Bieži uzdotie jautājumi par INK norādījumu pielikumu
(Aktualizēts: 15.03.2018.)
Kāpēc bija nepieciešams šāds pielikums? Kā tas saistīts ar norādījumiem bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem?
Pielikuma mērķis ir novērst jaunu ienākumus nenesošu kredītu (INK) atlikuma veidošanos, veicinot savlaicīgu INK uzkrājumu veidošanas praksi nākotnē. Pielikumā izklāstītas uzraudzības gaidas, kas kļūs par uzraudzības dialoga sākumpunktu. Tas papildina ECB 2017. gada martā publicētos INK norādījumus, kuros galvenā uzmanība bija pievērsta kvalitatīvajiem aspektiem.
Vai šāda pielikuma publicēšana attiecas uz ECB banku uzraudzības darbības jomu?
ECB banku uzraudzības funkcijas pienākums ir konsekventi izskatīt banku galvenos ievainojamības aspektus, nodrošinot godīgu un vienlīdzīgu attieksmi. Saskaņā ar esošo prudenciālo regulējumu uzraudzības iestādēm cita starpā īpaši jāvērtē un jālemj, vai bankas uzkrājumu līmenis no prudenciālā viedokļa ir pietiekams un savlaicīgs. Ir būtiski norādīt, ka pats pielikums nav 2. pīlāra pasākums un tā mērķis nav uzlikt bankām jebkādas saistības. Pielikumā vienkārši norādīts, ko ECB sagaida no bankām attiecībā uz riska darījumu novērtējumu, un tas kalpos kā sākumpunkts sarunās ar katru atsevišķo banku par to, vai tā nodrošinājusi pietiekamus un savlaicīgus uzkrājumus INK.
Kāds ir pielikuma tvērums un kad tas stāsies spēkā?
Pielikums attiecas uz visu nozīmīgo iestāžu INK, un tas nav saistošs. ECB uzskata, ka prudenciālu uzkrājumu veidošanas gaidas attiecas uz visiem riska darījumiem, kuri, sākot ar 2018. gada aprīli, no jauna klasificēti kā ienākumus nenesoši riska darījumi atbilstoši Eiropas Banku iestādes definīcijai.
Kā izklāstīts pielikumā, ar 2018. gada 1. aprīli tiek sagaidīts, lai jauni nenodrošināti INK tiktu pilnībā segti pēc diviem gadiem, skaitot no dienas, kad tie klasificēti kā INK. Piemēram, uzraudzības iestāde sagaida, lai aizdevums, kas 2018. gada 1. maijā klasificēts kā nenodrošināts INK, līdz 2020. gada maijam būtu pilnībā nosegts ar uzkrājumu.
Attiecībā uz jauniem nodrošinātiem INK pēc trim gadiem no dienas, kad tie klasificēti kā INK (INK turēšanas ilgums), tiek sagaidīts noteikts uzkrājumu līmenis, kas pēc tam līdz septītajam turēšanas gadam palielinās. Šajā gadījumā, ja nodrošināts aizdevums klasificēts kā INK 2018. gada 1. maijā, uzraudzības iestāde sagaida, lai tas līdz 2021. gada maijam būtu nosegts ar uzkrājumu 40% apmērā, bet līdz 2015. gadam – nosegts pilnībā.
ECB uzraudzības dialoga laikā ar katru banku apspriedīs jebkādas atšķirības no šajā pielikumā izklāstītajām prudenciālu uzkrājumu veidošanas gaidām.
Šā dialoga rezultāti pirmoreiz tiks iekļauti 2021. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP).
Pielikums attiecas uz INK, kas klasificēti par INK ar 2018. gada 1. aprīli, bet uzraudzības dialoga rezultāti, kas balstās uz pielikumā izklāstītajām gaidām, tiks iekļauti UPNP tikai 2021. gadā. Kas notiks līdz tam brīdim?
Bankām jāsagatavojas un jāizmanto turpmākie divi gadi, lai pārskatītu kredītspējas izvērtēšanas politiku un kritērijus, ar mērķi samazināt jaunu INK veidošanos, īpaši ņemot vērā pašreizējos labvēlīgos ekonomiskos apstākļus. Ir būtiski arī, lai uzkrājumu veidošana tiktu veikta atbilstoši pakāpeniski, sākot ar INK klasifikācijas brīdi.
Kā pielikums saistīts ar grāmatvedības standartiem un, konkrētāk, ar 9. SFPS?
Pamatojoties uz bankas grāmatvedības uzkrājumiem, uzraudzības dialoga ietvaros tiek noteikts, vai šie uzkrājumi ir pietiekami prudenciāli. Tāpēc, analizējot bankas konkrētos apstākļus prudenciālu uzkrājumu veidošanas gaidu kontekstā, tiks pilnībā ņemti vērā jebkuri grāmatvedības uzkrājumi, t.sk. potenciālais uzkrājumu pieaugums, ko noteiks 9. SFPS stāšanās spēkā 2018. gadā. Ja bankas izmanto 9. SFPS pārejas pasākumus, arī tas tiks pilnībā ņemts vērā, lai noteiktu, vai risku segums ir atbilstošs.
Kāda ir prudenciālu uzkrājumu veidošanas gaidu paredzamā ietekme? Vai tās var novest pie INK ārkārtas izpārdošanas?
Pielikums ir sākuma punkts uzraudzības dialogam ar bankām.
Uzraudzības gaidu ietekmi noteiks uzraudzības dialoga ar atsevišķām bankām rezultāti. Turklāt, tā kā uzraudzības gaidas attiecas tikai uz jauniem INK, sekas papildu riska seguma izteiksmē arī būs atkarīgas no INK ienākošajām plūsmām nākotnē. Kopumā gaidāms, ka ietekme uz lielāko daļu banku būs mērena.
Runājot par pielikuma potenciālo ietekmi uz INK otrreizējā tirgus aktivitāti, šīs gaidas attiecas uz INK neto apjomu, t.i., uzraudzības iestāde nemudina bankas pārdot INK, bet sagaida, lai tiktu nodrošināts pietiekams INK segums. Turklāt 2017. gada 20. martā publicētajos INK norādījumos INK pārdošana minēta kā viens no iespējamajiem līdzekļiem augsta INK līmeņa novēršanai. Citi līdzekļi var ietvert kredītu atgūšanu, pārstrukturēšanu un pārņemšanu.
Kāpēc šī uzkrājumu veidošanas kārtība šobrīd attiecināma tikai uz jauniem INK? Kādi turpmākie pasākumi tiek apsvērti attiecībā uz INK atlikumu?
ECB banku uzraudzības ietvaros kopējās uzraudzības komandas novērtē nozīmīgo iestāžu esošā INK apjoma samazināšanas stratēģiju pamatotību un vērienīgumu. Jānorāda, ka nozīmīgo banku INK apjoms 2017. gada 3. ceturksnī samazinājies līdz 759 mljrd. euro (2016. gada 1. ceturksnī – 950 mljrd. euro). Uzraudzības iestādes turpinās monitorēt atsevišķu banku INK apjoma samazināšanas progresu.
Kā tika kalibrētas pielikumā izklāstītās kvantitatīvās uzraudzības gaidas?
Pielikumā izklāstītās galīgās kalibrācijas pamatā ir virkne apsvērumu, t.sk. uzraudzības spriedumi, labākā starptautiskā prakse saistībā ar uzkrājumu veidošanu un noregulējuma procesu temps dažādās ES valstīs, tostarp arī nesenā pagātnē panāktie uzlabojumi šai jomā. ECB banku uzraudzības funkcija uzskata, ka pielikumā noteikta līdzsvarota pieeja banku uzkrājumu veidošanas prakses pietiekamības un savlaicīguma novērtēšanai.
Vai pielikums attiecas arī uz pārņemtajiem aktīviem?
Pielikumā izklāstītas uzraudzības gaidas attiecībā uz jauniem INK, nevis pārņemtajiem aktīviem. Taču ECB rūpīgi monitorē ar pārņemtajiem aktīviem saistītās norises. Ja bankas tikai samazina INK līmeni, pārņemot aktīvus, bet nespēj šos pārņemtos aktīvus realizēt, kā rezultātā riski netiek pilnībā segti, var nākties piemērot uzraudzības pasākumus. Šajā kontekstā INK norādījumos ECB arī aicina bankas, novērtējot šādus aktīvus, piemērot pamatotus diskontus.
Kā jūsu iniciatīva saistīta ar Eiropas Komisijas priekšlikumu veikt Kapitāla prasību regulas grozījumus attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu minimālo zaudējumu segumu?
Pielikums papildina jebkurus turpmākus ES tiesību aktus, kuru pamatā ir Komisijas priekšlikums attiecībā uz INK jautājuma risinājumu 1. pīlāra noteikumu ietvaros, t.i., Kapitāla prasību regulas obligātās prudenciālās prasības.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar CRD IV uzraugiem jānovērtē un jānovērš ar konkrētām iestādēm saistītie riski, kurus jau neaptver vai kurus nepietiekami aptver 1. pīlāra noteikumi.
ECB uzskata, ka būtiski novērtēt ar INK saistītos riskus, kurus neaptver 1. pīlāra noteikumi, pamatojoties uz šo pielikumu. Gadījumos, kad uzraugi, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, konstatē, ka, neraugoties uz 1. pīlārā noteikto drošības līmeni, kādas konkrētas bankas INK nav pietiekami segti, tie var izmantot savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 2. pīlāra pamatprincipiem.
Kāpēc saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosinājumu nodrošinātiem ilgi turētiem INK pilnīgs segums jānodrošina pēc astoņiem gadiem, bet saskaņā ar ECB priekšlikumu – pēc septiņiem gadiem? Un kāpēc ECB atšķirībā no Komisijas nenodala INK, kas ietver kavētus maksājumus, un INK, kas ietver maz ticamus maksājumus?
Minimālais seguma līmenis, kas nākotnē tiks prasīts saskaņā ar 1. pīlāra noteikumiem, veidos drošības mehānismu pārāk zema uzkrājumu līmeņa novēršanai ES mērogā. Attiecīgi tas ir kalibrēts atbilstoši vidējam riska līmenim.
Turpretim pielikumā izklāstītas uzraudzības gaidas, kas kalpo kā sākuma punkts uzraudzības dialogā, lai novērtētu visus riskus, kuriem individuāla iestāde ir vai varētu būt pakļauta un kuri pārsniedz riskus, kurus jau aptver 1. pīlāra minimālās prasības. Tādējādi automātiskas minimālās prasības kalibrācijas ziņā pēc savas būtības atšķiras no uzraudzības gaidām.
Pielikumā izklāstītās uzraudzības gaidas ir vispārējas. Specifiski apstākļi, kā rezultātā risku līmenis mainās, uzraudzības dialogā tiks ņemti vērā. Dažu maz ticamu maksājumu gadījumā bankas spēs sniegt pierādījumus par būtiskas riska darījuma daļas regulāru atmaksu, un attiecīgi konkrētajam portfelim/riska darījumam 100% uzkrājumu līmenis var izrādīties nepiemērots.