Bieži uzdotie jautājumi par ECB pamatnostādnes projektu par NKI uzraudzības pieeju attiecībā uz mazāk nozīmīgu iestāžu turēto INRD segumu

Par ko un kāpēc ECB rīko apspriešanu?

ECB rīko nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) adresētas pamatnostādnes projekta apspriešanu. Šo pamatnostādni kopīgi izstrādājušas ECB un NKI, un tā paredz saskaņotu uzraudzības pieeju mazāk nozīmīgo uzraudzīto iestāžu (MNI) turēto vēsturisko ienākumus nenesošo riska darījumu (INRD) segumam. Pamatnostādnē izklāstītas uzraudzības gaidas, ko NKI, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, piemēros tām mazāk nozīmīgajām iestādēm, kuras īpaši pakļautas riskiem saistībā ar vēsturiskajiem INRD, kas radušies pirms 2019. gada 26. aprīļa. Uz šiem INRD neattiecas Kapitāla prasību regulā (CRR) noteiktā prasība veidot atskaitījumus, kas piemērojama INRD, kuri radušies pēc minētā datuma. No NKI tiek sagaidīts, lai tās novērtētu, vai mazāk nozīmīgās iestādes nodrošina šo INRD potenciālo kredītzaudējumu segumu, izmantojot uzkrājumus vai citus risku mazinošus līdzekļus. Tā kā vidējā atgūstamā vērtība laika gaitā būtiski samazinās, NKI ņems vērā INRD turēšanas ilgumu, t. i., gadu skaitu, kopš riska darījums ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs.

Apspriežot šo pamatnostādnes projektu un publicējot to, ECB mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz uzraudzības prakses saskaņošanu un augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu bankām Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Kāpēc ECB tagad izstrādā vienotu uzraudzības pieeju mazāk nozīmīgo iestāžu turēto INRD segumam?

Lai gan kopš Eiropas banku uzraudzības uzsākšanas vidējie INRD rādītāji būtiski samazinājušies, dažās mazāk nozīmīgajās iestādēs vēsturisko INRD atlikuma pārvaldības progress bijis lēnāks. To atspoguļo fakts, ka to INRD atlikumiem raksturīgi lielāki turēšanas ilgumi un zemāki seguma rādītāji nekā nozīmīgo iestāžu (NI) turēto INRD gadījumā. Tā kā šie atlikumi nepārtraukti rada turpmāku zaudējumu iespēju un ierobežo banku spēju izsniegt jaunus aizdevumus, uz mazāk nozīmīgo iestāžu noturības uzlabošanu vērsto uzraudzības centienu kontekstā ir būtiski svarīgi panākt, lai bankas sekmīgi pazeminātu to līmeni vai samazinātu ar tiem saistītos riskus.

Lieli INRD atlikumi var būtiski apdraudēt bankas un – vispārīgākā nozīmē – finanšu stabilitāti. Tāpēc nepieciešamība nodrošināt, lai bankas pienācīgi pārvaldītu savus INRD portfeļus un saglabātu pietiekamu INRD segumu, jau ilgstoši tiek uzskatīta par būtisku uzraudzības prioritāti. Nozīmīgās iestādes pēdējo 10 gadu laikā sekmīgi samazinājušas INRD apjomu, un to veicinājusi vienota VUM mēroga pieeja, kas ietver uzraudzības seguma gaidas.^[1] Līdz šim lielākajā daļā VUM iesaistīto valstu šīs gaidas nav attiecinātas uz mazāk nozīmīgajām iestādēm.

Kā šī iniciatīva vērsta uz attiecīgajiem riskiem? Kā tā salīdzināma ar citiem šo risku mazināšanas vai ierobežošanas veidiem?

Tā kā uzraudzības gaidas par INRD segumu Eiropas banku uzraudzībā vispirms tika attiecinātas uz lielākajām bankām, pierādījies, ka tās ir pārredzams un efektīvs instruments, kas būtiski veicinājis INRD atlikuma sarukumu un risku mazināšanos. Šīs gaidas nav nemainīgi priekšraksti, bet gan nodrošina skaidru pamatu uzraudzības dialogam, kurā tiek izvērtēti banku sniegtie uz konkrētiem pierādījumiem balstītie papildu faktori.

Lai gan arī tādi banku izstrādāti papildu instrumenti kā INRD samazināšanas stratēģijas un specializētie atgūšanas procesi devuši pozitīvus rezultātus, mazākās bankas saskārušās ar lielākām problēmām to praktiskajā īstenošanā. To nosaka tādi faktori kā, piemēram, ierobežoti resursi un ieguldītāju pieprasījuma trūkums, veicot neliela apjoma INRD pārdošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas banku uzraudzība uzskata, ka uz attiecīgajām mazāk nozīmīgajām iestādēm vērstas saskaņotas uzraudzības seguma gaidas, izmantojot uz risku balstītus kritērijus, tagad piedāvā vienkāršu, praksē izmēģinātu un pārbaudītu veidu, kā nodrošināt ar INRD saistīto risku pienācīgu novēršanu.

Kurām bankām tiks piemērota šī vienotā uzraudzības pieeja?

Pieeja balstīta uz riskiem un izstrādāta tā, lai nodrošinātu proporcionalitāti, vienlaikus izvairoties no nevēlamas kropļojošas ietekmes. Tā principā attiecas uz visām mazāk nozīmīgajām iestādēm, bet NKI var neattiecināt to uz tādām bankām vai riska darījumu grupām, kuru riski tiek novērtēti kā zemi vai kurām šīs pieejas piemērošana radītu nepamatotas atšķirības uzraudzības rezultātos. Konkrētāk, pamatnostādnē ietverti šādi nosacījumi iespējamai mazāk nozīmīgo iestāžu izslēgšanai no piemērošanas jomas:

• INK īpatsvars ir mazāks par 5 %
• INRD, uz kuriem attiecas vienotā uzraudzības pieeja, veido nebūtisku daļu no mazāk nozīmīgās iestādes kopējiem INRD
• Mazāk nozīmīgajā iestādē tiek veikts sakārtots likvidācijas process
• Mazāk nozīmīgajā iestādē pašlaik notiek apvienošanās ar citu uzraudzīto iestādi vai to pārņem cita uzraudzītā iestāde
• Mazāk nozīmīgā iestāde ir "specializēts parāda pārstrukturētājs" atbilstoši CRR sniegtajai definīcijai
• Uz mazāk nozīmīgo iestādi attiecas konkrēti un faktoloģiski apstākļi, kuru dēļ attiecīgā NKI uzskata, ka kopējās pieejas piemērošana nav atbilstoša

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, NKI katru gadu novērtēs, vai attiecīgajai mazāk nozīmīgajai iestādei piemērojama kopējā pieeja. Pieejas piemērošanas gadījumā NKI būtu jānodrošina, lai iespējamās seguma nepilnības, kas konstatētas, pamatojoties uz kopējo pieeju, tiktu kvantitatīvā izteiksmē novērstas 2. pīlāra pārskatīšanas ietvaros pēc tam, kad pienācīgi ņemti vērā mazāk nozīmīgās iestādes norādītie īpašie apstākļi.

Uz kuriem riska darījumiem attiecas šī pieeja? Kā tā saistīta ar CRR noteikto prasību veidot atskaitījumus INRD?

Vienotā uzraudzības pieeja attiecas uz riska darījumiem, kas radušies pirms 2019. gada 26. aprīļa un tāpēc uz tiem neattiecas 1. pīlāra INRD atskaitījumu prasība. Pamatnostādnē izklāstīto uzraudzības seguma gaidu līmenis kvantitatīvi saskaņots ar seguma noteikumiem, kas ietverti 1. pīlāra atskaitījumu prasībā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka uz visiem INRD, kas ir šīs pieejas aptverto mazāk nozīmīgo iestāžu turējumā, pienākot noteiktam turēšanas ilgumam, neatkarīgi no rašanās datuma attiecas konsekventas seguma gaidas. Tomēr atšķirībā no CRR noteiktās atskaitījumu prasības, kas piemērojama automātiski, NKI katrā atsevišķā gadījumā novērtēs mazāk nozīmīgo iestāžu INRD segumu, ņemot vērā katras atsevišķās bankas īpatnības. Pamatnostādne neaizstāj un nemaina piemērojamās regulatīvās vai grāmatvedības prasības.

Kāda ietekme sagaidāma uz bankām, kurām tiks piemērota šī pieeja?

Lai gan galīgā ietekme būs atkarīga no NKI un identificēto banku uzraudzības dialoga rezultātiem, paredzams, ka vienotās pieejas ietekme uz mazāk nozīmīgajām iestādēm būs samērīga. Izstrādājot vienoto pieeju, VUM uzraugi veica detalizētu ietekmes izpēti, lai novērtētu tās apmēru. Šī izpēte ļāva secināt, ka ietekme uz kapitāla prasībām kopumā būs samērīga, ņemot vērā, ka bankas kopumā panākušas progresu INRD samazināšanā un tām ir stabils kapitāla līmenis, ko veicinājusi rentabilitātes uzlabošanās pēdējos gados. Lai nodrošinātu bankām pietiekami daudz laika sagatavoties, vienotā pieeja tiks ieviesta pakāpeniski – uzraudzības seguma gaidas pilnībā tiks piemērotas tikai ar 2028. gada 31. decembri. Iepriekšējos pārskata periodos tās noteiktas zemākā līmenī, katru gadu pakāpeniski palielinoties.

Vai vienotā pieeja saistīta ar būtisku papildu pārskatu sniegšanu?

NKI noteiks prasību, ka mazāk nozīmīgajām iestādēm, uz kurām attiecas šī pieeja, jāiesniedz speciāls gada pārskats, kas balstīsies uz īsu pamatveidni. Šī pamatveidne ir cieši saskaņota ar esošajiem pārskatiem, kas saistīti ar CRR noteikto atskaitījumu prasību, ko visas Eiropas banku uzraudzības aptvertās bankas iesniedz kopš 2021. gada kā daļu no kopējiem ceturkšņa pārskatiem (COREP). Šī saskaņošana nozīmē, ka tiek izmantoti vispāratzīti jēdzieni un aprēķini.

Kāda ir ECB un NKI loma pamatnostādnes projektā noteiktās vienotās uzraudzības pieejas īstenošanā?

Pamatnostādnes projekts attiecas uz NKI kā iestādēm, kas veic tiešu mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzību. Uz NKI gulstas galvenā atbildība par to, lai tiktu pārbaudīti pasākumi, procesi, mehānismi un stratēģijas, ko mazāk nozīmīgās iestādes īsteno, lai nodrošinātu pienācīgu risku vadību un segumu, t. sk. to uzkrājumu veidošanas politika un pieeja aktīviem attiecībā uz pašu kapitāla prasībām. ECB veicina augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu šādu pārbaužu veikšanas gaitā atbilstoši tās plašākai atbildībai par efektīvu un konsekventu VUM darbību, kas ir daļa no tās pārraudzības lomas. Šajā sakarā ECB un NKI sadarbosies pamatnostādnes īstenošanā, piemēram, apmainoties ar informāciju un veicot salīdzinošo novērtēšanu. Vairākas pamatnostādnes projektā izklāstītās pieejas iezīmes nodrošina NKI atbilstošu uzraudzības rīcības brīvību, tādējādi nodrošinot darbības īstenojamību vietējā kontekstā.

Kādi turpmākie soļi būs jāveic bankām, uz kurām attiecas šī pieeja, kad pamatnostādnes projekts tiks pieņemts?

Attiecīgās NKI savlaicīgi informēs mazāk nozīmīgās iestādes, uz kurām attieksies vienotās uzraudzības pieejas pirmā ikgadējā piemērošana, un tās saņems attiecīgās pārskatu sniegšanas veidnes un instrukcijas.