Bieži uzdotie jautājumi

1. sadaļa. Kas mēs esam?

Kas ir Vienotais uzraudzības mehānisms?

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir banku uzraudzības sistēma Eiropā. Tas ir viens no banku savienības pīlāriem, kas ietver mūs – Eiropas Centrālo banku (ECB) – un visu eurozonas valstu nacionālās uzraudzības iestādes. VUM ietilpst arī citas ES valstis, kas nolēmušas piedalīties uzraudzībā.

VUM galvenie mērķi ir:

• nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošumu un stabilitāti;
• veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā.

Kāpēc nepieciešama Eiropas banku uzraudzība?

Finanšu krīzes parādījušas, cik strauji un spēcīgi problēmas no vienas valsts finanšu sektora var pārsviesties uz citu valsti, jo īpaši tādā monetārajā savienībā kā eurozona. Tad šīs problēmas var tiešā veidā ietekmēt cilvēkus un viņu naudu.

Mūsu darba mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmu un saglabāt uzticēšanos Eiropas banku nozarei. Mūsu vienotais Eiropas uzraudzības mehānisms nozīmē, ka mēs saskaņoti uzraugām visu iesaistīto valstu bankas.

Kuras valstis piedalās banku uzraudzībā?

Banku uzraudzībā piedalās 21 valsts. 20 no šīm valstīm ieviesušas euro un automātiski ir Eiropas banku uzraudzības dalībnieces. ES valstis, kuras nav ieviesušas euro kā savu valūtu, arī var nolemt piedalīties, veidojot ciešu sadarbību ar ECB. Viena no tādām valstīm ir Bulgārija.

ECB var noslēgt saprašanās memorandus ar ES valstu, kuras nepiedalās uzraudzībā, un ārpus ES esošo valstu nacionālajām uzraudzības iestādēm, lai koordinētu attiecīgo banku un to pārrobežu meitasuzņēmumu un filiāļu uzraudzību.

2. sadaļa. Kā notiek mūsu uzraudzība?

Kāda tieši ir ECB loma?

Kopš 2014. gada novembra mēs uzraugām Eiropas lielākās bankas. Mēs to darām, veicot šādas darbības.

• Mēs piešķiram un anulējam visu iesaistīto valstu banku darbības licences;
• Mēs izvērtējam banku akciju iegādi un atsavināšanu;
• Mēs nodrošinām banku atbilstību visām Eiropas Savienības banku darbības noteikumos ietvertajām prudenciālās uzraudzības prasībām un vajadzības gadījumā piemērojam bankām stingrākas prudenciālās prasības, lai nosargātu finanšu stabilitāti;
• Mēs nepārtraukti monitorējam banku riskus, lai novērtētu to finansiālo drošumu un stabilitāti;
• Mēs nodrošinām, lai bankas ieviestu efektīvu pārvaldību un pareizus lēmumu pieņemšanas procesus.

Kā mēs darbojamies?

Uzraudzības valde plāno un veic ECB uzraudzības uzdevumus. Tie ietver uzraudzības lēmumu pieņemšanu. Šos lēmumus pēc tam saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru apstiprina ECB galvenā lēmējinstitūcija – Padome.

Nozīmīgo banku ikdienas uzraudzību veic kopējās uzraudzības komandas. Horizontālās ekspertu komandas veic arī klātienes un neklātienes pārbaudes un izstrādā uzraudzības metodoloģiju un norādījumus par konkrētām tēmām vai riska jomām.

Kas ir kopējās uzraudzības komandas?

Kopējās uzraudzības komandas (KUK) ir viena no galvenajām sadarbības formām starp ECB un nacionālajām uzraudzības iestādēm. Katrai nozīmīgajai bankai mēs veidojam komandu, kurā ietilpst ECB un nacionālo uzraudzības iestāžu darbinieki. ECB ar attiecīgās nacionālās uzraudzības iestādes palīdzību koordinē šīs komandas darbu.

Kopējās uzraudzības komandas veic nozīmīgo banku pastāvīgo uzraudzību, galveno uzmanību pievēršot riska analīzei un ierosinot uzraudzības programmas un atbilstošas darbības.

Ko uzrauga ECB?

Tiešā uzraudzība

ECB tiešā uzraudzībā ir vairāk nekā 100 nozīmīgo banku, kuras aptver aptuveni 85 % no kopējiem banku aktīviem iesaistītajās valstīs.

Bankas tiek atzītas par nozīmīgām, pamatojoties uz šādām iezīmēm:

• cik banka ir liela – banka ir nozīmīga, ja bankas kopējā aktīvu vērtība pārsniedz 30 mljrd. euro vai ja tā ir viena no attiecīgās valsts trim lielākajām bankām;
• cik liela ir bankas nozīme valsts, kurā tā darbojas, vai visas ES tautsaimniecībā;
• cik svarīgas ir bankas pārrobežu aktivitātes;
• vai banka ir lūgusi vai saņēmusi tiešu finanšu palīdzību no Eiropas Stabilitātes mehānisma vai Eiropas Finanšu stabilitātes fonda.

Netiešā uzraudzība

Vairāk nekā 2000 mazāk nozīmīgo banku eurozonā ir tiešā attiecīgo nacionālo uzraudzības iestāžu uzraudzībā un netiešā ECB uzraudzībā. Taču ECB jebkurā brīdī var nolemt uzsākt jebkuras šādas bankas tiešu uzraudzību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu.

Kā iespējams ziņot par ES tiesību aktu pārkāpumiem banku uzraudzības jomā?

Ja jums radušās aizdomas par jebkāda veida ES tiesību aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar ECB banku uzraudzību, aicinām par to ziņot ECB. Tas attiecas uz visiem iespējamiem pārkāpumiem, kurus veikušas uzraudzītās bankas, nacionālās uzraudzības iestādes vai pati ECB. Visa sniegtā informācija tiks apstrādāta, ievērojot visstingrāko konfidencialitāti.

3. sadaļa. Kā mēs nodrošinām pārskatatbildību?

Kā ECB sniedz pārskatus par savu uzraudzības darbību?

Ir ieviesti vairāki pārskatatbildības mehānismi, kas ļauj nodrošināt ECB demokrātisku pārskatatbildību par tās uzraudzības darbībām, t. sk.:

• regulāras pārrunas ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi;
• prasības sniegt pārskatus to dalībvalstu parlamentiem, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā;
• Eiropas Revīzijas palātas revīzijas;
• Eiropas Savienības Tiesas juridiska kontrole.

Kā ECB, pildot uzraudzības un monetārās politikas pienākumus, izvairās no iespējamiem interešu konfliktiem?

ES tiesību aktos noteikta ECB uzdevumu nošķiršana, tāpēc ECB veic uzraudzības darbu neatkarīgi no monetārās politikas. Uzraudzības valde ir atbildīga par ECB darbības uzraudzības pusi, savukārt Padome ir atbildīga par monetārās politikas jautājumiem. Uzraudzības lēmumu projektus ierosina Uzraudzības valde, un tie tiek iesniegti apstiprināšanai ECB Padomē.

Arī monetārās politikas uzdevumu veikšanā tiešā veidā iesaistītā personāla organizatoriskā nodalīšana ļauj izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem.

4. sadaļa. Patērētāju aizsardzība

Kā rīkoties, ja jums ir sūdzības par kādu banku?

Ja vēlaties iesniegt sūdzību par savu banku, lūdzam tiešā veidā sazināties ar pašu banku vai iesniegt sūdzību par patērētāju aizsardzību atbildīgajai iestādei attiecīgajā valstī.

ECB uzrauga lielās un nozīmīgās bankas eurozonā un valstīs, kuras nolēmušas piedalīties Eiropas banku uzraudzībā, bet tādi uzdevumi kā patērētāju aizsardzība un cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neietilpst ECB pienākumos, tāpēc par tiem atbildīgas attiecīgo valstu iestādes. Iespējama noziedzīga darbība ir attiecīgo nacionālo tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.

Vai iespējams saņemt no ECB konkrētu informāciju par savu banku?

Nē, atbilstoši juridiskām prasībām ECB nedrīkst atklāt informāciju vai datus par atsevišķām uzraudzītajām bankām. Lūdzam tiešā veidā sazināties ar savu banku.

Kā Eiropas banku uzraudzība nodrošina manas naudas drošību?

Spēcīgas un stabilas bankas gādā, lai jūsu nauda būtu drošībā. Eiropas banku uzraudzības uzdevums ir palīdzēt bankām rūpīgi pārvaldīt iekšējos un ārējos riskus, lai tās būtu noturīgas pret šokiem. Tāpēc ECB ir pilnvarota noteikt bankām prasību, lai to turējumā būtu lielākas naudas rezerves, kas kalpotu kā drošības garantija problēmu gadījumā. ECB arī izsniedz un anulē banku darbības licences un, ja bankas pārkāpj noteikumus, var tām noteikt sankcijas. Turklāt ES valstīs banku finansētās noguldījumu garantiju sistēmas nodrošina aizsardzību noguldījumiem līdz 100 000 euro apjomā.

Ja jums ir vēl kādi jautājumi, varat ar mums sazināties, izmantojot informācijas pieprasījuma veidlapu, vai zvanīt mums uz tālruņa numuru + 49 69 1344 1300.