1. Ievads

Ģeopolitiskais šoks, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, un tā tūlītējās makrofinansiālās sekas palielinājušas nenoteiktību par tautsaimniecības un finanšu tirgu attīstību un paaugstinājušas riskus banku nozarē. Pašreizējā situācijā bankām un banku uzraugiem jāievēro ārkārtīgi piesardzība. Uzraudzīto iestāžu darbības rezultāti 2022. gada 1. pusgadā kopumā bijuši labi. To veicinājusi tautsaimniecības atveseļošanās pēc arvien plašākas koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanas un pakāpeniskas procentu likmju normalizēšanas. Šajā laikā bankām bijuši stabili kapitāla rādītāji un pietiekamas likviditātes rezerves, kas atspoguļo sektora spēcīgo noturību, savukārt ienākumus nenesošo kredītu (INK) kopējais apjoms turpinājis sarukt.

Lai gan Ukrainā notiekošā kara tiešā ietekme uz lielāko daļu uzraudzīto iestāžu līdz šim bijusi ierobežota, īpaši Eiropā ir izplatījies makroekonomiskais šoks, kas saasinājis iepriekš pastāvošo inflācijas spiedienu un ilgstošās piegādes ķēžu problēmas. Tā rezultātā Eiropas finanšu sektorā pieauguši finanšu un nefinanšu riski. Iespējamā ģeopolitiskās spriedzes pastiprināšanās nākotnē var vēl vairāk palielināt pārcenošanas riskus finanšu tirgos un kiberdraudus. Kopumā tautsaimniecības un finanšu tirgu attīstība joprojām ir ļoti neskaidra, atstājot vairāk iespēju lejupvērstiem, nevis augšupvērstiem pārsteigumiem.

Papildus tūlītējiem riskiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, bankām un uzraugiem ir jāpievērš pienācīga uzmanība arī agrāk pastāvošajiem un strukturālākiem riskiem un ievainojamībai, piemēram, to problēmu risināšanai, ko nosaka banku digitālās pārveides stratēģiju izstrāde un īstenošana, vai fiziskiem un pārejas riskiem, ko rada globālās klimata pārmaiņas.

ECB banku uzraudzības funkcija ciešā sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm ir pārskatījusi savas stratēģiskās prioritātes nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā šo sarežģīto situāciju. Pārskatīšanas pamatā ir uzraudzīto banku galveno risku un ievainojamības rūpīgs novērtējums, ņemot vērā pagājušajā gadā apstiprināto prioritāšu īstenošanā panākto progresu un izmantojot 2022. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātus. Lai gan apstākļi salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir būtiski mainījušies, palielinot banku sektoru apdraudošo risku iespējamību un nopietnību, kopumā 2022. gadā noteiktās uzraudzības prioritātes un atbilstošās darbības joprojām ir piemērotas, lai risinātu gan neatliekamās problēmas, gan strukturālāku ievainojamību banku sektorā.

Tomēr nepieciešamas dažas korekcijas, lai novērstu jaunos kara un augstās inflācijas radītos riskus. Aktualizētā plānošana atspoguļo arī uzraudzības iestāžu sasniegto progresu, novēršot ievainojamību un riskus, kuriem iepriekšējos gados tika piešķirta prioritāte. Procentu likmju un kredītriska starpības riski, darījuma partnera kredītrisks un sviras finansējums ir pastāvīgu un ļoti būtisku risku piemēri, īpaši pašreizējā situācijā, kas 2022. gadā tika risināti, piemērojot būtiskus uzraudzības centienus. Uzraugi mērķtiecīgi seko līdzi skartajām bankām, veicot regulāras uzraudzības darbības, lai nodrošinātu, ka šie riski tiek pienācīgi pārvaldīti un konstatētie trūkumi – pilnībā novērsti.

Pašreizējos apstākļos arī nepieciešama piesardzība. Tāpēc uzraugiem regulāro uzraudzības darbību ietvaros nepieciešams turpināt monitorēt un pārskatīt banku uzkrājumu veidošanas prakses un kapitāla pozīciju atbilstību un stabilitāti, kā arī prognozes un sadales plānus. Tas ietver novērtējumu par banku virzību uz atbilstību minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību (MREL) prasībām, īpaši ņemot vērā pašreizējo makrofinansiālo situāciju.

2023.–2025. gada VUM uzraudzības prioritāšu mērķis ir stiprināt uzraudzības centienus vidēja termiņa stratēģisko mērķu sasniegšanā, vienlaikus pievēršot uzmanību jaunu problēmu pārvarēšanai. Uzraudzītajām iestādēm tiks lūgts stiprināt savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiāliem un ģeopolitiskiem šokiem (1. prioritāte), risināt digitalizācijas problēmas un stiprināt vadības struktūru vadības spējas (2. prioritāte), kā arī pastiprināt centienus klimata pārmaiņu jautājumu risināšanā (3. prioritāte; sk. 1. attēlu).

1. attēls

2023.–2025. gada uzraudzības prioritātes konstatēto banku ievainojamības aspektu novēršanai

Stabilas ECB banku uzraudzības stratēģijas izstrāde nākamajiem trim gadiem ir tās stratēģiskās plānošanas galvenais mērķis. Izmantojot holistisku un uz sadarbību balstītu pieeju, šo prioritāšu sagatavošana ietver galveno risku un ievainojamības, kas apdraud Eiropas banku sektoru, visaptverošu novērtējumu. Uzraudzības prioritātes veicina kopējo uzraudzības komandu uzraudzības plānošanas efektivitāti un konsekvenci un veicina resursu efektīvāku sadali. Uzraudzības prioritātes arī uzlabo pieļaujamā riska līmeņa noteikšanu un sniedz norādījumus par prioritāro risku noteikšanu SREP ietvaros, paturot prātā, ka ievainojamība un problēmas dažādās bankās var atšķirties. Visbeidzot, uzraudzības prioritātes arī palīdz valstu uzraudzības iestādēm atbilstoši proporcionalitātes principiem noteikt savas prioritātes mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzībai. Caurredzama prioritāšu komunikācija arī skaidri norāda, ko uzraudzības iestādes sagaida no bankām, pastiprina uzraudzības ietekmi uz banku sektora noturību un palīdz nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus.

ECB banku uzraudzības funkcija pastāvīgi monitorē un novērtē gan to, kā attīstās uzraudzīto iestāžu riski un ievainojamības aspekti, gan to, cik lielā mērā panākts progress izvēlēto prioritāšu īstenošanā. Stratēģisko prioritāšu regulāra pārskatīšana ļauj ECB banku uzraudzības funkcijai elastīgi pielāgot savu uzmanību un darbības risku vidē notiekošajām pārmaiņām. Šāds elastīgums ir īpaši svarīgs pašreizējā neskaidrajā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā.

Turpmākajās sadaļās sniegta sīkāka informācija par risku identificēšanas un novērtēšanas procesa rezultātiem, kā arī izklāstītas uzraudzības prioritātes un tām pamatā esošās darba programmas 2023.–2025. gadam. Uzraudzības iestādes veic arī citas regulāras darbības kā daļu no pastāvīgās sadarbības ar bankām, kuras papildinās darbu pie prioritātēm.

2. Uzraudzības prioritātes un risku novērtējums 2023.–2025. gadam

2.1. Uzraudzīto iestāžu darbības vide

Euro zonas izaugsmes perspektīva gada laikā būtiski pasliktinājusies – to noteica augstā inflācija un Krievijas veiktās karadarbības Ukrainā sekas. Turpmākajos mēnešos saglabājas liela nenoteiktība. Ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, kas bija vērojama 2022. gada 1. pusgadā un ko cita starpā izraisīja ar pandēmiju saistīto ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, ir palēninājusies. Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja virkni Rietumu sankciju, kam sekoja Krievijas atbildes pasākumi, kas izraisīja enerģijas, pārtikas un preču cenu spēju kāpumu, kā arī enerģijas piegādes pārtraukumus. Tāpēc pieauga inflācijas spiediens, euro zonas inflācijai sasniedzot rekordaugstu līmeni. Šī ietekme un no tā izrietošais konfidences šoks pastiprināja iepriekš pastāvošās piegādes ķēžu problēmas un izraisīja tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanos. Ļoti augstas nenoteiktības apstākļos galvenie lejupvērstie riski, kas apdraud izaugsmes perspektīvu, ietver ilgāku, nekā gaidīts, karu Ukrainā, ģeopolitiskās spriedzes eskalāciju, augošās enerģijas izmaksas un inflāciju, kas kopā ar turpmākiem energoresursu piegādes pārrāvumiem un normēšanu varētu izraisīt recesiju Eiropā.

Augsta inflācija visā pasaulē likusi vadošajām centrālajām bankām, t.sk. ECB, paātrināt monetārās politikas normalizēšanas tempu. Gaidāms, ka pēc tam, kad valsts un privātā sektora parāda attiecība pret IKP pandēmijas laikā palielinājusies, stingrāki finansēšanas nosacījumi sakarā ar augošām monetārās politikas procentu likmēm kopā ar sliktāku izaugsmes perspektīvu varētu vēl vairāk apdraudēt banku darījuma partneru parāda apkalpošanas spēju. Gaidāms, ka uzņēmumus, īpaši augsta ienesīguma segmentā vai energoietilpīgās nozarēs, apdraudēs arī augstākas finansējuma, ražošanas un darbības izmaksas, kā arī vājākas izaugsmes perspektīvas, kas, iespējams, izraisīs saistību neizpildes rādītāju kāpumu. Visbeidzot, arī mājsaimniecībām ar augstāku parāda līmeni, zemākiem ienākumiem vai hipotekāriem kredītiem ar mainīgu procentu likmi nākotnē varētu pasliktināties to kredītspēja, lai gan fiskālie pasākumi, pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi un kopumā noturīgs darba tirgus varētu palīdzēt vismaz daļēji mazināt inflācijas un augstāku procentu likmju ietekmi.

Paaugstinātā ģeopolitiskā spriedze, procentu likmju kāpums un bailes par ekonomisko recesiju Eiropā negatīvi ietekmē finanšu tirgu dinamiku. Procentu likmes visā pasaulē atspoguļo attiecīgos centrālo banku lēmumus un 2022. gadā brīžam bijušas svārstīgas sakarā ar neskaidrībām par monetārās politikas procentu likmju korekciju laiku un apjomu. Pēc krasa novērtējumu krituma 1. pusgadā kapitāla vērtspapīru tirgi nedaudz atveseļojušies, tomēr joprojām ir jutīgi pret turpmākām cenu korekcijām. Raugoties nākotnē, liela nenoteiktība var izraisīt pastiprinātus tirgus satricinājumus un liela svārstīguma gadījumus, kas savukārt var izraisīt turpmāku pārcenošanu finanšu tirgos un sekojošus zaudējumus tirgus vērtībā banku bilancēs vai mazāku peļņu no uzņēmumiem, kas saistīti ar tirgu.

2.2. Riski un prioritātes 2023.–2025. gadam

VUM uzraudzības prioritātes ietver stratēģiskos mērķus, kurus ECB banku uzraudzības funkcija apņēmusies īstenot nākamajos trijos gados, lai novērstu prioritāro ievainojamību, un uzraudzības darbības, kas plānotas šo mērķu sasniegšanai. Turpmākajās sadaļās ir izklāstītas šīs prioritātes 2023.–2025. gadam.

2.2.1. 1. prioritāte. Noturības stiprināšana pret tūlītējiem makrofinansiāliem un ģeopolitiskiem šokiem

Liela nenoteiktība un lejupvērsti riski, kas saistīti ar pašreizējo makrofinansiālo un ģeopolitisko vidi, būtiski ietekmē Eiropas banku sektora perspektīvu. Uzraudzītajām iestādēm jābūt piesardzīgām, izstrādājot un plānojot savas uzņēmējdarbības stratēģijas, lai turpinātu cieši monitorēt ar strauji mainīgo finanšu vidi saistītos riskus un koncentrētos uz risku pārvaldību. Tas ietver stabilu un uzticamu kapitāla, likviditātes un finansējuma plānu izstrādi, kuros ņemta vērā pašreizējā nenoteiktā perspektīva, un gatavību elastīgi un laikus pielāgot tos mainīgajai riska videi.

Ņemot vērā minēto, ECB banku uzraudzības funkcijas galvenais mērķis nākamajiem mēnešiem ir nodrošināt, lai tās tiešā uzraudzībā esošās bankas stiprinātu savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiāliem un ģeopolitiskiem šokiem. 2023. gada ES mēroga stresa tests, ko koordinē Eiropas Banku iestāde (EBI), atbalstīs šos centienus un tiks izmantots nākamā SREP cikla rezultātos, palīdzot īstenot uzraudzības prioritātes 2023. gadā. Citas uzraudzības darbības, kas vairāk vērstas uz konkrētiem riskiem, aprakstītas nākamajā sadaļā. Tās ietver arī turpmākos pasākumus saistībā ar dažām pagājušā gada prioritātēm, kas tiek īstenotas regulārā uzraudzības darba ietvaros.

Prioritārs ievainojamības aspekts – nepilnības kredītriska pārvaldībā, tostarp riska darījumi ar jutīgiem sektoriem

Stratēģiskais mērķis: bankām efektīvi jānovērš strukturālie trūkumi savā kredītriska pārvaldības ciklā, sākot no aizdevumu iniciēšanas līdz risku mazināšanai un monitorēšanai, un laikus jānovērš jebkādas atkāpes no regulatīvajām prasībām un uzraudzības gaidām.

Bankām jāspēj ātri konstatēt un mazināt jebkādu risku veidošanos riska darījumos ar sektoriem, kuri ir jutīgāki pret pašreizējo makroekonomisko vidi, t.sk. sektoriem, kurus skāris karš Ukrainā un nekustamā īpašuma portfeļi.

Lai gan INK apjoms 2022. gada 1. pusgadā turpināja samazināties, kreditēšanas nosacījumus Eiropā sākuši ietekmēt stingrāki finansēšanas nosacījumi un arvien lielāks recesijas risks. Tas ietekmēs mājsaimniecības un uzņēmumus, lai gan dažādā apmērā, atkarībā no tādiem faktoriem kā parāda līmenis vai nelabvēlīgs jutīgums pret pašreizējo makrofinansiālo vidi. Precīzāk sakot, Ukrainas kara izraisītais enerģijas cenu šoks un piegādes ķēdes pārrāvumi parasti skar ekonomikas nozares, kas saistītas ar izejvielu ražošanu un pārstrādi, enerģijas piegādātājus un energoietilpīgas nozares, piemēram, lauksaimniecību un aviotransportu, sauszemes transportu un ūdens transportu. Augstas izejvielu cenas negatīvi ietekmē arī būvniecību, bet vairākās euro zonas valstīs gāzes piegādes pārtraukumi varētu papildus negatīvi ietekmēt galvenos gāzes patērētājus, piemēram, metālu, ķīmisko vielu, pārtikas un dzērienu ražotājus.

Pēc krasām cenu korekcijām pandēmijas sākumā šķiet, ka apstākļi komerciālā nekustamā īpašumu tirgos stabilizējas. Tomēr Eiropas biroju nozari joprojām nopietni apdraud augošās procentu likmes un būvniecības izmaksu kāpums, kas pastiprina pandēmijas izraisīto pāreju uz attālinātu darbu. Neraugoties uz ilgstošām cenu pārmērīga kāpuma pazīmēm euro zonā, mājokļu cenas 2022. gada 1. pusgadā pieauga, vēl vairāk palielinot īres cenu starpību. Tas, kā arī dzīves dārdzības palielināšanās, reālās darba samaksas kritums un procentu likmju kāpums rada bažas, īpaši bankām, kas darbojas valstīs, kurās lielam hipotēku kredītu īpatsvaram tiek piemērotas mainīgas procentu likmes.

Ņemot to vērā, kopš pandēmijas uzliesmojuma uzsāktās uzraudzības darbības, kuru mērķis ir novērst strukturālās nepilnības banku kredītriska pārvaldības ietvaros, arī kopumā joprojām ir būtiskas, risinot pašreizējo apstākļu izraisītās problēmas. Lai gan bankas pēdējos gados panākušas zināmu progresu, 2022. gada SREP apstiprināja, ka joprojām pastāv nepilnības uzraudzīto iestāžu riska kontroles jomā, jo īpaši saistībā ar aizdevumu iniciēšanu un monitorēšanu, grūtībās nonākušu kredītņēmēju klasifikāciju un uzkrājumu veidošanas praksi. Lai gan lielākā daļa banku ir izstrādājušas korektīvo pasākumu plānus, lai novērstu 2020. gada Dear CEO letter iniciatīvas^[1] laikā konstatētos trūkumus, dažas nepilnības joprojām nav novērstas, t.sk. nepilnības kredītnosacījumu pārskatīšanas, maz ticamu maksājumu (UTP) un uzkrājumu veidošanas prakses jomā. Uzraugi attiecīgi pastiprinās centienus panākt ECB banku uzraudzības funkcijas stratēģisko mērķi šajā jomā, un, lai gan lielākā daļa plānoto darbību ir pagājušā gada prioritārās darba programmas turpinājums, tiks veiktas korekcijas, lai aptvertu arī nozares, kuras visvairāk ietekmējušas kara sekas Ukrainā (piemēram, energoietilpīgās nozares) un makroekonomiskā vide.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Mērķpārbaudes^[2] par aizdevumu iniciēšanu un monitorēšanu, novērtējot atbilstību attiecīgajām EBI pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu nekustamā īpašuma portfeļiem.
• 9. SFPS mērķpārbaudes, kuru mērķis ir novērtēt atlasīto banku atbilstību uzraudzības gaidām, kas noteiktas 2020. gada Dear CEO letter (īpaši pievēršoties neatrisinātajiem jautājumiem), un izpētīt konkrētus modelēšanas aspektus (t.sk. pēcmodelēšanas korekcijas).
• Padziļinātas pārbaudes par kredītnosacījumu pārskatīšanas un UTP politiku, turpmāki pasākumi par neatrisinātajiem jautājumiem, kas identificēti kā daļa no Dear CEO letter iniciatīvas, ņemot vērā pašreizējo makrofinansiālo vidi.
• Klātienes pārbaužu kampaņas par 9. SFPS, galveno uzmanību pievēršot lielām komercsabiedrībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonu portfeļiem, un komerciālajam nekustamajam īpašumam/nodrošinājumam (turpinājums no 2022. gada).
• Mērķtiecīgas energoresursu un/vai izejvielu tirgotāju klātienes pārbaudes.
• Mērķtiecīgas kopīgas klātienes/iekšējo modeļu pārbaudes attiecībā uz dažiem būtiskiem portfeļiem atsevišķos jutīgos sektoros, lai novērtētu attiecīgo uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) modeļu, grāmatvedības modeļu un kredītriska pārvaldības ietvaru atbilstību.
• Iekšējo modeļu pārbaudes un kopējo uzraudzības komandu veiktie turpmākie pasākumi, lai novērtētu IRB modeļu pārmaiņas saistībā ar jaunām regulatīvajām prasībām^[3] un turpmākus pasākumus par iepriekšējo iekšējo modeļu mērķpārbaužu (TRIM) konstatējumiem.

Turpmākās darbības, kas veiktas regulārā uzraudzības darba ietvaros

Lai gan aizņemto līdzekļu aizdevumu emisiju apjoms pēdējos ceturkšņos sarucis, emitentiem un ieguldītājiem pielāgojoties makroekonomiskajai nenoteiktībai, saglabājas augsts uzraudzīto iestāžu nenokārtoto saistību apjoms un pamatā esošā ievainojamība, ņemot vērā darījuma partneru (augsts ienesīgums/zems kredītreitings un/vai augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars) un instrumentu (parasti aizdevumi ar mainīgu procentu likmi un atvieglotiem līguma nosacījumiem) raksturu. Šogad ECB banku uzraudzības funkcija pastiprinājusi centienus, lai uzlabotu banku atbilstību ECB norādījumos noteiktajām uzraudzības prasībām. Nākotnē uzraugi veiks turpmākus pasākumus saistībā ar banku reakciju uz šo pasākumu, lai novērstu atlikušos trūkumus saistībā ar attiecīgajām uzraudzības prasībām. ECB banku uzraudzības funkcija ir gatava noteikt papildu kapitāla prasības uzraudzītajām iestādēm, kuras nav panākušas pietiekamu progresu šo trūkumu novēršanā.

Lai gan 2022. gadā tika veikts būtisks uzraudzības darbs, lai novērstu ievainojamību, ko rada banku būtiskais jutīgums pret procentu likmju un ienesīguma likmju starpībām un to pakļautība darījuma partnera kredītriskam, ar to saistītie riski nav mazinājušies un iespēja novērot turpmākus augsta svārstīguma un pārcenošanas gadījumus finanšu tirgos nākamajos mēnešos joprojām ir augsta. Šādos apstākļos tiek sagaidīts, ka uzraudzītās iestādes turpinās rūpīgi monitorēt un piesardzīgi pārvaldīt pamatā esošos riskus, kas pašreizējā kontekstā joprojām ir ļoti atbilstoši un būtiski. Attiecīgi turpināsies uzraudzība – gaidāms, ka 2023. gadā kopējās uzraudzības komandas veiks mērķtiecīgus turpmākos pasākumus, pamatojoties uz šogad īstenoto mērķpārbaužu rezultātiem.

Prioritārs ievainojamības aspekts – finansējuma avotu diversifikācijas trūkums un nepilnības finansēšanas plānos

Stratēģiskais mērķis: bankām, kuras ziņo par lielu finansējuma avotu, īpaši mazāk stabilu, koncentrāciju, nepieciešams dažādot savu finansējuma struktūru, izstrādājot un īstenojot stabilus un ticamus daudzgadu finansēšanas plānus, ņemot vērā problēmas, ko rada mainīgie finansēšanas nosacījumi.

2022. gada 1. pusgadā uzraudzītās iestādes ziņoja par kopumā pietiekamiem likviditātes seguma rādītājiem (LSR) un neto stabila finansējuma rādītājiem (NSFR), kas nepārprotami liecina par noturību pret potenciālo likviditātes un finansējuma šoku īstenošanos. Tomēr finansējuma diversifikācijas trūkums padara dažas iestādes neaizsargātākas pret tirgus traucējumiem. Pandēmijas sākumā ieviestie ārkārtas monetārās politikas pasākumi īpaši lika dažām bankām palielināt centrālās bankas finansējuma apjomu (piemēram, izmantojot trešo ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopumu) un attiecīgi samazināt uz tirgus instrumentiem balstītā finansējuma daļu (piemēram, izmantojot īstermiņa obligācijas un nodrošinātās obligācijas). Sakarā ar gaidāmo atmaksu dzēšanas un pirmstermiņa dzēšanas datumā bankām būs jāturpina dažādot savi finansējuma avoti un daļa centrālās bankas finansējuma būs jāaizstāj ar dārgākām un, iespējams, īsāka termiņa alternatīvām, kas radīs spiedienu uz to prudenciālajiem rādītājiem un pelnītspēju, īpaši augošo ekonomisko risku un arvien stingrākas monetārās politikas apstākļos. Riski, kas izriet no banku lielās paļaušanās uz ITRMO III līdzekļiem un ar to saistītajām pārtraukšanas stratēģijām, prasa nepārtrauktu uzraudzības pārbaudi, kā dažas kopējās uzraudzības komandas uzsvēra šā gada SREP. Šajā kontekstā uzraudzītajām iestādēm vajadzības gadījumā būs jāizstrādā, jāizpilda un jāpielāgo stabils un uzticams likviditātes un finansējuma plāns, kas aptver pārtraukšanas stratēģijas un pārfinansēšanas risku un koncentrācijas finansējuma struktūrās mazināšanu.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• ITRMO III pārtraukšanas stratēģiju mērķpārbaude attiecībā uz atsevišķām bankām, kuras lielā mērā paļaujas uz šo finansējuma avotu un ir jutīgākas pret tirgus finansējuma izmaksu pieaugumu. Šo mērķpārbaudi papildinās banku likviditātes un finansējuma plānu plašāka analīze, kuras mērķis ir noteikt vāju praksi un mazāk aizsargātas iestādes, t.sk., ja nepieciešams, veicot mērķtiecīgas klātienes pārbaudes. Kopējām uzraudzības komandām jāīsteno turpmāki pasākumi saistībā ar šo pārbaužu konstatējumiem un jāseko pareizu korektīvo pasākumu plānu izstrādei un izpildei, t. sk. izmantojot mērķtiecīgas klātienes pārbaudes.

2.2.2. 2. prioritāte. Digitalizācijas problēmu risināšana un vadības struktūru vadības spēju stiprināšana

Uzraudzītajām iestādēm arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš strukturālo problēmu un risku mazināšanai, kas izriet no banku pakalpojumu digitalizācijas, lai nodrošinātu to uzņēmējdarbības modeļu noturību un ilgtspēju. Lai gan veiksmīgas digitālās transformācijas stratēģiju izstrādē un īstenošanā būtiska nozīme ir spēcīgai iekšējai pārvaldībai un vadības struktūru efektīvai stratēģiskai vadībai, bankām arī jānovērš ievainojamības un riski, ko rada lielāka operacionāla paļaušanās uz IT sistēmām, trešo personu pakalpojumiem un inovatīvām tehnoloģijām. Vienlaikus bankas darbojas paaugstināta svārstīguma un nenoteiktības apstākļos. Izlēmīgu pasākumu veikšana, lai nodrošinātu spēcīgu stratēģisko vadību, pareizu pārvaldību un pienācīgas risku datu apkopošanas un pārskatu sniegšanas spējas, var palīdzēt bankām uzlabot to uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju nākotnes problēmu kontekstā.

Prioritārs ievainojamības aspekts – digitālās transformācijas stratēģiju nepilnības

Stratēģiskais mērķis: bankām jāizstrādā un jāīsteno stabili digitālās transformācijas plāni, izmantojot atbilstošus pasākumus (piemēram, uzņēmējdarbības stratēģiju, riska pārvaldību utt.), lai stiprinātu savu uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju un mazinātu riskus, kas saistīti ar inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.

Uzraudzītās iestādes pastāvīgi izstrādā, īsteno un pielāgo stratēģijas, lai atbalstītu banku pakalpojumu un prakses digitalizāciju nolūkā risināt pastāvīgi mainīgās patērētāju vajadzības un vēlmes. Vienlaikus jaunu tehnoloģiju ieviešana var veicināt arī efektivitātes pieaugumu, kas palīdz uzlabot banku rentabilitāti. Lai gan uzraugāmās iestādes pēdējā laikā ziņojušas par labāku pelnītspēju augstāku procentu likmju gaidu ietekmē, konkurences pastiprināšanās ar digitālajiem līderiem banku sektorā un ar ārpus sektora esošajiem pilnībā digitālajiem uzņēmumiem (piemēram, finanšu tehnoloģiju (fintech) un lielo tehnoloģiju uzņēmumiem) var apdraudēt banku uzņēmējdarbības modeļus, ja tās laikus nespēj pielāgoties mainīgajai videi. Ņemot vērā iepriekš minēto un šā gada prioritārās iniciatīvas, kuru mērķis ir labāk izprast banku praksi un veikt tās salīdzinošo novērtēšanu, ECB banku uzraudzības funkcija turpinās centienus šajā jomā un veiks mērķtiecīgas klātienes pārbaudes un banku digitālās transformācijas stratēģiju un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanas konkrētu aspektu mērķtiecīgu pārskatīšanu. Kopējās uzraudzības komandas veiks arī šajos pasākumos identificēto iestāžu, kuras atpaliek no normas, pēcpārbaudi, lai papildinātu vispārējo stratēģiju un mudinātu bankas novērst konstatētos strukturālos trūkumus.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Tiek publicētas uzraudzības gaidas attiecībā uz digitālās transformācijas stratēģijām, kā arī 2022. gadā veiktās salīdzinošās novērtēšanas rezultāti.^[4]
• Mērķtiecīgas pārbaudes par a) banku digitālās transformācijas stratēģijām un b) inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, ko papildina kopējo uzraudzības komandu turpmāki pasākumi bankās, kurās tiek konstatēti būtiski trūkumi.
• Mērķtiecīgas klātienes pārbaudes digitālās transformācijas jomā, apvienojot šo stratēģiju IT un uzņēmējdarbības modeļa dimensijas.

Prioritārs ievainojamības aspekts – darbības noturības sistēmu nepilnības, proti, IT ārpakalpojumi un IT drošības riski/kiberriski

Stratēģiskais mērķis: bankām nepieciešami stabili ārpakalpojumu mehānismi, kā arī IT drošības un noturības pret kiberuzbrukumiem regulējums, lai proaktīvi novērstu visus neaptvertos riskus, kuri varētu izraisīt kritiski svarīgu darbību vai pakalpojumu būtiskus traucējumus, vienlaikus nodrošinot attiecīgo regulatīvo prasību un uzraudzības gaidu ievērošanu.

Digitālā transformācija, kas notiek banku nozarē, un pieaugošā paļaušanās uz tehnoloģijām un trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu banku pakalpojumus, palielinājusi finanšu sistēmas sarežģītību un savstarpējo savienojamību, radot lielākas banku darbības noturības problēmas visā pasaulē. Lai gan uzraudzītās iestādes pandēmijas laikā ir apliecinājušas spēcīgu noturību un paaugstināta riska apstākļos uzrādījušas ierobežotus operacionālos zaudējumus, karš Ukrainā rada jaunus sarežģījumus. Dažas konkrētas bažas, ko arī pauda vairākas kopējā uzraudzības komandas 2022. gada SREP kontekstā, saistītas ar paaugstinātiem riskiem, ko rada noteiktu darbību vai kritisku pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem valstīs, kuras nelabvēlīgi ietekmē sankciju režīmi (vai kuras saskaras ar augstākiem ģeopolitiskajiem riskiem), un kuri var būt vairāk pakļauti, piemēram, iespējamam atbildes kiberuzbrukumu pieaugumam, reaģējot uz Rietumu sankcijām pret Krieviju.

Turklāt liela paļaušanās uz trešajām personām kritiski svarīgu IT pakalpojumu sniegšanā un trūkumi IT ārpakalpojumu izmantošanas kārtībā joprojām rada būtisku ievainojamību, kas varētu izraisīt zaudējumu pieaugumu ārpakalpojumu nepieejamības vai sliktas kvalitātes dēļ. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzības funkcija turpinās pārskatīt banku ārpakalpojumu sniegšanas kārtību un kiberdrošības pasākumus, kā arī veiks mērķtiecīgas pārbaudes un klātienes pārbaudes, lai veiktu konstatēto trūkumu turpmākus uzraudzības kontroles pasākumus.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Ārpakalpojumu izmantošanas reģistru datu vākšana un horizontālā analīze, lai noteiktu nozīmīgu iestāžu un trešo pušu, kas sniedz pakalpojumus, savstarpējo savienojamību un noteiktu pakalpojumu sniedzēju potenciālo koncentrāciju.
• Ārpakalpojumu līgumu, kiberdrošības pasākumu un IT riska kontroles mērķtiecīga pārskatīšana.
• Ārpakalpojumu un kiberdrošības pārvaldības mērķtiecīgas klātienes pārbaudes.

Prioritārs ievainojamības aspekts – vadības struktūru darbības un vadības spēju trūkumi

Stratēģiskais mērķis: bankām efektīvi jānovērš būtiski trūkumi vadības struktūru darbībā, pārraudzībā un sastāvā, izstrādājot un ātri īstenojot stabilus korektīvo pasākumu plānus uzraudzības gaidu ietvaros.

Stabilai iekšējās pārvaldības kārtībai un efektīvai stratēģiskajai vadībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju gan krīzes laikā, gan normālos apstākļos, un sekmīgi pielāgotos jaunākajām tendencēm, piemēram, digitalizācijai un zaļajai pārejai. Kolektīvā piemērotība, t.sk. atbilstošas kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredze, kā arī banku vadības struktūru daudzveidība stiprina to riska pārraudzības lomu un ir būtiska to efektīvai darbībai.

Bankas panākušas progresu daudzveidības politikas pielāgošanā, t.sk. 2022. gada sākumā veiktās uzraudzības pēcpārbaudes rezultātā tajās bankās, kurām nebija ieviesta šāda politika vai nebija noteikti iekšēji mērķi dzimumu dažādībai augstākās vadības līmenī. Dažām jomām joprojām jāpievērš uzmanība, piemēram, atbilstībai iekšējiem vai valsts dzimumu pārstāvības mērķiem vadības struktūrās vai nepietiekamai prasmju daudzveidībai valdēs, tostarp, bet ne tikai, zinātībai IT/kiberriska jomā. Turklāt joprojām vērojamas nepilnības pēctecības plānošanas procesā un valdes spējā nodrošināt pārraudzības un problēmu pārvaldības funkcijas, t.sk. attiecīgajās komitejās. Tas var būt saistīts arī ar dažu iestāžu vadības struktūru ilgstošajiem trūkumiem formālās neatkarības jomā.

ECB banku uzraudzības funkcija joprojām centīsies panākt progresu šajās jomās, veicot mērķpārbaudes, klātienes pārbaudes un mērķtiecīgu uz risku balstītu atbilstības un piemērotības (FAP) novērtēšanu un pārvērtēšanu. Turklāt uzraugi arī aktualizēs un publicēs uzraudzības gaidas par pārvaldību un risku vadību.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Banku vadības struktūru efektivitātes mērķtiecīga pārbaude un mērķtiecīgas klātienes pārbaudes.
• Aktualizētas un ārējas publikācijas par uzraudzības gaidām attiecībā uz banku pārvaldības kārtību un risku vadību.^[5]

Prioritārs ievainojamības aspekts – riska datu apkopošanas un pārskatu sniegšanas trūkumi

Stratēģiskais mērķis: bankām efektīvi jānovērš ilgstoši trūkumi un jāievieš atbilstoša un efektīva risku datu apkopošanas un pārskatu sniegšanas sistēma, lai atbalstītu vadības struktūru efektīvu vadību un reaģētu uz uzraudzības iestāžu gaidām, t.sk. krīzes laikā.

Piekļuve savlaicīgiem un precīziem datiem un ziņojumiem ir priekšnoteikums efektīvai stratēģiskai vadībai, efektīvai risku vadībai un pārdomātai lēmumu pieņemšanai gan normālos, gan spriedzes apstākļos. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzība pievērsusi lielu uzmanību uzraudzīto iestāžu datu kvalitātei, risku datu apkopošanas spējām un risku pārskatu sniegšanas praksei. Ikgadējās SREP pārbaudēs atkārtoti konstatēti būtiski trūkumi šajās jomās, jo bankas uzrādījušas lēnu un nepietiekamu progresu neatbilstību novēršanā attiecībā uz uzraudzības prasībām un atbilstību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktajiem principiem attiecībā uz efektīvu riska datu apkopošanu un risku pārskatu sniegšanu. Ievainojamība galvenokārt saistīta ar vadības struktūru vāju pārraudzību, sadrumstalotu un nesaskaņotu IT vidi, datu apkopošanas zemo kapacitāti grupas līmenī un banku sanācijas plānu ierobežoto darbības jomu un mērķiem.

ECB banku uzraudzības funkcija attiecīgi pastiprinās centienus, lai nodrošinātu, ka uzraudzītās iestādes panāk būtisku progresu konstatēto strukturālo trūkumu novēršanā.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Uzraudzības gaidu precizēšana un paziņošana bankām saistībā ar riska datu apkopošanas un riska pārskatu sniegšanas principu īstenošanu.
• Mērķtiecīga iesaiste un horizontālā analīze visās kopējās uzraudzības komandās un/vai klātienes pārbaudes bankās, kurām ir ilgstoši trūkumi.
• Klātienes pārbaužu kampaņa par riska datu apkopošanu un pārskatu sniegšanu (turpinājums no 2022. gada).

2.2.3. 3. prioritāte. Pastiprināti centieni cīņā pret klimata pārmaiņām

Bankām steidzami jārisina problēmas un jāizmanto klimata pārejas un pielāgošanās sniegtās iespējas. Klimata pārmaiņas vairs nevar uzskatīt tikai par ilgtermiņa vai jaunu risku, jo to ietekme jau ir redzama un gaidāms, ka turpmākajos gados tā būtiski pieaugs.^[6]

Prioritārs ievainojamības aspekts – būtiska pakļautība fizisko un pārejas risku noteicošajiem faktoriem

Stratēģiskais mērķis: bankām savā uzņēmējdarbības stratēģijā un pārvaldības un risku vadības regulējumā atbilstoši jāiekļauj klimata pārmaiņu un vides riski, lai mazinātu šādus riskus un atklātu par tiem informāciju, saskaņojot praksi ar pašreizējām regulatīvajām prasībām un uzraudzības gaidām.

Riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, pieaug un jau īstenojas. Ekstremālu laikapstākļu saasināšanās, kas ietekmēja Eiropu,^[7] norādīja uz pieaugošu fizisko risku zaudējumu iespējamību un smagumu. Vienlaikus Krievijas un Ukrainas kara izraisītie energoresursu tirgus traucējumi vēl vairāk uzsvēruši, ka Eiropai jāsaglabā impulss pārejā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Šajā kontekstā 2022. gada maijā^[8] publiskotā REPowerEU plāna mērķis ir jau īstermiņā samazināt Eiropas atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt pāreju enerģētikas jomā.

ECB 2022. gada klimata pārmaiņu risku stresa testa^[9] un tematiskās pārbaudes rezultāti^[10] liecina, ka bankas panāk progresu, integrējot klimata pārmaiņu un vides riskus savā uzņēmējdarbībā, risku vadības sistēmās un informācijas atklāšanas praksē. Tomēr banku ienākumu veidošanas spēja lielā mērā atkarīga no nozarēm ar lielāku emisiju līmeni, un joprojām pastāv būtiskas nepilnības to saskaņošanā ar ECB uzraudzības gaidām^[11]. Šīs nepilnības cita starpā saistītas ar to, ka nav veikts pamatīgs būtiskuma novērtējums par banku pakļautību klimata pārmaiņu un vides riskiem, nav izstrādāta atbilstoša datu pārvaldības un risku kvantitatīvās noteikšanas pieeja, darbības rādītāji un riska apetītes rādītāji, ierobežojumi un robežvērtības, kā arī stabils klimata risku stresa testēšanas regulējums. Ņemot to vērā, uzraudzības iestādes sekos līdzi šo pasākumu laikā konstatētajiem trūkumiem, monitorēs progresu un vajadzības gadījumā veiks piespiedu izpildes pasākumus. Šajā nolūkā uzraudzības iestādes noteikušas katrai iestādei specifiskus termiņus trūkumu novēršanai, lai līdz 2024. gada beigām panāktu pilnīgu atbilstību gaidām.

Turklāt uzraugi veiks mērķtiecīgas padziļinātas pārbaudes un klātienes pārbaudes, novērtēs banku atbilstību jaunajām īstenošanas tehnisko standartu (ĪTS) pārskatu sniegšanas un 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībām un uzraudzības gaidām, kā arī sagatavosies banku pārejas plānošanas spēju pārbaudei.

Galvenās darbības, kas ietilpst uzraudzības prioritāšu darba programmā

• Mērķtiecīgas padziļinātas pārbaudes, lai novērstu 2022. gada klimata pārmaiņu riska stresa testa un tematiskās pārbaudes kontekstā konstatētos trūkumus.
• Pārbaude par banku atbilstību jaunajām ĪTS pārskatu sniegšanas un 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz klimata pārmaiņu risku, un banku prakses salīdzinošā novērtēšana attiecībā uz uzraudzības gaidām.
• Padziļinātas pārbaudes par reputācijas un tiesvedības risku saistībā ar klimata pārmaiņu un vides stratēģijām un riska profiliem atsevišķām bankām.
• Sagatavošanās darbs, lai pārskatītu banku pārejas plānošanas spējas un gatavību ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītām pilnvarām, kas paredzētas sestajā Kapitāla prasību direktīvā (CRD VI).
• Mērķtiecīgas klātienes pārbaudes par klimata pārmaiņu aspektiem – vai nu atsevišķi, vai individuālu risku (piemēram, kredītriska, pārvaldības, uzņēmējdarbības modeļa riska) pārbaužu ietvaros.