Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • PAZIŅOJUMS PRESEI

ECB 2027. gadā kopumā saglabā stabilas kapitāla prasības, par prioritātēm nosakot banku finanšu un darbības noturību

2026. gada 19. novembrī

  • ECB uzraudzīto banku 2026. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultāti kopumā liecina par stabilām kapitāla un likviditātes pozīcijām, spēcīgu pelnītspēju un stabiliem punktu vērtējumiem.
  • Kopējās pirmā līmeņa pamatkapitāla (CET1) kapitāla prasības un norādes 2027. gadam pamatā saglabājās stabilas 11.3 % apmērā no riska svērtajiem aktīviem (2026. gadā – 11.2 %).
  • 2. pīlāra prasība, kas jānodrošina ar CET1 kapitālu, kopumā saglabājās stabila (1.2 %).
  • Pirmo reizi izmantota pārskatītā 2. pīlāra metodoloģija, stiprinot saikni starp kapitāla prasībām un katrai bankai specifiskajiem riska profiliem, vienlaikus katrā atsevišķajā gadījumā novēršot 1. pīlāra un 2. pīlāra prasību pārklāšanos.
  • Jaunie kvalitatīvie pasākumi galvenokārt attiecās uz kredītrisku, iekšējo pārvaldību un operacionālo risku.
  • Uzraudzības prioritātes 2027.–2029. gadam vērstas uz banku noturību pret ģeopolitiskajiem riskiem un makrofinansiālajiem šokiem, kā arī uz to darbības noturību pret tehnoloģiju veicinātiem riskiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja 2026. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātus un uzraudzības prioritātes 2027.–2029. gadam. Novērtējums aptver 108 ECB tieši uzraudzītās bankas, un tajā tiek pārbaudīts to kapitāls, likviditāte, uzņēmējdarbības modelis, pārvaldība un risku vadība.

Paaugstinātu ģeopolitisko risku un makrofinansiālās nenoteiktības apstākļos eurozonas banku sektora kapitāla un likviditātes stāvoklis joprojām ir spēcīgs. Vidējais svērtais kopējais kapitāla rādītājs 2026. gada 2. ceturksnī bija 20.1 %, un pilnībā ieviestais sviras rādītājs bija 5.8 %.

Likviditātes rezerves saglabājās krietni virs 100 % minimālajām prasībām, un kopējais likviditātes seguma rādītājs (LCR) 2026. gada 2. ceturksnī bija 155 %. Banku sektoram joprojām bija laba piekļuve maza apjoma un liela apjoma finansējumam – vidējais neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR) bija 125 %.

Pelnītspēja joprojām bija spēcīga. Kopējais uz gadu attiecinātais kapitāla atdeves rādītājs 2026. gada 2. ceturksnī pieauga līdz gandrīz 11 % (2025. gadā – 9.5 %). Tīrie komisijas maksu ienākumi veicināja ieņēmumu pieaugumu, un tīros procentu ienākumus veicināja lielāks aizdevumu apjoms un procentu likmju starpību uzlabošanās. Spēcīgi ieņēmumi palīdzēja nedaudz samazināt kopējo izdevumu un ienākumu attiecību (no 55 % līdz 53 %).

Aktīvu kvalitāte joprojām bija samērā stabila, kopējam ienākumus nenesošo aizdevumu rādītājam 2026. gada 2. ceturksnī saglabājoties zemā līmenī (1.9 %) un kopējam 2. posma kredītu rādītājam sarūkot. Tomēr dažos portfeļos, piemēram, patēriņa kredītu un mazo un vidējo uzņēmumu portfeļos, joprojām saglabājās ievainojamība. Lai gan bija vērojamas situācijas stabilizēšanās pazīmes komerciālā nekustamā īpašuma tirgos, saglabājas nenoteiktība un lejupvērsti riski.

Iespējams, ka būs nepieciešams laiks, lai neseno ģeopolitisko šoku ietekme pilnībā atspoguļotos banku bilancēs. Tāpēc bankām jāizmanto piesardzīga risku uzņemšanās pieeja apvienojumā ar pareizu pārvaldību un uz nākotni vērstu kapitāla un likviditātes plānošanu, lai absorbētu potenciālos šokus un turpinātu nodrošināt finansējumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem arī stresa apstākļos.

Kvantitatīvie un kvalitatīvie uzraudzības pasākumi

Kopējās CET1 kapitāla prasības un norādes 2027. gadā pamatā joprojām saglabājās stabilas 11.3 % apmērā no riska svērtajiem aktīviem (2026. gadā – 11.2 %). 2. pīlāra prasība, kas jānodrošina ar CET1 kapitālu, pamatā arī saglabājās stabila (1.2 %, 2026. gadā – 1.1 %). Nesaistošās 2. pīlāra norādes 2027. gadā nemainījās (1.1 %).

Līdzīgi arī kopējās kapitāla prasības un norādes, kas piemērojamas 2027. gadā, kopējā kapitāla izteiksmē pamatā joprojām saglabājās stabilas 15.7 % apmērā no riska svērtajiem aktīviem (2026. gadā – 15.6 %) un kopējās 2. pīlāra kapitāla prasības joprojām bija aptuveni 2 %.

Lai novērstu pārmērīgas sviras risku, ECB 14 bankām piemēroja saistošas sviras rādītāja 2. pīlāra prasības. Tā noteica arī nesaistošas sviras rādītāja 2. pīlāra norādes piecām bankām, lai stiprinātu to noturību stresa apstākļos.

Vidējais kopējais SREP vērtējums 2026. gadā nemainījās (2.5). 86 % banku tika piešķirts tāds pats kopējais vērtējums kā 2025. gadā, un vērtējuma paaugstināšana vai samazināšana galvenokārt saistīta ar nefinanšu riskiem.

2026. gadā ECB noteica jaunus kvalitatīvos pasākumus 78 bankām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šo jauno pasākumu skaits saruka par aptuveni 50 %. Augstāka prioritāte tiek piešķirta būtiskiem trūkumiem un nozīmīgām uzraudzības bažām. Būtiski un ilgstoši trūkumi tiek ātri novērsti, un, ja bankas šos trūkumus nenovērš, tiek īstenoti piespiedu izpildes pasākumi. Jaunie kvalitatīvie pasākumi galvenokārt attiecās uz kredītrisku (33 %), iekšējo pārvaldību (24 %) un operacionālo risku (12 %). Šie pasākumi bija vērsti uz trūkumiem ienākumus nenesošo riska darījumu pārvaldībā, vadības struktūru efektivitātē un risku datu apkopošanā un risku ziņošanā.

Operacionālais risks un IKT risks joprojām bija kategorija, kas saņēma vienu no zemākajiem vērtējumiem – 92 % nozīmīgo iestāžu tika atklāti kiberdrošības, trešo personu riska vadības un IKT riska kontroles trūkumi. Bankām bija arī jāstiprina risku datu apkopošanas un risku ziņošanas spējas, jo datu kvalitātes un IT arhitektūras trūkumi, kā arī pārmērīga paļaušanās uz manuāliem procesiem joprojām kavēja efektīvu risku vadību.

Uzraudzības prioritātes 2027.–2029. gadam

Uzraudzības prioritātes 2027.–2029. gadam atspoguļo risku vidi un nodrošina nepārtrauktību ar iepriekšējo uzraudzības prioritāšu kopumu. Divas galvenās šā cikla prioritātes ir stiprināt banku finansiālo noturību pret ģeopolitiskajiem riskiem un makrofinansiālajiem šokiem un uzlabot darbības noturību un IKT spējas.

Pirmā prioritāte vērsta uz piesardzīgiem kredītspējas izvērtēšanas standartiem un uz riskiem balstītu aizdevumu cenu noteikšanu. Turklāt uzraudzības iestādes turpinās vērtēt precīzu un konsekventu Kapitāla prasību regulas (CRR III) īstenošanu, īpaši attiecībā uz kredītriska un operacionālā riska svērto aktīvu aprēķināšanu saskaņā ar standartizēto pieeju.

Turklāt uzraudzības iestādes pievērsīsies potenciālajiem ievainojamības aspektiem bankās, kurām ir būtiski riska darījumi ar nebanku finanšu iestādēm, t. sk. fondu finansēšanai un citām privātā tirgus darbībām. Tiks pārskatītas būtiska riska pārvešanas vērtspapīrošanas stratēģijas un to integrācija banku riska vadībā un kapitāla plānošanā.

Klimata un dabas riski joprojām ir pirmās prioritātes neatņemama sastāvdaļa. Tematiskajā pārbaudē 2027. gadā tiks vērtēta banku prudenciālās pārejas plānošana. Turklāt turpināsies darbs pie ilgstošām fiziskā riska pārvaldības nepilnībām.

Otrā prioritāte vērsta uz banku korektīvajām darbībām, lai novērstu būtiskus IKT riska vadības trūkumus. Darbības ietvers kiberdrošības un trešo personu riska vadības klātienes pārbaudes, draudu vadītas ielaušanās testēšanu saskaņā ar Digitālās darbības noturības aktu un mērķorientētas pārbaudes, kas vērstas uz atkarību no mākoņpakalpojumu sniedzējiem.

Uzraugi novērtēs banku reakciju uz MI iespējotiem kiberdraudiem, un to gatavību pēckvantu kriptogrāfijas migrācijai. Turklāt uzraudzības iestādes arvien vairāk sadarbosies ar nozari un citām attiecīgajām iestādēm attiecībā uz MI izmantošanas radīto risku pārvaldību.

Visbeidzot tiek sagaidīts, ka bankas noteiktajos termiņos novērsīs būtiskus trūkumus risku datu apkopošanas un risku ziņošanas spējās, nepieciešamības gadījumā nosakot piespiedu izpildes pasākumus.

SREP reforma un metodoloģijas

ECB 2026. gadā pabeidza SREP reformu, padarot uzraudzības novērtējumus efektīvākus, lietderīgākus un vairāk balstītus uz riskiem. Pārskatītais riska tolerances ietvars un daudzgadu novērtējumi nozīmē, ka bankas un uzraugi var koncentrēties uz būtiskākajiem riskiem un nozīmīgām jaunām bažām. Tādējādi SREP lēmumi ir īsāki un vērsti uz banku galvenajiem ievainojamības aspektiem, piemērojot mazāk kvalitatīvu pasākumu. Pilnībā integrējot uzraudzības darbību nākotnes plānošanu, pārbaudes programmas un SREP rezultāti tagad tiek paziņoti agrāk nekā iepriekš.

Lai noteiktu kapitāla prasības, kas ir spēkā no 2027. gada janvāra, šā gada SREP ciklā pirmo reizi tika izmantota pārskatītā 2. pīlāra metodoloģija. Tā mazina sarežģītību un rada tiešāku saikni starp kapitāla prasībām un risku noteicošajiem faktoriem. Tā rezultātā nav mainījušās kopējās kapitāla prasības sistēmas līmenī, bet mainījušās atsevišķu banku prasības atspoguļot to, kā pārskatītās metodoloģijas ietvaros tiek aplūkoti banku specifiskie riska profili.

Turklāt uzraugi īpaši uzmanību pievērsa iespējamiem gadījumiem kad pārklājas 1. un 2. pīlāra prasības saistībā ar Bāzeles III galīgo reformu īstenošanu ES, kas ietekmē riska svērto aktīvu aprēķināšanu. CRR III ietekme līdz šim kopumā bijusi neliela un atšķirīga dažādās bankās, bieži novedot pie 1. pīlāra kapitāla prasību samazināšanas. Ja palielinājās 1. pīlāra prasības un tika konstatēta pārklāšanās, ECB samazināja 2. pīlāra prasības. ECB turpinās monitorēt šo ietekmi un novērst iespējamo dubulto risku uzskaiti katrā atsevišķā gadījumā, kamēr pakāpeniski tiks ieviesti jaunie noteikumi.

Pēc pārskatītās 2. pīlāra metodoloģijas ieviešanas šogad un likviditātes metodoloģijas piemērošanas, sākot ar 2027. gadu, nākamajos divos gados nav gaidāmas turpmākas SREP metodoloģijas pārmaiņas, un turpmākas korekcijas tiks veiktas retāk nekā SREP reformas īstenošanas laikā. Tas nodrošinās bankām stabilāku kapitāla, likviditātes un stratēģiskās plānošanas uzraudzības regulējumu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo uzraudzības stingrību un noturības standartus.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Tima Broitnera (Tim Breutner, tālr.: +49 69 1344 4463).

Piezīmes.

  • SREP novērtē četrus galvenos elementus – uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, iekšējās pārvaldības un riska vadības piemērotību, kapitāla riskus un likviditātes un finansējuma riskus. Katram elementam piešķir punktu vērtējumu 1 līdz 4 punktu skalā (1 ir labākais vērtējums un 4 – sliktākais). Pēc tam šos vērtējumus apvieno, iegūstot kopējo punktu vērtējumu (arī 1 līdz 4 punktu skalā).
  • 2026. gada SREP novērtējuma cikla pamatā galvenokārt izmantoti 2025. gada beigu dati. 2026. gada SREP novērtējuma rezultātā pieņemtie lēmumi piemērojami 2027. gadā. 2026. gada septembrī no 110 uzraudzītajām iestādēm 107 bankas bija ietvertas SREP novērtējumā un saņems vai nu SREP lēmumu, vai SREP operatīvo vēstuli. Trīs bankas šogad nesaņems jaunu SREP lēmumu vai operatīvo vēstuli sakarā ar tajās notiekošo apvienošanos un pārņemšanu, vai arī sakarā ar iestādes iezīmēm vai īpašajiem apstākļiem. SREP punktu vērtējums aptvēra 108 bankas. Apkopotajos rādītājos par kapitāla prasībām un norādēm ir izmantota 109 iestāžu izlase. 2027. gadā piemērojamo kopējo rezervju aplēses atspoguļo publicētās monetārās politikas procentu likmes.
  • Kapitāla apjoms, kam jābūt banku rīcībā SREP rezultātā, sastāv no divām daļām. Pirmo daļu veido 2. pīlāra prasības (P2R), kas aptver tos riskus, kurus pietiekami nenovērtē vai neaptver 1. pīlāra prasības. Otrā daļa ir 2. pīlāra norādes (P2G), kas atspoguļo kapitāla līmeni, kam būtu jābūt bankas rīcībā, lai nodrošinātu pietiekamas rezerves, kas ļauj pārvarēt spriedzes apstākļus (ko konkrēti novērtē, pamatojoties uz uzraudzības stresa testa nelabvēlīgo scenāriju). P2R ir saistošas un to nepildīšana bankām var radīt tiešas juridiskas sekas, savukārt P2G neuzliek juridiskas saistības.
  • Pirmā līmeņa pamatkapitāls (CET1) ir augstākās kvalitātes regulatīvais kapitāls. Ar to sedz zaudējumus nekavējoties, tiklīdz tie radušies. Pirmā līmeņa papildu kapitāls (AT1) arī nodrošina zaudējumu segšanu, bankai turpinot darbību, lai gan AT1 instrumenti neatbilst visiem CET1 kritērijiem. Turpretī ar otrā līmeņa kapitālu tiek segti zaudējumi bankas likvidācijas gadījumā. Proti, ja banka kļūst maksātnespējīga, otrā līmeņa kapitāla instrumentiem jāsedz zaudējumi, pirms tos sedz noguldītāji un vispārējie kreditori. Kopējais pieejamais regulatīvais kapitāls ir šo divu elementu summa – pirmā līmeņa kapitāls, kas ietver CET1 un AT1, un otrā līmeņa kapitāls.
  • Kopējās kapitāla prasības ir 1. pīlāra prasības + 2. pīlāra prasības + apvienoto rezervju prasība + 2. pīlāra norādes. Papildu informāciju par kapitāla kopuma sastāvu sk. uzraudzības metodoloģijā. Visi rādītāji sniegti procentos no kopējiem riska svērtajiem aktīviem.
  • Saskaņā ar CRD V, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, P2R kapitālam vajadzētu būt tādam pašam sastāvam kā 1. pīlāra kapitālam, t. i., vismaz 56.25 % būtu jābūt CET1 kapitālam un vismaz 75 % – pirmā līmeņa kapitālam saskaņā ar minimālajām prasībām.
  • Apvienoto rezervju prasības ietver kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskās kapitāla rezerves un sistēmiskās rezerves (savukārt sistēmiskās rezerves ietver globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) rezerves, citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) rezerves un sistēmiskā riska rezerves). Tās ir juridiskas prasības, ko nosaka ES Kapitāla prasību direktīva vai valstu iestādes.
  • LSR ir regulatīvs standarts Bāzeles III regulējuma ietvaros, kas paredz, ka bankām jāuztur pietiekami augstas kvalitātes likvīdi aktīvi, lai segtu prognozētās naudas aizplūdes 30 dienu stresa scenārijā.
  • NSFR ir rādītājs, kas mēra bankas finansējuma stabilitāti, salīdzinot stabila finansējuma (pieejamā stabilā finansējuma, ASF) pieejamību ar nepieciešamo stabilo finansējumu (nepieciešamais stabilais finansējums, RSF), lai segtu vajadzības viena gada periodā.
  • Uzraudzības pārbaudes programmā nozīmīgajai iestādei izklāstīti galvenie uzraudzības uzdevumi un aktivitātes nākamajiem 12 mēnešiem, orientējošais grafiks un mērķi, un nepieciešamās klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu izpētes pārbaudes. Attiecīgā kopējā uzraudzības komanda to nosaka katrai nozīmīgajai iestādei.
KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem