Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Padarīt Eiropas uzraudzību efektīvāku, lietderīgāku un vairāk uz riskiem balstītu

Stabilas bankas ir spēcīgas ekonomikas pamats. Kopš Eiropas banku uzraudzības izveides uzlabojusies eurozonas banku stabilitāte un kapitalizācija, kā arī samazinājies ienākumus nenesošu kredītu līmenis. Pašreizējais uzraudzības un tiesiskais regulējums palīdzējis banku nozarei saglabāt noturību, ļaujot tai turpināt sniegt pakalpojumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem arī stresa apstākļos. 

Kopš globālās finanšu krīzes paveiktais veido stingru pamatu. Taču vide, kurā darbojas bankas, ātri mainās. Strauji mainoties tehnoloģijām un attīstoties risku videi, uzraudzībai jāspēj reaģēt un jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem, lai arī turpmāk pēc iespējas saglabātu efektivitāti un lietderību. Bankām un uzraugiem nepieciešamas analītiskās spējas, lai novērstu jaunus riskus. Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs strādājam pie visaptverošas reformu programmas, lai novērstu nevajadzīgu uzraudzības sarežģītību, un pārorientējam savus resursus, neapdraudot banku noturību.

SREP – regulāro banku veselības pārbaužu – reformas

2022. gada septembrī Eiropas banku uzraudzība sāka neatkarīgu ekspertu pārskatu par regulāro banku veselības pārbaudi – uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP). Pamatojoties uz šā pārskata ieteikumiem, mēs uzlabojam SREP efektivitāti un lietderību, lielāku uzmanību pievēršot uz risku balstītai uzraudzībai. Sīkāka informācija par pārmaiņām sniegta mūsu bieži uzdotajos jautājumos par rītdienas SREP.

SREP reformu gaitā būtiski uzlabojumi tiek panākti šādos veidos

Mērķtiecīgāki riska novērtējumi

Mēs racionalizējām SREP, lai padarītu to vairāk balstītu uz riskiem un saīsinātu tā termiņu. Kopš 2022. gada ieviestais risku tolerances regulējums un vairāku gadu pieeja nodrošina lielāku elastību, lai laikus novērtētu katrai bankai raksturīgos riskus.

Uzraudzības darbību integrēta plānošana

Mēs uzlabojam uzraudzības darbību koordināciju, piemēram, klātienes pārbaudes, padziļināto analīzi un horizontālās tematiskās pārbaudes, kas sniedz visaptverošu pārskatu par banku riskiem. Tas palīdz gan uzraugiem, gan bankām atbilstoši sadalīt resursus.

Pilna uzraudzības instrumentu kopuma izmantošana

Mēs izmantosim visus tiesību aktos pieejamos uzraudzības instrumentus saskaņā ar mūsu eskalācijas ietvaru, lai nodrošinātu, ka bankas laikus novērš riskus. Ja bankas nespēj pienācīgi novērst trūkumus, mēs varam noteikt kvalitatīvas prasības un veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus, piemēram, nosakot periodiskus soda maksājumus.

Uzlabota saziņa ar bankām

SREP vēstules bankām kļuvušas īsākas un vairāk vērstas uz galvenajiem riskiem. SREP lēmumu galvenā daļa vērsta uz svarīgākajām uzraudzības problēmām, kas nosaka SREP prasības un ieteikumus. Mēs informējam bankas par kvalitatīvajiem pasākumiem, tiklīdz tiek konstatēti trūkumi. Mazāk smagi konstatējumi tagad tiek risināti, izmantojot vienkāršāku pēcpārbaudes procesu.

Stabilāka metodoloģija

Stabila un vienkāršāka metodoloģija laika gaitā nodrošina konsekvenci, padarot uzraudzības darbības paredzamākas. Mūsu novērtēšanas metodoloģijas pamats tagad ir stabils, un gaidāmā 2. pīlāra prasību noteikšanas pieejas vienkāršošana ir pēdējais nozīmīgais atskaites punkts. Turpmākajos gados nav plānots veikt būtiskas pārmaiņas.

Labāka IT sistēmu un analītikas izmantošana

Modernu IT un analītisko instrumentu izmantošana un pilnveidošana ikdienas uzdevumu atbalstam atbrīvo resursus un laiku, lai novērstu galvenos katrai bankai raksturīgos riskus. Tāpēc esam veikuši ieguldījumus IT sistēmās un analītikā, un saskaņojam un konsolidējam datus un IT infrastruktūru.

SREP reforma balstās uz agrākiem lēmumiem un tiek īstenota triju gadu periodā (2024.–2026. gadā). Tādējādi šīs reformas priekšrocības izpaudīsies laika gaitā, un mēs monitorēsim un dokumentēsim progresu, izmantojot tādus rādītājus kā SREP cikla ilgums, SREP lēmumu garums un skaidrība un informācija par atklātajiem konstatējumiem.

Plašāka informācija par SREP reformām.

Mūsu mērķis uzlabot efektivitāti un lietderīgumu, arī turpmāk pilnībā orientējoties uz riskiem, attiecas ne tikai uz SREP. Balstoties uz uzraugu pieredzi un ārējo ieinteresēto pušu atsauksmēm, esam izveidojuši sešas darba plūsmas, kas vēl vairāk racionalizēs uzraudzības procesus un procedūras.

Atbilstoši uz risku balstītai pieejai katras darba plūsmas vispārējais mērķis ir pievērsties attiecīgajiem riskiem un nodrošināt banku noturību, vienlaikus samazinot standarta pieprasījumiem un uzdevumu veikšanai veltīto laiku. Tādējādi varēsim koncentrēt resursus uz jaunu risku novēršanu un jomām, kas rada lielākas bažas un ir sarežģītākas.  

Darba plūsmas aptvers sešas galvenās jomas.
Lēmumu pieņemšanas uzlabošana un digitalizācijas izmantošana

Mēs ar digitālo rīku un paātrinātas lēmumu pieņemšanas procedūras palīdzību paātrinām uzraudzības lēmumu pieņemšanu. Piemēram, atbilstības un piemērotības novērtējumu, kas veido lielāko ECB lēmumu skaitu, vidējais veikšanas ilgums 2024. gadā samazinājās līdz 97 dienām (kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes noteikto 120 dienu mērķrādītāju). Mēs arī izmēģinām ar vērtspapīrošanas darījumiem saistīta būtiska riska pārvešanas paātrinātu novērtējuma procesu, kas tika izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Banku federāciju. Tas no trim mēnešiem līdz desmit darbdienām samazina laiku, kas vajadzīgs, lai novērtētu pietiekami vienkāršus un standartizētus vērtspapīrošanas darījumus, neapdraudot noturību. Attiecībā uz sarežģītiem un inovatīviem vērtspapīrošanas darījumiem ECB turpinās veikt detalizētu novērtējumu un rūpīgi pārbaudīt, vai panākta būtiska riska pārvešana.

Iekšējie modeļi

Iekšējie modeļi, ko izmanto riska svērto aktīvu aprēķināšanai, palīdz noteikt, cik daudz kapitāla bankai nepieciešams, un tādējādi ietekmē to noturību. Tāpēc modeļa perspektīvas uzlabošana jau no paša sākuma bijusi VUM prioritāte. Uzraudzības iestādēm iepriekš jāapstiprina šādu modeļu izmantošana un jāturpina monitorēt, kā tie tiek izmantoti, t. sk. (būtisku) pārmaiņu gadījumā. Mēs pētām veidus, kā racionalizēt ar iekšējiem modeļiem saistītos uzraudzības procesus. Eiropas Banku iestāde pārskata savus regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz modeļu pārmaiņu klasifikāciju – tā ir laba iespēja samazināt tādu būtisku modeļu pārmaiņu skaitu, kam nepieciešams uzraudzības iestāžu apstiprinājums. 

Stresa testi

Uzraudzības stresa testi tiek izmantoti, lai novērtētu, kā bankas spēj tikt galā ar finanšu un ekonomiskajiem šokiem. To rezultāti palīdz identificēt ievainojamības faktorus un agrīnā posmā risināt tos, uzraudzības dialoga ietvaros sadarbojoties ar bankām. Mēs vēlamies uzlabot stresa testus, vajadzības gadījumā ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi, izskaužot nevajadzīgi sarežģītus un resursietilpīgus procesus. Tas uzlabos mūsu spēju ātrāk reaģēt uz jauniem riskiem, vienlaikus samazinot ar stresa testiem saistītās pārskatu sniegšanas prasības un atbilstības nodrošināšanas izmaksas bankām.

Ar kapitālu saistīti lēmumi

Atbilstoša kapitalizācija ir būtiska drošībai un stabilitātei. Bankas uzņemas riskus un var ciest zaudējumus, ja riski īstenojas. Tām jāspēj absorbēt šādus zaudējumus, lai turpinātu apkalpot savus klientus arī grūtos laikos. Ņemot vērā šo svarīgo lomu, noteiktiem ar kapitālu saistītiem lēmumiem nepieciešams uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Mēs padarīsim mūsu iekšējās procedūras kapitāla lēmumu pieņemšanai, piemēram, akciju atpirkšanas apstiprināšanai, riska orientētākas un ātrākas, t. sk. izmantojot digitālos rīkus. Bankām tas nozīmēs skaidrākus uzraudzības norādījumus, standartizētākas veidnes un ātrāku apstrādes laiku.

Pārskatu sniegšana

Lai varētu monitorēt riskus un panākt regulējuma izpildi, uzraudzības iestādēm ir vajadzīga attiecīga informācija, kas parasti tiek vākta, izmantojot standartizētus pārskatus. Banku pārskatu sniegšanas sistēma laika gaitā attīstījusies, atspoguļojot dažādu politikas jomu vajadzības valstu un Eiropas līmenī. Saskaroties ar sarežģītu pārskatu sniegšanas sistēmu, mēs kartējam prudenciālo pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas vidi nozīmīgām un mazāk nozīmīgām bankām, ņemot vērā valstu un Eiropas līmeņa pilnvaras. Tas mums palīdzēs identificēt pārklāšanos, novecojušas prasības un jomas, kurās pārskatu sniegšanu var racionalizēt.

Klātienes pārbaudes

Pārbaudes ir ļoti būtisks banku uzraudzības instruments. Tās ietver dažādu risku, iekšējās kontroles sistēmu, uzņēmējdarbības modeļu vai pārvaldības pasākumu padziļinātu analīzi. Pārbaudes sniedz detalizētu informāciju par attiecīgās bankas stāvokli, t. sk. uz nākotni vērstu analīzi. Mēs uzlabojam klātienes pārbaužu efektivitāti, t. sk. plānošanas, izpildes un pēcpārbaudes posmā. Nosakot klātienes pārbaužu tvērumu un intensitāti, mēs izmantosim vairāk uz risku balstītu pieeju.

Uzraudzības efektivitātes novērtēšana

Uzraudzības efektivitātes novērtēšana ir mūsu reformu programmas pamatelements. Taču, lai izprastu uzraudzības efektivitāti, nepieciešams vairāk informācijas, nekā tikai finanšu rādītāji. Piemēram, bankas finanšu rādītāji var uzlaboties vairāku iemeslu, t. sk. labāku makroekonomisko apstākļu, dēļ. Lai izprastu šos faktorus, mēs uzlabojam savus analītiskos instrumentus, lai labāk novērtētu uzraudzības efektivitāti.

Regulārais novērtējums

Ikgadējās plānošanas procesā esam iekļāvuši regulāru uzraudzības efektivitātes novērtējumu. Tādējādi liela uzmanība tiek pievērsta izmērāmiem rezultātiem un tiek nodrošināts, ka mūsu centieni joprojām ir orientēti uz rezultātu un ir iedarbīgi. Jauna vairāku līmeņu pieeja konstatējumu un pasākumu pēckontrolei ļauj mums efektīvāk risināt viskritiskākos jautājumus.

Uz risku vērstas uzraudzības kultūras veicināšana

ECB un nacionālās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai īstenotu Eiropas banku uzraudzību. Kopējās uzraudzības komandas apvieno ECB un nacionālo iestāžu speciālistus nozīmīgo banku uzraudzībai, savukārt nacionālās iestādes uzrauga mazāk nozīmīgās bankas ECB pārraudzībā.

Lai īstenotu mūsu reformu programmu, mēs veicinām uz risku balstītu uzraudzības kultūru visā sistēmā, dodot iespēju uzraudzības komandām pieņemt spriedumus un izlemt, kādiem jautājumiem pievērst uzraudzības darbinieku uzmanību.

Lai uzlabotu Eiropas banku uzraudzības konsekvenci, esam uzsākuši īpašu iniciatīvu kultūras pārmaiņu veicināšanai. Galvenā uzmanība tiek pievērsta labāk integrētas, efektīvākas un uz risku balstītas uzraudzības kultūras izveidei. Vienota uzraudzības kultūra stiprinās mūsu uzraudzību un nodrošinās raitākus procesus bankām.

Kā mēs veicinām vienkāršošanas iniciatīvas Eiropas līmenī?

Efektīva, lietderīga un uz risku vērsta uzraudzība

Mēs vēlamies, lai uzraudzība būtu efektīva, lietderīga un vienmēr skaidri vērsta uz risku. Šajā nolūkā, lai gan neesam regulējoša vai likumdevēja iestāde, mēs palīdzam attiecīgajām iestādēm novērtēt to, kā vienkāršot tiesisko regulējumu, nodrošinot saskaņotas un samērīgas prasības ES līmenī, neietekmējot banku drošību un stabilitāti.

ECB augsta līmeņa darba grupa vienkāršošanas jautājumos

ECB Padome izveidojusi augsta līmeņa darba grupu, kas izskata iespējamās jomas, kurās varētu vienkāršot Eiropas prudenciālās uzraudzības regulatīvo, uzraudzības un pārskatu sniegšanas ietvaru. Darba grupa plāno līdz 2025. gada beigām iesniegt Padomei vienkāršošanas priekšlikumus. Galīgie priekšlikumi pēc tam tiks iesniegti Eiropas Komisijai.

Eiropas Banku iestādes iniciatīvas

Mēs piedalāmies arī Eiropas Banku iestādes darba grupā regulatīvā un uzraudzības ietvara efektivitātes jautājumos.

Trauksmes celšana