Ievadruna preses konferencē par ECB 2015. gada pārskatu par uzraudzības darbībām

Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Danièle Nouy) un Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger),
Frankfurtē pie Mainas, 2016. gada 23. martā

Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Esiet sveicināti mūsu preses konferencē par ECB 2015. gada pārskatu par uzraudzības darbībām! Pēc Eiropas Parlamenta iepazīstināšanas ar pārskatu vakar Briselē es vēlētos izmantot šo iespēju un paraudzīties tālāk par gada pārskatu un tālāk par 2015. gadu.

Šā gada sākumā, pieaugot svārstīgumam un banku akciju cenām krītoties, banku sektors nonāca uzmanības centrā. Šajos apstākļos tas, ka Eiropas bankas dažu pēdējo gadu laikā kļuvušas daudz noturīgākas, ievērojami paaugstinot kapitāla rādītājus, vieš drošību. Piemēram, CET1 rādītājs kopš 2012. gada pieaudzis no 9% līdz 13%.

Tomēr nesenais svārstīguma periods atklāja ieguldītāju nedrošību – ne tieši attiecībā uz banku noturību, bet lielākā mērā attiecībā uz banku pelnītspēju. Ilgstoši zemu procentu likmju, lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes, jaunajās tirgus ekonomikas valstīs vērojamo grūtību un krasa naftas cenu krituma apstākļos daudzi ieguldītāji ir nobažījušies par banku spēju pielāgot savu uzņēmējdarbības modeli un saglabāt pelnītspēju.

Arī mēs uzskatām uzņēmējdarbības modeļa pielāgošanu par Eiropas banku sektora lielāko izaicinājumu. Pie izaicinājumiem pieder arī kredītrisks un paaugstināts ienākumus nenesošo kredītu līmenis, peļņas meklējumu tendences virziena maiņa, ētikas un pārvaldības risks, valsts risks, ģeopolitiskais risks, pieaugošā jauno tirgus ekonomikas valstu ievainojamība, kā arī IT un kibernoziegumu risks.

Pamatojoties uz šiem riskiem, mēs esam noteikuši piecas prioritātes, kas virzīs mūsu uzraudzības darbu 2016. gadā:

• Pirmkārt, mēs pievērsīsimies banku uzņēmējdarbības modeļiem un pelnītspējai.
• Otrkārt, mūsu uzmanības lokā būs kredītrisks, īpaši saistībā ar ienākumus nenesošajiem kredītiem. Šajā sakarā mēs pagājušajā gadā izveidojām speciālu darba grupu, kam uzticēts veicināt ienākumus nenesošo kredītu īpatsvara samazināšanu.
• Treškārt, mēs pievērsīsim uzmanību kapitāla pietiekamībai – piemēram, attiecībā uz kapitālu iekšējai rekapitalizācijai.
• Ceturtkārt, mūsu darbība būs vērsta uz riska vadību un pārvaldību. Ņemot vērā pašreizējos ļoti zemu procentu likmju apstākļus un lielo likviditātes pārpalikumu, arvien svarīgāk ir nodrošināt, lai bankas atbilstoši vadītu riskus.
• Un, piektkārt, mēs pievērsīsim uzmanību likviditātei.

Esmu pārliecināta, ka bankas sacītajam pievienotu vēl vienu izaicinājumu, t.i., nepieciešamību pienācīgi reaģēt uz daudzajām regulatīvā ietvara pārmaiņām. Jā, ir bijušas daudzas pārmaiņas un, jā, ir jāpieliek pūles, lai tām pielāgotos. Mēs to saprotam un mēs cenšamies nodrošināt regulatīvu noteiktību, lai dotu bankām iespēju veikt pienācīgu plānošanu un atbilstoši novērst riskus.

Tomēr nedrīkstam aizmirst mūsu sākuma punktu – sadrumstaloto Eiropas banku sektoru un pasaules finanšu krīzi. Šādos apstākļos regulatīvā reforma bija nepieciešama – tas, ko esam darījuši, bija jādara.

Jaunās kapitāla un likviditātes prasības vairojušas atsevišķu banku un visas banku sistēmas noturību. Sistēmiski mēs atrodamies daudz spēcīgākā pozīcijā, nekā bijām pirms pēdējās krīzes. Neatkarīgi no tā, no kuras puses nāks jauna vētra, bankas būs noturīgākas. Un, ja tomēr kāda banka piedzīvos bankrotu, jaunie iekšējās rekapitalizācijas noteikumi aizsargās nodokļu maksātājus. Tas savukārt no jauna radīs pienācīgus stimulus ieguldītājiem. Dažu kapitāla instrumentu peļņas likmju starpību pieaugums liecina, ka tirgi pielāgojas jaunajiem noteikumiem.

Turklāt 2016. gadā tiks pabeigta Bāzeles III ietvara – regulatīvās reformas centrālā elementa – izveide. Turpmāks būtisks kapitāla prasību palielinājums vairs nesekos, un mēs neapspriežam Bāzeli IV. Regulatīvā reforma tuvojas noslēgumam. Tā nodrošinājusi virzību uz stabilāku banku sistēmu. Nav šaubu, tas ir bijis garš ceļš, un tas nav bijis viegls. Krīze devusi triecienu uzticībai un būs vajadzīgs laiks un pūles, lai to pilnībā atjaunotu, – to skaidri parādīja arī nesen vērojamais svārstīguma uzliesmojums.

Mēs kā uzraugi kopā ar regulatoriem strādājam pie tā, lai atjaunotu uzticību banku sistēmai. Bet arī pašām bankām jāgādā par to, lai to uzņēmējdarbības modeļi būtu ilgtspējīgi. Pašām bankām piesardzīgi jāpārvalda riski. Apzināties to un attiecīgi rīkoties – tas ir vēl viens nepieciešams solis ceļā uz mērķi radīt stabilu banku sistēmu, kas kalpo reālajai tautsaimniecībai.

Paldies par uzmanību!

Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Arī es sveicu jūs mūsu preses konferencē. Daniela Nuī tikko runāja par regulatīvajām reformām kā pārmaiņu avotu banku sistēmā. Taču ir notikusi vēl viena reforma, kas izraisījusi būtiskas pārmaiņas. Es, protams, runāju par Eiropas banku uzraudzību.

Eiropas līmeņa pieejas nodrošināšana banku uzraudzībā bija tikpat nepieciešama kā regulatīvā reforma un tāpat kā regulatīvā reforma tā palīdzēs atjaunot uzticību banku sistēmai. Kādas ir Eiropas banku uzraudzības patiesās priekšrocības?

Pirmkārt, Eiropas banku uzraudzība neapstājas pie nacionālajām robežām, bet nodrošina Eiropas perspektīvu. Tāpēc tā ļauj nostādīt blakus un salīdzinājumā novērtēt dažādu valstu bankas, lai laikus konstatētu problēmas.

Otrkārt, Eiropas banku uzraudzība apvieno 19 nacionālo uzraudzības iestāžu un ECB pieredzi un profesionālās zināšanas. Tāpēc tai pieejams milzīgs analītisko spēju apkopojums.

Treškārt, Eiropas banku uzraudzība var nodrošināt rīcību tieši tad, kad tā ir nepieciešama. Visbeidzot, Eiropas banku uzraudzība nodrošina, ka bankas visā euro zonā tiek uzraudzītas atbilstoši vienādiem augstiem standartiem – nacionālo tiesību aktu ietvaros.

2015. gadā mēs veicām būtiskus pasākumus šajā virzienā, piemēram, attiecībā uz svarīgāko banku uzraudzības instrumentu – uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (saīsinājumā – UPNP). Kapitāla prasības, kam pamatā uz riskiem balstīta un uz nākotni orientēta analīze un kas sakņojas UPNP, ir vitāli svarīgas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

2015. gadā UPNP pirmo reizi veica, izmantojot saskaņotu metodoloģiju. Bankas visā euro zonā tika vērtētas pēc kopējiem kritērijiem. Tāpēc tagad mēs redzam spēcīgāku korelāciju starp iestāžu riska profilu un atbilstošajām uzraudzības kapitāla prasībām.

2016. gadā mēs turpināsim pilnveidot UPNP. Šajā kontekstā mēs lūdzām skaidrojumu par UPNP juridiskajiem pamatiem un saņēmām komentēšanai Eiropas Komisijas iekšējo diskusiju dokumentu. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas mērķi radīt regulatīvu noteiktību, jo tas ir ļoti svarīgi gan bankām, gan tirgiem.

2016. gadā UPNP papildinās divi stresa testi: Eiropas Banku iestādes veiktais ES mēroga stresa tests un ECB veiktais euro zonas mēroga stresa tests. Tādējādi VUM varēs novērtēt visas euro zonas nozīmīgās iestādes nākotnes perspektīvā.

Uz abiem stresa testiem attieksies EBI metodoloģijas nosacījumi. Ieskats, ko sniegs EBI un ECB stresa testi, tiks izmantots 2016. gada UPNP, tāpēc tos nevar uzskatīt par eksāmenu, kuru var nokārtot vai nenokārtot. Turklāt arī jebkuras datu kvalitātes un kvalitātes kontroles problēmas, kas atklāsies to laikā, tiks ņemtas vērā, veicot attiecīgo iestāžu UPNP 2016. gadā.

Eiropas regulējums ietver lielu skaitu noteikumu, kas sniedz uzraudzības iestādēm zināmu brīvību, lemjot par to konkrētu ieviešanu. Kad mēs 2015. gadā nolēmām, ka šīs izvēles iespējas un rīcības brīvība visā euro zonā jāīsteno saskaņoti, mēs spērām vēl vienu soli ceļā uz saskaņotu banku uzraudzību. Attiecīgā regula un norādījumi stāsies spēkā 2016. gada oktobrī.

Apkopojot var teikt – Eiropas banku uzraudzības pirmajā pilnajā darbības gadā mēs esam daudz sasnieguši ceļā uz banku uzraudzības saskaņošanu visā euro zonā. Bet priekšā vēl ir daudz darāmā.

Piemēram, mēs gatavojamies veikt banku iekšējo modeļu mērķpārbaudi jeb saīsinājumā – IMMP. Šīs pārbaudes pamatā ir tas, ka daudzas nozīmīgās iestādes regulatīvo kapitāla prasību noteikšanai izmanto iekšējos modeļus. Mūsu pārbaudes mērķis ir mazināt ar modeļu palīdzību noteikto kapitāla prasību mainīgumu, kam pamatā nav riski.

Cienījamās dāmas un godātie kungi, savās uzrunās mēs līdz šim koncentrējām uzmanību uz nozīmīgajām iestādēm – tām bankām, kuras ir tiešā ECB uzraudzībā. Taču nedrīkstam aizmirst par aptuveni 3 200 mazāk nozīmīgo iestāžu jeb MNI. Daudzās valstīs šīm mazajām un vidējām bankām ir ārkārtīgi liela nozīme reģionālajā un nacionālajā tautsaimniecībā. Un kā grupa tās var būt svarīgas arī valsts finanšu stabilitātei.

Šīs bankas tiešā veidā uzrauga valstu kompetentās iestādes, un mūsu mērķis nav to mainīt un uzņemties to tiešu uzraudzību. Taču VUM veic visas sistēmas darbības pārraudzību. Kopā ar nacionālajām uzraudzības iestādēm mēs izstrādājam vienotus uzraudzības standartus, kuros ņemti vērā reģionālie aspekti, kā arī atsevišķu iestāžu lielums, uzņēmējdarbības veids un riska profils.

Tā ar nacionālajām uzraudzības iestādēm esam saskaņojuši, piemēram, vienoto standartu par MNI uzraudzības plānošanu. Šis standarts ļauj nacionālajām uzraudzības iestādēm noteikt uzraudzības prioritātes attiecībā uz "savām" MNI atbilstoši vienotai metodoloģijai. Tādā pašā veidā mēs nesen saskaņojām vienoto uzraudzības standartu par MNI sanācijas plānošanu.

Un mēs domājam arī par institucionālās aizsardzības sistēmām, kas ir īpaši svarīgas mazāk nozīmīgajām iestādēm. Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem bankām var piešķirt zināmas privilēģijas, ja tās ir kādas aizsardzības sistēmas dalībnieces. Ņemot vērā mūsu mērķi veicināt saskaņošanu, būtu jāpanāk šo privilēģiju piešķiršana atbilstoši vienotiem kritērijiem. Mēs jau esam definējuši atbilstošus kritērijus un pašlaik organizējam publisku apspriešanu, kas ilgs līdz aprīļa vidum.

Īsumā – regulatīvajai reformai tuvojoties noslēgumam, mēs joprojām pilnveidojam uzraudzības metodes un procesus. Gala rezultātā mēs būsim izveidojuši spēcīgu uzraudzības ietvaru, kas veicinās banku sistēmas drošumu un stabilitāti, pilnībā ņemot vērā un apzinoties pienākumu nodrošināt iekšējā tirgus vienotību un integritāti.

Paldies par uzmanību!