Supervisory approach and methodologies
Pieejā un metodoloģijā, ko ECB izmanto mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) uzraudzībā un pārraudzībā, jāpanāk līdzsvars starp saskaņošanu un vietējo īpatnību un proporcionalitātes ievērošanu.
Uzraudzības prioritātes
Katru gadu ECB Banku uzraudzības funkcija kopā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) veic rūpīgu galveno risku un ievainojamības novērtējumu, ar ko saskaras tās tiešā uzraudzībā esošās nozīmīgās iestādes (NI), un nosaka stratēģiskās prioritātes nākamajiem trim gadiem. Šīs prioritātes ir tieši piemērojamas NI, tomēr tās arī nosaka NKI virzību, apsverot prioritātes MNI uzraudzībai to jurisdikcijā, ņemot vērā arī vietējās īpatnības un proporcionalitāti.
Proporcionalitāte MNI uzraudzībā un pārraudzībā
Proporcionalitātes princips nodrošina, ka uzraudzības iestādes gaidas un prasības atbilst uzraudzīto banku lielumam, sistēmiskajam nozīmīgumam un riska profilam un ka uzraudzības resursi tiek sadalīti efektīvi.
Tas būtībā nozīmē, ka uzraudzības raksturu un intensitāti pielāgo katrai bankai, ņemot vērā tās riska profilu, uzņēmējdarbības modeli vai lielumu, bet vienlaikus neapdraudot prudenciālo funkciju veikšanu. Vispārējie līdzekļi un raksturlielumi, kas norādīti proporcionalitātes nodrošināšanas kontekstā, ir uzskaitīti Eiropas Banku iestādes (EBI) publicētajās pamatnostādnēs par iekšējo pārvaldību.
Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) uzraudzības un pārraudzības darbībās ietver proporcionalitāti vairākās izpausmēs.
Klasifikācijas režīms ir galvenais sākumpunkts proporcionalitātes piemērošanai. Pirmkārt, NI un MNI nošķīrums nodrošina mērogu uzraudzības intensitātes pielāgošanai. Turklāt ir notikusi turpmāka MNI kopu veidošana, ar Kapitāla prasību regulu (CRR II) ieviešot mazas un nesarežģītas kredītiestādes (SNCI) un nosakot augsta riska un lielas ietekmes MNI klasifikāciju, kuras pamatā ir VUM pamatregulā noteiktā metodoloģija. Klasifikācijas režīms atspoguļo banku riska profilu, uzņēmējdarbības modeli vai lielumu, nosakot augstāku uzraudzības iesaistes līmeni (proti, uzraudzības pārbaužu biežumu, apjomu un to, cik padziļināti tās veic) un pienākumus, piemēram, attiecībā uz uzraudzības pārskatu sniegšanu.
Saskaņā ar uzraudzības pārskatu sniegšanas sistēmu tiek piemērota proporcionalitāte, samazinot finanšu pārskatu sniegšanas tvērumu mazākām iestādēm, kurām selektīvāka datu sniegšana būtu ērtāka nekā pilnīga pārskatu sniegšana. Sīkāku informāciju sk. sadaļā par pārskatu sniegšanu.
Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) novērtēšanas metodoloģijas ir uzraudzības pārbaudes pamatelements, jo tās nosaka dažādus uzraudzības intensitātes līmeņus un iedala MNI dažādās prioritārās kategorijās, galvenokārt uzraudzības novērtējumu biežuma un detalizācijas pakāpes ziņā. Salīdzinājumā ar NI piemērotajām SREP metodoloģijām SREP metodoloģijas sistēma MNI ietver gaidas, novērtējuma detalizācijas pakāpi un biežumu, kas parasti ir mazāk intensīvs.
Visbeidzot, proporcionalitāte atspoguļota arī daudzās citās uzraudzības novērtējuma metodoloģijās, piemēram, ECB atbilstības un piemērotības novērtējumā.
Penti Hakarainena (Pentti Hakkarainen) runa par proporcionalitāti banku uzraudzībā, Bāzele, 2019. gada 9. maijsSNCI noteikšanai izmantotā metodoloģija
Ar CRR II tika ieviests SNCI jēdziens. Lai iestādi varētu uzskatīt par SNCI, tai jāatbilst deviņiem kritērijiem, kas uzskaitīti attiecīgajā CRR pantā.
To, vai bankas ir SNCI, jānosaka galvenokārt pašām bankām, un principā tās to dara pastāvīgi. Tiek sagaidīts, ka MNI informē NKI, kad mainās to statuss, t.i., kad tās sāk kvalificēties kā SNCI vai kad tās vairs neatbilst visiem CRR noteiktajiem kritērijiem. Tas neliedz NKI noteikt, vai to uzraudzībā esošās bankas būtu jāuzskata par SNCI saskaņā ar attiecīgajiem CRR kritērijiem, un informēt attiecīgās bankas par šo konstatējumu rezultātiem. SNCI statuss ietekmē, piemēram, finanšu pārskatu sniegšanu par īstenošanas tehniskajiem standartiem.
Augsta riska un lielas ietekmes MNI noteikšanai izmantotā metodoloģija
Attiecībā uz pārraudzību, ko ECB veic saistībā ar MNI uzraudzību, VUM pamatregulā norādīts, ka "ECB nosaka vispārīgus kritērijus, īpaši ņemot vērā riska situāciju un attiecīgās mazāk nozīmīgās uzraudzītās iestādes iespējamo ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu, pēc kuriem konstatē, kāda informācija un par kurām mazāk nozīmīgajām uzraudzītajām iestādēm tiek nosūtīta".
ECB nošķir lielas ietekmes MNI un augsta riska MNI.
Lielas ietekmes MNI identificēšana tiek veikta katru gadu, un pēc tam rezultāti tiek publicēti. Savukārt augsta riska MNI saraksts tiek atjaunināts reizi ceturksnī, bet iznākums netiek publiskots.
Klasifikācija tiek izmantota ne tikai ECB un NKI paziņojumu sistēmas kontekstā, bet arī ietekmē uzraudzības intensitāti, piemēram, SREP novērtējumu biežumu.
Lielas ietekmes MNI sarakstsSREP novērtējumi MNI
SREP mērķis ir veicināt noturīgu banku sistēmu un stabilu finanšu pakalpojumu sniegšanu tautsaimniecībai. Tas ietver bankas stratēģijas, procesu un risku visaptverošu novērtējumu un nākotnes perspektīvā nosaka, cik daudz kapitāla bankām nepieciešams to risku segšanai.
ECB un NKI kopš 2015. gada sadarbojas, lai izstrādātu vienotu SREP metodoloģiju MNI, kura balstīta uz EBI SREP pamatnostādnēm un kuras pamatā ir gan attiecībā uz NI izmantotā SREP metodoloģija, gan esošās valstu SREP metodoloģijas.
SREP MNI mērķis ir veicināt uzraudzības konverģenci MNI sektorā, vienlaikus atbalstot minimālo saskaņotības līmeni, kā arī NI un MNI novērtēšanas nepārtrauktību. Kā MNI tiešās uzraudzības iestādes NKI joprojām ir pilnībā atbildīgas par novērtējumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu par atbilstošu kapitālu, likviditāti un veicamajiem kvalitatīvajiem pasākumiem.
SREP metodoloģija atspoguļo proporcionalitātes principu, nosakot minimālo apjomu, kādā uzraudzības iestādēm jāsadarbojas ar savām MNI. Uzraudzības iesaistes līmenis atkarīgs no konkrētai MNI piešķirtās prioritātes un tās uzņēmējdarbības rakstura, un to dēvējam par minimālas uzraudzības iesaistīšanās modeli. Tāpēc dažādu MNI SREP atšķiras, piemēram, attiecībā uz intensitāti, to, kādu informāciju MNI nepieciešams iesniegt uzraudzības iestādei un to, ko uzraudzības iestāde sagaida no MNI.
Kopš 2018. gada NKI ir bijusi iespēja pakāpeniski ieviest vienoto SREP metodoloģiju un piemērot to vismaz augstas prioritātes MNI. To piemēros visām MNI, vēlākais, no 2022. gada. Tomēr šī metodoloģija nodrošina NKI zināmu elastību, kam ir svarīga loma SREP, novērtējot bankas iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, tās iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu un MNI stresa testus.
SREP MNI ir nepārtraukts process, un tā metodoloģija laika gaitā turpinās attīstīties.
MNI SREP metodoloģijaIzvēles iespējas un rīcības brīvība
2017. gada aprīlī pēc sabiedriskās apspriešanas ECB publicēja pamatnostādni un ieteikumu ar mērķi saskaņot to, kā VUM uzraudzības iestādes izmanto ES tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības.
Tika sagaidīts, ka NKI piemēros ieteikumu no tā pieņemšanas brīža, proti, no 2017. gada 4. aprīļa, un izpildīs pamatnostādnes prasības ar 2018. gada 1. janvāri. Pildot savu pārraudzības funkciju, ECB uzrauga to, kā NKI īsteno saskaņotās izvēles iespējas un rīcības brīvību.
2022. gada martā gan pamatnostādne, gan ieteikums tika atjaunināti, lai ņemtu vērā pārmaiņas tiesību aktos, kas pieņemtas kopš to sākotnējās publicēšanas, jo īpaši ar CRR II/CRD V banku paketi, kurā ietverti pārskatītie noteikumi par kapitāla prasībām. Gaidāms, ka NKI ievēros pārskatīto pamatnostādni ar 2022. gada 1. oktobri, un vienlaikus tām tika ieteikts piemērot pārskatīto ieteikumu no tā pieņemšanas dienas, proti, no 2022. gada 25. marta.
- ECB 2017. gada 4. aprīļa Pamatnostādne (ES) 2017/697 par to, kā attiecībā uz MNI NKI īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības
- ECB 2022. gada 25. marta Pamatnostādne (ES) 2022/508, ar ko groza Pamatnostādni (ES) 2017/697
- Ieteikums ECB/2017/10 par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz MNI NKI īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības
- ECB 2022. gada 25. marta ieteikums, ar ko groza Ieteikumu ECB/2017/10
- Sabiedriskā apspriešana par pārskatītās politikas projektu attiecībā uz izvēles iespējām un rīcības brīvību