Kas ir "mazāk nozīmīgas iestādes ar augstu prioritāti"?

24.03.2016. (aktualizēts 12.12.2018.)

VUM pamatregulā norādīts, ka "ECB nosaka vispārīgus kritērijus, īpaši ņemot vērā riska situāciju un attiecīgās mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes iespējamo ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu, pēc kuriem konstatē, kāda informācija un par kurām mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm tiek nosūtīta". Šajā saistībā jau VUM darbības sākumā 2014. gada novembrī tika konstatēta nepieciešamība izveidot tādu iestāžu sarakstu, kurām ir augsta prioritāte.

Mazāk nozīmīgai iestādei var piešķirt augstas prioritātes statusu dažādu iemeslu dēļ. Mazāk nozīmīgas iestādes, kas lieluma ziņā daudz neatpaliek no nozīmīgām iestādēm, de facto uzskatāmas par iestādēm ar augstu prioritāti. Turklāt katrā valstī augstas prioritātes statusu piešķir vismaz trijām mazāk nozīmīgām iestādēm. Papildus, identificējot mazāk nozīmīgas iestādes ar augstu prioritāti, jāņem vērā arī iestādei piemītošā riska pakāpe un ietekme uz valsts tautsaimniecību. Lai noteiktu iestādei piemītošo riska pakāpi, valstu kompetentās iestādes pastāvīgās uzraudzības ietvaros, izmantojot kopējo VUM metodoloģiju, veic mazāk nozīmīgo iestāžu riska novērtējumu. Šajā novērtējumā ņemti vērā vairāki aspekti, piemēram, iestādes uzņēmējdarbības modelis, iekšējā pārvaldība un risku pārvaldība, kā arī tās kapitāla riski un likviditātes un finansējuma riski. Mazāk nozīmīgas iestādes ietekmes novērtējuma mērķis ir izvērtēt tās ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu un VUM. Šajā nolūkā tiek ņemts vērā ne vien iestādes lielums (kopējie aktīvi), bet arī tās savstarpējās saiknes ar citām finanšu sistēmām.