Menu

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

2020. gadu raksturoja koronavīrusa (Covid-19) pandēmija un tai sekojošā straujā ekonomiskās darbības sašaurināšanās. ECB, Eiropas banku uzraudzība un valstu valdības apkopoja spēkus vienotā darbā, lai nodrošinātu koordinētu atbildes reakciju uz krīzi, īstenojot iepriekš nepieredzēta mēroga atbalsta pasākumus, kas ļāva pasargāt cilvēkus, uzņēmumus un visu ekonomiku no sabrukuma šajā sarežģītajā laikā.

Pašreizējā krīze ir pierādījusi vienotā Eiropas noteikumu kopuma un vienotas banku savienības uzraudzības iestādes sniegtās priekšrocības. Piemērojot augstākus vienotās uzraudzības standartus visā banku sistēmā, ECB banku uzraudzības jomā ir panākusi, ka bankas ir labāk sagatavotas pārvarēt tādus smagus satricinājumus kā šis. Šajā ziņā esmu gandarīta arī par Horvātijas un Bulgārijas uzņemšanu banku savienībā pagājušajā gadā. Ar nepacietību gaidu, kad tās sajutīs visas priekšrocības, ko finanšu stabilitātei, noturībai un ekonomikas izaugsmei sniedz harmonizēti noteikumi un, visbeidzot, vienota valūta.

Eiropas bankas sagaidīja šo krīzi ar stabilām kapitāla un likviditātes rezervēm un spēcīgu operacionālo kapacitāti. Un līdz šim tās ir nodemonstrējušas lielisku noturību. Tās ir spējušas pārvarēt zaudējumus, saglabāt kopumā stabilu kredītu piedāvājumu un tādējādi novērt uzņēmumu un mājsaimniecību saistību neizpildes krasu pieaugumu.

Tomēr līdz ar atbalsta pasākumu beigām dažādās Eiropas valstīs, visticamāk, radīsies papildu ievainojamība, parāda līmeņa pieaugumam tautsaimniecībā kļūstot aizvien acīmredzamākam. Rezultātā bankas tiks vairāk pakļautas kredītriskam, kas kopā ar potenciālām tirgus korekcijām var vājināt to kapitāla pozīcijas.

Tajā pašā laikā šī krīze vēl vairāk pastiprinās strukturālās problēmas, kas pēdējos gados ir kavējušas Eiropas banku sektora efektivitāti. Eiropas banku peļņa ilgu laiku bija mērena un, visticamāk, tā tas būs arī 2021. gadā, arvien pieaugot kredītu zaudējumiem. Ņemot vērā arī pašreizējo pārlieku lielo kapacitāti banku sektorā, bankām arī turpmāk nāksies stiprināt savu pārvaldību, uzlabot izmaksu efektivitāti un diversificēt savus ieņēmumu avotus, lai labāk atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Visbeidzot, mums ir jāturpina domāt par nākotni. 2020. gadā mēs publicējām ECB norādījumus par klimata pārmaiņu un vides riskiem, tādējādi nonākot pasaules mēroga klimata pārmaiņu riska risināšanas frontes pirmajās līnijās. Turklāt šī pandēmija būtiski paātrinājusi virzību uz digitalizāciju. Šajā ziņā kiberrisku un IT risku savlaicīgai identificēšanai būs jākļūst par prioritāti.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka mums nepieciešams pilnībā pabeigt banku savienības izveidi. Vienotas Eiropas pieejas stiprināšana visās iespējamajās jomās pierādīja savu efektivitāti, risinot 2020. gada izaicinājumus, un tam būs būtiska nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu atveseļošanos tuvākajos gados.


Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria)

2020. gads bija savā ziņā unikāls gads. Kādas ir galvenās atziņas, ko Jūs guvāt no tā?

Tas bija ārkārtējs un ļoti sarežģīts gads. Mēs ne tikai saskārāmies ar pandēmijas izraisīto bezprecedenta ekonomisko satricinājumu, bet arī – tāpat kā ikviens cits Eiropā – pēkšņi nonācām izolācijā savās mājās un varējām sazināties ar kolēģiem tikai virtuāli. Daudziem mums kāds radinieks, draugs vai kolēģis inficējās ar koronavīrusu (Covid-19). Un ar skumjām jāsaka, ka arī esam zaudējuši kolēģus šajā pandēmijā.

Taču par spīti grūtībām mēs visi stājāmies pretī izaicinājumam. Mēs strādājām kopā un nodrošinājām ātru Eiropas atbildi uz pieaugošo krīzi. Savus pirmos lēmumus mēs paziņojām 2020. gada 12. martā, tikai trīs dienas pēc pirmo valsts mēroga ierobežojošo pasākumu ieviešanas Eiropā.

Mani patīkami pārsteidza kopējā mērķa sajūta, kas iedvesmoja mūsu darbu. To varēja just visos līmeņos: Uzraudzības valdē, ikvienā nodaļā atsevišķi un visās nodaļās kopā, sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm, kopējās uzraudzības komandās (KUK) un plašākā mērogā. Šis izaicinājumiem pilnais gads atgādināja mums to, cik svarīga ir mūsu loma un kā, to pildot, mēs kopā strādājam visas sabiedrības labā – lai nosargātu finanšu stabilitāti paaugstinātas neskaidrības un būtiska satraukuma laikos.

Kāds tieši ir Eiropas banku uzraudzības pienesums pasaules reakcijā uz pandēmiju?

Mūsu primārais mērķis bija nodrošināt, lai bankas varētu turpināt sniegt finanšu atbalstu aktīvām mājsaimniecībām, mazajiem uzņēmumiem un juridiskajam personām, lai izvairītos no kredītresursu trūkuma iznīcinošās sekundārās ietekmes. Līdz ar to mums nācās diezgan steidzami mainīt savas uzraudzības prioritātes: mēs piedāvājām bankām pagaidu kapitāla un operacionālus atvieglojumus, lai tās varētu nedaudz ievilkt elpu, un turpināt mājsaimniecību, mazo uzņēmumu un juridisko personu kreditēšanu, kā arī absorbēt zaudējumus, ko radīja viena no straujākajām lejupslīdēm vēsturē.

Šie atvieglojumu pasākumi tika uztverti kā vēlme atvieglot nosacījumus. Vai Jūs piekrītat šim viedoklim?

Atvieglojumu pasākumi nekādā veidā nav pretrunā mūsu uzdevumam nodrošināt stingru, augstas kvalitātes banku uzraudzību. Pēc 2008.–2009. gada krīzes, mēs daudz strādājām pie tā, lai nodrošinātu banku spēju nostiprināt kapitāla un likviditātes rezerves labos laikos, lai pēc tam tās varētu izmantot grūtos laikos. Līdz ar Covid-19 krīzi šie grūtie laiki ir pienākuši. Tāpēc mūsu darbības bija atbilstošas pēc lielās finanšu krīzes ieviesto finanšu reformu nosacījumiem un principiem.

Turklāt mēs pastāvīgi saglabājām mūsu augsto uzraudzības intensitāti, pieprasot bankām pienācīgi noteikt un pārvaldīt riskus un nepārtraukti pārbaudot to novērtējumus, lai nodrošinātu pandēmijas izraisītajai paaugstinātajai nenoteiktībai atbilstošu piesardzības līmeni.

Un ko Jūs varat teikt par pragmatisko SREP?

Kā uzraugiem mums jārīkojas ātri. Mums jāpielāgojas situācijai un jākoriģē savas darbības tā, lai tās būtu efektīvākas. Turpinot ievērot Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes, mēs nolēmām koncentrēt 2020. gada Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP) uz to, kā bankas pārvar no krīzes izrietošos izaicinājumus un riskus, kas apdraud kapitālu un likviditāti. Tajā pašā laikā mēs saglabājām stabilas 2. pīlāra prasības (P2R) un 2. pīlāra norādījumus (P2G) un nolēmām neaktualizēt SREP vērtējumus, ja vien attiecīgās pārmaiņas nebija balstītas uz ārkārtas apstākļiem, kas ietekmē konkrēto banku. Mēs galvenokārt informējām bankas par savām uzraudzības bažām, sniedzot tām kvalitatīvus ieteikumus, un piemērojām mērķtiecīgu pieeju, ievācot informāciju iekšējā kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu vajadzībām. Ja mēs būtu veikuši SREP tāpat kā iepriekšējos gados, izmantojot pagātnes informāciju, kas vairs nebūtu aktuāla, mēs nebūtu varējuši izpildīt savu uzraudzības mērķi Covid-19 izraisītajos ārkārtas apstākļos.

Kā Covid-19 krīze ietekmēja Eiropas bankas?

Sākoties pandēmijas izraisītajai krīzei, bankas bija daudz labākā formā nekā iepriekšējās krīzes sākumā. Krīzei pastiprinoties, dažas bankas nespēja tikt galā ar ļoti lielo kredīta pieteikumu skaitu, jo īpaši pēc tam, kad tika ieviestas valsts atbalsta programmas, kas ietvēra valsts garantijas aizdevumiem un atmaksas moratorijus. Taču šīm bankām izdevās ātri pielāgoties un tās palīdzēja nodrošināt netraucētu kredītu plūsmu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. 2020. gadā uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas apjomi turpināja pieaugt, lai gan 3. ceturksnī bija vērojama palēnināšanās. Un, salīdzinot ar norisēm lielās finanšu krīzes laikā, bankas ziņoja par daudz mērenāku kredītu standartu paaugstināšanu pēc pirmā pandēmijas viļņa.

2020. gada otrajā ceturksnī mēs analizējām mūsu banku sektora iespējamos ievainojamības aspektus dažādu scenāriju gadījumā. Mēs konstatējām, ka centrālajā scenārijā, kas ietver ļoti strauju recesiju, euro zonas IKP 2020. gadā krītoties par 8.7%, un tai sekojošu diezgan stabilu atveseļošanos 2021.–2022. gadā, banku sektors būtu spējīgs pārvarēt satricinājuma ietekmi uz tā aktīvu kvalitāti un kapitālu.

Kāds risks bankām kļuva par nopietnāko problēmu pandēmijas laikā?

Covid-19 krīze paaugstināja ienākumus nenesošo kredītu (INK) turpmākas veidošanās risku, pasliktinoties aktīvu kvalitātei banku bilancēs. Augstais kopējais INK līmenis euro zonā jau 2020. gada sākumā, tātad pirms Covid-19 krīzes, bija atzīts par jautājumu, kas uzraudzības iestādēm rada nopietnas bažas, un pašlaik pastāv papildu smaga "kraujas efekta" risks, beidzoties valsts atbalsta pasākumiem.

Kā ECB banku uzraudzība plāno novērst šo risku?

Krīzes sākumā mēs devām bankām signālu, ka būsim elastīgi vairākās jomās, īstenojot ECB pamatnostādnes par INK, lai palīdzētu tām pārvarēt ekonomiskās lejupslīdes ietekmi. Mēs arī piešķīrām bankām ar augstu INK līmeni vairāk laika, proti, līdz 2021. martam, to INK samazināšanas stratēģiju iesniegšanai.

Vienlaikus mēs centāmies gūt skaidrību par banku aktīvu kvalitāti un pārliecināties par to, ka tās proaktīvi risina jaunu INK veidošanās problēmu. Bankās jābūt ieviestām stingrām kredītu kvalitātes pasliktināšanās monitorēšanas un pārvaldības stratēģijām, lai tās spētu jau sākumposmā identificēt riskus un aktīvi pārvaldīt riska darījumus ar grūtībās nonākušiem klientiem. Mēs turpināsim cieši sekot līdzi tam, cik efektīvi bankas īsteno šādas stratēģijas šīs krīzes laikā, un mēs turpināsim savstarpēju dialogu ar bankām, lai rastu veidus kā ātri risināt banku aktīvu vērtības samazināšanās jautājumu.

Kādi citi banku darbību apdraudoši riski radās krīzes laikā?

Eiropas banku sektors cieta no strukturālās efektivitātes trūkuma, jau sākoties krīzei. Eiropas banku uzraudzība jau bija identificējusi zemu rentabilitāti, zemu izmaksu efektivitāti un bažas par banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju kā galvenās risināmās prioritātes. Krīze vēl vairāk pastiprināja šīs vājās puses, kā arī steidzamu nepieciešamību tās risināt.

Pagājušajā gadā Jūs teicāt, ka viens no zemas rentabilitātes risināšanas veidiem ir apvienošanās. Vai šajā jomā ir panākts kāds progress?

Jā. Uzskatu, ka ECB un bankas ir spērušas soļus pareizajā virzienā.

2020. gadā mēs uzsākām norādījumu par uzraudzības pieeju konsolidācijai banku sektorā sabiedrisko apspriešanu. Norādījumu galīgā versija, kas tika publicēta 2021. gada sākumā, skaidro mūsu pieeju un apliecina mūsu pozitīvo attieksmi pret labi pārdomātu un labi īstenotu uzņēmējdarbības apvienošanu.

Mēs novērojam arī labvēlīgu tendenci konsolidācijā iesaistītajās bankās. Intesa Sanpaolo un UBI Banca, CaixaBank un Bankia, un Unicaja Banco un Liberbank – visas šīs bankas bijušas proaktīvas šajā ziņā, sekmējot pārrunu uzsākšanu arī citu banku valdēs. Labi izplānota uzņēmējdarbības apvienošana var ne tikai palīdzēt bankām kļūt efektīvākām izmaksu ziņā, vairāk investēt digitālajā pārveidē un, visbeidzot, celt savu rentabilitāti, tā var arī palīdzēt novērst jaudas pārpalikumu banku sistēmā, kas bija izveidojusies periodā līdz lielajai finanšu krīzei.

Kā ECB banku uzraudzība risina klimata pārmaiņu riskus?

Banku pieejai, apsverot klimata pārmaiņu un vides riskus, jābūt stratēģiskai, uz nākotni vērstai un visaptverošai. Eiropas uzraugi pievērsīs uzmanību tam, vai banku darbība atbilst gaidām, kas ietvertas 2020. gada novembrī pēc sabiedriskās apspriešanas publicētajos ECB norādījumos par klimatu pārmaiņu un vides riskiem. 2021. gadā mēs aicināsim bankas veikt pašnovērtējumu par atbilstību norādījumos izklāstītajām uzraudzības gaidām un uz tā pamata sagatavot rīcības plānus. Pēc tam mēs salīdzināsim banku pašnovērtējumu un plānus un pārrunāsim tos uzraudzības dialoga ietvaros. 2022. gadā mēs veiksim pilnu banku prakses uzraudzības pārbaudi un nepieciešamības gadījumā īstenosim konkrētus turpmākus pasākumus.

Jaunais Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks Franks Eldersons (Frank Elderson) ir Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla priekšsēdētājs un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas Klimata pārmaiņu finanšu risku darba grupas līdzpriekšsēdētājs. Viņš plāno lietderīgi izmantot sinerģiju starp šīm lomām un darbu ECB.

2020. gada jūlijā ECB pieņēma lēmumus izveidot ciešu sadarbību ar Bulgārijas un Horvātijas centrālajām bankām. Ko tas nozīmē Eiropas banku uzraudzībai?

Vienotajam uzraudzības mehānismam pirmo reizi ir pievienojušās divas valstis, kuras nav euro zonas dalībvalstis. Tas ir svarīgs pagrieziena punkts Bulgārijai un Horvātijai, jo tas sagatavo augsni euro ieviešanai šajās valstīs.

Mums tas nozīmē to, ka, sākot ar 2020. gada oktobri, pēc attiecīgo visaptverošo novērtējumu pabeigšanas ECB uzsāka piecu Bulgārijas banku un astoņu Horvātijas banku tiešo uzraudzību. Bulgārijas un Horvātijas uzraugi kļuva par attiecīgo kopējo uzraudzības komandu locekļiem, un valstu centrālo banku pārstāvji kļuva par Uzraudzības valdes locekļiem ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā visiem pārējiem locekļiem, ieskaitot balsstiesības. Mēs ļoti priecājāmies uzņemt viņus savā saimē.

2020. gadā ECB piedalījās politikas apspriešanā par Eiropas krīžu pārvaldības sistēmu. Kādi bija galvenie Jūsu izvirzītie jautājumi?

Mēs vērsām uzmanību uz dažiem jautājumiem, ar ko saskaramies savā praktiskajā darbā. Viens no tiem ir uzraudzības un agrīnās intervences pasākumu pārklāšanās. Tā izraisījusi neskaidrības un radījusi situāciju, ka agrīnās intervences pasākumus aktivizē ļoti reti. Tiesību aktos vajadzētu skaidri nošķirt abus šos rīku kopumus un ECB agrīnās intervences pilnvaras vajadzētu iekļaut ES regulā, tādējādi novēršot nevēlamas atšķirības, kas rodas, transponējot noteikumus valstu likumos. Mēs ierosinājām apspriest jautājumu par bankām, par kurām pieņemts lēmums, ka tās nonākušas vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, bet kuras saskaņā ar valstu likumiem neatbilst likvidācijas un licences atsaukšanas procedūru uzsākšanas kritērijiem un tāpēc tiek faktiski atstātas novārtā.

Plašākā kontekstā mēs uzsvērām nepieciešamību spert drosmīgākus soļus, lai pabeigtu banku savienības izveidi, proti, izveidojot Eiropas noguldījumu garantiju sistēmu (ENGS) un piešķirot plašākas administratīvās pilnvaras Vienotā noregulējuma valdei (VNV) attiecībā uz banku likvidāciju. Šeit kā noderīgu paraugu var izmantot ASV Federālo noguldījumu apdrošināšanas korporāciju. Taču līdz tam papildu harmonizācija valstu līmenī un centralizētāka koordinācija Eiropas līmenī (piemēram, ar VNV starpniecību) jau būtu solis pareizajā virzienā.

Visbeidzot, kopīgā bloga ierakstā mēs ar Eduāru Fernandezu-Bollo (Edouard Fernandez-Bollo) ierosinājām efektīvāku pieeju grūtību risināšanai pārrobežu bankās. Ja banku grupu meitasuzņēmumi un mātesuzņēmumi varētu noslēgt oficiālu nolīgumu par savstarpēja likviditātes atbalsta sniegšanu, kas būtu saistīts ar to grupas mēroga atveseļošanas plāniem, tas palīdzētu iezīmēt veidu, kā grupu uzņēmumi varētu atbalstīt viens otru grūtību gadījumā, ievērojot vietējās vajadzības un ierobežojumus. Tas sniegtu iespēju noteikt arī atbilstošus izraisītājfaktorus līgumiski atrunātā atbalsta sniegšanai jau agrīnā posmā. Tas atbalstītu arī integrētāku likviditātes pārvaldību normālos apstākļos.

Eiropas banku uzraudzības pārredzamības un prognozējamības uzlabošana bija viens no galvenajiem uzdevumiem jau kopš Jūsu amata pilnvaru termiņa sākuma. Kādu progresu Jūs panācāt šajā jomā?

Esmu pārliecināts, ka mēs esam uzlabojuši uzraudzības iznākumu un savas politikas pārredzamību.

Pārredzami uzraudzības iznākumi ir labvēlīgi tirgiem. Mēs saņēmām pozitīvu atgriezenisko saiti pēc tam, kad 2020. gada janvārī pirmo reizi publicējām konkrētām bankām noteiktās 2. pīlāra prasības. Individuālās prasības sniedz konkrētu un visaptverošu priekšstatu par uzraudzības iestādes skatījumu uz bankas vispārējo riska pakāpi, kas var palīdzēt investoriem pieņemt informētākus lēmumus. Un tas palīdz bankām labāk izvērtēt savas pozīcijas salīdzinājumā ar citām bankām. Mēs turpinājām šo praksi šā gada janvārī.

Mūsu politikas pārredzamība darbojas mūsu efektivitātes un attiecīgi arī mūsu reputācijas labā. Uzraudzītajām bankām ir jāsaprot, kas nosaka mūsu lēmumus, un mums vajadzētu īstenot konsekventu pieeju, lai raisītu ticamas cerības. Uzskatu, ka mums izdevās sasniegt labu pārredzamības līmeni saistībā ar Covid-19 atvieglojumu pasākumiem, pateicoties mūsu rakstiski un mutiski sniegtajiem paziņojumiem bankām un mūsu saziņai ar sabiedrību. Šādam pārredzamības līmenim vajadzētu kļūt par mūsu "jauno normālo" līmeni.

2020. gada nogalē ECB banku uzraudzība ieviesa izmaiņas savā organizatoriskajā struktūrā. Kāpēc Jūs to darījāt?

Pēc sešiem gadiem ECB banku uzraudzībai pienāca laiks pārtapt no jaunuzņēmuma par pieredzējušu institūciju, kas īsteno vairāk uz riskiem balstītu uzraudzību, paplašinot sadarbību starp dažādām komandām.

Lai sasniegtu šo mērķi, mēs pārstrukturējām atsevišķu banku uzraudzības ģenerāldirektorātus, balstoties uz uzraudzīto banku uzņēmējdarbības modeļiem. Mēs izveidojām jaunu Uzraudzības stratēģijas un riska direktorātu, kas atbild par stratēģisko plānošanu, uzraudzības prioritāšu ierosināšanu un konsekventas attieksmes pret visām bankām nodrošināšanu. Mēs izveidojām īpašu klātienes uzraudzības funkciju ģenerāldirektorātu un uzdevām Horizontālās uzraudzības ģenerāldirektorātam stiprināt kopējo uzraudzības komandu padziļinātās zināšanas par riskiem, veikt salīdzinošos novērtējumus, izstrādāt politiku un nodrošināt metodoloģiju. Atsevišķs ģenerāldirektorāts – VUM pārvaldības un darbības ģenerāldirektorāts – atbalsta uzraudzības lēmumu pieņemšanu un inovācijas un pārvalda atļauju izsniegšanas procedūras. Reorganizācijas nepieciešamību noteica vēlme vienkāršot mūsu procesus un dažādos departamentos iekļaut tehnoloģiskās inovācijas uzraudzībā.

Es patiesi lepojos ar to, ka mums izdevās izstrādāt un ieviest šīs izmaiņas, risinot iekšējās pārrunas un uzklausot darbiniekus. Aptuveni 60 uzraugu uzņēmās pārmaiņu veicinātāju lomu un kopā ar augstākā līmeņa vadību palīdzēja saviem kolēģiem pielāgoties izmaiņām un veica nozīmīgu darbu veiksmīgā šīs reorganizācijas īstenošanā.


1. Banku uzraudzība 2020. gadā

1.1. 2020. gadā uzraudzītās bankas: darbības rezultāti un galvenie riski

1.1.1. Euro zonas banku sektora noturība

Salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, iestājoties Covid-19 krīzei, nozīmīgo iestāžu kapitāla pozīcijas bija stiprākas.

Salīdzinot ar lielo finanšu krīzi, iestājoties koronavīrusa (Covid-19) krīzei euro zonas banku kapitāla pozīcijas bija stiprākas. 2019. gada beigās to apkopotais pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs bija 14.9% (1. attēls), un visā 2020. gada laikā tas saglabājās kopumā stabils, veidojot 15.2% 2020. gada 3. ceturksnī. Daļēji to izraisīja ārkārtas uzraudzības, regulējuma un fiskālo atvieglojumu pasākumi, kas tika veikti, reaģējot uz krīzi. Bankām tāpat tika izteikts pagaidu ieteikums neizmaksāt dividendes un neatpirkt akcijas līdz 2021. gada 1. janvārim, un līdz 2021. gada 30. septembrim īpaši piesardzīgi attiekties pret dividendēm, akciju atpirkumiem un mainīgo atlīdzību.[1]

1. attēls

Nozīmīgo iestāžu kapitāla rādītāji (pārejas definīcija)

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.

Kopējais sviras rādītājs arī izrādījās noturīgs visā pandēmijas perioda laikā, veidojot 5.6% 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 5.7% 2019. gada beigās. Taču kapitāla pietiekamības riski banku bilancēs var materializēties tikai vēlāk, tie varētu pieaugt straujā krituma dēļ, beidzoties tādiem 2020. gadā ieviestajiem atbalsta pasākumiem kā moratoriji, dīkstāves pabalsti, valsts galvojumi un citi pārejas regulējuma mehānismi.[2]

2. attēls

Nozīmīgo iestāžu sviras rādītājs

Avots: ECB.

Euro zonas bankas uzsāka gadu ar pietiekamām likviditātes rezervēm. Taču martā sāka īstenoties smags Covid-19 satricinājuma radīts spiediens.

Euro zonas bankas uzsāka gadu ar lielākām likviditātes rezervēm, salīdzinot ar lielās finanšu krīzes sākumu, Bāzeles III reformu rezultātā. Taču 2020. gada martā sāka īstenoties smags Covid-19 satricinājuma radīts spiediens. Attiecībā uz pieprasījumiem korporatīvie klienti no krīzes ietekmētajām nozarēm pieprasīja ievērojamu finansējuma atbalstu no banku sektora, iztērējot esošās saistību kredītlīnijas. Turklāt būtiski pieaugušais svārstīgums lielākajā daļā finanšu tirgu veicināja papildu seguma pieprasījumus no galvenajiem darījuma partneriem, savukārt naudas tirgus līdzekļu aizplūde notika nepieredzētos apjomos un dažām starptautiskā mērogā aktīvām bankām nācās atpirkt savus nesamaksātos īstermiņa parāda vērtspapīrus.

Banku likviditāte bija ierobežota arī piedāvājuma ziņā. Martā izsīka galvenie finansējuma tirgi, liedzot bankām emitēt parāda vērtspapīrus nenodrošinātajā tirgus segmentā, neatkarīgi no atmaksas termiņa; savukārt nodrošinātajā segmentā (repo tirgū) tās varēja piesaistīt līdzekļus tikai ar ļoti maziem atmaksas termiņiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, īpaši sadārdzinājās pieejamība ārzonas ASV dolāru finansējuma tirgiem, kas vēl vairāk padziļināja banku paļaušanos uz iekšējām likviditātes rezervēm un papildu kredītu no ECB.

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, ECB banku uzraudzība ļāva bankām uz laiku izmantot savu normatīvo likviditātes rezervi, darbojoties zem likviditātes seguma rādītāja (LSR) prasības.[3] Tajā pašā laikā izteikti pretimnākoša monetārās politikas nostāja, tostarp, atvieglojot pretendēšanas uz nodrošinājumu prasības, nodrošināja Eiropas banku uzraudzībā ietilpstošajām bankām plašu pieeju centrālās bankas finansējumam. Euro sistēmas sniegtais vidējais neatmaksātais kredīts pieauga no 659 mljrd. euro 2019. gada 4. ceturksnī līdz 1.605 mljrd. euro 2020. gada 3. ceturksnī (3. attēls).

3. attēls

Euro sistēmas neatmaksātā kredīta attīstības tendences

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Spēcīgas un saskaņotas politikas reakcijas rezultātā, gada otrajā pusē tirgus deformācijas pakāpeniski samazinājās. 2020. gada aprīlī banku finansējuma nosacījumi sāka uzlaboties. Dažas bankas atkal varēja izsniegt nenodrošinātus instrumentus, tostarp subordinētajā tirgus segmentā, lai gan ar augstākiem ienesīguma līmeņiem, salīdzinot ar līmeņiem pirms krīzes; tai pašā laikā pieaugums klientu noguldījumu apjomā, ko lielākoties sekmēja mājsaimniecību piesardzīgi veidoties uzkrājumi, sniedza papildu likviditātes rezerves visām bankām. Kopumā nozīmīgas iestādes (NI) palielināja savas likviditātes rezerves, spriežot pēc vidējā LSR rādītāja 170.94% apmērā 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 145.91% 2019. gada 4. ceturksnī.

4. attēls

Likviditātes rezervju un neto likviditātes aizplūdes un LSR attīstības tendences

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.

Akciju cenu kritums martā negatīvi ietekmēja banku tirgus riska pozīcijas

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs izraisīja akciju cenu kritumu, strauju cenu svārstīguma kāpumu un vispārēju pieaugošu valstu un korporatīvo kredītu likmju starpību martā. Tas negatīvi ietekmēja ne tikai banku bilances, bet arī to kapitāla prasības tirgus riskam, balstoties uz iekšējiem modeļiem, kā arī piesardzīgas vērtēšanas korekcijas (jo īpaši, ņemot vērā tirgus cenu nenoteiktību un modeļu risku), kas ir savstarpēji saistītas ar neseno nepastāvību. Reaģējot uz satricinājumu, tika veikti uzraudzības atvieglošanas pasākumi, lai ierobežotu krīzes policiklisko ietekmi uz kapitāla prasībām tirgus riskam un vērtēšanas korekcijām (piemēram, izslēdzot noteiktus pārsnieguma (dublēšanās) gadījumus iekšējo modeļu atkārtotā testēšanā, palielinot diversifikācijas pabalstus piesardzības vērtēšanas korekcijām). Papildu atvieglojumi radās arī, uzlabojoties tirgus nosacījumiem 2. un 3. ceturksnī.

5. attēls

Riska svērto aktīvu un piesardzīgas vērtēšanas korekciju tirgus riskam attīstības tendences

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Kopumā ieviestie kapitāla un likviditātes pasākumi, līdz ar iestāžu pieņemtajiem ārkārtas valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas sākumā, ļāva bankām izlīdzināt kredītriska attīstības tendences un turpināt sniegt finansējumu reālajai ekonomikai. Mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām (NFS) izsniegtie kredīti un avansi saglabājās kopumā stabili, Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākumā un tam turpinoties (–1.3% apmērā NFS un +0.8% apmērā mājsaimniecībām laikā no 2020. gada marta līdz septembrim). Valsts galvojumi bija īpaši būtiski finansējuma sniegšanai NFK (260 mljrd. euro 2020. gada septembrī).

Kreditēšanas nosacījumu atvieglošanai un mājsaimniecību, mazo uzņēmēju un korporatīvo struktūru atbalstam ieviestie ārkārtas pasākumi sekmēja arī to, ka ienākumus nenesošo kredītu (INK) kopējais apjoms banku bilancēs kopumā gada laikā saglabājās nemainīgs. Tomēr sagaidāms, ka nākotnē INK apjomi pieaugs, beidzoties atbalsta pasākumiem. Šajā kontekstā ECB banku uzraudzība jūlija un decembra paziņojumos uzsvēra[4], ka banku svarīgākais uzdevums ir laikus sniegt atbilstošus risinājumus dzīvotspējīgiem problemātiskiem parādniekiem, tādējādi palīdzot ierobežot problemātisko aktīvu pieaugumu bankās un pēc iespējas samazināt strauja krituma iespējas. Šajā nolūkā bankām savās bilancēs vajadzētu nodrošināt atbilstošu risku novērtēšanu, klasificēšanu un mērīšanu. Tām vajadzētu ieviest efektīvas riska pārvaldības prakses, lai identificētu, izvērtētu un īstenotu risinājumus, lai vislabāk atbalstītu šādus parādniekus, tajā pašā laikā pasargājot bankas no jebkādām negatīvām kredītriska sekām. Vienlaikus bankām vajadzētu turpināt efektīvi pārvaldīt tos INK krājumus, kas bija izveidojušies jau pirms pandēmijas uzliesmojuma.

6. attēls

NI INK attīstības tendences (kredīti kopā)

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.

7. attēls

Atbalsta pasākumiem pakļauto kredītu īpatsvars kopējo kredītu apjomā

Avots: ECB.

Darbības riksi ir palielinājušies kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. Taču 2020. gadā uzraudzītās bankas neziņoja par būtiskiem darbības vai ar IT saistītiem incidentiem.

Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma ir palielinājušies darbības riski, atspoguļojot izmaiņas banku darbības modeļos, un papildu sarežģījumi, ko izraisa valdības atvieglojumu programmu īstenošana. Neraugoties uz iepriekš minēto, 2020. gadā uzraudzītās bankas neziņoja par būtiskiem darbības vai ar IT saistītiem incidentiem. Neraugoties uz to, ka palielinājās kiberuzbrukumu mēģinājumu skaits, jo īpaši pakalpojuma atteikuma (DDoS) un pikšķerēšanas uzbrukumi banku klientiem, ko veicināja pandēmijas situācija, tam bija ļoti neliela ietekme uz IKT sistēmu pieejamību un šo uzbrukumu izraisīto zaudējumu apjomu.[5] Pandēmijas sākuma posmos NI aktivizēja savus komercdarbības nepārtrauktības plānus, būtiski palielinot attālināti strādājošo darbinieku īpatsvaru (8. attēls). Vasarā bankas sāka tuvoties "jaunā normālā" pārvaldības mehānismiem, tostarp pakāpeniski atgriežoties pie darba klātienē; taču, atsākoties inficēšanas gadījumu skaita pieaugumam rudenī, šī tendence atkal mainījās, daudzām bankām izvēloties attālināto darbu kā vēlamāko vai obligāto risinājumu.

8. attēls

Attālinātais darbs NI

(attālināti strādājošā darbaspēka īpatsvars procentos)

Avots: ECB.
Piezīme. Aprēķinā tika izmantots ar NI saskaņots paraugs, kuras ziņoja visus datu punktus par periodu.

2020. gadā, ECB banku uzraudzība veica 86 NI ievainojamības analīzi (IA), lai aplēstu potenciālo Covid-19 krīzes izraisīto ietekmi uz euro zonas banku sektoru. Apkopotos rezultātus publicēja 2020. gada 28. jūlijā.[6] Tādā pašā veidā tika veikts mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) sektora kredītriska un likviditātes riska apdraudējumu, ko varētu izraisīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, novērtējums.[7]

Rezultāti demonstrēja, ka euro zonas banku sektors kopumā var pārvarēt pandēmijas izraisīto stresu. Taču vēl joprojām ir liela nenoteiktība par apmēru, kādā pasliktināsies aktīvu kvalitāte, tiklīdz būs atcelti moratorija pasākumi, jo īpaši visvairāk skartajās ekonomikas nozarēs. Šī nenoteiktība par aktīvu kvalitātes attīstības trajektoriju atspoguļojas dažādajās banku pieņemtajās uzkrājumu veidošanas politikās un joprojām uzraudzībai sagādā problēmas.

IA ietvaros tika pārbaudīti divi ar pandēmiju saistīti scenāriji, kas galvenokārt ietvēra monetāro, uzraudzības un fiskālo atvieglojumu pasākumu ietekmi, kas tika veikti reaģējot uz Covid-19 krīzi. Centrālajā scenārijā – tajā, kas, pēc Euro sistēmas speciālistu domām, visticamāk, īstenosies – NI vidējais CET1 rādītājs saruka no 14.5% līdz 12.6%, apstiprinot to, ka Eiropas banku uzraudzībā ietilpstošās bankas pašreiz ir pietiekami kapitalizētas, lai pārvarētu dziļu recesiju īstermiņā. Esošās kapitāla rezerves kopumā ļautu sektoram pārvarēt arī smaga stresa scenārija sekas, kurā tika pieņemta dziļāka recesija un lēnāka ekonomikas atveseļošanās, samazinot banku vidējo CET1 rādītāju no 14.5% līdz 8.8%. Taču šajā scenārijā dažām bankām būtu nepieciešams rīkoties, lai turpinātu ievērot savas minimālās kapitāla prasības.

Divu scenāriju iznākums parādīja, ka euro zonas bankas bija nokļuvušas Covid-19 krīzē ar ievērojami augstākiem kapitāla līmeņiem un daudz lielāku noturību neparedzēta finanšu stresa pārvarēšanai, nekā tas bija lielās finanšu krīzes laikā. Kvalitatīvie NA rezultāti tika iekļauti Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (SREP), lai palīdzētu uzraugiem pārbaudīt banku kapitāla prognozes, veicinātu risku novērtēšanu un sekmētu piesardzīgas uzkrājumu veidošanas politikas.[8]

9. attēls

2022. gada pārejas CET1 rādītāja prognozes visos scenārijos

(procentuālā izteiksmē)

Avots: Pārskats par Covid-19 neaizsargātības analīzes rezultātiem.

1.1.2. Euro zonas banku vispārējie darbības rezultāti

Pandēmijai bija negatīva ietekme uz NI rentabilitāti 2020. gadā, galvenokārt straujā vērtības samazinājumu un uzkrājumu pieauguma dēļ.

Covid-19 pandēmijas rezultātā 2020. gadā euro zonas NI rentabilitāte būtiski samazinājās, kopējai kapitāla atdevei gada izteiksmē noslīdot zem pašu banku ziņotajām kapitāla izmaksām un 2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos samazinoties līdz 2.1%[9], salīdzinot ar 5.2% 2019. gada beigās (10. attēls). Rentabilitātes samazinājums atspoguļojās arī sekojošā banku cenas un uzskaites vērtības attiecības rādītāju kritumā, 2020. gada aprīlī sasniedzot jaunu zemu mediānas vērtību 0.3 apmērā, radot NI grūtības piesaistīt līdzekļus vērtspapīru tirgos, ievērojami nemainot esošo akcionāru struktūru.

10. attēls

Kopējā NI kapitāla atdeve sadalījumā pēc ienākumu / izdevumu avota

(procentuālā izteiksmē no kapitāla)

Avots: VUM uzraudzības statistika, nelīdzsvarotai visu NI izlases kopai.

Rentabilitātes samazinājuma galvenais noteicošais faktors bija pieaugošais aizdevumu vērtības samazinājums to zaudējumu gadījumā pieaugums, ko izraisīja makroekonomiskās vides pasliktināšanās. Šo procesu nepavadīja INK pieaugums, tas vienkārši atspoguļoja paaugstinātu kredītrisku daudzos riska darījumos. Vērienīgs vienreizējs vērtības samazinājums un atliktā nodokļa aktīvi noteiktās NI vēl vairāk akcentēja kopējās rentabilitātes samazinājumu.

11. attēls

NI izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji un indeksētās komponentes

(procentuālā izteiksmē)

Avots: VUM uzraudzības statistika, nelīdzsvarotai visu NI izlases kopai.

2020. gadā, banku kopējie izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji saglabāja iepriekšējos gados panākto augsto līmeni (11. attēls). Kritumu ienākumos daļēji kompensēja izdevumu samazinājumi, tādējādi saimnieciskās darbības ienākumi pirms vērtības samazinājuma, uzkrājumiem un nodokļiem saglabājās samērā stabili. Pozitīvi ir tas, ka krīze ļāva bankām paātrināt digitalizācijas tempu, kas vidējā termiņā varētu nodrošināt efektīvākas izmaksu struktūras.

Lai saglabātu darbības nepārtrauktību un konkurētspēju Covid-19 attīstības tendenču apstākļos, NI izvērsa elektronisku klientu informēšanu un palielināja savu pakalpojumu klāstu, ieskaitot tiešsaistes konsultāciju pakalpojumus un lielāku bezkontakta maksājumu skaitu. Šis digitalizācijas paātrinājums, kura mērķis bija reaģēt uz klientu pieprasījumu, sekmēja izmaksu samazinājumu. Izmaksu samazinājuma rezultātā tika slēgtas filiāles, samazināti komandējuma un darba braucienu izdevumi un citi pagaidu faktori. Neraugoties uz kreditēšanas apjomu pieaugumu un vēsturiski zemajām finansējuma likmēm, ko piedāvāja mērķtiecīgas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, 2020. gadā NI neto procentu ienākumi turpināja samazināties. Arī neto ienākumi no maksām un komisijas naudām samazinājās gandrīz visos segmentos, kuros tiek iekasētas maksas.

Augstais vērtības samazinājumu līmenis 2020. gadā negatīvi ietekmēja arī MNI rentabilitāti.

Tāpat kā NI gadījumā, 2020. gadā samazinājās arī MNI rentabilitāte, galvenokārt sliktāku makroekonomisko apstākļu izraisītā vērtības samazinājumu un uzkrājumu pieauguma dēļ. MNI vidējā kapitāla atdeve 2020. gada jūnijā veidoja 3.5%, salīdzinājumā ar 5.1% 2019. gada beigās. Procentu ieņēmumi, kas ir lielākā MNI ienākumu komponente, 2020. gadā pirmajā pusē saglabājās samērā stabili, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (12. attēls). Tomēr neto procentu ienākumi nedaudz samazinājās, ņemot vērā procentu izdevumu pieaugumu. MNI riska vērtība, ko mēra kā finanšu vērtības samazinājuma attiecību pret peļņu pirms uzkrājumiem, strauji pieauga no 12.4% 2019. gada beigās līdz 22.4% 2020. gada jūnijā.

12. attēls

MNI procentu ienākumu, procentu izdevumu un neto procentu ienākumu attīstības tendences

(mljrd. euro)

Avots: ECB banku uzraudzības statistika
Piezīmes: Attēla pamatā ir mainīga MNI izlase. Dati par 2020. gada 2. ceturksni ir norādīti gada izteiksmē, izmantojot četru ceturkšņu secīgu datu metodi.

Izmaksu ziņā MNI turpināja pielikt pūles, lai ierobežotu vispārējos izdevumus galvenokārt, pēc iespējas samazinot savus administratīvos izdevumus (13. attēls). 2020. gada jūnija beigās, MNI izdevumu un ienākumu attiecības rādītājs veidoja 72%, nedaudz pārsniedzot 2019. gada beigu rādītāju (70%). Bruto INK īpatsvars MNI sektorā nedaudz palielinājās, 2020. gada 2. ceturksnī sasniedzot 2.1%, kas ir par 20 bāzes punktiem vairāk, salīdzinot ar 2019. gada decembri.

13. attēls

MNI izmaksu pārskats

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB banku uzraudzības statistika
Piezīmes: Attēla pamatā ir mainīga MNI izlase. Dati par 2020. gada 2. ceturksni ir norādīti gada izteiksmē, izmantojot četru ceturkšņu secīgu datu metodi.

1.1.3. Galvenie riski banku sektorā

Ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) ECB banku uzraudzība katru gadu identificē banku galvenos īstermiņa un vidējā termiņa riskus (divu līdz trīs gadu laikposmā). 2019. gadā tika identificēti šādi galvenie risku noteicošie faktori 2020. gadam un turpmākajiem gadiem: i) uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja, ii) kibernoziegumi un IT nepilnības, un iii) atkal veidojošies ekonomiskie, politiskie un parāda ilgtspējas izaicinājumi euro zonā. Citi identificētie risku noteicošie faktori ir izpildes risks, kas saistīts ar banku INK stratēģijām, amatpārkāpumi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana, Brexit un klimata pārmaiņas.

Banku rentabilitātes strukturālos trūkumus pastiprināja ar pandēmiju saistītā lejupslīde 2020. gadā.

Covid-19 pandēmijas dēļ ECB banku uzraudzībai nācās mainīt savu uzraudzības prioritāti, pievēršoties krīzes izraisītiem steidzīgākiem pasākumiem, un veikt pasākumus, lai stiprinātu banku spēju darboties jaunajā vidē.[10] Taču, papildus ļoti nenoteikto ekonomisko izredžu izraisītajam tūlītējam slogam, Covid-19 krīze pilnībā izkristalizēja tos riskus, kas jau tika identificēti kā būtiskākie euro zonas banku sektora riski vēl pirms pandēmijas uzliesmojuma.

Pēdējos gados uzraudzībai raizes sagādāja arī euro zonas banku zemā rentabilitāte un to uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja galvenokārt, ņemot vērā daudzu NI striktās izmaksu struktūras un vispārējās grūtības, radīt pietekamas ienesīguma likmes, ilgstoši zemu procentu likmju vides un pārlieku lielās kapacitātes Eiropas banku sektorā apstākļos. Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde turpināja izdarīt spiedienu uz banku rentabilitāti vērtības samazinājumu un uzkrājumu pieauguma dēļ, tādējādi liekot bankām vēl ātrāk risināt strukturālās vājās puses un paātrināt savu uzņēmējdarbības modeļu nākotnes noturības pārbaudes.

Aktīvu kvalitātes pasliktināšanās banku bilancēs līdz ar Covid-19 krīzes padziļināšanos izraisa bažas

Joprojām augstais kopējais INK līmenis euro zonā 2019. gada beigās joprojām bija uzraudzības bažu avots arī 2020. gadā. Šajā kontekstā, Covid-19 krīze paaugstināja turpmāku INK pieauguma risku nākotnē, atspoguļojot pandēmijas negatīvo ietekmi uz bankas aizņēmēju maksātspēju.

Eiropas banku uzraudzības darbības sākumā ECB noteica nepieciešamību veikt uzlabojumus euro zonas banku pārvaldības struktūrās, un tas joprojām bija aktuāli 2019. gada beigās. Banku valžu funkcionēšana un to organizatoriskās struktūras, iekšējās kontroles funkcijas, datu apkopošanas spējas un to datu kvalitāte bija tās jomas, kurās tika identificētas nepilnības, līdz ar to tās kļuva par prioritārajām uzraudzības jomām.

Covid-19 vēl vairāk izcēla nepilnības vairākās pārvaldības un riska vadības jomās, kuras lielākoties jau bija identificētas pirms pandēmijas uzliesmojuma.

Covid-19 krīze sniedza papildu pierādījumus vairākām nepilnībām, proti: i) ziņošanas un datu apkopošanas nepilnības, kas potenciāli apgrūtina banku lēmumu pieņemšanas procesus; ii) nepietiekama padomes vadības struktūras iesaiste stratēģiskos lēmumos krīzes nopietni skartās jomās, piemēram, kredītriska un kapitāla plānošana, un šādu lēmumu nepietekama pārbaudīšana; iii) nepietiekami proaktīva rīcība cīņai ar krīzi no kontroles funkciju puses, jo īpaši, riska vadības un atbilstības funkcijas, jo dažās bankās joprojām trūkst cilvēkresursu un atbilstošu IT rīku un procesu, lai identificētu, izmērītu un pārraudzītu riskus.

Gada pirmajā ceturksnī novērotie tirgus satricinājumi atklāja arī tos tirgus riskus, kuriem bankas visvairāk pakļautas un kurus ir sarežģīti izmērīt skaitliskā izteiksmē un pārvaldīt, jo īpaši augsta svārstīguma apstākļos. Zaudējumi tirdzniecības portfelī bieži vien radās no lejupvērstām korekcijām atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanā, jo īpaši kredīta vērtības korekcijas un finansējuma vērtības korekcijas, un no pamatriska pieauguma, kas bija iekļauts arbitrāžas darījumos, piemēram, pašu kapitāla arbitrāžas darījumos. Turklāt kapitāla cenu kritums un kredīta likmju starpību pieaugums būtiski ietekmēja patiesajā vērtībā uzskaitītos netirdzniecības portfeļa instrumentus, savukārt zemās procentu likmes negatīvi ietekmēja ne tikai pamatdarbības rentabilitāti, bet arī pensiju saistību kvantificēšanu.

1. ielikums
ECB banku uzraudzības veiktie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

Kopš 12. marta ECB ir veikusi vairākus uzraudzības un darbības atvieglojumu pasākumus, lai saglabātu finanšu stabilitāti, tajā pašā laikā nodrošinot, ka bankas turpina pildīt savu lomu reālās ekonomikas finansēšanā.

Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, ECB banku uzraudzība ir pieņēmusi visaptverošus pasākumus ar mērķi sniegt pagaidu kapitāla un darbības atvieglojumus iesaistīto valstu bankām. 12. martā tā nolēma ļaut bankām uz laiku darboties zem 2. pīlāra norādījumos (P2G) definētā kapitālā līmeņa un apkopotās rezerves prasības, kā arī zem likviditātes seguma rādītāja (LSR) noteiktā likviditātes līmeņa. Šos pagaidu pasākumus papildināja atbilstošs pretcikliskās kapitāla rezerves (PCKR) atvieglojums no valstu makrouzraudzības iestāžu puses. Bankām tika ļauts izmantot arī tādus kapitāla instrumentus, kas neklasificējās kā pirmā līmeņa pamata kapitāls (CET1), piemēram, pirmā līmeņa papildu kapitāla (AT1) vai otrā līmeņa kapitāla (T2) instrumentus, lai izpildītu daļu no savām 2. pīlāra prasībām (P2R). Tas izraisīja izmaiņas banku P2R kapitāla sastāvā, kam sākotnēji bija paredzēts stāties spēkā tikai 2021. gada janvārī, Kapitāla prasību direktīvas (CRD V) pēdējās pārskatīšanas ietvaros. Turklāt ECB informēja bankas par pasākumiem, ko tās varētu veikt, lai palielinātu darbības elastīgumu bankām piemēroto uzraudzības pasākumu īstenošanā. ECB pilnībā atbalstīja arī Eiropas banku iestādes (EBI) lēmumu atlikt ES mēroga stresa testu uz vienu gadu, to attiecinot uz visām 2020. gada stresa testam pakļautajām bankām.

Lai nodrošinātu bankas savienībā ietilpstošo banku spēju turpināt savu lomu mājsaimniecību un uzņēmējsabiedrību kreditēšanā arī Covid-19 satricinājuma apstākļos, 20. martā un 27. martā, ECB banku uzraudzība sniedza papildu ziņas par 12. martā izsludināto pasākumu operacionalizēšanu un izsludināja papildu pasākumus, piemēram, papildu elastīguma nodrošināšana piesardzīgai pieejai ar valsts atbalsta pasākumiem nodrošinātajiem kredītiem un norādījumu piedāvāšana bankām par to, kā izvairīties no pārmērīgas procikliskas ietekmes, piemērojot 9. IFRS grāmatvedības standartus. Īstenojot elastīgumu, ECB centās līdzsvarot nepieciešamību palīdzēt bankām absorbēt pašreizējās lejupslīdes ietekmi no vienas puses, un nepieciešamību saglabāt korektas riska identificēšanas prakses un riska vadības motivāciju no otras puses, kā arī nodrošināt, lai tiktu izmantoti tikai ilgtspējīgi risinājumi dzīvotspējīgiem problemātiskiem parādniekiem.

Reaģējot uz finanšu tirgos fiksētajiem ārkārtējiem svārstīguma līmeņiem, 16. aprīlī ECB sniedza paskaidrojumus arī par to, kā bankas varētu izvairīties no nepamatota tirgus riska segšanai nepieciešamo kapitāla prasību palielinājuma, uz laiku koriģējot šo prasību uzraudzības komponenti. Līdzīgi kā procikliskuma izlīdzināšana arī šī pasākuma mērķis bija saglabāt banku spēju nodrošināt tirgus likviditāti un turpināt tirgus veidošanas darbības. 2020. gada 26. jūnijā publicētie Kapitāla prasību regulas grozījumi[11] (CRR II "ātrie labojumi"), cita starpā, nodrošināja kompetentajām iestādēm papildu elastīgumu, lai risinātu Covid-19 pandēmijas laikā novēroto ārkārtējo tirgus svārstīgumu, sniedzot iespēju ECB ļaut bankām izslēgt jebkādus tirgus riska iekšējo modeļu pārsniegumus (dublēšanos), kas notiek laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, ja tos neizraisa trūkumi iekšējos modeļos.

Lai atvieglotu monetāro politiku īstenošanu ārkārtas apstākļos, CRR II "ātrie labojumi" tāpat piešķīra kompetentajām iestādēm rīcības brīvību uz laiku pieļaut noteiktu centrālo banku riska darījumu izslēgšanu no sviras rādītāja kopējā riska darījumu pasākuma, konsultējoties ar attiecīgo centrālo banku. ECB īstenoja šo rīcības brīvību 17. septembrī, pasludinot, ka tās tiešā uzraudzībā esošajām bankām ir atļauts izslēgt noteiktus centrālo banku riska darījumus no sviras rādītāja kopējā riska darījumu pasākuma līdz 2021. gada 27. jūnijam. Šis lēmums izrietēja no Padomes atzinuma par to, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ir iestājušies ārkārtas apstākļi.

2020. gada vasarā, ECB turpināja mudināt bankas izmantot to kapitāla un likviditātes rezerves kreditēšanas nolūkiem un zaudējumu novēršanai. Savā jūlija paziņojumā ECB uzsvēra, ka nepieprasīs bankām sākt papildināt to kapitāla rezerves, kamēr netiks sasniegts kapitāla izsmelšanas augstākais punkts. ECB jo īpaši apņēmās ļaut bankām darboties zem P2G un kopējās rezerves prasības vismaz līdz 2022. gada beigām, un zem LSR vismaz līdz 2021. gada beigām, bez automātiskas uzraudzības darbību uzsākšanas. Tā skaidroja, ka lēmums par precīzu termiņu tiks pieņemts pēc 2021. gada ES mēroga stresa testa, un, kā ikvienā uzraudzības ciklā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā katras bankas individuālo situāciju.

Tā kā euro zonas banku sektors uzrādīja pietiekamu darbības noturību 2020. gada pavasarī un vasaras sākumā, 2020. gada jūlijā ECB nolēma nepagarināt sešu mēnešu darbības atvieglojumu pasākumus, ko tā bija piešķīrusi bankām 2020. gada martā, izņemot INK samazināšanas stratēģiju iesniegšanas termiņus augsta INK līmeņa bankām. Tomēr no šīm bankām sagaidīja, ka tās turpinās aktīvi pārvaldīt savus INK. ECB atsāka arī pēcpārbaudes bankās saistībā ar korektīvajiem pasākumiem pēc iepriekš pieņemtiem SREP lēmumiem, klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu pārbaudēm. Tā atsāka arī izdot lēmumus pēc iekšējo modeļu mērķpārbaudes (TRIM), klātienes pēcpārbaudes vēstules un iekšējo modeļu lēmumus, un nosūtīja bankām vēstules, informējot, ka bankām būtu jānodrošina efektīvas vadības prakses un pietiekama darbības kapacitāte, lai risinātu sagaidāmo problemātisko riska darījumu pieaugumu.[12]

2020. gada beigās, ECB turpināja cieši pārraudzīt Covid-19 krīzi un tās sekas banku sektorā, aktīvi sazinoties ar citām iestādēm un uzraudzītajām bankām, tādējādi būdama gatava izmantot elastīgumu pieejamo uzraudzības mehānismu ietvaros, lai nepieciešamības gadījumā veiktu papildu darbības.

Rekomendācijas par dividendēm

Līdz ar martā veiktajiem kapitāla atvieglojuma pasākumiem ECB banku uzraudzība veica pasākumus banku kapitāla saglabāšanas nodrošināšanai, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtējo nenoteiktību. 27. martā ECB izdeva Rekomendāciju bankām par dividenžu izmaksām. Lai celtu banku spēju absorbēt zaudējumus un atbalstītu mājsaimniecību, mazo uzņēmēju un uzņēmumu kreditēšanu, bankām tika ieteikts neizmaksāt dividendes par 2019. finanšu gadu un 2020. finanšu gadu vismaz līdz 2020. gada 1. oktobrim, un atturēties no akciju atpirkšanas ar mērķi sniegt atlīdzību akcionāriem. Ieteikuma mērķis bija nodrošināt bankām papildu kapacitāti kreditēšanai vai zaudējumu absorbēšanai brīdī, kad tas ir īpaši nepieciešams.

28. jūlijā ECB pagarināja savu ieteikumu par dividenžu izmaksām līdz 2021. gada 1. janvārim, vienlaikus uzsverot, ka šie pasākumi saglabā pagaidu un izņēmuma raksturu un to mērķis ir saglabāt banku spēju absorbēt zaudējumus un atbalstīt ekonomiku ārkārtējas nenoteiktības apstākļos. Neaizsargātības analīze parādīja, ka kapitāla līmenis sistēmā varētu būtiski samazināties, ja īstenotos smagākais scenārijs. ECB izsūtīja arī vēstuli bankām, lūdzot tās būt ārkārtīgi mērenām attiecībā uz mainīgās atlīdzības daļas maksājumiem, piemēram, samazinot kopējo mainīgās atlīdzības daļas apjomu. Gadījumos, kad tas nebija iespējams, bankām tika ieteikts atlikt lielāko daļu mainīgās atlīdzības un apsvērt izmaksas veikšanu ar tādiem instrumentiem kā pašu akcijas. Kā ierasts ECB turpināja izvērtēt banku atlīdzības politikas SREP ietvaros, jo īpaši ietekmi, kāda šādām politikām varētu būt uz banku spēju saglabāt stabilu kapitāla bāzi. ECB pieeja dividendēm un atlīdzībai bija saskaņota ar Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) Rekomendāciju.

2020. gada 3. ceturksnī vēl joprojām bija pieejamas plašas kapitāla rezerves, daļēji pateicoties dažāda veida ECB un makrouzraudzības iestāžu veiktajiem kapitāla atvieglošanas pasākumiem. 2020. gada 3. ceturksnī, kopējā pieejamā kapitāla rezerve pieauga no 2.8% līdz 5.3%, P2R atvieglojumam sniedzot 1.1%, P2R pirmajiem posmiem sniedzot vēl 0.5% un dividenžu ierobežojumiem, IFRS 9 pārejas mehānismiem un makrouzraudzības rezerves atvieglojumam nodrošinot vēl pa 0.3% atbilstoši aplēsēm.

2020. gada 4. ceturksnī ECB pārskatīja savu nostāju dividenžu un atlīdzības jautājumā. 2020. gada 15. decembrī tā izdeva pārskatītu Rekomendāciju, lūdzot bankām attiekties pret dividendēm un akciju atpirkšanām ar īpašu piesardzību. Šajā nolūkā ECB lūdza visām bankām apsvērt iespēju neizmaksāt nekādas dividendes naudas izteiksmē un neveikt akciju atpirkšanas, vai ierobežot šādas izmaksas, līdz 2021. gada 30. septembrim. Ņemot vērā neparejošo nenoteiktību par Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām, ECB sagaida, ka dividendes un akciju atpirkšanas nepārsniegs 15% no 2019.–2020. gada apkopotās peļņas un nepārsniegs 20 bāzes punktus no CET1 rādītāja, atkarībā no tā, kura no vērtībām ir mazāka. ECB paziņoja, ka sagaida, ka tikai rentablām bankām ar spēcīgām kapitāla attīstības līknēm vajadzētu apsvērt dividenžu izmaksāšanu vai akciju atpirkšanu, un ka bankām, kuras apsver šādas izmaksas, vajadzētu sazināties ar savu Kopējās uzraudzības komandu (KUK), lai pārrunātu to, vai paredzētās izmaksas līmenis būs piesardzīgs. ECB atkārtoti pauda savu nostāju par mainīgo atlīdzības daļu vēl vienā vēstulē bankām. Rekomendācija atspoguļoja finanšu sistēmas stabilitātes novērtējumu un tika sagatavota ciešā sadarbībā ar ESRK.


1.2. Uzraudzības prioritātes un projekti 2020. gadā

1.2.1. Uzraudzības prioritātes 2020. gadā un pragmatiskā pieeja SREP

2020. gadā Covid-19 uzliesmojums lika ECB pārskatīt uzraudzības prioritātes, procesus un darbības, lai varētu atbalstīt banku spēju kalpot ekonomikai, tajā pašā laikā risinot pandēmijas izraisītās darbības problēmas. Šajā sakarā KUK pārskatīja darbības prioritātes un pievērsa galveno uzmanību banku spējai pārvarēt pandēmijas ietekmi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzraugi proaktīvi iesaistījās dialogā ar bankām, lai apspriestu individuālus pasākumus, piemēram, klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu pārbaužu laika grafiku, procesu un izpildes termiņu precizēšana. Turklāt uzraugi pagarināja izpildes termiņus noteiktiem mazāk būtiskiem uzraudzības pasākumiem un datu pieprasījumiem.

2020. gadā Covid-19 uzliesmojums lika ECB pārskatīt uzraudzības prioritātes, procesus un darbības. ECB banku uzraudzība izvēlējās pragmatisku pieeju, īstenojot SREP – savu ikgadējo pamata uzdevumu.

Tādā pašā veidā ECB banku uzraudzība izvēlējās pragmatisku pieeju, īstenojot savu ikgadējo pamata uzdevumu – Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP) (Supervisory Review and Evaluation Process) – atbilstoši EBI pamatnostādnēm[13].

Saskaņā ar 2020. gada pragmatisko pieeju SREP ECB pievērsa galveno uzmanību banku spējai pārvaldīt no esošās krīzes izrietošos kapitāla un likviditātes riskus un problēmas. Kopumā ECB pieņēma lēmumu nemainīt kapitāla papildinājumu (P2R un P2G) un neaktualizēt SREP vērtējumus, ja vien šādas izmaiņas neattaisno ārkārtas apstākļi, kas ietekmē konkrēto banku. Turklāt ECB nolēma sniegt kvalitatīvas rekomendācijas, vēršoties pret uzraudzības bažām. ECB neaizsargātības analīzes rezultātus izmantoja KUK, lai identificētu jaunus apdraudējumus un pārbaudītu banku finanšu un kapitāla prognozes, un pēc tam tie tika iestrādāti SREP novērtējumos.

Turpinot iepriekšējā gada centienus nodrošināt lielāku pārredzamību bankām un investoriem, publicējot SREP rezultātā izstrādātās uzraudzības kapitāla prasības (2020. gada janvārī), 2021. gada janvārī ECB publicēja apkopotos SREP rezultātus sadalījumā pa uzņēmējdarbības modeļiem un konkrētu banku P2R ar attiecīgo kapitāla sastāvu.[14] Šajā sakarā 2020. gadā SREP prasības un norādījumi kopējam kapitāla apmēram, izņemot sistēmiskās rezerves un pretciklisko rezervi, stabili saglabājās, vidēji veidojot apmēram 14%, savukārt CET1 kapitāla prasība saruka no 10.6% 2019. gadā līdz 9.6%, ņemot vērā jaunos kapitāla kvalitātes kritērijus P2R vajadzībām. Bankām tika ļauts daļēji izmantot arī tādus kapitāla instrumentus, kas neklasificējās kā CET1 kapitāls, lai izpildītu P2R, ierosinot pasākumu, kam sākotnēji bija paredzēts stāties spēkā tikai 2021. gada janvārī Kapitāla prasību direktīvas (CRD V) pēdējās pārskatīšanas ietvaros. Papildus kapitāla prasībām un norādījumiem, 2020. gadā visas bankas saņēma kvalitatīvas rekomendācijas. Lielākā daļa rekomendāciju attiecās uz iekšējās pārvaldības jomu (galvenokārt, jautājumos par iekšējās kontroles funkcijām, vadības struktūru un jauno un veco datu apkopošanu) un kredītriska jomu (galvenokārt, saistībā ar kredītu klasifikāciju, uzkrājumu veidošanu un strauju pārmaiņu ietekmi). Salīdzinot ar iepriekšējo SREP ciklu (2019. gadā), būtiski palielinājās konstatējumi par kredītriska un uzņēmējdarbības modeļu komponentēm, savukārt konstatējumi saistībā ar iekšējo pārvaldību un kapitālu saglabājās kopumā nemainīgi, lai gan ar iekšējo pārvaldību saistīto konstatējumu skaits joprojām bija vislielākais absolūtos skaitļos 2020. gadā.

1.2.2. Darbs pie kredītriska parakstīšanas kritērijiem

Lai izvērtētu banku kredītriska parakstīšanas kritēriju kvalitāti, 2019. gadā ECB banku uzraudzība uzsāka īpašu projektu, lai ievāktu datus par euro zonas banku piešķirtajiem jaunajiem kredītiem laikā periodā no 2016. gada līdz 2018. gadam. Tā rezultātus publicēja 2020. gada jūnijā.[15] ECB banku uzraudzības darbs pie kredītriska parakstīšanas kritērijiem papildina pastāvīgos stratēģiskos centienus risināt esošo INK jautājumu.

Ziņojums par NI izgaismoja trūkumus procesā, kurā bankas piešķīra un noteica cenas jauniem kredītiem pēdējo gadu laikā; jo īpaši, bankas pazemināja savus kreditēšanas standartus, piešķirot kredītus mājsaimniecībām. Analīzē atklājās arī tas, ka bankas ar augstiem INK līmeņiem mēdza izmantot konservatīvāku pieeju, piešķirot mājokļa kredītus, nekā citas bankas, un ka ne visas bankas pievērsa pietiekamu uzmanību uz riskiem balstītas cenas noteikšanai, lai nodrošinātu, ka cenu veidošana nosegtu vismaz paredzamos zaudējumus un izmaksas. Netika gūti pierādījumi tam, ka bankas, izmantojot iekšējos modeļus kapitāla prasību aprēķināšanai, piemērotu labāku uz riskiem balstītu cenu veidošanu.

2019. gadā ECB banku uzraudzība uzsāka īpašu projektu, lai ievāktu datus par euro zonas banku piešķirtajiem jauniem kredītiem. Ziņojums par NI uzsvēra mājsaimniecību kreditēšanas pieaugumu, ko daļēji veicināja strauji augošās mājokļu cenas, bet pilnībā nenodrošināja pieaugums mājsaimniecību ienākumos.

Mājsaimniecību kreditēšana ievērojami pieauga laika posmā no 2016. gada līdz 2018. gadam, ko daļēji veicināja strauji augošās mājokļu cenas, bet pilnībā nenodrošināja pieaugums mājsaimniecību ienākumos (14. attēls). Līdz ar to uz ienākumiem balstītie galvenā riska rādītāji (GRR) dzīvojamā nekustamā īpašuma (RRE) un patēriņa kredītu portfelī pasliktinājās, savukārt cenu veidošanas likmju starpība palielinājās.

Tajā pašā laikā NFS piešķirtajos jaunajos kredītos bija vērojama daudzveidīga aina. Nefinanšu darījuma partneru portfeļa GRR uzlabojās (15. attēls), lai gan kredīta struktūras kļuva riskantākas un cenu veidošanas likmju starpības šajā portfelī samazinājās. KUK veic īpašus papildu novērtējumus ikdienas uzraudzības ietvaros.

14. attēls

Mājokļa nekustamais īpašums: Kredītu pieaugums un makroekonomiskie faktori

(apkopotais gada pieauguma rādītājs no 2016. gada līdz 2018. gadam; procentuālā izteiksmē)

Avoti: ECB banku uzraudzības kredītriska parakstīšanas datu vākšana 2019. gadā, Eurostat.
Piezīmes: 2018. gadā netika ziņoti dati par mājokļu cenu indeksu Grieķijā. Euro zonas un valsts vidējie rādītāji balstās uz izlīdzinātajiem datiem.

Vienlaikus ar NI kredītriska parakstīšanas pārbaudi ECB banku uzraudzība ciešā sadarbībā ar VKI veica horizontālo analīzi par mazāku banku kredītu piešķiršanas praksēm VUM mērogā, balstoties uz MNI izlases kopu. MNI datu vākšanā tika ievērots samērīguma princips. Rezultāti parādīja, ka lielākā daļa izlases kopā iekļauto MNI saskaras ar būtiskām datu pieejamības problēmām attiecībā uz kredītriska rādītājiem. MNI demonstrēja daudz lielāku kredītu pieaugumu nekā to kolēģi NI, kā arī ievērojamu savu aizņēmēju kredīta sloga palielinājumu. Intensīva tirgus konkurence radīja papildu spiedienu uz MNI kredīta ierobežojumiem un lika tām koriģēt savas uzņēmējdarbības un riska stratēģijas. MNI kredītu cenu veidošana uzrādīja ļoti vāju saikni ar pamatā esošo kredītrisku. ECB un VKI turpinās sekot līdzi MNI kredītriska parakstīšanas standartu pārbaudes konstatējumiem.

15. attēls

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU): GRR uzlabojas

(NBV – vidējais svērtais TDER, D/E attiecība un ICR)

Avoti: ECB banku uzraudzības kredītriska datu vākšana, 2019. gads; Eiropas Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU, 2017./2018. gads un 2018./2019. gads.
Piezīmes: NBV = jauna uzņēmuma apjoms (new business volume). TDER = kopējā parāda attiecība pret EBITDA (total debt to EBITDA ratio). D/E = parāda attiecība pret pašu kapitālu (debt-to-equity ratio). ICR = procentu seguma rādītājs (interest coverage ratio). Vidējās vērtības ir svērtas ar katras iestādes MVU atlikumu un pieejamajiem datiem par NBV un balstās uz izlīdzinātiem datiem.

1.2.3. Darbs ar INK

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, NI turējumā esošo INK atlikums samazinājās par aptuveni 50%

NI turējumā esošo INK apjoma samazinājās no aptuveni 1 trilj. euro (INK īpatsvars – 8%) Eiropas banku uzraudzības darbības sākumā 2014. gada beigās līdz 485 mljrd. euro (INK īpatsvars 2.82% apmērā) 2020. gada septembra beigās, veidojot apmēram 50% samazinājumu (16. attēls). Arī MNI INK rādītājs kopš 2016. gada samazinājās – no 4.4% līdz 2.1% 2020. gada jūnijā.

16. attēls

NI INK attīstības tendences

(kreisā ass: procentuālā izteiksmē; labā ass: mljrd. euro)

Avots: ECB.

2019. gadā, augsta INK līmeņa bankas[16] samazināja savu INK atlikumu par 23%, pārsniedzot savu gada samazinājuma mērķi.

17. attēls

Plānotais INK samazinājums augsta INK līmeņa bankām visam 2019. gadam, salīdzinot ar faktisko samazinājumu gada laikā

(x-ass: INK palielinājuma un samazinājuma avoti; y-ass: mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. 30 NI izlases kopa.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums rada būtiskus izaicinājumus bankām. Pirmkārt, sagaidāms, ka NI nāksies pielikt papildu pūles, lai vēl vairāk samazinātu savu INK atlikumu, lai gan tas saglabājās kopumā nemainīgs līdz 2020. gada jūnijam un pēc tam saruka no 503 mljrd. euro līdz 485 mljrd. euro 2020. gada 3. ceturksnī. Otrkārt, ir sagaidāms, ka pandēmijas negatīvās ietekmes uz ekonomiku rezultātā INK apjoms nākotnē pieaugs. Šajā ziņā NI ir īpaši būtiski panākt pareizu līdzsvaru starp izvairīšanos no pārmērīga procikliskuma un to, lai nodrošinātu, ka riski, ar kuriem tās saskaras, tiek atbilstoši atspoguļoti bilancēs.

Jo īpaši pastāv smagu strauju pārmaiņu ietekmes risks, kad valsts atbalsta pasākumu termiņš tuvosies beigām. Ņemot vērā iepriekš minēto, bankām ir īpaši būtiski korekti identificēt kredītrisku un to atspoguļot bilancēs un saimnieciskā ziņā būt gatavām risināt problemātisko parādnieku skaita pieaugumu: kavējumi aktīvu kvalitātes pasliktināšanās atpazīšanā un atbilstošu darbību veikšanā, lai to novērstu, pastiprinās prociklisko ietekmi un apgrūtinās banku sektora spēju atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Savlaicīga un dzīvotspējīga restrukturizācija maksimāli paaugstina atveseļošanās vērtību un novērš INK uzkrāšanos. Augsti INK līmeņi noved pie paaugstinātām kreditēšanas izmaksām un zemākas ienākumu radīšanas kapacitātes, un arī tas negatīvi ietekmē banku spēju atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Pārklasificēšanas un pietiekamu uzkrājumu veidošanas atlikšana līdz moratorija pasākumu termiņa beigām var izraisīt strauju pārmaiņu ietekmi, spēcīgāku aizņemto līdzekļu samazināšanos un, līdz ar to, pastiprinātu procikliskumu. Banku kredītu vērtības un klasificēšanas politiku neatbilstība varētu mazināt investoru uzticēšanos banku sektoram un novest pie palielinātām finansējuma izmaksām. Spēcīga aizņemto līdzekļu samazināšanās un palielinātas finansējuma izmaksas mazina banku spēju atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

ECB banku uzraudzība reaģēja uz Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu ar plašu kredītriska iniciatīvu un ārējiem paziņojumiem.[17] Ievērojot EBI Pamatnostādnes par leģislatīviem un neleģislatīviem moratorijiem attiecībā uz aizdevumu maksājumiem[18], ECB ļāva bankām būt elastīgākām, arī klasificējot pārskatīšanu un novērtējot problemātisku restrukturizāciju EBI pamatnostādņu kritērijiem atbilstošiem riska darījumiem, kam piemērojami moratoriji.

ECB uzraudzības iniciatīvu un paziņojumu mērķis ir nodrošināt, lai NI rīcībā būtu efektīvas kredītriska vadības prakses un pietiekama saimnieciskā kapacitāte, lai nodrošinātu kredītriska atbilstošu izvērtēšanu, klasificēšanu un mērīšanu to bilancēs. Tam vajadzētu palīdzēt ierobežot aktīvu kvalitātes pasliktināšanos bankās, tādējādi pēc iespējas mazinot strauju pārmaiņu ietekmi. KUK iesaistās dialogā ar NI, lai sekotu līdzi šo kredītriska uzraudzības gaidu īstenošanai no NI puses.

Turklāt ECB nolēma atlikt INK samazināšanas stratēģiju iesniegšanas termiņu augsta līmeņa INK bankām uz 12 mēnešiem, pagarinot to līdz 2021. gada martam. ECB banku uzraudzība precizēja arī to, ka INRD seguma prasība paliek spēkā to INK atlikumam, kas bija uzkrājušies pirms pandēmijas uzliesmojuma.

Savu MNI pārraudzības funkciju ietvaros ECB turpināja izvērtēt to, kā VKI īsteno EBI Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību[19]. Turklāt ECB ar VKI atbalstu veica kredītriska neaizsargātības analīzi, lai gūtu labāku izpratni par Covid-19 krīzes potenciālo ietekmi uz MNI, ievērojot arī valstu veikto krīzes mazināšanas pasākumu sekas. 2021. gadā papildu darbības tiks veltītas, cita starpā, lai izvērtētu, kā nacionālo valsts atbalsta pasākumu izbeigšanās ietekmēs MNI kredītriska profilus, kā arī MNI gatavību risināt iespējamu neizpildītu riska darījumu skaita pieaugumu.

1.2.4. Iekšējo modeļu mērķpārbaude

No 2016. gada līdz 2020. gadam īstenotais projekts – iekšējo modeļu mērķpārbaude (TRIM) – tika izstrādāts, lai izvērtētu iestāžu iekšējo modeļu pietiekamību un atbilstību un harmonizētu ar iekšējiem modeļiem saistītās uzraudzības prakses visa Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) mērogā. Tā rezultātā tika izveidota vienota VUM mēroga izpratne par ar iekšējiem modeļiem saistītajām regulatīvajām prasībām – ECB Norādījumi par iekšējiem modeļiem, tādējādi sniedzot pienesumu nepamatota (proti, uz riskiem nebalstītu) riska svērto aktīvu (RSA) mainīguma samazināšanā un līdzvērtīgus apstākļu radīšanā visām VUM ietilpstošo valstu bankām.

TRIM ietvaros, tika veiktas 200 klātienes modeļu pārbaudes 65 NI

Pašreiz, kad ir pagājuši četri gadi, projekts tuvojas noslēgumam. 2017.–2019. gadu laikā, TRIM ietvaros, tika veiktas 200 klātienes modeļu pārbaudes 65 NI, pārbaudot kredītriska, tirgus riska un darījuma partneru kredītriska iekšējos modeļus. Šo pārbaužu veikšanai tika izstrādāta vienota metodoloģiskā pieeja, balstoties uz standartizētiem datu pieprasījumiem un pārbaudes metodēm un rīkiem. Turklāt tika īstenota vairāku līmeņu kvalitātes kontrole, apvērstie salīdzinājumi un horizontālās analīzes, lai nodrošinātu TRIM pārbaužu iznākumu konsekvenci un salīdzināmību.

TRIM ietvaros identificēto regulatīvo prasību neatbilstības gadījumu rezultātā tika iegūts vairāk nekā 5800 konstatējumu visos risku veidos, no kuriem apmēram 30% bija īpaši būtiski.

Līdz ar to TRIM projekts ietver intensīvu papildu uzraudzību iesaistītajās iestādēs, ar vēlmi sagaidīt, ka tās novērsīs identificētās nepilnības, vienlaikus īstenojot jaunus regulatīvos produktus tuvāko gadu laikā. Pēc TRIM pārbaudēm, līdz 2020. gada beigām bija izdoti 179 lēmumi, paredzot dažāda veida uzraudzības pasākumus – pienākumu, rekomendāciju un ierobežojumu veidā, un dažiem no tiem ir būtiska kvantitatīva ietekme uz RSA summām.

Pašreiz tiek plānots, ka TRIM noslēgsies 2021. gada pirmajā pusē

2020. gada martā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu ECB banku uzraudzības iestādēm piešķirtā darbības atvieglojuma ietvaros bija paredzēts uz sešiem mēnešiem atlikt līdz attiecīgajam datumam vēl nepaziņoto TRIM lēmumu, klātienes pēckontroles vēstuļu un iekšējo modeļu lēmumu izdošanu. Līdz ar to TRIM projekta noslēgums tika pārcelts no 2020. gada uz 2021. gada pirmo pusi.

1.2.5. Darbs ar ICAAP un ILAAP

Spēcīgi iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas (ICAAP – Internal Capital Adequacy Assessment Process) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas (ILAAP – Internal Liquidity Adequacy Assessment Process) procesi ir būtisks priekšnosacījums, lai stiprinātu banku noturību, ļautu tām turpināt darbību pilna uzņēmējdarbības cikla ietvaros un pārvarēt ekonomiskos satricinājumus. Gan ICAAP, gan ILAAP mērķis ir nodrošināt, ka bankas atbilstoši nosaka un pārvalda savus kapitāla un likviditātes riskus strukturētā, katrai atsevišķai iestādei piemērotā veidā.

Kapitāls un likviditāte ir pamata elementi banku noturības nodrošināšanā

ECB banku uzraudzība ir veikusi virkni pasākumu, palīdzot bankām veidot savas ICAAP un ILAAP kā vērtīgus riska vadības procesus. Banku ICAAP un ILAAP regulāri pārskata SREP ietvaros. 2018. gadā ECB publicēja norādījumus par ICAAP un ILAAP, lai skaidrotu, ko tā sagaida saistībā ar šiem procesiem. 2019. gadā tā veica 37 NI ICAAP prakšu visaptverošu analīzi, salīdzinot tās ar ECB uzstādītajām uzraudzības gaidām. Šīs analīzes konstatējumi tika publicēti 2020. gada augustā ECB Ziņojumā par banku ICAAP praksēm un tie atklāj, ka, neraugoties uz to, ka pēdējo gadu laikā bankas ir būtiski pilnveidojušas savus ICAAP, vēl joprojām daudz kas ir darāms, jo īpaši trijās pamata jomās.

Pirmkārt, daudzās bankās vēl joprojām tiek izmantotas neatbilstošas datu kvalitātes sistēmas, kas varētu kaitēt to spējai pieņemt pārdomātus lēmumus, izmantojot uzticamus, ātri izgūstamus datus.

Otrkārt, daudzas bankas atskaitēs neatspoguļo pilnu risku kopu, kas var būtiski ietekmēt to iekšējo kapitālu. Vājās puses tika identificētas, piemēram, veidā, kā bankas novērtē AT1 un T2 instrumentus, nosakot savas iekšējā kapitāla vajadzības, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību (nepārtrauktības pieņēmums), un, plašākā ziņā, veidā, kā bankas nosaka sava kapitāla patieso saimniecisko vērtību, sedzot savus saimnieciskos riskus (saimnieciskās vērtības apsvērums), kā redzams 18. attēlā. Pievienojot nespēju identificēt un skaitliski izmērīt visus būtiskos saimnieciskos riskus, tas var kaitēt banku spējai nodrošināt tās ekonomiskā kapitāla pietiekamību un, līdz ar to banku vispārējā finanšu noturība var pavājināties.

Treškārt, stresa testēšanai vēl ir jākļūst par efektīvu, neatņemamu banku risku vadības prakses sastāvdaļu, kā parādīts 19. attēlā. Covid-19 pandēmija ir akcentējusi to, ka bankas ir pakļautas bīstamam apdraudējumam, kas var negaidīti īstenoties; taču daudzas iestādes neveic sistemātisku ekonomiskās vides pārraudzību, lai identificētu jaunus apdraudējumus, un to stresa testēšanas scenāriji un spējas netiek regulāri pārskatītas. Tas var nopietni kaitēt banku spējai efektīvi reaģēt stresa situācijās.

18. attēls

Nepārtrauktības pieņēmumu un saimnieciskās vērtības apsvērumi iekšējā kapitāla noteikšanā

Nepārtrauktības pieņēmums un ekonomiskās vērtības apsvērums

Avots: ECB ziņojums par banku ICAAP praksēm, 26. attēls.

19. attēls

Stresa testēšanas process jaunu kapitāla pietiekamības apdraudējumu identificēšanai

Vai bankā ir ieviests jaunu apdraudējumu, ievainojamību un vides izmaiņu pārraudzības un identifikācijas process?

Avots: ECB ziņojums par banku ICAAP praksēm, 43. attēls.

Labas ICAAP prakses ir vienlīdz būtiskas gan krīzes, gan normālos apstākļos

Lai gan iepriekš minētā analīze tika veikta pirms Covid-19 uzliesmojuma, ECB uzskata, ka laba ICAAP prakse ir vienlīdz būtiska gan smaga stresa, gan normālos apstākļos. Rūpīgi izstrādāti ICAAP ir īpaši būtiski efektīvai risku vadībai, finanšu stabilitātei un ilgtermiņa ilgtspējai.

2020. gada SREP novērtējums atklāja vājās vietas banku stresa testēšanas praksēs un kapitāla un likviditātes plānošanā

2020. gada pragmatiskās pieejas SREP kontekstā ECB banku uzraudzība identificēja vājās puses banku ICAAP un ILAAP praksēs, kas apdraud to uz nākotni vērsto prognožu uzticamību un var kaitēt to spējai veiksmīgi pārvaldīt savas kapitāla un likviditātes pozīcijas visā Covid-19 krīzes laikā. Bankas tiek mudinātas strikti atspoguļot ar Covid-19 saistītu attīstības tendenču ietekmi un smagāku iznākumu potenciālu savos bāzes un nelabvēlīgajos scenārijos.

Nākotnē ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk

Nākotnē ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk, un tam vajadzētu motivēt bankas turpināt pilnveidot savus iekšējos procesus. Turklāt ECB banku uzraudzības pieejā P2R noteikšanai vēl vairāk tiks ņemti vērā risku noteicošie faktori, sagaidot, ka tas motivēs bankas labāk identificēt dažādus riskus, kuriem tās ir pakļautas.

1.2.6. IT un kiberrisks

Arī 2020. gadā kibernoziegumi un IT trūkumi tika identificēti kā viens no būtiskākajiem risku noteicošajiem faktoriem banku sektorā. Lai stiprinātu banku noturību šajā jomā, viena no ECB banku uzraudzības prioritātēm 2020. gadā bija izvērtēt IT un kiberrisku bankām, veicot tādas uzraudzības darbības kā klātienes pārbaudes, gada SREP, VUM kiberincidentu ziņošanas process, un citas katrai atsevišķai bankai piemērotas un horizontālas darbības.

IT sistēmu uzticamība kļuva īpaši būtiska, kad bankas sāka slēgt filiāles un pāriet uz attālinātā darba režīmu. Šajā ziņā ECB banku uzraudzība identificēja IT un kiberrisku kā vienu no visbūtiskākajiem ar Covid-19 saistītajiem riskiem. 2020. gadā uzraudzīto iestāžu ECB ziņoto būtisko kiberincidentu skaits patiešām pieauga, jo īpaši ar ļaunu nolūku izdarīto kiberincidentu skaits.[20] Līdz šim šie incidenti galvenokārt izraisīja pakalpojuma nepieejamību no banku vai banku pakalpojumu sniedzēju puses. Taču kiberincidentu skaita pieaugums norāda uz nepieciešamību bankām pilnveidot savu IT noturību, risināt tādus trūkumus kā pārāk sarežģīta IT arhitektūra un uzticēšanās lielam daudzumam nelietderīgas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēmu, lai pildītu kritiskas komercdarbības funkcijas.

2020. gada jūnijā ECB banku uzraudzība publicēja savu gada pārskatu par SREP IT riska aptaujas (ITRA)[21] iznākumu, kas tika izstrādāts sadarbībā ar VKI un balstījās uz banku ITRA pašvērtējumu. Ziņojums ietver galvenos novērojumus par banku IT riska praksēm 2019. gada 1. ceturksnī. Banku ārpakalpojumu budžeti turpināja pieaugt visa 2018. gada laikā un līdz pat 2019. gada sākumam, kad aktualizētās mākoņpakalpojumi. Satraucoši ir tas, ka turpināja pieaugt arī kritiskos uzņēmējdarbības procesus atbalstošo nolietoto sistēmu skaits, un datu kvalitātes vadība joprojām ir vismazāk attīstītā riska kontroles joma.

ECB banku uzraudzība piedalījās arī starptautisku darba grupu publikācijās par šīm tēmām, proti, Finanšu stabilitātes padomes Efektīvajās kiberincidentu seku novēršanas praksēs [22], Bāzeles Banku uzraudzības komitejas konsultatīvajā dokumentā par darbības noturības principiem[23], un EBI Pamatnostādnēs par IKT un drošības risku vadību[24], kas stājās spēkā 2020. gada jūnijā.

Brexit

ECB banku uzraudzība turpinās pārraudzīt kā bankas īsteno savus mērķa darbības modeļus apstākļos pēc Brexit

Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 1. februārī, ieejot pārejas periodā, kura laikā ES tiesības turpināja būt spēkā Apvienotajā Karalistē un attiecībā uz to. Šis pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. 2020. gadā ECB banku uzraudzība strādāja pie tā, lai nodrošinātu banku un uzraugu gatavību Brexit pārejas perioda beigām un cieši pārraudzīja kā bankas īsteno savus plānus apstākļos pēc Brexit.

Visa gada laikā ECB sekoja līdzi politiskajām pārrunām starp ES un Apvienoto Karalisti un izvērtēja to sekas no uzraudzības perspektīvas. ECB sniedza arī tehnisku pienesumu Eiropas uzraudzības iestāžu darbā, nodrošinot, ka tiek ņemti vērā galvenie uzraudzības jautājumi.

NI pastāvīgās uzraudzības ietvaros ECB banku uzraudzība nepārtraukti aktualizēja savu novērtējumu par ietekmi, kāda būtu iespējamam scenārijam, kurā netiek panākta vienošanās un vienlīdzība pārejas perioda beigās, uz NI vairākās jomās, tādās kā investīciju pakalpojumi un darījumu norises vietas. ECB banku uzraudzība ieteica bankām turpināt gatavoties visiem iespējamajiem Brexit iznākumiem, un lūdza tās veikt riska samazināšanas pasākumus iespējamu strauju pārmaiņu sliekšņa risku risināšanai. Kopumā banku sagatavošanās darbi pārejas perioda noslēgumam tika uzskatīti par pietiekamiem un 2021. gada janvāra sākuma nebija vērojami nekādi tirgus darbības traucējumi finanšu pakalpojumu jomā.

ECB banku uzraudzība turpināja pārraudzīt kā Brexit plānus īsteno tās NI, kuru darbību ietekmē Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, lai nodrošinātu, ka tās darbojas saskaņā ar iepriekš saskaņotajiem laika grafikiem savu mērķa darbības modeļu (MDM) īstenošanai pēc Brexit. Horizontālo monitoringu papildināja ar katrai atsevišķai bankai atbilstošiem pēckontroles pasākumiem un, identificējot nepilnības, tika veiktas uzraudzības darbības. Lai pilnībā izpildītu ECB uzraudzības gaidas, dažām bankām vēl būs jāveic pasākumi iekšējās pārvaldības, uzņēmējdarbības izcelsmes, grāmatošanas modeļu un finansējuma, ES klientu pārformēšanas un koncerna iekšējo vienošanos jomās, kā arī IT infrastruktūras un ziņošanas jomās.

2020. gada laikā ECB banku uzraudzība turpināja publiskot savas ar Brexit saistītās uzraudzības gaidas vairākos rakstos Uzraudzības biļetenā, publikācijās Uzraudzības blogā un organizējot divpusējas apspriedes ar uzraudzītajām iestādēm.[25]

Pēc Brexit ECB banku uzraudzība turpinās pārraudzīt, kā bankas īsteno savus MDM un koncentrēsies galvenajiem uzraudzības jautājumiem, kas var rasties, pārejot uz jauno režīmu. 2019. gadā noslēgtās jaunās sadarbības vienošanās ietvaros, ECB banku uzraudzība un AK uzraudzības iestādes turpinās sadarboties, uzraugot gan ECB banku uzraudzībā ietilpstošajās valstīs, gan Apvienotajā Karalistē strādājošās bankas.

1.2.8. Finanšu tehnoloģijas (Fintech) un digitalizācija

2020. gadā ECB banku uzraudzība turpināja strādāt pie savas pieejas, uzraugot, kā finanšu tehnoloģijas izmanto NI un MNI. Tika strādāts pie vienotas izpratnes veidošanas par riskiem, kas saistīti ar finanšu tehnoloģijām, lai sniegtu uzraugiem metodoloģisko atbalstu un rīkus.

ECB banku uzraudzība turpināja sadarboties ar VKI, NI, MNI un citiem tirgus dalībniekiem, lai gūtu padziļinātu izpratni par to, kā bankas izmanto inovatīvas tehnoloģijas un kā tas ietekmē to uzņēmējdarbības modeļus un risku vadības sistēmas. Tā turpināja pārraudzīt tirgus attīstības tendences un jaunus riskus, tostarp Covid-19 pandēmijas ietekmi uz digitalizāciju un inovācijām bankās. Pandēmija demonstrēja, ka Eiropas banku uzraudzībā esošās bankas spēj saglabāt savu darbības noturību arī apstākļos, kad ir būtiski pieaugusi paļaušanās uz attālināto darbu. Turpmāk digitalizācija un inovācijas būs īpaši būtiskas bankām, lai tās varētu orientēties augstas konkurences apstākļos, ņemot vērā to, cik nozīmīgas var būt digitālās sistēmas, lai samazinātu izmaksas un apmierinātu aizvien vairāk digitāli orientēto banku klientu gaidas.

2020. gada 27. augustā ECB publicēja ESCB/Eiropas banku uzraudzības atbildi uz Eiropas Komisijas konsultāciju par digitālo finansējumu, kas ietvēra detalizētas atbildes uz jautājumiem par dažādiem risināmiem elementiem Komisijas stratēģijā. ECB kopumā atbalsta Komisijas identificētās prioritārās jomas digitālā finansējuma attīstības veicināšanai ES, kas guva vēl lielāku nozīmi pēc Covid-19 uzliesmojuma. Lai gan ECB atzīst, ka digitalizācija un inovācijas var sniegt ievērojamus labumus finanšu institūcijām, finanšu sistēmai un ekonomikai plašākā nozīmē, banku sektora digitalizācijā jāņem vērā arī visi saistītie riski. Lai gan pandēmija ir paātrinājusi banku digitalizācijas centienus un izcēlusi to, cik būtiski ir investēt inovācijās, tā ir atklājusi arī papildu izaicinājumus, ko nepieciešams pārraudzīt un kas jārisina saistībā ar bankas riska apetītes jautājumiem.

ECB piedalās vairākās starptautiskās un Eiropas mēroga grupās un tīklos, kur tā iegulda savu pieredzi un savus viedokļus par regulatīvo un uzraudzības sistēmu izstrādi finanšu tehnoloģiju un digitalizācijas jomā. Turklāt 2020. gadā ECB banku uzraudzība piedalījās arī ECB darbā ar kriptoaktīviem un centrālo banku digitālajām valūtām, risinot banku uzraudzībai nozīmīgus aspektus. Tā piedalījās arī iekšējos un ārējos darba semināros, apmācību kursos un semināros, lai veicinātu vienotas uzraudzības pieejas stiprināšanu un būtu informēta par dažādām norisēm finanšu tehnoloģiju un digitalizācijas jomā.

2. ielikums
Uzraudzības tehnoloģijas

Straujais pieejamo datu apjoma un skaitļošanas jaudu pieaugums un paātrinātie jauno tehnoloģiju ieviešanas tempi maina globālo finanšu ainavu vairāk nekā jebkad agrāk, radot iespējas un izaicinājumus uzraugiem un uzraudzītajām institūcijām. Covid-19 pandēmija pastiprināja šo tendenci, krietni paātrinot digitalizācijas tempus.

Reaģējot uz iepriekš minēto, 2019. gadā ECB izveidoja īpašu uzraudzības tehnoloģijām paredzētu centru (zināmu kā "SupTech"). Šis centrs apvieno iekšējās un ārējās ieinteresētās puses, lai izpētītu mākslīgā intelekta un citu progresīvo uzraudzības tehnoloģiju potenciālu.

VUM digitalizācijas shēma

VKI un ECB kopīgi izveidotā VUM digitalizācijas shēma sniedz ilgtermiņa redzējumu un konkrētu rīcības plānu par tehnoloģiju un digitalizācijas izmantošanu VUM ietvaros. Shēmā identificētie projekti ir apkopoti sešās jomās: i) uzraudzības pārskatu iesniegšanas pilnveidošana un apmaiņa ar bankām ar pilna cikla digitalizācijas palīdzību; ii) datu jaudas pilnvērtīga pielietošana, ar progresīvu analītiku un jaunāko datu arhitektūru; iii) VUM IT sistēmu pilnveidošana, sekmējot orientēšanos uz klientu, savienojamību un SupTech integrēšanu; iv) dokumentu un nestrukturēto datu apstrāde ar MI pārvaldītas tekstuālās analīzes palīdzību; v) manuālo uzdevumu skaita samazināšana un informācijas kontroles palielināšana ar procesu automatizācijas palīdzību; un vi) viedās sadarbības rīku nodrošinājums VUM mēroga digitālai apmaiņai.

Shēma definē arī galvenos noteicošos faktorus pilna VUM inovatīvā potenciāla atklāšanai, piemēram, visjaunākā inovāciju pārvaldības sistēma; visspējākās sadarbības modalitātes VUM mēroga projektiem; spēcīga inovāciju ekosistēma; un iniciatīvas digitālās kultūras sekmēšanai, tostarp digitalizācijas apmācību programma. Shēma ietver arī tādus aspektus, kas attiecas uz jauno tehnoloģiju ētisku un pārredzamu lietošanu un to lietošanas atbilstību datu aizsardzības normatīvajam ietvaram.

Digitālo programmu virzošās VUM mēroga struktūras

2020. gadā tika izveidota Digitālās programmas koordinācijas komiteja (DPKK), iekļaujot tās sastāvā noteiktus Uzraudzības valdes locekļus, lai sekmētu digitāli stratēģisko jautājumu apspriešanu. Paralēli tika izveidots Uzraudzības novatoru forums, apvienojot uzraugus un IT ekspertus no VKI un ECB. Forumā galvenā loma tika atvēlēta, nosakot uzraudzības vajadzības un konkrētus jauno tehnoloģiju pielietojumus banku uzraudzības vajadzībām. Pēc tam SupTech mezgls izveidoja jaunas darbības formas, apvienojot ECB un VKI speciālistus ar starpdisciplināro pieredzi (piemēram, IT, uzraudzība, datu zinātne) spējīgās inovāciju komandās. Pirmās četras no šādām komandām tika izveidotas 2020. gada septembrī un 2021. gadā plānots izveidot līdz desmit papildu komandām.

Plaša mēroga informētības celšanas pasākumi

Shēmas digitālās kultūras veicināšanas mērķa ietvaros, 2020. gadā notika vairāki liela mēroga pasākumi. SupTech virtuālajā sanāksmē un Uzraudzības novatoru konferencē, kas tika organizētas jūnijā un novembrī, piedalījās uzraudzības novatori no visas pasaules, lai sekmētu sadarbību un apzinātu esošās jaunākās attīstības tendences mākslīgā intelekta rīkos.

Jauni SupTech rīki

2020. gadā ECB panāca ievērojamu progresu mašīnlasīšanas rīka izstrādē piemērotības un atbilstības aptaujām tīkla analītikas izstrādē privātā kapitāla īpašuma līdzdalībai uzraudzītajās institūcijās. Jauno SupTech rīku izpēte turpinās. Starp tiem jāmin runas pārvēršanas tekstā rīka prototips, kas nodrošina automātiskas stenogrammas, balstoties uz balss atpazīšanu, un automatizētu tēmas modelēšanas un noskaņojuma analīzes rīku, kas ļauj analizēt kvalitatīvus datus un ziņas. Jaunākās tehnoloģijas, piemēram, dabiskas valodas apstrāde un mašīnmācīšanās tiks izmantotas, lai radikāli mainītu teksta un nestrukturēto datu analīzi daudzos uzraudzības uzdevumos no klātienes pārbaužu komandām līdz horizontālajām funkcijām. Turklāt viens no progresīvākajiem SupTech projektiem – virtuālā laboratorija – nodrošinās modulāro platformu digitālai sadarbībai un apmaiņai VUM ietvaros, ļaujot, piemēram, veikt kodeksu un modeļu apmaiņu.


1.3. Nozīmīgo iestāžu tiešā uzraudzība

1.3.1. Neklātienes uzraudzība

ECB banku uzraudzība cenšas uzraudzīt NI samērīgā un uz riskiem balstītā veidā, vienlaikus ievērojot gan stingrību, gan konsekvenci. Šajā nolūkā tā nosaka pastāvīgās uzraudzības pamatdarbību kopumu katram gadam. Šīs darbības izriet no esošajām regulatīvajām prasībām, VUM uzraudzības rokasgrāmatas un VUM uzraudzības prioritātēm, un ir iekļautas katras NI pastāvīgas uzraudzības pārbaudes programmā (SEP).

Papildus šīm centralizēti definētajām pamatdarbībām, SEP var būt iekļautas arī citas uzraudzības darbības, kas ir atbilstošas banku specifikai, sniedzot iespēju KUK analizēt un risināt idiosinkrātiskus riskus.

Neklātienes SEP darbības ietver: i) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP); ii) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējums); iii) KUK plānotās papildu darbības, lai vēl vairāk piemērotu pastāvīgo SEP uzraudzītās grupas vai uzņēmuma specifiskajiem apstākļiem (piemēram, banku uzņēmējdarbības vai pārvaldības struktūras analīzes). Pirmos divus darbību kopumus nosaka centralizēti, bet trešais kopums tiek īpaši pielāgots konkrētai bankai un to nosaka KUK.

Samērīguma ievērošana

2020. gadā plānotajās uzraudzības darbībās tika ievērots samērīguma princips, pielāgojot uzraudzības intensitāti uzraudzītās bankas sistēmiskajam nozīmīgumam un risku profilam.

SEP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras iestādes mēroga, sistēmiskā nozīmīguma un sarežģītības. 2020. gada vidējais plānoto uzraudzības darbību skaits katrā NI bija diezgan līdzīgs iepriekšējā gadā veikto darbību skaitam (20. attēls), nodrošinot, lai KUK joprojām būtu pietiekama rīcības brīvība konkrētai iestādei raksturīgo risku risināšanai.

20. attēls

Vidējais plānoto uzdevumu skaits katrā NI 2019. gadā un 2020. gadā

Avots: ECB.
Piezīme. Dati iegūti 31. decembrī.

Uz riskiem balstītas pieejas izmantošana

SEP izmanto uz riskiem balstītu pieeju, koncentrējoties uz katrai NI būtiskākajām risku kategorijām. Piemēram, ar kredītrisku saistīto uzdevumu īpatsvars augsta līmeņa INK bankām ir lielāks nekā vidējai bankai, un ar tirgus risku saistīto uzdevumu īpatsvars bankām, kas ir vairāk pakļautas tirgus un tirdzniecības darbību riskiem, ir lielāks nekā vidējai bankai. (sk. 21. attēlu).

21. attēls

SEP darbības 2019. gadā un 2020. gadā: kredītriska un tirgus riska darbību īpatsvars visās darbībās

Kredītrisks

(procentuālā izteiksmē)

Tirgus risks

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB.
Piezīmes: Tika ņemtas vērā tikai plānotās ar riska kategorijām saistītās darbības. Dati iegūti 31. decembrī.

Būtiskākie neklātienes uzraudzības notikumi 2020. gadā

Covid-19 pandēmijas rezultātā ECB banku uzraudzība pārskatīja savus uzraudzības procesus un darbības, lai sniegtu bankām pietiekamu darbības atvieglojumu un nodrošinātu, lai KUK varētu atbilstoši koncentrēties uz banku krīzes pārvarēšanas spējas pārraudzību.

Līdz ar to 2020. gadā plānotais neklātienes darbību kopums tika pārskatīts, tās atceļot, vienkāršojot vai atliekot uz vēlāku laiku. Starp galvenajām izmaiņām jāmin i) 2020. gada ES mēroga stresa testa uzdevuma pārcelšana uz 2021. gadu un tā aizstāšana ar teorētisku ievainojamību analīzi, lai izvērtētu konkrētus no Covid-19 krīzes izrietošus riskus; ii) pragmatiskas pieejas SREP pieņemšana (sk. 1.2. sadaļu); iii) Covid-19 ietekmes uz banku riska profiliem pārraudzības procesa ieviešana (paredzot lielāku sadarbību ar bankām); un iv) visu uzraudzības pasākumu termiņu, kuri vēl nebija beigušies, pagarināšana par sešiem mēnešiem.

Šo centienu, kā arī KUK veikto darbību saistībā ar katrai atsevišķai bankai paredzētajiem pasākumiem un galvenās uzmanības pievēršanas banku spējai pārvarēt krīzi rezultātā, salīdzinot ar sākotnēji, 2020. gada sākumā plānoto darbību skaitu, faktiski veikto darbību skaits nedaudz samazinājās (22. attēls).

22. attēls

Vidējais uzdevumu skaits katrā NI 2020. gadā

Avots: ECB.
Piezīme. Dati iegūti 31. decembrī.

Uzraudzības konstatējumi

"Uzraudzības konstatējumi" ir viens no galvenajiem regulāras uzraudzības darbību rezultātiem, un tie atspoguļo nepilnības, kas bankām jānovērš. KUK uzdevums ir pārraudzīt, kā bankas ievēro šos konstatējumus. Kopējais 2020. gada 31. decembrī reģistrēto konstatējumu skaits kritās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, galvenokārt ar Covid-19 krīzi saistītā klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu pārbaužu skaita samazinājuma dēļ. Lielākā daļa konstatējumu radās no klātienes pārbaudēm, iekšējo modeļu pārbaudēm un ar atļaujām saistītajām darbībām. Lielākais konstatējumu skaits bija kredītriska jomā (23. attēls).

23. attēls

Uzraudzības konstatējumi

Konstatējumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

Avots: ECB.
Piezīme. 58 konstatējumi no iepriekšējām KUK tika izslēgti.

1.3.2. Klātienes uzraudzība

2020. gada jūlijā izziņoto ECB organizatoriskās struktūras izmaiņu ietvaros tika izveidota strukturāli neatkarīga klātienes uzraudzības funkcija: Klātienes un iekšējo modeļu pārbaužu ģenerāldirektorāts (KMP/ĢD) Tā pienākumi ir aprakstīti 5.1. sadaļā – ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra.

Reaģējot uz Covid-19, tika izmantota droša, atsaucīga un samērīga pieeja klātienes uzraudzībai.

Covid-19 pandēmijas sakarā ieviestie ceļošanas ierobežojumi būtiski ietekmēja klātienes pārbaudes (KP) un iekšējo modeļu pārbaudes (IMP) 2020. gadā. 2020. gada martā ECB Padome pieņēma lēmumu apturēt visus komandējumus un visas KP un IMP, kas bija sagatavošanas posmā. Pārbaudes procesa posmā esošas KP un IMP, ciktāl iespējams, tika atsāktas neklātienē, bet pārbaudes gala ziņošanas posmā tika pabeigtas kā paredzēts.

Tika ieviesta pagaidu "neklātienes pārbaužu" koncepcija, lai izvērtētu riskus attālināti.

Lai saglabātu atbilstošu uzraudzības intensitāti, ECB banku uzraudzība izstrādāja pagaidu "neklātienes pārbaužu" koncepciju, lai attālināti pārbaudītu visbūtiskākos Covid-19 krīzes radītos riskus, piemēram, veicot intervijas ar bankām attālināti un izmantojot attālinātās sadarbības rīkus. Mērķis ir atgriezties pie tradicionālās klātienes pārbaužu prakses, tiklīdz uzlabosies situācija. Tomēr no neklātienes pārbaužu pieredzes var gūt noderīgas mācības un tās tiks iestrādātas ECB banku uzraudzības turpmākajā klātienes uzraudzības metodoloģijā.

KUK pārskatīja 2020. gadā sākotnēji plānotās prioritārās KP un IMP, balstoties uz to veikto izvērtējumu par banku visbūtiskākajiem riskiem Covid-19 apstākļos, kā arī uz pašu banku spēju atbalstīt pārbaudes. Līdz ar to 2020. gada programmā bija iekļautas 96 KP un 83 IMP, un lielākā daļa no tām bija jāveic neklātienē, ievērojot ar Covid-19 pandēmiju saistītās drošības prasības.

Pavisam 2020. gadā tika izdoti 168 uzraudzības lēmumi par IMP[26].

24. attēls

Covid-19 izraisītais pārbaužu skaita samazinājums 2020. gadā

(pārbaužu skaits)

Avots: ECB banku uzraudzība.

2020. gada KP iesaistīto VUM darbinieku apmācību programma lielākoties tika īstenota attālināti, piedāvājot 15 nodarbības, kas aptvēra visus galvenos SREP risku veidus un procesus, kas attiecas uz pārbaudēm. Pateicoties kursu pasniegšanai tiešsaistē, tajos varēja piedalīties vairāk interesentu, un no šīs programmas guva labumu vairāk nekā 586 inspektori un uzraugi.

1.3.2.1. Galvenie KP konstatējumi

Turpmākā analīze sniedz ieskatu kritiskākajos KP identificētajos konstatējumos.[27]

Iekšējā pārvaldība

Būtiskākie konstatējumi atklāja nepilnības šādās pārvaldības jomās:

  • Iekšējās kontroles funkcijas (tostarp atbilstības, risku vadības un iekšējā audita funkcijas): būtiski trūkumi visu iekšējās kontroles funkciju neatkarībā, resursos un darbības apjomā.
  • Korporatīvā struktūra un organizācija: nepietiekami pārredzama banku organizatoriskā struktūra, ņemot vērā neatbilstošu pienākumu sadalījumu un neskaidru ziņojumu sniegšanas kārtību, neatbilstības iekšējās kontroles sistēmā un neatbilstoši cilvēkresursi un tehniskie resursi.
  • Pārvaldības procesu īstenošana un pārraudzība: nepietiekama banku uzņēmējdarbības un risku stratēģiju īstenošanas pārraudzība no vadības struktūras puses.
  • Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem: nepietiekami skaidra riska datu apkopošanas un risku ziņošanas sistēma, trūkumi datu arhitektūrā un IT infrastruktūrā.
Kredītrisks

Apmēram puse kredītriska pārbaužu bija vērstas uz banku aktīvu kvalitāti, un tās veica, pārbaudot kredītlietas. Tajās tika konstatēta nepieciešamība veidot papildu uzkrājumus piesardzības ziņā vairāk nekā 2.3 mljrd. euro vērtībā, un pārkvalificēt kredītus aptuveni 3.1 mljrd. euro vērtībā no ienākumus nesošiem uz ienākumus nenesošiem.[28] Pārējās pārbaudes bija vērstas uz kredītriska pārvaldības procesa kvalitatīvajiem aspektiem. Būtiskākie konstatējumi bija:

  • Paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) nepietiekama novērtēšana: nodrošinājuma un pazeminātu likmju pārvērtēšana, neatbilstoša PKZ aprēķināšana metodoloģijas nepilnību dēļ, kā arī nepilnību uzkrājumu veidošanas parametros.
  • Neatbilstoša debitoru klasifikācija: neatbilstības neizpildītu vai ienākumus nenesošu riska darījumu definēšanā vai noteikšanā, nepietiekama bruto riska darījumu novērtēšana 2. un 3. posmā, un trūkumi pārskatīšanas identificēšanas procesos.
  • Neatbilstoši pārraudzības procesi: nepilnības agrīno kredīta pasliktināšanās pazīmju noteikšanā un neatbilstošas reitingu sistēmas, ko bieži vien izraisa zema datu kvalitāte un datu neatbilstības dažādās IT sistēmās, pārlieku paļaujoties uz manuālām korekcijām.
IT risks

Vairums ļoti būtisku konstatējumu atklāja trūkumus šādas jomās:

  • IT nepārtrauktības pārvaldība: IT nepārtrauktības neatbilstība; neefektīvi vai standartiem neatbilstoši IT nepārtrauktības plāni.
  • Kiberdrošības pārvaldība: kiberdrošības pasākumi nespēj nodrošināt kritisko datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību un savlaicīgu kiberdrošības incidentu konstatēšanu.
  • IT riska pārvaldība: nepietiekama IT risku iekļaušana vispārīgajā risku pārvaldības sistēmā.
Regulatīvais kapitāls un ICAAP

Galvenie konstatējumi par regulatīvo kapitālu (1. pīlārs) attiecās uz trūkumiem riska svaru riska darījumiem nepareizas pielietošanas identificēšanas kontroles sistēmā visiem 1. pīlāra riskiem, un RSA nepietiekamu novērtēšanu nepareizas riska darījuma kategoriju piešķiršanas rezultātā. Citi konstatējumi ir saistīti ar nespēju identificēt nekustamā īpašuma spekulatīvu finansēšanu un ar neatbilstoša nodrošinājuma izmantošanu kredītriska mazināšanai.

Nozīmīgākās ICAAP pārbaudēs konstatētās problēmas ir saistītas ar i) iekšējās kvantificēšanas vājajām pusēm, galvenokārt, attiecībā uz līdzdalības riska, pensiju riska, tirgus riska un kredītriska modelēšanu; ii) spēcīgas daudzgadu un uz nākotni vērstas kapitāla plānošanas trūkumu; un iii) nekonsekventu savstarpējo sasaisti starp stratēģiskās plānošanas procesiem un riska apetītes sistēmu, galvenokārt, konsekventu un detalizētu riska apetītes limitu trūkuma dēļ.

Tirgus risks

Nozīmīgākās problēmas attiecās uz vērtēšanas riska mērīšanu un pārvaldību, tostarp būtiskām nepilnībām patiesās vērtības mērīšanā (nepietiekama neatkarīgas cenu pārbaudes iekļaušana, neadekvātas patiesās vērtības hierarhijas metodoloģijas, neatbilstošas pirmās dienas peļņas atzīšanas prakses, iztrūkstošas patiesās vērtības korekcijas), un EBI Piesardzīgas vērtēšanas Regulatīvo tehnisko standartu īstenošanā.

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks (IRRBB)

Vairums kritiski svarīgo konstatējumu attiecās uz IRRBB mērīšanu, pārvaldību un pārraudzību: kvantificēšanas metožu neatbilstība, nepietiekami pamatotu vai pārliecinošu pieņēmumu un parametru izmantošana, nepietiekams pamatojums beztermiņa noguldījumu modelēšanai un regulāras IRRBB modeļu validācijas trūkums.

Likviditātes risks

Lielākā daļa nopietnāko konstatējumu bija saistīti ar trūkumiem stresa testēšanas sistēmā (nepietiekami konservatīva stresa testu scenāriju sistēma, trūkumi stresa testēšanas seku kvantificēšanā pielietoto pieņēmumu un parametru noteikšanā) un risku mērīšanā un pārraudzībā (trūkumi pakāpeniski pārtrauktu finanšu produktu profila aplēsēs un kļūdas LSR aprēķināšanā).

Operacionālais risks

Nozīmīgākās problēmas bija saistītas ar darbības riska pārvaldību (nepilnības darbības riska datu vākšanas procesā, neatbilstoši riska novēršanas un korektīvie pasākumi, risinot darbības riska gadījumus), un to identificēšanu (būtisku darbības risku nepilnīga iekļaušana un definēšana).

Uzņēmējdarbības modeļi un rentabilitāte

Kritiski svarīgākie konstatējumi bija saistīti ar trūkumiem produktu cenu noteikšanā (nespēja iekļaut attiecīgās izmaksas un riskus cenu noteikšanas instrumentos, cenu noteikšanas likmes nespēj radīt ilgtspējīgu rentabilitāti), stratēģiskās vadības spējās (nepietiekamas vadības kontroles darbības, uzņēmējdarbības stratēģijas īstenošanas ziņā) un ienākumu, izmaksu un kapitāla sadalījumā (trūkumi peļņas, izmaksu un kapitāla sadalījumā, kas noved pie deformētas rentabilitātes ainas).


1.4. MNI netiešā uzraudzība

Pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma ECB pastiprināja un pārgrupēja MNI pārraudzības darbības, lai proaktīvi reaģētu uz aizvien pieaugošajiem riskiem. Tajā pašā laikā ECB un VKI panāca vienošanos piemērot zināmu elastīgumu konkrētu sākotnēji 2020. gadā plānotu darbību īstenošanā.

Pastiprinātas un pārstrukturētas MNI pārraudzības darbības no Covid-19 krīzes izrietošo risku risināšanai

MNI ievainojamību pašreizējās krīzes apstākļos izvērtēšana

Visu gadu ECB stiprināja savu sadarbību ar VKI, gan tehniskajā, gan vadības līmenī, lai proaktīvi reaģētu uz no Covid-19 krīzes izrietošajiem riskiem. Jo īpaši ECB izvērtēja kredītriska un likviditātes riska apdraudējums MNI, ko varēja izraisīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Šis izvērtējums attiecās uz MNI riska darījumu koncentrāciju pandēmijas sekām vairāk pakļautajās saimnieciskajās nozarēs (piemēram, transports, izmitināšana, u. tml.), kā arī iespējamajām ievainojamībām MNI attiecībā uz negaidītām likviditātes vajadzībām vai finansējuma avotu satricinājumiem. Aktīvu kvalitātes ziņā analīze demonstrēja, ka Covid-19 nelabvēlīgās sekas var skart arī mazāk ievainojamām nozarēm pakļautās bankas, jo īpaši, ja tās nonāca krīzē ar augstu INK līmeni. Likviditātes ziņā, liels mazo un vidējo MNI skaits joprojām ir pakļauts likviditātes riskiem. Piemēram, daudzām bankām ir ļoti liels garantēto kredītlīniju apjoms attiecībā uz to pieejamajiem augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem, kas padara tās ievainojamas gadījumā, ja korporatīvie klienti dzītos pēc likviditātes, kā tas tika novērots Covid-19 krīzes pirmajā posmā. Vēl viena likviditātes problēma attiecas uz MNI, kuras pārāk – vai, dažos gadījumos, pārlieku, – paļaujas uz vairumtirdzniecības finansēšanu. Šī paļaušanās var tās pakļaut vairumtirdzniecības tirgus svārstīgumam.

Turklāt ECB sniedza palīdzību VKI, lai sekmētu vairāku uzraudzības pieeju konsekventu piemērošanu visā VUM mērogā, piemēram EBI Pamatnostādņu par pragmatisko 2020. gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), ņemot vērā Covid-19 krīzi[29], īstenošanu, EBI Pamatnostādņu par leģislatīviem un neleģislatīviem moratorijiem attiecībā uz aizdevumu maksājumiem, kas piemēroti, ņemot vērā Covid-19 krīzi[30], īstenošanu, un būtiska riska pārneses izvērtēšanu darījumu vērtspapīrošanai saistībā ar valsts galvojumu shēmu ieviešanu.

ECB pilnveidoja savu MNI agrīnās brīdināšanās sistēmu, kuras mērķis ir identificēt ievainojamās MNI un atbalstīt dialogu ar VKI, iestrādājot informāciju par kapitāla un lielo riska darījumu pārkāpumiem.

ECB turpināja darbu ar institucionālās aizsardzības shēmām

2020. gadā ECB tupināja darbu pie institucionālās aizsardzības shēmām (IAS) Šajā ziņā ECB atbalstīja Banca d’Italia tās veiktajā tikai MNI piemērojamo IAS novērtējumā, ko veidoja Trentīno-Alto Adidže reģionā esošās Raiffeisen bankas. IAS tiek atzītas uzraudzības vajadzībām kopš 2020. gada 4. novembra. ECB veica arī papildu pārraudzības darbības "hibrīdo" IAS, kur daļēji tiek ieviestas būtiskas izmaiņas.

Elastīgums MNI uzraudzības prioritāšu pielāgošanā krīzes apstākļiem

MNI SREP metodoloģijas īstenošanas pabeigšana tika pārcelta uz 2021. gadu

2020. gadā, ECB un VKI vienojās pārcelt jaunās MNI SREP metodoloģijas ieviešanu uz 2021. gadu.[31] Gadījumos, kad VKI nolēma piemērot metodoloģiju šīm MNI 2020. gadā atbilstoši sākotnējiem plāniem, ECB atbalstīja pragmatisku pieeju SREP saskaņā ar "EBI Pamatnostādnēm par pragmatisko 2020. gada SREP, ņemot vērā Covid-19 krīzi", iekļaujot tikai būtisko risku novērtējumu un atstājot piemērojamos P2R un P2G lielākoties bez izmaiņām. Tika precizēts arī MNI SREP ceļvedis, pārkārtojot noteiktu tēmu prioritātes.

Covid-19 krīze uzskatāmi nodemonstrēja paļaušanos uz IT sistēmām (piemēram, attālināto savienojumu, digitālo kanālu lietošanu no banku klientu puses), kas ietver paaugstinātus riskus bankai (sistēmu nepieejamība, ilgāki atbildes laiki, ilgāks IT atbalsta reaģēšanas laiks, u. tml.). Tāpēc 2020. gadā ECB ieteica VKI vairāk uzmanības pievērst IKT riskiem un tam, kā MNI tiek galā ar pašreizējo krīzi darbības/ar IT saistītā līmenī.

Visu 2020. gadu ECB turpināja gatavoties savas informācijas vadības sistēmas pakāpeniskas ieviešanas plānam saistībā ar SREP funkcionalitātēm, kas ļaus VKI turpmāk dokumentēt MNI SREP novērtējumu vienotā sistēmā visā VUM mērogā.

Pandēmijas apstākļos videokonferenču izmantošana kļuva par nozīmīgu rīku efektīvai informācijas apmaiņai ar VKI.

Citas MNI uzraudzībai nozīmīgas tēmas

2020. gadā ECB turpināja darbu pie mazu un mazāk sarežģītu iestāžu identificēšanas. Kopā ar VKI tika veikta inventarizācija, lai varētu īstenot pāreju uz jauno klasifikāciju, kas noteikta visa VUM mērogā. Pārejas uzdevumā netieši palīdzēja arī jauno FINREP formu par INK kontekstā VKI iesniegtie mazu un mazāk sarežģītu iestāžu saraksti.

Pēc EBI Konsultatīvās samērīguma komitejas (KSK) izveidošanas, ECB piedalījās darbā pie pirmās komitejas Ieteikuma vēstules EBI Uzraugu valdei, kā labāk ņemt vērā samērīgumu EBI 2021. gada darba programmas projekta piecās atlasītās tēmās. Ieteikums aptvēra SREP, iekšējo pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ar klimata pārmaiņām saistītas informācijas atklāšanu un atbilstības pētījumu izmaksas. Pašreiz ECB atbalsta EBI KSK ietekmes novērtējuma metodoloģijas izstrādāšanā.


1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi

2020. gadā no valstu iestādēm tika saņemti vairāk nekā 100 makrouzraudzības paziņojumi

2020. gadā ECB turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestāžu darbā saskaņā ar makrouzraudzības uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu[32].

2020. gadā, ECB saņēma vairāk nekā 100 makroprudenciālās politikas ziņojumus no valstu iestādēm, tostarp no Bulgārijas un Horvātijas, pēc ciešas sadarbības nodibināšanas ar šīm valstīm. Lielākā daļa šo paziņojumu attiecās uz ceturkšņa lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (PCKR) noteikšanu un lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu. Daži lēmumi, jo īpaši, par PCKR noteikšanu, attiecās uz kapitāla atbrīvošanu, lai sekmētu kredītzaudējumu absorbēšanu un atbalstītu ekonomikas kreditēšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Visbeidzot, ECB izvērtēja paziņojumus par citiem makrouzraudzības pasākumiem, piemēram, sistēmiskā riska rezervju noteikšanu vai saskaņā ar CRR 458. pantu veiktajiem pasākumiem.

Saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādāto metodoloģiju ECB un valstu iestādes identificēja astoņas euro zonas G-SNI[33], kurām 2022. gadā būs pienākums uzturēt papildu kapitāla rezerves robežās no 1.0% līdz 1.5%. Identificētās valstu iestādes un noteiktās kapitāla rezerves likmes 124 C-SNI. Šīs likmes atbilda zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju prasībām, kuru ECB ievēro kopš 2016. gada.[34]

ECB aktīvi piedalījās arī vairākās Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) darba jomās, kura ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību. Tas ietvēra ESRK darbu pie izmaksu ierobežojumiem. 2020. gada 27. maijā ESRK pieņēma Ieteikumu ESRB/2020/7, kurā aicināja attiecīgās iestādes lūgt to uzraudzības apjomā ietilpstošajām finanšu institūcijām atturēties no dividenžu izmaksām, parasto akciju atpirkšanas vai saistību dibināšanas attiecībā uz mainīgās atlīdzības maksāšanu būtisku investīciju apdrošinātājiem (riska uzņēmējiem) līdz 2021. gada 1. janvārim.[35]

2020. gada decembrī šo Ieteikumu pārskatīja un grozīja. Cieša sadarbības starp ESRK un ECB nodrošināja, ka ECB nostāja attiecībā uz izmaksām joprojām pilnībā atbilst ESRK Ieteikumam.


1.6. Ar skatu nākotnē: riski un uzraudzības prioritātes 2021. gadā

Risku novērtējums dod savlaicīgu priekšstatu par esošajiem un jaunajiem riskiem un apdraudējumiem un palīdz identificēt uzraudzības prioritātes

Lai efektīvi īstenotu savas uzraudzības pilnvaras, ECB banku uzraudzība nepārtraukti identificē, izvērtē un pārrauga esošos un jaunos riskus un ievainojamības banku sektorā. Tas ļauj ECB pielāgot savas darbības, noteikt to prioritātes un ātri pārvirzīt uzraudzības programmu un resursus, lai vērstos pret jauniem apdraudējumiem uzraudzītajām iestādēm. 2020. gadā ECB banku uzraudzībai nācās pievērst galveno uzraudzības uzmanību reaģēšanai uz ārkārtējo ekonomisko satricinājumu Covid-19 pandēmijas rezultātā, kas savukārt ievērojami pārveidoja kopējo banku sektora risku ainu. Skatoties nākotnē, būtiskas nenoteiktības joprojām saglabāsies īsā un vidējā termiņā, ņemot vērā Covid-19 infekcijas atkārtotu uzliesmojumu 2021. gada sākumā. Starp tām jāmin iespēja, ka sekos vēl kādi epizodiski ierobežojumi, kas apgrūtinās finanšu darbību, kā arī tas, ka vēl joprojām nav zināms iedzīvotāju vakcinēšanas laiks un, līdz ar to, brīdis, kad varēs atgriezties pie ierastās saimnieciskās darbības.

VUM Risku karte 2021. gadam kopā ar apdraudējumu tabulu (25. attēls) sniedz ieskatu galvenajos banku sektora izaicinājumos divu līdz trīs turpmāko gadu laikā, kā to novērtēja ECB ciešā sadarbībā ar VKI. VUM Risku karte attēlo visbūtiskākos risku noteicošos faktorus, kas var ietekmēt uzraudzītās iestādes caur esošajiem iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem, piemēram, banku sistēmas vai vides, kurā bankas darbojas, raksturīgajām īpašībām. Pašreizējās risku ainas kontekstā, 2021. gada uzraudzības uzmanības jomas nosaka identificētās ievainojamības.

Banku risku ainu veido Covid-19 pandēmijas izraisītā augsta līmeņa nenoteiktība par makroekonomikas prognozēm.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojums un ar to saistītie ierobežošanas pasākumi radīja vēl nepieredzētu saimnieciskās darbības kritumu euro zonā 2020. gadā, prognozējot, ka reālais IKP atkal sasniegs to līmeni, kādā tas bija pirms pandēmijas, tikai pakāpeniski līdz 2022. gada vidum.[36] Šis atveseļošanās temps būs atkarīgs no pandēmijas attīstības dinamikas, ierobežošanas pasākumu ilguma, politikas atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kā arī efektīvu ārstēšanās risinājumu veiksmīgas īstenošanas un izplatīšanas. Viens no būtiskākajiem ekonomikas atveseļošanas papildu samazinājuma riskiem ir ģeopolitisko saspīlējumu iespējamā atjaunošanās galvenokārt saistībā ar tirdzniecības konfliktiem. Šādi ģeopolitiski saspīlējumi vēlāk varētu izraisīt strauju riska prēmiju atkārtotu novērtēšanu un atjaunotu pārcenošanu finanšu tirgos. Paredzams, ka Brexit pārejas perioda beigu ietekme uz euro zonas ekonomiku būs iespējami mazināta, kā arī salīdzinoši ierobežota banku sektoram, pateicoties ietekmēto banku veiktajiem sagatavošanās pasākumiem, lai gan no dažām bankām vēl joprojām sagaida palielināt centienus šajā ziņā (sk. 1.2.7. sadaļu).

25. attēls

VUM risku karte un apdraudējumu tabula 2021. gadam

Covid-19 pandēmijas radītā risku aina un liela nenoteiktība par makroekonomikas izredzēm...

.... ietekmēs bankas, ņemot vērā esošo apdraudējumu, kam nepieciešami uzraudzības pasākumi

Avoti: ECB un VKI.
Piezīmes: Risku noteicošos faktorus un apdraudējumu nevajadzētu skatīt atsevišķi, jo tie var veicināt un pastiprināt viens otru. Ar baltu aizpildītie punkti risku kartē apzīmē tos risku noteicošos faktorus, kuri, kā sagaidāms, ievērojami pieaugs nākamo piecu gadu laikā. "ML/TF" nozīmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu; "INK" nozīmē ienākumus nenesošus kredītus. Apdraudējumu tabulā "iekšējos apdraudējumi" ir tie, kurus bankas var risināt pašas, savukārt "ārējie apdraudējumi" attiecas uz vidi, kurā bankas darbojas.

Galvenais banku sektora risks ir aktīvu kvalitātes pasliktināšanās, un tas var apdraudēt banku kapitāla spēku

Kredītrisks ir viens no vistiešākajiem izaicinājumiem Eiropas banku sektoram. Sagaidāms, ka vājāka ekonomiskā vide izraisīs aktīvu kvalitātes pasliktināšanos, jo īpaši, līdz ar valdības atbalsta shēmu pilnīgu pārtraukšanu. NFS daudzās nozarēs saskaras ar paaugstinātu maksātspējas risku, ņemot vērā straujo peļņas kritumu, kas īpaši strauji samazinās noteiktās nozarēs klientu paradumu maiņas rezultātā, savukārt mājsaimniecību parāda apkalpošanas kapacitāti varētu apdraudēt iespējamā situācijas pasliktināšanās darba tirgū. Paaugstināti privātā parāda līmeņi rada pieaugošas negatīvas ietekmes risku attiecībā uz bankām, tādējādi uzņēmumiem ar augstākiem parāda līmeņiem var samazināties dzīvotspēja arī tad, kad ekonomiskā vide sāks normalizēties. Nekustamā īpašuma cenām turpinot uzrādīt pārvērtēšanas pazīmes, komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgos pieaug korekcijas riski. Turklāt būtiski pieaugusī banku atkarība no iekšzemes valsts parāda potenciāli var vēlreiz aktivizēt negatīvas valsts banku atgriezeniskās saites ķēdes dažās valstīs, ja vidējā termiņā radīsies bažas par valsts parāda ilgtspēju.

Nākotnē potenciāla aktīvu kvalitātes pasliktināšanās rada izaicinājumu banku kapitāla pietiekamībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, bankās jāievieš stabilas riska stratēģijas, kas ir īpaši izstrādātas kredītriska vadības prakses stiprināšanai. Efektīva risku pārraudzība, stabila kredītu kvalitātes pasliktināšanās identificēšana (pārskatīšanas brīdinājumi un "visticamāk netiks atmaksāti" novērtējumi), pārredzama un precīza apgrūtinošo aktīvu pārvaldība un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, pietiekama un savlaicīga riska iekļaušana, veidojot uzkrājumus, – tās visas ir stabilas risku stratēģijas iezīmes.

Pašreizējā krīze turpina pārbaudīt banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju

Tiek prognozēts, ka 2021. gadā uzraudzīto iestāžu rentabilitāte atjaunosies tikai nedaudz, sasniedzot līmeni, kas vēl joprojām būs zems, līdz ar vājām ieņēmumu prognozēm. Turklāt pandēmijas sekas, visticamāk, izraisīs nepieciešamību veidot lielākus uzkrājumus, kas savukārt vēl vairāk ietekmēs strukturāli zemo rentabilitāti banku sektorā. Visticamāk, vēl vairāk aktualizēsies nepieciešamība vērsties pret esošiem apdraudējumiem, piemēram, pārslogotība banku sektorā un ilgstoši nepietiekamā izmaksu efektivitāte. Taču banku sektora konsolidācija var palīdzēt risināt šādas strukturālās problēmas un veicināt banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju. Aizvien pieaugošā konkurence, nebanku sektoram un tirgum pārejot uz lielāku digitalizāciju, sniedz iespējas, taču arī paaugstina riskus, ko rada IT sistēmu trūkumi, kibernoziedzība un darbības traucējumi banku sektorā.

Covid-19 pandēmija ir izcēlusi vairākus jau esošus apdraudējumus banku pārvaldības sistēmās

Spēcīga iekšējā pārvaldība un stratēģiskā vadība ir kritiski svarīga bankām, lai tās spētu risināt no pašreizējās krīzes izrietošos izaicinājumus. Arī turpmāk starp svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem ir jau iepriekš identificētās grūtības banku risku datu apkopošanā un risku pārraudzības spējās. Turklāt noteikts skaits banku uzrādīja nepieciešamību pilnvērtīgāk integrēt riska apetītes sistēmas risku vadības praksēs un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī nepietiekamu pārraudzību no uzraudzības funkciju pildošām vadības institūcijām. Vāja pārvaldība un nepietiekami risku kontroles mehānismi paaugstina arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus bankām.

Papildu uzmanības jomas: normatīvās bāzes sadrumstalotība un pieaugošie klimata pārmaiņu riski

ES normatīvās bāzes harmonizēšanai un banku savienības izveides pabeigšanai ir ļoti būtiska loma ES banku sektora efektivitātes un noturības celšanā. Šie divi elementi palīdzētu novērst kavēkļus pārrobežu darbībai un likvidēt šķēršļus banku apvienošanām. Klimata pārmaiņu riska ietekme kļūst aizvien jūtamāka, un uzraugi uzsver de facto nepieciešamību paātrināt aktīvas risku vadības izstrādi un informācijas atklāšanu par šiem riskiem[37] (sk. 3. ielikumu).

Uzraudzības prioritātes 2021. gadā koncentrēsies uz četrām galvenajām jomām, kuras būtiski ietekmēja Covid-19 krīze

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzraudzības prioritātes 2021. gadā fokusēsies uz četrām galvenajām jomām, kuras būtiski ietekmēja pašreizējā Covid-19 krīze:

  • ECB banku uzraudzība piešķirs prioritāti savām darbībām, kas paredzētas banku kredītriska pārvaldības atbilstības novērtēšanai, kā arī banku operāciju, pārraudzības un ziņošanas prakses pietiekamības izvērtēšanai. Īpaši tiks uzsvērta banku spēja jau agrīnā stadijā identificēt aktīvu kvalitātes pasliktināšanos, rezervēt atbilstoši pietiekamus un savlaicīgus uzkrājumus un veikt nepieciešamos pasākumus saistībā ar kavēto maksājumu un INK pārvaldību.
  • Turklāt ir būtiski, lai bankās ir ieviestas stabilas kapitāla plānošanas prakses, pamatojoties uz kapitāla prognozēm, kas pielāgojas dinamiski mainīgajai videi, jo īpaši, tādās krīzes situācijās kā pašreizējā pandēmija. Turklāt 2021. gadā tiks veikts ES mēroga EBI koordinēts stresa tests, kas būs svarīgs banku kapitāla noturības noteikšanas elements.
  • Banku rentabilitāte un uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja joprojām izjūt spiedienu, ko rada ekonomiskā vide, zemās procentu likmes, pārlieku lielā kapacitāte, zemā izmaksu efektivitāte un konkurence, ko rada banku un nebanku sektors. Covid-19 pandēmija šo spiedienu pastiprina vēl vairāk. 2021. gadā ECB banku uzraudzība turpinās pārbaudīt banku stratēģiskos plānus un to pamatā esošos pasākumus, ko veikusi banku augstākā līmeņa vadība, lai novērstu esošās nepilnības.
  • Uzraudzības uzmanība joprojām tiks pievērsta pārvaldībai un, jo īpaši, banku risku datu apkopošanas spējām un informācijas sistēmām, kā arī tam, cik labi tās pārvalda krīzes risku. ECB banku uzraudzība turpinās izvērtēt banku iekšējās kontroles mehānismus, tostarp nolūkā mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus (sk. 5. ielikumu).

Līdz ar darbībām saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, 2021. gadā tiks veiktas arī citas strukturālas darbības, jo īpaši, saistībā ar banku atbilstību ECB Rokasgrāmatā par klimata pārmaiņu un vides riskiem (sk. 3. ielikumu) paredzētajām gaidām, un to gatavību Bāzele III reformu paketes gala redakcijas īstenošanai. Atkarībā no krīzes attīstības vektora, ECB banku uzraudzība var pārskatīt savu darbību prioritātes arī turpmāk.

1. tabula.

Ievainojamības banku sektorā un VUM uzraudzības prioritātes 2021. gadā

Avots: ECB.

3. ielikums
Sabiedriskā apspriešana par ECB Rokasgrāmatu par klimata pārmaiņu un vides riskiem

Klimata pārmaiņu un vides riski, visticamāk, būtiski ietekmēs reālo ekonomiku un bankas.[38] Pastāv divu veidu riski. "Fiziskie riski" izriet no ekstremāliem laika apstākļiem un pakāpeniskām klimata pārmaiņām, kā arī apkārtējās vides degradācijas. "Pārejas riski" izriet no pielāgošanās procesa zemāka oglekļa līmeņa un ilgtspējīgākai ekonomikai.[39] Šie riski paši par sevi ir esošo riska kategoriju noteicošie faktori.

Šajā kontekstā 2020. gadā pēc sabiedriskās apspriešanas ECB publicēja savu "Rokasgrāmatu par klimatu pārmaiņu un vides riskiem". Apspriešanas laikā ECB saņēma 49 atbildes no plaša ieinteresēto personu loka, ne tikai no banku nozares, bet arī no akadēmiķiem un NVO.

Rokasgrāmatā izklāstīta ECB izpratne par klimata pārmaiņu un vides risku drošu un pamatotu pārvaldību saskaņā ar esošo prudenciālo ietvaru. Tajā izklāstītas arī ECB gaidas par to, kā bankām jāuzlabo informācijas atklāšana par klimata pārmaiņu un vides riskiem.

ECB sagaida, ka bankas piemēros stratēģisku, uz nākotni vērstu un visaptverošu pieeju, apsverot klimata pārmaiņu un vides riskus, izvērtēs, vai to esošās prakses ir drošas un piesardzīgas gaidu kontekstā un, ja nepieciešams, sāks tās pielāgot. Attiecībā uz MNI ECB Rokasgrāmata iesaka VKI samērīgi piemērot Rokasgrāmatas ieteikumus.

2020. gadā ECB publicēja "Pārskatu par iestāžu klimata pārmaiņu un vides risku informācijas atklāšanu", sniedzot ieskatu šīs informācijas atklāšanas līmenī, ņemot vērā ECB Rokasgrāmatā un tās "Pārskatā par banku ICAAP praksēm" norādītās uzraudzības gaidas, izceļot dažas jomas, piemēram, klimata pārmaiņu riski, kur bankām ir nepieciešams turpināt pilnveidot savas pieejas.[40]

Uzraudzības dialoga ietvaros 2021. gada pirmajā pusē ECB lūgs bankām izvērtēt savas prakses, salīdzinot ar Rokasgrāmatā noteikto un, pamatojoties uz šiem vērtējumiem, izstrādāt rīcības plānus.

2022. gadā ECB veiks visu tās tiešajā uzraudzībā esošo banku pilnvērtīgu uzraudzības novērtējumu un nepieciešamības gadījumā veiks konkrētus papildu pasākumus. Turklāt nākamajā uzraudzības stresa testā 2022. gadā uzmanība tiks pievērsta klimata pārmaiņu riskiem.

ECB cieši seko līdzi norisēm, kas, visticamāk, ietekmēs tās uzraudzītās bankas, un turpina piedalīties tādu starptautisku organizāciju darbā kā, piemēram, EBI, Centrālo banku un uzraugu tīkls finanšu sistēmas pārveidošanai par videi nekaitīgāku un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.


2. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras

2.1. Atļauju izsniegšana

2.1.1. Ikgadējais nozīmīguma novērtējums

Pēc ikgadējās nozīmīguma pārbaudes un ad hoc novērtējumiem, sākot no 2021. gada 1. janvāra, ECB tiešā uzraudzībā ir 115 bankas.

2020. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu[41] tika pabeigts ikgadējais novērtējums, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no būtiskuma kritērijiem[42]. Papildus tika veikti arī ad hoc nozīmīguma novērtējumi, izveidojot ciešu sadarbību starp ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un Hrvatska narodna banka (Horvātijas Nacionālā banku), un ņemot vērā izmaiņas grupu struktūrās un citas norises banku grupās. Turklāt tika mainīta metodoloģija, lai novērstu divkāršu uzskaiti. Pašreiz institūcijas, kas ierindojas starp trīs lielākajām dalībvalsts kredītiestādēm, kā arī ir nozīmīgu iestāžu (NI) meitasuzņēmumi, tiek uzskaitītas tikai vienreiz.

Tādējādi 115 iestādes[43] tika klasificētas kā nozīmīgas no 2020. gada 30. novembra salīdzinot ar 117 iestādēm iepriekšējā nozīmīguma novērtējumā[44].

2020. gadā ECB uzraudzīto iestāžu sarakstam tika pievienotas piecas banku grupas.

  • Ikgadējā nozīmīguma novērtējuma rezultātā divas jaunas banku grupas tika klasificētas kā nozīmīgas: Nīderlandē dibinātā LP Group B.V. tika klasificēta kā nozīmīga, jo tās aktīvi pārsniedz 30 mljrd. euro, un Agri Europe Cyprus Limited tika klasificēta kā nozīmīga pēc tam, kad viena no grupā ietilpstošajām bankām – Gorenjska Banka d.d., Kranj, kļuva par trešo lielāko kredītiestādi Slovēnijā. Kopš 2021. gada 1. janvāra abas banku grupas ir nonākušas tiešā ECB uzraudzībā.
  • Viena banka – AS "Citadele banka", tika klasificēta kā nozīmīga pēc tam, kad tā kļuva par trešo lielāko kredītiestādi Latvijā. Kopš 2021. gada 1. janvāra tā ir nonākusi tiešā ECB uzraudzībā.
  • Pēc ciešas sadarbības izveides starp ECB, Bulgārijas Nacionālo banku un Hrvatska narodna banka, 2020. gada oktobrī ECB sāka tieši uzraudzīt piecas bankas Bulgārijā un astoņas bankas Horvātijā.
  • Attiecībā uz Bulgāriju, 2020. gada 1. oktobrī ECB kļuva atbildīga par kredītiestādes DSK Bank AD un esošo nozīmīgo banku grupu četru meitas sabiedrību (UniCredit Bulbank AD, United Bulgarian Bank AD, Eurobank Bulgaria AD, un Raiffeisenbank (Bulgaria) EAD) tiešu uzraudzību.
  • Attiecībā uz Horvātiju, 2020. gada 1. oktobrī ECB sāka tieši uzraudzīt esošo nozīmīgo banku grupu septiņas meitas sabiedrības (Zagrebačka banka d.d., Privredna banka Zagreb d.d., Erste & Steiermärkische Bank d.d., PBZ stambena štedionica d.d., Raiffeisenbank Austria d.d., Raiffeisen stambena štedionica d.d. un Sberbank d.d.) un jaunas nozīmīgas banku grupas meitassabiedrību (Addiko Bank d.d.).
  • Pēc ciešas sadarbības izveides starp ECB un Hrvatska narodna banka, sākot no 2020. gada 7. oktobra, arī Addiko Bank AG grupa Austrijā tika klasificēta kā nozīmīga, ņemot vērā nozīmīgas pārrobežu darbības. Addiko Bank AG grupas uzraudzība ietver tās meitassabiedrību Addiko Bank d.d. Slovēnijā un Addiko Bank d.d. Horvātijā uzraudzību.

Tikmēr četras bankas tika izslēgtas no nozīmīgo iestāžu saraksta.

  • Neraugoties uz atbilstību apjoma kritērijam, ECB klasificēja kā mazāk nozīmīgas Dexia SA un tās meitassabiedrības Dexia Crédit Local un Dexia Crediop S.p.A. (Dexia Crédit Local meitassabiedrība), vienojoties ar Francijas prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestādi (Autorité de contrôle prudentiel et de resolution – ACPR), Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Banca d’Italia, ņemot vērā īpašus apstākļus saskaņā ar VUM regulas 6. panta 4. punktu un VUM pamatregulas 70. pantu, kas nosaka apstākļus, kas attaisno nozīmīgās uzraudzītās iestādes klasifikāciju kā mazāk nozīmīgu.
  • Abanka d.d. iegādājās esoša nozīmīga banku grupa Biser Topco S.à.r.l. vadībā, un vēlāk tā tika apvienota ar to.
  • Vienai bankai, proti, AS PNB Banka, tika anulēta licence pēc ECB novērtējuma, ka banka ir nonākusi, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, saskaņā ar VUM regulas[45] 18. panta 1. daļas a) punktu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma pasludināt banku par maksātnespējīgu.
  • Unione di Banche Italiane Società per Azioni pārņēma cita nozīmīga banku grupa Intesa Sanpaolo S.p.A. vadībā.

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek atjaunināts reizi mēnesī. Saraksta jaunāko versiju var atrast ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

2. tabula.

Eiropas banku uzraudzībā esošās nozīmīgas un mazāk nozīmīgas banku grupas un atsevišķas bankas pēc 2020. gada novērtējuma

Avots: ECB.
Piezīmes: "Kopējie aktīvi" ir 2020. gada decembrī publicētajā uzraudzīto iestāžu sarakstā iekļauto iestāžu aktīvu kopsumma (atsauces datums – 2020. gada 30. novembris uzraudzītajām iestādēm paziņotajiem nozīmīguma lēmumiem, kas izriet no gada nozīmīguma novērtējuma, un 2020. gada 1. novembris – citām izmaiņām un norisēm grupu struktūrās). Kopējo aktīvu atsauces datums ir 2019. gada 31. decembris (vai pēdējais pieejamais, kas tika izmantots pēdējam nozīmīguma novērtējumam).

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES kontekstā, 2020. gada jūnijā ECB pabeidza USB Europe SE un Bank of America Merrill Lynch International Designated Activity Company visaptverošos novērtējumus. Abas bankas atbilda apjoma kritērijam, lai nonāktu ECB tiešā uzraudzībā pēc savas darbības pārcelšanas uz euro zonu.

Tajā pašā mēnesī, ECB pabeidza piecu Horvātijas banku visaptverošos novērtējumus, ievērojot Horvātijas lūgumu izveidot ciešu sadarbību starp ECB un Hrvatska narodna banka. Visaptverošais novērtējums ir nepieciešams kā daļa no ciešas sadarbības izveides procesa starp ECB un ES dalībvalsts, kuras valūta nav euro, valsts kompetento iestādi (VKI).

Turklāt 2020. gada augustā ECB uzsāka divu Itālijas kooperatīvo banku grupu visaptverošo novērtējumu (Iccrea Banca S.p.A. – Istituto Centrale del Credito Cooperativo un Cassa Centrale Banca – Credito Cooperativo Italiano S.p.A.), kā arī divām Baltijas valstu bankām (Luminor Bank AS Igaunijā un Akcinė bendrovė Šiaulių bankas Lietuvā). Novērtējumu paredzēts pabeigt 2021. gada pirmā pusgada nogalē.

2.1.2. Atļauju izsniegšanas procedūras

2020. gadā VKI ECB banku uzraudzībai kopumā paziņoja par 3385 atļauju piešķiršanas procedūrām

Procedūru skaits

2020. gadā VKI ECB banku uzraudzībai kopumā paziņoja par 3385 atļauju piešķiršanas procedūrām (3. tabula). Šie paziņojumi ietvēra 28 licenču pieteikumus, 18 licenču anulēšanas gadījumus, 49 procedūras par licenču nederīgumu, jo tās zaudējušas spēku, 101 būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūras, 361 pārrobežu darbības atļauju procedūra un 2828 atbilstības un piemērotības procedūras[46] (individuāliem vadības un uzraudzības valdes locekļu, personu, kas pilda pamatfunkcijas, un trešo valstu filiāļu vadītāju novērtējumiem).

3. tabula.

ECB pieteiktās atļauju izsniegšanas procedūras

Avots: ECB.

2020. gadā tika pabeigta apmēram 1361 atļauju izsniegšanas procedūra[47]. No tām 522 lēmumprojektus iesniedza Uzraudzības valde, kurus pēc tam apstiprināja Padome. Atlikušos 839 lēmumus apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros.[48] Šis 1361 lēmums par atļauju izsniegšanu veido apmēram 56.6% no visiem ECB pieņemtajiem uzraudzības lēmumiem.

Salīdzinot ar 2019. gadu, atbilstības un piemērotības procedūru skaits nedaudz samazinājās

Salīdzinot ar 2019. gadu atbilstības un piemērotības procedūru skaits, kā arī vienoto licencēšanas, būtisku līdzdalību un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu procedūru skaits nedaudz samazinājās.

Pārmaiņas vienotajās procedūrās

2020. gadā ECB tika ziņots mazāks vienoto procedūru skaits nekā 2019. gadā, jo dažas iegādes un plāni dibināt bankas tika apturēti, ņemot vērā ar Covid-19 krīzi saistīto makroekonomisko nenoteiktību. Nelielā skaitā būtiskas līdzdalības procedūru, pieteikuma iesniedzēji izlēma atsaukt savus paziņojumus pēc pirmo projektu iesniegšanas, vai nu nenoteiktās makroekonomiskās vides 2020. gadā dēļ, vai katrs savu īpašu iemeslu dēļ, tostarp uzraugu šaubas vai bažas sākotnējā novērtējuma laikā.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2020. gadā bija saistīta ar jaunu MNI izveidi. Tāpat kā iepriekšējos gados, divi galvenie iemesli jaunu banku pieteikumu iesniegšanai bija Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un aizvien pieaugošā digitālo jauninājumu izmantošana, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (finanšu un tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeļi).

Ar NI saistītās licencēšanas procedūras galvenokārt izrietēja no organizatoriskās restrukturizācijas vai nepieciešamības paplašināt bankas licenci papildu regulētājām darbībām, ko banka plānoja uzsākt. Divas NI licencēšanas procedūras bija saistītas ar nozīmīgu uzņēmuma pārveidi, abos gadījumos nodalot un novirzot visus banku pakalpojumus jaunizveidotām institūcijām.

Licenču anulēšanas procedūras galvenokārt tika veiktas, bankām brīvprātīgi izbeidzot savu komercdarbību vai uzsākot apvienošanos vai cita veida restrukturizēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, atteikšanās no licences veidoja apmēram pusi no visām anulēšanas procedūrām.

Lielākā daļa būtiskas līdzdalības procedūru, par kurām ECB tika ziņots 2020. gadā, bija saistīta ar uzraudzīto iestāžu līdzdalības struktūru iekšējo reorganizāciju. Šo reorganizāciju mērķis galvenokārt bija vienkāršot grupu struktūras un/vai samazināt izmaksas. Neliels skaits procedūru bija saistīts ar to, ka privātā kapitāla ieguldītāji vai citas uzraudzītās iestādes iegādājās NI akcijas, lai gan, salīdzinot ar 2019. gadu, netika novērota acīmredzama tendence. 2020. gada nogalē ierosinātās procedūras liecina par to, ka uzraudzītās institūcijas aizvien vairāk cenšas iegūt spēcīgu tirgus stāvokli, vai nostiprināt jau esošo vadošo tirgus stāvokli noteiktās valstīs, apvienojoties ar citām uzraudzītajām institūcijām. Taču neraugoties uz šo jauno uz pārveidi vērsto tendenci un aktīvu apvienošanos dinamiku, tika novērots tikai neliels skaits pārrobežu apvienošanos.

ECB un VKI izskatīja 322 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras. Pēc daudzpusējās vienošanās par informācijas apmaiņu starp ECB un iestādēm, kuras atbild par ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu (AML/CFT) saistītiem jautājumiem, tagad pastāv īpaši izstrādāts režīms šo iestāžu informēšanai par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām.

Pēc ECB banku uzraudzības reorganizācijas 2020. gada oktobrī, visas vienotās procedūras izvērtē pārkārtotā Atļauju izsniegšanas nodaļā. Tas nodrošina vēl lielāku konsekvenci starp procedūrām, kurās ir iesaistītas NI vai MNI. Atļauju piešķiršanas nodaļa atbild arī par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām, nozīmīguma novērtējumu un uzraudzīto iestāžu saraksta uzturēšanu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības un (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības

Sadarbībā ar VKI, ECB ir sākusi gatavoties gaidāmajai atļauju izsniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Sadarbībā ar VKI ECB ir sākusi gatavoties gaidāmajai atļauju izsniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām. 2021. gada jūnijā stāsies spēkā jauns normatīvais regulējums ieguldījumu brokera sabiedrību uzraudzībai (CRR 4. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkts, kopā ar CRD 8a. pantu). Šis jaunais regulējums ievieš nosacījumus, kādā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepieciešams saņemt atļauju kā kredītiestādei. Nepieciešamība saņemt atļauju pamatojas gan uz kvalitatīviem kritērijiem (veiktās darbības), gan uz kvantitatīviem kritērijiem (aktīvu vērtība), individuālā vai koncerna līmenī. Kā alternatīva, īstenojot regulējumā paredzēto rīcības brīvību, konsolidācijas uzraudzības iestāde ir tiesīga izlemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par kredītiestādi saskaņā ar noteiktiem kritējiem.

CRD 21a. pants ieviesa jaunu uzraudzības režīmu noteiktām (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām[49] uzraudzītajās grupās. Šīs īpašās (jauktās) finanšu pārvaldītājsabiedrības būs atbildīgas par to, lai nodrošinātu uzraudzītās grupas atbilstību prudenciālajām prasībām grupas līmenī. Nozīmīgu uzraudzīto grupu gadījumā ECB atbild par apstiprinājuma izsniegšanu šīm īpašajām (jauktajām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai to atbrīvošanu no apstiprinājuma saņemšanas no CRD 21a. panta transponēšanas dienas dalībvalsts nacionālajos tiesību aktos, ko bija plānots izdarīt līdz 2020. gada 28. decembrim.

Pārmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

2020. gadā ECB tika paziņots nedaudz mazāk atbilstības un piemērotības procedūru nekā 2019. gadā. Noteiktu banku grupu Ikgadējā pilnsapulce Covid-19 krīzes dēļ tika pārcelta, līdz ar to lielu skaitu atbilstības un piemērotības pieteikumu ECB saņēma vēlāk nekā parasti.

Aptuveni 74% no visām 2020. gadā saņemtajām atbilstības un piemērotības procedūrām attiecās uz vadības struktūru padomes locekļiem. Atlikušie 26% attiecās uz valdes locekļiem (apmēram 23%), personām, kuras pilda pamatfunkcijas (2.6%) un trešo valstu filiāļu vadītājiem (0.4%).

ECB ievēro striktāku pieeju atbilstības un piemērotības procedūrām, lai stiprinātu uzraudzīto banku pārvaldību.

Apmēram 50% no vadības struktūru locekļiem, kuri tika novērtēti, ECB konstatēja problēmas attiecībā uz vienu vai vairākiem atbilstības un piemērotības kritērijiem. Tas ir par 19% vairāk nekā 2019. gadā, atspoguļojot ECB striktāku un padziļinātāku pieeju atbilstības un piemērotības novērtējumiem un centienus stiprināt uzraudzīto banku pārvaldību. ECB noteica NI nosacījumus, pienākumus vai ieteikumus, lai risinātu konstatētās problēmas. Visbiežāk sastopamie jautājumi bija saistīti ar vadības struktūru locekļu pieredzi, interešu konfliktiem un termiņa ievērošanu.

Savos atbilstības un piemērotības novērtējumos ECB strādā ar attiecīgajām VKI un pašām bankām. Ja rodas šaubas vai bažas saistībā ar kandidāta piemērotību, bieži vien vai nu paši kandidāti, vai kredītiestādes izlemj atsaukt pieteikumu. Tādējādi šādos gadījumos netiek pieņemts negatīvs lēmums. 2020. gadā šādā veidā tika atsaukti 22 pieteikumi, kas ir par 45% vairāk nekā 2019. gadā. Arī šo tendenci var saistīt ar striktāku pieeju atbilstības un piemērotības novērtējumiem, nolūkā uzlabot pārvaldību Eiropas banku uzraudzībā ietilpstošajās bankās. 2020. gadā pēc ECB veiktajiem novērtējumiem vairāki valdes locekļi atkāpās no amata.

ECB jaunā Atbilstības un piemērotības novērtējumu nodaļa darbojas kopš 2020. gada oktobra, un Uzraudzības valde nesen apstiprināja visaptverošu pasākumu kopumu atbilstības un piemērotības uzraudzības papildu uzlabošanai VUM mērogā.

Pirmkārt, ECB kļūs pārredzamāka attiecībā uz uzraudzības gaidām attiecībā uz amatos iecelto personu atbilstībai kvalitātes prasībām. Šajā nolūkā ECB plāno publicēt pārskatītu rokasgrāmatu, kas aizvietos pašreizējo Rokasgrāmatu par atbilstības un piemērotības novērtējumiem, kā arī jaunu ECB atbilstības un piemērotības anketu.

Otrkārt, ECB palielinās savu ietekmi sākuma posmos tādos piemērotības novērtējumos, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem veic pēc tam, kad attiecīgais amata kandidāts jau ir ieņēmis vakanci (zināmi kā pēcnovērtējumi). Lai to paveiktu, ECB plāno īstenot jaunu pieeju, kas mudinās bankas iesniegt ECB savus valdes locekļu piemērotības novērtējuma pieteikumus pirms šo personu iecelšanas amatā.

Treškārt, lielāka uzmanība tiks pievērsta individuālai pārskatatbildībai valdes locekļa piemērotības novērtējumā, piemēram, gadījumos, ja amata kandidāts ir ieņēmis amatus bankās, kas saņēmušas nopietnus uzraudzības novērtējuma konstatējumus. Amata kandidātam jāspēj apstrīdēt lēmumus un izvairīties no šabloniskas domāšanas, jo valdes loceklim nevajadzētu būt iespējai slēpties aiz valdes kolektīvās atbildības. Šie apsvērumi tiks iestrādāti jaunajā novērtējuma pieejā.

Ceturtkārt, pasākumu kopums precizēs atkārtotas piemērotības novērtēšanas procesu. Šajā nolūkā ECB sniegs detalizētākus norādījumus par to, kā jaunu būtisku faktu atklāšana un īpaši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītu konstatējumu atklāšana var ietekmēt valdes locekļu piemērotību.

IMAS (informācijas pārvaldības sistēmas) portāls

Tagad bankas var izmantot IMAS portālu savu atbilstības un piemērotības novērtējumu pieteikumu iesniegšanai.

Atļauju izsniegšanas procedūrai nepieciešama intensīva komunikācija starp bankām un uzraugiem. Lai atvieglotu šo komunikāciju un padarītu to ātrāku un drošāku, ECB un VKI ir izstrādājušas digitālo kanālu ar nosaukumu IMAS portāls. Tagad bankas var izmantot tiešsaistes portālu savu atbilstības un piemērotības novērtējumu pieteikumu iesniegšanai, sekot līdzi savu pieteikumu statusam un saņemt aktuālo informāciju. Pieteikuma iesniedzēji var viegli augšupielādēt arī attiecīgos pavaddokumentus.

Portāla izstrādē tika iesaistītas vairākas nozīmīgas bankas, kuras piedalījās šajā darbā trīs mēnešu posmā, sākot no 2020. gada 20. oktobra. Šim atbalstam bija liela nozīme, vēl vairāk uzlabojot portālu un sagatavojoties tā publiskai darbības uzsākšanai 2021. gada 27. janvārī. 2021. gada laikā portālā tiks pievienotas papildu procedūras, piemēram, pārrobežu darbības atļauju piešķiršana, būtisku līdzdalība un licencēšanas procedūras.

4. ielikums
ECB uzraudzības pieeja konsolidācijai

Apvienošanās var palīdzēt euro zonas bankām panākt apjomradītus ietaupījumus, kļūt efektīvākām un uzlabot savu spēju saskarties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, digitalizāciju. Banku uzņēmējdarbības modeļu rentabilitāte un ilgtspēja bija viena no 2020. gada ECB uzraudzības prioritātēm, un tām ir liela nozīme banku noturības paaugstināšanā un to spējā atbalstīt ekonomiku, tostarp Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tomēr, lai gan konsolidācijai ir zināmi ieguvumi, tā ietver arī izpildes riskus un dažos gadījumos var radīt ar noregulējamību saistītus izaicinājumus, kurus arī nepieciešams apsvērt.

ECB rokasgrāmatas gatavošana par uzraudzības pieeju konsolidācijai

2020. gadā ECB izstrādāja rokasgrāmatu par uzraudzības pieeju konsolidācijai banku sektorā (Rokasgrāmata), skaidrojot savu uzraudzības pieeju konsolidācijas projektiem, kuros iesaistītas uzraudzīto dalībvalstu bankas. Tas ietilpst plašākos ECB banku uzraudzības centienos palielināt sava uzraudzības procesa pārredzamību un prognozējamību.[50] Rokasgrāmata nosaka uzraudzības gaidas saistībā ar no jauna dibinātu institūciju biznesa plānu, kapitāla prasībām, pārvaldības mehānismiem, iekšējiem modeļiem un IT sistēmām, un apraksta to, kā uzraudzības ietvaru izmantos apvienošanās projektu izvērtēšanā.

Rokasgrāmata aicina puses, kuras paredz īstenot konsolidācijas procesu, jau no paša sākuma sadarboties ar ECB banku uzraudzību un ciktāl iespējams, pirms tirgus dalībnieku publiskas informēšanas. ECB izmantos savus uzraudzības rīkus, lai veicinātu tos konsolidācijas projektus, kas uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Šiem projektiem jābūt balstītiem uz ticamu biznesa un integrācijas plānu, jāsaglabā vai jāuzlabo uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēja un tajos jāievēro augsti pārvaldības un risku vadības standarti. Katru konsolidācijas projektu turpinās izvērtēt atsevišķi, un visos gadījumos tiks cieši pārraudzīta integrācijas plāna īstenošana, lai nodrošinātu, ka jaunizveidotā institūcija ātri pielāgojas standarta uzraudzības darbībām. Konstatējot acīmredzamu atkāpi no konsolidācijas plāna, tiks veikti tūlītēji uzraudzības pasākumi. ECB sadarbosies ar Vienotā noregulējuma valdi un attiecīgajām makrouzraudzības iestādēm, lai izvērtētu potenciālās problēmas saistībā ar noregulējamību un finanšu stabilitāti.

Ievērojot īpaši izstrādātu uzraudzības pieeju ilgtspējīgiem apvienošanās projektiem, jaunizveidotās institūcijas kapitāla prasību atsauces punkts būs apvienojošos banku 2. pīlāra kapitāla prasību un 2. pīlāra norādījumu pirms apvienošanās vidējais svērtais apjoms. Tālāk katrā atsevišķā gadījumā var tikt veiktas augšupejošas vai lejupejošas korekcijas, lai atspoguļotu konsolidācijas riskus vai labumus. Pienācīgi pārbaudītu uzskaites negatīvo nemateriālo vērtību skatīs no prudenciālās uzraudzības viedokļa. ECB sagaida, ka negatīvo nemateriālo vērtību, kas atspoguļo vājās puses jaunajā apvienotajā institūcijā, izmantos, lai palielinātu uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzība sagaida, ka peļņa no negatīvās nemateriālās vērtības netiks izmaksāta apvienotās institūcijas akcionāriem, kamēr netiks stabili konstatēta uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēja.

Rokasgrāmata precizē arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem ECB banku uzraudzība pieļaus apvienojošos institūciju esošo iekšējo modeļu pagaidu pielietošanu no apvienotās institūcijas puses, ievērojot ticamu un konkrētu izvēršanas plānu.

ECB Rokasgrāmatas par uzraudzības pieeju konsolidāciju banku sektorā sabiedriskā apspriešana

2020. gada 1. jūlijā ECB informācijas nolūkos publicēja[51] ECB Rokasgrāmatas par uzraudzības pieeju apvienošanām banku sektorā projektu, nolūkā apkopot tirgus dalībnieku un citu ieinteresētu pušu atsauksmes par to. Sabiedriskā apspriešana beidzās 2020. gada 1. oktobrī. Sabiedriskās apspriešanas respondentu vidū bija bankas, citas finanšu iestādes, zvērinātu advokātu biroji (juridiskie biroji), nozares apvienības, investori un analītiķi, akadēmiķi un domnīcas, kredītreitingu aģentūras, konsultāciju uzņēmumi un dažas sabiedriskās organizācijas. Rokasgrāmatas gala redakcija, kurā ir pienācīgi ņemta vērā saņemtā atgriezeniskā saite, tika publicēta 2021. gada 12. janvārī.


2.2. Trauksmes celšana, izpildes un sankciju procedūras

2.2.1. Izpilde un sankcijas

2020. gadā ECB izskatīja astoņus tiesvedības procesus, no kuriem četri noslēdzās ar viena ECB lēmuma pieņemšanu.

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI ir atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgās personas un veicamā pasākuma (sk. ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību). Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko ietvaru, ECB uzraudzības uzdevumu veikšanas gaitā piemērotie sodi ir publicēti ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Tajā pašā tīmekļvietnē ir publicēti VKI piemērotie naudas sodi, noslēdzoties tiesvedībām, kas ierosinātas pēc ECB lūguma.

2020. gadā ECB izskatīja astoņas sankciju procedūras, kas bija turpinājušās 2019. gadā (4. tabula). Visas šīs procedūras bija saistīts ar aizdomām par tieši piemērojamu ES tiesību aktu (tostarp ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko veikušas piecas NI. Četras no šīm astoņām procedūrām noslēdzās 2020. gadā ar vienu īpašu ECB lēmumu, ievērojot konkrētajai procedūrai piemērojamos samērīguma apsvērumus. Pārējās četras procedūras vēl joprojām risinājās 2020. gada beigās.

4. tabula.

ECB izpildes un sankciju darbības 2020. gadā

Avots: ECB.
Piezīme. Četras procedūras tika aplūkotas vienā ECB lēmumā.

Pēc iepriekšējiem pieprasījumiem ierosināt tiesvedību procesus un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2020. gadā attiecīgās VKI piemēroja trīs naudas sodus 6.8 milj. euro apmērā.

Pēc iepriekšējiem ECB pieprasījumiem ierosināt tiesvedību procesus un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2020. gadā attiecīgās VKI piemēroja trīs naudas sodus 6.8 milj. euro apmērā.

26. attēls atspoguļo visu iespējamo pārkāpumu sadalījumu pēc pārkāpuma jomas, par kuriem ir aizdomas un uz kuriem attiecas ECB 2020. gadā piemērotās izpildes un sankciju procedūras. Kā redzams, procedūras galvenokārt attiecas uz kapitāla prasībām un lieliem riska darījumiem.

26. attēls

Aizdomas par pārkāpumiem, kuriem piemērojamas izpildes un sankciju procedūras

Avots: ECB.

Ja ECB ir pamats aizdomām par noziedzīgu nodarījumu, tā lūdz attiecīgo VKI nodot lietu uzskatīšanai atbilstīgajām iestādēm, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem veiktu izmeklēšanu un, iespējams, uzsāktu kriminālvajāšanu. Šajā kontekstā, 2020. gadā attiecīgajai VKI tika iesniegti trīs šādi pieprasījumi.

2.2.2. Trauksmes celšana

2020. gadā ECB saņēma 208 trauksmes celšanas ziņojumus, proti, par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu). Attiecīgi ECB izveidoja trauksmes celšanas mehānismu, kas ietver ECB banku uzraudzībai veltītajā tīmekļvietnē pieejamu strukturētu tīmekļa platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas saņemti tīmekļa platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu) un ņem vērā visu pieejamo informāciju, veicot uzraudzības uzdevumus.

2020. gadā ECB saņēma 208 trauksmes celšanas ziņojumus, kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 126 no tiem attiecās uz iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 113 tika uzskatīti par ECB uzraudzības kompetencē esošiem, bet 13 – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kas nav prudenciālās uzraudzības prasības, (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), un līdz ar to tie neietilpa trauksmes celšanas mehānisma darbības jomā.

No visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldības problēmas (76.9%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (5%). Pilnīgu sadalījumu sk. 27. attēlā. Ar pārvaldību saistītie jautājumi pārsvarā attiecās uz risku vadību un iekšējo kontroli, vadības struktūru funkcijām, piemērotības un atbilstības prasībām un organizatorisko struktūru.[52]

27. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņo ar trauksmes celšanas mehānisma palīdzību

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB.

Trauksmes celšanas mehānisma ietvaros ziņotā informācija tika paziņota attiecīgajām Kopējās uzraudzības komandām. ECB pievērsa informācijai atbilstošu uzmanību (piemēram, izvērtējot tās ietekmi uz uzraudzīto iestāžu riska profilu) un uzraudzības uzdevumu izpildes ietvaros veica tās pēckontroli. Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti 2020. gadā saistībā ar saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgu ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija:

  • iekšējā novērtēšana, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (75% gadījumu);
  • lūgums veikt iekšējo revīziju vai klātienes pārbaudi (23% gadījumu);
  • dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (2% gadījumu).

3. Ieguldījums krīžu pārvaldībā

3.1. Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2020. gadā ECB banku uzraudzība un Vienotā noregulējuma valde (VNV) turpināja cieši sadarboties visos līmeņos. ECB Uzraudzības valde aicināja VNV priekšsēdētāju piedalīties novērotāja statusā sanāksmēs, kurās tika apspriesti ar VNV uzdevumiem un pienākumiem saistīti jautājumi, savukārt ECB pārstāvis novērotāja statusā piedalījās VNV augstākā līmeņa vadības un plenārsēžu sanāksmēs. Turklāt starp ECB un VNV priekšsēdētājiem un augstākā līmeņa vadību notika regulāra informācijas apmaiņa par krīžu pārvaldības tēmām un sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismiem starp ECB un VNV. Visbeidzot, saskaņā ar ECB un VNV spēkā esošo Saprašanās memorandu, ECB banku uzraudzība nodrošināja VNV ar plašu atbilstošo datu un informācijas kopumu, palīdzot atvieglot ziņošanas slogu bankām.

Saskaņā ar regulatīvo ietvaru, 2020. gadā ECB banku uzraudzība konsultēja VNV par 96 atveseļošanas plāniem, kurus tai iesniedza tās NI, kuru konsolidācijas uzraudzības iestāde ir ECB. ECB banku uzraudzība ņēma vērā no VNV saņemtās atsauksmes, izvērtējot šos plānus un sagatavojot savas atsauksmes bankām.

Pēc konsultācijām par VNV noregulējuma plāniem, ECB banku uzraudzība sniedz atgriezenisko saiti no uzraudzības un darbības nepārtrauktības viedokļa

Turklāt VNV konsultēja ECB banku uzraudzību par 100 noregulējuma plānu projektiem. Šis konsultācijas aptvēra arī minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēra (MPKASA) noteikšanu, noregulējamības novērtējumus un, attiecīgos gadījumos, lēmumus piešķirt iekšējo atbrīvojumu no MPKASA. ECB banku uzraudzības VNV sniegtā atgriezeniskā saite koncentrējās uz to, kā noregulējuma plāni varētu ietekmēt banku spēju turpināt darbību.

2020. gadā ECB u VNV piedalījās divos krīžu simulācijas izmēģinājumos, ar mērķi i) pārbaudīt informācijas apmaiņas koordināciju un savlaicīgumu starp attiecīgajām iestādēm pirms noregulējuma un noregulējuma procesa laikā, un ii) pilnveidot izpratni par katras iestādes lēmumu pieņemšanas un darbības procesiem noregulējuma gadījumos.

Sadarbība ar VNV ietvēra arī viedokļu apmaiņu par iespējamiem uzlabojumiem krīžu pārvaldības politikas sistēmā. Tāpat kā iepriekšējos gados VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzību arī attiecībā uz iepriekšēju iemaksu aprēķināšanu Vienotajā noregulējuma fondā, ECB novērtējumam koncentrējoties uz iespējamo ietekmi uz NI no darbības nepārtrauktības viedokļa.


3.2. Atveseļošanas plānošanas darbi

Atveseļošanas plāni ir paredzēti, lai nodrošinātu banku noturību ilgstoša finanšu stresa periodos.

Izvērtējot atveseļošanas plānus, ECB galvenokārt pievērš uzmanību tam, lai nodrošinātu banku gatavību un spēju turpināt darbību nopietna finanšu stresa periodos. Līdz ar to plānos jāiekļauj ticamas atveseļošanās iespējas, ko bankas var savlaikus īstenot. Covid-19 pandēmijas radītais finanšu stress demonstrēja, cik liela nozīme ir stabiliem banku atveseļošanas plānam kā krīžu pārvaldības rīkam šādos stresa apstākļos.

Pandēmija būtiski ietekmēja ECB darbu pie atveseļošanas plānošanas 2020. gadā. Aprīlī ECB piešķīra bankām būtiskus darbības atvieglojumus attiecībā uz to atveseļošanas plānu papilddaļām.[53] Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka gatavība krīzei ir īpaši būtiska, lai mazinātu finansiālo spriedzi, ECB mudināja bankas pārskatīt un stiprināt galvenos elementus savos atveseļošanas plānos, piemēram, atveseļošanas rādītāji, atveseļošanās iespējas un vispārējā iespēja atveseļoties (VIA)[54], un dokumentēt to 2020. gada pēdējā ceturkšņa laikā iesniegtajos atveseļošanas plānos.

Būtiskākais ECB veiktās analīzes konstatējums par Covid-19 ietekmi uz banku atveseļošanās iespējām un VIA, kā arī to spēju reaģēt uz ārkārtas notikumu, balstoties uz saviem 2019. gada atveseļošanas plāniem, bija tas, ka ar Covid-19 saistītās norises varētu ievērojami samazināt banku VIA. Ja, negatīvu tirgus apstākļu dēļ, nebūs iespējams palielināt kapitālu un pārdot meitasuzņēmumus, banku VIA varētu kristies par aptuveni 60% (28. attēls). Konstatējumi ir līdzīgi arī likviditātes gadījumā – ja vairumtirdzniecības kreditēšana krīzes apstākļos kļūs nepieejama, likviditātes iespēja atveseļoties samazināsies par 27%.[55] Jāmin arī tas, ka dažas bankas paļaujas uz ļoti nelielu atveseļošanās iespēju skaitu; 16% NI galvenā atveseļošanās iespēja iespējama par vairāk nekā 80% no to VIA.

ECB konstatēja arī to, ka noteiktu rādītāju kalibrēšana nebija efektīva, lai pārvarētu ar Covid-19 saistīto stresu. Neraugoties uz to, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma tika konstatēti daudzi atveseļošanas rādītāju pārkāpumi, makroekonomiski un uz tirgu balstītie rādītāji bija pārāk vērsti uz pagātni (konservatīvi), lai radītu savlaicīgu rādītāju pārkāpumu.

Līdz ar to izvērtējot atveseļošanas plānus 2021. gadā, ECB koncentrēsies uz banku atveseļošanās iespēju un VIA pārbaudi, nosakot jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi (piemēram, pilnveidojot iespēju lietderīgumu un paātrinot laiku, kas nepieciešams to īstenošanai), un mudinot bankas ietvert stabilākus, uz nākotni vērstus rādītājus savās atveseļošanas sistēmās. Tā mērķis ir iegūt reālāku skatu uz banku VIA stresa scenārijos un palīdzēt uzlabot banku atveseļošanas plānu pielietojamību krīzes apstākļos.

28. attēls

Kapitāla atveseļošanas kapacitāte pandēmijas stresa apstākļos un saskaņā ar bankas sākotnējiem pieņēmumiem

(x-ass: laiks mēnešos; y-laiks: CET1 procentpunktos)

Avots: 2019. gadā NI iesniegtie atveseļošanas plāni
Piezīme. Kapitāla atveseļošanas kapacitāti mēra CET1 rādītāja izteiksmē. Pandēmijas stresa scenārijā tiek pieņemts, ka, ņemot vērā Covid-19 stresu, kapitāla palielinājumi un meitassabiedrību pārdošana nav iespējama.


3.3. Krīžu pārvaldība un Eiropas integrācija

Uzlabojumi krīžu pārvaldības sistēmā var veicināt Eiropas banku tirgus integrāciju

2020. gadā ECB deva ieguldījumu politikas apspriešanā par iespējamajiem uzlabojumiem krīžu pārvaldības sistēmā, koncentrējoties uz banku uzraudzībai svarīgām tēmām un tēmām, kas var sekmēt Eiropas banku tirgus integrāciju.

Šajā kontekstā ECB turpināja uzsvērt to, cik svarīgi ir novērst pārklāšanos starp uzraudzības pasākumiem un agrīnās intervences pasākumiem un ieviest ECB agrīnās intervences pilnvaras ES regulējumā, tādējādi padarot tās tieši piemērojamas. Tā uzsvēra arī nepieciešamību nodrošināt to, ka neefektīvas bankas, kuras ir pasludinātas par nonākušām finanšu grūtībās vai tādām, kas, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nav noregulējamas, salīdzinoši īsā laikā pamet banku sektoru, un ka uzraugam ir piešķirtas tiesības visos gadījumos anulēt to banku darbības licenci.

Banku grupu pārrobežu integrācijas jautājumā, kopējā bloga publikācijā[56] ECB uzraudzības valdes priekšsēdētājs un Uzraudzības valdes loceklis Eduārs Fernandezs-Bollo, izteica dažus konkrētus ierosinājumus, lai sekmētu efektīvu likviditātes resursu sadalījumu banku grupu ietvaros, vienlaikus sniedzot drošības mehānismus uzņēmējām iestādēm. Pārrobežu likviditātes atbrīvojumu piešķiršanu varētu saistīt ar banku grupu atveseļošanas plānos iekļautajiem adekvātiem grupas iekšējā finansiālā atbalsta nolīgumiem. Ar šiem nolīgumiem mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi apņemas sniegt savstarpēju likviditātes atbalstu, ja tiek pārsniegti (pārkāpti) noteikti atveseļošanas rādītāji. Šāda spēcīga saikne ar grupas atveseļošanas plānu sniegtu papildu pārliecību par grupas atbalsta piemērošanu gan mātesuzņēmuma, gan meitasuzņēmuma līmenī, jo ECB banku uzraudzība novērtē atveseļošanas plānus un varētu būt tiesīga izpildīt šajos plānos iekļautos nolīgumus.

Visbeidzot, ECB banku uzraudzība deva savu ieguldījumu politikas apspriešanā par to, kāda būtu vislabākā pieeja darbā ar neefektīvām bankām, kas tobrīd nebija noregulējamas, piemērojot rīkus visas Eiropas līmenī, vai vismaz harmonizētu pieeju visas banku savienības mērogā. Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt ES administratīvā banku likvidācijas režīma izveide, papildinot to ar vienotu noguldījumu apdrošināšanas shēmu bankas savienībai, līdzīgi Amerikas Savienoto Valstu Federālo noguldījumu apdrošināšanas korporācijas modelim. Šajā ziņā ir nepieciešams papildu darbs, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu (ENAS), kas ir būtisks banku savienības trešais pīlārs. ENAS vēl vairāk uzlabotu noguldītāju aizsardzību un atbalstītu finanšu stabilitāti, tādējādi sniedzot ieguldījumu pamatīgākai Vienotā tirgus integrācijai.

Iepriekš minētās politikas apspriešanas un ierosinājumus stiprināja arī tehniskās informācijas apmaiņa un speciālistu apspriedes starp ECB un VNV.[57]


3.4. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīžu pārvaldība

Lai pārvaldītu mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) krīzi, nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo valsts kompetento iestādi (VKI) un ECB – VKI darbojoties kā iestādei, kas ir tieši atbildīga par uzraudzības uzdevumiem, kas saistīti ar MNI, un ECB pildot savu pārraudzības funkciju un tiešo lomu lēmumu pieņemšanā par vienotām procedūrām. Vajadzība pēc ciešākas sadarbības rodas tad, kad MNI tiek noteikta kā iestāde, kas nonākusi finanšu grūtībās (kuras finanšu stāvoklis pasliktinās) un tuvojas savai dzīvotspējas robežai. Šajā posmā ECB un VKI ir jāsadarbojas jautājumā par iespējamu atļaujas anulēšanu, būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas novērtēšanu un jaunu atļauju izdošanu (piemēram, attiecībā uz pagaidu iestādi).

Šādas ciešas sadarbības veidošanas mērķis MNI krīžu pārvaldības jomā ir atbalstīt VKI un ECB to uzdevumu veikšanā un nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību, ja jāpieņem neatliekami lēmumi. Informācija, ar ko apmainās, veiktās darbības un sadarbība starp ECB un VKI ir samērīgas MNI radītājiem riskiem un iespējamajām negatīvajām sekām, ņemot vērā arī jau VKI noteiktos privātā sektora risinājumus.

2020. gadā tika izveidotas kopīgas ECB un VKI krīžu pārvaldības koordinācijas grupas

2020. gadā sadarbībai starp VKI un ECB bija raksturīga regulāra un raita informācijas apmaiņa. Cita starpā tika izveidotas īpašas krīžu pārvaldības koordinācijas grupas, tajās iekļaujot ECB un VKI darbiniekus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un koordināciju starp iestādēm. Pastiprināta sadarbība nodrošina savlaicīgu un saskaņotu uzraudzības darbību veikšanu un lēmumu pieņemšanu ikreiz, kad tas nepieciešams.

2020. gadā VKI informēja ECB par 12 jaunām lietām saistībā ar MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt ECB un VKI turpināja strādāt ciešā sadarbībā un veica informācijas apmaiņu par aptuveni 40 aktīvām lietām par MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos visā Eiropas banku uzraudzības mērogā. Seši vissmagākie finanšu stāvokļa pasliktināšanās gadījumi tika atzīti par krīzes gadījumiem, kuros sadarbība starp ECB un VKI bija vēl intensīvāka. 2020. gadā VKI informēja ECB arī par desmit lietām saistībā ar atļaujas anulēšanām. Septiņās no šīm lietām ECB pieņēma lēmumu par licences anulēšanu, savukārt trīs parējās lietas vēl joprojām tiek skatītas.

MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanās galvenie iemesli 2020. gadā bija neefektīvi uzņēmējdarbības modeļi un nepārtraukti zema rentabilitāte, kas noveda pie normatīvo prasību pārkāpumiem (piemēram, saistībā ar minimālajām kapitāla un likviditātes prasībām un lielo riska darījumu limitu), kā arī trūkumi pārvaldības sistēmās (tostarp neadekvāts regulējums cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju). Turklāt par spēcīgu finanšu stāvokļa pasliktināšanās noteicošo faktoru kļuva finanšu mahinācijas (krāpnieciskas darbības ar grāmatvedību). Covid-19 pandēmijas uzliesmojumam un tirgus svārstīgumam 2020. gada sākumā bija būtiska negatīva ietekme un dažām MNI, izraisot to finanšu stāvokļa pasliktināšanos.


4. Pārrobežu sadarbība

4.1. VUM paplašināšana, veidojot ciešu sadarbību

2020. gadā tika izveidota cieša sadarbība ar Bulgārijas Nacionālo banku un Hrvatska narodna banka

ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM, lūdzot izveidot ciešu sadarbību starp ECB un savas valsts kompetento iestādi (VKI). Šī koncepcija tika īstenota un deva rezultātus 2020. gadā, kad ECB izveidoja ciešu sadarbību ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un Hrvatska narodna banka, pēc nepieciešamo uzraudzības un likumdošanas priekšnosacījumu izpildes.[58] Tas paplašināja VUM mērogu, kopējam ES dalībvalstu skaitam VUM sasniedzot 21 dalībvalsti, un sniegs atbalstu integrētākai banku uzraudzībai, tajā pašā laikā dodot ieguldījumu arī Iekšējā tirgus uzturēšanā un padziļināšanā.

Galvenais šā procesa pavērsiena punkts bija visaptverošā novērtējuma pabeigšana

Ciešas sadarbības uzsākšana liecināja par to, ka process, kas attiecīgi tika uzsākts pēc Bulgārijas un Horvātijas 2018. gada un 2019. gada lūgumiem, tika veiksmīgi pabeigts. 2020. gada 5. jūnijā ECB paziņoja, ka[59] tā ir pabeigusi piecu Horvātijas banku visaptverošo novērtējumu.[60] 2020. gada 11. septembrī ECB paziņoja,[61] ka piecas bankas Bulgārijā un astoņas bankas Horvātija tika identificētas kā nozīmīgas iestādes un, līdz ar to, nonāks ECB tiešā uzraudzībā.

Kopš 2020. gada oktobra ECB atbild par nozīmīgu iestāžu uzraudzību Bulgārijā un Horvātijā un par vienotajām procedūrām

Divu VKI pārstāvji tika iecelti Uzraudzības valdē ar tādām pašā tiesībām un pienākumiem kā visiem pārējiem locekļiem, un 2020. gada 1. oktobrī tika uzsākta šo divu dalībvalstu nozīmīgo iestāžu uzraudzība. Turklāt ECB kļuva par uzraugu, kas atbild par vienotajām procedūrām visās uzraudzītajās iestādēs un uzņēmās atbildību par mazāk nozīmīgu iestāžu pārraudzību šajās divās valstīs. Ciešas sadarbības ietvaros ECB veic savus uzraudzības uzdevumus, izskatot norādījumus no divām VKI, kuras savukārt izskata banku uzraudzības lēmumus. ECB banku uzraudzība, Bulgārijas Nacionālā banka un Hrvatska narodna banka ļoti cieši sadarbojās, lai nodrošinātu šo divu VKI atbilstošu integrāciju VUM.


4.2. Eiropas un starptautiskā sadarbība

4.2.1. Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm un trešo valstu iestādēm

ECB banku uzraudzība intensīvi sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm gan ES iekšienē, gan ārpus tās robežām.

ECB sadarbojas un veic regulāru informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstu iestādēm saskaņā ar CRD noteikumiem par sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm ES. Nepieciešamības gadījumā tā tāpat veic pārrunas un noslēdz Saprašanās memorandus (SM) ar valstu tirgus iestādēm ES dalībvalstīs.

Turklāt ECB sadarbojas ar trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm saskaņā ar SM, piedaloties uzraudzības kolēģijās saskaņā ar katrā gadījumā individuāli noslēgtiem līgumiem. Līdz šim ECB ir noslēgusi SM ar 18 trešo valstu uzraudzības iestādēm. 2020. gadā ECB noslēdza SM ar piecām trešo valstu uzraudzības iestādēm, tostarp vienu ar trīs ASV prudenciālās uzraudzības iestādēm, proti, Federālo rezervju sistēmas vadītāju valdi, Valūtas kontroliera biroju un Federālo noguldījumu apdrošināšanas korporāciju. Šie SM paredzēja uzraudzības informācijas apmaiņu un cita veida sadarbību, kas ir nepieciešama pušu attiecīgo uzdevumu veikšanai saistībā ar to attiecīgajās jurisdikcijās esošo banku un banku organizāciju prudenciālo uzraudzību.

Turklāt nolūkā vēl vairāk pilnveidot savu pārredzamības un pārskatatbildības sistēmu ECB ir apstiprinājusi publiskošanas politiku, kas attiecas uz visiem esošajiem un turpmākajiem uzraudzības SM, ko ECB ir noslēgusi vai noslēgs, izmantojot savu prudenciālā uzrauga statusu. ECB strādā pie šīs jaunās politikas īstenošanas.

Visbeidzot, pēc ECB banku uzraudzības iekšējās reorganizācijas, sākot no 2020. gada 1. oktobra, VUM Pārvaldības un operāciju ģenerāldirektorāta VUM Sekretariāta ietvaros tika izveidota īpaša pārskatatbildības un sadarbības nodaļa. Jaunajai nodaļai uzticēto uzdevumu skaitā ir arī pienākums pārrunāt un slēgt SM un izskatīt ad hoc informācijas apmaiņas lūgumus ar Eiropas un trešo valstu iestādēm.

4.2.2. SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi.

ECB banku uzraudzība īstenoja daudzas no SVF FSNP rekomendācijām euro zonai.

2018. gadā SVF euro zonas FSNP izskatīja banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru euro zonā. ECB banku uzraudzība jau ir iestrādājusi daudzas SVF rekomendācijas savās uzraudzības praksēs, savukārt ES likumdevēji pašreiz strādā pie rekomendācijām, kas rosina veikt grozījumus ES tiesību aktos.

Valstu FSNP neietver Eiropas banku uzraudzības novērtējumus

2020. gadā SVF noslēdza valsts FSNP Austrijai un Itālijai un turpināja darbu pie FSNP Latvijai. Šīs valstu FSNP novērtē tādas nebanku sektora tēmas kā iekšzemes apdrošināšana un makrouzraudzības sistēmas, un ietver visaptverošu banku darbības novērtējumu, jo īpaši to jautājumu, kuri ietilpst mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu saistītos aspektus.

ECB piedalās valstu SVF IV panta konsultācijās

ECB iesaiste valstu SVF IV panta konsultācijās Eiropas banku uzraudzībā ietilpstošajām valstīm ir saistīta ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar ECB pienākumiem šajās jomās.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma, SVF apturēja savu darbu pie FSNP un IV panta konsultācijām. SVF plāno pakāpeniski atsākt savas uzraudzības darbības, un ECB banku uzraudzība turpinās piedalīties šo uzdevumu izpildē atbilstoši tās pienākumiem.


4.3. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

4.3.1. Dalība Finanšu stabilitātes padomes darbā

2020. gadā ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās Finanšu stabilitātes padomes darbā

2020. gadā Finanšu stabilitātes padome (FSP) koncentrējās uz to, lai nodrošinātu iespēju starptautiskā līmenī saskaņot ātru un koordinētu reakciju uz no Covid-19 pandēmijas izrietošajiem izaicinājumiem finanšu stabilitātei, lai atbalstītu nepārtrauktu finansējuma plūsmu un citus pamata finanšu pakalpojumus reālajai ekonomikai.

Kā FSP locekle, ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās Covid-19 seku novēršanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī svarīgu pagrieziena punktu izstrādē G20 Prezidentūras vajadzībām. Tika veikts darbs, lai sintezētu visās G20 valstīs veiktos pasākumus, identificētu visiedarbīgākās politikas reakcijas un analizētu standartu elastīgumu un politikas pasākumu saskaņotību ar starptautiskajiem standartiem.

Papildus reakcijai uz Covid-19, ECB deva ieguldījumu arī citos FSP darba kārtības jautājumos, piemēram: i) globālo sistēmiski nozīmīgo banku identificēšana, konsultējoties ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju; ii) efektīvu kiberincidentu seku novēršanas prakses rokasgrāmatas (metodiskā līdzekļa) izstrādes pabeigšana; iii) sistēmiski nozīmīgu banku (too-big-to-fail) reformas ietekmes novērtējums; iv) uzraudzības jautājumi, kas attiecas uz pāreju pie jauniem, striktākiem salīdzinošiem standartiem finanšu līgumos; v) tirgus sadrumstalotības risināšanai paredzētā darba kontekstā attiecībā uz starptautiskām banku grupām, kapitāla un likviditātes iepriekšēja pozicionēšana uzņēmējās jurisdikcijās; un vi) klimata pārmaiņu ietekme uz finanšu stabilitāti. Šajā kontekstā ECB banku uzraudzība piedalījās FSP Plenārsēdes, Standartu īstenošanas pastāvīgās komitejas un Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas sanāksmēs, kā arī Noregulējuma vadības grupas un FSP Eiropas Reģionālās konsultatīvās grupas sanāksmēs.

ECB banku uzraudzība turpinās piedalīties FSP darba programmā vairākās jomās, tostarp, Covid-19 seku novēršanā, kibertelpas noturības pēckontroles pasākumos, sistēmiskā nozīmīguma novērtējuma pabeigšanā, klimata pārmaiņu un kopējo zaudējumu absorbēšanas spējas un iekšējās rekapitalizācijas jautājumos.

4.3.2. Ieguldījums Bāzeles procesā

Kā BCBS biedrs ECB banku uzraudzība veicināja starptautisko sadarbību un politikas pasākumu koordināciju arī krīzes apstākļos

2020. gadā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) koncentrējās uz ātras un starptautiski saskaņotas reakcijas nodrošināšanu uz Covid-19 pandēmiju. BCBS biedri īstenoja vairākus regulatīvos un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka bankas var turpināt kreditēt un sniegt citus pamata finanšu pakalpojumus reālajai ekonomikai, tajā pašā laikā sekmējot to spēju paredzētajā kārtībā absorbēt zaudējumus.[62] Šajā kontekstā, Bāzeles komitejas pārraudzības institūcija – Centrālo banku vadītāju un uzraudzība vadītāju grupa (GHOS) – paziņoja par Bāzeles III pasākumu kopuma īstenošanas atlikšanu, lai celtu banku un uzraugu operacionālo kapacitāti reaģēšanai uz Covid-19.[63] Komiteja veica papildu pasākumus, lai atvieglotu koronavīrusa ietekmi uz ekonomiku, jo īpaši, attiecībā uz pārejas mehānismiem regulatīvā kapitāla pieejai sagaidāmo kredītzaudējumu uzskaitē.[64] ECB aktīvi līdzdarbojas šajos centienos.

Turklāt Bāzeles komiteja turpināja stratēģisko pārbaudi ar mērķi stiprināt savu kapacitāti, lai reaģētu uz turpmākiem izaicinājumiem un iespējām. Šī pārbaude tika pabeigta 2020. gada oktobrī, un vēlāk to atbalstīja GHOS (Centrālo banku vadītāju grupa un uzraudzības vadītāji).[65] ECB piedalījās šā uzdevuma izpildē, balstoties uz savu pieredzi citās Eiropas un starptautiskās organizācijās, un mudināja BCBS izvēlēties labāku stratēģiju galvenajiem riskiem un gūtajām mācībām.

ECB piedalījās arī regulārās politikas diskusijās, daloties zināšanās BCBS darba grupās, sadarbojoties ar BCBS biedriem ES un pasaules mērogā, kā arī veicot atbilstošas ietekmes analīzes. Papildus dažāda veida ar Covid-19 saistītājām darba plūsmām, šis darbs ietvēra i) konsultāciju uzsākšanu par operacionālā riska un darbības noturības principiem; ii) BCBS un FSP kopējo ziņojumu par uzraudzības ieteikumiem par salīdzinošo likmju pāreju; un iii) AML/CFT pamatnostādņu par uzraudzības sadarbību izstrādes pabeigšanu.

4.3.3. Dalība EBI darbā

2020. gadā ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi (EBI), lai veicinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un palielinātu finanšu stabilitāti. 2020. gadā šis darbs lielākoties bija saistīts ar normatīvo un uzraudzības reakciju uz Covid-19 krīzi.

Visā Covid-19 krīzes laikā ECB un EBI reakcijas bija pilnībā saskaņotas

ECB un EBI, reaģējot uz krīzi, rīkojās pilnībā saskaņoti, ko attiecīgi demonstrē ECB agrīnie uzraudzības atvieglojumu pasākumi, kas tika paziņoti 12., 20. un 27. martā , un EBI nostājas, kas tika pasludinātas 12., 25. un 31. martā. ECB pilnībā atbalstīja EBI lēmumu atlikt ES mēroga stresa testu uz vienu gadu un attiecināja atlikšanu uz visām 2020. gada ECB stresa testam pakļautajām MNI. ECB banku uzraudzība deva ieguldījumu arī EBI Pamatnostādņu par leģislatīviem un neleģislatīviem moratorijiem attiecībā uz aizdevumu maksājumiem izstrādē un turpmākā īstenošanā, tos piemērojot Covid-19 krīzei. Turklāt, ECB palīdzēja aktualizēt EBI atbildi uz Eiropas Komisijas lūgumu sniegt konsultāciju par Bāzele III reformu gala redakcijas īstenošanu, ievērojot Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Attiecībā uz EBI "ievērot vai precizēt" (comply-or-explain) procedūru[66], 2020. gadā ECB banku uzraudzība paziņoja EBI par saviem nodomiem par deviņām pamatnostādnēm, kā tas dokumentēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Līdz šim ECB banku uzraudzība vienmēr ir informējusi EBI, vai tā ievēro, vai paredz ievērot visas piemērojamās pamatnostādnes, ko izdod EBI vai Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.

ECB piedalījās arī divu EBI 2020. gadā veiktu ES mēroga pārredzamības uzdevumu veiksmīgā pabeigšanā, nodrošinot iesaistīto NI precīzu uzraudzības datu savlaicīgu iesniegšanu. Pavasara uzdevums aptvēra 93 NI, sniedzot tirgus dalībniekiem detalizētu informāciju par ES banku finanšu stāvokli 2019. gada beigās. Rudens uzdevumā ietilpa 100 NI, un tas sniedza tirgus dalībniekiem aktualizētu informāciju par ES banku finanšu stāvokli, tostarp par Covid-19 krīzes sākotnējo ietekmi uz banku sektoru.

ECB piedalījās arī divos EBI pilnvarojumos pārskatu sniegšanas jomā. Pirmais pilnvarojums paredzēja lietderīguma ziņojuma sagatavošanu par statistisko, noregulējuma un prudenciālo pārskatu sniegšanas integrāciju. Pēc konsultācijām ar Uzraudzības valdi, Eiropas Centrālo banku sistēma (ESCB) publicēja savu ieguldījumu EBI ziņojumā septembrī.[67] Ziņojumā tika pausts, ka vienots datu glosārijs un vienots datu modelis visās ziņošanas jomās ir priekšnosacījums pārskatu sniegšanas sloga mazināšanai, datu kvalitātes uzlabošanai un pārskatu sniegšanas sistēmas turpmākai integrācijai nepieciešamā virziena pieņemšanai. Ziņojumā tika izteikts ieteikums izveidot kopīgu komiteju, ko veidotu Eiropas iestādes un, ja nepieciešams, banku nozare, lai koordinētu integrācijas procesu. Otrais EBI pilnvarojums attiecas uz banku izmaksu pētījumu saistībā ar pārskatu sniegšanas prasību ievērošanu, kā to paredz CRR 430. panta 8. punkts, nolūkā samazināt uzraudzības pārskatu sniegšanas slogu vismaz mazām un mazāk sarežģītām iestādēm. Savā ieteikumā ECB norādīja, ka paredzētais vienotais datu glosārijs un vienotais datu modelis varētu mazināt pārskatu sniegšanas slogu, nekaitējot uzraugu datu vajadzībām.

5. ielikums
ECB un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana / terorisma finansēšanas apkarošana

Atbildība par kredītiestāžu un finanšu institūciju uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) jomā jāuzņemas valstu (nacionālā) līmenī. AML/CFT uzraudzība ir nepārprotami izslēgta no ECB uzraudzības uzdevumiem, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību ECB nevar pildīt šo uzdevumu.

Taču ECB ir būtiski ņemt vērā AML/CFT uzraudzības rezultātus, pildot savus prudenciālās uzraudzības uzdevumus; tas atbilst VUM regulai un jaunajām prasībām, ko ievieš pārskatītā Kapitāla prasību direktīva, ko ES likumdevēji pieņēma 2019. gada maijā un kas bija jātransponē nacionālajos tiesību aktos līdz 2020. gada decembrim.

Pamatojoties uz daudzpusējo vienošanos, ko parakstīja ECB un kredītiestāžu un finanšu institūciju nacionālie AML/CFT uzraugi saskaņā ar piekto AML Direktīvu [68], ECB banku uzraudzība aktīvi veic regulāru un ad hoc informācijas apmaiņu ar nacionālajiem AML/CFT uzraugiem. Piemēram, klātienes pārbaudēs iegūto uzraudzības informāciju nosūta, ja attiecīgo iestādi uzraugošā kompetentā AML/CFT iestāde uzskata, ka attiecīgie konstatējumi ir nozīmīgi. Tāpat AML/CFT iestādes nosūta ECB informāciju, kas tām šķiet nozīmīga un nepieciešama, lai izpildītu VUM Regulā noteiktos uzdevumus.

Šajā procesā liela nozīme ir 2018. gada beigās ECB banku uzraudzības ietvaros izveidotajai iekšējai AML koordinācijas funkcijai. ECB banku uzraudzības metodoloģiskā sistēma īpaši tika pilnveidota pēdējo divu gadu laikā, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski būtu vairāk ņemti vērā procesos, kas saistīti ar neklātienes un klātienes uzraudzību, atļauju izsniegšanas procedūrām un atbilstības un piemērotības novērtējumiem. KUK ņēma vērā konstatējumus AML/CFT jomā 2020. gada SREP, jo īpaši saistībā ar banku iekšējās pārvaldības un risku vadības, darbības riska, uzņēmējdarbības modeļu un likviditātes riska novērtēšanu.

Jaunāko regulatīvo iniciatīvu mērķis ir vēl vairāk stiprināt AML/CFT paredzēto ES mēroga ietvaru. 2020. gada maijā Eiropas Komisija publicēja rīcības plānu visaptverošai ES politikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā[69], kam sekoja 2020. gada novembrī pieņemtie Padomes secinājumi. Sagaidāms, ka atbilstošs Komisijas likumdošanas ierosinājums tiks publicēts 2021. gada pirmajā ceturksnī.

ECB banku uzraudzība nodrošinās tās metodoloģiju pārskatīšanu un aktualizēšanu pēc tam, kad tiks saskaņotas attiecīgās EBI Pamatnostādnes. Šajā ziņā ECB aktīvi iesaistījās politikas ietvara pilnveidošanā Eiropas līmenī, izmantojot savu prudenciālā uzrauga statusu.


5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

5.1. ECB banku uzraudzības reorganizācija

5.1.1. Konteksts un stratēģiskais virziens

Iepriekšējā organizatoriskā struktūra ļāva ECB nostiprināt savu spēcīga un prasīga uzrauga reputāciju

ECB banku uzraudzības sākotnējā organizatoriskā struktūra tika izveidota 2013. gadā, kad tika iedibināts VUM un VUM regula uzticēja ECB mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanu. Personāla komplektēšanas ziņā 2020. gadā kopējais apstiprināto pilna laika ekvivalenta (PLE) amata vietu skaits ECB banku uzraudzības jomā sasniedza 1230.5 PLE amata vietas, veidojot palielinājumu par 41.5 amata vietu, salīdzinot ar 2019. gadu.

Attiecībā uz dzimumu līdztiesību 2020. gadā sieviešu personāla īpatsvars pieauga no 40.7% līdz 41.6% no visu pastāvīgo un uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku skaita galvenajās ECB banku darbības jomās. Sieviešu personāla īpatsvars vadošajos amatos 2020. gadā nedaudz samazinājās no 32.2% 2019. gadā līdz 31.6%. Sieviešu personāla īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieauga no 38.1% līdz 40% amatos, kas nav saistīti ar vadošajiem amatiem; atbalsta amatos tas samazinājās no 98.5% 2019. gadā līdz 96.8% 2020. gadā.

Lai gan iepriekšējā struktūra bija pietiekami efektīva, lai palīdzētu ECB iedibināt savu spēcīga un prasīga uzrauga reputāciju, pašreiz ECB banku uzraudzība ir izveidojusies par organizāciju ar daudz lielāku pieredzi.

2020. gada janvārī uzsāktajai ECB banku uzraudzības reorganizācijai bija trīs virsuzdevumi: i) paaugstināt iesaisti un sadarbību visās funkcijās un personāla līmeņos, koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm un risināt banku uzraudzības vadības un darbinieku izceltās nepilnības; ii) vienkāršot pamata uzraudzības procesus un racionalizēt administratīvās procedūras, padarot tās vairāk balstītas uz riskiem, tajā pašā laikā pievēršot uzmanību banku atbilstības slogam; un iii) uzlabot pārredzamību, prognozējamību, skaidrību par uzraudzības darbībām, un efektīvu komunikāciju.

Veicinot šo virsuzdevumu izpildi, reorganizācijas centieni bija vērsti uz to, lai:

  • turpinātu attīstīt sinerģijas un celt efektivitāti, ciktāl iespējams, apvienojot zināšanas un grupējot pamata uzdevumus;
  • pilnveidotu sadarbību un zināšanu pārnesi ikdienas nozaru uzraudzībā, apvienojot konkrētā uzņēmuma un horizontālās uzraudzības funkcijas, piemēram, veidojot īpašas ekspertu komandas;
  • sekmētu iznākumu secīgumu un uzticamību, oficiāli noformējot otru aizsardzības līniju;
  • izlīdzinātu kontroles diapazonu ECB banku uzraudzības mērogā, sakārtojot organizatoriskās struktūrvienības atbilstoši organizatoriskās uzbūves pamatnostādnēm.[70]

Reorganizācija tika pabeigta, nevēršoties pēc ārējām konsultācijām, un tās norisi sekmēja cieša ECB banku uzraudzības personāla iesaiste, tostarp ar īpašu darba semināru starpniecību.

1. shēma

ECB banku uzraudzības reorganizācija

5.1.2. Jaunā organizatoriskā struktūra

Jaunajā organizatoriskajā struktūrā ir septiņas pamatdarbības jomas

Turpmāk tekstā ir norādīta jaunā augsta līmeņa organizatoriskā struktūra, iekļaujot nodaļas katrā pamatdarbības jomā un apstiprināto darbinieku skaita sadalījumu par jomām. Jaunās struktūras ieviešanas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta spēcīgas sadarbības saglabāšanai starp dažādām ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomām un to partneriem valstu kompetentajās iestādēs (VKI).

2. shēma

ECB banku uzraudzības jaunā organizatoriskā struktūra

Jomu uzraudzība

Jaunajā struktūrā nozaru (nepastarpināto) uzraudzību īsteno, apvienojot konkrētu – uzņēmumu uzraudzību un horizontālo nozares uzraudzību. Konkrētu banku grupu un kredītiestāžu ikdienas uzraudzība balstās uz sadarbību starp Kopējās uzraudzības komandām (KUK), mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) uzraudzības komandām un horizontālās jomu uzraudzības ekspertu komandām.

Konkrētu uzņēmumu uzraudzība

Par konkrētu uzņēmumu uzraudzību atbild trīs ģenerāldirektorāti: Sistēmisko un starptautisko banku ģenerāldirektorāts; Universālo un diversificēto iestāžu ģenerāldirektorāts; un Specializēto iestāžu un MNI ģenerāldirektorāts.

Uzraudzītās bankas un iestādes grupē pēc uzņēmējdarbības modeļiem, lai veidotu lielākas sinerģijas un efektivitātes pieaugumu KUK ietvaros un sekmētu zināšanu apmaiņu.

Horizontālā jomu uzraudzība

Horizontālās uzraudzības ģenerāldirektorāts atbild par horizontālās uzraudzības (tostarp, krīžu pārvaldības) veikšanu, koncentrējoties uz riskos balstītu uzraudzību un politikas iznākumiem un stiprinot riska ekspertu piedāvāto atbalstu KUK un MNI uzraudzības komandām. Riska ekspertu apvienošanās šajā jomā vajadzētu radīt papildu efektivitātes pieaugumu un konsekvenci.

Klātienes un iekšējo modeļu pārbaudes

Visas ar klātienes uzraudzības darbību plānošanu un veikšanu saistītās funkcijas, tostarp, klātienes pārbaudes (gan konkrētās iestādēs, gan kampaņveidīgi), iekšējo modeļu pārbaudes, aktīvu kvalitātes pārbaudes un visaptverošo novērtējumu projektu vadības birojs, ir apvienotas un nodotas Klātienes un iekšējo modeļu pārbaužu ģenerāldirektorātam.

Uzraudzības stratēģija un risks

Uzraudzības stratēģijas un risku direktorāts apvieno uzraudzības riska biroja funkcijas un darbojas kā otrā aizsardzības līnija un stratēģiskās plānošanas un prioritāšu noteikšanas funkcija banku uzraudzības vajadzībām. Šie uzdevumi ir neatkarīgi no pirmās līnijas uzraudzības funkcijām, un direktorāts atskaitās tieši Uzraudzības valdes priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam. Šāda uzbūve nodrošina nepieciešamo ticamības pakāpi, lai atbalstītu stratēģisko plānošanu un apstrīdētu uzraudzības iznākumus, apvienojot padziļinātas zināšanas par banku sektoru, pienācīgu izpratni par izaicinājumiem, kas rodas banku uzraudzībā, un kvalitatīvas kritiskās analīzes.

Direktorāts atbild par to, lai nodrošinātu, ka pamata uzraudzības rezultāts atbilst uzraudzības prioritātēm un uzraudzības riska tolerancei. Tas tiek darīts, apvienojot iepriekšējus novērtējumus vai konsultācijas un pēcpārbaudes. Šai funkcijai ir pamata nozīme stabilas, uz riskiem orientētas uzraudzības organizēšanā, kur īpaši būtisks ir uzraudzības spriedums un procesi ir racionalizēti.

Pārvaldība un operāciju pakalpojumi

VUM Pārvaldības un darbības ģenerāldirektorāts pārrauga lielu apjomu procesu un pakalpojumu, kas saistīti ar uzraudzības pārvaldību un darbībām.

Šis jaunais ģenerāldirektorāts pilda uzdevumus, ko parasti uztic galvenajam izpilddirektoram. Tas atbild par lielu skaitu darbību, kas saistītas ar Uzraudzības valdes un tai pakļautu struktūrvienību lēmumu pieņemšanas un atļauju izsniegšanas procedūrām. No pamatdarbības viedokļa ģenerāldirektorāts vada uzraudzības tehnoloģiskās infrastruktūras, tostarp VUM informācijas vadības sistēmas attīstību un ekspluatāciju (sk. 5.7.2. iedaļu). Tā uzdevums ir veicināt sadarbību Eiropas banku uzraudzības mērogā, vienkāršojot uzraudzības procedūras, mudinot zināšanu pārvaldību, tostarp, apmācības, un veikt prudenciālas pārbaudes.

5.1.3. Ieviešanas process

Darbinieku sadalījums jaunajā struktūrā tika balstīts uz trim principiem – komercdarbības vajadzības, nepārtrauktība un vienlīdzīga attieksme – nolūkā pēc iespējas vairāk pārvietot veselas komandas, lai maksimāli celtu efektivitāti un nodrošinātu netraucētu darbību pāreju. Pēc sadalījuma īstenošanas darbiniekiem tika dota iespēja paust savu interesi par iespējamu mobilitāti vai darbavietas maiņu.

Jaunā organizatoriskā struktūra stājās spēkā 2020. gada 1. oktobrī. Papildus izmaiņām struktūrā un darbinieku sadalījumā, tika veiktas vairākas izmaiņas vadības darbībā, pie kurām darbs joprojām turpinās, lai sekmētu vēlamās izmaiņas korporatīvajā kultūrā. Nepārtrauktais izmaiņu process pamatā balstās uz trim pīlāriem: augstākā līmeņa vadītāju lomu modelēšanas veicināšana, augšupejošu iniciatīvu sekmēšana, aicinot darbiniekus kļūt par izmaiņu pārstāvjiem, un periodiski novērtēt izmaiņu efektivitāti.

5.1.4. "Supervisors Connect"

"Supervisors Connect" pasākumā piedalījās 1000 dalībnieku, no kuriem 700 bija no VKI un valstu centrālajām bankām (VCB).

Reorganizācija bija viena no tēmām, kas tika apspriestas otrajā "Supervisors Connect" pasākumā. VUM mēroga pasākums, ko notur reizi divos gados, notika 2020. gada 7.–8. oktobrī.

"Supervisors Connect" pasākums pirmo reizi notika 2018. gadā nolūkā veicināt ģimenisku atmosfēru Eiropas banku uzraudzībā un turpināt veidot vienotu uzraudzības kultūru. Sākotnēji plānojot to kā klātienes pasākumu ECB telpās 2020. gada aprīlī, otrais "Supervisors Connect" tika pārcelts, ņemot vērā Covid-19 apstākļus, attiecīgi mainot arī tā formu. Galarezultātā pasākums notika tiešsaistes režīmā (videokonferences veidā), un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 uzraugu no ECB, VKI un valstu centrālajām bankām (VCB), tostarp, jaunpienācēji no Bulgārijas un Horvātijas uzraudzības iestādēm. Galvenā uzmanība pasākumā bija pievērsta VUM sasniegumiem un no Covid-19 krīzes gūtajām atziņām (ieskaitot uzraudzības stratēģiju jaunā normālā apstākļos). Dalībnieki apsprieda arī jaunas sadarbības formas starp VKI.


5.2. Pārskatatbildības prasību izpilde

2020. gada ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā uz Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, kā to paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB ievēro atbilstīgās prasības par pārredzamību un pārskatatbildību. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības sistēmas uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas sīkāk izklāstīta Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB Saprašanās memorandā (SM).

Attiecībā uz mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu 2020. gadā, kas Covid-19 pandēmijas rezultātā tika īstenota videokonferenču veidā, Uzraudzības valdes priekšsēdētājs uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā divās regulārās atklātās izskatīšanās (5. maijā un 27. oktobrī) un divās ad hoc viedokļu apmaiņās (14. janvārī un 26. martā). Ar Eiropas Parlamentu galvenokārt tika apspriesti ECB banku uzraudzības pasākumi reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un bankām piešķirtās rīcības brīvības pakāpe, lai tās varētu turpināt atbalstīt mājsaimniecības un mazos un vidējos uzņēmumus. Citi jautājumi bija Brexit ietekme uz banku sektoru un uzraudzības pieeja ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem.

Saskaņā ar VUM Regulu un Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un ECB, pēc ECB priekšlikuma par Franka Eldersona (Frank Elderson) iecelšanu ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājas vietnieka amatā, viņš 2021. gada 25. janvārī uzstājās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā. Eiropas Parlaments apstiprināja ECB priekšlikumu plenārajā balsojumā 8. februārī, un Eldersona kungs tika iecelts amatā ar ES Padomes īstenošanas lēmumu, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī.

2020. gadā ECB publicēja 22 atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu rakstveida jautājumiem

2020. gadā ECB publicēja 22 atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu rakstveida jautājumiem par banku uzraudzības tēmu un, ievērojot prasību ziņot valstu parlamentiem, astoņas atbildes uz valstu parlamentu deputātu rakstveida jautājumiem. Atbildes ietvēra arī jautājumus par ECB veiktajiem uzraudzības pasākumiem, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmijas sekām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas / terorisma finansēšanas apkarošanas riska nozīmīgumu prudenciālajā uzraudzībā, kredītrisku un pārvaldības uzvedības problēmām banku sektorā.

Turklāt ECB nosūtīja Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju dokumentus, kā to paredz Iestāžu nolīgums.

Covid-19 pandēmija ietekmēja arī mijiedarbības ar ES Padomi galvenās tēmas. 2020. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs ar videokonferences starpniecību piedalījās divās Eurogrupas sanāksmes, kuras notika 11. jūnijā un 3. novembrī. Šajās sanāksmēs priekšsēdētājs piedalījās viedokļu apmaiņā par ECB uzraudzības uzdevumu izpildi, koncentrējoties uz uzraudzības darbībām un lēmumiem, kas tika pieņemti, lai atbalstītu mājsaimniecības, uzņēmumus un bankas pandēmijas seku novēršanā.

2020. gadā ECB piedalījās arī Eiropas Revīzijas palātas ar banku uzraudzību saistītajās revīzijās. 2019. gadā starp ECB un Eiropas Revīzijas palātu (ERP) parakstītais SM atviegloja informācijas apmaiņu starp abām iestādēm, ERP veikto ECB banku uzraudzības revīziju pēckontroles darbību ietvaros.

ECB veica atbilstošus pasākumus, atbildot uz ERP revīzijas ziņojumos paustajiem konstatējumiem un izteiktajiem ieteikumiem.

Turklāt ECB turpināja strādāt pie tā, lai īstenotu ERP ziņojumā par krīžu pārvaldību izteiktos ieteikumus. Šajā ziņā ECB banku uzraudzība izstrādāja detalizētus rīcības plānus un pēckontroles pasākumus[71] lielākajai daļai no astoņiem ERP izdotajiem ieteikumiem dažādos jautājumos, tostarp sadarbībai ar ārējiem dalībniekiem, atveseļošanas plānu izmantošanai krīžu identificēšanai un pārvaldībai un norādēm par agrīnās intervences novērtējumiem. Jo īpaši ECB banku uzraudzība detalizētāk izstrādāja savus norādes par agrīnās intervences novērtējumiem un pilnveidoja attiecīgos rādītājus un sliekšņus bankas finanšu stāvokļa potenciālās pasliktināšanās noteikšanai. Par atveseļošanas plānošanu uzraugiem tika doti papildu norādījumi, lai veicinātu konsekventu pieeju visās bankām ar līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem.

ECB turpināja piedalīties ERP pašreiz veiktajā revīzijā par Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas politiku banku sektorā, kopā ar Komisiju un Eiropas banku iestādi (EBI). ECB arī ziņoja ERP par pasākumiem, ko tā veikusi, lai ņemtu vērā pirmā ERP ziņojuma par VUM darbību konstatējumus un ieteikumus. ECB regulāri pārrauga visu ERP ieteikumu īstenošanas statusu, un arī ERP veic pēckontroles pasākumus.


5.3. Pārredzamība un komunikācija

2020. gadā ECB banku uzraudzība turpināja izmantot un paplašināt savus komunikācijas rīkus un kanālus, cenšoties izplatīt informāciju savlaicīgā, pārredzamā un efektīvā veidā. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās izmaiņas darbības apstākļos, bija īpaši svarīgi atrast inovatīvus komunikācijas veidus. Viens no šādiem veidiem bija jaunizveidotais Uzraudzības blogs, kurā bija ievietoti deviņi Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un ECB pārstāvju bloga ieraksti, informējot ieinteresētās personas par jaunākajām norisēm un ECB veiktajiem uzraudzības pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Turklāt ECB banku uzraudzība aizvien vairāk sāka izmantot sociālo tīklu rīkus, piemēram, Twitter ziņu plūsmas, Instagram ierakstus un jauno ECB aplādi jeb raidierakstu, lai skaidrotu uzraudzības pasākumus, un banku koncepcijas auditorijām ar dažāda līmeņa zināšanām. Šādas vairāklīmeņu komunikācijas pieejas mērķis ir sasniegt interesentu grupas ar dažādu izglītības un profesionālu pieredzi un dažāda līmeņa zināšanām un izpratni.

Papildus jauno komunikāciju rīku izmantošanai, 2020. gadā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uzstājās ar 23 runām, savukārt ECB pārstāvji Uzraudzības valdē uzstājās ar 19 runām. Kopumā viņi sniedza vairāk nekā 20 individuālu interviju plašsaziņas līdzekļiem un publicēja trīs atzinumus, no kuriem viens tika ievietots 12 valstu laikrakstos visā Eiropā. ECB banku uzraudzība publicēja 33 preses paziņojumus un 65 cita veida publikācijas, tostarp, vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, norādījumus bankām un ceturkšņa uzraudzības statistiku. 2020. gadā tika publicēti vēl četri "Uzraudzības biļetena" numuri, kas ir ceturkšņa digitālais izdevums ar vairāk nekā 8000 abonentiem, sniedzot ikdienas informāciju un aktualitātes par notiekošajiem uzraudzības projektiem, konstatējumiem un pārskatiem.

ECB banku uzraudzība publicēja arī savas pamatdarbības rezultātus, piemēram, Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP) kopsavilkuma rezultātus, un, turpinot 2019. gadā ieviesto praksi, sniedza informāciju par 2. pīlāra prasībām katrai tieši uzraudzītajai bankai. Tā publicēja un paziņoja arī Covid-19 neaizsargātības analīzes rezultātus, kā arī septiņu Horvātijas banku un vēl divu banku, kuras nonāca tās tiešā uzraudzībā pēc Brexit, visaptverošo novērtējumu rezultātus.

ECB banku uzraudzība organizēja vairākas plašsaziņas līdzekļu un analītiķu sanāksmes, tostarp Uzraudzības valdes priekšsēdētāja preses konferenci par 2019. gada SREP rezultātiem un jaunākajām norisēm saistībā ar Covid-19 situāciju. ECB banku uzraudzība uzsāka arī četras publiskās apspriešanas jeb informatīvās kampaņas, tostarp par uzraudzības gaidām klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldības un ziņošanas jomā, un uzraudzības pieeju banku sektora konsolidācijai.

2020. gadā ECB sniedza atbildes uz aptuveni 1500 publiskiem pieprasījumiem par banku uzraudzības tēmām, tādām kā vispārīgā uzraudzības informācija, individuālas bankas, sūdzības vai pārkāpumu ziņojumi un reakcija uz Covid-19 krīzi. Ņemot vērā pandēmiju, 2020. gadā ECB organizēja tikai divas lekcijas par banku uzraudzību (salīdzinot ar 32 2019. gadā). Tomēr Apmeklētāju centrs pieņēma vairāk nekā 2100 apmeklētāju no 2020. gada janvāra līdz martam, iepazīstinot tos ar Eiropas banku uzraudzības pamatiem, kā arī citiem ECB pamata uzdevumiem.


5.4. Lēmumu pieņemšana

5.4.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

ECB Uzraudzības valde sastāv no priekšsēdētāja (kuru ieceļ amatā uz vienreizēju piecu gadu termiņu), priekšsēdētāja vietnieka (kuru izvēlas no ECB Uzraudzības valdes locekļu vidus), četriem ECB pārstāvjiem un VKI pārstāvjiem. Ja VKI nav valsts centrālā banka, VKI pārstāvi var pavadīt attiecīgās valsts centrālās bankas pārstāvis. Šādos gadījumos balsošanas procedūrā abi pārstāvji tiek uzskatīti par vienu locekli.

2020. gada oktobrī, Uzraudzības valde pieņēma divus jaunus locekļus, pēc ciešas sadarbības izveides ar Bulgāriju un Horvātiju: Radoslavu Miļenkovu (Radoslav Milenkov) no Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) un Martinu Drvaru (Martina Drvar) no Hrvatska narodna banka. Abiem pārstāvjiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā visiem pārējiem locekļiem, tostarp balsstiesības.

2020. gada decembrī, pēc Īva Merša (Yves Mersch) amata pilnvaru termiņa beigām, ECB Padome ierosināja iecelt ECB Valdes locekli Franku Eldersonu par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieku. 2021. gada 24. februārī šo iecelšanu apstiprināja ES Padome.

2020. gadā Uzraudzības valde noturēja 24 sanāksmes. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, tikai janvāra un februāra sanāksmes tika noturētas Frankfurtē pie Mainas; visas pārējās sanāksmes tika organizētas videokonferences veidā. Tas, ka sanāksmes kopš 2020. gada marta tika noturētas attālināti, nepasliktināja Uzraudzības valdes efektīvu lēmumu pieņemšanu.

Uzraudzības valde

2020. gadā Koordinācijas komiteja[72] noturēja septiņas sanāksmes. Trīs no šīm sanāksmēm notika Frankfurtē pie Mainas, bet četras sanāksmes tika rīkotas videokonferenču formā.

Koordinācijas komiteja noturēja septiņas papildu sanāksmes, kas bija īpaši veltītas VUM procesu digitalizācijai un vienkāršošanai. Visas šīs sanāksmes tika noturētas tālruņa konferences veidā, un tajās varēja piedalīties visi Uzraudzības valdes locekļi, kas izteica vēlmi to darīt.

2020. gadā ECB izdeva 2643[73] konkrētām uzraudzītajām iestādēm adresētus uzraudzības lēmumus (sk. 3. shēmu). No tiem 1019 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 1387 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Papildus šiem uzraudzības lēmumiem ECB arī netieši apstiprināja 237[74] darbības (piemēram, filiāļu dibināšanu), neizsakot iebildumus juridisko termiņu ietvaros.

Vairumā gadījumu uzraudzības lēmumi bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumu (44.1%), iekšējo modeļu (9.3%), pašu kapitāla (6.2%) un būtisku līdzdalību (3.2%) procedūrām.

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, ECB bija jāpieņem arī katrai atsevišķai bankai piemēroti lēmumi, lai īstenotu dažus no politikas pasākumiem, kuru mērķis bija sniegt atvieglojumus kredītiestādēm (sk. 1. ielikumu). Tas ietvēra 141 lēmumu, kas piešķīra kapitāla atvieglojumu, grozot pašu kapitāla prasību aprēķinu vai sastāvu, un 116 lēmumus, kas piešķīra darbības atvieglojumus, pagarinot iepriekšējos uzraudzības lēmumus un operacionālajos aktos noteiktos termiņus.

Papildus ar konkrētām bankām saistītiem gala lēmumu projektiem, kas iesniegti Padomei apstiprināšanai iebildumu neizteikšanas procedūras ietvaros, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija attiecībā uz vienoto metodoloģiju un sistēmu izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūrvienības, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šo struktūrvienību sastāvā bija ECB un VKI augstākā vadības līmeņa pārstāvji. Tās veica sagatavošanās darbus tādos jautājumos kā ilgtermiņa stresa testa stratēģija un 2. pīlāra kapitāla prasību noteikšanas metodoloģija atbilstoši katram atsevišķam riskam.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika izstrādātas publiskas rokasgrāmatas, piemēram, ECB Rokasgrāmata par klimata pārmaiņu un vides riskiem, ECB Rokasgrāmata par uzraudzības pieeju apvienošanām banku sektorā un ECB Rokasgrāmata par novērtēšanas metodoloģiju (EGAM).

Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūrā[75].

No 115 banku grupām, kuras ECB 2020. gadā uzraudzīja tieši, 33 banku grupas lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda (salīdzinot ar 34 2019. gadā).

3. shēma

Uzraudzības valdes lēmumi 2020. gadā

Piezīmes:
1) Šis skaitlis ietver rakstveida procedūras attiecībā uz individuāliem uzraudzības lēmumiem un citiem jautājumiem, piemēram, vienotajām metodoloģijām un Uzraudzības valdes konsultācijām. Viena rakstveida procedūra var ietvert vairākus uzraudzības lēmumus. 
2) Tas ir individuālu uzraudzības lēmumu skaits, kas adresēti uzraudzītajām iestādēm vai to potenciālajiem ieguvējiem, un norādījumi valsts kompetentajām iestādēm par nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm. Vienā lēmumā var būt iekļauti vairāki uzraudzības apstiprinājumi. Sakarā ar deleģēšanas sistēmas piemērošanu ne visus šajā skaitā ietvertos uzraudzības lēmumus ir apstiprinājusi Uzraudzības valde un pieņēmusi Padome. Turklāt Uzraudzības valde pieņēmusi lēmumus par vairākiem horizontāliem jautājumiem (piemēram, vienotām metodoloģijām) un institucionālajiem jautājumiem.
3) 1165 lēmumi attiecībā uz atbilstības un piemērotības novērtējumiem aptver 2828 atsevišķas procedūras (sk. 2.1.2. iedaļu).

5.4.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība

2020. gadā Administratīvās pārskatīšanas padome (APP)[76] pieņēma divus atzinumus par jauniem APP iesniegtiem pieprasījumiem veikt administratīvo pārskatīšanu (5. tabula). Vienā atzinumā tā atzina pieprasījumu par nepieņemamu. Otrajā atzinumā APP ierosināja aizstāt lēmumu ar identiska satura lēmumu.[77] Šajā pārskatīšanas procesā, balstoties uz iesniedzēja pieprasījumu, APP ierosināja Padomei apturēt apstrīdētā lēmuma daļas līdz APP procesa noslēgšanai un jauna ECB lēmuma, kas atceļ vai aizvieto apstrīdēto lēmumu, pieņemšanai. Attiecīgi izmeklēšanas posma ietvaros tika organizēta sēde, pieteicējam un ECB sniedzot papildu iespēju komentēt apstrīdēto lēmumu. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, šī sēde tika noturēta videokonferences veidā.

Turklāt APP publicēja ECB tīmekļvietnē savas darba programmas precizējumus, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Jo īpaši, ja ECB būs nolēmusi apturēt uzraudzības lēmuma piemērošanu, APP parasti arī apturēs attiecīgo tajā ierosināto procesu, ja tāds ir, uz apturēšanas laiku. Turklāt pienācīga procesa interesēs APP var pielāgot savas procedūras, kas var ietvert pārskatīšanas perioda pagarinājumu.

5. tabula.

APP veikto pārskatīšanu skaits

Avots: ECB.
* Viens atzinums ietvēra divus ECB lēmumus

2020. gadā pabeigtie APP atzinumi skāra jautājumus saistībā ar ECB TRIM un klātienes pārbaudi, kā rezultātā netika saņemta pēckontroles vēstule vai uzraudzības lēmums.


5.5. Rīcības kodeksa ieviešana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izveidojusi ētikas ietvaru augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido vienots Rīcības kodekss augsta līmeņa ECB amatpersonām, īpaša sadaļa ECB Personāla nolikumā un Pamatnostādne, ar ko izveido VUM ētikas regulējumu[78]. Regulējuma īstenošanu un turpmāku attīstību atbalsta ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO; Compliance and Governance Office) un Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupa (ECTF; Ethics and Compliance Officers Task Force).

Ētikas komiteja izvērtēja Interešu deklarācijas, ko iesniedza visi Uzraudzības valdes locekļi; aizpildītās deklarācijas pēc tam tika publicētas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. 2020. gada septembrī ECB sāka publicēt savā tīmekļvietnē Ētikas komitejas atzinumus interešu konflikta un algota darba pēc pilnvaru termiņa beigām gadījumos[79].

Papildus apmācību, e-apmācību programmu un informatīvo kampaņu par ētikas regulējumu organizēšanai, CGO atbildēja apmēram uz 1920 pieprasījumiem par plašu jautājumu loku, no kuriem aptuveni 48% bija iesniedzis ECB banku uzraudzības personāls. Gandrīz 55% šo pieprasījumu attiecās uz darbinieku privātajiem finanšu darījumiem, nākamā pieprasījumos biežāk skartā tēma bija pēcnodarbinātības ierobežojumi un interešu konfliktu jautājumi (sk. 29. attēlu).

29. attēls

Pārskats par 2020. gadā no ECB banku uzraudzības personāla saņemtajiem pieprasījumiem

Avots: ECB.

CGO organizēja arī regulāru atbilstības pārraudzību par darbinieku privātajiem finanšu darījumiem. Lai gan šajā uzdevumā tika konstatēts neliels neatbilstības gadījumu skaits, no kuriem apmēram 36% bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem, tomēr nevienā no šiem gadījumiem netika pieļauta tīša ļaunprātība vai citi nopietni neatbilstības gadījumi.

Vienā gadījumā no banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem, kuri atkāpās no amata 2020. gadā, bija jāpiemēro nogaidīšanas periods saskaņā ar ētikas regulējumu.

Kā daļu no centieniem izveidot spēcīgu kopēju ētisko kultūru, ECTF 2020. gadā koncentrējās uz VKI esošo ētikas režīmu harmonizēšanu.


5.6. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2020. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principu galvenokārt piemēroja informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām[80].

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu[81] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, kurā atļauta piekļuve informācijai, kas attiecas uz anonimizētiem datiem vai ar politiku nesaistītu sensitīvu informāciju, kuru politikas funkcijas piešķir tiešā veidā. ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanas nolūkā nebija nepieciešama.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaistīšana tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām vai politiski jutīgiem vērtējumiem. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta, pamatojoties uz "nepieciešamības zināt" principu, pēc uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka prasība par nepieciešamību zināt tiek izpildīta visos attiecīgajos laika posmos.

Runājot par ar Covid-19 saistīto informāciju, 2020. gada martā Valde iedarbināja Lēmuma ECB/2014/39 8. panta ārkārtas stāvokļa normu, kas paredz, ka informācijai par konkrēto apkārtējo stāvokli nav nepieciešams Valdes apstiprinājums. Šī iedarbināšana atcēla nepieciešamību Valdei apstiprināt ar Covid-19 saistītās informācijas apmaiņu, ievērojot striktu "nepieciešamības zināt" prasību. Šo atbrīvojumu piemēroja vairākiem bankas datu apmaiņas gadījumiem, kas notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, un bija nepieciešami, lai izpildītu pieprasītājas uzņēmējdarbības jomas uzdevumus.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.


5.7. Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība

5.7.1. Datu ziņošanas sistēmas attīstība

Saskaņā ar VUM pamatregulas 140. panta 4. daļā noteikto ECB ir atbildīga par uzraudzīto iestāžu paziņoto datu savākšanas un datu kvalitātes pārbaudes procesa organizēšanu.[82] Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka VUM izmanto uzticamus un aktuālus uzraudzības datus.

ECB regulāri izvērtē paziņoto datu kvalitāti, tostarp to iesniegšanas savlaicīgumu, datu pilnīgumu un precizitāti. Šajā nolūkā ECB sadarbībā ar VKI izstrādā papildu datu kvalitātes pārbaudes, kuru mērķis ir papildināt EBI publicētās validācijas normas. 2020. gada novembrī ECB publicēja aktualizēto un papildināto papildu datu kvalitātes pārbaužu sarakstu, kas stājās spēkā no atsauces perioda, kas attiecas uz 2020. gada ceturto ceturksni.

Kopsavilkuma uzraudzības datus un izlases veidā atlasīto 3. pīlāra informāciju publicē ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē

2020. gadā ECB vēl vairāk uzlaboja ECB banku uzraudzības tīmekļvietnes uzraudzības datu sadaļā publicēto uzraudzības datu pārredzamību un pieejamību. Pirmkārt, tika ieviests interaktīvs dizains, kas ļauj lietotājiem analizēt un vizualizēt kopsavilkuma uzraudzības datus. Ceturkšņa publikācijas apjomu paplašināja vēl vairāk, iekļaujot tabulas, kurās dati sniegti sadalījumā par uzņēmējdarbības modeļu klasifikācijām. 2020. gada oktobrī ECB pirmo reizi publicēja arī bankas līmeņa 3. pīlāra informāciju par apgrūtinātiem un neapgrūtinātiem aktīviem un saņemto nodrošinājumu, papildus trīs maksātspējas un sviras rādītājiem. Pirms publicēšanas, izlases veidā atlasītā 3. pīlāra informācija un normatīvo pārskatu sniegšana tika saskaņota, līdz ar to būtiski uzlabojot datu konsekvenci. Uzlabotā pārredzamība ļauj ieinteresētajām pusēm veikt mērķtiecīgu uzraudzības rādītāju sistēmu salīdzinājumu.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma 2020. gadā tika ievākta papildu uzraudzības informācija

Pēc Covid-19 uzliesmojuma, nepieciešamību cieši pārraudzīt iestāžu finanšu un prudenciālo stāvokli risināja, biežāk pieprasot atlasītu uzraudzības informāciju un nedaudz paplašinot pārskatu iesniegšanas apjomu noteiktās attiecīgās jomās. Izvērstā pārskatu iesniegšana bija vērsta uz moratorija pasākumu un valsts galvojumu ieviešanu (izmantojot kopēju ECB-EBI veidlapu); īpašam nolūkam paredzētu kredītlīniju izmantošanu; darbības nepārtrauktības rādītājiem; un pamata prudenciālo rādītāju prognozēm. ECB veidlapas apstrādāja ar jaunas ECB datu vākšanas platformas CASPER starpniecību, kas nodrošina lielāku elastīgumu un stabilitāti, pārvaldot jaunu datu vākšanu.

2020. gada oktobrī tika uzsākts papildu darbs pie VUM mēroga datu vākšanas datubāzes

2020. gada oktobrī tika uzsākts papildu darbs pie VUM mēroga datu vākšanas datubāzes[83]. Šā darba mērķis ir izveidot sistēmu, kas identificē no VUM izrietošo datu pieprasījumu dublēšanos, tādējādi palīdzot samazināt pārskatu sniegšanas slogu bankām.

2020. gada oktobrī Uzraudzības valde apstiprināja arī pamatprincipus un attiecīgās augsta līmeņa uzņēmējdarbības prasības, lai harmonizētu nacionālās datu vākšanas prakses un datu kvalitātes novērtējumus VUM mērogā. Lai gan VKI nozīmīgais ieguldījums vispārīgajos uzraudzības datu vākšanas un kvalitātes novērtējumu procesos paliek nemainīgs, prasību īstenošana ir pirmais solis uz labākās prakses izstrādi konsekventai pieejai visā VUM mērogā, nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām iestādēm.

5.7.2. VUM informācijas pārvaldības sistēma

Uzraudzītās bankas var izmantot IMAS portālu, lai iesniegtu ar uzraudzības procesiem saistīto informāciju, saņemtu statusa informāciju un veiktu informācijas apmaiņu ar uzraudzības darbiniekiem digitālā un drošā veidā.

VUM informācijas pārvaldības sistēma (IMAS) ir vienota IT platforma, kas palīdz Eiropas banku uzraugiem pildīt to ikdienas uzdevumus. 2020. gadā visu KUK un VUM horizontālo un specializēto funkciju izmantotās IMAS darbplūsmas tika pielāgotas, lai palīdzētu pārraudzīt Covid-19 situāciju un ar to saistītos uzraudzības pasākumus, nodrošinot konsekvenci un salīdzināmību starp bankām un SREP novērtējumā. Sistēmas lietojamības un veiktspējas paaugstināšanai tika veikti arī citi ārkārtas strukturālie uzlabojumi. IMAS tika pielāgota arī jaunajai ECB banku uzraudzības struktūrai. 2019. gadā ieviestais IDRA (Datu ziņošanas un analītikas (Data Reporting and Analytics)) pakalpojums tika papildināts ar jaunu analīzes rīku SREP atbalstam nepieciešamo uzraudzības datu ieguvei un izpētei. 2020. gada oktobrī tika ieviests jauns tiešsaistes pakalpojums – IMAS portāls, lai sniegtu drošu digitālo telpu uzraudzīto iestāžu mijiedarbībai ar uzraugiem, iesniedzot atbilstības un piemērotības novērtējumu pieteikumus. IMAS portāls sniedz lielāku pārredzamību uzraudzītajām iestādēm par uzraudzības procedūru virzību un samazina darbības risku un manuālā darba apjomu uzraugiem.


6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

6.1. 2020. gada izdevumi

VUM regula pieprasa ECB atvēlēt pietiekamus resursus savu uzraudzības pienākumu efektīvai īstenošanai. ECB darbības nodrošināšana tiek finansēta no uzraudzības maksas, ko maksā tās pārraudzībā esošās iestādes.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Saistītie izdevumi sastāv no ECB banku uzraudzības funkcijas tiešajiem izdevumiem. Uzraudzības funkcija balstās arī uz koplietojamiem pakalpojumiem, ko nodrošina ECB esošās atbalsta darbības jomas.[84]

Lēmējinstitūcija par ECB budžetu ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido dalībnieki no visām Euro sistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. BUCOM sniedz palīdzību ECB Padomei, izvērtējot ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un uzraudzību.

2020. gadā ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie faktiskie gada izdevumi bija 535.3 milj. euro, veidojot nelielu samazinājumu 0.3% apmērā, salīdzinot ar faktiskajiem izdevumiem 2019. gadā.

6. tabula.

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc funkcijas (2018.–2020. gads)

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

2020. gada martā publicētajā Gada pārskatā par uzraudzības darbību 2019. gadā ECB aplēsa, ka 2020. gada izdevumi varētu sasniegt 603.7 milj. euro. Kā paskaidrots iepriekš šajā pārskatā, ECB nācās būtiski pārskatīt savu darbību prioritātes 2020. gadā, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. To atspoguļo faktiski veiktie izdevumi. Tādas klātienes darbības kā regulāras vizītes bankās un klātienes pārbaudes tika būtiski racionalizētas, tādējādi ievērojami samazinot regulāros izdevumus, piemēram, komandējumu izdevumus. Turklāt tika atlikts plānotais Eiropas mēroga stresa testa uzdevums Eiropas Banku iestādes vadībā.

6. tabulā norādīto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no ikgadējām uzraudzības maksām no uzraudzītajām iestādēm, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga. Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas[85] 8. pantā par gada uzraudzības maksu apmēra sadali ietverto metodoloģiju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem, tiek sadalītas proporcionāli, pamatojoties uz nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksu pilno apmēru un attiecīgi mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksām. Par katru grupu norādītās izmaksas ietver dalīto pakalpojumu sadali, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas.

Ievērojot ECB apņemšanos panākt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, ar uzraudzības uzdevumiem saistīto ECB izdevumu ziņošanas kārtībā tika ieviestas korekcijas. 7. tabulā ir norādīta detalizētāka informācija par izdevumiem atkarībā no veiktajām darbībām, jo īpaši:

  • neklātienes uzraudzība un pārraudzība, ieskaitot izmaksas par ECB dalību KUK un mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības darbībām;
  • ECB dalība klātienes pārbaudēs, tostarp pārrobežu pārbaudēs;
  • politikas, konsultatīvās un normatīvās funkcijas, tostarp nozīmīguma novērtējumi, atļauju izsniegšana, sadarbība ar citiem dienestiem, metodoloģija un plānošana, uzraudzības kvalitātes kontrole, izpildes un sankciju procedūras, u. tml.;
  • krīžu pārvaldība;

ECB izdevumi atspoguļo izmaiņas uzraudzības prioritātēs pandēmijas laikā

  • makrouzraudzības uzdevumi, tostarp ar stresa testēšanu un uzraudzības politikām saistītie uzdevumi;
  • ar datu ziņošanas sistēmu saistītā uzraudzības statistika;
  • Uzraudzības valdes, tās Sekretariāta un juridisko dienestu lēmumu pieņemšanas process.

7. tabula

ECB uzraudzības uzdevumiem veiktie izdevumi (mikroskats)

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

2020. gadā samazinājās ar NI un MNI tiešās uzraudzības darbību saistīto komandējuma un konsultāciju atbalsta pakalpojumu izdevumi, savukārt datu pārvaldības, lēmumu pieņemšanas, politikas un uzraudzības funkcijas izdevumi palielinājās. Samazinājumus citos saimnieciskās darbības izdevumos daļēji neitralizēja apstiprinātā darbinieku skaita pieaugums, kā minēts 5.1. iedaļā.

Attiecībā uz komandējumiem, 2020. gadā ECB izdevumi samazinājās par vairāk nekā 80%, veidojot 2.4 milj. euro. Lai papildinātu savus iekšējos resursus, ECB piesaista ārējo konsultantu pakalpojumus vai nu specializētu padziļinātu zināšanu, vai integrētu konsultāciju sniegšanai pēc kvalificētiem iekšējiem norādījumiem, tādējādi risinot pagaidu resursu iztrūkumus. 2020. gadā ECB kopumā iztērēja 30.4 milj. euro par konsultāciju pakalpojumiem pamata uzraudzības uzdevumos, kas ir par 38.3 milj. euro mazāk nekā 2019. gadā. Šī samazinājuma galvenais iemesls bija iekšējo modeļu mērķpārbaudes pabeigšana 2020. gadā. Ārējā atbalsta izmaksas 2020. gadā veidoja 3.3 milj. euro, salīdzinot ar 34.9 milj. euro 2019. gadā. 2020. gadā 14.6 milj. euro tika iztērēti ārējiem resursiem visaptverošajiem novērtējumiem, un papildu 0.3 milj. euro – ar Brexit saistītajiem gatavošanās darbiem. ECB iztērēja 4.6 milj. euro ārējiem resursiem "regulārās" klātienes uzraudzības uzdevumu veikšanai, tostarp pārrobežu pārbaudēm. Sīkāku informācija par šīm aktivitātēm sk. 1. daļā.

30. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc izmaksu kategorijas

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

Papildus detalizētākam izdevumu sadalījumam pēc uzraudzības darbībām, ECB ievieš arī jaunu ziņošanas kārtību par izmaksu sadalījumu pēc izmaksu kategorijas, balstoties uz izmaksām un koplietojamiem pakalpojumiem, kas ir tieši attiecināmi uz ECB banku uzraudzību. Šis skats koncentrējas uz izdevumu mērķi, un to atbalsta uzlabota izmaksu sadalījuma sistēma, kas sniedz pilnveidotas pārskatu sniegšanas iespējas.

Tieši attiecināmos izdevumus veido pamata uzraudzības personāla izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (tostarp ar Brexit un visaptverošajiem novērtējumiem saistītās izmaksas), citi saimnieciskās darbības izdevumi, piemēram, komandējumi un apmācības; un īpaši izveidotas informācijas tehnoloģijas, piemēram, IMAS un STAR (Stresa testu uzskaites ziņošanas) platforma.

Koplietojamo pakalpojumu kategorijā ietilpst pakalpojumi, kurus izmanto gan centrālā banku darbības funkcija, gan banku uzraudzības funkcija, un kas tiek grupēti šādi: telpu un aprīkojuma pakalpojumi, cilvēkresursu pakalpojumi, koplietojamie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, koplietojamie juridiskie, revīzijas un administratīvie pakalpojumi, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumi, un citi. Šo koplietojamo pakalpojumu izmaksas sadala starp katru funkciju, izmantojot izmaksu sadalījuma mehānismu, kas piemēro nozares standarta metriku, tādu kā pilna laika ekvivalenti (PLE), biroja telpu platība un tulkošanas pieprasījumu skaits. Tā kā ECB ir apņēmusies neatlaidīgi tiekties pēc efektivitātes uzlabojumiem, tā regulāri pilnveido izmaksu sadalījuma metriku.

Tieši attiecināmie izdevumi veidoja 284.5 milj. euro 2020. gadā, jeb 53% no veiktajiem faktiskajiem izdevumiem, kas bija 535.5 milj. euro. Koplietojamie pakalpojumi veidoja 250.8 milj. euro jeb 47% no kopējā apjoma. 2020. gadā gandrīz visi ietaupījumi attiecībā uz iepriekšējā gadā publicēto aplēsi bija saistīti ar tieši attiecināmiem izdevumiem. Bija vērojams pastāvīgi augsts pieprasījums pēc koplietojamiem pakalpojumiem, līdz ar to faktiskās izmaksas sasniedza 100% no plānotajiem izdevumiem. Piemēram, bija vērojams pieprasījums pēc koplietotiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, jo lielākā daļa darbinieku strādāja attālināti. Arī telpu un iekārtojuma pakalpojumu lietojums bija liels. Šiem pakalpojumiem ir augsta līmeņa fiksētās izmaksas un dažiem izdevumiem tika mainīta prioritātes secība, lai nodrošinātu drošas darba vides uzturēšanas iespēju ECB telpās.


6.2. Banku uzraudzības maksu perspektīvas 2021. gadā

Sagaidāms, ka ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ECB izdevumi atgriezīsies normas robežās 2021. gadā

Saistībā ar uzraudzības plānošanu un prioritātēm 2021. gadā vēl joprojām pastāv liela nenoteiktība, ECB turpinot saglabāt elastīgumu, reaģējot uz ārējiem faktoriem. Pēc šādām sākotnējām aplēsēm 2021. gadā ir sagaidāma atgriešanās pie normālākiem izdevumu līmeņiem tieši attiecināmiem uzraudzības pamatuzdevumiem. Līdz ar to, sagaidāms, ka 2021. gadā izdevumi pieaugs par 11%, salīdzinot ar 2020. gada faktiskajiem izdevumiem, taču tie joprojām būs par 2% zemāki, salīdzinot ar publicēto 2020. gada prognozi.

8. tabula.

Plānotās ECB banku uzraudzības izmaksas 2021. gadā pēc funkcijas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

2021. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2022. gadā, būs zināma tikai maksas perioda beigās, un tā ietvers pilna gada faktiskos izdevumus par visu gadu, kas koriģēti ar summām, kas atmaksātas vai iekasētas no atsevišķām bankām iepriekšējos maksas periodos, saņemtās kavējuma naudas un neiekasējamās maksas. Par katru kategoriju iekasējamās kopsummas attiecība tiek aplēsta 93% apmērā nozīmīgām iestādēm un 7% apmērā mazāk nozīmīgām iestādēm.

9. tabula.

Izdevumu tāme ECB uzraudzības uzdevumiem 2021. gadā

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.


6.3. Uzraudzības maksu regulējums 2020. gadā

VUM regula un Uzraudzības maksu regula nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula un ar to saistītais Lēmums[86] nosaka metodes: i) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; ii) katras uzraudzītās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; iii) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.


6.4. ECB uzraudzības maksu regulējuma izmaiņu īstenošanas progress

2020. gadā ECB pārgāja uz faktisko izmaksu iekasēšanu ar pēcapmaksu

2020. gads bija pārejas gads, jo ECB pārgāja uz uzraudzības maksu iekasēšanu ar pēcapmaksu un ieviesa izmaiņas, kas izrietēja no ECB uzraudzības maksu regulējuma pārskatīšanas 2019. gadā. Līdz ar to 2020. gadā netika iekasētas nekādas gada uzraudzības maksas par 2020. gada maksas periodu. Sākotnēji tika plānots iekasēt maksas 2021. maijā. Turklāt, pārejot no maksu iekasēšanas ar priekšapmaksu uz maksu iekasēšanu ar pēcapmaksu, tiks iekļauts pārpalikums par 2019. gada maksas periodu.

Labs progress tika panākts regulējuma izmaiņu īstenošanā. Noslēgumam tuvojas tehnisko izmaiņu ieviešana jaunajam valodas režīmam, saskaņā ar ko ECB izdos visus maksu paziņojumus visās ES oficiālajās valodās. Tika ieviesta ECB rīcībā esošo uzraudzības datu atkārtota izmantošana, atceļot atsevišķu maksu faktoru datu sniegšanas pienākumu vairāk nekā 90% uzraudzīto iestāžu un grupu. Jaunais process paredz pagarinātu komentēšanas periodu 15 dienu apmērā, ļaujot bankām pārbaudīt un iesniegt jebkādus labojumus savos maksu faktoru datos. Šis pārbaudes process risinās kopš 2021. gada janvāra vidus. Jauna paziņošanas procedūra tika izveidota arī tām uzraudzītajām grupām, kuras izvēlējās izslēgt no savu maksu aprēķina uzraudzības regulējumā neiesaistītajās dalībvalstīs un trešajās valstīs dibinātu meitassabiedrību aktīvus. Kā paredzēts ECB Lēmumā[87], grupām bija jāpaziņo ECB par savu lēmumu ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. septembrim. 2020. gada 8. septembrī ECB piešķīra vienreizēju izņēmuma pagarinājumu šim termiņam, ļaujot uzraudzītajām grupām iesniegt paziņojumus līdz 2020. gada 30. decembrim. Šāds vienreizējs izņēmums attiecībā uz 2020. gada uzraudzības maksu ciklu tika ieviests, ņemot vērā pārskatītā uzraudzības maksu regulējuma ietvaros ieviesto jauno paziņošanas procedūru laikā, kad Covid-19 bija ietekmējis daudzas iestādes un traucējis darba procesiem. Attiecībā uz 2021. gadu beigu termiņš tiks atkal noteikts standarta datumā – 30. septembrī. Lai uzlabotu procesu turpmākajos ciklos, ECB plāno vēl vairāk automatizēt šo ziņošanas procedūru.


6.5. Kopējā par 2020. gada maksas periodu iekasējamā summa

ECB iekasēs 514.3 milj. euro uzraudzības maksās par 2020. gadu

2021. gadā par 2020. gada maksu periodu iekasējamā gada uzraudzības maksa veido 514.3 milj. euro. Tas balstās uz faktisko visa 2020. gada izdevumu apmēru 535.3 milj. euro, koriģējot šo apmēru, ņemot vērā: i) pārpalikumu 22.0 milj. euro apmērā, kas pārnesti no 2019. gada maksu perioda[88], un ii) 1.0 milj. euro (neto), kas atmaksāti atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksu periodiem.

Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraugāmās iestādes statusa – nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitāti dažādās pakāpes.

10. tabula.

Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.


6.6. Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus. Lielākajai daļai banku, atsauces datums datiem ir iepriekšējā gada 31. decembris. No jauna uzraudzītajām bankām augstākajā apvienošanās līmenī maksu perioda ietvaros[89] ECB ņem vērā banku paziņoto kopējo aktīvu un kopējo riska darījumu apjomu atsauces datumā, kas ir vistuvāk 31. decembrim, un izmanto šos skaitļus mainīgās maksu komponentes aprēķināšanai par visiem mēnešiem, par kuriem maksu parādniekam jāmaksā uzraudzības maksa. Pēc tam, katrai bankai aprēķināto uzraudzības maksu iekasē kā gada maksājumu.

4. shēma

Maksas mainīgo komponenti nosaka bankas nozīmīgums un riska profils

Uzraudzības maksa tiek noteikta visaugstākā konsolidācijas līmenī dalībvalstīs, kas piedalās VUM. Tā sastāv no mainīgās maksas komponentes un minimālās maksas komponentes. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas. Mazākajām nozīmīgajām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība veido 10 mljrd. euro vai mazāk, minimālā maksas komponente tiek samazināta uz pusi. Kopš 2020. gada, minimālā maksa ir samazinājusies uz pusi arī mazajām mazāk nozīmīgajām iestādēm, kuru kopējā aktīvu vērtība veido 1 mljrd. euro vai mazāk.

Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu turpmāk minētās banku individuālo statusa rādītāju pārmaiņas nosaka grozījumus attiecīgās bankas uzraudzības maksā: i) ja mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; ii) ja ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; iii) ja esošā atļauja tiek anulēta. Ar iepriekšējiem maksu periodiem saistītās pārmaiņas, kuru rezultātā ECB pieņēma jaunus uzraudzības maksas lēmumus, 2020. gadā kopā veidoja 1.0 milj. euro, kas tiks iekļauti 2021. gadā iekasējamajās gada uzraudzības maksās.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti, un tie ir pieejami visās oficiālajās ES valodās.


6.7. Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesīga piemērot administratīvos sodus uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad tās nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar ES banku uzraudzības regulējumu (tostarp saskaņā ar ECB uzraudzības lēmumiem). Aprēķinot ikgadējās uzraudzības maksas, saistītos ienākumus neņem vērā. Uzraudzības maksu regulā noteikts, ka uzraudzības maksu neietekmē ne trešajām personām maksājamie zaudējumi, ne arī administratīvie sodi (sankcijas), ko uzraudzītās iestādes maksā ECB.

Uzraudzītajām iestādēm piemērotos administratīvos sodus iegrāmato ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus. 2020. gadā neradās nekādi ienākumi no sodiem uzraudzītajām iestādēm, jo netika uzliktas nekādas sankcijas.[90]


7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtos juridiskos instrumentus veido regulas, lēmumi, pamatnostādnes, ieteikumi un norādījumi VKI (kas minēti VUM regulas 9. panta 1. punkta 3. apakšpunktā un VUM pamatregulas 22. pantā). Šajā iedaļā uzskaitīti banku uzraudzības juridiskie instrumenti, kurus ECB pieņēma 2020. gadā un kuri ir publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un/vai ECB tīmekļvietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.


7.1. ECB regulas

ECB/2020/22
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2020/605 (2020. gada 9. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 145, 07.05.2020., 1. lpp.)


7.2. Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

ECB/2020/1
Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2020. gada 17. decembris) par dividenžu sadales politiku ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 30, 29.01.2020., 1. lpp.)

ECB/2020/16
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2020/497 (2020. gada 20. marts) par noteiktu datu reģistrēšanu, ko nacionālās kompetentās iestādes veic Iestāžu un filiāļu datu reģistrā ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 106, 06.04.2020., 3. lpp.)

ECB/2020/19
Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2020. gada 27. marts) par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā un Ieteikuma ECB/2020/1 atcelšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 102l, 30.03.2020., 1. lpp.)

ECB/2020/30
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1015 (2020. gada 24. jūnijs) par ciešas sadarbības izveidi starp Eiropas centrālo banku un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224I, 13.07.2020., 1. lpp.)

ECB/2020/31
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1016 (2020. gada 24. jūnijs) par ciešas sadarbības izveidi starp Eiropas centrālo banku un Hrvatska Narodna Banka ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224I, 13.07.2020., 4. lpp.)

ECB/2020/32
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2020/978 (2020. gada 25. jūnijs) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 178. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu no nacionālo (valstu) kompetento iestāžu puses attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm saistībā ar kavēto kredītsaistību nozīmīguma izvērtēšanas slieksni ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 217, 08.07.2020., 5. lpp.)

ECB/2020/35
Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2020. gada 27. jūlijs) par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā un Ieteikuma ECB/2020/19 atcelšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 251, 31.07.2020., 1. lpp.)

ECB/2020/39
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1331 (2020. gada 15. septembris), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņemšanai un atceļ Lēmumu (ES) 2017/936 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 312, 25.09.2020., 34. lpp.)

ECB/2020/40
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1332 (2020. gada 15. septembris), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu pieņemšanai un atceļ Lēmumu (ES) 2017/937 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 312, 25.09.2020., 36. lpp.)

ECB/2020/41
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1333 (2020. gada 15. septembris), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par pašu kapitālu pieņemšanai un atceļ Lēmumu (ES) 2018/547 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 312, 25.09.2020., 38. lpp.)

ECB/2020/42
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1334 (2020. gada 15. septembris), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus, lai pieņemtu deleģētos lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirtajām uzraudzības pilnvarām un atceļ Lēmumu (ES) 2019/323 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 312, 25.09.2020., 40. lpp.)

ECB/2020/43
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1335 (2020. gada 15. septembris), ar ko ieceļ struktūrvienību vadītājus, lai pieņemtu deleģētos lēmumus, kuri attiecas uz pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanu kredītiestādēm, būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs un atļauju anulēšanu kredītiestādēm atceļ Lēmumu (ES) 2019/1377 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 312, 25.09.2020., 42. lpp.)

ECB/2020/44
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2020/1306 (2020. gada 16. septembris) par konkrētu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšanu no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 305, 21.09.2020., 30. lpp.)

ECB/2020/62
Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2020. gada 15. decembris) par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā un Ieteikuma ECB/2020/35 atcelšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 437, 18.12.2020., 1. lpp.)

Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes reglamenta 2020. gada 23. jūlija Grozījums 1/2020 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 241, 27.07.2020., 43. lpp.)

© Eiropas Centrālā banka, 2021. gads

Pasta adrese: 60640 Frankfurte pie Mainas (Frankfurt am Main), Vācija
Tālrunis: +49 69 1344 0
Tīmekļa vietne www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst situācijai 2020. gada 31. decembrī.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā (pieejama tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-4726-8, ISSN 2443-5929, doi:10.2866/977783, QB-BU-21-001-LV-Q


[1]Sk. "ECB pagarina ieteikumu neizmaksāt dividendes līdz 2021. gada janvārim un precizē rezervju atjaunošanas termiņus", ECB preses paziņojums, 2020. gada 28. jūlijs, un "ECB lūdz bankas neizmaksāt dividendes vai ierobežot dividenžu izmaksas līdz 2021. gada septembrim", ECB preses paziņojums, 2020. gada 15. decembris. Sk. arī 1. ielikumu – ECB banku uzraudzības veiktie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
[2]Vairāk informācijas par kapitāla norisēm skatiet 2020. gada SREP apkopotajos rezultātos.
[3]Sk. 1. ielikumu – ECB banku uzraudzības veiktie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
[5]Vairāk par IT un kiberrisku skatiet 1.2.6. sadaļā.
[6]Sīkāku informāciju sk. attiecīgajā preses paziņojumā un tam pievienotajā prezentācijā.
[7]Vairāk par MNI sektora novērtējumu sk. 1.4. iedaļā.
[8]Sk. arī 1.2.1. iedaļu – Uzraudzības prioritātes 2020. gadā un pragmatiskā pieeja SREP.
[9]2020. gada 3. ceturkšņa skaitlis ir izteikts gada izteiksmē.
[10]Sk. 1. ielikumu – ECB banku uzraudzības veiktie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
[11]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 150, 07.06.2019., 1. lpp.)
[13]Eiropas Banku iestādes 2020. gada 23. jūlija pamatnostādnes par pragmatisko 2020. gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, ņemot vērā Covid-19 krīzi (EBA/GL/2020/10).
[16]Saskaņā ar INK Norādījumiem, NI ar augstākiem INK līmeņiem (turpmāk tekstā – "augsta līmeņa INK bankas") ir pienākums iesniegt savas INK un pārņemto aktīvu samazināšanas stratēģijas un definēt savus portfeļa līmeņa samazināšanas mērķus vidējā termiņā un katru gadu tos aktualizēt.
[18]Eiropas banku iestādes 2020. gada 2. aprīļa pamatnostādnes par likumdošanas un ar tiesību aktiem nesaistītiem moratorijiem attiecībā uz aizdevumu maksājumiem, kas piemēroti, ņemot vērā Covid-19 krīzi (EBA/GL/2020/02).
[19]Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un restrukturizētu riska darījumu pārvaldību (EBA/GL/2018/06).
[20]Par kiberincidentu, proti, identificētu iespējamu informācijas drošības pārkāpumu (gan ļaunprātīgu, gan nejaušu), ir jāziņo ECB, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) pastāv potenciāla finanšu ietekme 5 milj. euro vai 0.1% no CET1 apmērā vai vairāk; 2) par incidentu tika ziņots publiski, vai tas izraisa kaitējumu reputācijai; 3) incidents tika ziņots augstākā līmenī Vecākajai informācijas amatpersonai ārpus standarta ziņošanas procedūras; 4) banka ziņoja par incidentu datoru avāriju seku novēršanas komandai / datordrošības incidentu seku novēršanas komandai, drošības dienestam vai policijai; 5) tika uzsāktas avārijas seku novēršanas vai darbības nepārtrauktības procedūras vai iesniegts kiberdrošības apdrošināšanas atlīdzības pieteikums; 6) tika izdarīts juridisko vai regulatīvo prasību pārkāpums; vai 7) banka izmanto iekšējos kritērijus un ekspertu slēdzienus (ieskaitot potenciālo sistēmisko ietekmi) un pieņem lēmumu informēt ECB.
[21]Gada pārskats par SREP IT riska aptaujas iznākumu, Atgriezeniskā saite nozarei, 2020. gada jūnijs.
[22]Efektīvas kiberincidentu seku novēršanas prakses, Konsultatīvais dokuments, FSP, 2020. gada 20. aprīlis.
[23]Darbības noturības principi, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2020. gada augusts.
[24]Eiropas Banku iestādes 2019. gada 29. novembra Pamatnostādnes par IKT un drošības risku vadību (EBA/GL/2019/04).
[25]Sk., piemēram, "Brexit: laiks pāriet pie uzņēmējdarbības modeļiem apstākļos pēc Brexit", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2020. gada 12. februāris, un "Brexit: bankām jāsagatavojas gada beigām un turpmākajiem gadiem", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2020. gada 18. novembris.
[26]Ieskaitot TRIM lēmumus un izņemot turpmākus lēmumus par papildu noteikumiem.
[27]Analīze tika veikta 134 KP izlases kopai, kuru gala ziņojumi tika publicēti laikposmā no 2019. gada oktobrim līdz 2020. gada oktobrim.
[28]Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējās vērtības ir mazākas, ņemot vērā klātienes programmas pārtraukšanu pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma.
[29]Eiropas Banku iestādes 2020. gada 23. jūlija pamatnostādnes par pragmatisko 2020. gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, ņemot vērā Covid-19 krīzi (EBA/GL/2020/10).
[30]Eiropas banku iestādes 2020. gada 2. aprīļa pamatnostādnes par likumdošanas un ar tiesību aktiem nesaistītiem moratorijiem attiecībā uz aizdevumu maksājumiem, kas piemēroti, ņemot vērā Covid-19 krīzi (EBA/GL/2020/02).
[31]MNI SREP metodoloģija balstās uz EBI izstrādātajām SREP pamatnostādnēm un papildina ECB pieeju NI un esošās valstu metodoloģijas. 2019. gadā metodoloģiju piemēroja augstas prioritātes MNI, un 2020. gadā to bija paredzēts piemērot visām MNI.
[32]Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
[33]NP Paribas, Deutsche Bank, Groupe BPCE, Groupe Crédit Agricole, ING Bank, Santander, Société Générale un Unicredit.
[34]Saskaņā ar VUM Regulas 5. panta 2. punktu ECB var piemērot i) augstākas atbilstošu kapitāla rezervju prasības nekā tās, ko piemēro valstu iestādes, un ii) striktākus pasākumus sistēmisko vai makrouzraudzības risku novēršanai.
[35]Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 27. maija Ieteikums par peļņas sadales ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā (ESRB/2020/7) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 212, 26.06.2013., 1. lpp.).
[38]Trešo gadu pēc kārtas ECB savā VUM risku kartē banku sistēmai identificējusi klimata pārmaiņu riskus kā būtisku risku noteicošo faktoru.
[39]Sk. arī ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andrea Enria ievadrunu Eiropas centrālās bankas Klimata un vides risku vebinārā 2020. gada 17. jūnijā.
[40]Sk. padziļināto analīzi par klimata pārmaiņu risku, kas ietverta ECB pārskatā par banku ICAAP praksēm.
[41]Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 14.05.2014., 1. lpp.).
[42]Minētie kritēriji ir noteikti VUM regulas 6. panta 4. punktā.
[43]2020. gada decembrī publicētais NI un mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) saraksts atspoguļo i) lēmumus par nozīmīgumu, kas tika paziņoti uzraudzītajām iestādēm līdz un ieskaitot 2020. gada 30. novembri, un ii) citas pārmaiņas un jaunāko informāciju par izmaiņām grupu struktūrā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 1. novembrim.
[44]Uzraudzīto iestāžu skaita samazinājums ir metodoloģijas maiņu rezultāts un īpaši attiecas uz trijām iestādēm Slovākijā.
[45]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 225, 30.07.2014, 1. lpp.). Sk. arī "ECB konstatējusi, ka AS PNB Banka Latvijā ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās", ECB preses paziņojums, 2019. gada 15. augusts.
[46]Tiek iekļauts arī neliels pieprasījumu skaits par papildu amatiem, kas nav vadības līmeņa amati.
[47]Daži lēmumi attiecas uz vairāk nekā vienu atļaujas izsniegšanas novērtējumu (piemēram, vairāku vienas NI valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtējums, vai arī būtiskas līdzdalības iegūšana dažādās meitassabiedrībās, kas rodas viena darījuma rezultātā). Dažām atļauju izsniegšanas procedūrām, piemēram, pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām un procedūrām par spēku zaudējušajām atļaujām, nav vajadzīgs oficiāls ECB lēmums.
[48]Šie lēmumi attiecas uz procedūrām, kam piemērojamas deleģēšanas sistēmas, kas paredzētas Eiropas Centrālās bankas lēmumā (ES) 2017/935 (2016. gada 16. novembris), kas pilnvaro pieņemt atbilstības un piemērotības lēmumus un veikt atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2016/42) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 01.06.2017.), un Eiropas Centrālās bankas lēmumā (ES) 2019/1376 (2019. gada 23. jūlijs), kas pilnvaro pieņemt lēmumus par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu, būtiskas līdzdalības iegūšanu un kredītiestāžu atļauju anulēšanu (ECB/2019/23) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224, 28.08.2019.).
[49]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EC (2002. gada 16. decembris) 2. panta 15. daļas par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 35, 11.02.2003., 1. lpp.) (Finanšu konglomerātu direktīva) 2. panta 15) punkts definē "jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību" kā "mātesuzņēmumu, kas nav regulēta vienība un kas kopā ar saviem meitasuzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība ar galveno biroju Kopienā, un citām vienībām veido finanšu konglomerātu". Saskaņā ar VUM pamatregulas 2. panta 20. punktu, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība uzskatāma par uzraudzīto iestādi, ja tā atbilst šīs Regulas 2. panta 21. punkta b. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
[50]Sk. 5.3. sadaļu – Pārredzamība un komunikācija.
[51]"ECB uzsāk publisko apspriešanu par tās uzraudzības pieeju konsolidācijai", ECB preses paziņojums, 2020. gada 1. jūlijs.
[52]"Risku pārvaldība un iekšējā kontrole" ietver mehānismus vai procesus, kas iestādei ir vajadzīgi, lai pienācīgi identificētu, pārvaldītu un ziņotu par riskiem, kuriem tā ir, vai varētu tikt pakļauta. "Vadības struktūras funkcijas" attiecas uz līmeni, kurā personas, kas efektīvi pārvalda iestādes uzņēmējdarbību, vai arī personas, kas ir pilnvarotas noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzraudzīt un pārraudzīt vadības lēmumu pieņemšanas procesu, atbilst saviem pienākumiem.
[53]Sk. "Bieži uzdotie jautājumi par ECB uzraudzības pasākumiem, reaģējot uz koronavīrusu", pēdējie atjauninājumi 2020. gada 15. decembrī.
[54]VIA ir rādītājs, kas demonstrē, cik lielā mērā atveseļošanās iespējas ļautu bankai atjaunot savu finanšu stāvokli pēc stresa situācijas.
[55]Vairāk informācijas par Covid-19 ietekmi uz banku VIA var atrast Uzraudzības biļetena 2021. gada februāra numura rakstā "Covid-19 atklāj vājās puses banku atveseļošanos plānos".
[56]Sk. Enria, A. un Fernandezs-Bollo, E., "Banku grupu pārrobežu integrācijas veicināšana banku savienībā", Uzraudzības blogs, ECB banku uzraudzība, 2020. gada oktobris.
[57]Sk. 3.1. iedaļu – Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi.
[58]ECB Lēmums (ES) 2020/1015 (2020. gada 24. jūnijs) par ciešas sadarbības izveidi starp ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) (ECB/2020/30) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224I, 13.07.2020., 1. lpp.) un ECB Lēmums (ES) 2020/1016 (2020. gada 24. jūnijs) par ciešas sadarbības izveidi starp ECB un Hrvatska Narodna Banka (ECB/2020/31) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224I, 13.01.2020., 4. lpp.). Vienlaikus spēkā stājās līgums par Bulgārijas levu un Horvātijas kunu iekļaušanu Valūtas maiņas kursa mehānismā II.
[59]Sk. "ECB noslēdz piecu Horvātijas banku visaptverošo novērtēšanu", ECB preses paziņojums, 2020. gada 5. jūnijs.
[60]Bulgārijas gadījumā, visaptverošā novērtēšana noslēdzās 2019. gada 26. jūlijā, kā tika ziņots ECB gada pārskatā par uzraudzības darbību 2019. gadā.
[62]Sk. "Bāzeles komiteja saskaņo politiku un uzraudzības reakciju uz Covid-19", BCBS preses paziņojums, 2020. gada 20. marts.
[64]Sk. "Bāzeles komiteja nosaka papildu pasākumus Covid-19 ietekmes mazināšanai"", BCBS preses paziņojums, 2020. gada 3. aprīlis.
[66]Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK 16. pants ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)
[68]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 156, 19.06.2018., 43. lpp.).
[70]Viens no organizatoriskās uzbūves pamatprincipiem bija tāds, ka, ja nodaļā strādā vairāk nekā 15 darbinieki no norīkotā darbinieku skaita, vajadzētu apsvērt daļu izveidi. Pamatdarbības jomās, kur notiek darbs ar konkrētu banku jomu uzraudzību, var izveidot daļu no sešiem vai vairāk darbiniekiem. Citām banku uzraudzības pamatdarbībām atsevišķas daļas izveidei nepieciešami astoņi līdz desmit darbinieki. Šāda pieeja attiecīgi izlīdzina kontroles diapazonu augstākā līmeņa vadības daļās un nodaļās.
[71]Sīkāku informāciju skatiet "ECB krīžu pārvaldības bankām operacionālās efektivitātes" 1. pielikumā, ERP Īpašais ziņojums, Nr. 2, 2018. gads.
[72]Koordinācijas komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdei tās darbībā un sagatavo valdes sanāksmes. Tā sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka, viena ECB pārstāvja un pieciem nacionālo uzraugu pārstāvjiem. Piecus nacionālo uzraugu pārstāvjus ieceļ Uzraudzības valde uz vienu gadu, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina taisnīgu valstu pārstāvību.
[73]Šie lēmumi attiecas uz lēmumiem, kas tika pabeigti vai pieņemti pārskata periodā (t. i., izejošie lēmumi). Uzraudzības lēmumu skaits neatbilst pārskata periodā ECB oficiāli paziņoto atļauju izsniegšanas procedūru skaitam (t. i., ienākošās paziņojuma procedūras).
[74]No tiem 196 apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas ietvaros.
[75]Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta 6.7. pantu lēmumus var pieņemt arī rakstveida procedūras ietvaros, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādos gadījumos jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās Uzraudzības valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst vismaz piecas darbadienas.
[76]AAPP ir ECB struktūra, kas sastāv no locekļiem, kuri ir individuāli un kolektīvi neatkarīgi no ECB un kuriem uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, saņemot pieņemamu pieprasījumu veikt pārskatīšanu. APP sastāv no pieciem locekļiem: Žans Pols Reduāns (Jean-Paul Redouin; priekšsēdētājs), Končeta Breskija Morra (Concetta Brescia Morra; priekšsēdētāja vietniece), Havjers Aristegvi (Javier Arístegui), Andrē Kamijeri (André Camilleri) un Gerds Hoizlers (Gerd Häusler), kā arī divi aizvietotāji: Renē Smits (René Smits) un Ivans Šramko (Ivan Šramko).
[77]Skatīt VUM regulas 24. panta 7. punktu.
[78]Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 135, 02.06.2015., 29. lpp.)
[79]Vienotā Rīcības kodeksa augsta līmeņa ECB amatpersonām 11., 12. un 17.punkts.
[80]Lēmums ECB/2014/39 ietver arī noteikumus, kas attiecas uz organizatoriskajiem aspektiem.
[81]Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 17. septembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu (ECB/2014/39) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 300, 18.10.2014., 57. lpp.).
[82]Kapitāla prasību regula nosaka pārskatu iesniegšanas pienākumus saskaņā ar kredītiestāžu FINREP (Finanšu pārskatu iesniegšanu) un COREP (Vienoto pārskatu iesniegšanu). Šie pārskatu iesniegšanas pienākumi ir detalizēti aprakstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 191, 28.06.2014., 1. lpp.). FINREP ir struktūra finanšu informācijas apkopošanai no bankām. COREP ir struktūra informācijas apkopošanai par 1. pīlāra aprēķinu.
[83]VUM mēroga datu vākšanas datubāze ir iniciatīva, kuras mērķis ir vēl vairāk harmonizēt ECB un VKI noteiktās uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības un uzlabot iekšējo pārvaldību. Tajā tiek apkopota informācija par visiem datu pieprasījumiem, kas nosūtīti tieši uzraudzītajām iestādēm, izmantojot šo informāciju, lai palielinātu bankām nosūtīto datu pieprasījumu pārredzamību un analizētu pārskatu sniegšanas slogu.
[84]Šie koplietojamie pakalpojumi ietver telpas un iekārtas, cilvēkresursu pārvaldības, administratīvos pakalpojumus, budžeta plānošanas un kontroles, grāmatvedības, juridiskos, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumus, iekšējās revīzijas, kā arī statistikas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
[85]Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1163/2014 (2014. gada 22. oktobris) par uzraudzības maksām (ECB/2014/41).
[86]Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/2158 par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2019/38) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 99. lpp.)
[87]Sk. Lēmuma (ES) 2019/2158 4. pantu.
[88]–22.0 milj. euro pārnešana uz 2020. gada maksu periodu veido –23.1 milj. euro nozīmīgām iestādēm vai nozīmīgām grupām un +1.1 milj. euro mazāk nozīmīgām iestādēm vai mazāk nozīmīgām grupām.
[89]Pēc 1. oktobra dibinātajām iestādēm, iekasētā uzraudzības maksa sastāv no minimālās maksas komponentes tikai pilnu uzraudzības mēnešu skaitu.
[90]Sīkāku informāciju par izpildi un sankcijām sk. 2.2. iedaļā.